CCMI/187
Eiropas mēbeļu rūpniecība
ATZINUMS
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Eiropas mēbeļu rūpniecība — tās atveseļošana, tiecoties uz inovatīvu, zaļu un aprites ekonomiku
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Anastasis YIAPANIS
Līdzziņotājs: Rolf GEHRING
|
Pilnsapulces lēmums
|
19/10/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
13/05/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropā ir ļoti dinamiska mēbeļu nozare, kurai raksturīga plaša daudzveidība uzņēmumu lieluma, darba procesu un izstrādājumu dizaina ziņā. Nozare aptver visu aprites ciklu un paver labas iespējas ilgtspējai un pārejai uz aprites ekonomikas modeļiem.
1.2.Eiropas uzņēmumiem ir jāievēro stingri noteikumi attiecībā uz vidi, produktiem, veselību un drošību, kas, protams, palielina darbības izmaksas. Starptautisko konkurenci kropļo valdības subsīdijas, kas tiek piedāvātas ārējiem konkurentiem, un negodīga prakse nolūkā piekļūt tirgum, ko īpaši izmanto Āzijas ekonomikas vienības.
1.3.EESK vēlas uzsvērt, ka pareizais līdzsvars starp ekonomikas izaugsmi, ilgtspēju un sociālo labklājību ir īstais mērķis ES mēbeļu nozares nākotnei. Komiteja uzskata, ka uzņēmumiem ir vajadzīgs saskaņots intelektuālā īpašuma tiesiskais regulējums, kas aizsargātu to intereses un būtu pielāgots zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.
1.4.EESK pārliecināti iestājas par to, lai visi importētie mēbeļu ražojumi stingri atbilstu ES noteikumiem, tostarp pienākumam informēt patērētājus. EESK arī aicina nodrošināt saskaņotus ES tiesību aktus, kas visiem ražojumiem nosaka standartizētus marķējuma formātus.
1.5.Mēbeļu nozarē tiek izmantotas daudzas izejvielas, tāpēc tai ļoti svarīga ir uzticama un netraucēta piekļuve augstas kvalitātes resursiem un stabilām vērtību ķēdēm. Turklāt, tā kā pieprasījums pēc koksnes, kas ir galvenā mēbeļu rūpniecības izejviela, pastāvīgi pieaug, EESK uzskata, ka ir svarīgi paplašināt un modernizēt meža infrastruktūru un tās ilgtspēju, kā arī uzlabot prasmes un tehnoloģijas.
1.6.EESK uzskata, ka Eiropā ražotā koksne ir ļoti nozīmīgs aktīvs, kas jāizmanto, lai radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Komiteja ir pārliecināta, ka neapstrādātas koksnes eksportam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, un aicina ieviest tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai aizsargātu vietējos mēbeļu ražotājus.
1.7.Turklāt Komiteja aicina dalībvalstis pārtraukt subsīdijas un citus stimulus koksnes dedzināšanai enerģijas ieguves nolūkā un veicināt kaskādveida izmantošanas principu.
1.8.EESK aicina samazināt vai atcelt muitas tarifus ievestajām primārajām un otrreizējām koksnes izejvielām. Tāpat Komiteja prasa politikas veidotājiem nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumos tiek piemēroti ilgtspējas kritēriji un ka imports ietver pārbaudes kritērijus attiecībā uz darba apstākļiem, biedrošanās brīvību un taisnīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. EESK mudina pienācīgas rūpības procedūrās iekļaut cilvēktiesības, pilnībā ievērojot SDO konvencijas par cilvēktiesībām un par darba ņēmēju tiesībām.
1.9.Mēbeļu nozarei ir jābūt daļai no Jaunā Eiropas “Bauhaus”
iniciatīvas un jāveicina ilgtspējīgu un iekļaujošu produktu radīšana jaunajam dzīvesveidam, kas ir saskanīgs ar ilgtspēju.
1.10.Sociālo partneru nolīgums par formaldehīda samazināšanu paneļu ražošanā ir lielisks piemērs tam, kā brīvprātīgi sociālo partneru nolīgumi Eiropas līmenī arī var palīdzēt samazināt veselības apdraudējumus. Komiteja turklāt aicina izstrādāt ilgtspējīgus un pilnībā reciklējamus iepakojumus un pārskatīt Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu
.
1.11.EESK uzskata, ka no lineārās materiālu un enerģijas plūsmas ātri jāpāriet uz aprites modeli, lai no produktiem varētu atgūt vērtību un nodrošināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu.
1.12.Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai mēbeļu ražotāji savus produktus izstrādātu tādā veidā, kas ļauj atgūt vērtību un atvieglo atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un reciklēšanu. Paplašinātas ražotāja atbildības shēmas piemērošana mēbeļu nozarē var Savienībā vairot atkalizmantošanas un reciklēšanas spējas. Turklāt Komiteja aicina ar Eiropas tiesību aktiem aizliegt mēbeļu izmešanu izgāztuvēs, lai palielinātu vērtīgu materiālu atgūšanu un atkalizmantošanu.
1.13.Nozarē ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks un lielāka pievilcība, lai piesaistītu jaunāko paaudzi. Tajā jācenšas pastāvīgi uzlabot darba apstākļus, vienlaikus radot apmācības iespējas un koncentrējoties uz augsti kvalificētu un digitālās jomas speciālistu motivēšanu pievienoties nozarei.
1.14.Komiteja aicina Eiropas likumdevējus aktīvi atbalstīt pārrobežu iniciatīvas, kas paaugstina visu veidu māceklības kvalitāti mēbeļu nozarē. Vērienīgāka Erasmus programma mācekļiem palīdzētu labāk nodot tālāk Eiropas mēbeļu ražošanas bagātīgās un daudzveidīgās tradīcijas un inovatīvo potenciālu.
1.15.Aktīvi iesaistot sociālos partnerus, izglītības iestādes un citas attiecīgās NVO, ir jāattīsta izglītības programmas, mūžizglītības iniciatīvas un profesionālā izglītība un apmācība. Ir svarīgi sagatavot darbaspēku nākotnes izaicinājumiem šajā nozarē.
1.16.EESK aicina ieguldīt prasmēs, dizainā, radošumā un vērtību ķēdes attīstībā, kā arī uzlabot mēbeļu ražotāju piekļuvi pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas programmām. Ir jānodrošina atbilstoši resursi MVU, lai tie varētu analizēt savu uzņēmējdarbības attīstību apritīguma, inovāciju un ilgtspējas aspektā.
1.17.Komiteja uzskata, ka, radot pieprasījumu pēc lietotām mēbelēm un atbalstot bezpeļņas organizācijas, kas iesaistītas lietotu mēbeļu reciklēšanas vai valorizējošas reciklēšanas (upcycling) procesā, var pozitīvi ietekmēt zaļās pārkārtošanās mērķrādītājus.
1.18.Visbeidzot EESK aicina izveidot Eiropas platformu, kas iekļautu uzņēmumus, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pētniecības institūtus, universitātes un citas attiecīgās ieinteresētās personas un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību mēbeļu nozarē.
2.Ievada piezīmes
2.1.Jaunā Eiropas industriālā stratēģija
ir vērsta uz neatgriezenisku un pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu, kurā neviens nav atstāts novārtā, kurā tiek izmantota digitalizācija un zaļā attīstība un veidotas partnerattiecības starp nozari, sociālajiem partneriem, publiskajām iestādēm un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
2.2.Eiropā ir dinamiska mēbeļu nozare, kurai raksturīga liela daudzveidība uzņēmumu lieluma un darba procesu ziņā. Kopumā tā ir darbietilpīga nozare, kurā vērtības ķēdes joprojām ir vietējas vai reģionālas un kurā izteikti dominē MVU un mikrouzņēmumi. Tajā ir nodarbināts aptuveni viens miljons darba ņēmēju, un tā veido ceturto daļu no kopējā mēbeļu ražošanas apjoma pasaulē
.
2.3.Nozare aptver visu aprites ciklu: izejvielas, apstrādi, izmantošanu, apkopi, atkalizmantošanu, reciklēšanu un biomasu enerģijas ieguvei. Tāpēc tā paver labas iespējas ilgtspējai un pārejai uz aprites ekonomikas modeļiem.
2.4.Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi mēbeļu nozari, it īpaši pārrobežu vērtību ķēdes, ko nopietni ietekmēja daudzie preču aprites un cilvēku brīvas pārvietošanās ierobežojumi. Tas parādīja, cik svarīgs ir integrēts un labi funkcionējošs vienotais tirgus.
3.Konkurētspējas aspekti
3.1.Atšķirīgi valstu noteikumi, standarti, sertifikācijas shēmas un marķēšanas prasības rada šķēršļus ES ražotājiem un nesamērīgas izmaksas uzņēmumiem. Standartizācijai un ES mērogā saskaņotiem noteikumiem piemīt potenciāls līdz minimumam samazināt šķēršļus un ieviest noteiktību un vienotu izpratni visiem tirgus dalībniekiem.
3.2.Nesenais enerģijas cenu kāpums Eiropā nelabvēlīgi ietekmē nozares konkurētspēju un saasina resursu pieejamības un izejvielu cenu paaugstināšanās problēmu.
3.3.Līdztekus vispārējai starptautiskajā tirgū augošajai konkurencei trešo valstu uzņēmumi, it īpaši Āzijas ekonomikas vienības, ko dažos gadījumos subsidē attiecīgo valstu valdības, dažkārt izmanto negodīgu praksi, lai iegūtu piekļuvi tirgum. Turklāt Eiropas uzņēmumiem ir jāievēro stingrāki noteikumi attiecībā uz vidi, produktiem, veselību un drošību, kas, protams, palielina darbības izmaksas. Arī zemi vides standarti trešās valstīs nelabvēlīgi ietekmē Eiropas mēbeļu ražojumus, kas izgatavoti no īstas koksnes. EESK uzskata, ka šie aspekti kropļo vietējo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.
3.4.Attiecībā uz iekšējo tirgu EESK pārliecināti iestājas par to, lai visi importētie mēbeļu izstrādājumi stingri atbilstu ES noteikumiem, tostarp pienākumam informēt patērētājus, piemēram, ar patērētājiem paredzētu informatīvu marķējumu. EESK arī aicina pieņemt saskanīgus ES tiesību aktus, kuros būtu noteikts, ka mēbeļu izstrādājumiem jāpievieno informācija standartizētā etiķetes formā, piemēram, par izcelsmes valsti, izmantotajiem materiāliem, skaidra norāde par visiem izstrādājuma komponentiem, produkta drošību, izturību, lietošanas, tīrīšanas un apkopes instrukcijām, produktu garantiju utt. Ar pastiprinātiem tirgus uzraudzības pasākumiem, ar kuriem vērtē importēto mēbeļu kvalitāti, jānodrošina patērētāju informēšana un vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES vietējiem ražotājiem.
3.5.EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par elektroniskajām produktu pasēm, kas ir daļa no gaidāmās Ilgtspējīgu produktu iniciatīvas. Ja šie rīki būs labi izstrādāti un saskaņoti, tie spēs virzīt uz priekšu aprites ekonomiku, sniedzot informāciju par produktiem viscaur vērtību ķēdēs un, cita starpā, stimulējot apritīgu pieprasījumu un sniedzot patērētājiem informāciju, kas nepieciešama apzinātas izvēles izdarīšanai.
3.6.Ražotāji no trešām valstīm samazina savu atpalicību tehnoloģiju jomā, tāpēc šī ES konkurences priekšrocība zaudē nozīmi. Tādēļ ir vajadzīgi jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas konkurētspēju apvieno ar ilgtspēju un nodrošina vietējo ražotāju piekļuvi tirgum.
3.7.Nozare ir arī ļoti sensitīva intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības ziņā, it īpaši ņemot vērā, ka ES galvenās konkurences priekšrocības joprojām ir kvalitāte, inovācija un dizains. Komiteja uzskata, ka uzņēmumiem ir vajadzīgs saskanīgs tiesiskais regulējums, kas aizsargātu to intereses un būtu pielāgots zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.
3.8.EESK vēlas uzsvērt, ka pareizais līdzsvars starp ekonomikas izaugsmi, ilgtspēju un sociālo labklājību ir īstais mērķis ES mēbeļu nozares nākotnei īpaši un ekonomikai kopumā.
4.Piekļuve izejvielām
4.1.Mēbeļu nozarē ražošanas procesā tiek izmantotas daudzas izejvielas (piemēram, koksne, niedres, āda, metāls, plastmasa, tekstils, stikls, putas utt.). Uzticama un netraucēta piekļuve augstas kvalitātes izejvielām ir kritiski svarīga Eiropas ražotājiem, un EESK aicina stiprināt vērtību ķēdes, kas ļautu nozarei uzplaukt. EESK arī aicina ieviest patērētāju informēšanai paredzētu pienācīgu marķējumu nekoksnes materiāliem, kas ienāk Eiropas tirgū, lai aizsargātu Eiropas mēbeļu nozari no lētām un bieži vien ilgtnespējīgām izejvielām no trešām valstīm.
4.2.Koksne ir viena no visvieglāk pieejamajām un dabiski atjaunīgajām izejvielām. Pieprasījums pastāvīgi aug, savukārt ES noteikumiem un standartiem atbilstošu izejvielu cenas palielinās un rada papildu spiedienu. Lai risinātu jautājumu par augošo pieprasījumu pēc koksnes iekšējā tirgū, ir būtiski paplašināt un modernizēt meža infrastruktūru un tās ilgtspēju, kā arī uzlabot koksnes ieguvēju prasmes, tehnoloģijas un loģistiku.
4.3.Komiteja pauž bažas par nozares galvenās izejvielas vispārējās pieejamības samazināšanos un cenu pieaugumu, ko rada tās daudzveidīgā izmantošana, it īpaši atjaunīgās enerģijas ražošanā. EESK uzskata, ka mēbeļu un kokapstrādes nozare pievienotās vērtības un nodarbinātības jomā sniedz daudz lielākus ieguvumus nekā tieša koksnes sadedzināšana, un aicina dalībvalstis izbeigt subsīdijas un citus stimulus koksnes dedzināšanai enerģijas ieguves nolūkā, kā arī vēlreiz aicina, lai tiktu īstenota “kaskādveida izmantošanas principa (produktu ražošana, atkārtota izmantošana, atjaunošana un otrreizēja pārstrāde, enerģijas satura izvērtēšana) veicināšana
”. EESK arī ierosina vairāk popularizēt Eiropas koksni iekšējā tirgū, palielinot īstu koka izstrādājumu un mēbeļu pamanāmību un izmantošanu.
4.4.Turklāt subsīdijas trešo valstu izcelsmes pircējiem, kuri iegādājas koksni no Eiropas, kropļo pieprasījumu. EESK aicina ieviest tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kas aizsargātu vietējos mēbeļu ražotājus, un ir pārliecināta, ka neapstrādātas koksnes eksportam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.
4.5.Attiecībā uz koksnes importu ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES tirdzniecības nolīgumi veicinātu vienkāršu piekļuvi primārajiem koksnes resursiem ārpus ES. Šajā saistībā EESK aicina samazināt vai atcelt muitas tarifus ievestajām primārajām un otrreizējām koksnes izejvielām. Turklāt no dažām valstīm importētiem kokmateriāliem sertifikācijas sistēmas nav pilnībā efektīvas. EESK prasa politikas veidotājiem nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumos tiek piemēroti ilgtspējas kritēriji un ka imports ietver pārbaudes kritērijus attiecībā uz darba apstākļiem, biedrošanās brīvību un taisnīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. EESK mudina pienācīgas rūpības procedūrās iekļaut cilvēktiesības, pilnībā ievērojot SDO konvenciju par cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām. Tas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.
5.Ilgtspēja un zaļā pārkārtošanās
5.1.EESK uzskata, ka EK paziņojums par jauno Eiropas “Bauhaus” ir lieliska iespēja mēbeļu rūpniecībai dot ieguldījumu ilgtspējīgu un iekļaujošu produktu radīšanā jaunajam dzīvesveidam, kas ir saskanīgs ar ilgtspēju. Nozares kopējā pārkārtošanās visos tās aspektos sekmīgi izdosies tikai tad, ja tiks pastiprināta darba ņēmēju un viņu pārstāvju aktīva līdzdalība.
5.2.Komiteja pieņem zināšanai, ka patērētāju vidū pieaug tendence meklēt videi nekaitīgus produktus, kas ražoti, respektējot pienācīgus darba apstākļus. Turklāt mēbeļu nozare var uzlabot savu ietekmi uz vidi, ražojot izturīgākus produktus un izmantojot reciklētus materiālus vai ilgtspējīgu (piemēram, ozola, priedes, akācijas u. c.) un reģenerētu koksni.
5.3.EESK aicina izveidot saskaņotu Eiropas tiesisko regulējumu, kas aizliegtu iekšējā tirgū pārdot visus produktus, kas satur bīstamus liesmas slāpējošos līdzekļus. Bīstamās vielas turklāt būtu jāaizstāj ar, piemēram, putām uz ūdens bāzes, mazāk bīstamām līmēm vai vielām ar zemu gaistošu organisko savienojumu saturu. Sociālo partneru nolīgums par formaldehīda samazināšanu paneļu ražošanā ir lielisks piemērs tam, kā brīvprātīgi sociālo partneru nolīgumi Eiropas līmenī arī var palīdzēt samazināt kaitīgu vielu radīto veselības apdraudējumu.
5.4.Komiteja atbalsta arī ilgtspējīgu un pilnībā reciklējamu iepakojumu obligātu izmantošanu un aicina pārskatīt Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. EESK turklāt uzskata, ka ilgtspējas projektu popularizēšanā nozīmīga loma varētu būt nodokļu stimuliem.
6.Apritīgums
6.1.Atbilstīgi Eiropas zaļajā kursā
un aprites ekonomikas rīcības plānā
paziņotajiem mērķiem ES ekonomikā vērojamas pazīmes, kas liecina par plašāku apritīgumu un inovācijas sekmēšanu virzībā uz ilgtspējīgiem jauniem ekonomikas modeļiem. Ir izšķiroši svarīgi ekonomisko izaugsmi nošķirt no resursu izmantošanas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu klimatneitralitāti.
6.2.Skaitļi liecina, ka no cietajos sadzīves atkritumos nodotajām ES mēbelēm 80–90 % tiek sadedzināti vai nosūtīti uz atkritumu poligoniem. EESK īpaši satrauc nepietiekama patērētāju informēšana un rezerves daļu pieejamības trūkums, kas veicina jaunu mēbeļu iegādi, nevis apritīgumu. Ar Eiropas tiesību aktiem noteikts aizliegums mēbeles izmest atkritumu poligonos palielinātu vērtīgu materiālu atgūšanu un atkārtotu izmantošanu.
6.3.Vienīgais risinājums cīņai pret klimata pārmaiņām un planētas dabas resursu pārmērīgu izmantošanai ir no lineārās materiālu un enerģijas plūsmas strauji pāriet uz aprites modeli. Mēbeļu nozarē izmantotie aprites ekonomikas modeļi ļauj atgūt vērtību no produktiem un nodrošināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. EESK uzsver, ka mēbelēm un it īpaši īstas koksnes izstrādājumiem ir būtiska nozīme oglekļa uzglabāšanā un tādējādi tie efektīvi palīdz cīņā pret klimata pārmaiņām.
6.4.Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai mēbeļu ražotāji savu produktu dizainu izstrādātu tādā veidā, kas ļauj atgūt vērtību un veicina atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un reciklēšanu. Ražošanas procesiem jābūt vērstiem uz resursu un energoefektivitātes stimulēšanu un ražošanas izmaksu samazināšanu.
6.5.Paplašinātas ražotāja atbildības shēma mēbeļu nozarē var palielināt atkalizmantošanas un reciklēšanas spējas Eiropas Savienībā, veicinot stimulus ražotājiem ņemt vērā ietekmi uz vidi no produkta plānošanas posma līdz tā kalpošanas laika beigām.
7.Izglītība, digitalizācija un darba nosacījumi
7.1.Nesen veikts pētījums liecina, ka lielākajai daļai darbinieku mēbeļu nozarē nav augstākā izglītības līmeņa kvalifikācijas un viņi nepārzina aprites ekonomikas aspektus
. Tomēr pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka ir liels, un nozare saskaras ar pastāvīgu darbaspēka novecošanu un grūtībām piesaistīt jaunāko paaudzi. Lai vairotu nozares pievilcību, ir ārkārtīgi svarīgi pastāvīgi uzlabot darba apstākļus (darba aizsardzību) un tālākizglītības iespējas, kā arī pievērsties augsti kvalificētu un digitālās jomas speciālistu motivēšanai pievienoties mēbeļu rūpniecībai.
7.2.Salīdzinājumā ar citām pasaules daļām darbaspēka izmaksas Eiropas Savienībā ir nedaudz augstākas, taču arī ražīgums un inovācija ir aizsteigušies priekšā citiem reģioniem. EESK jau ir minējusi: “Lai paaugstinātu ražīgumu un apsteigtu konkurentus, nozarei ir vajadzīgi darbinieki, kas ir apguvuši jaunākās iemaņas un tehnoloģijas
.”
7.3.Komiteja aicina Eiropas likumdevējus aktīvi atbalstīt pārrobežu iniciatīvas, kas uzlabo visu veidu māceklības kvalitāti mēbeļu nozarē, piemēram, Eiropas pamatkvalifikāciju koncepciju.
7.4.Ir jāattīsta sākotnējā un tālākā profesionālā izglītība, lai veicinātu prasmes un jaunas nozarei specifiskas kompetences. Šādos pasākumos jāiesaista sociālie partneri, izglītības iestādes un citas attiecīgās NVO. Mēbeļu nozares darbaspēka nākotne ir augstās tehnoloģijas un zināšanu ietilpīgas darbvietas, kuru pamatā ir stabils sociālais dialogs un koplīgumi, kas nodrošina pienācīgu atalgojumu un darba apstākļus un spēj piesaistīt jaunāko paaudzi.
7.5.Arī vērienīgāka Erasmus programma mācekļiem palīdzētu labāk nodot tālāk Eiropas mēbeļu ražošanas bagātās un daudzveidīgās tradīcijas un inovatīvo potenciālu, kā arī uzlabot mēbeļu nozares pievilcīgumu jauniešu vidū un sabiedrībā kopumā. Turklāt EESK iesaka veicināt tādas validēšanas sistēmas, kas atbalsta kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu.
8.Finansējums un ieguldījumi
8.1.Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīga piekļuve pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas programmām, kas var palīdzēt tiem izvērsties, kļūt produktīvākiem un pāriet uz apritīgumu un jaunajām tehnoloģijām. Ieguldījumi ir vajadzīgi arī aprites loka, produktu kalpošanas laika, to remonta vai atjaunošanas un reciklēšanas spēju veicināšanā. Turklāt pieprasījuma radīšana pēc lietotām mēbelēm un atbalsts bezpeļņas organizācijām, kas iesaistītas lietotu mēbeļu reciklēšanas vai valorizējošas reciklēšanas (upcycling) procesā, var pozitīvi ietekmēt zaļās pārkārtošanās mērķrādītājus.
8.2.Viens no nozīmīgākajiem trūkumiem nozarē, kurā dominē MVU, joprojām ir finansējuma iespējas. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu pietiekami resursi, kas ļautu analizēt to uzņēmējdarbības attīstību aprites, inovāciju un ilgtspējas aspektā, un tie būtu jāatbalsta ar īslaicīgiem nodokļu stimuliem un zemākām PVN likmēm, ko piemērot atjaunotām un pārražotām mēbelēm.
8.3.Mēbeļu ražojumu izcilības iezīmēm, tādām kā dizains, kvalitāte, funkcionalitāte, izturība vai ergonomika, piemīt spēja atsvērt cenu priekšrocības, ko piedāvā ražotāji no valstīm ar zemu atalgojumu. Turklāt inovācija materiālu izmantošanā un progresīvas tehnoloģiskās ražošanas iekārtas nodrošina papildu priekšrocības konkurencē. Tāpēc Komiteja aicina veikt ieguldījumus dizaina, radošuma, prasmju un vērtības ķēdes attīstībā.
8.4.Visbeidzot EESK aicina izveidot Eiropas platformu, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību mēbeļu ražošanas nozarē un piesardzīgi novērtētu jauno tehnoloģiju sociālo ietekmi. Tajā būtu jāiesaista uzņēmumi, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pētniecības institūti, universitātes un citas attiecīgās ieinteresētās personas, un tai jāatbalsta nozares izaugsme, kā to jau dara Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma
, kas šajā saistībā ir lielisks piemērs.
Briselē, 2022. gada 13. maijā
Pietro Francesco De Lotto
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) priekšsēdētājs
_____________