SOC/692
Tiesiskums un Atveseļošanas fonds
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Tiesiskums un Atveseļošanas fonds
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Christian Bäumler
|
Pilnsapulces lēmums
|
23/03/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
16/12/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/GGGG
|
|
Plenārsesija Nr.
|
...
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
.../.../...
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iestājas par to, lai Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija piemēro stingras un preventīvas sankcijas par tādiem sistemātiskiem trūkumiem tiesiskuma jomā, kas apdraud Eiropas Savienības budžetu.
1.2.EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstu iesniegtajās atveseļošanas programmās būtu izklāstīti pasākumi, ko tās veiks, lai stiprinātu tiesiskumu.
1.3.EESK aicina attiecināt uz visām programmām, ko finansē no ES budžeta, tiesību aktos noteiktas prasības attiecībā uz informācijas brīvību un pārredzamību.
1.4.EESK aicina noteikt, ka līdzdalība ciešākā sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru ir priekšnoteikums dalībai programmās, ko finansē no ES budžeta.
1.5.EESK aicina pārveidot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) par Aģentūru tiesiskuma un administratīvās efektivitātes jautājumos.
1.6.EESK uzskata, ka sistemātiski dalībvalstu trūkumi tiesiskuma jomā negatīvi ietekmē ES budžetu, un tāpēc atbalsta apgrieztās pierādīšanas pienākumu.
1.7.EESK aicina ES aizsargāt nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par cilvēktiesībām un tiesiskumu, no nepamatotas ietekmes un atbalstīt to finansēšanu.
1.8.EESK aicina Eiropas iestādes sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību sākt kampaņu “Mana ES – manas tiesības”, kas aicinātu iesaistīties ES mēroga dialogā par tiesiskuma nozīmi.
2.Vispārīgas piezīmes
Priekšlikuma pamatojums
2.1.Eiropas Savienības pamatu veido LES 2. pantā minētās vērtības. Tās ir tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, tostarp minoritāšu tiesību ievērošana. Turklāt Eiropas sabiedrībai ir raksturīgs plurālisms, nediskriminācija, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.
2.2.Šo vērtību ievērošana ir ļoti svarīga visiem ES‑iedzīvotājiem. Ņemot vērā Eiropas vēsturi un it īpaši pret cilvēci pastrādātos noziegumus pasaules karos, Eiropas Savienība ir devusi solījumu nodrošināt aizsardzību, lai garantētu mieru Eiropā un aizsargātu visu savu pilsoņu pamattiesības. Tāpēc Eiropas Savienībai uzticētas pilnvaras uzraudzīt un novērst sistemātiskus šo vērtību pārkāpumus.
2.3.Turklāt šo vērtību, it īpaši tiesiskuma, respektēšana ir priekšnoteikums Eiropas Savienības pastāvēšanai tās pašreizējā veidā: Eiropas Savienība atbildīs tiesiskuma principam tikai tad, ja to ievēros visas tās dalībvalstis. Tikai tad tiks nodrošināts, ka ES politikas pasākumi, tostarp izdevumi no Eiropas budžeta, tiek pareizi īstenoti visās dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstu tieslietu sistēmu un pārvaldes iestāžu sadarbība ir balstīta uz savstarpēju uzticēšanos tam, ka visām dalībvalstīm ir kopīgas vērtības un ka tās ir iedzīvinātas praksē. Tikai uz šā pamata dalībvalstu pārvaldes iestādes un tiesu iestādes var sadarboties pāri robežām un atzīt un īstenot citas dalībvalsts lēmumus.
2.4.Turklāt šīs vērtības, it īpaši tiesiskums, ir svarīgas Eiropas Savienības ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Lai sekmētu privātos ieguldījumus un pārrobežu tirdzniecību, būtiski faktori ir ne tikai noteiktība investoriem, atbilstība konkurences noteikumiem un citam ekonomikas regulējumam, bet arī uzticēšanās tiesību sistēmai kopumā. Tāpēc, lai Eiropas vienotais tirgus ilgtspējīgi atveseļotos no Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām, līdztekus tam, ka tiek īstenoti īpaši atbalsta pasākumi, piemēram, izmantojot Atveseļošanas fondu, ir jārespektē Eiropas vērtības un it īpaši tiesiskums.
2.5.Visbeidzot tiesiskuma princips un citas LES 2. pantā minētās vērtības ir daļa no pašas Savienības būtības. Tiesiskums ir neatņemama demokrātiskas un plurālistiskas Eiropas sabiedrības daļa, un šāda sabiedrība ir viens no Savienības dibināšanas laikā dotajiem solījumiem. Tiesiskuma nozīme arī sniedzas pāri Savienības robežām. Savienības ārpolitikas un drošības politikas pamatā ir LES 2. pantā minētās vērtības un tiesiskuma princips. Savā ārpolitikā Eiropas Savienība atbalsta globālu kārtību, kas balstīta uz tiesiskumu un uz vērtībām. Eiropas Savienība var turpināt šo darbu ticamā veidā tikai tad, ja tā pati un visas dalībvalstis izpilda šīs prasības. Arī Savienības spēja veicināt integrāciju un tās pievilcības spēja pasaulē ir ļoti atkarīga no šo vērtību respektēšanas.
2.6.Daudzos atzinumos un tiesību aktos Eiropas iestādes ir konsekventi uzsvērušas LES 2. pantā minēto vērtību nozīmi un it īpaši tiesiskuma respektēšanu. Līdztekus citām sankciju iespējām, it īpaši pārkāpuma procedūrām saskaņā ar LESD 263. pantu, Regulā (ES) 2020/2092 tagad ir paredzēta iespēja par sistemātiskiem tiesiskuma pārkāpumiem piemērot finansiālas sankcijas. To galvenais mērķis ir aizsargāt Savienības budžetu. Turklāt tas var arī kopumā veicināt labāku tiesiskuma aizsardzību visās dalībvalstīs. Regulas mērķis ir arī stiprināt Savienības uzticamību un tādējādi veicināt ieguldījumus.
2.7.EESK atzinīgi vērtē šīs jaunās regulas ieviešanu. Regulas mērķis ir ne tikai nodrošināt tiesiskuma un Savienības finanšu interešu aizsardzību, bet arī veicināt sabiedrības akceptu Eiropas Savienībā veiktajiem finanšu pārvedumiem un it īpaši Atveseļošanas fonda pārvedumiem visās dalībvalstīs. Tomēr, lai regula būtu efektīva, ir ļoti svarīgi to īstenot praksē un piemērot ātras un visaptverošas sankcijas par tiesiskuma pārkāpumiem, kas apdraud arī Savienības budžetu.
2.8.Papildus šai jaunajai uzraudzībai, kurā īpaša uzmanība pievērsta līdzekļu piešķiršanas tiesiskumam, Komisijai būtu arī jāturpina pilnībā pildīt savus vispārējos ES budžeta uzraudzības uzdevumus, un vajadzības gadījumā tie ir jāstiprina. Patiešām, jebkāda ES līdzekļu nelikumīga piesavināšanās, pat ja tās pamatā nav tiesiskuma trūkums, kaitē Eiropas programmām un ES tēlam. Turklāt Komisijai būtu arī jānodrošina, ka ES iedzīvotāji ir labāk informēti par konkrētiem (līdzfinansētiem) ES projektiem uz vietas. Šajā nolūkā būtu jāpielāgo arī attiecīgie noteikumi attiecībā uz pārredzamību un sabiedrības informēšanu, piemēram, izmantojot būvprojektu informatīvos plakātus un tiešsaistē pieejamu informāciju, un būtu skaidrāk jāuzsver ES līdzdalība.
3.Vispārīgas prasības
3.1.EESK aicina stingri piemērot jauno regulu visās budžeta jomās. Lai Komisija varētu veikt uzraudzības uzdevumus, kas tai uzticēti ar regulu un Līgumiem, tai jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi un konsekventi jāseko norādījumiem par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā darbā Komisijai ir jāpiemēro stingri objektīvi kritēriji un vienādā veidā jāpārbauda pārkāpumi visās dalībvalstīs. Turklāt Komisijai būtu arī jāpastiprina kontrole pār ES programmu pareizu īstenošanu trešās valstīs un it īpaši kandidātvalstīm jāpiemēro tādi paši kritēriji kā dalībvalstīm.
3.2.Komisijai un dalībvalstīm īpaši ir jānodrošina, ka no Savienības budžeta netiek veikti nekādi maksājumi, kuru izlietojumu nevar pilnībā pierādīt. Uz visiem Savienības budžeta maksājumu saņēmējiem neatkarīgi no tā, vai to organizācijas veidu reglamentē publiskās vai privātās tiesības, attiecas atbilstīgi pārredzamības noteikumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu visaptveroši jāinformē pilsoniskā sabiedrība par līdzekļu izlietojumu un jāapspriežas ar to par iespējamiem uzlabojumiem līdzekļu izmantošanā. Budžeta plānošanas un izpildes procesā ir jāizmanto pārredzama procedūra un konsultācijas, turklāt dalībvalstīm jāapspriežas arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
3.3.Gadījumā, ja dalībvalstīs tiesiskuma jomā ir vērojami sistemātiski trūkumi, kas vienlaikus apdraud Savienības budžetu, ir vajadzīga agrīna un ātra reakcija, it īpaši no Komisijas puses. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka kļūmes tiek atklātas un labotas jau agrīnā posmā. Turklāt pārkāpumu gadījumā ir jāpiemēro atturošas sankcijas: arī citās jomās, piemēram, konkurences tiesību aktu izpildes jomā, Komisija piemēro ievērojamas finansiālas sankcijas, lai aizsargātu ES tiesību aktu piemērošanu. Ņemot vērā tiesiskuma un Savienības budžeta aizsardzības būtisko nozīmi, Komisijai un Padomei arī šajās jomās jāpiemēro lieli un atturoši sodi. Veicot iespējamo regulas reformu, tas būtu skaidri jānorāda arī regulas tekstā. Turklāt EESK aicina Komisiju un Padomi cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un gadījumā, ja regula nākotnē varētu tikt reformēta, piešķirt tam tādas pašas procesuālās tiesības kā Padomei.
3.4.EESK uzskata, ka sistemātiski trūkumi tiesiskuma jomā dalībvalstīs vienmēr kavē vai vismaz nopietni ietekmē arī ES finansēto programmu īstenošanu un tādējādi arī ES budžeta aizsardzību. Tāpēc, ja dalībvalstī tiek konstatēti sistemātiski tiesiskuma trūkumi, tai būtu jāuzņemas pienākums pierādīt, ka ir nodrošināta ES finansēto programmu īstenošana un ES budžeta aizsardzība. EESK aicina to precizēt Regulā (ES, Euratom) 2020/2092.
3.5.Papildus tām iespējām, kas paredzētas Regulā (ES) 2020/2092, Komisijai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam sistemātisku tiesiskuma pārkāpumu gadījumā būtu jāizmanto arī visi citi to rīcībā esošie sankciju līdzekļi. Te it īpaši runa ir par pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 263. pantu un procedūru saskaņā ar LES 7. pantu. Arī piemērojot šīs procedūras, iepriekš minētajām Eiropas iestādēm būtu jānodrošina, ka tās tiek īstenotas pēc iespējas ātrāk un ka tiek piemērotas preventīvas sankcijas. Komisijai būtu nekavējoties jānāk klajā ar pamatnostādnēm, it īpaši par Regulas (ES) 2020/2092 piemērošanu, lai tiesiskuma pārkāpumu gadījumā varētu ātri reaģēt. Minētajās pamatnostādnēs Komisijai it īpaši būtu jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā nosaka, ka finansiāla sankcija ir vajadzīga, un jānorāda, kādas finansiālās sankcijas tā uzskata par piemērotām. Turklāt būtu arī jāizklāsta nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā uzsāks arī pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 263. pantu vai procedūru saskaņā ar LES 7. pantu.
3.6.Turklāt Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāturpina pastāvīgs dialogs ar visām dalībvalstīm, lai apspriestu tiesiskuma jautājumus, un publiski un skaidri jānorāda uz tiesiskuma pārkāpumiem. Eiropas iestādēm būtu vēl vairāk jāsadarbojas citai ar citu, lai vēl vairāk veicinātu tiesiskumu un apsvērtu iespējamos turpmākos veidus tiesiskuma aizsardzībai visās dalībvalstīs.
4.Īpašas prasības
4.1.Runājot par Atveseļošanas fondu, EESK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas lēmumos, ar kuriem tiek novērtētas dalībvalstu programmas, tiesiskuma būtiskā nozīme ir ņemta vērā tikai ierobežotā mērā. Kā izklāstīts iepriekš, tiesiskumam ir būtiska nozīme ilgtspējīgā Eiropas Savienības ekonomikas attīstībā, un tāpēc Atveseļošanas fonda darbībā tas ir pienācīgi jāņem vērā. Nepietiek tikai ar to, ka Komisija savā novērtējumā vadās no ekonomikas rādītājiem, piemēram, Eiropas pusgada rādītājiem. Kā jau aicinājusi EESK, Komisijai arī Eiropas pusgadā būtu vairāk jāņem vērā tiesiskuma nozīme ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā un jāizmanto attiecīgi rādītāji
.
4.2.EESK uzskata, ka dalībvalstu līdz šim iesniegtajās programmās ir pārāk maz iniciatīvu tiesiskuma stiprināšanai. Piemēram, Itālijas, Horvātijas un Čehijas programmās ir iekļautas konkrētas tiesiskuma iniciatīvas, piemēram, pasākumi korupcijas apkarošanai un tiesu iestāžu efektivitātes paaugstināšanai. EESK uzskata, ka, raugoties kopumā un attiecībā uz visām dalībvalstīm, ar to vien netiek pietiekami atspoguļota tiesiskuma būtiskā nozīme. Tāpēc EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis savās valsts programmās izklāstītu, kādus pasākumus tās veiks tiesiskuma stiprināšanai.
4.3.Turklāt EESK aicina pilnveidot prasības, kas attiecas uz Savienības budžeta izpildi, tostarp Regulas (ES) 2020/2092 īstenošanu. Nākotnē visām programmām, ko atbalsta no Savienības budžeta, būtu jāpiemēro tālejoši valstu tiesību akti attiecībā uz informācijas brīvību un pārredzamību, lai preses organizācijām, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā nodrošinātu vienkāršu un visaptverošu piekļuvi informācijai. Izņēmumu var pieļaut tikai tad, ja tas nepieciešams valsts drošības interesēs. Eiropas Komisijai būtu pastāvīgi jāpārbauda šo valstu tiesību aktu, kas attiecas uz informācijas brīvību, piemērotība un vajadzības gadījumā jāiesniedz grozījumu priekšlikumi, ņemot vērā arī, piemēram, Eiropas Parlamenta un EESK atzinumus.
4.4.EESK atbalsta Eiropas Prokuratūras izveidi, jo tai būs svarīga nozīme Savienības finanšu interešu aizsardzībā un pārrobežu noziegumu kriminālvajāšanā. EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Prokuratūrai jau tagad ir atturoša ietekme un tā ilgtermiņā palīdzēs ievērojami uzlabot pārrobežu kriminālvajāšanu. Tāpēc EESK aicina visas dalībvalstis pievienoties ciešākai sadarbībai ar Eiropas Prokuratūru un aicina nodrošināt, ka tas kļūst par priekšnoteikumu dalībai ES finansētās programmās.
4.5.Jaunizveidotā Eiropas Prokuratūra pārņem uzdevumus, ko līdz šim ir veicis OLAF. Tāpēc EESK aicina veikt OLAF pārveidi par Eiropas Aģentūru tiesiskuma un administratīvās efektivitātes jautājumos. Šai jaunajai aģentūrai kopumā un pastāvīgi būtu jāpārbauda tiesiskuma situācija dalībvalstīs un atbilstoši jākonsultē Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija par Regulas (ES) 2020/2092 piemērošanu. Turklāt šai jaunajai aģentūrai būtu jānāk klajā ar vispārējiem ieteikumiem, kā dalībvalstīs uzlabot tiesiskumu un paaugstināt pārvaldes efektivitāti, un šādā veidā jāatbalsta dalībvalstis un to pārvaldes iestādes. Ja dalībvalstis neievēro būtiskus šīs aģentūras ieteikumus, dalībvalstīm tas būtu jāpamato.
4.6.Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā arī citas iniciatīvas, kuru mērķis ir visās dalībvalstīs stiprināt tiesiskumu un Eiropas pamattiesību piemērošanu. Lai stiprinātu un attīstītu vienotu izpratni par tiesiskumu Eiropā, būtu, piemēram, izmantojot programmu Erasmus+, jāizveido un jāpaplašina apmaiņas programmas dalībvalstu tieslietu sistēmu darbiniekiem, kā arī nevalstiskām organizācijām, kas īpaši darbojas tiesiskuma un pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzības jomā. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai būtu jāpalielina finansējums brīvprātīgām un pārrobežu apmācības programmām, kas paredzētas šādiem dalībvalstu tieslietu sistēmu darbiniekiem; būtu jāatbalsta arī tādu nevalstisko organizāciju izglītības programmas, kuras sekmē tiesiskumu un pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību. Ar šiem pasākumiem būtu jāveicina Eiropas tiesiskuma princips, kurā ņemtas vērā gan dalībvalstu tiesību tradīcijas, gan tas, ka visām dalībvalstīm ir saistoši kopīgi minimālie standarti.
4.7.EESK uzskata, ka tiesiskuma aizsardzībā pilsoniskajai sabiedrībai ir īpaša loma; tāpēc tai ir arī atbilstoša atbildība. Tāpēc, lai stiprinātu tiesiskumu visās dalībvalstīs, Komisijai, izmantojot jaunu programmu, būtu jāpalielina atbalsts pilsoniskās sabiedrības platformām, kuru uzmanības centrā ir tiesiskuma aizsardzība dalībvalstīs, kā arī attiecīgām izglītības programmām
. Šīs programmas ietvaros ES būtu jāatbalsta nevalstisko organizāciju finansēšana. Jānodrošina aizsardzība pret nepamatotu ietekmi un politikas veidotāju, lobistu un citu dalībnieku cita veida ietekmi uz nevalstisko organizāciju neatkarību.
4.8.Visbeidzot Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Parlamentam un EESK īpaši būtu jāveicina visu ES iedzīvotāju informētība par Eiropas vērtību, it īpaši tiesiskuma, nozīmi. Eiropas Savienībai ir vajadzīga komunikācijas stratēģija, kas apvieno tiesiskuma koncepciju ar realitāti. Šajā nolūkā minētajām Eiropas iestādēm sadarbībā ar citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem būtu jāuzsāk atbilstoša kampaņa par tiesiskuma nozīmi “Mana ES – manas tiesības”, kas vērsta uz visām iedzīvotāju grupām, visiem saprotamā veidā izskaidro pamata informāciju par tiesiskuma jautājumiem un visus aicina iesaistīties ES mēroga dialogā
.
Briselē, 2021. gada 16. decembrī
Aurel Laurențiu Plosceanu
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________