|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Brīvprātīgie – pilsoņi, kas veido Eiropas nākotni
|
|
_____________
|
|
Brīvprātīgie – pilsoņi, kas veido Eiropas nākotni
[pašiniciatīvas atzinums]
|
|
|
|
SOC/688
|
|
|
|
Ziņotājs: Krzysztof Pater
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
25/03/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
24/11/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
08/12/2021
|
|
Plenārsesija Nr.
|
565
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
214/3/4
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK norāda, ka debatēs par Eiropas nākotni politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka Eiropas nākotni veidos ne tikai politiķi un iestādes, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, bet arī miljoniem iedzīvotāju – brīvprātīgo, kuri katru dienu velta laiku un enerģiju, solidarizējoties sabiedrības interešu vārdā gan pilsoniskās sabiedrības organizācijās, gan ārpus tām.
1.2.Brīvprātīgo darbā ir iesaistīti miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju, kuri rīkojas, solidarizējoties ar citiem, un dara to individuāli vai organizētās struktūrās (gan oficiālās, gan neoficiālās). Šai kustībai ir vajadzīgs sistemātisks un pārdomāts atbalsts gan ES, gan dalībvalstu līmenī, jo tās ietekme uz sociālo attīstību ir daudzkārt lielāka nekā iespējamās izmaksas. EESK vēlētos, lai turpmākajos gados šajā atbalstā būtu pozitīvas kvalitatīvas pārmaiņas, kas labāk atspoguļotu brīvprātīgo vērtību Eiropas nākotnei.
1.3.EESK aicina Eiropas Komisiju rīkoties, lai 2025. gadu pasludinātu par Eiropas Brīvprātīgo gadu, ņemot vērā, ka tas būtu:
·veids, kā izrādīt cieņu miljoniem brīvprātīgo, kuri ir apliecinājuši savu nozīmīgo sociālo lomu, jo īpaši pēdējos mēnešos, strādājot, lai cīnītos ar pandēmijas sekām;
·veids, kā turpināt popularizēt brīvprātīgā darba ideju dalībvalstu sabiedrībā, mudinot vairāk cilvēku iesaistīties brīvprātīgajā darbā un parādot, ka tas ir iekļaujošs un universāls pasākums, kurā iesaistīti visu grupu un izcelsmes cilvēki neatkarīgi no viņu vecuma un vietas sabiedrībā;
·iespēja dalībvalstu iestādēm veikt pieredzes un praktisko zināšanu apmaiņu par juridiskiem un politiskiem instrumentiem brīvprātīgo darbības atbalstam;
·pamudinājums Eiropas Komisijai paplašināt un izveidot jaunas programmas, kas paredzētas visu vecumu brīvprātīgajiem;
·veids, kā veicināt izpratni par Eiropas un tās iedzīvotāju nākotnei svarīgiem projektiem, sniedzot objektīvus datus un faktus un cīnoties pret nepatiesu un neobjektīvu informāciju.
1.4.Brīvprātīgo darbībai ir reāla ekonomiskā vērtība (daudzās valstīs tā veido vairāk nekā 2 % no IKP); daudzās sociālajās jomās brīvprātīgie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības, tostarp viņu drošību; brīvprātīgajiem ir izšķiroša nozīme visu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; brīvprātīgie ir pārstāvēti visās sociālajās un vecuma grupās. Tāpēc EESK uzskata, ka nav saprātīgi ES līmeņa un ES finansētās brīvprātīgo atbalsta programmas attiecināt tikai uz jauniešiem.
1.5.Pēc 2013. gadā pieņemtā atzinuma EESK vēlreiz aicina Eiropas Komisiju veikt izlēmīgus pasākumus, lai sagatavotu sīki izstrādātus noteikumus, kas ļautu apkopot salīdzināmus datus par brīvprātīgo darbību visās dalībvalstīs, uzsverot, ka bez uzticamiem datiem nav iespējams īstenot efektīvu politiku nevienā jomā.
2.Brīvprātīgā darba jēdziens
2.1.ES nav oficiālas termina “brīvprātīgais darbs” definīcijas, taču ar to parasti tiek saprastas visu veidu brīvprātīgās darbības — oficiālas vai neoficiālas —, ko kāds veic pēc savas izvēles ne finansiāla ieguvuma dēļ un kas dod ieguldījumu kopējā labumā.
2.2.Brīvprātīgā darba definīcija, ko Starptautiskā Darba organizācija 2011. gadā publicēja Rokasgrāmatā par brīvprātīgā darba novērtēšanu, ir saskaņā ar kopējo izpratni par brīvprātīgo darbu. Atbilstīgi šai definīcijai brīvprātīgs darbs ir neapmaksāts, neobligāts darbs, proti, laiks, ko persona bez atlīdzības veltī darbībām, kuras pie savas mājsaimniecības nepiederošu cilvēku labā attiecīgā persona veic tieši vai ar kādas organizācijas starpniecību. Šo definīciju var izmantot starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, lai novērtētu oficiālo brīvprātīgo darbu (ko bieži dēvē par netiešo brīvprātīgo darbu) un neoficiālo brīvprātīgo darbu (ko SDO dēvē par “tiešo brīvprātīgo darbu”) dažādās kultūras un tiesību sistēmās. EESK norāda, ka Rezolūcijai par statistiku attiecībā uz darbu, nodarbinātību un darbaspēka nepilnīgu izmantošanu, ko 2013. gada oktobrī pieņēma 19. SDO Starptautiskā darba statistiķu konference (tā ietver jaunu darbaspēka definīciju, kurā nošķirts algots un neapmaksāts darbaspēks un veiktas izmaiņas ar darbaspēku saistītu datu vākšanā), būtu jāuzlabo spēja novērtēt brīvprātīgo darbu kā nošķirtu no cita veida neapmaksāta darba, piemēram, savas mājsaimniecības locekļu aprūpes.
2.3.Brīvprātīgā darba analīze ļoti bieži ir balstīta uz nošķīrumu starp oficiālu un neoficiālu brīvprātīgo darbu. Oficiālā brīvprātīgajā darbā, ko veido darbības organizatoriskā kontekstā, cilvēki iesaistās ar organizētu (strukturētu) vienību, piemēram, NVO, klubu vai publisku iestāžu starpniecību. Neoficiāls brīvprātīgais darbs ir palīdzība, ko indivīdi bez atlīdzības sniedz cilvēkiem, kuri nav piederīgi viņu mājsaimniecībai vai tuvi ģimenes locekļi, un to nedara oficiālas organizācijas ietvaros. EESK pauž nožēlu par to, ka cilvēki, kuri piedāvā savu palīdzību, tās saņēmēji vai brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums dažās ES dalībvalstīs neoficiālo brīvprātīgo darbu bieži neatzīst par brīvprātīgo darbu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc brīvprātīgo loma pašlaik netiek pietiekami novērtēta.
2.4.Brīvprātīgais darbs var būt epizodisks un saistīts ar kādu notikumu vai katastrofu seku likvidēšanu, piemēram, pēc ugunsgrēka vai plūdiem. Brīvprātīgais darbs var būt arī pastāvīgāka apņemšanās. Tas var būt ar cilvēkiem saistītās nozarēs, piemēram, sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes, izglītības, sporta un citās jomās, vai arī var attiekties uz vides un infrastruktūras projektiem, piemēram, dabas resursu aizsardzību un atjaunošanu vai publisku dārzu uzturēšanu. Šādos apstākļos ir iespējams arī epizodisks brīvprātīgais darbs, taču minētajās jomās parasti darbojas vairāk pastāvīgo brīvprātīgo.
2.5.EESK uzsver, ka brīvprātīgā darba tiesiskajam regulējumam Eiropā būtu jāatbalsta un jāveicina kvalitatīvs brīvprātīgais darbs, un tam nebūtu jārada nevajadzīgi šķēršļi brīvprātīgajam darbam. Būtu rūpīgi jāīsteno tādas prasības kā brīvprātīgo apdrošināšana, brīvprātīgo nolīgumi un sodāmības pārbaudes, par galvenajiem principiem nosakot kvalitāti un piekļuvi.
2.6.Savā 2013. gada atzinumā EESK norādīja, ka “pamatojoties uz patlaban pieejamajiem datiem par brīvprātīgo darbu, nav iespējams veikt analīzi, kas prasīta EK, Parlamenta, Eiropadomes vai EESK dokumentos. Šobrīd nevar pārliecinoši novērtēt ne brīvprātīgā darba nozīmi tautsaimniecībā, ne arī tā ieguldījumu ES līmeņa politikā. Nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz laika kopumā tiek veltīts brīvprātīgajam darbam un kāda ir tā vērtība naudas izteiksmē, tātad nevar novērtēt arī tā apmēru, kas izteikts, izmantojot vispārējus ekonomikas rādītājus, piemēram, valsts nodarbinātības līmeni (valsts tautsaimniecībā nodarbināto skaitu) vai IKP”. EESK ir arī aicinājusi veikt sagatavošanās darbus, kuru rezultātā, balstoties uz SDO pamatpriekšlikumu, būtu jānosaka detalizēti noteikumi pētniecības veikšanai Eiropas Savienībā. EESK pauž nožēlu, ka kopš tā laika nav gūts nekāds progress kopējas sistēmas izveidē, lai noteiktu brīvprātīgā darba vērtību Eiropā. Tāpēc Komiteja atkārtoti aicina Eiropas Komisiju rīkoties izlēmīgi, lai īstenotu EESK ieteikumus, uzsverot, ka bez uzticamiem datiem nav iespējams īstenot efektīvu politiku nevienā jomā.
2.6.1.EESK uzsver, ka labāka datu vākšana, kas pārsniedz IKP un ekonomisko vērtību, lai aplūkotu, piemēram, cik daudz laika brīvprātīgie velta darbam, viņu vecumu, dzimumu, darbības jomas un pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā, piemēram, veselību un labbūtību, dzīves kvalitāti un sociālās kohēzijas rādītājus, sniegtu vispārējus ieguvumus.
2.6.2.Tikai daži valstu statistikas institūti ir uzsākuši un veikuši brīvprātīgo darba pētījumus, pamatojoties uz SDO metodoloģiju, un Polija ir vienīgā valsts, kuras valsts statistikas institūts jau divas reizes — 2011. un 2016. gadā — ir veicis šādus pētījumus, vēl viens pētījums ir plānots 2022. gada sākumā. Saskaņā ar 2011. gada pētījumu brīvprātīgo darba vērtība bija aptuveni 2,8 % no IKP, bet saskaņā ar 2016. gada pētījuma aprēķiniem — aptuveni 1,2 % no IKP. Šo lielo atšķirību izraisīja dažas izmaiņas metodoloģijā. Viena no tām bija fakts, ka 2011. gadā jautājumi ietvēra brīvprātīgas darbības, ko respondents veica citā mājsaimniecībā dzīvojošu ģimenes locekļu labā, taču 2016. gadā šādas darbības netika ņemtas vērā. Vēl viena atšķirība bija tā, ka 2011. gadā uzdotie jautājumi attiecās uz darbību visa 2010. gada laikā, savukārt 2016. gadā tika ņemts vērā tikai brīvprātīgais darbs, kas veikts četru nedēļu laikā pirmajā ceturksnī tieši pirms aptaujas. Šis piemērs skaidri liecina, ka nav iespējams iegūt salīdzināmus datus, neizstrādājot Eurostat ierosinātu kopēju metodoloģiju ES līmenī.
2.7.Brīvprātīgais darbs kā viena no skaidrākajām solidaritātes izpausmēm ir vērtīgs indivīdiem, kopienām, videi, ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tas veicina un atvieglo sociālo iekļaušanu, veido sociālo kapitālu un pārveido sabiedrību. Plaukstošas pilsoniskās sabiedrības veidošana ar apņēmīgiem brīvprātīgajiem var sniegt radošus un inovatīvus risinājumus kopējām problēmām. Brīvprātīgais darbs veicina ekonomikas izaugsmi, un tādēļ tas ir īpaši un mērķtiecīgi jānovērtē gan ekonomikas, gan sociālā kapitāla ziņā. Tam ir arī arvien lielāka nozīme vides aizsardzībā, un tas ir būtisks mācību avots daudziem brīvprātīgajiem. Tādēļ publiskajai politikai, esot tieši vērstai uz brīvprātīgo atbalstīšanu, būtu arī jāatspoguļo nepieciešamība pēc brīvprātīgo darbu atbalstošas infrastruktūras ar pietiekamu un piemērotu finansējumu atbalsta pasākumiem, piemēram, mācībām un apdrošināšanas izmaksām.
3.Brīvprātīgo darbības ES līmenī
3.1.EESK pauž nožēlu, ka pēc Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) beigām brīvprātīgais darbs no Eiropas darba kārtības sāka pakāpeniski izzust. Oficiālajos dokumentos tas bija minēts tikai epizodiski – ES palīdzības brīvprātīgo un Eiropas Solidaritātes korpusa izveides laikā un kā prioritāra tēma programmā “Eiropa pilsoņiem”.
3.2.EESK uzsver, ka brīvprātīgā darba izpēte dalībvalstīs ir veikta tikai ierobežotā mērā. Tajā ir aptverti dažādi brīvprātīgā darba aspekti (piemēram, dalības līmenis brīvprātīgajā darbā, iesaistīto personu demogrāfiskais profils un motivācija). Šos pētījumus nav iespējams izmantot ES mērogā veiktai analīzei, jo trūkst konsekvences metodoloģiskajās pieejās, tostarp pat attiecībā uz brīvprātīgā darba definīciju, un pētījumi nav veikti vienlaicīgi. Ziņojums, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma 2010. gadā sagatavoja konsultāciju uzņēmums GHK, joprojām ir visjaunākais pieejamais datu avots, kas ir visaptverošs un vērtīgs, neraugoties uz tā ierobežojumiem datu salīdzināmības ziņā.
3.2.1.GHK ziņojums atklāja, ka 22–23 % ES iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, bija iesaistīti brīvprātīgajā darbā, kas definēts kā darbība, ko persona veic pēc savas brīvas gribas, galvenokārt nevalstiskā organizācijā bezpeļņas nolūkos.
3.2.2.Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka metodoloģisko atšķirību dēļ rezultātu novirze bieži var būt pat līdz 30–40 procentpunktiem.
3.3.Ad hoc modulis Sociālā/kultūras līdzdalība un materiālā nenodrošinātība, kas 2015. gadā tika pievienots Eurostat ikgadējam apsekojumam par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ietvēra dažus jautājumus par brīvprātīgo darbību. Pamatojoties uz minētajā apsekojumā iegūtajiem datiem, tiek lēsts, ka aptuveni 18,9 % ES iedzīvotāju bija iesaistīti oficiālā brīvprātīgajā darbā un aptuveni 22,5 % — neoficiālā brīvprātīgajā darbā, un šis ES iedzīvotāju iesaistes līmenis ir līdzīgs GHK ziņojumā minētajam.
3.4.Eirobarometra zibensaptaujā “Eiropas jaunatne”, kas publicēta 2015. gada aprīlī, iekļauti jaunākie pieejamie dati par 15–30 gadus veco ES iedzīvotāju darbību. EESK norāda, ka līdzības datos par jauniešiem šajā pētījumā un datos par visiem pieaugušajiem ES iedzīvotājiem citos pētījumos skaidri liecina, ka visas vecuma grupas ir vienādā mērā iesaistītas brīvprātīgajā darbā.
3.4.1.Saskaņā ar aptauju par Eiropas jaunatni 25 % jauniešu Eiropas Savienībā pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijuši iesaistīti organizētā brīvprātīgajā darbā, taču šī proporcija dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga (no 10 % līdz 42 %).
3.4.2.Tajā pašā aptaujā arī secināts, ka jauniešu brīvprātīgajai darbībai ir divas galvenās jomas: labdarība, humānā un attīstības palīdzība (44 %) un izglītība, apmācība un sports (40 %). Tās ir arī visizplatītākās jauniešu brīvprātīgās darbības katrā dalībvalstī.
3.4.3.93 % respondentu norādīja, ka nekad nav veikuši brīvprātīgo darbu ārzemēs.
3.4.4.Jaunajam Eiropas Solidaritātes korpusam, kas tagad ietver brīvprātīgo darbu humānās palīdzības situācijās (iepriekš to nodrošināja ES palīdzības brīvprātīgie), būtu jābūt pietiekami spēcīgam un plašam, lai tā ietekmē vairāk jauniešu veiktu brīvprātīgo darbu, jo īpaši ārvalstīs, gan programmas ietvaros, gan ārpus tās. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jānodrošina vajadzīgie resursi. Būtu arī jāizpēta iespēja paplašināt programmu, lai atbalstītu par 30 gadiem vecāku cilvēku iesaistīšanos brīvprātīgo darbā, vai arī jānodrošina papildu ES resursi paralēlas programmas izstrādei bez vecuma ierobežojuma.
3.5.Eiropas Komisija 2021. gada janvārī publicēja Zaļo grāmatu par novecošanu, kurā uzsvērts, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki turpina sniegt aktīvu un vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā, jo 20 % cilvēku 65–74 gadu vecumā iesaistās oficiālā brīvprātīgajā darbā, un arī cilvēki, kas vecāki par 75 gadiem, joprojām iesaistās, ciktāl to ļauj viņu veselības stāvoklis.
3.6.Eiropas Savienības Padome 2020. gada septembrī publicēja galīgos secinājumus par tematu “Vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesības, līdzdalība un labbūtība digitalizācijas laikmetā”, kuros tā cita starpā aicināja Komisiju apsvērt iespēju izveidot digitālu platformu “Līdzdalība un brīvprātīgais darbs pēc darba dzīves”.
3.6.1.Šāda platforma varētu sniegt vecāka gadagājuma cilvēkiem informāciju par iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā citās valstīs. Tā arī varētu sniegt vietējām iestādēm un citiem dalībniekiem informāciju par to, kā iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus brīvprātīgajā darbā, kā arī sniegt norādījumus un informāciju cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti atrast vecāka gadagājuma cilvēkiem piemērotas brīvprātīgā darba iespējas visā Eiropā.
3.6.2.EESK stingri atbalsta tādas platformas izveidi, kas integrētu esošās platformas un novērstu uzdevumu pārklāšanos, vienlaikus uzsverot, ka vecāka gadagājuma cilvēku brīvprātīgajai darbībai ir svarīga loma gan attiecībā uz tiem, kuriem viņu darbība palīdz, gan uz pašiem brīvprātīgajiem, ļaujot viņiem saglabāt aktivitāti ārpus nodarbinātības, jo tas rada būtisku pozitīvu ietekmi uz viņu garīgo un fizisko labbūtību.
3.6.3.EESK norāda, ka Eiropas Solidaritātes korpusam jauniešiem un ierosinātajai platformai vecāka gadagājuma brīvprātīgo atbalstam būtu jānodrošina pamats visaptverošākai un transversālākai Eiropas brīvprātīgā darba politikai, kas veicina solidaritāti un atbildību par visu vecumu cilvēkiem, kuri brīvi dod ieguldījumu Eiropas nākotnē, pamatojoties uz solidaritāti un Eiropas vērtībām, un to starpā.
3.6.4.EESK iesaka šajā platformā pakāpeniski iesaistīt plašākas brīvprātīgo vecuma grupas, kā arī darīt vairāk, lai mazinātu šķēršļus pārrobežu brīvprātīgajam darbam, piemēram, publisko pabalstu un atbalsta sistēmu tiesību vai uzturēšanās tiesību un ar to saistītu noteikumu zaudēšanu, piemēram, attiecībā uz piekļuvi mobilā tālruņa un interneta pieslēguma līgumiem.
3.7.Daudzi brīvprātīgie visā Eiropā ir iesaistīti darbībās, kas atbilst Eiropas Komisijas ilgtermiņa ES mēroga projektiem (kas ir ļoti svarīgi Eiropas nākotnei, piemēram, attiecībā uz vakcināciju, digitalizāciju, klimata jautājumiem, finanšu reformām, kodoljautājumiem, nodarbinātības reformām utt.). Tā kā iedzīvotājiem pirms nozīmīgu ES iestāžu priekšlikumu atbalstīšanas ir jāiegūst faktiska un objektīva izpratne par tiem, EESK aicina Eiropas Komisiju aktīvi atbalstīt brīvprātīgo veiktās darbības, kas var palīdzēt iegūt iedzīvotāju atbalstu svarīgiem ES projektiem, tostarp samazinot viltus un neobjektīvas informācijas risku.
3.8.Projektu vienotas likmes un fiksētas summas finansējuma pieaugumam būtu jāļauj atzīt brīvprātīgo ieguldījumu kā līdzfinansējumu ES dotācijām. Tomēr praksē tas nedarbojas labi, jo brīvprātīgo darbā ieguldīto laiku parasti nevar iekļaut organizāciju pārskatos. Turklāt daudzas aģentūras, kas pārvalda ES dotācijas, prasa, lai maksājumu apstiprinājumi tiktu sniegti par vienotas likmes un fiksētas summas maksājumiem pilnā apmērā, kas ir pretrunā finansēšanas pieejas kā aprēķināšanas metodes nolūkam un idejai. Šajā saistībā EESK atkārto 2006. un 2013. gadā pieņemtajos atzinumos izteiktos aicinājumus un pauž nožēlu par to, ka tie vēl nav pilnībā īstenoti. EESK norāda, ka Eiropas Padomes finansēšanas programmās ir paredzēts mehānisms, lai iekļautu brīvprātīgajam darbam veltīto laiku kā līdzfinansējumu dotācijām.
3.9.EESK stingri atbalsta Eiropas Brīvprātīgā darba galvaspilsētu konkursu, ko Eiropas Brīvprātīgā darba centrs 2013. gadā uzsāka kā daļu no 2011. gada Eiropas Brīvprātīgā darba gada mantojuma un kurā vietējā brīvprātīgā darba politika un prakse ir sasaistīta ar Eiropas kontekstu, Eiropas vērtībām un ar politikas satvaru. EESK aicina visas ES iestādes veicināt un atbalstīt šo iniciatīvu, īpašu uzmanību pievēršot arī par valsti zemākam līmenim, lai tuvinātu iedzīvotājus ES politikas veidotājiem un apliecinātu ES līmeņa atbalstu uz solidaritāti balstītām darbībām un aktīviem pilsoņiem, kas dod ieguldījumu Eiropas nākotnē. EESK aicina Eiropas Komisiju aktīvi atbalstīt tādas labas prakses izplatīšanu sabiedriskajā politikā, kas atbalsta brīvprātīgā darba pasākumus vietējā līmenī, it īpaši izmantojot piemērus no pašvaldībām, kas ir Eiropas Brīvprātīgā darba galvaspilsētas konkursa kandidāti un uzvarētāji.
4.Brīvprātīgā darba tendences
4.1.EESK norāda, ka notiekošās demogrāfiskās pārmaiņas ietekmēs brīvprātīgo darbību turpmākajos gados.
4.1.1.Eiropas sabiedrība noveco, un dzimstības līmenis ir zemāks. Tas nozīmē, ka ir vairāk kvalificētu brīvprātīgo, kas ir pieejami ilgāku laiku, taču ir arī vairāk vecāka gadagājuma cilvēku, kuriem nepieciešams brīvprātīgo atbalsts, jo viņi dzīvo ilgāk. Tomēr, samazinoties dzimstības līmenim, gados jaunāki cilvēki var nebūt pieejami brīvprātīgo darbam, un vajadzēs vairāk līdzbiedru projektu pieaugušajiem un gados vecākiem brīvprātīgajiem.
4.1.2.Eiropā sabiedrība kļūst arvien daudzveidīgāka un mainās, un būs jādara vairāk, lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu. Dalībvalstis to visu nevar segt no publiskajiem līdzekļiem, un, pat ja tām tie būtu, runa nav tikai par naudu. Lai nodrošinātu patiesu iekļaušanu, ir vajadzīga humānāka un solidārāka pieeja. Šajā nolūkā ir vajadzīgi brīvprātīgie, kas darbojas, savstarpēji solidarizējoties. Aicinām darīt vairāk, lai cīnītos pret vientulību un sniegtu sociālo dienestu atbalstu gadījumos, kad ģimenes ir vairāk izkliedētas dažādās valstīs un kontinentā. EESK uzskata, ka iestādēm ES, dalībvalstu un vietējā līmenī jābūt tam gatavām un ka šajā procesā jāiekļauj labvēlīgu apstākļu radīšana brīvprātīgā darba paplašināšanai.
4.1.3.Dalībvalstīs tiek iekasēts mazāk nodokļu un samazināts publisko struktūru budžets, taču tajā pašā laikā palielinās pieprasījums pēc pakalpojumiem. Lielāka nevienlīdzība un nabadzība rada lielākas vajadzības iedzīvotājiem, taču tas kontrastē ar finansējuma samazināšanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras — ar brīvprātīgo atbalstu — varētu daudz darīt, lai uzlabotu atsevišķu iedzīvotāju un ģimeņu stāvokli. EESK norāda, ka ir jānodrošina labāks līdzsvars.
4.2.EESK uzsver, ka pašreizējās izmaiņas dzīvesveidā un darbības veidos, kas gūst sociālo atzinību, vai nepieciešamība attīstīt jaunas prasmes, kas var būt profesionāli noderīgas jaunākajām paaudzēm, var radīt neatbilstību starp iedzīvotāju interesi par brīvprātīgo darbu un reālām brīvprātīgā darba iespējām un ka tādējādi brīvprātīgā darba līmenis var samazināties, neraugoties uz lielo “piedāvājumu un pieprasījumu”. Šī situācija ir pastāvīgi jāuzrauga, lai ar laiku varētu veikt korekcijas publiskajā politikā.
4.3.Ir vērojama plaša pāreja no tradicionāla, regulāra, ilgtermiņa brīvprātīgā darba, kas balstīts uz plānotām un ilgtermiņa saistībām, uz epizodisku brīvprātīgo darbu. Daudzi brīvprātīgie ir gatavi veikt epizodisku darbu, pat tikai vienreizējā pasākumā, taču nevēlas uzņemties nekādas ilgtermiņa personīgas saistības. Šo tendenci atspoguļo “voluntūrisma” pieaugums, kad cilvēki ceļo ar īpašu mērķi veikt brīvprātīgo darbu vai izmanto iespējas piedalīties brīvprātīgajā darbā atvaļinājuma laikā. Ir rūpīgi jāgādā par to, lai šāda veida brīvprātīgais darbs patiešām tiktu veikts sabiedrības interesēs. Gadījumos, kad brīvprātīgais darbs varētu vairāk kaitēt, nekā sniegt labumu, piemēram, aprūpes iestādēs, kurās mīt bērni vai citi neaizsargāti cilvēki (piem., bērnu namos), tas būtu jāaizliedz.
4.4.Vēl viena pēdējos gados novērota tendence ir tādu starpnieku rašanās kā labklājības vai izglītības iestādes, reliģiskās organizācijas, ģimenes brīvprātīgā darba organizatori, vietējie brīvprātīgo centri vai darbinieku (korporatīvais) brīvprātīgais darbs. Šīs struktūras palīdz brīvprātīgajiem atrast darbības vietu, meklējot organizācijas, kas tieši pieņems brīvprātīgos. Tas sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri meklē iespēju uzsākt brīvprātīgo darbu. Tomēr pastāv risks, ka šādu starpnieku darbība var negatīvi ietekmēt izpratni par brīvprātīgo darbu sabiedrībā, jo īpaši, piemēram, gadījumos, kad šāda darbība tiek komercializēta.
4.5.Tiešsaistes iespēju attīstība un sociālie mediji ļauj iedzīvotājiem vieglāk pašiem organizēties ad hoc brīvprātīgajam darbam. Tas arī padara visu veidu brīvprātīgā darba iespējas tiešāk pieejamas iedzīvotājiem, tiešsaistes platformām savienojot piedāvājumu ar pieprasījumu. Straujais jauno tehnoloģiju pieaugums ir ļāvis izvērst jaunus brīvprātīgā darba veidus, piemēram, brīvprātīgo darbu tiešsaistē, kas nav ierobežots konkrētā laikā vai vietā un ko var veikt jebkur, kur brīvprātīgajam ir piekļuve tiešsaistei un ierīce, kas ļauj izveidot savienojumu.
4.5.1.Tomēr EESK norāda, ka ir jāgādā par to, lai no brīvprātīgā darba netiktu izslēgti tie, kuriem nav piekļuves tiešsaistei.
4.5.2.EESK uzsver, ka brīvprātīgā darba tiesiskajam regulējumam dalībvalstīs ir jāseko šīm izmaiņām un jānodrošina, piemēram, attiecībā uz datu aizsardzību, ka neaizsargātas personas joprojām tiek aizsargātas un brīvprātīgie ir atbilstoši apmācīti, pat ja brīvprātīgais darbs tiek veikts neoficiālā un ad hoc veidā. Politikas veidotājiem nevajadzētu domāt, ka nav nepieciešams finansēt brīvprātīgā darba atbalstu un infrastruktūras organizācijas, ja cilvēki var paši organizēties tiešsaistē.
4.6.EESK uzskata, ka darba ņēmēju brīvprātīgā darba jomā ir vajadzīga ciešāka starpnozaru sadarbība starp sociālajiem partneriem. Lai radītu vislielāko ietekmi, darba devējiem un darba ņēmējiem būtu jāsadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir eksperti attiecīgajā jomā un/vai jautājumā, kuru darbību viņi vēlas atbalstīt, nevis pašiem jācenšas tieši īstenot brīvprātīgā darba programmas.
4.7.EESK atzīst, ka “voluntūrisms” ir augoša nozare Eiropā, un tas ir jāregulē, lai aizsargātu brīvprātīgā darba, potenciālo brīvprātīgo un vietējo kopienu integritāti.
4.8.54 % jauniešu, kuri piedalījās Eirobarometra aptaujā, norādīja, ka viņiem nav radušies nekādi izdevumi saistībā ar brīvprātīgo darbu, savukārt 28 % norādīja, ka viņiem ir bijuši izdevumi, taču viņi nav saņēmuši nekādus maksājumus, un 16 % norādīja, ka viņiem ir bijuši izdevumi, kuru segšanai viņi ir saņēmuši maksājumus. Saņēmējiem vai brīvprātīgo darba koordinatoriem šie dati ir jāņem vērā, lai izdevumi nekļūtu par šķērsli jauniešu iesaistīšanai. EESK uzsver, ka ir svarīgi atlīdzināt pat nelielus izdevumus brīvprātīgajiem, un sagaida, ka dalībvalstu valsts un pašvaldību iestādes veicinās un atbalstīs šo pieeju, neradot nelabvēlīgas nodokļu sekas attiecīgajiem brīvprātīgajiem vai organizācijām.
4.9.Visā Eiropā pastāv atšķirības tiesiskajā regulējumā un tiesiskajās un drošības prasībās, kas attiecas uz brīvprātīgajiem un viņu atbalsta saņēmējiem. EESK uzsver, ka būtu jāveic pasākumi, lai racionalizētu sistēmu, sniedzot drošību un labumu ikvienam. Apdrošināšanas tirgū visās valstīs jābūt pieejamai brīvprātīgo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kā arī valsts un/vai fondu atbalstam, lai segtu izmaksas. Visās dalībvalstīs obligātai prasībai ir jābūt sodāmības reģistra izrakstiem tiem, kuri veic brīvprātīgo darbu ar bērniem vai neaizsargātiem cilvēkiem, un šādiem izrakstiem vajadzētu būt viegli un lēti pieejamiem potenciālajiem brīvprātīgajiem. EESK aicina visas dalībvalstis īstenot minētos risinājumus un Eiropas Komisiju veicināt paraugpraksi šajā jomā. Šādi pasākumi arī veicinās pārrobežu brīvprātīgo darbu.
4.10.EESK uzskata — jo agrīnākā vecumā cilvēkus var iesaistīt brīvprātīgo darbā, jo lielāka ir iespēja, ka viņi kļūs par sociāli iekļautiem un iesaistītiem pieaugušajiem, kuri sniegs savu ieguldījumu Eiropas nākotnes labā. Jāveicina tādas iniciatīvas kā pakalpojumu apguves programmas skolās un ģimenes brīvprātīgais darbs. Vajadzības gadījumā ir jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai jaunieši un arī bērni varētu veikt brīvprātīgo darbu. Jaunatnes organizācijām šajā procesā ir ļoti liela nozīme, tāpēc tām jāsaņem atbilstošs un pietiekams atbalsts no publiskā sektora iestādēm.
5.Brīvprātīgo loma kopienā
5.1.Nav šaubu, ka brīvprātīgie rada būtisku ekonomisko, vides un sociālo vērtību. Bezpeļņas organizācijās brīvprātīgie bieži vien ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu uzdevumu efektīvu izpildi, jo viņi ir viens no svarīgākajiem šādu organizāciju resursiem. Sabiedrībā viņus bieži atzīst kā šo struktūru darbības simbolu. Daudziem, īpaši jauniešiem, brīvprātīgais darbs ir kaut kas īpašs. Tā bieži ir pirmā darbība, kurā viņi var reaģēt uz reālām sociālām vajadzībām un spēj ātri saskatīt savas rīcības sekas kā iesaistīti pilsoņi, ievērojami samazinot sociālās atstumtības risku.
5.2.Daudzos gadījumos iedzīvotājiem kļūst juridiski sarežģītāk risināt kopējas intereses jautājumus un iesaistīt cilvēkus kā brīvprātīgos, kas dod ieguldījumu sabiedrībā, necenšoties gūt personīgu labumu. Ir jānodrošina pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesības apvienoties un saņemt publisko finansējumu, kā arī atbalsts tām. EESK uzsver, ka publiskais finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām lielā mērā veicina ne tikai to funkcijas un lomu sabiedrībā, bet arī to neatkarību un spēju nodrošināt iekšējos demokrātiskos procesus, kas ļauj atzīt un pārstāvēt dalībnieku vēlmes bez ārējas iejaukšanās.
5.2.1.Labi funkcionējoša pilsoniskā sabiedrība ir veselīgas demokrātijas pazīme, un tā lielā mērā veicina dzīves kvalitāti, mieru un stabilitāti. Līdzdalības demokrātija papildina pārstāvības demokrātiju, nevis to apdraud.
5.2.2.Attiecībā uz organizācijām, kas koordinē brīvprātīgo darbību, publiskais finansējums ļauj gūt daudz lielāku labumu sabiedrībai — labumu, kam ir reāla ekonomiska vērtība, izmantojot īpašu sviras mehānismu.
5.3.Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās īstermiņa brīvprātīgajā darbā, bieži vien gūstot skaidru personisku labumu, piemēram, veicot brīvprātīgo darbu festivālā vai koncertā, nevis uzņemas ilgtermiņa saistības, lai risinātu konstatētās vajadzības sabiedrībā. EESK vēlas, lai politikas veidotāji darītu vairāk nolūkā veicināt brīvprātīgā darba kā sociālā kapitāla pievienoto vērtību, nevis tikai kā personisku iespēju vai mehānismu cilvēkresursu izdevumu ietaupīšanai. Valsts iestādēm ir jāpalīdz brīvprātīgajiem un organizācijām, kas atbalsta viņu darbību, labāk parādīt savu vērtību un ietekmi, lai turpinātu piesaistīt brīvprātīgos, jo iedzīvotājiem ir arvien plašāka izvēle attiecībā uz to, kā pavadīt savu brīvo laiku.
5.4.Covid-19 pandēmijas laikā daudzi politikas veidotāji un vienkāršie iedzīvotāji spēja saskatīt brīvprātīgā darba īpašo potenciālu un reālo ietekmi — gan strukturētus pasākumus, ko koordinē publiskā sektora iestāde vai organizācija, gan individuālus ad hoc pasākumus, kas veikti spontāni, pamatojoties uz vēlmi palīdzēt. EESK izteica atzinību simtiem tūkstošu brīvprātīgo visā Eiropā, kuri pandēmijas dēļ 2020. gadā palīdzēja cilvēkiem, kuriem tas bija nepieciešams, piešķirot Pilsoniskās solidaritātes balvu organizācijām un indivīdiem, kas iesaistījās ar Covid-19 saistītās brīvprātīgās darbībās.
5.5.Strādājošajiem, kuriem nav standarta darba laika un darba dzīve nav īpaši stabila, ir sarežģītāk uzņemties ilgtermiņa saistības veikt brīvprātīgo darbu. Piemēram, veikalu darbiniekiem, kuriem tikai 24 stundas iepriekš tiek paziņots, vai viņiem būs jāstrādā, ir ārkārtīgi sarežģīti uzņemties brīvprātīgā darba saistības. Tas pats attiecas, piemēram, uz daudziem dežūrdarbiniekiem. EESK norāda, ka brīvprātīgā darba organizācijas būtu jāatbalsta ar praktiskajām zināšanām, tostarp labām praksēm, par papildu spēju veidošanu, lai risinātu situāciju saistībā ar potenciālo brīvprātīgo mainīgo pieejamību un izstrādātu jaunus brīvprātīgo pārvaldības veidus.
5.6.“Sociālās receptes” ir veids, kā mazināt veselības problēmas bez farmaceitisko zāļu izrakstīšanas vai paralēli tai. Brīvprātīgais darbs ir kļuvis par efektīvu un arvien populārāku “sociālo recepšu” shēmu daļu. Pētījumi apliecina, ka brīvprātīgais darbs pozitīvi ietekmē garīgo veselību un ka brīvprātīgā darba veikšana “sociālo recepšu” ietvaros sniedz ieguvumus. EESK uzskata, ka brīvprātīgais darbs kā “sociālas receptes” prakse Eiropā būtu plašāk jāīsteno kā daļa no atveseļošanas pēc Covid-19, un tā ietekme būtu rūpīgi jāuzrauga. Būtu jānodrošina, ka organizācijas, kas piedāvā brīvprātīgā darba iespējas kā daļu no “sociālo recepšu” shēmām, ievēro ētikas principus un kvalitātes pamatnostādnes attiecībā uz augstas ietekmes darbībām, kas ir balstītas uz vajadzībām, rada pievienoto vērtību un ir brīvprātīgas.
5.7.Ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba gada, kas bija 2011. gadā, pozitīvo ietekmi, lielo nepieciešamību izveidot tiesisko un sociālo regulējumu brīvprātīgā darba attīstībai un ievērojamās izmaiņas brīvprātīgo un potenciālo brīvprātīgo rīcībā, EESK aicina Eiropas Komisiju rīkoties, lai 2025. gadu pasludinātu par Eiropas Brīvprātīgo gadu.
5.7.1.Eiropas Brīvprātīgo gads būtu piemērots veltījums visu brīvprātīgo centieniem un ietekmei Covid-19 krīzes laikā un uzsvērtu viņu ietekmi un nozīmīgumu Eiropas atveseļošanā un nākotnē, pamatojoties uz solidaritāti, cieņu, līdztiesību un kopīgām vērtībām.
5.7.2.EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas koordinēto pasākumu kopums dos impulsu dalībvalstīm visaptveroši atbalstīt brīvprātīgo darbu, ņemot vērā EESK ierosinātos priekšlikumus, un ka jautājums par brīvprātīgo veiktajām darbībām būs pastāvīgs, nevis gadījuma rakstura elements Eiropas politikā.
Briselē, 2021. gada 8. decembrī
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________