SOC/689
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jauniešiem un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušana ar NANP palīdzību
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušanu, izmantojot pienācīgi izstrādātus nacionālos atveseļošanas plānus
(pašiniciatīvas atzinums)
|
Kontaktinformācija
|
SOC@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Triin Aasmaa
|
|
Dokumenta datums
|
30/11/2021
|
Ziņotāja: Nicoletta Merlo
|
Pilnsapulces lēmums
|
25/03/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
24/11/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē nacionālos atveseļošanas un noturības plānus (NANP) – tā ir iepriekš vēl nepieredzēta iespēja veicināt pārmaiņas un piesaistīt ilgtspējīgai izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai paredzētas investīcijas, kuras jāveic ar iekļaujošu pārvaldību, kam vajadzīgs dialogs, atklātība un pārredzamība.
1.2.Komiteja ar nožēlu norāda, ka NANP izstrādes laikā dažās dalībvalstīs nav notikusi jēgpilna un mērķēta apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām. EESK mudina Komisiju ieviest pasākumus, kas garantētu to, ka sociālie partneri, organizēta pilsoniskā sabiedrība un jaunatnes organizācijas strukturēti un jēgpilni iesaistās NANP īstenošanā un uzraudzībā. Lai garantētu, ka publiskie līdzekļi tiek lietderīgi tērēti iekļaujošai atveseļošanai, izšķiroši svarīgi ir aizsargāt un stiprināt sociālo dialogu valsts līmenī.
1.3.EESK ierosina izvērtēt un sistemātiski apkopot valstu līmeņa paraugpraksi, kurā apspriešanās ar sociālajiem partneriem un jaunatnes organizācijām, izmantojot īpašas komitejas un sociālo dialogu, ir devusi lieliskus rezultātus saistībā ar konkrētām jaunatnes politikām un pasākumiem kvalitatīvu darbvietu un karjeras iespēju radīšanai jauniešiem.
1.4.Komiteja aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvus un iekļaujošus norādījumus un konsultācijas, kas, sākot ar agrīno skolas izglītību, paredzētas visiem jauniešiem, it īpaši jauniešiem ar invaliditāti, lai viņiem sniegtu vairāk informācijas par tālāko izglītību un par vēlākajām karjeras iespējām darba tirgus zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā.
1.5.EESK atzinīgi vērtē pasākumus, ar kuriem veicina un popularizē profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kā inovācijas spēju, STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas prasmju, mūžizglītības un efektīvas darbā iekārtošanas dzinējspēka nozīmi un tēlu, jo šie elementi ir būtiski, lai novērstu pašreizējo prasmju nepietiekamību. Ir svarīgi arī uzlabot prasmju novērtēšanu, lai jau iepriekš apzinātu prasmes, kas nākotnē būs vajadzīgas darba tirgū. Būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka profesionālā izglītība un apmācība ir pieejama arī personām ar invaliditāti, tādējādi atzīstot individuālās spējas un ļaujot visiem iedzīvotājiem apgūt profesionālās prasmes, kas ir noderīgas viņu personīgajai attīstībai, un vienlaikus apmierinot uzņēmumu īpašās vajadzības attiecībā uz neaizpildītām kvalificētām darbvietām.
1.6.EESK iesaka sniegt individualizētu atbalstu mērķgrupām, it īpaši jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (tā sauktie NEET – not in education, employment or training). Šim atbalstam vajadzētu dot iespēju visaptveroši risināt visus jautājumus, kas saistīti ar integrēšanu darba tirgū, piemēram, mājokļi, izmitināšana, transports un veselība.
1.7.EESK uzskata, ka prioritāte ir nodrošināt valstu nodarbinātības dienestu, proti, svarīgu aktīvas darba tirgus politikas dalībnieku, efektivitāti un atbilstību, ja nepieciešams, veicot mērķētus ieguldījumus un reformas, lai darba meklējumos vai pārorientēšanā tie spētu atbalstīt visus cilvēkus, it sevišķi visneaizsargātākos un no darba tirgus visvairāk izstumtos.
1.8.EESK pauž nožēlu par to, ka nav pilnībā izmantots potenciāls, ko sniedz Garantija jauniešiem – galvenais politikas instruments cīņā pret pieaugošo bezdarbu jauniešu vidū. EESK aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai īstenotu pastiprināto Garantiju jauniešiem, kā arī kvalitatīvu apmācību, kas sekmē integrāciju darba tirgū, un mudina Eiropas Komisiju sniegt pārskatu par pasākumiem, kas veikti, lai valstu līmenī īstenotu Padomes Ieteikumus par pastiprināto Garantiju jauniešiem un lai nodrošinātu efektīvu sinerģiju ar NANP.
1.9.EESK atzinīgi vērtē nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautos noteikumus, kas atbalsta kvalitatīvu māceklību un stažēšanos. Tās ir efektīvs instruments, ar ko samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un kas var nodrošināt jauniešu (un citu personu) labāku integrāciju darba tirgū. EESK aicina dalībvalstis īstenot Padomes Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo stažēšanās kvalitātes sistēmas pārskatīšanu, Komiteja aicina aizliegt neapmaksātu stažēšanos un nodrošināt pienācīgu atalgojumu visiem stažieriem.
1.10.EESK mudina dalībvalstis izmantot atveseļošanai paredzēto finansējumu, lai ieguldītu kvalitatīvu darbvietu radīšanā un, ja nepieciešams, jauniešu prasmju pilnveidošanā, īpaši pievēršoties beztermiņa darba līgumiem un pienācīgiem darba apstākļiem, kas mazina nestabilitātes risku. Turklāt Komiteja uzsver, ka jānovērš sociālā nodrošinājuma nepilnības, un mudina dalībvalstis pienācīgi īstenot Padomes Ieteikumu par sociālās aizsardzības pieejamību un ieviest visiem darba veidiem paredzētu modernu sistēmu, kas spētu nodrošināt pienācīgus ienākumus nākamajiem pensionāriem, it īpaši tiem pensionāriem, kuriem ir un būs pārtraukumi profesionālajā karjerā.
1.11.EESK uzskata: lai nodrošinātu, ka subsīdijas netiek izmantotas nestabilu darba attiecību atbalstam, ir svarīgi gādāt par to, ka darbā pieņemšanas subsīdijas ir atkarīgas no beztermiņa līgumiem un stabilizācijas programmām. Turklāt darbā pieņemšanas stimuli var būt efektīvi, lai radītu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgā situācijā esošiem darba meklētājiem un pārvietotu atlaistos darba ņēmējus, tādējādi veicinot viņu pāriešanu uz jaunām nozarēm un profesijām.
1.12.EESK uzskata, ka liela uzmanība jāvelta jautājumam par garīgo veselību un psihosociāliem traucējumiem, īpaši jauniešu vidū, un aizspriedumi par garīgās veselības problēmām jāmazina, veicot profilaksi un izpratnes veicināšanas darbu – sākot ar skolām un tajā iekļaujot arī uzņēmumus –, kā arī jānodrošina pienācīgs finansējums pakalpojumu un atbalsta sniedzējiem šajā jomā.
1.13.EESK norāda, ka pastāvīgā dzimumu nelīdztiesība darba pasaulē palielina jaunu sieviešu neaizsargātību pret Covid-19 ekonomiskajām sekām. Komiteja atzinīgi vērtē pasākumus, ko dažas dalībvalstis īstenojušas, lai sekmētu un popularizētu sieviešu nodarbinātību un uzņēmējdarbību, ieguldītu atbilstīgā sociālajā infrastruktūrā un reformētu bērnu aprūpes (īpaši bērnu agrīnās aprūpes un izglītības) sistēmas, un aicina ES līmenī izvērst šo labo praksi, lai atbalstītu sieviešu, it īpaši jauno māšu, pilnīgu nodarbinātību.
2.Pamatojums
2.1.Covid-19 pandēmija ir atstājusi un turpina atstāt milzīgu ietekmi mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Eiropas Savienība ir spērusi nozīmīgus soļus atveseļošanas virzienā: lai pārvarētu krīzi, dalībvalstis pirmo reizi ir izvēlējušās Eiropas solidaritāti un konverģenci, nevis taupības pasākumus.
2.2.Atveseļošanas un noturības mehānisms (turpmāk – Mehānisms), kas veido lielāko daļu no programmas Next Generation EU, nodrošina 672,5 miljardus EUR, kas aizdevumu un dotāciju veidā paredzēti dalībvalstīs veicamo reformu un investīciju atbalstam. Šīs bezprecedenta summas mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām.
2.3.Saskaņā ar vienošanos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP) vismaz 37 % izdevumu būtu jāatvēl klimata mērķu atbalstam un 20 % – digitālās pārkārtošanās atbalstam. Turklāt visās investīcijās un reformās ir jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, nodrošinot, ka tās nerada būtisku kaitējumu videi. Tiek arī gaidīts, ka NANP palīdzēs efektīvi risināt tās problēmas, kas Eiropas pusgada ietvaros minētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; tomēr šajā saistībā nav noteikts minimālais slieksnis vai kārtība, kā uzraudzīt dažādu prioritāšu (piemēram, jaunatne) īstenošanai paredzētos izdevumus.
2.4.Lai vairotu ieinteresētību par politikas, tostarp NANP ietverto pasākumu, izstrādi, ir svarīgi laikus un jēgpilni iesaistīt sociālos partnerus visā Eiropas pusgadā dažādos līmeņos un visās politikas jomās, kas tieši vai netieši ietekmē nodarbinātību un darba tirgu. Sociālais dialogs ir sekmīgas un taisnīgas politikas veidošanas virzītājspēks, ja tas spēj rast efektīvus risinājumus un attiecīgā gadījumā darba koplīguma slēgšanas sarunās atspoguļot notiekošās politiskās izmaiņas un reformas.
2.5.Mehānisms papildina citus jauniešiem paredzētus pasākumus un ir cieši saskaņots ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritātēm, kurās skaidri norādīts, ka Eiropas Savienībai ir jāveido pievilcīgāka investīciju un izaugsmes vide, kas rada kvalitatīvas darbvietas, it īpaši jauniešiem un mazajiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijas jaunā programma ALMA (no angļu vārdiem aim, learn, master, achieve jeb tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt) – jauna, programmai Erasmus līdzīga stažēšanās shēma, kura paredzēta jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un kura Eiropas jauniešiem sniedz iespēju iegūt laika ziņā īsu darba pieredzi citās dalībvalstīs, – var sniegt pozitīvus rezultātus, ja atbalsta saņēmējiem tiek nodrošināti kvalitātes standarti, tostarp sociālā aizsardzība, konsultācijas un uzraudzība, kā arī pienācīga alga.
2.6.Eiropas Komisija 22. janvārī publicēja jaunās pamatnostādnes, kas ES dalībvalstīm jāievēro NANP izstrādē, lai piekļūtu tā dēvētajam Atveseļošanas fondam, un no tām izriet, ka sabiedriskā politika jauniešu labā vairs nav tikai “horizontāls” plānu mērķis, t. i., viens no aspektiem, kas jāņem vērā virzībā uz citiem svarīgiem mērķiem, bet gan ir kļuvusi par Next Generation EU priekšnoteikumu un absolūtu prioritāti un ir jāiekļauj kā atsevišķs pīlārs, nevis tikai transversāla prioritāte.
2.7.ES valstīm savi NANP bija oficiāli jāiesniedz līdz 2021. gada 30. aprīlim. Tomēr Komisija termiņu ir pagarinājusi un piekritusi, ka valstis var iesniegt plānus līdz 2022. gada vidum. 2021. gada 15. oktobrī bija iesniegti 26 plāni.
2.8.Mehānisms dalībvalstīm ir izdevība, kas paaudzes laikā rodas tikai vienreiz, proti, ne tikai pārvarēt sabiedrības veselības krīzi, bet arī turpināt divējādo pārkārtošanos uz digitālo un mazoglekļa ekonomiku, radīt spēcīgu sociālo labklājību un veicināt kohēziju. Tam piemīt reāls potenciāls ieviest jūtamas pārmaiņas gados jaunu darba ņēmēju dzīvē un nepieļaut, ka viņi kļūst par “zudušo” paaudzi, kurai nākotnes Eiropā nav taisnīgu iespēju. Tomēr gan valstu, gan Eiropas līmenī ir ļoti nepieciešama iekļaujoša pārvaldība, kurā spēcīga un jēgpilna ietekme ir sociālajam dialogam un sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību.
2.9.Covid-19 krīze ir vēl vairāk palielinājusi nevienlīdzību, nostādot darba ņēmējus, it īpaši gados jaunus darba ņēmējus, vēl nelabvēlīgākā situācijā. Ar šo pašiniciatīvas atzinumu EESK, pamatojoties uz vairāku dalībvalstu NANP ietverto un dažādām paaudzēm paredzēto pasākumu analīzi un tādējādi apzinot labas prakses piemērus un trūkumus, ir iecerējusi izstrādāt ieteikumus par to, kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), iekļaušanu ar projektu palīdzību.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.Jaunieši Eiropā ir starp tiem, kurus pandēmija ir skārusi vissmagāk: skolas, augstskolas un sabiedriskās vietas tika slēgtas, tādējādi laupot jauniešiem iespēju izglītoties, baudīt kultūru un kontaktēties; Covid-19 ekonomisko seku dēļ darbu ir zaudējis katrs sestais jaunietis; 2021. gada augustā jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā bija 16,5 %; bezdarbam līmenim strauji paaugstinoties, vairākās valstīs, piemēram, Spānijā (40,5 %), Itālijā (29,7 %), Bulgārijā (18,3 %) un Francijā (19,6 %), jaunieši ir cietuši īpaši smagi. Turklāt jauniešu bezdarbnieku īpatsvars oficiālajos datos parasti netiek ņemts vērā, jo viņi vai nu nepiesakās bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, vai arī nereģistrējas nodarbinātības aģentūrās un tā vietā pelna iztiku kā fiktīvi pašnodarbinātie, strādājot kādā no digitālajām platformām vai ēnu ekonomikas sektorā. Tāpēc var pieņemt, ka reālie skaitļi varētu būt vēl sliktāki nekā Eurostat paziņotie dati.
3.2.Turklāt Covid-19 krīze ir vēl vairāk pasliktinājusi NEET situāciju. NEET jauniešu skaits Eiropā, īpaši tādās valstīs kā Itālija, Grieķija, Bulgārija un Rumānija, ir kritiski augsts, un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas, pienācīgu konsultāciju trūkuma, darbvietu zuduma un nodarbinātības iespēju trūkuma dēļ tas atkal pieaug. Šī neaizsargātāko cilvēku kategorija ir pakļauta augstākam marginalizācijas, nabadzības un pastāvīgas atstumtības no darba tirgus riskam.
3.3.NEET ir plaša kategorija, ko veido neviendabīgs iedzīvotāju kopums, tostarp bezdarbnieki, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie un visi tie cerības zaudējušie augstskolu absolventi, kuri joprojām nav atraduši darbu, un citi jaunieši, kas dažādu iemeslu dēļ nestrādā. Bezdarbnieki ir tikai viena no plašākās NEET kategorijas apakšgrupām, un bezdarbnieku un NEET grupu pārklāšanās laika gaitā un katrā valstī ir svārstīga.
3.4.Ja ir liels skaits NEET jauniešu, rodas lieli zaudējumi mūsu ekonomikai un sabiedrībai. Attiecīgo personu vilšanās vai atstumtības izjūta rada arī augstu politisko risku mūsu demokrātiskās sabiedrības stabilitātei. Izglītības un sociālo sistēmu nespēja novērst šo parādību vai samazināt to jauniešu skaitu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, norāda uz to, ka nav plaši atbalstītas efektīvas politikas, kas veicinātu iespēju vienlīdzību visā Eiropā.
3.5.Šī krīze īpaši skar jaunu veidu un nestandarta nodarbinātībā iesaistītus darba ņēmējus (gadījuma darbi, uz kuponu sistēmu balstīts darbs, darbs platformās, gabaldarbu veicēji, sadarbībā balstīta nodarbinātība u. c.), un diemžēl šo darbu veicēji pārsvarā ir jaunieši. Šādas darbvietas var būt mazapmaksātas, ar neregulāru darba laiku, zemu darbavietas drošību un ierobežotu sociālo aizsardzību vai bez tās (apmaksāts atvaļinājums, pensija, slimības atvaļinājums utt.). Bieži vien šāds darbs nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam vai valdību ieviestajām saīsināta darba laika shēmām. Šāda veida darbs lielākoties ir izplatīts tajos sektoros un nozarēs, ko Covid-19 pandēmija skārusi sevišķi smagi, piemēram, tūrisma, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, izmitināšanas un pārtikas nozarē. No otras puses, jauni darba veidi var būt iespēja jauniešiem, kas dzīvo lauku vai attālos apvidos, vai jauniešiem ar invaliditāti, studentiem un gados jauniem vecākiem, un tāpēc nepieciešamas pienācīgas algas un sociālais nodrošinājums.
3.6.Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būtu jāapzina un jāņem vērā perifēri nodarbinātības šķēršļi, piemēram, mobilitāte, digitālā pratība, veselība un nestabili dzīves apstākļi, tostarp mājokļa vai sociālā nodrošinājuma trūkums. EESK uzskata, ka dalībvalstis varētu kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā uzraudzīt šos šķēršļus, kas kavē jauniešu integrāciju darba tirgū, un attiecīgajos NANP izvirzīt konkrētus priekšlikumus to novēršanai.
4.Īpašas piezīmes
4.1.Atveseļošana pēc Covid-19 būtu jāuzskata par iespēju. Ekonomika ir iedragāta, tāpat kā darba tirgus.
4.2.NANP ir iepriekš vēl nepieredzēta iespēja veicināt un atbalstīt pārmaiņas, kuras jāīsteno ar iekļaujošu pārvaldību, kam vajadzīgs dialogs, atklātība un pārredzamība. Pasākumos, ko finansē atbilstīgi NANP, būtu jāiesaista vietējās pašvaldības, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, tostarp jaunatnes organizācijas, lai izveidotu līdzdalīgu pārvaldību, kas varēs nodrošināt konsensu, uzticēšanos un taisnīguma izjūtu attiecībā uz NANP.
4.3.EESK uzskata: dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka, izstrādājot, īstenojot un uzraugot gados jauniem darba ņēmējiem un NEET pielāgotus pasākumus, pastāvīgi jāapspriežas ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un it īpaši ar jaunatnes organizācijām, lai no jaunākās paaudzes perspektīvas izvērtētu, vai un cik lielā mērā politikas atbilst viņu izglītības un karjeras iespējām un nodrošina vienmērīgu iekļaušanos darba tirgū.
4.4.EESK ļoti atzinīgi vērtē līdzšinējās dalībvalstu iniciatīvas, kas veiktas, lai izvērtētu publiskās politikas ietekmi uz paaudzēm: Austrijā tas ir “Youth Check” – likums, kas ir spēkā kopš 2013. gada, saskaņā ar kuru ir jāizvērtē visu jauno leģislatīvo un reglamentējošo priekšlikumu potenciālā ietekme uz bērniem un jauniešiem, iesaistot arī Nacionālo jaunatnes padomi; Itālijā tā ir COVIGE – Komiteja, ko nesen izveidoja Jaunatnes politikas ministrija un kuras sastāvā ir publiskās pārvaldes vadītāji un pārstāvji, augstskolu profesori un jaunatnes politikas eksperti, tostarp Nacionālā jaunatnes padome; tās mērķis ir ex ante un ex post izvērtēt visu publiskās politikas pasākumu ietekmi uz paaudzēm, izmantojot konkrētus rādītājus un modeļus, kā arī salīdzinot ar citu ES valstu paraugpraksi.
4.5.EESK iesaka visām dalībvalstīm pieņemt līdzīgus pasākumus vai efektīvi un no paaudžu skatpunkta uzraudzīt vēl tikai plānotos vai jau pieņemtos politikas pasākumus, vienlaikus apspriešanā pienācīgi iesaistot jauniešus.
4.6.Cedefop veiktajā pētījumā prognozēts, ka līdz 2022. gadam Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas Savienībā tiks zaudēti vai netiks radīti gandrīz 7 miljoni darbvietu, savukārt dažos sektoros, piemēram, veselības aprūpes, zinātnes un inovācijas, informācijas tehnoloģiju un digitālās saziņas nozarē, būs vērojama būtiska izaugsme un darbvietu radīšanas potenciāls. Pandēmija ir veicinājusi nodarbinātību tādās nozarēs un profesijās, kas ir pietiekami elastīgas, lai pielāgotos jaunajām sociālās distancēšanās un tāldarba normām, kuras, visticamāk, pastāvēs arī pēc pandēmijas, mainot tāda darba raksturu, kam līdz šim bija vajadzīga fiziska telpa.
4.7.ESAO ziņojumā teikts, ka pandēmija var ietekmēt arī bērnu un jauniešu attieksmi pret mācībām. Formālās izglītības pārtraukumu dēļ daudzi bērni prasmju attīstībā ir guvuši mazākus panākumus, nekā gaidīts. Īstermiņā pandēmija varētu novest pie tā, ka pieaug mācības pārtraukušo jauniešu skaits, savukārt vidējā termiņā un ilgtermiņā samazinātas ieinteresētības rezultātā pašreizējai skolēnu paaudzei varētu neizveidoties pozitīva attieksme pret mācībām laikposmā, kad notiek padziļinātas strukturālas pārmaiņas, kuru dēļ indivīdiem prasmes būs jāatjaunina visu mūžu. Turklāt ziņojumā ir apzināti iespējamie dzimumu nevienlīdzības cēloņi izglītības ieguves jomā. Ziņojumā aicināts steidzami palielināt ieguldījumus mūžizglītībā, lai palīdzētu cilvēkiem pielāgoties ārējiem satricinājumiem un kļūt izturīgiem pret tiem.
4.8.EESK uzskata, ka strauji mainīgajā darba pasaulē, ko ietekmē globalizācija un Covid-19 pandēmijas sekas, ir ārkārtīgi svarīgi novērst prasmju neatbilstību, koncentrējoties uz kompetencēm un vispārīgajām prasmēm, ieguldot pietiekamus resursus izglītībā un konsultācijās, veicinot labāku saikni un pāreju starp izglītības un darba pasauli, tostarp popularizējot tādus instrumentus kā pāreja no skolas uz darba dzīvi, stažēšanās un māceklība, kā arī veicinot mūžizglītības programmas un iesaistot visas galvenās ieinteresētās personas, un koncentrējoties uz neaizsargātākajām grupām, it īpaši jauniešiem, NEET un personām, kuru darbvietas ir visvairāk pakļautas transformācijas riskam. Pienācīga politiskā reakcija būtu integrēts aktīvas darba tirgus politikas kopums saistībā ar valsts nodarbinātības dienestiem un apmācības sistēmām, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu atlabšanu.
4.9.Ieinteresēto personu vidū valda plašs konsenss par to, ka karjeras konsultēšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, it īpaši jauniešiem, kuri, visticamāk, meklēs darbu, tiklīdz būs pabeiguši vidusskolu. EESK pievienojas tiem, kas aicina veikt lielus ieguldījumus karjeras konsultēšanā, jo fakti liecina, ka karjeras konsultēšanai jāpilda ļoti svarīga funkcija, sagatavojot studentus strauji mainīgajam darba tirgum, kas varētu neatbilst viņu vēlmēm vai nebūt piemērots viņu iepriekš iegūtajām prasmēm.
4.10.Horizontāla atsauce uz jauniešiem ir atrodama nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību. Krīzes laikā bija būtiski traucēta arī mācīšanās darbavietā, piemēram, māceklība un stažēšanās, kas jauniešiem parasti ir kritiski svarīgs sākumpunkts, lai gan traucējumu apjoms ievērojami atšķiras atkarībā no nozares un reģiona. Tā kā EESK jau sen iestājas par PIA modernizāciju, tā atzinīgi vērtē valstu centienus meklēt un veicināt alternatīvus risinājumus, lai nodrošinātu praktisko prasmju apmācību (piemēram, duālās izglītības līgumi) un paplašinātu attālinātas mācības. Dažas valstis ir arī apstiprinājušas jaunus politikas pasākumus, ar kuriem tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības (TPIA) sistēmas var labāk sagatavot turpmākiem satricinājumiem.
4.11.Būtiska atveseļošanas plānu daļa ir informēšanas stratēģijas, un šajā saistībā nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi jaunatnes pakalpojumu sniedzējos un valstu nodarbinātības dienestos. Neseni konstatējumi liecina, ka gandrīz puse no NEET neko nezina par valdības atbalsta pasākumiem, kas viņiem ir pieejami.
4.12.Īstenojot NANP, ir jāstiprina ieguldījumi jauniešu pakalpojumu sniedzējos un jāveicina horizontāla sadarbība starp jaunatnes pakalpojumu sniedzējiem un valsts nodarbinātības dienestiem (VND). Efektīviem un lietderīgiem VND ir svarīga nozīme, lai atbalstītu cilvēkus, kas saskaras ar šķēršļiem nodarbinātības jomā, un nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena darba uz citu, taču, lai iesaistītu neaizsargātākos NEET, būs vajadzīga sadarbība starp VND un dažādiem vietējiem dalībniekiem, sākot ar apvienībām un izglītības iestādēm un beidzot ar specializētiem konsultantiem, kas apmācīti garīgās veselības jautājumos. Tādēļ ir vajadzīga efektīva un atbilstīga informācijas un datu apmaiņa, un tas nozīmē, ka VND operatoriem un konsultantiem būs jāvelta vairāk laika šo partnerību pārvaldībai.
4.13.Garantija jauniešiem – pasākumi, kurus nesen sāka finansē no ESF+ un kuru īstenošanai obligāti jātērē vismaz 12 % no finansējuma tajās dalībvalstīs, kur NEET rādītājs ir augstāks par ES vidējo rādītāju –, joprojām ir galvenais instruments jauniešu bezdarba apkarošanai Eiropas Savienībā. Padomes Ieteikumā par to, kā stiprināt 2020. gada oktobrī pieņemto programmu, iekļauts saraksts ar pasākumiem, kā nodrošināt programmas piedāvājuma kvalitāti, kā uzlabot tvērumu un kā labāk pārraudzīt rezultātus, lai programmu labāk izvērtētu. Tāpēc nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir jāveic nacionālo Garantijas jauniešiem īstenošanas plānu inventarizācija un jāizveido to saiknes ar NANP. Pretējā gadījumā iespējas tiks zaudētas un tiks radīti pasākumi, kas nerisinās NEET situāciju.
4.14.EESK norāda, ka nacionālie Garantijas jauniešiem īstenošanas plāni pēdējoreiz tika atjaunināti 2014. gadā un ka līdz šim ne visas ES dalībvalstis ir sākušas atjaunināt savas jaunatnes stratēģijas ar mērķi ņemt vērā pastiprināto Garantiju jauniešiem. Lai šis instruments kļūtu patiešām efektīvs un funkcionāls, dalībvalstīm ir jāiegulda lielāks darbs, jāintegrē gūtās atziņas un stratēģiski jāmobilizē ES finansējums.
4.15.Pievēršoties gados jauniem darba ņēmējiem, jāizstrādā konkrēti atveseļošanas pasākumi, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu un nestabilu nodarbinātību jauniešu vidū, radot kvalitatīvas darbvietas, un lai aizsargātu lielo skaitu to darba ņēmēju, kuriem nav pienācīga sociālā nodrošinājuma seguma. Turklāt, lai atbalstītu un palielinātu jauniešu uzņēmējdarbību, būtu jāapsver īpaši pasākumi attiecībā uz jauniešiem, kas ir pašnodarbinātas personas, un jaunuzņēmumiem.
4.16.Pētījumi par izmaiņām, ko pandēmijas laikā ES dalībvalstis ieviesušas sociālās aizsardzības sistēmās, rāda, ka lielākā daļa valstu ir padarījušas pieejamākus darba ņēmēju ienākumu atbalsta pasākumus, piemēram, saīsināta darba laika shēmas, bezdarbnieka pabalstus un līdzīgus pasākumus, galvenokārt palielinot to apjomu, atvieglojot atbilstības nosacījumus un pagarinot to saņemšanas ilgumu. Lai gan šie pasākumi nav īpaši vērsti uz jauniešiem, tie palīdzēs atbalstīt jauniešus, kuri, visticamāk, būs bez darba un bieži vien ir izslēgti no sociālās aizsardzības, piemēram, bezdarbnieku pabalsta saņemšanas, jo viņiem trūkst nodarbinātības vēstures.
4.17.Šo iemeslu dēļ un ņemot vērā to, ka visas pārmaiņas ir ieviestas uz noteiktu laiku un daudzas jau ir gandrīz beigušās, kas jauniešiem atkal liek saskarties ar sociālās aizsardzības plaisu, EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai politikas veidotāji pievērstos universālas sociālās aizsardzības sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka sociālā aizsardzība vienlīdz attiecas uz visiem darba ņēmējiem (standarta un nestandarta darba ņēmējiem, jauniešiem un pieaugušajiem). Novēršot šos trūkumus, jaunieši būtu pasargāti no nabadzības, kā arī no turpmākiem darba tirgus satricinājumiem.
4.18.EESK uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt jauniešus arī sociālā nodrošinājuma ziņā, un tādēļ mudina visas dalībvalstis pienācīgi īstenot Padomes Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai; tajā dalībvalstīm ieteikts nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību cilvēkiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības veida.
4.19.Ir jādara vairāk, lai atrastu veidus, kā dinamiskā darba tirgū līdzsvarot nodarbinātības drošību un darbvietu kvalitāti, un, lai noteiktu efektīvus pasākumus, ir jāstiprina sociālais dialogs. Paraugprakse ir vērojama šādās valstīs: 1) Portugālē, kur valdība regulāri apspriežas ar sociālajiem partneriem un jaunatnes organizācijām; jauniešu nodarbinātības pieaugumu valstī ir veicinājuši tādi pasākumi kā NEET kvota uzņēmumos, kuros ir liels skaits prakses vietu, un samazinātas darbā pieņemšanas subsīdijas īstermiņa līgumiem; un 2) Spānijā, kur sociālie dialogi ļāva paplašināt sociālā nodrošinājuma segumu, iekļaujot tajā arī stažēšanos.
4.20.Nestabilitāte, bažas un bailes, kas jauniešu vidū var izraisīt depresiju, pieauga krīzes sākumā, un dažās valstīs turpina palielināties. Izglītības iestāžu pagaidu aizvēršana un sociālo, kultūras un sporta aktivitāšu pārtraukšana vājināja sociālās saites, kas palīdz saglabāt labu garīgo veselību. Daudzās valstīs ir ievērojami traucēts skolās un universitātēs sniegtais atbalsts garīgajai veselībai, un jaunieši arvien vairāk izmanto citas atbalsta platformas, piemēram, tālruņa līnijas un jauniešu centrus, un garīgās veselības dienesti piedāvā telekonsultācijas un attālinātas aprūpes veidus, lai saglabātu pakalpojumu nepārtrauktību. Vienlaikus ierobežojošie pasākumi smagi skāra arī minēto pakalpojumu sniedzējus, un daudzi nevarēja atsākt darboties finanšu resursu un cilvēkresursu trūkuma dēļ. EESK uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt šo nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no brīvprātīgā darba un projektu finansējuma, un piešķirt tai ilgtspējīgāku finansējumu, jo krīzes laikā tā ir izrādījusies būtisks mūsu sociālās struktūras elements.
4.21.Var darīt vairāk, lai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos risinātu ar dzimumu dimensiju saistītus jautājumus, īpaši attiecībā uz NEET jauniešiem, starp kuriem gados jaunu sieviešu rādītājs parasti ir augstāks nekā gados jaunu vīriešu vidū. Sieviešu NEET rādītājs 2020. gadā bija vidēji 1,3 reizes augstāks nekā NEET rādītājs vīriešiem, un neaktīvo sieviešu NEET rādītājs bija pat 1,7 reizes augstāks. Šis īpatsvars ir īpaši augsts Austrumeiropas valstīs (Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Polijā) un Itālijā. Minētajās valstīs vairākums NEET jauniešu ietilpst šajā grupā ģimenes pienākumu dēļ vai ir jaunieši ar invaliditāti. Lielākā daļa gados jaunu sieviešu laiku velta rūpēm par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Gados jaunas sievietes neapmaksātam aprūpes un mājsaimniecības darbam velta gandrīz trīs reizes vairāk laika nekā gados jauni vīrieši. Komiteja atzinīgi vērtē pasākumus, ko dažas dalībvalstis īstenojušas, lai sekmētu un popularizētu sieviešu nodarbinātību un sieviešu uzņēmējdarbību, ieguldītu atbilstīgā sociālajā infrastruktūrā un reformētu bērnu aprūpes (īpaši bērnu agrīnās izglītības) sistēmas, un aicina ES līmenī izvērst šo labo praksi, lai atbalstītu sieviešu, it īpaši jauno māšu, pilnīgu nodarbinātību, un aicina izveidot stabilu sistēmu, lai ik gadu uzraudzītu gan progresu un budžetu, kas atbilstīgi ANM piešķirts un izmantots dzimumu līdztiesībai, gan arī attiecīgos rādītājus.
Briselē, 2021. gada 24 novembrī
Aurel Laurenţiu Plosceanu
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs
*
*
*
NB! Pielikumi nākamajās lappusēs.
APPENDIX I
Since the announcement of the creation of Next Generation EU under the multiannual financial framework in May 2020, civil society organisations and youth stakeholders have been very active in analysing the impacts of COVID-19 on the young generation and have made several recommendations addressed to the EU institutions and national governments on what should be the main focus and what should be included in the NRRPs to immediately help affected young people and make the generation more resilient in the long term. Their recommendations were used as guiding principles to analyse the selected NRRPs.
This annex presents as case studies the five plans submitted by the Member States, which were chosen in order to respect a geographical balance and reflect the rotating presidency of the Council of the EU, which is currently held by Slovenia, to be followed by France and Czechia.
Country analysis
1.Italy
1.1.According to the Commission's staff working document, Italy consulted with social partners and civil society in multiple rounds before submitting its EUR 191.5 billion recovery plan. Italy also provides for multilevel governance in the implementation.
1.2.The plan mentions the vulnerable position of young people more than once, acknowledging the high youth unemployment rate, the critical proportion of NEETs (31% among the 25-29 age group) and the prevalence of the shadow economy in the sectors where youth are overrepresented (services to persons, hospitality, agriculture, construction, trade, transport, housing and food services).
1.3.To improve labour market dynamics and working conditions, Italy plans to enhance active labour market policies by investing in the capacity of the public employment services (PES) and strengthening the dual system of initial vocational education and training (VET). The plan also includes milestones and targets on undeclared work.
1.4.To reach out to NEETs, Italy's plan mentions synergies with the National Youth Guarantee Implementation Plan. However, the latest update of this plan dates back to 2013 and the latest data suggest that the Youth Guarantee is not working well and therefore the Recovery Plan should present a more solid strategy on how to effectively tackle youth unemployment and reach out to NEETs. Indeed, the latest review shows that more than two thirds (69.8%) of those registered in the Italian Youth Guarantee at any point in 2018 had been waiting for an offer for more than a year, compared to the EU average of 19.2%. The delivery model, therefore, needs to be radically revised. Moreover, the coverage of the NEET population remains low (12.7%) and has declined.
1.5.The strengthening of the social security system and safety net that many young people will likely fall back on represents an important step, but the concrete measures taken have to be in line with the policy recommendations and include all forms of work, including people in non-standard forms of work and those with precarious contracts.
1.6.The gender dimension is addressed by identifying young women as the group that is most at risk and by providing specific funding programmes for young female entrepreneurs. People's declining mental health and well-being are not acknowledged as a trigger for action in the NRRP or in the European Commission's assessment.
1.7.A study carried out by the National Youth Council estimating the generational impact on employment shows that in six years, from 2020 to 2026, just over 85 000 young people will enter the labour market.
1.8.In the light of the numerous measures identified as transversal to the Plan and potentially generational, a study by the Fondazione Bruno Visentini identified that measures in favour of young people amount to EUR 15.55 billion, or 8.12% of the Italian resources of the NRRP, of which only 23.3% consist of measures directly aimed at the under-35 target group and 76.7% of the measures were potentially aimed at young people.
2.France
2.1.France, one of the most vocal supporters of the green transition, submitted its recovery plan, worth EUR 39.4 billion, after multiple rounds of consultations with social partners. According to the Commission's staff working document assessing the recovery plan, the social partners and civil society also have a seat in the National Monitoring Committee, overseeing the implementation of the plan. Even though the fight against precarious work is not addressed in relation to youth, youth employment is one of the priorities of the plan, with a large number of measures – amounting to EUR 4.5 billion – intended to facilitate young people's integration into the labour market (notably through hiring subsidies for apprenticeships, "professionalisation" contracts and the recruitment of young people under the age of 26) and to provide training towards future-oriented sectors and reach out to NEETs through a personalised pathway. The quality of the subsidised jobs, however, is not mentioned, provoking fears of further fuelling precarious work among young people and the never-ending cycle of traineeship and internships. Indeed, the French labour market is highly segmented, with a high share of workers on temporary contracts (15.3%; these workers have been hit particularly hard by the crisis, and France has one of the lowest levels of transitions from temporary to permanent contracts in the EU: 12.0% in 2019).
2.2.While a strengthening of the social security system has been announced, the reform of unemployment benefits, which is expected to give people greater incentives to work, seems to go in the opposite direction.
2.3.In synergy with the Youth Guarantee, the public employment service's new strategy is paving the way for more personalised support for job seekers, especially those from vulnerable groups.
2.4.No specific measures facilitating the integration of young women into the labour market, nor measures tackling people's declining mental health were identified in the plan.
3.Czech Republic
3.1.The Czech Republic, the country with the lowest unemployment rate in the EU (2%), submitted a recovery plan worth EUR 7 billion after consultations with social partners and civil society. In the context of the low unemployment rate, the recovery plan does not identify any special measures targeted on young people, incl. NEETs. The plan focuses on improving the education and skills of young people and, in this regard, also creates synergies with the Youth Guarantee. However, recent data suggest that the Youth Guarantee's successes have mainly been limited to projects, while employment and social policies need to be more closely aligned and there needs to be closer cooperation between PES and relevant institutions to strengthen outreach and provide NEETs with individualised measures. The plan more broadly supports the employability of young women by creating a number of childcare facilities for children between 6 months and 3 years old as Czechia remains among the worst performers in terms of the number of children under 3 in early childhood education and care.
3.2.The plan does not include any measures to improve access to services for people struggling with mental health.
4.Slovenia
4.1.Slovenia submitted a recovery plan worth EUR 2.5 billion. The document outlines consultations with social partners; however, this was largely disputed by the main trade union confederation in Slovenia, ZSSS.
4.2.The recovery plan includes a boost to job creation in the short term and also with a long-term perspective. However, there is no analysis of what kind of jobs will be created or if they will be targeting young people (and therefore will be relevant to their skills and interests). On the other hand, the focus will be on increasing the participation rate of older people in the labour market. The issue of precarious work and the large number of workers in non-standard forms of work are not addressed in the report despite their growing numbers. These non-standard types of work include self-employment, bogus self-employment, temporary or part-time jobs, involuntary part-time work and low-paid jobs. The share of employees with precarious contracts (24) stands at 3.7% (2018), which is significantly above the EU average of 2.1%.
4.3.Slovenia is performing above average when it comes to the number of NEETs but there are considerable regional disparities, which is overlooked in the recovery plan. The reference to complementarity with the Youth Guarantee does not give much hope as the main challenge in its implementation was reaching out to hard-to-reach young people with multifaceted problems, who require personalised guidance and closer cooperation between public employment services, social workers and other actors, including schools.
4.4.The measures that are, according to the European Commission, regarded as the most important for youth are those to modernise the education system and school curricula. While the aspect of high-quality training remains an important part of the transition between education and the labour market, it does not address the lack of quality jobs and significant underemployment in the country.
4.5.The gender perspective is guaranteed by law under the Law on Equal Opportunities for Women and Men. All ministries must ensure that all measures and policies are systematically assessed from a gender equality perspective or that the possible effects on the situation of women and men are taken into account at all stages of their implementation. The subvention for open-ended contracts in the labour market will increase employment levels among young women (up to the age of 25), who currently face the second-highest share of short-term jobs in Europe.
5.Latvia
5.1.Latvia submitted a recovery plan worth EUR 1.9 billion. However, in certain areas, such as social housing, deinstitutionalisation, youth, education content, support for SME IPOs and some others, the country has made a conscious choice not to use the Facility, but rather cohesion policy instruments linked to thematic logic.
5.2.Despite the pandemic, Latvia has improved in terms of its rate of NEETs. The figure decreased from 7.9% in 2019 to 7.1% in 2020 and is now among the lowest in the EU (where the average is 11.1%). This was achieved partly by temporary unemployment benefits for young graduates during the pandemic in 2020 and partly through the new strategic approach in the implementation of the Youth Guarantee. The institutional setup and interinstitutional cooperation are well established and, recently, efforts have been made to foster more cooperation between PES, municipalities and social services. Outreach measures have been stepped up and are being implemented in cooperation with local governments and NGOs, with a variety of programmes for different NEET target groups. However, challenges remain with regard to encouraging more employers to provide young people with employment offers and there is a missed opportunity not to address this challenge via synergies with the Recovery Plan.
5.3.The plan outlines a strengthening of the social protection system, which is crucial for young workers. The prevalence of the shadow economy in the country, which is thriving in the crisis as people cannot count on a weak social protection system, increases the risk of precarious situations and the marginalisation of vulnerable groups.
5.4.The gender dimension in the plan does not include any specific actions aimed at young women and, while there is a plan to strengthen the country's healthcare system across regions, mental health is not specifically mentioned.
II PIELIKUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas
ATZINUMAM
Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 43. panta 2. punkts).
|
3. GROZĪJUMS
SOC/689
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jauniešiem un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušana ar NANP palīdzību
2.9. punkts
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
HOŠTÁK Martin
POTTIER Jean-Michel
VADÁSZ Borbála
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Covid-19 krīze ir vēl vairāk palielinājusi nevienlīdzību, nostādot darba ņēmējus, it īpaši gados jaunus darba ņēmējus, vēl nelabvēlīgākā situācijā. Ar šo pašiniciatīvas atzinumu EESK, pamatojoties uz vairāku dalībvalstu NANP ietverto un dažādām paaudzēm paredzēto pasākumu analīzi un tādējādi apzinot labas prakses piemērus un trūkumus, ir iecerējusi izstrādāt ieteikumus par to, kā garantēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), iekļaušanu ar projektu palīdzību.
|
Covid-19 krīze ir vēl vairāk palielinājusi nevienlīdzību, nostādot darba ņēmējus, it īpaši gados jaunus darba ņēmējus, vēl nelabvēlīgākā situācijā. Ar šo pašiniciatīvas atzinumu EESK, pamatojoties uz vairāku dalībvalstu NANP ietverto un dažādām paaudzēm paredzēto pasākumu analīzi un tādējādi apzinot labas prakses piemērus un trūkumus, ir iecerējusi izstrādāt ieteikumus par to, kā radīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību jauniešiem un nodrošināt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), iekļaušanu ar projektu palīdzību.
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
28
Pret:
47
Atturas:
4
|
|
7. GROZĪJUMS
SOC/689
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jauniešiem un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušana ar NANP palīdzību
4.17. punkts
Svītrot punktu.
|
Iesniedza:
HOŠTÁK Martin
POTTIER Jean-Michel
VADÁSZ Borbála
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Šo iemeslu dēļ un ņemot vērā to, ka visas pārmaiņas ir ieviestas uz noteiktu laiku un daudzas jau ir gandrīz beigušās, kas jauniešiem atkal liek saskarties ar sociālās aizsardzības plaisu, EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai politikas veidotāji pievērstos universālas sociālās aizsardzības sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka sociālā aizsardzība vienlīdz attiecas uz visiem darba ņēmējiem (standarta un nestandarta darba ņēmējiem, jauniešiem un pieaugušajiem). Novēršot šos trūkumus, jaunieši būtu pasargāti no nabadzības, kā arī no turpmākiem darba tirgus satricinājumiem.
|
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
21
Pret:
52
Atturas:
4
|
|
10. GROZĪJUMS
SOC/689
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jauniešiem un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušana ar NANP palīdzību
1.9. punkts
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
HOŠTÁK Martin
POTTIER Jean-Michel
VADÁSZ Borbála
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
EESK atzinīgi vērtē nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautos noteikumus, kas atbalsta kvalitatīvu māceklību un stažēšanos. Tās ir efektīvs instruments, ar ko samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un kas var nodrošināt jauniešu (un citu personu) labāku integrāciju darba tirgū. EESK aicina dalībvalstis īstenot Padomes Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai[1]. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo stažēšanās kvalitātes sistēmas pārskatīšanu, Komiteja aicina aizliegt neapmaksātu stažēšanos un nodrošināt pienācīgu atalgojumu visiem stažieriem.
[1] Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
|
EESK atzinīgi vērtē nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautos noteikumus, kas atbalsta kvalitatīvu māceklību un stažēšanos. Tās ir efektīvs instruments, ar ko samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un kas var nodrošināt jauniešu (un citu personu) labāku integrāciju darba tirgū. EESK aicina dalībvalstis īstenot Padomes Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai[1]. Tomēr Komiteja uzskata, ka ir jāpievēršas arī stažēšanās un praktisko mācību posmam un jāierobežo atalgojuma neesamība periodā, kad notiek profesijas iepazīšana vai “iegremdēšanos profesijā” ar mērķi iepazīt kādu darbu, vai apmācības laikā, un aicina šim jautājumam pievērsties stažēšanās kvalitātes sistēmas gaidāmās pārskatīšanas kontekstā.
[1] Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
|
|
|
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
28
Pret:
47
Atturas:
5
|
|
11. GROZĪJUMS
SOC/689
Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jauniešiem un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļaušana ar NANP palīdzību
1.11. punkts
Grozīt šādi:
|
Iesniedza:
HOŠTÁK Martin
POTTIER Jean-Michel
VADÁSZ Borbála
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
EESK uzskata: lai nodrošinātu, ka subsīdijas netiek izmantotas nestabilu darba attiecību atbalstam, ir svarīgi gādāt par to, ka darbā pieņemšanas subsīdijas ir atkarīgas no beztermiņa līgumiem un stabilizācijas programmām. Turklāt darbā pieņemšanas stimuli var būt efektīvi, lai radītu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgā situācijā esošiem darba meklētājiem un pārvietotu atlaistos darba ņēmējus, tādējādi veicinot viņu pāriešanu uz jaunām nozarēm un profesijām.
|
EESK uzskata: lai nodrošinātu, ka subsīdijas netiek izmantotas nestabilu darba attiecību atbalstam, ir svarīgi gādāt par to, ka darbā pieņemšanas subsīdijas ir atkarīgas no ilgtspējīgiem līgumiem un stabilizācijas programmām, kas ir daļa no profesionālās karjeras ar izredzēm pāriet uz stabilāku nodarbinātības veidu. Turklāt darbā pieņemšanas stimuli var būt efektīvi, lai radītu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgā situācijā esošiem darba meklētājiem un pārvietotu atlaistos darba ņēmējus, tādējādi veicinot viņu pāriešanu uz jaunām nozarēm un profesijām.
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
25
Pret:
48
Atturas:
6
|