SOC/679
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns”
[COM(2021)102 final]
Ziņotāji: Cristian Pirvulescu un Carlos Manuel Trindade
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 26/03/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
21/06/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
08/07/2021
|
|
Plenārsesija Nr.
|
562
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
160/79/19
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu (turpmāk tekstā – Plāns) un tā īstenošanu ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences, un uzskata, ka tas tapis ļoti piemērotā laikā, it īpaši tāpēc, ka Covid-19 pandēmija ir satricinājusi ikvienu cilvēku dzīves aspektu, padziļinādama iepriekš pastāvējušās sociālās problēmas, un radījusi milzīgu spiedienu gan uz valsts institūcijām, gan kopienām, organizācijām un uzņēmumiem. EESK brīdina, ka pandēmija tik drīz vēl nebeigsies, tāpēc ES un dalībvalstīm ir jāizmanto jau izveidotā atbilstīgā infrastruktūra, lai izskatāmā Plāna ietvaros vidējā termiņā un ilgtermiņā pārvarētu pandēmijas izraisītās grūtības, neaizmirstot, ka šajā ziņā būtiska loma ir funkcionējošam pilsoniskajam un sociālajam dialogam un aktīvai sociālo partneru iesaistei, kas ir nozīmīga daļa konkurētspējīgā sociālajā tirgus ekonomikā.
1.2.EESK atzinīgi vērtē politisko vienprātību, kas saistībā ar Plānu panākta Portu notikušajā sociālajā samitā, uzņemoties Portu saistības. EESK atzinīgi vērtē Padomes sagatavoto Portu deklarāciju. Deklarācijas 4. punktā, ko EESK pilnībā atbalsta, minēts: “Tā īstenošana stiprinās Savienības virzību uz digitālu, zaļu un godīgu pārkārtošanos un palīdzēs sasniegt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci un risināt demogrāfiskos izaicinājumus. Sociālā dimensija, sociālais dialogs un sociālo partneru aktīva iesaiste vienmēr ir bijusi pamats sociālajai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju. Mūsu iestāšanās par vienotību un solidaritāti nozīmē arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem un to, ka neviens netiek atstāts novārtā”.
1.3.EESK atzinīgi vērtē Plānā iezīmēto redzējumu un noteiktos mērķus un atzinīgi vērtē Plāna pamatā esošo uzstādījumu, ka pamatotu un konsensuālu sociālo mērķu pieņemšana palīdzēs politikas īstenošanā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu un būs spēcīgs stimuls reformām un investīcijām dalībvalstīs. EESK arī uzsver, ka rīcības plānam būtu jābalstās uz konkrētību un reāliem rezultātiem: darbībām jābūt izmērāmām, un tās jāpapildina ar uzraudzības sistēmām, par kurām vienojušās attiecīgās ieinteresētās personas un kurās ietverti sociālie, vides un ekonomiskie kritēriji.
1.4.EESK atzīst, ka ES sociālie modeļi ir daudzveidīgi un tiem ir kopīgs pamats. Tie ir daļa no mūsu kopējās vēstures, un tie ir elementi kopīgai apņēmībai izveidot Eiropas sociālo modeli, kas būtu vienotā tirgus un visu ES politikas jomu neatņemama daļa. Valstis, kuru sociālie modeļi ir vājāki, būtu spēcīgi jāatbalsta, mudinot veikt investīcijas, rīkot mācības un salīdzinošu vērtēšanu. Iedzīvotāju labklājība un pamattiesības būtu jābalsta uz kopīgu un konsekventu sociālo modeli, kas būtu pietiekami elastīgs, lai ņemtu vērā dažādās valstu tradīcijas un pieredzi atbilstīgi Līguma, pīlāra un tā atjauninātā un uz nākotni vērstā konsensa vērtībām, principiem un mērķiem.
1.5.EESK uzskata, ka taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt sociālo standartu obligāto minimumu ikvienai ES dzīvojošai personai. Īstenojot sociālo pīlāru, būtu jāmeklē līdzsvars starp tiesību aktiem un ieteikuma tiesību instrumentiem. Tiesību aktiem vajadzētu pilnībā atbilst Pamattiesību hartai un labāka regulējuma principiem, un par tiem ir padziļināti jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES un valstu līmenī.
1.6.EESK jau iepriekš ir paziņojusi, ka konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir priekšnoteikums Eiropas sabiedrības labklājības saglabāšanai. Mums ir jāstiprina Eiropas sociālās tirgus ekonomikas sistēmas priekšrocības, vienlaikus novēršot tās trūkumus un tādējādi pielāgojot to turpmākajiem izaicinājumiem.
1.7.EESK uzskata, ka attiecībā uz visiem 20 pīlāra principiem būtu jānosaka konkrēti mērķi un mērķrādītāji. EESK arī aicina dalībvalstis, brīvprātīgi nosakot pašām savus mērķus, rīkoties vērienīgi un domājot par to, lai visas dalībvalstis kopā ar saviem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām rūpētos par Eiropas mērķrādītāju sasniegšanu. Ar sociālo tiesību pīlāru un Plānu saistītā dialoga kvalitāte un rezultāti būtu jāpārrauga un jāatbalsta Eiropas Komisijai, kurai par tiem būtu arī jāinformē. Mērķi un mērķrādītāji būtu jāiekļauj Eiropas pusgada ziņošanas mehānismā un nacionālo reformu plānos.
1.8.Lai plānoto vidusposma pārskatīšanu padarītu efektīvāku, EESK ierosina, ka dalībvalstis – konstruktīvā dialogā ar sociālajiem partneriem – var noteikt Plāna starpposma mērķus un mērķrādītājus 2025. gadam, lai īstenošanas perioda pirmajā pusē varētu izvērtēt gūtos panākumus. Norādēm par esošo koordinācijas mehānismu izmantošanu jābūt Komisijas prioritātei attiecībā uz dalībvalstīm.
1.9.EESK ierosina kā Eiropas koordinācijas mehānismu Plāna piemērošanai izmantot Eiropas pusgada satvaru. Šāds koordinācijas mehānisms varētu tikt izveidots kā ES iestādēm kopīgs sociālā pīlāra forums, kas regulāri tiktu sasaukts, lai izvērtētu sasniegto un palielinātu Plāna dinamiku.
1.10.EESK atbalsta nodomu nepieciešamības gadījumā aktualizēt sociālo rezultātu pārskatu, lai to saskaņotu ar ANO Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
1.11.EESK uzskata, ka Eiropas pusgads ir piemērots satvars Plāna pārraudzībai – vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan sociālajiem un vides mērķiem, gan arī makroekonomikas stabilitātei un produktivitātei. Tā atzinīgi vērtē Plānā pausto apgalvojumu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ir unikāla iespēja plānot un finansēt investīcijas un reformas, kas atbalsta sociālu atveseļošanu un koncentrējas uz darbvietām, vienlaikus gatavojoties zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un īstenojot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar Eiropas pusgadu. Rīcības plānā dalībvalstis pamatoti ir aicinātas pēc iespējas labāk izmantot Eiropas pusgadu un bezprecedenta iespējas, ko sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms.
1.12.EESK norāda, ka Plānā nav skaidri noteikta vajadzība pagarināt pašreizējo ārkārtas atbalstu līdz brīdim, kad tas ekonomikai vairs nebūs vajadzīgs un tādējādi nav pietiekami liela nozīme piešķirta vajadzībai krīzes laikā aizsargāt darbvietas un uzņēmumus. EESK arī norāda, ka, lai gan Next Generation EU ir ārkārtas instruments, kas balstīts uz LESD 122. pantu, un arī turpmāk tiks uzskatīts par vienreizēju pasākumu, tas ir arī pārliecinošs spēcīgas un konstruktīvas rīcības precedents.
1.13.EESK pieņem zināšanai Plānā ietverto atziņu, ka, pateicoties apņēmīgajai valstu un ES līmeņa politiskajai reakcijai uz Covid-19 pandēmiju, ir izdevies sekmīgi ierobežot tās ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu un atbalstīt uzņēmumus un strādājošos. Tāpat tā norāda arī, ka pandēmija ir vēl vairāk atklājusi pastāvošo nevienlīdzību (it īpaši attiecībā uz strādājošiem ar zemāku izglītības līmeni, sievietēm, jauniešiem, migrantiem un citām neaizsargātām grupām) un ka bezdarbs un nevienlīdzība tāpēc, visticamāk, palielināsies vēl vairāk, ja sociālais progress netiks sasaistīts ar ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. EESK cer, ka Plāns palīdzēs šo tendenci mainīt, un uzsver vajadzību veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz kvalitatīvām darbvietām un vienlīdzīgām iespējām visiem.
1.14.EESK uzskata, ka ES un dalībvalstu līmenī iespējams labāk apkarot nabadzību atbilstoši pirmajam ilgtspējīgas attīstības mērķim ANO Programmā 2030. gadam. Konkrēti, EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka mērķis samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu daļu no 22,8 % 2019. gadā līdz 10 % 2030. gadā un katrai no dalībvalstīm būtu jāuzņemas līdzīgas brīvprātīgas saistības.
1.15.EESK ierosina Plānā iekļaut pasākumus ienākumu nevienlīdzības novēršanai, ņemot vērā skaidri noteikto sociālās kohēzijas prioritāti, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas sociālā modeļa elementiem.
1.16.EESK uzskata, ka ar Plānu būtu jāveicina ne tikai jaunu darbvietu radīšana, kas ir pamatots mērķis, bet arī nodarbinātības kvalitāte, tostarp nestabilas nodarbinātības apkarošana. Nacionālā līmenī būtu jāievieš pienācīgas juridiskās un administratīvās pārbaudes, lai darba ņēmējiem tiktu radīti droši darba apstākļi, pienācīga un prognozējama samaksa un darbavietā pastāvētu organizētas viedokļa paušanas iespējas. EESK ļoti uztrauc daudzu lauksaimniecībā, pakalpojumu un būvniecības jomā nodarbināto sezonas strādnieku – gan ar ES pilsonību, gan bez tās – darba apstākļi, un tā aicina efektīvi īstenot Direktīvu 2019/1152 (ES) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem, kuras mērķis ir, veicinot pārredzamāku un paredzamāku nodarbinātību, uzlabot darba apstākļus un vienlaikus nodrošināt darba tirgus pielāgošanās spēju. EESK uzskata, ka būtu ievērojami jāsamazina nabadzības riskam pakļauto strādājošo skaits. Mērķis izskaust nodarbinātu personu nabadzību būtu jāīsteno, Eiropas Savienības līmenī nosakot vienotus minimālos Eiropas standartus.
1.17.EESK atzinīgi vērtē vēlmi desmit gadu laikā samazināt nevienlīdzību starp nodarbinātiem vīriešiem un nodarbinātām sievietēm un ieceri palielināt pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanu, lai gan vēl šā palielinājuma apmērs vēl nav izteikts skaitļos. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Garantiju bērniem. Uz dzimumu līdztiesības mērķi būtu jātiecas visos ekonomiskās un sociālās dzīves aspektos.
1.18.EESK konstatē, ka Plānā nav iekļauts priekšlikums direktīvai par minimālo ienākumu drošību, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai apkarotu smagākos nabadzības veidus.
1.19.EESK atbalsta Komisijas mudinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei noslēgt sarunas par sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu pārskatīšanu, lai uzlabotu strādājošo mobilitāti un sniegtu pienācīgu sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā, neradot pārmērīgu slogu darba ņēmējiem un uzņēmumiem.
1.20.EESK piekrīt Komisijas paustajam uzskatam, ka ir jāstiprina darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums un jāveicina sociālo partneru dalība un organizatoriskais blīvums. Tāpēc tā ierosina apsvērt iespēju valstu un ES līmenī noteikt un pārraudzīt attiecīgus rādītājus un šajā jomā atbalstīt mērķus ar spēju veidošanai norobežotiem līdzekļiem un kopīgām darbībām Plāna mērķu sasniegšanai, vienlaikus saglabājot sociālo partneru autonomiju. EESK atbalsta Plānā minēto ierosinājumu risināt sarunas par papildu ES līmeņa nolīgumiem, lai sekmētu veiksmīgu Eiropas darba tirgu pārveidi, kā arī aicinājumu dalībvalstīm atbalstīt un radīt apstākļus labāk funkcionējošām un efektīvākām darba koplīguma slēgšanas sarunām un sociālajam dialogam visos līmeņos.
1.21.EESK piekrīt Plāna atbalstam rīkotās apspriešanās secinājumiem, kuros uzsvērts, ka ir svarīgi uzlabot spēkā esošo ES darba un sociālo tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un izpildi. Komisijai būtu aktīvāk jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu ES tiesību instrumentu savlaicīgu un kvalitatīvu transponēšanu un ievērošanu. EESK uzskata, ka Komisijai ir jāizmanto pārkāpuma procedūras, ja dalībvalstis nepilda savas saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem.
1.22.EESK uzsver, ka valstu politikas finansēšana jāsaskaņo ar Plāna mērķiem un darbībām un jānodrošina, ka nenotiek atgriešanās pie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem to sākotnējā veidā un lai jebkāda pārskatīta to versija pilnībā veicinātu Plāna īstenošanu.
1.23.EESK mudina vairāk uzsvērt publiskā iepirkuma spēju kā instrumentam veicināt Plāna mērķu īstenošanu.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Plāna izstrāde
2.1.1.Kopš sociālo tiesību pīlāra izziņošanas 2017. gadā EESK ir aicinājusi sagatavot skaidru ceļvedi tā īstenošanai un tāpēc rīcības plānu vērtē atzinīgi. Komiteja atbalsta aicinājumu visām ieinteresētajām personām iesaistīties kopīgajā sociālo tiesību pīlāra īstenošanas darbā savās kompetences jomās. EESK norāda, ka līdztekus ES iestāžu ieguldījumam Plāna panākumus spēcīgi ietekmēs dalībvalstu un to sociālo partneru apņēmība īstenot visus pīlāra principus.
2.1.2.Portu sociālajā samitā, kas notika 7. un 8. maijā, augstākajā politiskajā līmenī pieņemot Portu sociālo apņemšanos, tika pausts nodoms īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tajā atzinīgi tika vērtēts Eiropas Komisijas Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, un visi attiecīgie dalībnieki tika aicināti izdarīt secinājumus no pandēmijas laikā pieredzētā un apvienot spēkus.
2.1.3.EESK atzinīgi vērtē to, ka Plānā ir kombinēta gan leģislatīva, gan neleģislatīva darbība, izvirzot kopējus mērķus, kuri ir jāsasniedz, kopīgi rīkojoties ieinteresētajām personām, īpaši sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, kas organizēta vietējā, valstu un Eiropas līmenī. EESK sagaida, ka Plāna pasākumu grafikā minētie tiesību akti pilnībā atbildīs Pamattiesību hartai un tiem tiks veikts ietekmes novērtējums, kā arī uzsver, ka ir vajadzīga plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Visiem leģislatīvajiem lēmumiem jābūt balstītiem uz faktiem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokli.
2.1.4.EESK atbalsta Plānā noteiktos mērķrādītājus un domu, ka tie palīdzēs koncentrēt politikas darbības uz rezultātu sasniegšanu un radīs spēcīgu stimulu dalībvalstīs veikt reformas un ieguldījumus, lai sasniegtu augšupēju konverģenci un labklājību. EESK arī uzsver, ka Plānam būtu jābalstās uz konkrētību un reāliem rezultātiem; darbībām jābūt izmērāmām, un tās jāpapildina ar uzraudzības sistēmām, par kurām vienojušās attiecīgās ieinteresētās personas un kurās ietverti sociālie, vides un ekonomiskie kritēriji.
2.1.5.Lai arī EESK atbalsta ES pamatmērķus, tā pievienojas Komisijas aicinājumam dalībvalstīm brīvprātīgi noteikt pašām savus nacionālos mērķrādītājus. EESK aicina dalībvalstis, apliecinot gribasspēku, noteikt tādus mērķus, lai visas dalībvalstis kopā ar saviem sociālajiem un pilsoniskās sabiedrības partneriem piedalītos Eiropas mērķrādītāju sasniegšanā, un uzsver, ka bez pamatīga koordinācijas darba tos sasniegt nebūs iespējams. Trīs galveno prioritāšu — darbvietu radīšanas, kvalifikāciju uzlabošanas un sociālās iekļaušanas — noteikšana radīs kopēju rīcības satvaru, tostarp valstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā.
2.1.6.EESK atzinīgi vērtē to, ka nodarbinātības mērķrādītāju papildina apņemšanās veicināt iekļaujošu nodarbinātību un samazināt nodarbinātības nevienlīdzību, it īpaši atraisot darba tirgus potenciālu, uz pusi samazinot dzimumu nodarbinātības nevienlīdzību, samazinot jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) skaitu un nodrošinot, lai citas nepietiekami pārstāvētas grupas piedalītos darba tirgū, cik vien iespējams. Komiteja mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem visas šīs saistības izteikt skaitliski.
2.1.7.EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Plānā ir uzsvērta izglītība, prasmes un mūžizglītība, tostarp pastāvīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai uzlabotu nodarbināmību, stimulētu inovāciju, nodrošinātu sociālo taisnīgumu un mazinātu digitālo prasmju atšķirības. Komiteja jau iepriekš ir norādījusi, ka ikvienam ir jābūt individuālai piekļuvei pastāvīgas mācīšanās un mūžizglītības iespējām, lai tiktu līdzi norisēm digitālajā un mākslīgā intelekta jomā, ietekmētu progresu un cilvēki saglabātu procesu kontroli.
2.1.8.Lai plānoto vidusposma pārskatīšanu padarītu efektīvāku, EESK ierosina, ka dalībvalstīm jāiesaistās konstruktīvā dialogā ar sociālajiem partneriem un jāapsver Plāna starpposma apakšmērķi 2025. gadam, kas dos iespēju izvērtēt īstenošanas perioda pirmajā pusē gūtos panākumus.
2.2.Par darbvietu radīšanu un darba nākotni
2.2.1.EESK atzinīgi vērtē Plāna secinājumu, ka darba apstākļi Eiropas Savienībā ir vieni no labākajiem pasaulē, un vienlaikus atzīst, ka jauni darba veidi rada gan sarežģījumus, gan iespējas. Sociālajiem partneriem – gan Eiropas, gan valstu līmenī – būtu jāapvieno spēki, lai apmierinātu darba nākotnes vajadzības, panāktu augšupēju konverģenci un garantētu darba ņēmēju aizsargātību un drošību neatkarīgi no darbības nozares un dzīvesvietas valsts. Virzībā uz šo mērķi liela nozīme ir Eiropas un nacionālā līmeņa sociālo partneru kopīgam darbam. Plānā pamatoti ir minēts, ka kvalitatīvu darbvietu saglabāšana un jaunu darbvietu radīšana ir viena no ES prioritātēm. Covid‑19 krīze ir parādījusi, ka sabiedrības funkcionēšana ir atkarīga no kritiski svarīgiem darbiniekiem dažādās nozarēs, piemēram, transporta, pakalpojumu, veselības un lauksaimniecības nozarēs. Ir jārada jaunas uz nākotni vērstas darbvietas, balstoties uz pašreizējām kritiski svarīgajām darbvietām.
2.2.2.EESK piekrīt stratēģiskajai pieejai saistībā ar pakāpenisku pārkārtošanos no ārkārtas pasākumiem uz darbībām, kas var palīdzēt sasniegt Plānā noteikto nodarbinātības mērķrādītāju.
2.2.3.EESK piekrīt Plānā paustajām bažām par grupām, kuras pandēmija skar visvairāk, – tostarp sievietēm, jauniešiem, mazkvalificētiem un mazatalgotiem vai pagaidu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un migrējošiem darba ņēmējiem.
2.2.4.EESK uzskata, ka ES līdzekļu piešķiršana prioritātēm būtu jāpārrauga gan attiecībā uz pieejamajiem Komisijas resursiem, gan attiecībā uz resursiem, kurus piešķir dalībvalstis un sociālie partneri.
2.2.5.EESK piekrīt dalībvalstīm adresētajam Komisijas aicinājumam izmantot pieejamos ES līdzekļus, lai veicinātu aktīvu un efektīvu atbalstu nodarbinātībai.
2.2.6.EESK atbalsta Komisijas pieeju darba digitālās pārkārtošanās sekām. EESK atbalsta autonomo pamatnolīgumu par digitalizāciju un ir gatava strādāt ar sociālajiem partneriem, lai veiktu jebkādas turpmākas darbības.
2.2.7.EESK pieņem zināšanai neseno ESAO 2020. gada ziņojumu par nodarbinātības perspektīvu “Worker security and the COVID-19 crisis” (Darba ņēmēju drošība un Covid-19 krīze). EESK atzīst, ka darbinieku labbūtība darbavietā labvēlīgi ietekmē vispārējos darbības rādītājus uzņēmumos, organizācijās un iestādēs, kurās viņi strādā. EESK sagaida, ka papildus darbinieku veselības un drošības aizsardzības veicināšanai saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem tiks veikti atbilstīga līmeņa pasākumi ar mērķi uzlabot darba tirgu funkcionēšanu tā, lai tie sekmētu ekonomikas izaugsmi, starptautisko konkurētspēju un pienācīgus darba apstākļus. Ir jāatbalsta, nevis jāierobežo darba tirgus norises, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsargātību, drošību un spēju uzlabot uzņēmumu, organizāciju un iestāžu, kurās viņi strādā, kopējos rezultātus.
2.2.8.EESK gaida, ka piemērotā līmenī tiks veikti augšupvērstas konverģences pasākumi saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem ar mērķi uzlabot darba tirgu darbību tā, lai tie sekmētu ekonomikas izaugsmi un starptautisku konkurenci, kā arī pienācīgus darba nosacījumus un labjutību.
2.2.9.EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai vienmēr arī turpmāk ir nelokāmi jāievēro princips, ka nevar būt nekāda veida darba attiecību bez sociālās aizsardzības. EESK uzskata jebkādus nedeklarēta darba veidus par nepieņemamiem un mudina dalībvalstis rīkoties, lai to apkarotu.
2.2.10.EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai digitalizācija neradītu nedrošību un neaizsargātību un vienlaikus panākt digitalizācijas sniegto iespēju pilnīgu izmantošanu.
2.2.11.EESK gribētu, lai būtu ciešāka saikne starp augstu uzstādītajiem mērķiem prasmju, izglītības un mūžizglītības jomā un to sasniegšanai pieejamajiem finanšu līdzekļiem. EESK vērš uzmanību uz to, ka publiskie izdevumi izglītībai Eiropas Savienībā ir samazinājušies un no 5 % 2010. gadā noslīdējuši līdz 4,7 % 2019. gadā, un uzsver, ka sociālā pīlāra mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai ir nepieciešami lielāki publiskie ieguldījumi izglītībā. Tā arī uzsver, ka ar publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem ir jāatbalsta apmācība un mūžizglītība, un mudina darba devējus palielināt darba ņēmēju iespējas piedalīties darba vidē balstītās mācībās.
2.2.12.EESK atzīst Komisijas raizes par zaļo un demogrāfisko pārkārtošanos un tās ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm. Taču Plānu no šāda viedokļa varētu pilnveidot ar konkrēti panāktām saistībām un iniciatīvām, tāpēc gan šis Plāns, gan valstu dokumenti būtu detalizēti jāpapildina.
2.2.13.Jauniešus pandēmija ir skārusi īpaši smagi. Statistika liecina, ka puse no visiem jauniešiem Eiropas Savienībā ir nodarbināti uz noteiktu laiku. Pievēršoties ar piespiedu pagaidu nodarbinātību saistītiem riskiem, Plānam piemīt nepārprotams potenciāls uzlabot jauniešu nodarbinātības kvalitāti, un konkrēti tas var notikt, pateicoties stažēšanās pārskatīšanas ieteikumam, uzsvaram uz piedāvājumu kvalitāti jauniešiem paredzētās garantijas ietvaros, kā arī vairākām tādām darba nosacījumu jomā plānotajām iniciatīvām, kas vērstas uz platformās strādājošiem.
2.2.14.Plānā ir ietverti skaidri noteikumi sociālo partneru lomas (arodbiedrību un darba devēju) pastiprināšanai iniciatīvās, bet tajā maz ir teikts par tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, kāda piemīt jauniešu organizācijām, kurām ir izšķiroša nozīme ES pilsoņu pārstāvēšanā.
2.3.Prasmes un vienlīdzība
2.3.1.EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka kvalificēts darbaspēks ir plaukstošas zaļas un digitālas ekonomikas dzinējspēks, ko virza novatoriskas idejas un produkti, kā arī tehnoloģiju attīstība. Plānā norādīts, ka izglītības un apmācības sistēmām ir būtiska nozīme mūžizglītības un nodarbināmības pamatu veidošanā, turklāt tās var palīdzēt pārvarēt prasmju trūkumu, ja vien tās ir vērstas uz darba tirgus vajadzībām. Izglītībai un prasmēm būtu jābūt pamatā politiskajai darbībai, kuras uzdevums ir atbalstīt darbvietu radīšanu.
2.3.2.EESK atbalsta mērķi uzlabot mūžizglītību un pauž bažas par piekļuvi digitālajām pamatprasmēm, kuras Komiteja, tāpat kā Komisija, uzskata par priekšnosacījumu iekļaušanai un līdzdalībai digitāli pārveidotā Eiropā.
2.3.3.EESK pauž nožēlu, ka dokumentā nav paredzēti mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību piekļuvē mūžizglītībai, un mudina Komisiju tos noteikt. EESK norāda, ka visās ES politikas jomās un stratēģijās ir vajadzīga integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.
2.3.4.EESK pašlaik gatavo atsevišķu atzinumu par ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir pastiprināti piemērot principu, saskaņā ar kuru vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu ir jāsaņem vienāda samaksa.
2.4.Sociālā aizsardzība un iekļaušana
2.4.1.EESK uzskata, ka būtu jāparedz tālāki priekšlikumi par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu. Tā piekrīt Plānā paustajam skatījumam, ka Eiropā ir visvienlīdzīgākā sabiedrība pasaulē, visaugstākie darba nosacījumu standarti un plaša sociālā aizsardzība. Tomēr nabadzības līmenis ES joprojām ir nepieņemami augsts un joprojām ir jāiegulda liels darbs, lai visās valstīs panāktu līdzīgus apstākļus.
2.4.2.Aptuveni 20 % no nabadzības riskam pakļautajām personām Eiropas Savienībā ir bērni, un ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos to ir nosaucis par pārmērīgi lielu skaitu pēc attīstīto valstu standartiem. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ES stratēģijai par bērna tiesībām un ieteikumu par Garantiju bērniem, kā arī mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, lai no nabadzības izkļūtu pieci miljoni bērnu. Tā atgādina savu aicinājumu izveidot Care Deal for Europe, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus visiem un visa mūža laikā, un dalībvalstīm ieguldīt kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu, bez grūtībām sasniedzamu un daudzveidīgu aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. EESK uzskata, ka bērnu nabadzības izskaušana ļoti labvēlīgi ietekmētu gados jauno pieaugušo un bezdarbnieku nabadzības samazināšanu.
2.4.3.EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka sociālo standartu obligātais minimums, kas pilnībā atbilstu Pamattiesību hartai, un šajā procesā būtu rūpīgi jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES un valstu līmenī.
2.4.4.EESK konstatē, ka Plānā ir iekļauts nevis priekšlikums direktīvai, bet gan ieteikums par minimālo ienākumu drošību, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai cīnītos pret smagākajiem nabadzības veidiem.
2.4.5.EESK uzskata, ka jāveic nozīmīgi soļi sociālā nodrošinājuma sistēmu noturības stiprināšanai un to koordinācijai ES līmenī un, ievērojot valstu kompetenci sociālās aizsardzības piekļuves jomā, darba ņēmējiem jāgarantē universāla piekļuve.
2.4.6.Komiteja piekrīt Komisijas uzskatam, ka ir nepieciešamas reformas un ieguldījumi veselības sistēmās, lai cita starpā uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei visiem un samazinātu sociālo, teritoriālo un ekonomisko nevienlīdzību veselības jomā. Tomēr nav pietiekami, ja Komisija tikai atbalsta dalībvalstis, sniegdama uz pierādījumiem balstītu informāciju un dalīdamās ar labāko praksi. Ir jādara daudz vairāk, vienlaikus ievērojot kompetenču sadalījumu, — jānosaka mērķi un mērķrādītāji, jāatbalsta ieguldījumi infrastruktūrā, jāapmāca veselības nozares darbaspēks, jāizstrādā kopēji kvalitātes standarti un jāfinansē pētījumi veselības jomā.
2.4.7.EESK atzinīgi vērtē plānu par augsta līmeņa ekspertu grupu, kas pētītu labklājības valsts nākotni. Kā Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāve un sociālā un pilsoniskā dialoga forums Komiteja ir īpaši sagatavota pārdomām par labklājības valsts problēmām dalībvalstīs. Komiteja, ņemot vērā valstu ekonomikas iezīmes un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši aizstāv tādu fiskālu modeļu pieņemšanu, kas ļauj saglabāt saprātīgus un pietiekamus sociālos pabalstus, atbalstīt publiskos un sociālos pakalpojumus un taisnīgi sadalīt nodokļu slogu, vienlaikus veicinot aktīvu iekļaušanu darba tirgū un digitālo un demogrāfisko pārkārtošanos.
2.5.Plāna īstenošana
2.5.1.EESK atbalsta izlēmīgo attieksmi, kādu valstu un valdību vadītāji ir pauduši ar Portu sociālo apņemšanos: turpināt padziļināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. EESK arī uzsver savstarpējo papildināšanos starp sociālo dimensiju, sociālo dialogu un sociālo partneru aktīvu iesaistīšanos, kā arī augsti konkurētspējīgo sociālo tirgus ekonomiku.
2.5.2.EESK uzsver, ka valstu politikas finansēšana jāsaskaņo ar Plāna mērķiem un darbībām. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc nedrīkst atgriezties pie SIP noteikumiem. Turklāt ar jebkādiem pārskatītiem noteikumiem ir pilnībā jāatvieglo Plāna īstenošana.
2.5.3.EESK sagaida, ka Plāna īstenošanā tiks ņemta vērā Eiropas Komisijas definēta un atbalstīta sociāli atbildīga publiskā iepirkuma prakse. Vairāk nekā septiņas reizes pārsniedzot DFS un ANM kopējo apmēru (aptuveni 2 triljoni EUR, t. i., 14 % no IKP gadā), tam ir milzīgs potenciāls kā tirgum stimulēt darba ņēmēju organizācijas, pārstāvību un darba koplīguma slēgšanas sarunas, kā arī ilgtspējīgas kvalitatīvas nodarbinātības un vides aizsardzības prakses.
2.5.4.EESK vēlreiz apliecina, ka sociālā progresa īstenošanai ir svarīga integrācija starp dažādām politikas jomām ciešā saskaņā ar ekonomikas atveseļošanu un labklājību. Ir jāveido sinerģijas starp esošām un turpmākām iniciatīvām un stratēģijām, kas atbilst dažādajiem sociālā pīlāra principiem. Tā mērķi ir jāintegrē un jāiekļauj Eiropas stratēģiskajā satvarā atveseļošanai pēc 2020. gada.
2.5.5.EESK aicina dalībvalstis atzīt un uzlabot trīspusējo un divpusējo sociālo un pilsonisko dialogu, jo katram no tiem ir konkrēts uzdevumus rīcības plāna īstenošanā.
2.6.Attiecības starp sociālo pīlāru un Eiropas pusgadu
2.6.1.EESK uzskata, ka Eiropas pusgads ir piemērots satvars Plāna pārraudzībai – vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan sociālajiem un vides mērķiem, gan arī makroekonomikas stabilitātei un produktivitātei. Tā atzinīgi vērtē Plānā pausto apgalvojumu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ir unikāla iespēja plānot un finansēt investīcijas un reformas, kas atbalsta sociālu atveseļošanu un koncentrējas uz darbvietām, vienlaikus gatavojoties zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un īstenojot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar Eiropas pusgadu. Rīcības plānā dalībvalstis pamatoti ir aicinātas pēc iespējas labāk izmantot Eiropas pusgadu un bezprecedenta iespējas, ko sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms.
2.6.2.EESK iesaka Eiropas pusgada ietvaros augstā līmenī regulāri izvērtēt gūto progresu, attiecīgā gadījumā arī valstu līmenī, izmantojot rādītājus, kas izstrādāti sadarbībā ar sociālajiem partneriem sociālā pīlāra principu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanas kontekstā.
2.6.3.EESK uzskata, ka Plānam būtu jābūt sociālo politiku strukturējošam instrumentam Eiropas Savienībā. Tam ir jābūt centrālam elementam atjaunotā ekonomikas un sociālajā pārvaldībā, tiecoties uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi, un aprīkotam ar pārraudzības rādītājiem un procedūrām, kas vestu uz katrai konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem visos ar to saistītajos jautājumos.
3.Īpašas piezīmes
3.1.EESK vērš uzmanību uz to, ka Eiropas statistikas sistēma ir jāpielāgo vajadzībām pārraudzīt sociālo rādītāju panelī noteiktos mērķrādītājus un rādītājus.
3.2.EESK piekrīt Plānā paustajam, ka esošā rādītāju kopuma integrēšanai un atjaunināšanai būtu jāpalīdz visaptverošāk sekot līdzi progresam virzībā uz pīlāra principiem un uzraudzīt Plānā ierosināto politikas pasākumu īstenošanu.
3.3.EESK piekrīt, ka ir jāpārskata darbspējas vecuma iedzīvotāju jēdziens, un mudina Komisiju šajā ziņā sadarboties ar dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā ar novecošanu saistīt politikas pasākumu un ar Pamattiesību hartu atzīto un aizsargāto tiesību integrēšanu citās politikas jomās.
3.4.EESK norāda, ka arodmācību mērķrādītājs ir noteikts 2016. gadā, jo Eiropas statistikas sistēma šo rādītāju sagatavo tikai reizi piecos gados. Lai pienācīgi atspoguļotu progresu, šis rādītājs būtu jāmēra ik gadu.
3.5.EESK atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz platformu darbu un iesaka “Eiropas Savienībai un dalībvalstīm virzīties uz jēdzienu saskaņošanu, lai platformu ekonomikā panāktu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību”.
3.6.EESK aicina Komisiju saistībā ar sociālo nodrošinājumu īstenot paziņoto principu, saskaņā ar kuru “nodokļi būtu jāpārnes no darba uz citiem nodarbinātībai labvēlīgākiem resursiem un arī atbilstoši klimata un vides mērķiem, vienlaikus saglabājot ieņēmumus pienācīgai sociālajai aizsardzībai”, un neaizmirst, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt pienācīgu segumu visiem darba ņēmējiem mainīgā darba tirgū, pilnībā ievērojot 3.2.9. punktā minēto principu, ka visiem nodarbinātības veidiem ir vajadzīga sociālā aizsardzība.
3.7.EESK atbalsta Komisijas mudinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei noslēgt sarunas par sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu pārskatīšanu, lai uzlabotu strādājošo mobilitāti un sniegtu pienācīgu sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā, neradot pārmērīgu slogu darba ņēmējiem un uzņēmumiem.
3.8.EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai rezultāti, kurus ieguvusi ekspertu grupa jautājumos par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, tiktu atspoguļoti, pieņemot pasākumus, kas spēcīgi stiprinātu izglītības un apmācības sistēmas, it īpaši saistībā ar rīcības plānā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.
3.9.EESK uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem visā Eiropas Savienībā ir aprūpes joma. EESK uzskata, ka Plānā ir jāiekļauj iniciatīva par ilgtermiņa aprūpi, kas cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs, uzlabotu kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanas iespēju.
3.10.Attiecībā uz ES kā atbildīga globāla līdera lomu EESK atkārtoti apstiprina savus iepriekšējos ieteikumus Eiropas Komisijai, ESAO un SDO visos attiecīgajos līmeņos sadarboties ar sociālajiem partneriem un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izstrādātu atbilstīgus noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem un vajadzīgo aizsardzību, kā arī par progresīvas, taisnīgas un ilgtspējīgas tirdzniecības politikas veicināšanu.
3.11.Šajā saistībā EESK cer, ka Komisijas, ESAO un SDO kopīgā darba rezultātā varētu tapt SDO konvencija par platformām. Tāpat arī būtu jāstrādā pie tāldarba regulējuma. EESK norāda uz savu ieteikumu, ka “Eiropas Komisijai, SDO un ESAO būtu jāuzsāk kopīgs process, kas balstīts uz pētījumiem par tāldarba sekām, ar mērķi izstrādāt SDO konvenciju par tāldarbu. EESK arī uzskata, ka pienācīgu tāldarba apstākļu jautājumam vajadzētu būt daļai no SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas un attiecīgajām valstu programmām”.
3.12.EESK arī uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu atbildīgāk jāattiecas pret palīdzības sniegšanu, lai pasaulē pārvarētu Covid-19 pandēmiju. Plānā būtu jāatzīst ES līdzdalība Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānismā (COVAX) atbilstoši Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen runai un viņas paziņojumam, ka Eiropai ir jāgarantē drošu vakcīnu pieejamība ne tikai tiem, kuri var tās atļauties, bet ikvienam, kam tās ir vajadzīgas.
Briselē, 2021. gada 8. jūlijā
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
*
*
*
NB!
Pielikums nākamajā lappusē.
PIELIKUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
ATZINUMAM
Turpmāk minētais pretatzinums ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīts debatēs (Reglamenta 43. panta 2. punkts).
|
1. GROZĪJUMS
SOC/679
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
Aizstāt visu atzinuma tekstu ar šādu tekstu:
|
Iesniedza:
ANGELOVA Milena
ARDHE Christian
CLEVER Peter
KONTKANEN Mira-Maria
MALLIA Stefano
MINCHEVA Mariya
PILAWSKI Lech
POTTIER Jean-Michel
SEBARDT Gabriella
|
|
Grozījums
|
|
1.Secinājumi
1.1.EESK uzskata, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns (turpmāk – Plāns) ir lietderīgs ceļrādis dalībvalstu un Savienības centienos uzlabot konkurētspēju, izaugsmi, nodarbinātību, strukturālas reformas, ienesīgus ieguldījumus un cilvēku labklājību. EESK arī uzsver, ka bez stabila ekonomikas pamata nav sociālās dimensijas. Konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir Eiropas sociālās dimensijas priekšnoteikums. Darba tirgus attīstība ir jāatbalsta, nevis pārmērīgi jāregulē vai jātraucē. Lai Eiropa varētu tikt galā ar globālo konkurenci, aizvien straujāku digitalizāciju un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, ir vajadzīga inovācija un elastīgums tādos jautājumos kā nodarbinātība, darba laiks un darbaspēka mobilitāte.
1.2.EESK atbalsta Plāna prioritārās jomas un piekrīt tajā paustajam skatījumam, ka Eiropā ir visvienlīdzīgākā sabiedrība pasaulē, visaugstākie darba nosacījumu standarti un plaša sociālā aizsardzība, kā arī spēkā esošs plašs sociālo tiesību kopums.
1.3.EESK atgādina, ka, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo kompetenci, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, Plāna iespējamā īstenošana var norisināties Savienības vai dalībvalstu līmenī. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir sociālo partneru aktīvai iesaistīšanai.
1.4.EESK atgādina, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs nav juridiski saistošs, un norāda uz ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, jo sociālā politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Ja ES apsver ierosināt tiesisko regulējumu sociālās politikas jomā, visām iniciatīvām jābūt balstītām uz faktiem un pierādījumiem, ka tas atbilst mērķim. Iniciatīvas būtu jāpakļauj arī mērķētai konkurētspējas pārbaudei kā kontroles pasākumam, lai nepieļautu, ka priekšlikumi liek šķēršļus konkurētspējas uzlabošanai, darbvietu radīšanai un ilgtspējīgai izaugsmei.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā teikts, ka iekšējā tirgus mērķis ir panākt stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, augsti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību.
2.2.Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. pantā paredzēts, ka ES tikai atbalsta un papildina dalībvalstu darbību noteiktās sociālās politikas jomās. Jau ir ieviests plašs ES sociālo tiesību kopums.
2.3.Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, neskarot ES primāros tiesību aktus, 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principus. EESK īpaši norāda uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra preambulu, kurā teikts: “Savienības līmenī Eiropas sociālo tiesību pīlārs nenozīmē Līgumos piešķirto Savienības pilnvaru un uzdevumu paplašināšanu. Tas jāīsteno, ievērojot šo pilnvaru robežas.”
2.4.Eiropadome savā stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam uzsvēra, ka ES un dalībvalstu līmenī, pienācīgi ievērojot attiecīgās kompetences, būtu jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs.
3.Īstenošana
3.1.EESK uzskata, ka Plānā ir sniegtas lietderīgas ievirzes, piemēram, nodarbinātības, prasmju, veselības un sociālās aizsardzības jomā, taču Komiteja norāda uz ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, jo sociālā politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē.
3.2.EESK sagaida, ka pasākumi, kas saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu tiks veikti piemērotā līmenī, uzlabos darba tirgu un sociālo modeļu darbību tā, lai tie sekmētu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un sociālo dimensiju.
3.3.Tāpēc jāņem vērā atšķirīgā sociālekonomiskā vide un valstu sistēmu daudzveidība, tostarp sociālo partneru lomas un autonomijas ziņā.
3.4.EESK uzskata, ka jāturpina reformēt Eiropas darba tirgus, taču dažādās Savienības daļās tas jādara atšķirīgi, pamatojoties uz dažādajiem darba tirgus modeļiem. Dažās dalībvalstīs tas varētu ietvert rīcību, kas saistīta ar minimālo algu vai netiešo darbaspēka izmaksu pazemināšanu. Citās dalībvalstīs tas varētu nozīmēt elastīgāku nodarbinātības veidu ieviešanu vai sociālā nodrošinājuma sistēmu pielāgošanu tā, lai veicinātu nodarbinātību. Tas nozīmē, ka priekšroka jādod nesaistošiem instrumentiem.
3.5.Ja ES apsver ierosināt tiesisko regulējumu sociālās politikas jomā, visām iniciatīvām jābūt balstītām uz faktiem un pierādījumiem, ka tas atbilst mērķim. Iniciatīvas būtu jāpakļauj arī mērķētai konkurētspējas pārbaudei kā kontroles pasākumam, lai nepieļautu, ka priekšlikumi liek šķēršļus konkurētspējas uzlabošanai, darbvietu radīšanai un ilgtspējīgai izaugsmei.
4.Ekonomikas pamats, sociālie partneri, nodarbinātība un prasmes
4.1.EESK norāda, ka bez stabila ekonomikas pamata nav sociālās dimensijas. Konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir Eiropas sociālās dimensijas priekšnoteikums.
4.2.EESK piekrīt Komisijas paustajam uzskatam, ka ir jāatbalsta darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums un jāveicina sociālo partneru dalība. Sociālajiem partneriem ir svarīga loma, lai izveidotu labi funkcionējošus darba tirgus.
4.3.EESK atzinīgi vērtē Portu deklarācijas 4. punktā teikto par sociālo partneru lomu: “Sociālā dimensija, sociālais dialogs un sociālo partneru aktīva iesaiste vienmēr ir bijusi pamats sociālajai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju.”
4.4.EESK uzskata, ka sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas vislabāk var veicināt, ja nedz valsts, nedz ES neiesaistās darba koplīgumu kritēriju noteikšanā un to izpildē, un ka par abiem aspektiem pilnībā jāatbild pašām pusēm.
4.5.Plāns ir laba iespēja parādīt, ka dalībvalstis un sociālie partneri var pienācīgi reaģēt uz problēmām, kas darba tirgos parādās pēc pandēmijas.
4.6.EESK atbalsta Plānā teikto: “Atbalsts nodarbinātībai un darba ņēmējiem nevar būt sekmīgs bez atbalsta uzņēmumiem un uzņēmējiem. Tāpat kā līdz šim dinamiskai rūpniecībai būs galvenā nozīme Eiropas nākotnes labklājībā, un tā būs svarīgs jaunu darbvietu avots.” Tomēr darbvietu radīšana nenozīmē jaunus tiesību aktus vai citas saistības, kas palielina slogu uzņēmumiem.
4.7.Kā ir norādījusi EESK, konkurētspēja un augstāka produktivitāte, kuras pamatā ir prasmes un zināšanas, ir priekšnoteikums Eiropas iedzīvotāju labklājības saglabāšanai.
4.8.EESK atzinīgi vērtē to, ka Plānā ir uzsvērta izglītība, prasmes un mūžizglītība, tostarp pastāvīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai uzlabotu nodarbināmību, palielinātu inovāciju, nodrošinātu sociālu taisnīgumu un mazinātu digitālo prasmju atšķirības.
5.Eiropas pusgada nozīme
5.1.EESK uzskata, ka Plāna un attiecīgo nacionālo reformu iespējamai uzraudzībai jānotiek, pamatojoties uz atvērto koordinācijas metodi un Eiropas pusgada procesu. Eiropas pusgadam vajadzētu būt kā atsauces sistēmai, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstis un sociālos partnerus to centienos ar reformām uzlabot valstu nodarbinātības un sociālās politikas sniegumu.
5.2.EESK uzsver, ka Plānā ierosinātais sociālo rezultātu pārskats būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā, lai tas virzītu darba tirgus un sociālās politikas reformu īstenošanu dalībvalstīs. Uz rādītājiem balstītai darba tirgus rezultātu uzraudzībai būtu jāveicina koordinēta politiskās pieredzes apmaiņa ES līmenī, lai saistībā ar Eiropas pusgada procesu tiktu sagatavoti atbilstoši konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.
5.3.EESK uzskata, ka pašreizējie dalībvalstu un Komisijas darbības saskaņošanas mehānismi ir piemēroti instrumenti, lai valsts līmenī nodrošinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos pīlāra īstenošanā, tostarp attiecībā uz tā vidusposma pārskatīšanu. Norādēm par esošo koordinācijas mehānismu izmantošanu jābūt Komisijas prioritātei attiecībā uz dalībvalstīm.
5.4.EESK aicina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot Eiropas pusgadu un bezprecedenta iespējas, ko tālejošu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms. EESK norāda, ka Next Generation EU ir ārkārtas instruments, kas balstīts uz LESD 122. pantu, un arī turpmāk tiks uzskatīts par vienreizēju pasākumu.
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
93
Pret:
149
Atturas:
14
|
_____________