SOC/674
Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Tiesiskuma nodrošināšana Eiropas Savienībā — Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam”
[COM(2020) 713 final]
Ziņotāja: Elena CALISTRU
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 24/02/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
16/04/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
27/04/2021
|
|
Plenārsesija Nr.
|
560
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
240/3/0
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Tiesiskā apmācība par ES tiesību aktiem ir palīdzējusi uzlabot šo tiesību aktu piemērošanu, padarot to vienveidīgāku, un veidot savstarpēju uzticēšanos pārrobežu tiesvedībā, tādējādi palīdzot pilnveidot ES tiesiskuma telpu. Stratēģijas pamatā ir veiksmīgs iepriekšējais darbs, un tajā ir saglabāta tiesiskās apmācības prioritārā nozīme ES darba kārtībā, īpašu uzmanību veltot tādiem jauniem uzdevumiem kā zaļā pārkārtošanās, jaunas kolektīvās darba attiecības un pielāgošanās jaunajam tehnoloģiju laikmetam.
1.2.Ja tiek nodrošināti pienācīgi resursi, atbalsts un apmācība, tieslietu speciālisti visās ES dalībvalstīs var reaģēt uz iedzīvotāju, darba ņēmēju un uzņēmumu vajadzībām. Labi apmācīti praktizējoši speciālisti pilda svarīgu lomu tiesiskuma kultūras stiprināšanā un paša tiesiskuma nodrošināšanā, popularizējot Eiropas vērtības un principus, piemēram, tiesu varas neatkarību, un atbalstot faktisku pamattiesību ievērošanu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī.
1.3.Pašreizējās darba tirgus norises rada arvien vairāk jautājumu par darbinieku statusu un viņiem piemērojamajiem noteikumiem, kā arī gaidāmajām jaunajām nodarbinātības formām. Pat lietās, kuras attiecas uz vienu un to pašu uzņēmumu, līdzīgās vai identiskās situācijās dalībvalstu tiesu nolēmumi šajā jautājumā atšķiras. Vienotas judikatūras un pienācīgas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanas labad tiesu iestādēm ir vajadzīgas pamatnostādnes un apmācība.
1.4.EESK pilnībā saprot un atzīst, ka tiesiskajā apmācībā Komisijai ir tikai atbalstoša loma un ka galvenā atbildība jāuzņemas valstu ieinteresētajām personām. Tomēr visu interesēs būtu pienācīga stratēģiskā integrācija un finansiāls atbalsts stratēģijas īstenošanai.
1.5.Šis ir ES līmeņa uzdevums, un tādu problēmu, kam ir ES dimensija, kļūst aizvien vairāk (piem., ES finansiālo interešu aizsardzība jaunos finanšu mehānismos, zaļā un digitālā pārkārtošanās), tāpēc tiesiskās apmācības jomā ir arvien svarīgāk izstrādāt noteikumus saskaņotākai dalībvalstu pieejai.
1.6.Tādā pašā mērā Komiteja uzskata par pareizu, ka Komisija ir piešķīrusi lielu nozīmi regulārai stratēģijas īstenošanas uzraudzībai un sadarbībai ar citām ES iestādēm, lai nodrošinātu politisko atbalstu, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai. EESK stingri iesaka Komisijai meklēt veidus, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus varētu iesaistīt stratēģijas īstenošanas uzraudzībā gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī.
1.7.Lai aizsargātu ES finanšu intereses, vides jautājumus un Savienības tiesības, EESK uzskata, ka tieslietu speciālistu apmācībā būtu jāiekļauj trauksmes cēlēju aizsardzība un tiesības, jo viņiem ir būtiska loma ar krāpšanu un korupciju saistītu pārkāpumu, kā arī jebkādu Savienības tiesību pārkāpumu novēršanā.
1.8.Eiropas tiesiskā apmācība būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar juridisko izglītību, un Komiteja īpaši atzinīgi vērtē uzsvaru, kas tiek likts uz tiesneša arodu — galveno tiesiskuma efektivitātes elementu. EESK atbalsta gan profesionālo prasmju pilnveidošanu radniecīgās jomās, piemēram, ētikā, kriminālistikā un psiholoģijā, gan arī rūpēšanos par to, lai praktizējošiem juristiem būtu nepieciešamā izpratne par tehniskiem elementiem, kas lielākoties tiek skatīti dažādās ES tiesību aktu jomās, piemēram, vides, infrastruktūras un finanšu/banku jomā.
1.9.Arī saistībā ar digitalizāciju un it sevišķi ar mākslīgā intelekta rīku izmantošanu tiesu sistēmā EESK iesaka veikt īpašu apmācību. Piemēram, būtu rūpīgi jāapgūst zināšanas par principiem, kas ietverti Eiropas Ētikas hartā par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās, un par to, kā minētie principi piemērojami.
2.Vispārīga informācija
2.1.Eiropas 2011.–2020. gada tiesiskās apmācības stratēģijas novērtējums liecina, ka tā ir palīdzējusi uzlabot praktizējošo juristu (īpaši tiesnešu un prokuroru) apmācību ES tiesību aktu jomā, nostiprinājusi tīklu iespējas, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN), un stiprinājusi ES līmeņa tīklus un apmācības pakalpojumu sniedzējus.
2.2.Tiesiskajā apmācībā ES līmenī ir jāaplūko jaunās norises un problēmas. Tās ietver tiesiskuma pasliktināšanos, uzbrukumus pamattiesībām dažās dalībvalstīs, jaunas regulējuma jomas ES līmenī, kā arī digitālo pārkārtošanos.
2.3.Eiropas 2021.–2024. gada tiesiskās apmācības stratēģijas mērķis ir nostiprināt vienotu Eiropas tiesiskuma kultūru, kuras pamatā ir tiesiskums, pamattiesības un savstarpēja uzticēšanās. Tajā ierosināts regulējums un galveno darbību kopums, ar ko uzlabot ES tiesību aktu piemērošanu, padarot to pareizāku un efektīvāku. Dalībvalstis, apmācības pakalpojumu sniedzēji, valsts un Eiropas tieslietu profesionālās organizācijas un ES tiek aicināti dalītas atbildības veidā risināt šādus prioritārus jautājumus:
-tiesiskā apmācība vienotas tiesiskuma kultūras veicināšanai;
-pamattiesību ievērošana un ES Pamattiesību hartā paredzēto tiesību īstenošana cilvēku ikdienas dzīvē, uzsverot cietušo un neaizsargāto indivīdu aizsargāšanu;
-tiesu sistēmu digitālās pārkārtošanās paplašināšana;
-sekošana līdzi izmaiņām ES tiesību aktos, tostarp pārrobežu tiesiskajā sadarbībā;
-praktizējošu juristu sagatavošana jaunu problēmu risināšanai, it īpaši pēc pandēmijas;
-apmācības paplašināšana, iekļaujot ne tikai ES tiesības, bet arī, piemēram, tiesneša aroda prasmes un ar juridisko jomu nesaistītas zināšanas un prasmes;
-konkrētākas, praktiskas un tieslietu speciālistiem pielāgotas mācību programmas izveide un īstenošana;
-uzlabota, plašāka un mērķtiecīgāka apmācība dažādām tieslietu speciālistu kategorijām;
-augstvērtīgu un efektīvu apmācības pasākumu sekmēšana, kas ietver dažādus mācīšanās veidus ar uzsvaru uz jauktām vai e-mācību metodēm un pārbaudītu programmu izmantošanu;
-gados jaunu praktizējošo juristu tiesiskās apmācības uzlabošana;
-valstu ieinteresēto personu, ES tiesību ekspertu tīklu, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla, citu ES līmeņa dalībnieku un Komisijas kopīgās atbildības veicināšana;
-koncentrēšanās uz tieslietu speciālistiem ārpus ES, piemēram, Rietumbalkānos.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.Covid-19 krīze ir izraisījusi ievērojamus sarežģījumus tiesu sistēmas darbībā, taču ir arī radījusi vairākas jaunas problēmas, kas praktizējošajiem juristiem ir jārisina. EESK atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta vajadzībai nodrošināt ne tikai digitālās pārkārtošanās infrastruktūru, bet arī ieguldījumus prasmēs, kuras praktizējošiem speciālistiem būs vajadzīgas, lai piedalītos šajā digitālajā pārveidē.
3.2.Ir jāizsaka kāds būtisks brīdinājums: stratēģiju nav iespējams īstenot bez visu ieinteresēto personu līdzdalības, tostarp tieslietu ministriju, tiesnešu un prokuroru padomju, reglamentēto profesiju pārstāvju padomju, Eiropas juridisko profesiju pārstāvju asociāciju, valstu un ES līmeņa apmācību pakalpojumu sniedzēju un ES iestāžu un struktūru līdzdalības. EESK pievienojas Komisijas paustajam aicinājumam minētajiem dalībniekiem apņemties sasniegt stratēģijas kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus.
3.3.EESK atgādina par secinājumiem, kas ietverti vairākos iepriekšējos atzinumos, kuros minēts, ka visā Eiropas Savienībā vienādas tiesības vērsties ar prasību tiesā ir būtisks faktors, uz kā balstās gan vienotais tirgus, gan ES tiesību aktos paredzēto tiesību konsekventa ievērošana Eiropas Savienībā un kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzīgo skaidrību un noteiktību, jo dalībvalstīs joprojām ir ievērojamas atšķirības ES acquis piemērošanā. Tāpēc ir būtiski svarīgi nacionālajā līmenī atbalstīt dalībvalstis, piešķirot tām ne tikai vajadzīgos papildu finanšu līdzekļus (arī ar atveseļošanas un noturības resursu palīdzību), bet sagādājot arī rīkus, kas nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas un tiesu jomā strādājošie ir gatavi iesaistīties šajos centienos.
3.4.Tādā pašā mērā mēs uzskatām par pareizu, ka Komisija ir piešķīrusi lielu nozīmi regulārai stratēģijas īstenošanas uzraudzībai un sadarbībai ar citām ES iestādēm, lai nodrošinātu politisko atbalstu, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai. EESK aicina Komisiju meklēt veidus, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus varētu iesaistīt stratēģijas īstenošanas uzraudzībā gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī.
3.5.EESK piekrīt, ka labi apmācīti praktizējoši speciālisti pilda svarīgu lomu tiesiskuma kultūras stiprināšanā un paša tiesiskuma nodrošināšanā, popularizējot Eiropas vērtības un principus, piemēram, tiesu varas neatkarību, un atbalstot faktisku pamattiesību ievērošanu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī. Taču mēs uzsveram, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgus resursus, atbalstu un apmācības kā daļu no plašākiem centieniem gādāt, ka praktizējošie juristi visās dalībvalstīs var reaģēt uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām visā Eiropas Savienībā, ievērojot vienādus standartus un vērtības.
3.6.Kopš 2018. gada, kad tika izveidota EESK grupa “Pamattiesības un tiesiskums”, tā ir pievērsusi uzmanību ieinteresēto personu viedokļiem jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas kvalitāti un neatkarību. EESK piekrīt, ka labi apmācīti praktizējoši speciālisti pilda svarīgu lomu tiesiskuma kultūras stiprināšanā un paša tiesiskuma nodrošināšanā, popularizējot Eiropas vērtības un principus, piemēram, tiesu varas neatkarību, un atbalstot faktisku pamattiesību ievērošanu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī.
4.Īpašas piezīmes
4.1.Komiteja atzinīgi vērtē pastāvīgo apņemšanos nodrošināt būtiski svarīgo apmācību praktizējošajiem juristiem dalībvalstīs, it īpaši ievērojot ES tiesību aktu kopumu tiesiskuma jomā un faktiski īstenojot dalībvalstu apņemšanos attiecībā uz pamattiesībām (tostarp konkrētu neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, cilvēku ar invaliditāti un no dzimumvardarbības, rasisma un diskriminācijas cietušo tiesībām).
4.2.Pašreizējās darba tirgus norises rada arvien vairāk jautājumu par darbinieku statusu un viņiem piemērojamajiem noteikumiem, kā arī gaidāmajām jaunajām nodarbinātības formām. Pat lietās, kuras attiecas uz vienu un to pašu uzņēmumu, līdzīgās vai identiskās situācijās dalībvalstu tiesu nolēmumi šajā jautājumā atšķiras. Vienotas judikatūras un pienācīgas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanas labad tiesu iestādēm ir vajadzīgas pamatnostādnes un apmācība.
4.3.Vēl viens elements, kas tiek uzsvērts, ir vajadzība turpināt apmācību jomās, kas ES drošības programmā tiek uzskatītas par problemātiskām, piemēram, saistībā ar kibernoziedzību, organizēto noziedzību un finanšu noziegumiem, kas ietekmē ES budžetu, it īpaši jaunajā Eiropas Prokuratūras izveides situācijā. Šim jautājumam vajadzētu būt pastāvīgi aktuālam visām ieinteresētajām personām, un šajā nolūkā būtu jāpiešķir piemēroti resursi.
4.4.Attiecībā uz ES finanšu un vides interešu aizsardzību EESK uzskata, ka tieslietu speciālistu apmācībā ir jāiekļauj trauksmes cēlēju aizsardzība, jo viņu tiesības joprojām ir pārāk maz zināmas, taču viņu ziņojumiem ir būtiska loma ar krāpšanu un korupciju saistītu pārkāpumu un jebkādu Savienības tiesību pārkāpumu novēršanā.
4.5.Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem būs saistīts ar tieslietu sektora turpmāko darbību digitālajā laikmetā. Taču EESK norāda, ka pastāv ievērojamas atšķirības valstu apstākļos un ka tiesu sistēmas dalībvalstīs patlaban atrodas atšķirīgos digitalizācijas posmos. Ierosinātajā stratēģijā ir ņemtas vērā valstu kompetences un ievērots subsidiaritātes princips. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai visas dalībvalstis tiektos samazināt esošās atšķirības digitalizācijā, nodrošinot ne vien ieguldījumus infrastruktūrā, bet arī prasmes tieslietu speciālistiem, kuriem digitālā pārveide būs jāīsteno praksē.
4.6.Ja valstu līmenī tiesas netiks digitalizētas un ja netiks ieguldīts praktizējošo juristu apmācībā, lai viņi savā ikdienas praksē prastu izmantot digitālos rīkus un tehnoloģijas, būs grūti veicināt ciešāku pārrobežu sadarbību starp tiesu iestādēm. Turklāt bez pietiekamiem un saliedētiem ieguldījumiem ne tikai digitālo prasmju apguvē, bet arī informētībā būs grūti risināt jaunos uzdevumus (gan tādus jautājumus kā indivīdu tiesību un persondatu pienācīga aizsardzība digitālajā telpā, gan arī jaunas problēmas, piemēram, kibernoziegumus).
4.7.EESK iesaka veikt īpašu apmācību saistībā ar digitalizāciju un it sevišķi ar mākslīgā intelekta rīku izmantošanu tiesu sistēmā. Pamattiesību ievērošana, diskriminācijas novēršana, kvalitatīvu datu izmantošana tiesu iestāžu lēmumos un principa “vadība cilvēka uzraudzībā” ievērošana cita starpā ir ietverta Eiropas Ētikas hartā par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās. Ir ārkārtīgi svarīgi šos principus darīt zināmus un tos ievērot visā apmācības gaitā.
4.8.Atzinīgi vērtējams ir apstiprinājums, ka Eiropas tiesiskajai apmācībai jāaptver ne tikai juridiskā izglītība un ka jāatbalsta arī profesionālo prasmju pilnveidošana. Konkrēti, mēs pieņemam zināšanai koncentrēšanos uz apmācību, kas nodrošina tiesneša aroda prasmju iegūšanu kā centrālu elementu tiesu sistēmu efektivitātei, uzticības pilnām attiecībām starp tiesu sistēmām un sabiedrības locekļiem un pārrobežu sadarbībā iesaistīto praktizējošo juristu savstarpējai uzticībai.
4.9.Vēl viens svarīgs jautājums, kas jārisina, ir praktizējošo juristu apmācība radniecīgās jomās, piemēram, ētikā, kriminālistikā un psiholoģijā, kā arī rūpēšanās par to, lai praktizējošiem juristiem būtu nepieciešamā izpratne par tehniskiem elementiem, kas lielākoties tiek skatīti dažādās ES tiesību aktu jomās, piemēram, vides, infrastruktūras un finanšu/banku jomā.
4.10.EESK atzinīgi vērtē arī koncentrēšanos uz plašāku tieslietu speciālistu klāstu, kuri piemēro ES tiesību aktus, tostarp — pirmkārt un galvenokārt — uz tiesnešiem, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem, kā arī uz tādu profesiju pārstāvjiem kā advokāti, notāri, tiesu izpildītāji, mediatori, tiesu tulki/tulkotāji, tiesu eksperti un (noteiktās situācijās) arī ieslodzījuma vietu un probācijas dienestu darbinieki. Taču īpaša uzmanība būtu jāpievērš ļoti atšķirīgajai situācijai dalībvalstīs, kurās ir dažādi īpaši valsts apstākļi, kas vienmērīgu stratēģijas īstenošanu varētu padarīt diezgan sarežģītu.
4.11.EESK arī piekrīt, ka apmācībām jābūt pietiekami kvalitatīvām, lai sasniegtu mērķus, ka vajadzību novērtējums ir obligāts, taču arī tam, ka praktizējošajiem juristiem ir nepieciešami dažādi mācīšanās veidi, tostarp klātienes apmācības pasākumu, e-mācību rīku un darbavietā notiekošas apmācības apvienojums.‑‑ Taču EESK pauž bažas, ka šajā ziņā ar kopēju metodiku un nacionālajiem apmācības pakalpojumu sniedzējiem nepietiks un ka par spīti tam, ka ES līmenī pašlaik netrūkst resursu, labas prakses un norādījumu, dalībvalstis nav pilnībā gatavas tos izmantot.
4.12.Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla īpašā loma un rezultāti ir pastāvīga pieredze, no kuras varam mācīties, un mēs atzinīgi vērtējam koncentrēšanos uz lomu, ko pārrobežu apmācību veicināšanā un organizēšanā pilda ES līmeņa dalībnieki, tādējādi daudzkāršojot apmācību ietekmi.
4.13.Eiropas tiesiskās apmācības loma kopējas tiesiskuma kultūras veicināšanā izpaužas arī orientācijā uz tieslietu speciālistiem ārpus Eiropas Savienības un īpašajā uzsvarā uz to, lai nodrošinātu, ka jaunajiem tieslietu speciālistiem sākotnējās apmācības laikā tiek sniegtas pamatzināšanas par ES tiesību sistēmu un tiesiskuma kultūru.
4.14.Atzinīgi vērtējami ir arī Komisijas centieni veicināt ārpus ES esošu valstu — īpaši Rietumbalkānu reģiona — tieslietu speciālistu līdzdalību apmācībās par tiesiskuma acquis un par pārrobežu tiesisko sadarbību. EESK ir pastāvīgi uzsvērusi vajadzību atbalstīt tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību ES kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs.
4.15.EESK vērš uzmanību arī uz nepieciešamību atzīt problēmas, kas tiesu sistēmas profesionāļiem varētu rasties pēc Brexit. Īpaši svarīga nozīme tam ir saistībā ar noslēgto ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kā arī ar tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un pamattiesību ievērošanas nodrošināšanu.
4.16.Visbeidzot, lai ierosinātās darbības būtu ilgtspējīgas, EESK uzsver, ka līdzās ieinteresētajām tiesu varas personām ir jāiesaista arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, praktizējošo juristu profesionālās apvienības un taisnīguma aizstāvji no konkrētām jomām (vides, publiskā iepirkuma, veselības aprūpes, patērētāju aizsardzības, darba ņēmēju tiesību un kolektīvo darba attiecību jomas u. tml.). Spēcīga pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās var sniegt papildu ieguldījumu demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma stiprināšanā.
Briselē, 2021. gada 27. aprīlī
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________