INT/931
e-CODEX
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par datorizētu sistēmu saziņai pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos (e-CODEX sistēma) un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726
[COM(2020) 712 final – 2020/0345 (COD)]
Ziņotāja: Ozlem Yildirim
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 24/02/2021
|
|
|
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkts un 82. panta 1. punkts
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
31/03/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
27/04/2021
|
|
Plenārsesija Nr.
|
560
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
247/0/3
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē ierosināto regulatīvo iniciatīvu, kas jāpapildina ar Eiropas Parlamenta priekšlikumiem. Sistēma e-CODEX radīs netiešu pozitīvu ietekmi, jo tā vienkāršo un paātrina pārrobežu tiesvedību un sadarbību, kas palīdzēs uzlabot arī vienotā tirgus darbību.
1.2.Jānorāda, ka e-CODEX aptver ne tikai e-tiesiskumu. Prognozējot nākotni, EESK iesaka iekļaut noteikumu, lai pavērtu iespēju citiem lietojumiem citās publiskās pārvaldes iestādēs, tostarp, piemēram, e-veselības pacienta karšu pārsūtīšanai.
1.3.EESK iesaka Komisijai regulas darbības jomā iekļaut mērogojamības aspektu. Līdz šim e-CODEX ir darbojies dažās dalībvalstīs, kuras ir šī projekta sākotnējās sponsorētājas. Taču pašreizējais projekts e-CODEX ir jāizvērš plašāk un tam arī turpmāk veiksmīgi jādarbojas visās dalībvalstīs, jo tāds ir ierosinātās regulas nolūks.
1.4.Sabiedrības, ekonomikas un administrācijas digitalizācija paātrinās, kopā veidojot vērienīgu mērķi, — ir vajadzīga skaidra saikne ar šo realitāti. e-CODEX sistēma citu iniciatīvu starpā ir svarīgs elements tiesu iestāžu digitālās sadarbības pasākumu kopumā un e-tiesiskuma digitālo pakalpojumu infrastruktūrā. Tā kā šī sistēma attiecas uz tiesiskumu un pamattiesībām, EESK uzskata, ka tai jābūt saistītai ar visaptverošo digitālo stratēģiju “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, jo tas ir svarīgs aspekts, kas regulā skaidri nav minēts.
1.5.Tā kā eu-LISA nav regulatīva aģentūra, EESK uzskata, ka ierosinātās regulas 2. nodaļā ir jārisina jautājums par lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, dalībvalstu un citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaistīšanos, kā arī par tās pārvaldībā iesaistīto struktūru pieņemto lēmumu nepieciešamo neatkarību.
1.6.Ņemot vērā, ka e-CODEX sistēmu veido programmatūras produktu kopums, ko var izmantot, lai izveidotu piekļuves punktu drošai saziņai, augstas drošības pakāpes garantēšanai jābūt svarīgam regulas mērķim, kas jāsaprot kā vajadzība izstrādāt drošības pasākumus, kas aizsargā individuālo tiesību neierobežotu īstenošanu.
1.7.EESK uzskata, ka reāla un plaša piekļuve digitālajam tiesiskumam ir aspekts, kuram vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. e-CODEX sistēmas radītajiem ieguvumiem ir jābūt plašākiem par aspektiem, kas saistīti ar uzlabotu pārvaldību, darbību un komunikācijas spējām. EESK uzskata, ka digitālā tiesiskuma pilnveidošanas mērķis ir panākt, ka visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir droša, uzticama un vienkārša piekļuve tiesu iestādēm.
1.8.EESK norāda uz pašreizējām bažām, ko dažādas ieinteresētās personas un dalībvalstis paudušas par to, vai eu-LISA pietiekami nodrošinās tiesu iestāžu neatkarības principu e-CODEX pastāvīgajā darbībā un turpmākā pilnveidē.
2.Vispārīga informācija un Komisijas priekšlikuma kopsavilkums
2.1.e-CODEX (e-tiesiskuma komunikācija ar tiešsaistes datu apmaiņas starpniecību) sistēma tika uzsākta atbilstīgi daudzgadu e-tiesiskuma rīcības plānam 2009.–2013. gadam, galvenokārt, lai sekmētu pārrobežu tiesvedības digitalizāciju un atvieglotu saziņu starp dalībvalstu tiesu iestādēm.
2.2.e-CODEX ir galvenais instruments, lai izveidotu sadarbspējīgu un decentralizētu komunikācijas tīklu starp valstu IT sistēmām pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos. Tas ir programmatūras kopums, kas padara iespējamu savienojumu starp valstu sistēmām, ļaujot lietotājiem, piemēram, tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem un sabiedrības locekļiem, ātri un droši sūtīt un saņemt dokumentus, juridiskas veidlapas, pierādījumus un citu informāciju. e-CODEX sistēmu veido programmatūras produktu kopums, kuru var izmantot, lai izveidotu piekļuves punktu drošai saziņai.
2.3.e-CODEX sistēma ir viena no galvenajām Komisijas e-tiesiskuma politikas sastāvdaļām tiesu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai dalībvalstīs, un tā ir iekļauta Eiropas e-tiesiskuma daudzgadu rīcības plānā 2019.–2023. gadam. Tā ir arī apstiprināta kā galvenais drošas digitālās saziņas līdzeklis pārrobežu tiesu procesos Komisijas paziņojumā “Tiesu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā — iespēju instrumentu kopums”. Saistībā ar digitālo vienoto tirgu, kura mērķis ir nodrošināt ātras, drošas un uzticamas infrastruktūras un pakalpojumus, e-tiesiskuma veicināšanas risinājumi bija iekļauti 2016. gada e-pārvaldes rīcības plānā.
2.4.e-CODEX sistēmu no 2010. līdz 2016. gadam izstrādāja 21 dalībvalsts, piedaloties arī trešām valstīm/teritorijām un organizācijām.
2.5.Pašlaik e-CODEX sistēmu pārvalda dalībvalstu un citu organizāciju konsorcijs, ko finansē, izmantojot ES dotāciju.
2.6.e-CODEX sistēma ir jāpārvalda tā, lai netiktu apdraudēta valstu tiesu iestāžu neatkarība.
2.7.Komisija ir iesniegusi priekšlikumu regulai par e-CODEX sistēmas izveidi ES līmenī un sistēmas darbības pārvaldību uztic Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Stabila e-CODEX sistēmas pārvaldība ļaus tai kļūt par noklusējuma sistēmu elektronisko ziņojumu apmaiņai tiesu iestāžu sadarbības nolūkā ES līmenī. Paredzēts, ka eu-LISA nepārņems e-CODEX sistēmu ātrāk par 2023. gada jūliju.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK atzinīgi vērtē ierosināto regulatīvo iniciatīvu, kas jāpapildina ar Eiropas Parlamenta priekšlikumiem. Sistēma e-Codex radīs netiešu pozitīvu ietekmi, jo tā vienkāršo un paātrina pārrobežu tiesvedību un sadarbību, kas palīdzēs uzlabot arī vienotā tirgus darbību.
3.2.Eiropa ir digitālās pārveides vadošais spēks. e-CODEX ir šādas pārveides katalizators Eiropā, dalībvalstīs un — kas ir svarīgi — starp tām. e-CODEX pārsniedz funkcionālās IT vajadzības, skarot tādus svarīgus faktorus kā saskaņošana, kultūra, cilvēktiesības un citi procesi, kas dalībvalstīm ir jāņem vērā sabiedrības un ekonomikas digitalizācijā.
3.3.Tā kā šī regula ļauj iedzīvotājiem izmantot uzlabotu pārrobežu tiesu iestāžu pieejamību, EESK uzskata, ka tajā ir arī īpaši jāņem vērā nepieciešamā dalībvalstu spēju stiprināšana un saskaņošana tiesu iestāžu sadarbības jomā. Tas sākas ar digitālo ekosistēmu, kas ir e-CODEX pamatā un kurai ir jārada sadarbspējīga un savstarpēji savienota vide. EESK vēlas norādīt, ka līdz šim IT ieviešana tiesu iestādēs Eiropā ir bijusi nevienāda. Tāpēc EESK uzskata, ka ir vajadzīga ciešāka valstu tieslietu nodaļu sadarbība un dažādu līmeņu konverģence visā Eiropas Savienībā, pilnībā ievērojot valstu sistēmu īpašās iezīmes, tostarp dažādo iesaistīto dalībnieku uzdevumus un pienākumus. Tehniskā līmenī ir jāgarantē, ka dalībvalstīm ir līdzīgas automatizācijas un tehniskās spējas pakāpes, lai apstrādātu un glabātu apjomīgus elektroniskos dokumentus, kā arī ļoti drošā veidā ir savstarpēji jāsavieno pakalpojumu sniedzēji.
3.4.Ļoti svarīgi ir veicināt iedzīvotāju, uzņēmumu un publiskā sektora iestāžu uzticēšanos pārrobežu elektroniskai saziņai. Ir pienācīgi jāņem vērā regulas ietekme uz elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai Eiropas vienotajā tirgū (eIDAS) un uz e-CODEX infrastruktūru un darbību. Tā kā eIDAS regulē elektroniskos parakstus, elektroniskos darījumus, iesaistītās struktūras un to procesus, EESK konstatē, ka e-CODEX darbojas kā efektīvs līdzeklis plašai komunikācijai. Tā infrastruktūrai jādarbojas atbilstoši eIDAS prasībām un jānodrošina droša sadarbspēja.
3.5.Jānorāda, ka e-CODEX aptver ne tikai e-tiesiskumu. Prognozējot nākotni, EESK iesaka iekļaut noteikumu, kas paredzētu iespēju citiem lietojumiem citās publiskās pārvaldes iestādēs, tostarp, piemēram, e-veselības pacienta karšu pārsūtīšanai. e-CODEX izmantošana arī ārpus e-tiesiskuma palīdzēs nodrošināt tā ilgtermiņa lietojumu un mudinās dalībvalstis veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā. Šajā nolūkā būtu vajadzīgi citi tiesību aktu priekšlikumi, jo izskatāmais priekšlikums regulē tikai tiesiskuma aspektus.
3.6.EESK atbalsta e-CODEX sistēmu, jo tā nodrošina informācijas un dokumentu drošu elektronisku pārsūtīšanu pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos. Kā norāda Komisija, šī regula ir vajadzīga galvenokārt divu iemeslu dēļ: 1) lai izveidotu un nodrošinātu e-CODEX sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā un 2) lai uzticētu tās pārvaldību, turpmāko pilnveidi un uzturēšanu aģentūrai eu-LISA. Taču EESK norāda, ka digitālās tiesu sistēmas efektīvai pārvaldībai ir vajadzīga gan ilgtspējīga un stabila tehniskā arhitektūra, gan spēcīga pārvaldības infrastruktūra.
3.7.EESK iesaka Komisijai regulas darbības jomā iekļaut mērogojamības aspektu. Līdz šim e-CODEX ir darbojies dažās dalībvalstīs, kuras ir šī projekta sākotnējās sponsorētājas. Taču pašreizējais projekts e-CODEX ir jāizvērš un tam arī turpmāk veiksmīgi jādarbojas visās dalībvalstīs, jo tāds ir ierosinātās regulas mērķis. EESK uzsver, ka katrai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt, ka valsts IT sistēmas un infrastruktūra darbojas labi, ir droša un ka tiek aizsargāti persondati un privātums.
3.8.EESK aicina Komisiju pētīt iespējas, kā struktūrām, kas darbojas ārpus Eiropas Savienības — it īpaši ES asociētajās valstīs — palīdzēt veidot e-CODEX sistēmas programmatūras produktu paketi. Projekta darbības jomas paplašināšana, kurai būtu jābūt balstītai uz skaidru līdzfinansējuma modeli, sniegtu ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. Būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt sistēmas mērogojamību un darbību.
4.Īpašas piezīmes
4.1.Saskaņošana un atbilstība galvenajām ES stratēģijām
4.1.1.Paātrinās sabiedrības, ekonomikas un administrācijas digitalizācija, un tas ir vērienīgs mērķis, tādēļ ir vajadzīga skaidra saikne ar šo realitāti. e-CODEX sistēma citu iniciatīvu starpā ir svarīgs elements tiesu iestāžu digitālās sadarbības pasākumu kopumā un e-tiesiskuma digitālo pakalpojumu infrastruktūrā. Tā kā e-CODEX attiecas uz tiesiskumu un pamattiesībām, EESK uzskata, ka tai jābūt saistītai ar visaptverošo digitālo stratēģiju “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, jo tas ir svarīgs aspekts, kas regulā skaidri nav minēts.
4.1.2.EESK uzskata, ka gaidāmajā likumdošanas iniciatīvā par mākslīgo intelektu, ar ko Komisija nāks klajā 2021. gada pavasarī, ir īpaši jāskata mākslīgā intelekta risinājumu loma e-tiesiskuma risinājumu iespējošanā un riski, kas saistīti ar mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu tiesu iestādēs. Šādi iespējami lietojumi ietver “prognozējošo tiesiskumu” un ar to saistītos sarežģījumus, tiešsaistes strīdu izšķiršanas platformu izmantošanu un algoritmu izmantošanu kriminālizmeklēšanā.
4.1.3.EESK atzīst, ka e-CODEX sistēmā nav paredzēts izmantot mākslīgo intelektu. Taču mākslīgais intelekts tiesu sistēmās tiek izmantots arvien vairāk. Ņemot vēra netiešo saikni, EESK iesaka Koordinētā mākslīgā intelekta plāna pirmajā pārskatīšanā, kas plānota 2021. gada pirmajā ceturksnī, izskatīt mākslīgā intelekta, digitālā tiesiskuma un e-CODEX sistēmas savstarpējo saistību.
4.2.Efektīva e-CODEX pārvaldība un e-CODEX darbības aspekti
4.2.1.Tā kā eu-LISA nav regulatīva aģentūra, EESK uzskata, ka ierosinātās regulas 2. nodaļā ir jārisina jautājums par lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, dalībvalstu un citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaistīšanos, kā arī par tās pārvaldībā iesaistīto struktūru pieņemto lēmumu nepieciešamo neatkarību. Tā kā būs kāda galvenā e-CODEX potenciālo lietotāju grupa, gan politikas, gan īstenošanas līmenī varētu iekļaut juristu līdzdalību, lai reaģētu, piemēram, uz vajadzību nodrošināt, ka e-CODEX atbalsta visām pusēm vienlīdzīgus apstākļus piekļūstamības ziņā un atbilst juristu prasībām. Tāpēc ne tikai jākonsultējas ar praktizējošiem tiesu juristiem, bet viņi būtu arī strukturāli jāiesaista.
4.2.2.Darbības līmenī EESK uzsver, ka ir vajadzīgi daži precizējumi, piemēram, attiecībā uz iekšlietu stingru norobežošanu un vienota kontaktpunkta jautājumu. Ir jāsaskaņo arī formāti pierādījumu iesniegšanai un apmaiņai starp jurisdikcijām.
4.2.3.Attiecībā uz eu-LISA ir jānodrošina gan pietiekami cilvēkresursi, gan pietiekami finanšu resursi. Lai uzsvērtu šo aspektu, EESK atkārtoti iesaka nodrošināt nepieciešamo eu-LISA personāla — it sevišķi IT darbinieku — apmācību, kurā būtu jāietver pienācīga izpratne par to, kā e-CODEX sistēmas pārvaldībā ir jānodrošina tiesu iestāžu neatkarība un tiesības uz taisnīgu tiesu. To var sīkāk izklāstīt ierosinātās regulas 13. pantā.
4.3.Augsta drošības pakāpe, lai aizsargātu tiesības un brīvības
4.3.1.Tā kā e-CODEX sistēmu veido programmatūras produktu kopums, ko var izmantot, lai izveidotu piekļuves punktu drošai saziņai, par svarīgu regulas mērķi ir jāizvirza augstas drošības pakāpes garantēšana, kas jāsaprot kā vajadzība izstrādāt drošības pasākumus, kuri aizsargā individuālo tiesību neierobežotu īstenošanu. EESK arī uzskata, ka e-CODEX regulas 2. nodaļā ir jāuzsver, ka jau ir noslēgts aģentūras eu-LISA un ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) sadarbības līgums.
4.3.2.Digitālajiem risinājumiem ir jānodrošina augsts privātuma un datu aizsardzības līmenis. Augsta drošības pakāpe ietver arī saskaņotas datu aizsardzības nodrošināšanu valstu līmenī. EESK atkārtoti norāda, ka datu pārziņiem dalībvalstīs ir jāievieš piemēroti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, efektīvi jāīsteno datu aizsardzības principi un jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai tas būtu iespējams.
4.3.3.Ar drošību saistītie riski kļūst arvien neprognozējamāki. EESK atzīst, ka riska izvērtēšana un riska mazināšana ir eu-LISA ikgadējā plānošanas, automātisko darbību un ziņošanas cikla centrā. EESK uzskata, ka papildus riska mazināšanas stratēģijām un “lielāko risku” kartēšanai eu-LISA varētu nostiprināt savu satvaru, kartējot iespējamus riskus ar negaidītiem rezultātiem. Tas to padarīs par vēl noturīgāku un prognozējošu aģentūru.
5.Pamattiesību ievērošana
5.1.Tiesu iestāžu digitālā pieejamība visiem – līdzeklis vienlīdzības un nediskriminēšanas nodrošināšanai
5.1.1.EESK uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš vēl vienam aspektam – faktiskai un plašai digitālā tiesiskuma pieejamībai. e-CODEX sistēmas sniegtajiem ieguvumiem ir jābūt plašākiem par aspektiem, kas saistīti ar uzlabotu pārvaldību, darbību un komunikācijas spējām. EESK uzskata, ka digitālā tiesiskuma pilnveidošanas mērķis ir panākt, ka visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir droša, uzticama un vienkārša piekļuve tiesu iestādēm. Lai novērstu diskrimināciju un nevienlīdzību, regulas pamatā ir jābūt vienlīdzīgai piekļuvei. EESK iesaka e-CODEX regulā labāk uzsvērt to, ka iedzīvotājiem ir jāgūst patiess labums no vienlīdzīgas un efektīvas juridiskās aizsardzības un piekļuves e-tiesiskumam un no saistītajiem digitālajiem pakalpojumiem.
5.1.2.Sistēmas e-CODEX nodrošinātajām priekšrocībām ir jāsasniedz plašāka sabiedrība un jākalpo tās interesēm. Plašākā skatījumā tiesu un pārrobežu iestādes nav vienīgās ieinteresētās personas. Vidē, kurā e-CODEX darbojas, ir jāiekļauj ne tikai tiesu iestādes un e-CODEX piekļuves punkti, bet arī dažādi dalībnieki — iedzīvotāji, tiesas, tiesu darbinieki, citi administratīvie un IKT darbinieki, tiesībaizsardzības aģentūras, notāri, digitālās kriminālistikas eksperti, juristi un trešās puses, kas no sistēmas gūst tiešu vai netiešu labumu.
5.1.3.Turklāt, ņemot vērā e-CODEX sistēmas nozīmīgumu efektīvas tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, būtu jāiekļauj arī atsauce uz procesuālo tiesību aizsardzību.
5.2.Tiesu iestāžu neatkarības ievērošana un tiesības uz taisnīgu tiesu
5.2.1.Tiesu iestāžu neatkarība ir varas dalīšanas principa pamatelements un viens no galvenajiem tiesiskuma principiem. Tehnoloģiju izmantošana nedrīkstētu kaitēt konsekventai tiesiskuma īstenošanai. Šā iemesla dēļ EESK aicina Komisiju veikt pienācīgu novērtējumu par to, vai valstu e-tiesiskuma sistēmu savstarpējai savienošanai izmantotā sistēma spēj nodrošināt atbilstību taisnīgas tiesas un pienācīga procesa principiem. Konkrēti, šādi aizsardzības pasākumi ir piemērojami gadījumā, ja e-CODEX tiks nodots aģentūrai eu-LISA.
5.2.2.EESK norāda uz pašreizējām bažām, ko dažādas ieinteresētās personas un dalībvalstis paudušas par to, vai eu-LISA pietiekami nodrošinās tiesu iestāžu neatkarības principu e-CODEX pastāvīgajā darbībā un turpmākā pilnveidē. Pašreizējie priekšlikuma noteikumi, kuros minēta tiesu varas neatkarība, nav apmierinoši. Ņemot vērā šā principa nozīmīgumu, ir vajadzīgs spēcīgāks formulējums. Turklāt EESK lūdz precizēt, kā ierosinātā e-CODEX pārvaldības struktūra nodrošinās šā principa faktisku īstenošanu.
5.3.Pamattiesību ievērošana un atsauce uz tām
5.3.1.EESK uzsver, ka šajā regulā ir jāievēro pamattiesības un jāņem vērā principi, kas atzīti, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitūcijās. Tas ietver tiesības uz drošību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kā arī un likumības un proporcionalitātes principus. EESK norāda, ka minēto tiesību aizsardzība ir atkarīga arī no tā, ar kādiem nosacījumiem var notikt iejaukšanās šajās tiesībās, un no tā, kurš par to pieņem lēmumu.
5.3.2.Digitālo tehnoloģiju izmantošana nedrīkstētu vājināt tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesību aizsardzību. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz: abu pušu vienlīdzīgām iespējām sevi aizstāvēt (procesuālo tiesību vienlīdzība); tiesībām zināt par visiem iesniegtajiem pierādījumiem un apsvērumiem un tos komentēt (strīdu izskatīšana); tiesībām uz atklātu uzklausīšanu; kriminālprocesos — uz neiejaukšanos aizstāvības tiesībās.
5.3.3.Priekšlikumā ir jāiekļauj īpaša atsauce uz ES Pamattiesību hartas VI sadaļu “Tiesiskums” un uz tās 47. panta piemērojamību.
Briselē, 2021. gada 27. aprīlī
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________