INT/909
Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam
ATZINUMS
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”
[COM(2020) 550 final]
|
|
|
Administratore
|
Silvia STAFFA
|
|
Dokumenta datums
|
08/09/2020
|
Ziņotājs: Panagiotis Gkofas
|
Atzinuma pieprasījums
|
Komisija, 17/06/2020
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa:
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
04/09/2020
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas paziņojumam (COM(2020) 550 final ) vajadzētu būt stratēģiskam politikas instrumentam, kas rosina pārdomāt ES ilgtspējīgo tūrisma un transporta modeli. EESK aicina izveidot visaptverošu pasākumu kopumu, iekļaujot pamatnostādnes un ieteikumus ar šādiem mērķiem:
1)neierobežotas brīvas pārvietošanās droša atjaunošana, iekšējo robežu atvēršana un kontroles atcelšana uz iekšējām robežām;
2)transporta un savienojumu droša atjaunošana pēc visām ES dalībvalstīm kopēja politiskā pamatnolīguma pieņemšanas;
-pakalpojumu sniegšanas droša turpināšana gastronomiskā tūrisma un viesmīlības jomā;
-līdzsvara nodrošināšana ar ES dalībvalstu savstarpēju nolīgumu par lēmumu un politikas drošu un kopēju pārvaldību robežu un transporta jomā. Kamēr vien tiek veiktas Covid-19 pārbaudes, jābūt pietiekamam skaitam darbinieku, lai pārvaldītu cilvēku tūlītēju un ātru pārvietošanos;
-finansējums darba ņēmēju apmācībai viesnīcās, restorānos, ēdināšanas iestādēs, muzejos u. c., lai viņi varētu pienācīgi īstenot sociālās distancēšanās pasākumus;
3)pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka veselība un drošība ir galvenā prioritāte jebkurā kontekstā, ceļojot vai citādi, jo tas ir vienīgais veids, kā atjaunot uzticēšanos personu mobilitātei;
4)kopēja ES stratēģiskā plāna izveide, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot ekonomikas un atbalsta pasākumus tūrisma nozares MVU, restorāniem, viesnīcām, ceļojumu aģentūrām, tūristu gidiem utt.;
-likviditātes trūkuma problēmas risināšana ar tiešu finansējumu it īpaši mikrouzņēmumiem, atjaunojot uzņēmēju uzticēšanos, kā arī nodrošinot ceļojumu kuponus;
-visu dalībvalstu tūlītēja piekļuve aizdevumiem un to apstiprināšana ECB un ES uzraudzībā;
-Eiropas mehānisma izveide, lai pārraudzītu MVU un darba ņēmēju atbalsta pasākumu īstenošanu, it īpaši likviditāti, aizdevumus un atbalsta pasākumu pārredzamību;
5)SURE programmas, kas aptver darba ņēmēju bezdarbu un darba samaksas kompensāciju MVU, stiprināšana un paplašināšana; MVU būtu daļēji jāatbrīvo no darba samaksas maksājumiem un jāliek tiem integrēt darba ņēmējus, izmantojot ar SURE programmu atbalstītās valstu shēmas;
6)Eiropas un dalībvalstu iestādēm, kuru pārziņā ir SURE programmas izmantošana, būtu pienācīgi jākonsultējas ar MVU organizācijām;
7)SURE programmai būtu vismaz līdz 2020. gada 31. decembrim pilnībā jāaptver tūrisma un transporta nozarē strādājošo darba ņēmēju, piemēram, ēdināšanas uzņēmumos, viesnīcās, aviosabiedrībās, uz kruīzu kuģiem, tūristu autobusos, lidostās, ostu termināļos nodarbināto un tūristu gidu atalgojums un sociālā nodrošinājuma iemaksas, jo viņi pandēmijas dēļ ir zaudējuši darbu;
8)nodokļu atvieglojumu pasākumi visiem tūrisma nozares dalībniekiem ar moratoriju attiecībā uz nodokļu saistībām. Tomēr šādiem pasākumiem vajadzētu būt atkarīgiem no darba ņēmēju tiesību ievērošanas un sniegtām garantijām neatlaist darbiniekus. Turklāt finansiāls atbalsts, piemēram, valsts atbalsts, aizdevumi vai atbrīvojumi no nodokļiem, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kas:
-saglabā darbvietas / rada pienācīgas kvalitātes darbvietas un ievēro darba ņēmēju tiesības,
-nav reģistrēti nodokļu oāzēs un vienmēr maksā tiem uzliktos nodokļus un sociālās iemaksas;
9)sadarbīgās ekonomikas regulēšana tūrisma jomā un it īpaši tūristu gidu nozarē. Aicinājums dalībvalstu valdībām regulēt sadarbīgo ekonomiku tūristu gidu nozarē un piemērot leģislatīvus un administratīvus pasākumus, kas veidoti ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
10)visas likviditātes, monetārās un fiskālās politikas atbalsta programmas viesnīcām, restorāniem, tūristu gidiem, autobusu uzņēmumiem, ceļojumu aģentiem u. c., kā arī pašnodarbinātām personām būtu jāturpina vismaz 10 mēnešus pēc ierastās kārtības atjaunošanās, kā ieteikusi Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome (WTTC).
1.2.Tā kā Eurogroupas/Eiropadomes/ECB monetārā un fiskālā politika netiek simetriski pārnesta uz visām dalībvalstīm, īpaši uz tām, kuras ir visneaizsargātākās un skartas vissmagāk, Komisijai ir jāpastiprina savi Līgumu uzraudzības pienākumi un jāaizsargā vienotā tirgus simetriska atveseļošana divējādi:
a)jāsniedz valdībām un bankām pamatnostādnes par to, kā atbalstīt tūrisma un viesmīlības nozares, un jānodrošina piemērota palīdzība (piem., ar kopīgu un katrai valstij paredzētu darba grupu, ko veido Komisijas un EESK amatpersonas), un
b)jāveic Eiropadomes apstiprinātās politikas pienācīga īstenošana, izmantojot publiskas kaunināšanas metodi. Komisijai ir jāuzsver un precīzi jānorāda apšaubāmas banku prakses vai valdību lēmumi, kas ir pretēji konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem, un tas jādara gan ārpus Eiropas ekonomikas pusgada, gan procikliski saistībā ar to;
c)steidzami vajadzīga Komisijas, valstu kompetento iestāžu, ekonomikas un sociālos partneru pārstāvju, patērētāju un pasažieru pārstāvības organizāciju organizēta un pārraudzīta “džentlmeņu vienošanās” par aviosabiedrībām, lai novērstu plēsonīgu cenu noteikšanu.
1.3.Ir steidzami vajadzīgs intensīvs sociālais dialogs un saturīga politikas programma, lai risinātu sarunas par atjauninātiem nozaru koplīgumiem tūrisma un transporta nozarē, kas ietver MVU un reprezentatīvas MVU organizācijas, kuras visvairāk cietušas no Covid-19.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Covid-19 uzliesmojums ir paralizējis tūrisma nozari, apgrūtinot ceļotāju atgriešanos mājās un radot postošu ietekmi to valstu ekonomikā, kas ir ļoti atkarīgas no tūrisma.
2.2.ES tūrisma nozarē ir nodarbināti aptuveni 22,6 miljoni cilvēku. Tas atbilst 11,2 % no ES kopējā nodarbināto skaita, 2019. gadā nodrošināja 9,5 % no Eiropas Savienības IKP, ES-27 dalībvalstīs 2018. gadā pastāvēja 600 154 tūristu uzņemšanas vietu, un pieprasījums pēc nakšņošanas tūristu mītnēs sasniedz aptuveni 1 326 049 994 naktis. Daudzās dalībvalstīs, Eiropas reģionos un pilsētās tūrisms sniedz nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās un sociālās dzīves struktūrā. Tas arī nodrošina tik vajadzīgās darbvietas un ienākumus, bieži vien apvidos, kur trūkst citu nodarbinātības avotu, un izmanto mazprasmīgus darba ņēmējus.
2.3.Tiek lēsts, ka Covid-19 uzliesmojuma dēļ ES tūrisma nozare, kurā nodarbināti aptuveni 13 miljoni cilvēku, mēnesī zaudē ieņēmumus aptuveni viena miljarda euro apmērā.
2.4.Daudzos citos populāros tūrisma galamērķos viesnīcas ir tukšas un restorāni, bāri, tūrisma objekti, muzeji un centri ir slēgti. Situācija ir īpaši sarežģīta vairākās ES valstīs, kas ir populārākie tūrisma galamērķi, piemēram, Itālijā, Grieķijā, Portugālē, Maltā, Kiprā, Spānijā un Francijā. Tiek prognozēts, ka Itālija šogad zaudēs aptuveni 60 % tūristu. Saskaņā ar Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomes prognozēm ceļojumu un tūrisma tirgus 2020. gadā varētu zaudēt 75 miljonus darbvietu visā pasaulē un 6,4 miljonus darbvietu Eiropas Savienībā.
2.5.Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) apgalvo, ka globālā gaisa satiksme 2020. gadā varētu zaudēt vairāk nekā 252 miljardus USD (228 miljardi EUR). Līdz 30. jūnijam bija atcelti divi miljoni lidojumu pasažieru pārvadāšanai. Francijā viesnīcu noslogotības rādītājs 17. martā bija 3,3 % (salīdzinājumā ar 65,3 % 26. februārī). Līdz 30. maijam gandrīz visās ES dalībvalstīs, izņemot Zviedriju, bija slēgti restorāni un bāri. Viesnīcas, restorāni un bāri pastāvīgi vai uz laiku atlaida no darba tūkstošiem darbinieku. Eiropas dzelzceļa uzņēmumi krīzes augstākajā pakāpē zaudēja 90 % pasažieru un to pārvadāto pasažieru skaits joprojām ir zems.
2.6.Eiropas tūrisma ekosistēmu veido dažādas darbības, piemēram, ceļojumi, transports, naktsmītnes, ēdināšana, atpūta uz sauszemes un ūdenī, kultūra un daba. Tieši vai netieši tā veido gandrīz 10 % no Eiropas Savienības IKP un ir padarījusi ES par pasaulē vadošo tūrisma galamērķi, ko 2018. gada apmeklēja 563 miljoni starptautisko tūristu un kas nodrošināja 30 % no globālajiem ieņēmumiem (avots: EK). Uzņemot 30 % no starptautiskajiem tūristiem 2018. gadā, ES ir galvenais tūristu galamērķis pasaulē (avots: EK). Šādu starptautisko plūsmu sastāvu varētu izmantot, lai izstrādātu piemērotu ES stratēģiju un programmu īsam termiņam, vidējam termiņam un ilgākam termiņam.
3.I PĪLĀRS: Tūrisma un transporta ilgtspēja
3.1.EESK uzskata, ka minētajam paziņojumam vajadzētu būt pirmajam solim nākamajā ES ilgtspējīgas tūrisma politikas un programmu paaudzē. Tajā būtu jāņem vērā MVU un darba ņēmēju vajadzības un apstākļi, lai atjaunotu sabiedrības, proti, tūristu un patērētāju uzticēšanos. Tajā būtu jāaizstāv tiesības un standarti veselības un drošības jomā un jānodrošina uzņēmumu ilgtspēja un likviditāte saistībā ar atjaunotu Eiropas MVU stratēģiju 2030. gadam un saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta principiem.
3.2.EESK uzskata, ka spēcīgāko krīzi, kāda jebkad ir skārusi ES tūrisma un transporta nozares, nav reāli pārvarēt ar tādu pieeju, kas paredz vienkārši atgriešanos ierastajā kārtībā. EESK aicina pilnībā pārstrādāt attiecīgo politiku, lai atjaunotu uzņēmumu un darba ņēmēju pārliecību un stabilitāti, un tāpēc pieņemt nākamās paaudzes ES solidaritātes paktu ilgtspējīgam tūrismam līdz 2030. gadam.
3.3.EESK uzskata, ka mums pašlaik ir iespēja nodrošināt taisnīgu atveseļošanu un strauji atjaunot ekonomiku, lai to padarītu zaļāku, taisnīgāku un noturīgāku pret turpmākiem satricinājumiem. ES integrācijas plāna ieguldījums Eiropas ilgtspējīga tūrisma un transporta attīstības modelī ir jāpārskata, nepieļaujot nekādus pasākumus, kas rada turpmākas sadrumstalotības un negodīgu nosacījumu/prakšu risku iekšējā tirgū.
3.4.Lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu atjaunošanu tūrisma nozarē, ir jāizpilda šādi nosacījumi:
1)jāņem vērā Eiropas mērķrādītāji 2050. gadam attiecībā uz oglekļneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem (Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumi).
2)Lai palīdzētu sasniegt šos mērķus, EESK uzskata, ka vispirms ir jārisina transporta veidu jautājums, veicinot lēnu un nepiesārņojošu mobilitāti, piemēram, pārvietošanos ar velosipēdu un dzelzceļa transportu.
3)Runājot par tūristu mītnēm, EESK iesaka sekmēt renovāciju un izmantot ES ekomarķējumu šādām mītnēm. Šādas mītnes ir jāmudina norādīt savu telpu enerģijas patēriņu un ietekmi uz oglekļa emisiju rašanos.
4)Lai varētu samazināt CO2 emisijas tūrisma nozarē, EESK visnotaļ iesaka izmantot vietējos pārtikas produktus un citas patēriņa preces, kas ir reciklējamas.
3.5.Atbildīgiem tūrisma operatoriem ir jāapņemas norādīt atpūtas un viņu piedāvāto pasākumu oglekļa pēdu.
3.6.EESK uzskata, ka taisnīga tūrisma pamatā ir sociāli atbildīga uzņēmējdarbība, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas. Tāpēc ir jāattīsta tūrisms arī ārpus sezonas, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas. Tāpēc Eiropas Komisijai ir jāatbalsta iniciatīvas un projekti, kas atbilst minētajiem kritērijiem. Būtu jāveic Eiropas pētījumi par neilgtspējīga tūrisma radītajām sociālajām un ekoloģiskajām izmaksām.
3.7.EESK uzskata, ka saskaņotā Eiropas Savienības PVN sistēmā samazināta PVN likme būtu jāpiemēro viesnīcām, restorāniem, ceļojuma pakalpojumiem, tūristu pārvadājumiem ar autobusu, tūristu gidu pakalpojumiem utt.
3.8.Pandēmija ir smagi skārusi autobusu pārvadājumus, kuros iesaistīti daudzi MVU. Daudzu autobusu pārvadājumu uzņēmumu apgrozījums ir nokrities līdz 0-10 % no pagājušā gada apgrozījuma tajā pašā laikposmā. Eiropas Savienībai tagad ir iespēja palīdzēt šai nozarei, rīkojoties atbilstoši tās iesniegtajiem priekšlikumiem, tostarp saskaņotiem tiesību aktiem par mazemisiju zonām ES teritorijā un par vienotu kontaktpunktu PVN atmaksāšanai.
3.9.Šajā situācijā ir jāveic pasākumi, lai palīdzētu atsākt starptautiskā tūrisma, kontinentālā un valstu iekšzemes tūrisma darbības, kas nāktu par labu daudzām ES ekonomikas nozarēm. Dzelzceļa nozare var palīdzēt attīstīt tādus tūrisma galamērķus, ko pienācīgi neapkalpo aviācija, atvērt jaunus maršrutus un veicināt jaunu vērtības ķēžu izveidi. Eiropas dzelzceļu nozarei paveras iespēja apmierināt pieaugošo pieprasījumu no tiem tūristiem, kurus satrauc klimata jautājumi. Dzelzceļa gadam ir jākļūst par iespēju veidot sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu tūrismu un radīt jaunus tūrisma maršrutus, kurus Eiropas iedzīvotāji var iepazīt, izmantojot dzelzceļa savienojumus. Šajā kontekstā Eiropas Dzelzceļa gads var būt arī iespēja viscaur Eiropā popularizēt vēsturiskos un ainaviskos vilcienu maršrutus un veicināt sabiedrības informētību par tiem.
3.10.Dažādu iemeslu dēļ ļoti daudzi gados jauni eiropieši nekad nav ceļojuši pa Eiropu vai arī dara to reti. Lai gan pastāv izglītības apmaiņas programmas, ES tikai nupat ir izveidojusi instrumentu, kas ikvienam eiropietim nodrošinās ceļošanas pieredzi, sniedzot labākas iespējas jauniešiem pietuvināties Eiropas identitātei, uzlabojot viņu izpratni par Eiropas Savienības pamatvērtībām un iepazīstinot viņus ar ilgtspējīgu un videi nekaitīgu transporta veidu. DiscoverEU ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas cilvēkiem ļauj iepazīt Eiropu, ceļojumā iemācoties daudz jauna. Ceļošanai izmantojot galvenokārt dzelzceļu (tomēr ir izņēmumi tiem dalībniekiem, kas dzīvo salās vai nomaļos reģionos), jaunieši var iepazīt Eiropu, tās pilsētas un mazpilsētas.
4.II PĪLĀRS: Likviditāte, nodarbinātības atveseļošana un uzņēmējdarbības pārliecības atjaunošana
4.1.Ir svarīgi atbalstīt Eiropas tūrisma uzņēmumu, it īpaši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, atveseļošanu un likviditāti īsā, vidējā un ilgākā termiņā. Tas daļēji būtu jāveic, nekavējoties izveidojot ES darba grupu likviditātes jautājumos, kurai būtu jāspēj novērtēt attiecīgo pasākumu efektivitāti, daļēji — nodrošinot pārredzamību attiecībā uz nepamatotiem kredīta atteikumiem, kavēšanos un nevajadzīgu birokrātisko slogu, un daļēji — veicot piemērotus korektīvos pasākumus saistībā ar Eiropas Investīciju fondiem, jaunām maksātnespējas procedūrām un to valsts ombudiem.
4.2.ES ir jānodrošina tūristu gidiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kā arī vienlīdzīgi noteikumi un nosacījumi un godīga konkurence tūrisma tirgū starp profesionāliem tūristu gidiem un tādiem “gidiem” un ekskursiju organizatoriem, kas darbojas nelikumīgi. EESK aicina Eiropas Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju nodrošināt līdzsvarotu ES sadarbīgās ekonomikas attīstību dalībvalstīs, kā minēts Eiropas Parlamenta 2016. gada 16. novembra brīfingā par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmas īstenošanu tūristu gidu pakalpojumu jomā.
4.3.Bankas, likviditāte: monetārā politika netiek īstenota pareizi. Bankas (piemēram, Grieķijā) izvēlas izmantot kvantitatīvo mīkstināšanu (ECB pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma), lai nostiprinātu savu pozīciju, nevis atbalstītu reālo tirgu. Bankas paplašina aizdevumus dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nav skarti, (piemēram, lielveikaliem) un neuzņemas risku aizdot neaizsargātākiem sektoriem, piemēram tūrismam un viesmīlībai.
4.4.Nodarbinātībai ES tūrisma sektorā ir vajadzīga saskaņota un attīstīta pieeja, kuras pamatā ir valstu sociālo partneru iesaistīšana un konsolidētas procedūras. Lai novērstu bezdarbu un kvalificētu darba ņēmēju zaudēšanu, atbildīgajām valdībām un sociālajiem partneriem valsts līmenī ir jāvienojas par darba īstermiņa pasākumiem. Jāņem vērā arī tas, ka lielajās pilsētās, kurās publiskie un privātie biroji pašlaik atbalsta tāldarba pasākumus, pastāv risks, ka lielākā daļa restorānu, krogu, bāru un kafejnīcu var tikt slēgta. Ir vajadzīgi nodarbinātības politikas un citi pasākumi, lai novērstu pastāvīgu uzņēmumu slēgšanu pilsētu centros un tuvējās apkārtnēs. Turklāt darbs no mājām (vai tāldarbs) ilgtermiņā nedrīkst aizstāt spēcīgu Eiropas darbaspēka mobilitāti. Eiropas konferenču, gadatirgu, kongresu un komandējumu skaita samazināšanas dēļ Eiropa zaudēs ļoti daudz darbvietu, MVU, zinātības, radošuma un inovācijas partnerību un pieņemsies spēkā nacionāls domāšanas veids.
4.5.Tūrisma nozare, cerību pārvaldība. Visi pieejamie dati liecina, ka šī sezona ir zaudēta. Tūristu pieplūdums nebūs pietiekams, lai segtu darbības izmaksas nozarē. Visi uzņēmumi cietīs lielus zaudējumus, kas apdraudēs to spēju izdzīvot. Ar Eurogrupas trīskāršo pasākumu kopumu (SURE 100 miljardi euro, EIB 200 miljardi euro un ESM 250 miljardi euro) nepietiek, un/vai valdības politiku īsteno nepareizi. Piemēram, Grieķijā valdība izvēlējās neizmantot ESM mehānismu, un arī abi pārējie elementi nav pienācīgā līmenī — tie ir nepietiekami mērķorientēti, trūkst līdzekļu, trūkst stimulu.
5.III PĪLĀRS: Datu zināšanu tīkli un sagatavotība, veselība un drošība, riska mazināšana un sagatavotība
5.1.EESK uzskata, ka pēc Covid-19 pandēmijas un dalībvalstu gūtās mācības, saskaroties ar grūtībām pārrobežu un kopējas politikas koordinēšanā, tūrisma un transporta nozarē ir vajadzīga efektīvāka un koordinētāka pieeja. To varētu paveikt, izstrādājot izmēģinājuma apmācības programmas efektīvai kopīgai krīzes novēršanai un pārvarēšanai un izmantojot Eiropas zināšanu tīklus, kas ir pieejami sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, katru gadu līdz 2024. gadam.
5.2.EESK uzskata, ka ātrāk ir jānodrošina ES civilās aizsardzības mehānismā, kas balstās uz ANO Sendai ietvarprogrammu, paredzēto valstu riska mazināšanas platformu izmantojamība. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis (ārkārtas palīdzības valsts koordinācijas plāns), ekonomikas un sociālos partnerus, kā arī zinātniskās struktūras iekļaut tūrisma un mobilitātes nozari kopīgos izmēģinājuma projektos Covid-19 krīzes laikā un pēc tās, kā arī Eiropas apmācību tīklā, lai sagatavotu ES reaģēšanas pasākumus.
5.3.Lai iegūtu saskaņotus un aktuālus Eiropas datus par tūrismu, transporta mobilitāti, tirgus traucējumiem un labas prakses piemēriem, EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot konkrētas programmas un reģionālus izmēģinājuma projektus partnerībā ar ES un valstu sociālajiem partneriem un akadēmiskiem un neatkarīgiem pētniecības tīkliem, tādējādi apvienojot pētniecības un apmācību resursus. Turklāt, lai labāk koordinētu ES kā starptautiska tūristu galamērķa atjaunošanu globālā līmenī un piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus, EESK aicina Eiropas Komisiju mudināt dalībvalstis finansēt īpašas programmas un kopīgas izmēģinājuma iniciatīvas.
6.IV PĪLĀRS: Pārvaldība un resursi: nākamās paaudzes politika ilgtspējīga tūrisma un transporta jomā
6.1.EESK atzinīgi vērtē steidzamo un nepieciešamo paziņojumu par tūrismu un transportu 2020. gadā un pēc tam. Pēc gūtās mācības ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāpārdomā pašreizējā tūrisma un transporta politika, pamatojoties uz jauno dalīto ES kompetenci un brīvprātības principu pastiprinātajā sadarbībā starp ieinteresētajām valdībām un daudzlīmeņu iestādēm. To varētu panākt ar ES un valstu sociālo partneru un padomdevēju struktūru aktīvu iesaistīšanos.
6.2.EESK uzsver, ka ir steidzami vajadzīga efektīva ES politika vidējā un ilgākā termiņā, lai atjaunotu cilvēku un sabiedrības kopējo pārliecību par spēju droši ceļot Eiropas Savienībā. Šajā politikā ir jāaptver citas ES tūrisma ekosistēmas, piemēram, izmitināšana, pārtika, veselība un drošība, tirdzniecība, telesakari un lauksaimniecība. Tūrisms un transports Eiropas Savienībā ir viena no ekosistēmām, ko Covid-19 skāra vissmagāk.
6.3.Lai varētu atjaunot uzticēšanos, atsākt un palielināt tūrismu, EESK atbalsta ieceri izmantot iekšēju “ES veselības pasi” (par piemēru ņemot pasažieru lokalizācijas veidlapu (Passenger Locator Form) un QR kodus) un “savstarpēji savietojamu un daudzās valodās pieejamu ES palīdzības platformu veselības jomā”. Cilvēki varētu izmantot QR kodu, lai piekļūtu informācijai un veselības aprūpes pakalpojumiem valstī, kuru viņi apmeklē, un lai viņiem ārkārtas situācijā būtu iespēja piekļūt veselības un sociālā nodrošinājuma sistēmām.
6.4.EESK aicina visas attiecīgās Eiropas un valstu iestādes tūlīt pēc ārkārtas posma sagatavot ES daudzgadu rīcības plānu. Šādā rīcības plānā ir pilnībā jāpārskata ES tūrisma un transporta politikas veidošana un jāveicina tūrisma koordinācija iekšējā tirgū, kā arī starptautiskās tūrisma plūsmas no visas pasaules.
6.5.EESK atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta paziņojumā minētos priekšlikumus un Eiropas Komisijas izvēlēto vidēja un ilgtermiņa skatījumus Next Generation EU plānā, kā arī kopējā ES budžetā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kurā būs vajadzīgi piemēroti budžeta pasākumi. Šādos pasākumos it īpaši uzsvars būtu jāliek uz nākamās paaudzes ilgtspējīga tūrisma politikas īstenošanu un uz programmām, tostarp valstu uzņēmējdarbības plāniem tūrisma nozarē, kuru mērķis ir MVU, pārstāvošo organizāciju un sociālo partneru spēju veidošana, vienlaikus pietiekami ņemot vērā citas ES prioritātes, kas ne vienmēr ir saistītas ar pandēmiju.
6.6.Plēsonīga aviosabiedrību prakse: gan atpūtas, gan darījumu ceļotāji zaudē naudu, ja aviosabiedrības veic rezervācijas lidojumiem, kas drīz pēc apmaksas tiek atcelti. Aviosabiedrības neprognozēti izlemj, vai saglabāt vai atcelt maršrutus, lidojumus un laika nišas, iepriekš nebrīdinot klientus. Klientiem tiek radīti sarežģījumi ar kuponu un maršrutu maiņu. Atmaksa ilgst pārāk ilgi un veido mazāk nekā 20 % no kopējā atcelto rezervāciju apjoma, samazinot klientu un uzņēmumu likviditāti.
6.7.EESK ar bažām norāda uz trauslo līdzsvaru starp patērētāju tiesībām un Covid-19 radītās aviosabiedrību likviditātes problēmas, kuru pamatā ir lidojumu atcelšana. EESK aicina aviosabiedrības, pasažierus un ES un valstu iestādes Covid-19 pārejas periodā rast piemērotus risinājumus attiecībā uz alternatīvām iespējām vai atmaksāšanas termiņiem. EESK iebilst pret nelikumīgo praksi, ko piekopj aviosabiedrības, kuras dažkārt piedāvā tikai vaučerus vai rezervācijas maiņu. EESK visnotaļ mudina aviosabiedrības ievērot Eiropas tiesību aktus par pasažieru tiesībām (Regula (EK) Nr. 261/2004), tostarp tiesības saņemt pilnu kompensāciju pēc tam, kad aviosabiedrība lidojumu ir atcēlusi.
6.8.Tūrisma nozarei ir nepieciešams, lai intensīvā sociālajā dialogā tiktu izveidoti stingri nozaru koplīgumi, kas aptver visus darba ņēmējus, it sevišķi Covid laikā un pēc tā; tas pats attiecas uz transporta nozari. Tas ir labākais veids, kā reāli aizsargāt šo nozaru darbiniekus un garantēt sociālo mieru, tādējādi palīdzot apdraudētajiem uzņēmumiem. Visām attiecīgajām pusēm jāpieliek visas pūles, lai visos nozares līmeņos pastiprinātu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīguma slēgšanu.
6.9.Eiropas Komisijas līmenī pievienotās vērtības politika jākoordinē ar valstu tūrisma atveseļošanas programmām, lai atjaunotu Eiropas tūrisma nozari. Tas, protams, ir jāsasaista ar valstu pretkrīzes programmu koordināciju un gaisa, jūras un pasažieru transporta atjaunošanu, kas daudzās ES valstīs (Polijā, Itālijā, Spānijā un citās) cieš ievērojamus zaudējumus.
6.10.Ir vajadzīgs intensīvs sociālais dialogs ar MVU organizāciju līdzdalību, lai veiktu sarunas par atjauninātiem nozares koplīgumiem tūrisma nozarē, jo tie radīs sociālo mieru un saskaņotu risinājumu dēļ būs visefektīvākais veids, kā aizsargāt darba ņēmējus un tādējādi palīdzēt riskam pakļautajiem uzņēmumiem un visai nozarei.
6.11.Eiropas sociālajiem partneriem tūrisma pakalpojumu un transporta nozarē būtu jākoordinē savi centieni panākt vienošanos par sociālajiem standartiem šajās nozarēs.
Briselē, 2020. gada 4. septembrī
Ariane Rodert
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja