REX/527
ES un Āfrika: vienlīdzīgas attīstības partnerības īstenošana, balstoties uz ilgtspējību un kopīgām vērtībām (pašiniciatīvas atzinums)
ATZINUMS
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
ES un Āfrika: vienlīdzīgas attīstības partnerības īstenošana, balstoties uz ilgtspējību un kopīgām vērtībām
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kontaktinformācija
|
rex@eesc.europa.eu
|
|
Administrators
|
Cédric Cabanne
|
|
Dokumenta datums
|
24/07/2020
|
Ziņotāji: Dimitris Dimitriadis (EL-I)
Dilyana SLAVOVA (BG-III)
Thomas WAGNSONNER (AT-II)
|
Pilnsapulces lēmums
|
20/02/2020
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ārējās attiecības
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
24/07/2020
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
554
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Strauji mainīgā pasaulē, kurā ir daudz problēmu, taču arī jaunas iespējas, Eiropai ir pienākums — izmantot savu daudzkultūru, institucionālo un sociālekonomisko vēsturi, lai būtu iespējama ilgtspējīga globālā attīstība. Sarežģījumi, ar kuriem saskaras jaunattīstības valstis Āfrikā, ir ļoti komplicēti, un tie ir jārisina, izmantojot sensitīvu un daudzdimensionālu pieeju. Mēs nevaram sniegt tikai labi domātu padomu, ES un tās dalībvalstīm ir arī jāiegulda Āfrikā milzīgi finanšu līdzekļi, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tam ir jābūt galvenajam ES starptautisko partnerību mērķim, un vispārējo cilvēktiesību, kas ir būtiski svarīgas kopējās vērtības, ievērošanai jābūt pamatā jebkādām politiskām darbībām vienlīdzīgā attīstības partnerībā ar Āfriku.
1.2.Saskaņā ar ES jauno Konsensu par attīstību EESK iestājas par cilvēka cienīgas dzīves un labu izredžu veicināšanu, vidusšķiras radīšanu un vienlīdzīgas partnerības atbalstīšanu, stiprinot ilgtspējīgas sociāli liberālas demokrātiskās struktūras Āfrikā saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām, tostarp darba pamattiesībām (Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas ietver darba pamatstandartus, un Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku), darījumdarbības brīvību un tiesībām uz veselīgu vidi, kā arī IAM. EESK atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku
un vēlas palīdzēt sekmēt ES jaunās visaptverošās stratēģijas ar Āfriku uzlabošanu.
1.3.Pašreizējā situācija atklāj būtiskus sarežģījumus, taču arī daudzsološas izredzes ES un Āfrikas attīstības sadarbībai. Āfrikā ir daudzas no 20 straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Gaidāms, ka 2035. gadā tajā būs lielākais potenciālais darbaspēks. Vienlīdzīga tirdzniecības un investīciju partnerība, pamatojoties uz vispārējām cilvēktiesībām un ilgtspēju, ir nepieciešama abām pusēm, un galvenajam mērķim ir jābūt attīstībai, nevis attīstības fondu izmantošanai robežu drošības nolūkos.
1.4.EESK atzinīgi vērtē Āfrikas Kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu, jo tā stiprina tirdzniecību kontinenta teritorijā, vājina atkarību un virzās prom no pieejas, kas ir balstīta tikai uz ārējo eksportu. Tā varētu būt ļoti nozīmīgs pirmais solis ceļā uz brīvās tirdzniecības zonu starp ES un Āfriku. EESK atkārtoti uzsver organizētas pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu nolīgumā, kas sekos Kotonū nolīgumam.
1.5.Ilgtermiņa investīcijas Āfrikas iekšējā infrastruktūrā, lai veicinātu reģionālās vērtības ķēdes un ilgtspējīgu vietējo ekonomiku, ir ekonomiski pamatotas, ekoloģiski ilgtspējīgas un rada ražošanas spējas, tostarp kvalitatīvas vietējās darbvietas. Pieeja, kas balstīta tikai uz ārējo eksportu, nav ilgtspējīga. Konkrēti, starptautiskajai ekonomikas sadarbībai būtu jāatbalsta Āfrikas vietējā ražošana, kuras galvenajām nozarēm būtu jābūt ilgtspējīgai lauksaimniecībai, enerģētikai un aprites ekonomikai, kā arī tradicionālajām nozarēm, kas saistītas ar izejvielām un būvniecību, kurās joprojām ir vajadzīgas reformas saskaņā ar IAM. Publiskie līdzekļi ne vienmēr obligāti tiks izmantoti privātiem ieguldījumiem Āfrikā, kaitējot ierastajai attīstības sadarbībai. Tāpēc ir absolūti nepieciešamas uzraudzības, pārbaudes un novērtēšanas sistēmas, kas spēcīgi iesaista organizētu pilsonisko sabiedrību.
1.6.Pilsoniskajai sabiedrībai, sociālajām partnerībām, sociālajām tirgus ekonomikām un labklājības valsts sistēmām būtu jābūt veiksmīgiem modeļiem, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību Āfrikā, taču pielāgojot tās vietējai kultūrai un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Āfrikas valstu atbalstīšanas prioritātēs būtu jāņem vērā ne tikai tirdzniecība un investīcijas, bet arī, jo īpaši, nodokļu politika, migrācija, attīstība, vide, izglītība, veselība un darba un dzīves apstākļi. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 (koronavīrusa) krīzi, kas Āfriku skars smagi.
1.7.Būtu jāveido kvalitātes nodrošināšanas infrastruktūra, lai Āfrikas preces varētu atbilst mērķa tirgu standartiem. Būtu jāgādā par to, lai tiktu ievēroti IAM atbilstīgie tiesību akti. Tāpat arī ļoti vērtīgas būtu cilvēktiesību likumības pārbaužu sistēmas, tostarp ES noteikumi
.
1.8.Programma Erasmus+ būtu jāpaplašina, lai stiprinātu sadarbību starp ES un Āfriku. ES un Āfrikas attīstības partnerībai ir spēcīgāk jāatbalsta vietēju publiskās izglītības sistēmu izveide no zīdaiņu pedagoģijas līdz universitāšu līmenim un profesionālajai izglītībai un apmācībai, tostarp māceklībām un mūžizglītības sistēmām. Intelektuālā darbaspēka emigrācija no Āfrikas uz ES būtu jānovērš.
Virzībā uz ilgtspējīgu attīstību jo īpaši būtiska nozīme ir dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm.
1.9.Migrācijas pavēršana atpakaļ daudzējādā ziņā ir ļoti svarīgs jautājums. Tikai ekonomikas, vides un sociālā attīstība ļaus novērst nebrīvprātīgas migrācijas cēloņus.
1.10.Starptautiska Āfrikas diasporas finanšu korporācija varētu būt lieliska platforma Āfrikas struktūru pārvaldītu un Āfrikas vajadzībām izmantotu investīciju novirzīšanai. Tā varētu būt iespēja arī ES ieguldītājiem.
1.11.Pēdējas desmitgades laikā Āfrikā ir bijusi spēcīga izaugsme, kas ļauj prognozēt, ka enerģijas pieprasījums šajā kontinentā līdz 2050. gadam divkāršosies, taču nabadzība joprojām saglabāsies nemainīgi augstā līmenī. Tas saglabās vai pat pastiprinās ilgtspējas problēmas vides un sociālekonomiskajos aspektos.
1.12.Taču varētu rasties iespējas: (i) Āfrikas valstīm var būt vadoša loma saules enerģijas pārveidošanā par elektrību, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju; tas var arī izraisīt sintētisko degvielu ražošanu plašā apjomā; (ii) konkrētas iespējas kopīgiem projektiem, uzņēmējdarbībai un politikas pasākumiem varētu radīt jaunu sociāli ekoloģiskas tirgus ekonomikas pieeju.
1.13.Būtu jāatbalsta lauksaimniecības un pārtikas nozares Āfrikā, lai uzlabotu audzēšanu, samazinātu ražas zudumu un paaugstinātu kvalitātes standartus. Citi mērķi lauksaimniecības pārtikas nozarē ir saistīti ar jaunu tirgvedības un ražošanas metožu izstrādi, uz sadarbību balstītas pašorganizācijas veicināšanu starp lauksaimniekiem, pārtikas nodrošinājumu un tirdzniecības palielināšanu visā vērtības ķēdē. EESK jo īpaši iebilst pret "zemes sagrābšanu" Āfrikā.
1.14.ES un Āfrikas ieinteresētajām personām būtu kopīgi jāstrādā, lai īstenotu zaļo kursu, glābtu planētu un radītu cilvēka cienīgu dzīvi ikvienam. Ar institucionalizētu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos būtu viegli veikt pašizvērtējumu un neatkārtot iepriekšējās kļūdas jaunos veidos. Ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai tad, ja to aizsāk un veido pati valsts.
1.15.Uz vispārējām cilvēktiesībām balstītas pieejas pieņemšana, demokrātiskas pārvaldības struktūru veidošana, ekonomiskās un finanšu pārvaldības uzlabošana, izmantojot publisko finanšu pārredzamu pārvaldību, kā arī uzticamas sistēmas radīšana korupcijas apkarošanai, pamatojoties uz neatkarīgu tiesu varu, palīdz izveidot spēcīgus, pašnoteicošus un stabilus partnerus uzņēmējdarbībā un attīstībā.
2.Vispārīga informācija un galvenie atzinumā skartie jautājumi
2.1.ES 27 dalībvalstis ir Āfrikas lielākais tirdzniecības un investīciju partneris. EESK atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku
, kurā ierosinātas partnerības saistībā ar zaļo pārkārtošanos un piekļuvi enerģijai, digitalizāciju, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietām, kā arī mieru un pārvaldību.
2.2.Piecdesmit divām Āfrikas valstīm ir kāds tirdzniecības nolīgums ar ES. Asociācijas nolīgumi pastāv ar četrām Ziemeļāfrikas valstīm, un notiek sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar Maroku un Tunisiju. ES ir vienojusies par pieciem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas reģionālajām organizācijām. To pamatā ir Kotonū nolīgums, un to mērķis ir atjaunināt tirdzniecības attiecības starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm atbilstoši PTO noteikumiem.
2.3.EESK atkārtoti pauž savu pieeju — tā vēlas nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi un labas izredzes ikvienam, radīt vidusšķiru (ņemot vērā saikni starp migrāciju un ienākumiem) un atbalstīt vienlīdzīgas partnerības, stiprinot ilgtspējīgas sociāli liberālas demokrātiskās struktūras. Taču būtu jāievēro pastāvošās vietējās tradīcijas un paraugprakses. EESK ir atbalstījusi tādu attīstības politiku, kas ikvienam Āfrikā rada labas izredzes, struktūras un ekonomiskās iespējas.
2.4.Ārējās investīcijas Āfrikā pastāvīgi pieaug. Piemēram, Ķīna veic investīcijas Ķīnas un Āfrikas sadarbības foruma (FOCAC), kā arī iniciatīvas "Viena josla, viens ceļš" ietvaros. Citas, ne tik vērienīgas iniciatīvas ir ASV un Āfrikas Partnerības punkts un Krievijas un Āfrikas 2019. gada samits.
2.5.Vispārējās cilvēktiesības, tostarp darba pamattiesības, darījumdarbības brīvība, tiesības uz veselīgu vidi un tiesiskums ir būtiski svarīgas kopējās vērtības. Kopā ar IAM tās veido starptautiski noteiktu minimālo standartu attīstības programmām un ir pamats vienlīdzīgām attīstības partnerībām.
2.6.Minētās vērtības atbilst jaunajam ES Konsensam par attīstību, kas arī tiecas ņemt vērā citu politikas jomu radīto ietekmi uz attīstību, izmantojot politikas saskaņotību attīstībai.
2.7.Šajā atzinumā minēti būtiski svarīgie aspekti nopietnai un vienlīdzīgai attīstības partnerībai un analizēta pašreizējā situācija un problēmas saistībā ar ES un Āfrikas attiecībām.
3.Pašreizējās problēmas
Cilvēka cienīga dzīve, ekoloģiskā atbildība un labas izredzes ir būtiski svarīgas, lai mēs izdzīvotu. Mums ir jārisina klimata pārmaiņas, jādomā atbildīgāk un jāsadarbojas. Tradicionālā rūpniecības politikas un izaugsmes pieeja ir novecojis attīstības modelis, kas iznīcinās planētu un radīs milzīgas izmaksas sabiedrībai. Jo īpaši Āfrikā cilvēkiem ne tikai ir jāizkļūst no galējas nabadzības, bet arī jāspēj aktīvi piedalīties sabiedrībā (mājokļi, pārtika, veselība, izglītība). Pasaules Ekonomikas foruma 2017. gada ziņojumā par globālajiem riskiem nevienlīdzības problēma visā pasaulē ir uzsvērta kā nozīmīgākais riska faktors saistībā ar nesenajiem politiskajiem sarežģījumiem. Ja trūkst iespēju, sievietes un neaizsargātas grupas tiek skartas vēl jo vairāk un tiek izslēgtas no līdzdalības sabiedrībā.
3.1.Ekonomiskie aspekti
3.1.1.Daudzas no 20 visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē ir Āfrikā, un gaidāms, ka 2035. gadā Āfrikā būs lielākais potenciālais darbaspēks. Tur veidojas nākotnes globālie tirgi, rodas patērētāji un darba ņēmēji. Tāpēc lielāko daļu pašreizējo globālo problēmu var risināt tikai kopā ar spēcīgiem partneriem Āfrikā. Ir vajadzīga vienlīdzīga tirdzniecības un investīciju partnerība, kuras pamatā ir vispārējās cilvēktiesības un ilgtspēja. Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus Āfrikā, katru gadu ir vajadzīgi 600 miljardi EUR. Tāpēc EESK atzīst milzīgo vajadzību pēc privātām investīcijām.
3.1.2.Tirdzniecības politikā būtu jāpievērš uzmanība saskaņotībai attīstībai, jo īpaši attiecībā uz tarifiem, iepirkumu un nodokļiem, jāņem vērā esošās asimetrijas, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, jāatbalsta reģionālā integrācija, jāiekļauj saistošas sadaļas par ilgtspēju, saskaņā ar kurām ir piemērojamas sankcijas, un jāgroza ieguldījumu aizsardzība, lai tiktu ievērotas visas vispārējās cilvēktiesības.
3.1.3.EESK atzinīgi vērtē Āfrikas Kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu, jo tā stiprina tirdzniecību kontinenta teritorijā, vājina atkarību un virzās prom no pieejas, kas ir balstīta tikai uz ārējo eksportu. Tā atbalsta brīvās tirdzniecības zonu starp ES un Āfrikas Savienību (ĀS) saskaņā ar vienotu nolīgumu, kurā būs jāņem vērā individuālo Āfrikas valstu daudzveidība un ekonomiskās priekšrocības.
3.1.4.Līdzekļi, kas tradicionāli ir atvēlēti attīstībai, arvien vairāk tiek izmantoti privātu investīciju veicināšanai, kura nedrīkst kaitēt ierastajai attīstības sadarbībai. Tā dēvētās "zaļās" obligācijas, kas ir īpaši paredzētas ilgtspējīgiem projektiem, varētu būt labs veids, kā novirzīt privātās investīcijas Āfrikā. Visas investīcijas — gan publiskās, gan privātās — pilnīgi noteikti ir jāuzrauga, jāpārbauda un jānovērtē, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu, ka tās tiek izmantotas IAM un attīstības mērķu sasniegšanai un atbilst vispārējām cilvēktiesībām. Tajā pašā laikā EESK ir konstatējusi, ka Eiropas attīstības līdzekļi ir izmantoti, lai uzlabotu sliktu darba apstākļus Āfrikā
.
3.1.5.Lauksaimniecība ir nozīmīga ekonomikas nozare Āfrikā (vairāk nekā 60 % Āfrikas iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā, lielākoties mazās naturālajās saimniecībās). Rūpnieciski attīstītās un jaunietekmes ekonomikās pastāv sacensība par aramzemes iegūšanu Āfrikā
. Oficiālu vai precīzu reģistru trūkums veicina zemes sagrābšanu un liedz Āfrikas jauniešiem piekļuvi lauksaimniecības zemei. Lielākā daļa ar zemi saistīto investīciju pasaulē tiek veiktas Āfrikā, tostarp plaša mēroga ES investīcijas. Attīstības eksperti brīdina, ka Gvinejas savannā līdz 4 miljoniem kvadrātkilometru aramzemes sāk kļūt par mērķi lielu starptautisku (tostarp Eiropas) lauksaimnieciskas ražošanas grupu interesēm
. Globālajai pārtikas ražošanai līdz 2050. gadam ir jāpalielinās par 70 %, kam būs nepieciešams 97 % pieaugums jaunattīstības valstīs, taču aramzeme tikmēr arvien vairāk tiek izmantota ekoloģisku kurināmo un ķīmiskās rūpniecības sastāvdaļu ražošanai. Nodrošinātība ar pārtiku ir vēl svarīgāka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi.
3.2.Sociālie aspekti
3.2.1.Pilsoniskās sabiedrības, sociālo partnerību un sociālās tirgus ekonomikas idejas Eiropā ir darbojušās ļoti labi.
3.2.2.Šķiet, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) projekti sasniedz plašākus ilgtspējas mērķus un izmanto labāku attīstības pieeju. Taču EP, EK un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par EIB darbībām. Minētās struktūras ir uzsvērušas vajadzību tās darbībās uzlabot likumības pārbaudes cilvēktiesību jomā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai tā sniegtu uzticamu atbalstu.
3.2.3.Noteikumi, kas ļauj Eiropas iedzīvotājiem apstrīdēt IAM atbilstīgus tiesību aktus, kaitē mūsu reputācijai:
-pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ietver iztikas minimumu; to apstrīdēt nav atbilstoši vajadzīgajai attīstības pieejai (piemēram, lieta Veolia v. Egypt);
-ES investīcijas ir jāaizsargā, taču ir jāievēro darba tiesības, vides un patērētāju aizsardzība.
3.2.4.Mūsu attīstības partnerībai ir spēcīgāk jāatbalsta vietējo publiskās izglītības sistēmu radīšana no zīdaiņu pedagoģijas līdz universitāšu līmenim. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš profesionālajai izglītībai, tostarp māceklībām un mūžizglītības sistēmām. Eiropas pieredze var noderēt izglītības sistēmu izstrādē Āfrikā.
3.2.5.Tirdzniecības izmaksas Āfrikā bieži ir ļoti augstas, un daudzas valstis vēl neievēro starptautiskos kvalitātes, drošības un ekoloģiskos standartus. Būtu jāveido (arī Āfrikā) kvalitātes nodrošināšanas infrastruktūra, lai atbalstītu Āfrikas preču atbilstību mērķa tirgu standartiem. Konkrēti, atbalsts Āfrikas valstīm būtu jāvērš uz vides, veselības un darba apstākļiem un aizsardzības struktūrām.
3.2.6.Eiropas labklājības valstu sistēmas ir veiksmīgi veidojušās uz solidaritātes pamata un tāpēc, ka tās sakņojas pamatvērtībās, kas ir kopīgas visām galvenajām politiskajām kustībām. Sociālās apdrošināšanas sistēmas, sadarbības modeļi un sabiedriskie pakalpojumi ir ļāvuši nodrošināt cilvēkiem labklājību un virzīt tirgus spēkus ne tikai uz nabadzības mazināšanu un ekonomikas izaugsmes stimulēšanu, bet arī uz līdzdalības demokrātijas veicināšanu.
3.2.7.Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā Covid-19 krīzes radīto situāciju, kas Āfriku skars smagi. Saskaņā ar ANO datiem Āfrikai tiek 24 % no globālā slimību sloga, kurā īpaši problemātiska ir malārija, taču tai ir tikai 3 % no pasaules veselības aprūpes darbiniekiem. Ir labi zināms, ka valstis, kuras apmāca veselības aprūpes darbiniekus, cieš finansiālus zaudējumus, kad šie profesionāļi emigrē uz rūpnieciski attīstītajām valstīm
.
3.2.8.Tikai ekonomikas, vides un sociālā attīstība ļaus novērst nebrīvprātīgas migrācijas cēloņus. Mums ir jāiekļauj vispārējās cilvēktiesības savā politikā, lai Āfrikā sekmētu tāda veida sabiedrības, kādas daudzi Āfrikas emigranti meklē ES, jo izcelsmes valstī viņiem trūkst izredžu.
3.2.9.Migrācijas novēršana ir būtisks jautājums. Piemēram, EESK vēlas uzsvērt ziņojumus
par intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Tunisijas, kur politikas veidotājiem nākas saskarties ar faktu, ka aptuveni trešā daļa IT speciālistu, kas apmācīti, izmantojot ES līdzekļus, emigrē, lai strādātu ES.
3.3.Ilgtspējas aspekti
3.3.1.Āfrikas ekonomika pēdējās desmitgades laikā ir spēcīgi augusi, un dzīves apstākļi ir manāmi uzlabojušies, taču nabadzības rādītāji joprojām ir nemainīgi augsti. Ierobežotas ekonomikas dažādošanas, pastāvīgas nevienlīdzības, augsta bezdarba un vides degradācijas apstākļos Āfrikai vēl arvien ir jāvirzās uz ilgtspējīgu attīstību, kas var sniegt cilvēka cienīgu dzīvi ikvienam.
3.3.2.Gaidāms, ka līdz 2050. gadam enerģijas pieprasījums Āfrikā divkāršosies. Pieaugošās vajadzības būtu jāapmierina, paplašinot atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Enerģētikas pārkārtošanas īstenošana no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunojamiem energoresursiem ir būtiski svarīga klimata pārmaiņu mazināšanai. Āfrikas valstīm var būt vadoša loma saules enerģijas pārveidošanā par elektrību, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju. Lieli fotoelementu ģenerēšanas parki var ne tikai nodrošināt elektroenerģiju vietējai lietošanai, bet arī veicināt izraisīt e-degvielu ražošanu. Vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot ieguvumus. Metanols un citas sintētiskās degvielas ir šķiet esam alternatīvas fosilajiem kurināmajiem aviācijā, taču tās varētu arī paildzināt iekšdedzes dzinēju izmantošanu ceļu satiksmes transportlīdzekļos.
4.Politikas ieteikumi
4.1.Vispārējie aspekti
4.1.1.Taisnīgām un vienlīdzīgām attīstības attiecībām ar Āfrikas valstīm vajadzētu sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un atbalstīt sabiedriskos pakalpojumus. Konkrēti, tirdzniecības politikā ir jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas vispārējās cilvēktiesības, vides prasības un tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi. Tajā ir arī jāņem vērā mazāk attīstīto valstu vajadzības. Nolīgums laikmetam pēc Kotonū nolīguma būs lieliska iespēja tikai tad, ja tas radīs kvalitatīvas darbvietas, veicinās ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinās organizētas pilsoniskās sabiedrības iekļaušanu. Atzīti attīstības politikas eksperti apgalvo, ka ES attīstības politiku būtu jānosaka demokrātiskam reģionālismam, kas vietējo īpašo apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgi Āfrikai un tās sabiedrībām
.
4.1.2.Mūsdienīgām, progresīvām partnerībām būtu jāatspoguļo pieprasījums pēc jauna veida sadarbības starp rūpnieciski attīstītām un jaunattīstības valstīm. Konkrēti, lai izveidotu šādas reformu partnerības, būs nepieciešama labāka vispārējā vide privātā sektora darbībām un būs jārada vairāk kvalitatīvu darbvietu ar pienācīgiem ienākumiem, lai sniegtu Āfrikas jauniešiem iespēju dzīvot cienīgu dzīvi. Tas ir būtiski svarīgi, lai mazinātu jauniešu vēlmi emigrēt no Āfrikas labākas nākotnes meklējumos
. Šajā saistībā EESK norāda uz saviem kontaktiem Tunisijā un savu atbalstu tās demokratizācijai. Dziļā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīgumā, par kuru notiek sarunas, ir jācenšas saglabāt jau sasniegto, nodrošinot, ka Tunisijas ekonomika spēs sniegt saviem iedzīvotājiem iespējas un izredzes.
4.1.3.Lai stiprinātu un atbalstītu nepieciešamās reformas Āfrikā, varētu izveidot domnīcu, koncentrējoties uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, mērķtiecīgām ekonomiskām un strukturālām reformām un IAM. Tas varētu sekmēt zināšanu un kompetenču veidošanu Āfrikā, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp pilsonisko sabiedrību Āfrikā un Eiropā.
4.2.Ekonomiskā attīstība
4.2.1.Attiecībā uz Eiropas zaļo kursu inovācijai un sociāli ekoloģiskai pārveidei būtu jābūt ekonomiskās attīstības virzītājspēkiem. Uzmanības centrā jābūt taisnīgam bagātības sadalījumam un labklājības valsts struktūru radīšanai. Prioritātēs būtu jāņem vērā ne tikai tirdzniecība un investīcijas, bet arī starptautiskā sadarbība citās jomās, piem., nodokļu politikas, migrācijas, attīstības, vides, izglītības, darba, kā arī dzīves un veselības apstākļu jautājumos (jo īpaši pēc Covid-19). Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās šajā ziņā būs noteicoša.
4.2.2.Ir vajadzīgas ilgtermiņa investīcijas Āfrikas iekšējā infrastruktūrā (atšķirībā no infrastruktūras, kas veicina ārējo eksportu), lai sekmētu reģionālās vērtības ķēdes un ilgtspējīgu vietējo ekonomiku. Tas ir ekonomiskā ziņā pamatoti, ekoloģiski ilgtspējīgi un rada ražošanas spējas, tostarp kvalitatīvas vietējās darbvietas. Uz ārējo eksportu orientēta paradigma Āfrikā joprojām ir nozīmīga, jo izejmateriāli ir stratēģiski svarīgi lielām ekonomikām (tostarp ES un dalībvalstīm). ES investīcijām ir jāizmanto cita pieeja, pamatojoties uz patiesi vienlīdzīgu partnerību, lai nodrošinātu, ka ikviens gūst labumu, un, jo īpaši, sekmētu ilgtspējīgu attīstību Āfrikā.
4.2.3.Starptautiska Āfrikas diasporas finanšu korporācija varētu koordinēt Āfrikas diasporas resursu izmantošanu iekļaujošai attīstībai un investīcijām sociāli atbildīgos uzņēmumos un shēmās Āfrikā. Tā varētu būt lieliska platforma, lai attiecīgi novirzītu investīcijas, ko pārvalda Āfrikas struktūras un izmanto Āfrikas vajadzībām, kā arī iespēja ES ieguldītājiem. Vajadzīgās investīcijas IAM sasniegšanai Āfrikā ievērojami pārsniedz aplēstos Āfrikas migrantu gada ietaupījumus. Tāpēc vajadzētu īstenot vairāk (uzņēmējdarbības) sadarbības veidu ar diasporas organizāciju palīdzību.
4.2.4.Āfrikas valstis būtu jāatbalsta un tām jāpalīdz ne tikai eksportēt izejmateriālus, kas tiek apstrādāti citur, bet arī izveidot ilgtspējīgas iekšzemes nozares, lai izejmateriālu apstrādes radītā peļņa paliktu valstī. Ieguves nozarē gūtie ieņēmumi būtu jāinvestē infrastruktūrā un sociālajos pakalpojumos, tā sniedzot reālu ieguvumu iedzīvotājiem.
4.2.5.Sabiedriskās drošības pastiprināšanai, lai apkarotu terorismu, arī turpmāk ir jābūt prioritātei. Taču robežu drošības un ieroču sagādes jautājumi ir jārisina ļoti uzmanīgi. Galvenajam mērķim ir jābūt attīstībai, nevis attīstības līdzekļu izmantošanai, lai apturētu nebrīvprātīgu migrāciju un apbruņotu drošības spēkus — augošais "drošināšanas" aspekts attīstības politikā potenciāli saasina migrācijas pamatcēloņus.
4.2.6.EESK aicina izveidot ES noteikumus par likumības pārbaudēm cilvēktiesību jomā
. Tā iepriekš ir prasījusi, lai ES saistoši īstenotu likumības pārbaudes cilvēktiesību jomā, jo īpaši ES starptautiskajās vērtības ķēdēs
. Pamatojoties uz esošajiem pasākumiem un EESK koncepcijām (piem., reitingu aģentūru), saistoša likumības pārbaužu sistēma būtu ļoti lietderīga ilgtspējīgai attīstībai, jo īpaši Āfrikā, un stiprinātu ES centienus radīt vienlīdzīgu attīstības partnerību.
4.2.7.MVU nopelnus attīstībā un sadarbībā starp Āfrikas un ES MVU ir grūti novērtēt pārāk augstu. Starptautiskie uzņēmumi lielākoties spēj pārvaldīt riskus saistībā ar uzņēmējdarbību Āfrikā. Lai spētu izmantot MVU potenciālu vienlīdzīgā attīstības partnerībā, MVU ir vajadzīgas struktūras, uz kurām var paļauties, un iestāžu atbalsts. Lielāko daļu darbvietu Āfrikā nodrošina MVU. Finanšu pakalpojumi, jo īpaši uz sadarbības pamata, būs jāuzlabo un (ja tādu nav) jāizstrādā, lai izpildītu MVU vajadzības, piem., saistībā ar aizdevumiem, vietējās valūtas aizdevumiem un riska pārvaldību.
4.2.8.Kvalificētu darbinieku trūkums ir ievērojams šķērslis uzņēmumiem Āfrikas valstīs. Tāpēc arodmācību veicināšana ir augstākās prioritātes jautājums.
4.2.9.Tā kā nodokļu jautājumi ir saistīti ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), uzņēmumiem pamatoti vajadzētu maksāt nodokļus tur, kur tiek gūta peļņa, radot pievienoto vērtību ražošanas procesos, izejvielu ieguvē un citās līdzīgās darbībās
. Šis princips ir būtiski svarīgs vienlīdzīgai attīstības sadarbībai. EESK ir arī atbalstījusi ietekmes novērtējumus par ES pārvaldītiem divpusējiem nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumiem, ja pastāv risks vājināt ES attīstības politiku
.
Papildus privātām investīcijām arī nodokļu ieņēmumiem ir nozīmīga loma ilgtspējīgas attīstības finansēšanā. Āfrikas valstis negūst nodokļu ieņēmumus tādā apmērā, kas atbilst divkāršai visa attīstības finansējuma summai, ko tās saņem vienā gadā. Pasākumi pret nodokļu apiešanu un korupcijas izskaušanu, kā arī kampaņas par lielākiem iekšzemes ieņēmumiem Āfrikas valstīs ir būtiski svarīgas, tās apvienojot ar nodokļu iestāžu, revīzijas palātu un finanšu ministriju amatpersonu apmācību. Nodokļu oāzes — gan Āfrikas valstīs, gan ES — kavē ilgtspējīgu attīstību.
4.2.10.Ir nepieciešama infrastruktūra, lai palīdzētu uzņēmumiem atrast finansējumu un atbalsta mehānismus un veidot kontaktus uz vietas. Tiem ir arī jāsaņem atbalsts projektu plānošanas posmos.
4.2.11.Ir jāatbalsta lauksaimniecības un pārtikas nozares Āfrikas valstīs, lai izstrādātu procedūras audzēšanas uzlabošanai, samazinātu ražas zudumu, apturētu atmežošanu un pilnveidotu kvalitātes standartus. Turklāt lauksaimniecības pārtikas nozarē būtu jāizstrādā jaunas tirgvedības un modernas lauksaimniecības un apstrādes metodes, jāveicina pašorganizācija starp lauksaimniekiem, jo īpaši kooperatīvos, un jāpalielina tirdzniecība visā vērtības ķēdē.
4.3.Sociālā politika
4.3.1.Pilsoniskās sabiedrības, piemēram, sociālo partnerību uzņēmumu un nozaru līmenī, iekļaušana Eiropas valstu institucionālajā struktūrā ir sniegusi ES priekšrocību. Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai būtu jābūt spēcīgi iesaistītai vienlīdzīgā attīstības partnerībā, jo tas radīs stabilas struktūras visām ES darbībām, jo īpaši uzņēmējdarbībai. Tādējādi mūsu centieni būs vērsti ne tikai uz peļņu, bet arī uz ilgtspējīgu attīstību Āfrikā, lai radītu ilgtermiņa partnerības, pamatojoties uz uzticēšanos un vienlīdzību.
4.3.2.Programma Erasmus+ būtu jāpaplašina, lai stiprinātu sadarbību starp ES un Āfrikas valstīm. Āfrikas absolventu profesionālajām spējām un zināšanām ir jāatbalsta ilgtspējīga attīstība viņu izcelsmes valstīs. Intelektuālā darbaspēka emigrācija no Āfrikas uz ES būtu jānovērš. Izglītība ir nozīmīgs pakāpiens, jo īpaši, lai uzlabotu sieviešu un neaizsargāto grupu apstākļus, un mūsu atbalsts būtu attiecīgi jāpielāgo.
4.3.3.Covid-19 padara šī grūtības jo lielākas. Daudzas veselības aprūpes sistēmas pašlaik ir pārslogotas. Mums būs jāsniedz vēl vairāk atbalsta Āfrikas valstīm, lai tās var īstenot spēcīgas veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatavas tādām situācijām kā Covid-19 biomedicīniskā un sociāli medicīniskā līmenī. Vāja ekonomika, pārvaldības trūkums, slikta pieejamība vai apmācītu darbinieku trūkums nedrīkst radīt šķēršļus labai veselības aprūpei. Labi veidotas labklājības valstis Eiropā sevi lielā mērā ir apliecinājušas saskarē ar pašreizējām grūtībām, un tās varētu izmantot kā paraugu, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas, jo īpaši Āfrikā.
4.3.4.Āfrikas diasporas organizācijas ES ir jāiesaista vienlīdzīgas partnerības radīšanā starp ES un Āfrikas valstīm. Tās var sniegt finansējumu un praktiskās zināšanas un var paskaidrot, ka uz vispārējām cilvēktiesībām balstīta pieeja stiprinās Āfrikas struktūras, kas nepieciešamas stabilai uzņēmējdarbībai, sociālajai iesaistei un veselīgai videi. Tās zina par vispārējo cilvēktiesību īstenošanu ES, spēj darboties ES sistēmu ietvaros un varētu veidot saikni ar ES darbībām savās izcelsmes valstīs.
4.4.Ilgtspējīga attīstība
4.4.1.Ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai tad, ja to aizsāk un veido pati valsts. Ir jāatbalsta pašas Āfrikas attīstības spējas, lai tiku ierosinātas reformas, ikviens gūtu pienācīgas izredzes un gan privātās, gan publiskās investīcijas Āfrikā varētu atmaksāties.
4.4.2.Āfrikai ir vajadzīga jauna pieeja rūpniecības politikai, kas ir organizēta katrā nozarē atsevišķi un koordinēta starptautiski, lai radītu lielākus tirgus un spēcīgākus stimulus ilgtspējīgākām nozarēm, jo īpaši tām, kas nav atkarīgas no fosilajiem kurināmajiem
.
4.4.3.Attiecībā uz e-degvielas ražošanu, izmantojot fotoelementu tehnoloģiju, atrašanās vietai ir nozīme ekonomiskās efektivitātes ziņā
, kas tā dēvēto "saules joslu" ap ekvatoru padara ideāli piemērotu
. Šai nozarei var būt arī labvēlīga ietekme uz Āfrikas valstu ekonomisko attīstību, potenciāli ļaujot tām piedalīties starptautiskos enerģētikas projektos. Jebkāda attīstības palīdzība šajā nozarē varētu ne tikai radīt labvēlīgu ietekmi uz valstīm, kuras to saņem, bet arī uz enerģijas patērētājiem attīstītajās valstīs
.
4.4.4.IAM piedāvā uz vispārējām cilvēktiesībām balstītas attiecības starp ES un tās partneriem Āfrikā, kopīgi strādājot zaļā kursa kontekstā, lai glābtu planētu un radītu pienācīgu dzīvi ikvienam. Ar institucionalizētu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos būtu viegli veikt pašizvērtējumu un neatkārtot iepriekšējās kļūdas jaunos veidos.
4.4.5.Visām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ir aktīvi jāatbalsta projekti, uzņēmumu darbības un politika, kas rada jaunu sociāli ekoloģiskas tirgus ekonomikas pieeju. Papildus ekonomikas aspektiem vairāk ir jāņem vērā arī būtiskie sociālie un biofiziskie jautājumi (piemēram, klimata pārmaiņas). Tāpēc papildus tīri ekonomiskiem rādītājiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību vienlīdzīgā attīstības partnerībā ir arī jāņem vērā holistiskie aspekti, kas veicina labjutību ikvienam
.
4.4.6.Daudzām lauksaimniecības investīcijām ir apšaubāma ietekme uz kopienām. Regulāri tiek ziņots par cilvēktiesību pārkāpumiem un ieguldītājiem, tostarp Eiropas ieguldītājiem, kuri neievēro vienošanos par infrastruktūras veidošanu vai darbvietu radīšanu vietējām kopienām. EESK jo īpaši iebilst pret "zemes sagrābšanu" Āfrikā. Ietekmes novērtējumiem, ko veic ar organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, jābūt stingrākiem un jārada sekas ieguldītājiem, kuri nenodrošina atbilstību vispārējām cilvēktiesībām un IAM. Viena iespēja ir atbalstīt zemes reģistru izveidi un vietējo lauksaimnieku apvienošanu organizācijā, lai radītu kooperatīvus uzņēmumus, kas ir spēcīgāki starptautiskajos tirgos. Tas palīdzētu ES un Āfrikai sasniegt to kopējos mērķus, jo rada struktūras, kas padara iespējamus vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar partneriem Āfrikā un tos stiprina attiecībā pret citiem nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem.
4.5.Sadarbība un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Āfrikas valstīs, pamatojoties uz vispārējām cilvēktiesībām un IAM — ES ceļš uz panākumiem vienlīdzīgai attīstības partnerībai
4.5.1.Uz vispārējām cilvēktiesībām balstītas pieejas pieņemšana, demokrātiskas pārvaldības struktūru veidošana, ekonomiskās un finanšu pārvaldības uzlabošana, izmantojot publisko finanšu pārredzamu pārvaldību, kā arī uzticamas sistēmas radīšana korupcijas apkarošanai, pamatojoties uz neatkarīgu tiesu varu, palīdz izveidot spēcīgus, pašnoteicošus un stabilus partnerus uzņēmējdarbībā un attīstībā. Organizēta pilsoniskā līdzdalība pavisam noteikti varētu nodrošināt, ka visi minētie pasākumi tiek īstenoti.
4.5.2.ES solījumi ir jāpārvērš reālos rezultātos. Tikai ievērojot vispārējās cilvēktiesības un sasniedzot IAM, mēs spēsim pārvarēt atkarību un kļūt par vienlīdzīgiem attīstības partneriem.
Briselē, 24/07/2020
Dilyana Slavova
Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________