Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
ECO/494
Nodokļu politika/privātie ieguldījumi un ilgtspējīgas attīstības mērķi
— sadarbība ar ANO Ekspertu komiteju par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos
ATZINUMS
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Nodokļu politika/privātie ieguldījumi un ilgtspējīgas attīstības mērķi — sadarbība ar ANO Ekspertu komiteju par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos
[pašiniciatīvas atzinums]
|
Administrators
|
Jüri SOOSAAR
|
|
Dokumenta datums
|
03/12/2019
|
Ziņotājs: Krister Andersson
|
Juridiskais pamats:
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
24/01/2019
|
|
Atbildīgā specializēta nodaļa
|
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
29/11/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Nodokļu politika ir būtiska virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jo tā nosaka ieguldījumu, nodarbinātības un inovācijas ekonomisko vidi, vienlaikus nodrošinot valdībai ieņēmumus publisko izdevumu finansēšanai. Papildu pasākumi, kuru mērķis ir saskaņot politiku un palielināt uzticamību, varētu vairāk veicināt privātos ieguldījumus un novērst globālo ieguldījumu nepietiekamību, stimulējot kapitāla plūsmas no valstīm, kas intensīvi izmanto kapitālu, uz valstīm, kam ir nepieciešami ieguldījumi.
1.2.Uzņēmumi nodrošina vērtīgas preces un pakalpojumus valstu tautsaimniecībā un ir nozīmīgs ieguldījumu, produktivitātes, iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks. Tā kā šīs organizācijas ir dažādas un to spektrs ir no MVU līdz starptautiskiem uzņēmumiem, tās ir svarīgs pieredzes, radošuma un inovācijas resurss, kas palīdz atrisināt daudzas ilgtspējīgas attīstības problēmas.
1.3.Pastāvot lielai procentuālajai daļai neoficiālas saimnieciskās darbības, sašaurinās nodokļu bāze, kas vēl vairāk samazina nodokļu iekasēšanas potenciālu un palielina kropļojumus. Nodokļu bāzēm vajadzētu būt iespējami plašākām, ļaujot nodokļu likmei būt pēc iespējas nekropļojošākai.
1.4.EESK gribētu uzsvērt, ka sekmīgai iekšzemes resursu mobilizācijai ir nepieciešams, lai 1) nodokļu nolēmumi tiktu pieņemti atklāti un pārredzami; 2) tiktu ieviestas sistēmas, kas nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un parlamentāriešu pārskatatbildību; 3) valdību lēmumi par nodokļiem un izdevumiem būtu pārredzami; un lai 4) nodokļi būtu redzami.
1.5.Privātajam sektoram ir svarīga nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā. Atalgojuma politika, kā arī apmācība un izglītošana darba vietā ir svarīga, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem karjeras virzībā un profesionālajā izaugsmē. Iespējas, kas saistītas ar sieviešu līdzdalību pasaules ekonomikā, ir milzīgas, un tām vajadzētu būt iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un produktivitātes virzošajam spēkam.
1.6.Nodokļu politikai, kas attiecas uz digitalizēto ekonomiku, būtu jācenšas veicināt, nevis kavēt ekonomikas izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus. Ņemot vērā digitalizēto uzņēmumu pieaugošo nozīmi, ir jāizstrādā jauna metodika saiknes un peļņas noteikšanai, lai noteiktu nodokļu piemērošanas tiesības starp tirgus valstīm un valsti, kurā digitalizētie starptautiskie uzņēmumi (MNE) ir reģistrēti.
1.7.EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visi jaunie noteikumi par to, kā piešķirt nodokļu tiesības starp valstīm, ir taisnīgi gan mazām, gan lielām patērētājvalstīm, kā arī attīstītām un jaunattīstības valstīm. Ir jāatzīst pienācīgs atalgojums par ieguldījumu, kas veikts inovācijā, uzņēmējdarbībā u. c. Uzņemējdarbības nodokļu ieņēmumi — kaut arī nelieli attiecībā pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem — ir svarīgs avots, kas ļauj mobilizēt resursus un finansēt nepieciešamo infrastruktūru, pētniecību un attīstību, izglītību un veselības aprūpi utt..
1.8.EESK norāda, ka ES dalībvalstis ir IAM galveno izpildītāju vidū. Komiteja uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas fiskālās un nodokļu sistēmas nolūkā sasniegt IAM. Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste visos līmeņos ir būtiska, lai īstenotu IAM, jo pilsoniskā sabiedrība pārstāv nozīmīgus dalībniekus, kas nodrošina programmas 2030. gadam īstenošanu, un lielu daļu nepieciešamo ieguldījumu nodrošinās privātais sektors.
1.9.EESK atzinīgi vērtē platformu sadarbībai nodokļu jomā, kas ir Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Pasaules Bankas grupas (PBG) kopīga iniciatīva, jo tā veicina mijiedarbību starp standartu noteikšanu, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību starptautisko nodokļu jomā. EESK uzskata, ka arī ES būtu jābūt platformas dalībniecei.
1.10.EESK uzskata, ka darbs, kas saistīts ar nodokļiem/privātajiem ieguldījumiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ko veic ANO Ekspertu komiteja par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, ir ļoti svarīgs, lai virzītu uz priekšu globālo dialogu un ievērojami veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un paraugprakses apmaiņu. EESK uzsver, ka Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai ir aktīvi jāiesaistās šajā būtiskajā starptautiskajā diskusijā.
2.Ievads jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumiem, nodokļu piemērošanu un IAM
2.1.Programma 2030. gadam ir koncentrēta uz 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un 169 mērķiem, kuru nolūks ir risināt politiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras mūsu pasaule.
2.2.Lai sasniegtu minētos mērķus, svarīga nozīme ir privātajiem ieguldījumiem, un nepieciešama darbība būtu ieguldījumu un nodokļu politikas turpmāka saskaņošana, kas veicinātu ieguldījumus, darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi pasaules līmenī. Šajā virzienā svarīgu darbu jau ir veikusi ESAO, piemēram, īstenojot projektu Base Erosion Profit Shifting (Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana — BEPS) un iniciatīvu Policy Coherence for Sustainable Development (Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai) (2018).
2.3.Nodokļu politika ir būtiska virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jo tā nosaka ieguldījumu, nodarbinātības un inovācijas ekonomisko vidi, vienlaikus nodrošinot valdībai ieņēmumus publisko izdevumu finansēšanai. Papildu pasākumi, kuru mērķis ir saskaņot politiku un palielināt uzticamību, varētu vairāk veicināt privātos ieguldījumus un novērst globālo ieguldījumu nepietiekamību, stimulējot kapitāla plūsmas no valstīm, kas intensīvi izmanto kapitālu, uz valstīm, kam ir nepieciešami ieguldījumi.
2.4.Jaunattīstības valstis, kurām visvairāk ir vajadzīgi resursi, joprojām saskaras ar nodokļu iekasēšanas problēmām. Jaunattīstības valstīs ieguldījums no iedzīvotāju ienākumu nodokļa bieži vien ir ļoti mazs — tikai daži procenti no IKP, savukārt attīstītajās valstīs šis nodoklis veido ieņēmumu lielāko daļu, jo īpaši, ja ir iekļautas sociālā nodrošinājuma iemaksas.
2.5.Ļoti svarīgi ir arī tas, kā nodokļu ieņēmumi tiek administrēti un izlietoti. Jānorāda, ka dažas valstis, galvenokārt Āfrikā, iegulda par 25–35 procentiem vairāk izglītības un veselības aprūpes nozarē, lai panāktu tādus pašus rezultātus kā attīstītākās un efektīvākās valstis. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka publiskie izdevumi ir rentabli.
3.Nodokļi kā instruments vides aizsardzībai
3.1.Vairāki IAM mērķi saistībā ar klimata aizsardzību iegūtu, ja tiktu izveidots saskaņots satvars un īstenošanas plāns dabas resursu izmantošanas nodokļu jomā. Vides nodokļu politiku varētu izmantot, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām (13. mērķis) un aizsargātu ekosistēmas okeānos un uz zemes (14. un 15. mērķis). Ietekmējot ieguldījumu cenu veidošanas struktūru, nodokļu politiku var izmantot, lai veicinātu cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju (7. mērķis) un stimulētu kopējo dabas resursu atbildīgu izmantošanu (12. mērķis).
3.2.Raugoties no ekonomikas aspekta, vides nodokļu mērķis ir koriģēt ārējo ietekmi, proti, situācijas, kurās piesārņotāji spēj pārnest ar vides kaitējumu saistītās izmaksas uz sabiedrību; piemērs tam ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Izstrādājot minēto veidu nodokļus, daudzējādā ziņā lietderīgi būtu procesā iesaistīt pilsonisko sabiedrību un uzņēmumus, jo tas nodrošinātu, ka politika, kas stiprina tiesisko regulējumu, saskaņo privātā sektora stimulus ar publiskajiem mērķiem.
3.3.Kā piemēru politikas pasākumu kopumam nodokļu jomā varētu minēt pakāpenisku atteikšanos no subsīdijām neefektīvajam fosilajam kurināmajām (12.C mērķis). Tas radītu svarīgus budžeta ietaupījumus valdībām, vienlaikus arī padarot šo veidu kurināmos mazāk pievilcīgus uzņēmumiem un patērētājiem. Šie ietaupījumi, ja tos novirza uz atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšanu globālajā enerģijas piegādē (7.2. mērķis), var atbalstīt universālu piekļuvi tīrai enerģijai (7.1. mērķis). Īstenojot papildu politiku, kuras mērķis ir stimulēt ieguldījumus tīrās enerģijas infrastruktūrā (7.B mērķis), varētu veicināt ekonomikas izaugsmes un vides degradācijas nošķiršanu (8.4. mērķis).
3.4.Uzņēmumu stimulu saskaņošanas ar publiskiem mērķiem princips atbilst Adisabebas Rīcības programmai, ar kuru uzņēmumi tika mudināti ieviest uzņēmējdarbības pamata modeli, kas ņem vērā uzņēmumu darbību ietekmi uz vidi, sociālo jomu un valdības darbu. Uzņēmumi nodrošina vērtīgas preces un pakalpojumus valstu tautsaimniecībā un ir nozīmīgs ieguldījumu, produktivitātes, iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks. Tā kā uzņēmumi ir dažādi un to spektrs ir no MVU līdz starptautiskiem uzņēmumiem, tie ir svarīgs pieredzes, radošuma un inovācijas resurss, kas palīdz atrisināt daudzas ilgtspējīgas attīstības problēmas.
3.5.Ņemot vērā IAM savstarpējo saistību, pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu, ka politikas izstrādē un īstenošanā tiek atspoguļota trīs dimensiju ilgtspējīga attīstība (ekonomikas, sociālā un vides attīstība). Vides nodokļi parasti ir atzīti par regresīviem, kas nozīmē, ka tiem ir lielāka ietekme uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt, lai politika paliktu sociāli ilgtspējīga.
3.6.EESK gribētu uzsvērt pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi IAM īstenošanas uzraudzībā un sociāli pieņemamu pasākumu nodrošināšanā, kā arī centienos norādīt uz nepieciešamību pārskatīt rādītājus.
3.7.EESK vēlas uzsvērt nepieciešamību radīt atbilstošus pamatnosacījumus, lai nodrošinātu, ka gan privātie, gan publiskie līdzekļi tiek novirzīti ilgtspējīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vajadzīgi ilgtspējīgai ekonomikai.
4.Neoficiālās ekonomikas nodokļi
4.1.Lai finansētu publiskos ieguldījumus un IAM sasniegšanai nepieciešamos publiskos izdevumus, valdībām ir būtiski paplašināt nodokļu bāzi, piemērojot nodokļus neoficiālajai ekonomikai. Saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas sniegto informāciju vairāk nekā 61 % pasaules darbaspēka (2 miljardi cilvēku) ienākumus gūst neoficiālajā sektorā, un 93 % neoficiālās nodarbinātības pasaulē ir koncentrēti valstīs ar strauji augošu ekonomiku un jaunattīstības valstīs. Šā iemesla dēļ ir būtiski izstrādāt tādu nodokļu politiku un iestāžu satvaru, kas nodrošina neoficiālā sektora integrāciju oficiālajā ekonomikā.
4.2.Neoficiālās ekonomikas ievērojamā loma — jo īpaši jaunattīstības valstīs — nozīmē, ka iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas saimnieciskās darbības paliek ārpus nodokļu bāzes. Daudzos gadījumos izvēle darboties ārpus oficiālās ekonomikas nav aktīva izvēle, bet drīzāk vienīgā praktiskā alternatīva uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kuri vai nu nevar piekļūt oficiālajam sektoram vai ir tikuši no tā izslēgti. Neoficiālās ekonomikas iekļaušana ir jāveicina, izmantojot efektīvas iestādes (16.a un 16.6. mērķis), kas ļauj darba ņēmējiem, uzņēmumiem un patērētājiem dot ieguldījumu valsts nodokļu bāzē un tajā pašā laikā izmantot sociālo aizsardzību un pakalpojumus. Jo īpaši nodokļu sistēmu taisnīgumam, pārredzamībai, efektivitātei un iedarbīgumam vajadzētu būt prioritātei kā ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumam.
4.3.Daudzi uzņēmumi vēlētos kļūt oficiāli, jo ir slēptās izmaksas, ar ko saskaras MVU, kuri darbojas ārpus oficiālās ekonomikas, un daudzas priekšrocības uzņēmumiem, kas darbojas oficiāli. Priekšrocības, darbojoties oficiālā ekonomikā, ietver atvieglotu piekļuvi kredītam un citiem finanšu instrumentiem (8.10. mērķis), apmācības un atbalsta programmām, valsts iepirkuma līgumiem, īpašumtiesībām, kā arī iespējai sadarboties ar lielākiem uzņēmumiem. Ar formalizēšanu saistītās izmaksas ir reģistrācijas un licenču izmaksas, nodokļu atbilstības izmaksas, darba tiesību aktu un citu valsts noteikumu ievērošanas izmaksas. Vienkāršojot reģistrācijas, licencēšanas un nodokļu atbilstības administrēšanas procedūras, uzņēmumi tiktu stimulēti savu darbību veikt oficiāli.
4.4. Daudzās situācijās, kur neoficiālā ekonomika ir ļoti plaši izplatīta, nozīmīgs faktors šajā procesā var būt gan uzņēmumi kopumā, gan dažkārt un jo īpaši kooperatīvi uzņēmumi, kas ļauj daudziem cilvēkiem bez saimnieciskiem resursiem uzsākt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību, pat tikai ar minimālu kapitālu.
4.5.Veicinot mikrouzņēmumu un MVU formalizēšanu, tiktu nodrošināta politika, kas atbalsta darbvietu radīšanu un augošus uzņēmumus (8.5. mērķis). Ir jāievēro darba tirgus noteikumi, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus (8.5. mērķis). Tāpat lielāka pārraudzība un regulāra saimnieciskās darbības kontrole ļautu valdībām pieņemt politiku, jo īpaši fiskālo, algu un sociālās aizsardzības politiku, kas pakāpeniski ļauj sasniegt lielāku vienlīdzību (10.4. mērķis).
4.6.Kaut arī priekšrocības, ko sniedz nodokļu iekasēšanas funkcionējoša sistēma, ir acīmredzamas, ir problēmas attiecībā uz to, kā īstenot nepieciešamās izmaiņas, lai palielinātu valstu spējas šajā jomā. Pagātnē gūtā pieredze ir parādījusi, ka liela daļa šajā nolūkā novirzīto centienu bieži ir izraisījuši kropļojumus, zemu ienesīgumu, augstas iekasēšanas izmaksas, izpildes problēmas un pat kapitāla aizplūšanu. Ņemot vērā, ka daudzas jaunattīstības valstis ir samazinājušas līdzekļus, prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem, lai uzlabotu nodokļu sistēmu administratīvo efektivitāti un iedarbīgumu. Privātais sektors var sniegt palīdzību spēju veidošanā, kā arī pieredzes nodošanā no augsti attīstām valstīm un ekonomikām.
4.7.Kad valdības cenšas novērst jebkādu ieņēmumu trūkumu — neatkarīgi no tā, vai tie ir tiešie vai netiešie nodokļi — ir jāņem vērā administratīvās izmaksas un atbilstības izmaksas. Īpaša uzmanība jāpievērš zemu ienākumu guvēju situācijai un nodokļu sloga sadalei atbilstīgi ienākumu līmeņiem. Pieaugoša nevienlīdzība var apdraudēt nodokļu morāli.
4.8.Pastāvot lielai procentuālajai daļai neoficiālas saimnieciskās darbības, sašaurinās nodokļu bāze, kas vēl vairāk samazina nodokļu iekasēšanas potenciālu un palielina kropļojumus. Ir būtiski uzsvērt to, ka ir jāmobilizē resursi, lai uzlabotu iekšzemes nodokļu iekasēšanu (17.1. mērķis) un apkarotu izvairīšanos no nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Valstīm ir jāuzlabo sadarbība pret nelikumīgām finanšu plūsmām, un ES būtu jāapsver iespējamo pretpasākumu saskaņota saraksta ieviešana.
4.9.EESK gribētu uzsvērt, ka sekmīgai iekšzemes resursu mobilizācijai ir nepieciešams, lai 1) nodokļu nolēmumi tiktu pieņemti atklāti un pārredzami; 2) tiktu ieviestas sistēmas, kas nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un parlamentāriešu pārskatatbildību; 3) valdību lēmumi par nodokļiem un izdevumiem būtu pārredzami; un lai 4) nodokļi būtu redzami.
5.Nodokļi un dzimumu līdztiesība
5.1.Ilgtspējīgas attīstības 5. mērķis tiecas izskaust visu veidu diskrimināciju pret visām sievietēm un panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt iespējas visām sievietēm un meitenēm. Priekšnoteikums sieviešu iespēju nodrošināšanai ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz saimnieciskajiem resursiem, kā arī piekļuvi īpašumtiesībām un kontroli pār zemi un citiem īpašuma veidiem, finanšu pakalpojumiem, mantojumu un dabas resursiem (5.a mērķis). Īstenojot sieviešu ekonomisko emancipāciju, tiek uzlabota sieviešu pilntiesīga un efektīva līdzdalība un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē (5.5. mērķis). Šo mērķu sasniegšana, nodrošinot sieviešu ekonomiskās tiesības, stiprina arī citus IAM, piemēram, 8. mērķi (cilvēka cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme) un 16. mērķi (taisnīga tiesa un stipras iestādes).
5.2.Privātajam sektoram ir svarīga nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā. Atalgojuma politika, kā arī apmācība un izglītošana darba vietā ir svarīga, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem karjeras virzībā un profesionālajā izaugsmē. Iespējas, kas saistītas ar sieviešu līdzdalību globālajā ekonomikā, ir milzīgas, un tām vajadzētu būt iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un produktivitātes virzošajam spēkam.
5.3.Pastāv cieša saikne starp neoficiālā sektora īpatsvara samazināšanu un dzimumu līdztiesību. Ja uzņēmumi nemaksā nodokļus, tas nozīmē, ka publiskajai pārvaldei (valsts, reģionālajā un vietējā līmenī) būs mazāk līdzekļu sabiedriskajiem pakalpojumiem, ilgtspējīgai infrastruktūrai un sociālajai aizsardzībai, kas ir svarīgi dzimumu līdztiesībai. Ja nebūs pienācīgu sociālo izdevumu un atbilstošas infrastruktūras, tiks skarti nabadzīgie cilvēki, un jo īpaši un bieži vien sievietes.
6.Nodokļi digitalizētajā ekonomikā
6.1.Ekonomikas straujā digitalizācija ir svarīgs globālās ekonomiskās izaugsmes virzošais spēks. Tā nodrošina arī efektīvāku informācijas apkopošanu nodokļu iestādēm un uzlabotus pakalpojumus nodokļu maksātājiem. Tomēr ekonomikas digitalizācija izraisa jautājumu par to, kur ienākumi un peļņa tiek gūta un radīta un kā tie tiek sadalīti starp valstīm. Digitālos pakalpojumus var sniegt attālināti bez fiziskas klātbūtnes tirgus jurisdikcijā tur, kur notiek patēriņš.
6.2.Nodokļu politikai, kas attiecas uz digitalizēto ekonomiku, būtu jācenšas veicināt, nevis kavēt ekonomikas izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus. Ņemot vērā digitalizēto uzņēmumu pieaugošo nozīmi, ir jāizstrādā jauna metodika saiknes un peļņas noteikšanai, lai noteiktu nodokļu piemērošanas tiesības starp tirgus valstīm un valsti, kurā digitalizētie starptautiskie uzņēmumi (MNE) ir reģistrēti.
6.3.Tas prasa rast starptautiski pieņemtu risinājumu, kā piemērot nodokļus šiem jaunajiem uzņēmumu modeļiem, vienlaikus ņemot vērā gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu vajadzības. Lai īstenotu jebkādu nodokļu modeli digitalizētajā ekonomikā, ir jāizveido pastiprināta sadarbība starp valstu nodokļu iestāžu administrāciju, kā arī izšķiršanas mehānisms vairāku pušu strīdiem.
6.4.ESAO starpposma ziņojumā
“Digitalizācijas radītās nodokļu jomas problēmas — 2018. gada starpposma ziņojums”
. (2018. gada marts) izklāstīts no iekļaujošā satvara izrietošais saskaņotais darba virziens digitalizācijas un starptautisko nodokļu noteikumu jomā līdz 2020. gadam. Ziņojumā aprakstīts, kā digitalizācija skar arī citas nodokļu sistēmas jomas, sniedzot nodokļu iestādēm jaunus instrumentus, kas dod iespēju uzlabot nodokļu maksātājiem sniegtos pakalpojumos, paaugstināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti un atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. ESAO/iekļaujošā satvara galīgais ziņojums ir sagaidāms 2020. gadā.
6.5.EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visi jaunie noteikumi par to, kā piešķirt nodokļu tiesības starp valstīm, ir taisnīgi ir taisnīgi gan mazām, gan lielām patērētājvalstīm, kā arī attīstītām un jaunattīstības valstīm. Ir jāatzīst pienācīgs atalgojums par ieguldījumu, kas veikts inovācijā, uzņēmējdarbībā u. c. Uzņēmumu nodokļu ieņēmumi — kaut arī nelieli attiecībā pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem — ir svarīgi resursu mobilizācijai un nepieciešamās infrastruktūras finansēšanai, pētniecībai un attīstībai, izglītībai un veselības aprūpei, utt.
7.Privāto ieguldījumu nozīme IAM izpildē
7.1.EESK norāda, ka attiecībā uz daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem ES dalībvalstis ir IAM galveno izpildītāju vidū. Komiteja uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu uz nākotni orientētas fiskālās un nodokļu sistēmas nolūkā sasniegt IAM.
7.2.Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste visos līmeņos ir būtiska, lai īstenotu IAM, jo pilsoniskā sabiedrība pārstāv nozīmīgus dalībniekus, kas nodrošina programmas 2030. gadam īstenošanu, un lielu daļu nepieciešamo ieguldījumu nodrošinās privātais sektors.
7.3.Uzņēmumi ir globāls produktivitātes, iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes, darbvietu radīšanas, ieguldījumu un inovācijas virzošais spēks. Privātā sektora pieredzē sakņojas risinājumi daudzām problēmām, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību.
7.4.Ieguldījumiem, tostarp ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) ir svarīga nozīme nabadzības izskaušanā, klimata pārmaiņu apkarošanā un iekļaujošas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Piemēram, 8. mērķa sasniegšanai būs nepieciešami lielāki privātā sektora ieguldījumi. Adisabebas Rīcības programmā (2015) tas ir atzīts, norādot, ka privāto uzņēmumu darbība, ieguldījumi un inovācija ir nozīmīgs produktivitātes, iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas virzošais spēks.
7.5.EESK uzsver, ka prognozējami nodokļu noteikumi ir būtiski pārrobežu tirdzniecībai, uzņēmumu ieguldījumiem, darbvietām un izaugsmei. Ienākumu nodokļu līgumi varētu sekmēt tirdzniecības izaugsmi, nodrošinot lielāku noteiktību uzņēmumiem, samazinot nodokļu dubulto uzlikšanu un garantējot mehānismu cīņai pret nodokļu agresīvu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Valdībām ir jāvienojas par pieņemamiem nodokļu konkurences veidiem, un uzņēmumiem ir jāievēro noteikumi un principi, ko saskaņojušas valstis un kas saskaņoti starp valstīm.
7.6.Nesen ESAO un SVF nāca klajā ar kopīgu ziņojumu par noteiktību nodokļu jomā kā atbildi uz G20 līderu pieaugošajām bažām par nenoteiktību nodokļu jautājumos un tās ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumiem, jo īpaši starptautisko nodokļu kontekstā.
7.7.Pasaules Bankas 2018. gada ziņojumā par nodokļu maksāšanu ir norādīts, ka daudziem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs nodokļu slogs jau pašreiz ir diezgan augsts. Piemēram, Subsahāras Āfrikas valstīs faktiskā nodokļu likme, ko piemēro vidēja lieluma uzņēmumiem, ir par septiņiem procentpunktiem lielāka nekā vidēji pasaulē. Nodokļu politikai, kas veicina ieguldījumus un inovāciju, jo īpaši jaunattīstības valstīs, būtu daudz jādara ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) piesaistīšanā, kas attiecīgi nodrošina cilvēka cienīga darba iespējas, inovāciju un lielāku produktivitāti, lai efektīvi palielinātu valsts iekšzemes kopproduktu.
7.8.Uzņēmumiem jābūt pārredzamiem attiecībā pret nodokļu iestādēm. ESAO uzskata, ka pārskatu sniegšanas par katru valsti galvenais mērķis ir izstrādāt augsta līmeņa riska novērtēšanas instrumentu, lai nodokļu iestādēm nodrošinātu labāku pārskatu par starptautisko uzņēmumu globālajām darbībām un samaksātajiem nodokļiem, vienlaikus to neuzskatot par nodokļu bāzi. Turklāt valdībām jānodrošina arī lielāka pārredzamība attiecībā uz iekasēto nodokļu daudzumu un to, kā tie tiek izlietoti.
7.9.Dažkārt ir nepareiza attieksme, ka attīstības finansējumu varētu pilnīgi vai galvenokārt nodrošināt, “novēršot starptautisko uzņēmumu apšaubāmo nodokļu praksi.” Objektīvi ESAO aprēķini liecina, ka ar starptautisko uzņēmumu darbību saistītā nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana sasniedza 100–240 miljardus USD pirms jebkādu pretpasākumu piemērošanas. ES tika lēsts, ka BEPS ir bijis 0,3 % no IKP. Kaut arī ievērojama, šī summa nav pietiekama IAM īstenošanas finansēšanai. Turklāt šie ieņēmumi visticamāk nenonāktu to valstu rīcībā, kurām vairāk vajadzīgi attīstības līdzekļi. Svarīgākais IAM finansēšanas ieņēmumu avots ir ilgtspējīga ekonomikas izaugsme. Tādējādi šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama nodokļu politika, kas veicina ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko izaugsmi.
7.10.EESK atzinīgi vērtē platformu sadarbībai nodokļu jomā, kas ir Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Pasaules Bankas grupas (PBG) kopīga iniciatīva, jo tā veicina mijiedarbību starp standartu noteikšanu, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību starptautisko nodokļu jomā. EESK uzskata, ka arī ES būtu jābūt platformas dalībniecei.
7.11.EESK uzskata, ka darbs, kas saistīts ar nodokļiem/privātajiem ieguldījumiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ko veic ANO Ekspertu komiteja par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, ir ļoti svarīgs, lai virzītu uz priekšu globālo dialogu un ievērojami veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un paraugprakses apmaiņu. EESK uzsver, ka Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai ir aktīvi jāiesaistās šajā būtiskajā starptautiskajā diskusijā.
Briselē, 2019. gada 29. novembrī
Stefano Palmieri
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs