Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
CCMI/167
Rūpniecības nozaru skatījums uz klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Rūpniecības nozaru skatījums uz klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu
[pašiniciatīvas atzinums]
Ziņotājs: Aurel Laurenţiu Plosceanu
Līdzziņotājs: Enrico Gibellieri
|
Pilnsapulces lēmums
|
24/01/2019
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā struktūrvienība
|
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
|
|
Pieņemts CCMI sanāksmē
|
03/06/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
17/07/2019
|
|
Plenārsesija Nr.
|
545
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
148/3/3
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas resursietilpīgajām un energoietilpīgajām nozarēm ir stratēģiska nozīme ES rūpnieciskās vērtības radīšanas ķēdēs. Saskaņā ar Eiropas klimata pārmaiņu ierobežošanas politikas prasībām Eiropas resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs ir jāveic dziļa pārveide un ļoti lieli ieguldījumi, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.
1.2.Pašreizējās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir stimulēt šos ieguldījumus, nosakot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas cenu, taču divas vajadzības ir savstarpēji pretrunīgas: no vienas puses, lai varētu sasniegt klimata politikas mērķus, ir vajadzīgas augstākas cenas, bet, no otras puses, ir jānodrošina resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru spēja konkurēt ar ārējiem konkurentiem, kas par emisijām maksā zemu cenu vai nemaksā vispār.
1.3.Pašreizējā situācijā, kad pasaules tirgos siltumnīcefekta gāzu emisijas cenas ir atšķirīgas, EESK pauž bažas par oglekļa emisiju vai ieguldījumu iespējamo pārvirzi (ražošanu vai ieguldījumu veikšanu tur, kur emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nedarbojas) resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs un par darbvietu zaudējumiem, ko izraisa šāda pārvirze.
1.4.Jau pieņemtā atzinumā EESK ierosināja izveidot globālu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru starptautiskai konkurencei. Līdz šim šis ierosinājums nav radis atsaucību.
1.5.EESK uzskata, ka ir būtiski rūpniecības un enerģētikas politiku saskaņot ar klimata politiku, lai varētu piesaistīt lielus ieguldījumus, kas vajadzīgi resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru pārejai uz bezoglekļa ekonomikas modeli, un ka tai vajadzētu būt “taisnīgai pārejai”, kuras veidošanā un īstenošanā aktīvi jāiesaista sociālie partneri.
1.6.ES un dalībvalstu ieguldījumiem vajadzētu būt vērstiem uz pētniecību, izstrādi un inovāciju un uz zema oglekļa emisijas līmeņa vai bezoglekļa tehnoloģiju ieviešanu minētajās nozarēs, kā arī uz šīm nozarēm vajadzīgās papildu elektroenerģijas ražošanu un darbaspēka izglītošanu un apmācību. Tāpēc nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021.–2027. gadam) jāpalielina finansējums, kas šim nolūkam paredzēts Komisijas priekšlikumā par programmu InvestEU, kā arī finansējums citām ar to saistītajām ieguldījumu programmām.
1.7.EESK iecerējusi iesaistīties pārdomās par ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju, ko Eiropadome ierosinājusi izstrādāt, un izvērtēt tehniskās un juridiskās iespējas īstenot vienu no daudzajiem pašlaik publiski apspriestajiem politiskajiem risinājumiem, proti, iespējas uz robežas īstenot rūpniecisko preču sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekšējo cenu pielāgošanas pasākumus. Komiteja norāda, ka savā pašiniciatīvas atzinumā “Tirgus instrumenti – ES ekonomika, kas rada zemu oglekļa emisiju līmeni” jau 2014. gadā tā ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību izskatīt un, iespējams, ieviest šāda veida mehānismu, taču Komisija un Padome nav atbilstīgi reaģējušas.
1.8.EESK iesaka Komisijai padziļināt pārdomas par šo un citiem politiskajiem risinājumiem, piemēram, par emisiju tirdzniecības sistēmas reformu, oglekļa cenu pielāgošanu uz robežas un no oglekļa intensitātes atkarīgu PVN likmi, un salīdzināt tos, ņemot vērā šādus faktorus:
·ietekme uz oglekļa un ieguldījumu pārvirzi nākotnē, kad ES būs augstākas cenas un mazāka emisiju tirdzniecības sistēmas kvotu pieejamība;
·juridiskā noteiktība tādā jomā kā atbilstība PTO noteikumiem;
·pieņemamība tirdzniecības partneriem;
·tehniskās īstenošanas iespējas, it īpaši saistībā ar vispārpieņemtu grāmatvedības un mērīšanas standartu, kā arī ticamu un atzītu datubāzu pieejamība.
1.9.EESK arī iesaka Komisijai laikus sākt apspriešanos ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai uzzinātu viņu viedokli par apsvērtajiem risinājumiem.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Klimata politikas dilemma resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs
Īstenojot klimata politiku, neizbēgami saskaramies ar vienu problēmu.
2.1.1.No vienas puses, šīs politikas mērķis ir būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (gan tās, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšana, gan tās, kuras rada rūpnieciskie procesi). ES mērķis ir sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam, kā to mudina darīt Komisijas paziņojums “Tīru planētu – visiem!” Ja tādā veidā, lai lauksaimniecība spētu pabarot cilvēci, tiks veikti šie emisiju samazinājumi, globālajai sasilšanai jābūt ievērojami zemākai par 2 °C un, cerams, zemākai par 1,5 °C. Tirgus ekonomikā ļoti efektīvs līdzeklis ir SEG emisiju cenas noteikšana. Tādējādi ekonomikas dalībnieki var rentabli ieguldīt līdzekļus iekārtās vai procesos (tostarp oglekļa piesaistē un uzglabāšanā/izmantošanā), kas mazina emisijas, vai arī ietaupīt līdzekļus, samazinot materiālu patēriņu (piemēram, izmantojot ilglaicīgākus produktus) vai iepērkot tādus materiālus, kuri rada mazākas SEG emisijas (piemēram, pārstrādātus materiālus). Lai šī metode būtu efektīva, siltumnīcefekta gāzu emisiju cenai jābūt tik augstai un prognozējamai, ka tā veicina ieguldījumus vai rīcības maiņu.
2.1.2.No otras puses, resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs enerģijas izmaksas veido lielu daļu no kopējām izmaksām — 25 % tēraudam, 22–29 % alumīnijam un 25–32 % stiklam.
2.1.3.Ja enerģijas izmaksas palielinās tādēļ, ka Eiropas Savienībā tiek noteiktas augstākas siltumnīcefekta gāzu emisiju cenas nekā citviet, un tādēļ, ka tiek veikti lieli un savlaicīgi ieguldījumi zema oglekļa emisijas līmeņa vai bezoglekļa tehnoloģijās, ko izmanto resursietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs un šīm tehnoloģijām vajadzīgās elektroenerģijas ražošanas, pārvades un glabāšanas jaudas nodrošināšanai, un tāpēc pieaug amortizācijas izmaksas, tiek apdraudēta ES resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējā konkurētspēja. Neraugoties uz centieniem paaugstināt energoefektivitāti, šīs nozares galu galā ražo par augstākām cenām nekā to ārējie konkurenti. Šajos tirgos ar ļoti standartizētiem produktiem augstāka cena izraisa tirgus daļas un ar to saistīto darbvietu zaudēšanu. Ja tā notiek, siltumnīcefekta gāzu emisijas no ES ražotājiem vienkārši tiek pārvirzītas ražotājiem citās vietās (un tie bieži vien ir mazāk energoefektīvi), (labākajā gadījumā) neietekmējot kopējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju. Šī parādība tiek dēvēta par “oglekļa emisijas pārvirzi”. Globālās konkurences apstākļos, kad siltumnīcefekta gāzu emisiju cena ir nulle, tas nozīmē, ka oglekļa cena ir jānosaka pēc iespējas zemākā — un pat nulles līmenī.
Šī parādība ir saistīta ar “ieguldījumu pārvirzi”. Pat ja siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā būs zema cena, neskaidrība par šīs cenas izmaiņām jau pašlaik kavē ieguldījumus resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru rūpniecisko iekārtu uzturēšanā un modernizācijā, un šīs neskaidrības negatīvā ietekme rada ļoti lielu satraukumu, jo tā vēl vairāk mazina ES ražotāju konkurētspēju. Ieguldījumu pārvirze ES resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs būtiski palielināsies, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju cenas būs ne tikai svārstīgas, bet arī augstas.
2.1.4.Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma pašlaik ir uzskatāma par ES mēģinājumu noteikt SEG emisiju cenu. Lielākoties tā ir bijusi neefektīva — siltumnīcefekta gāzu emisiju cena gadiem ilgi ir bijusi ļoti zema (pat ja pēdējā laikā tā ir pieaugusi), tomēr tā ir pietiekami svārstīga, lai varētu izraisīt ieguldījumu pārvirzi. Turklāt sistēma ir sarežģīta un paredz daudzus izņēmumus. Viens no šīs neefektivitātes un sarežģītības strukturālajiem iemesliem varētu būt tas, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav spējusi atrisināt iepriekš minēto neizbēgamo problēmu, ko rada pretrunīgās vajadzības nodrošināt gan augstu, gan zemu SEG emisiju cenu.
Tāpēc, iespējams, būs jāatrisina šī dilemma un jāsaskaņo pretrunīgie politikas mērķi attiecībā uz: 1) klimata pārmaiņu ierobežošanu un 2) Eiropas resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējo konkurētspēju, vienlaikus ievērojot visus citus politikas mērķus, piemēram, brīvu un godīgu tirdzniecību saistībā ar ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju, ko Eiropadome aicinājusi izstrādāt.
2.2.Kompensācijas uz robežas kā pēdējā iespēja
2.2.1.ES iestādes dotu priekšroku tādam šīs dilemmas risinājumam kā vienota, globāla emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas nosaka SEG emisiju cenu visā pasaulē. Tomēr līdz šim šis ierosinājums nav radis atsaucību. Jaunākie ģeopolitiskie notikumi vienpusīguma virzienā raisa maz cerību, ka šāda pasaules līmeņa vienošanās tiks panākta laikus.
Eiropas Komisijas izvirzītās prasības (pārstrāde, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumu novirzīšana rūpniecībai, atbalsts inovācijai, bezmaksas kvotas, atļauja dalībvalstīm kompensēt netiešās izmaksas utt.) var nenodrošināt pietiekamus aizsargpasākumus pret oglekļa emisiju vai ieguldījumu pārvirzi apstākļos, kad tiek īstenota asimetriska klimata politika un ES izvirza arvien vērienīgākus klimata aizsardzības mērķus. Tādēļ vairākkārt izskanējuši aicinājumi kā iespējamo risinājumu izmantot alternatīvas koncepcijas klimata politikas mērķu saskaņošanai ar centieniem nodrošināt resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējo konkurētspēju. Šie risinājumi ir saistīti ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ierosināto koncepciju, kas paredz īstenot pielāgošanas pasākumus uz robežas. Šā atzinuma mērķis ir, nākot klajā ar konkrētu priekšlikumu, analizēt šāda risinājuma tehnisko un juridisko iespējamību.
2.3.PTO tiesiskie principi — pielāgošanas pasākumi uz robežas attiecībā uz iekšējiem patēriņa nodokļiem — nedrīkst diskriminēt ārējos ekonomikas dalībniekus.
2.3.1.Uz robežas veikto pielāgošanas pasākumu princips ir šāds — ja kādā jurisdikcijā ir noteikts iekšējais patēriņa nodoklis, pastāv risks, ka vietējie ražotāji (kam šis nodoklis jāmaksā) salīdzinājumā ar ārējiem konkurentiem (kuriem tas nav jāmaksā) nonāks neizdevīgākā situācijā gan iekšējā tirgū (kur konkurence notiek starp vietējiem ražotājiem un importētājiem), gan eksporta tirgos. Attiecīgās jurisdikcijas iestādēm ir atļauts atjaunot godīgu konkurenci: 1) uzliekot nodokli ievestajām precēm un 2) atmaksājot nodokli par eksportētajām precēm.
2.3.2.Pēc pielāgošanas pasākumu pārskatīšanas 1970. gadā (Darba grupas “Tirdzniecības pielāgošanas pasākumi uz robežas” ziņojums) tika norādīts: ja pielāgošanas pasākumi uz robežas atbilst zināmiem nosacījumiem, PTO uzskata, ka ar ražojumiem saistītie pielāgošanas pasākumi ir likumīgi un neraisa bažas par protekcionismu. Šie nosacījumi paredz, ka nedrīkst diskriminēt ārējos ekonomikas dalībniekus (GATT nolīguma II-2.a, III-2. un VI-4. pants), un šajā gadījumā tas nozīmē, ka par ievestajām precēm jāmaksā ne lielāks nodoklis kā tas, ko maksā vietējie ražotāji, un par eksportētajām precēm jāatmaksā ne vairāk kā tā nodokļa summa, kura jau ir samaksāta vietējā tirgū.
2.4.Paredzētie mehānismi — pārredzama grāmatvedības sistēma eksportētājiem; importētāji maksā tikai par pamatmateriālu radītajām SEG emisijām
2.4.1.Lai uz robežas īstenoto pielāgošanas pasākumu principu varētu piemērot saistībā ar SEG emisijām, paredzēti šādi mehānismi:
·lai noteiktu summu, kas jāatmaksā eksportētājiem, pārredzama grāmatvedības sistēma seko līdzi siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir katra rūpnieciskā ražojuma sastāvā, un visā vērtības radīšanas ķēdē tās tiek norādītas kā vēl viena rēķinu pozīcija;
·importētāji maksā par SEG emisijām, ko radījuši pamatmateriāli, kuri izmantoti rūpnieciskā ražojuma izgatavošanai, bet ne par SEG emisijām, kuras radījusi šo ražojumu pārveidošana vai formēšana, kā arī to transportēšanas loģistika. Ar šādu metodi var nonākt ļoti tuvu mērķa sasniegšanai, jo pamatmateriāli ir tie, kas izraisa vairāk nekā 90 % no rūpniecisko ražojumu radītajām SEG emisijām. Tā nodrošina neapstrīdamu pierādījumu muitas iestādei, kas nosaka nodokļu bāzi (katra materiāla veids un svars). Šī metode arī sniedz nelielu priekšrocību importētājiem, lai viņi nevarētu apgalvot, ka tiek diskriminēti.
Šie mehānismi turpinājumā tiek precīzāk raksturoti un skaidroti.
2.5.Eksportēto produktu radīto SEG emisiju cenas atmaksāšana, izmantojot grāmatvedības sistēmu
2.5.1.Sistēma varētu būt šāda. Ja resursietilpīgas un energoietilpīgas nozares uzņēmumam ir jāmaksā par siltumnīcefekta gāzu emisijām (vai nu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredzēto kvotu veidā, tirgū iepērkot tās par mainīgu cenu par kilogramu CO2 ekvivalentu, vai oglekļa dioksīda nodokļa veidā, maksājot fiksētu cenu), tam šis maksājums (un SEG emisiju pamatapjoms) jāatspoguļo savā grāmatvedības sistēmā un šī summa (tostarp uzņēmuma iekārtu radīto SEG emisiju amortizācijas izmaksas) ir jāiekļauj klientiem izrakstītajos rēķinos. Tādējādi tiktu atkal izmantota pašreizējā, jau izstrādātā SEG emisiju uzskaites sistēma, kura Eiropas Savienībā tika izveidota, lai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā aprēķinātu bezmaksas kvotas, un kurai ir liela vērtība. Pieredze, kas vairāk nekā 50 pēdējo gadu laikā uzkrāta saistībā ar PVN, iespējams, liecina, ka šādu izmaksu pārnešanas shēmu tehniski iespējams izveidot.
2.5.2.Tas piegādes ķēdes posms, kurā šis maksājums būtu jāiekļauj rēķinos, ir vēl jānosaka. Ja šis maksājums būtu jāveic galapatērētājam, tam būtu šādas sekas:
·ierosinātā sistēma tiktu tuvināta iekšējā patēriņa nodokļa (tāda kā PVN vai akcīzes nodokļa) modelim, saistībā ar kuru PTO ir skaidri atzinusi pielāgošanas pasākumu uz robežas likumību, un tādējādi tiktu palielināta juridiskā noteiktība;
·netiktu nodarīts kaitējums starpposma uzņēmumiem;
·patērētāji tiktu stimulēti izraudzīties klimatam labvēlīgākus risinājumus.
2.5.3.Ja uzņēmums eksportē preci, kuras tapšanā radušies ar SEG emisijām saistīti izdevumi, tam no savas grāmatvedības sistēmas jāiegūst informācija par eksportētā produkta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un jāpieprasa valstij atlīdzināt ar produkta radīto SEG emisiju apjomu saistītos izdevumus (vai nu atkārtoti pārdodot attiecīgās ETS kvotas tirgū, vai arī atmaksājot oglekļa dioksīda nodokli).
2.5.4.Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiktu saglabātas bezmaksas kvotas ES ražotājiem ar labākajiem darbības rādītājiem, šīs atmaksas apmērs atbilstu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tirgoto kvotu vidējām izmaksām ES ekonomikā un to aprēķinātu, ņemot vērā faktisko tirgus cenu un ES ražotājiem piešķirto bezmaksas kvotu proporciju.
2.5.5.Šī grāmatvedības sistēma nodrošina, ka eksportētājam tiek precīzi atmaksāti izdevumi saistībā ar visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko piegādes ķēdē radījis attiecīgais produkts. Eksportētājam netiek dota nepamatota priekšrocība, un tāpēc šī sistēma atbilst PTO prasībām. Šādu taisnīgumu ir vieglāk pierādīt katrā atsevišķā gadījumā, kad siltumnīcefekta gāzu emisiju cena ir fiksēta (tāpat kā oglekļa dioksīda nodokļa gadījumā). Tomēr, ja SEG emisiju cena ir mainīga (kā tas vērojams emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas tirgū), par taisnīgumu varam runāt tikai vispārīgā formā, jo emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas tirgos ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi spekulanti un ES ražotājiem ir gan labi, gan slikti darbības rādītāji un tādēļ tiem tiek piešķirts atšķirīgs bezmaksas emisiju kvotu skaits.
2.6.Atlīdzību par importētajām precēm var balstīt uz šo preču sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju vai materiālu radītajām SEG emisijām
2.6.1.Rūpniecisko preču radītās SEG emisijas apjomu galvenokārt nosaka šo preču sastāvā esošie materiāli.
Rūpniecisko preču radītās SEG emisijas var iedalīt trijās galvenajās daļās, kas atbilst kādai no pievienoto vērtību radošo darbību kategorijām:
·parasto metālu, ķimikāliju un materiālu, no kuriem tieši vai netieši veidots produkts (piemēram, tērauda, etilēna, benzola, amonjaka, sālsskābes, stikla, koka utt.), radītās SEG emisijas;
·rūpniecisko darbību, kurās pārveido un formē parastos metālus, ķimikālijas vai materiālus (piemēram, polimerizācijas, frēzēšanas, mehāniskās apstrādes, griešanas utt.), radītās SEG emisijas;
·ražotnes iekšējā un ārējā loģistikā dažādos pievienotās vērtības radīšanas posmos radītās SEG emisijas.
Lielāko daļu rūpnieciska produkta izraisīto SEG emisiju rada tā sastāvā esošie parastie metāli, ķimikālijas un materiāli (īpaši, ja tie nav pārstrādāti materiāli). Piemēram, mašīnapstrādāta tērauda gabala apstrādes procesā tiek izmantoti 2,8 kWh enerģijas, bet materiāla tapšanai tika izmantoti 117 kWh enerģijas, t. i., 40 reizes vairāk, un šie skaitļi liecina par to, cik lielas ir šo daļu relatīvā īpatsvara atšķirības. Lielāko daļu no SEG emisijām, ko izraisa tādi galaprodukti kā mēslošanas līdzekļi, plastmasa, elastomēri, šķīdinātāji, smērvielas un tekstilšķiedras, rada ķīmiskās pamatvielas, no kurām šie produkti ir ražoti un kuras var noteikt no to formulām. Tas nozīmē, ka viss rūpnieciska produkta radīto SEG emisiju apjoms daudz neatšķiras no tā sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto SEG emisiju apjoma.
2.6.2.Importētajām precēm piemērojamās atlīdzības aprēķināšana
2.6.2.1.Lai muitas iestādes, kuru pārziņā ir uz robežas īstenotu pielāgošanas pasākumu pārvaldība, varētu strādāt efektīvi un juridiski noteikti gan attiecībā pret sevi, gan importējošo uzņēmumu, kas darbojas labticīgi, ir jānosaka tāda nodokļu bāze un nodokļa likme, kura pieļauj minimālu interpretācijas vai juridiska strīda iespēju.
Apsverot, kādai jābūt SEG emisiju cenai, nodokļa likme ir vai nu prasība iegādāties ETS kvotas par ievestā produkta radīto SEG emisiju apjomu (tirgus sistēmas gadījumā par tādu pašu emisiju kvotas cenu kā tā, kas tiek piemērota, ja eksportētājiem tiek izmaksāta atlīdzība), vai arī oglekļa dioksīda nodokļa likme (strādājot fiksētas likmes režīmā).
2.6.2.2.Nodokļa bāzei jābūt pārbaudāmai, analizējot pašu ievesto preci, kas ir visgrūtāk apstrīdamais pierādījums. Konkrētajā gadījumā ideālā nodokļa bāze būtu visu importētās preces radīto SEG emisiju apjoms.
Visu rūpnieciska produkta radīto SEG emisiju apjomu ir grūti noteikt, jo visas vērtību ķēdē veiktās vērtības pievienošanas darbības ir sarežģītas un daudzas no tām neatstāj pēdas pašā produktā.
Tāpēc ierosinām izmantot tādu risinājumu kā iepriekš aprakstītais vienkāršais, bet praktiskais aptuvenais apjoms — viss importētās preces radīto SEG emisiju apjoms ir aptuveni tāds pats kā to sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju vai materiālu radīto SEG emisiju apjoms, bet tikai tādā gadījumā, ja tie veido vairāk nekā, piemēram, 1 % no kopējās masas. Aprēķinos joprojām tiktu iekļauta mikroelektronika, kas, neraugoties uz mazo masu, rada daudz SEG emisiju.
Priekšmeta sastāvā esošo materiālu radīto SEG emisiju kopapjomu aprēķina šādi — katra parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla, kas attiecīgā priekšmeta sastāvā ir būtiskā daudzumā, masu reizina ar šā parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla radīto SEG emisiju intensitāti (t. i., siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada kilograms šā parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla).
Katras valsts līmenī ir noteikta vairuma parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto SEG emisiju vidējā intensitāte. Dati, arī par Ķīnu, ir pieejami vairākās publiski pieejamās datubāzēs (kas uzskaitītas, piemēram, SEG protokolā), un to pamatā ir pienācīgi izstrādātas aprites cikla izvērtējuma metodes.
2.6.2.3.Lai veicinātu un atalgotu zemāku SEG emisiju intensitāti atsevišķās iekārtās un sekmētu datu izpaušanu, tiek ierosināts šāds pozitīvās mijiedarbības cikla mehānisms.
·Ja ražotājs var ticami pierādīt savu reālo SEG emisiju intensitāti, tad šis lielums attiecas uz viņa produktiem, kurus ieved Eiropas Savienībā. Tomēr, ja šādi ticami dati nav iesniegti, tiek izmantota izcelsmes valsts vidējā SEG emisiju intensitāte un šis vidējais lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā ražošanu un SEG emisijas, kas atlikušas pēc tam, kad ir atskaitīti tie, kuru dati ir ticami.
·Tāpēc ražotāji, kuru kaitējums klimatam ir vismazākais, attiecīgajā valstī pirmie iesaistīsies uzskaites veikšanā (lai netiktu sodīti ar to, ka viņiem piemēro valsts vidējo rādītāju). Šādā veidā valsts vidējais rādītājs pēc tam, kad šie “labvēlīgie” ražotāji tiek izslēgti no aprēķiniem, laika gaitā arvien vairāk pasliktināsies, stimulējot arī citus ražotājus iesniegt ticamus datus.
2.6.2.4.Eiropas Savienība turklāt varētu tehniski atbalstīt ārvalstu uzņēmumu centienus izveidot vajadzīgās drošās SEG emisiju uzskaites sistēmas un tādējādi vēlreiz pierādīt savu draudzīgo nostāju pret tirdzniecības partneriem.
2.6.2.5.Lai nepieļautu, ka negodīgi dalībnieki vienas ražotnes zemo SEG emisiju intensitāti nepamatoti piedēvē citai ražotnei, varētu izstrādāt un izmantot, piemēram, uz blokķēdi balstītu izsekojamības sistēmu.
Briselē, 2019. gada 17. jūlijā
Luca JAHIER
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs