Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
TEN/680
DFS un ITER
ATZINUMS
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības
[COM (2018) 445 final — 2018/0235 (NLE)]
|
Kontaktinformācija
|
ten@eesc.europa.eu
|
|
Administrators
|
Kristian KRIEGER
|
|
Dokumenta datums
|
28/11/2018
|
Ziņotājs: Ulrich Samm
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 12/07/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
20/11/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK norāda, ka tīras enerģijas ieviešana ir augsta prioritāte un šajā nolūkā kodolsintēzes enerģija ir atzīta par potenciālu ilgtermiņa risinājumu, turklāt Eiropa ieņem līderpozīcijas, izstrādājot ilgtspējīgas bezoglekļa kodolsintēzes tehnoloģijas, kas palīdz nodrošināt mūsu energoapgādes struktūru.
1.2.EESK uzsver, ka vērienīgi ilgtermiņa ieguldījumi, kas vajadzīgi kodolsintēzes spēkstacijas izveidei, joprojām ir pakļauti dažiem rūpnieciskiem riskiem, taču panākumu gadījumā kodolsintēzes spēkstacijas radīšana būtu jauns faktors, kurš, pateicoties revolucionārai inovācijai, būtiski mainītu pašreizējo energoapgādi, jo kodolsintēzes degviela ir plaši pieejama un praktiski neizsmeļama.
1.3.Priekšlikumā ir aplūkoti galvenie uzdevumi, kas būs jārisina nākamās DFS periodā, lai uzturētu ITER projekta pozitīvo virzību. Pašlaik Kadarašā, Francijā, sadarbojoties septiņiem pasaules mēroga partneriem (Eiropas Savienībai, ASV, Krievijai, Japānai, Ķīnai, Dienvidkorejai un Indijai), tiek būvēts ITER — pirmais kodolsintēzes reaktors, kura siltumjauda būs 500 MW. Tas sāks darboties 2025. gadā, bet ekspluatāciju pilnā apjomā (500 MW) plānots sākt 2035. gadā. EESK atzinīgi vērtē pozitīvo progresu, kas pēdējos gados pēc problēmu pārvarēšanas panākts, veicot ITER projekta būtisku pārskatīšanu (jauna augstākā līmeņa vadība un pārskatīts ITER pamatscenārija grafiks).
1.4.EESK mudina Komisiju vairāk uzsvērt, ka ir svarīgi sasaistīt ITER projektu un Eiropas kodolsintēzes pētniecību, ko organizē pētniecības un mācību programmas (EURATOM) atbalstītais konsorcijs EUROfusion, kurš pārvalda Kopīgo Eiropas toru (JET) — svarīgu eksperimentālu iekārtu Kalemā, Apvienotajā Karalistē. ITER projekts ir ne tikai jābūvē, bet arī rūpīgi jāsagatavo, un tikai spēcīga Eiropas pētniecības kopiena var uzturēt papildinošās programmas un nodrošināt vadību.
1.5.EESK atzīst ES pievienoto vērtību, ko apliecina EUROfusion veiksmīgā darbība. Tā ir Eiropas pētniecības programma, kurā ir iesaistīta lielākā daļa dalībvalstu (izņemot Luksemburgu un Maltu), kas sniedz ieguldījumu, īstenojot nozīmīgus projektus, un tas viss kopā padara ES par pasaules līderi šajā jomā.
1.6.EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Eiropas ceļvedī kodolsintēzes enerģijas ieviešanai, ko izstrādājis konsorcijs EUROfusion, ir skaidri definēts, kā notiek virzība uz pirmo kodolsintēzes elektrostaciju, — proti, pamatā ir pastiprināta rūpniecības iesaiste, kodolsintēzes zinātnieku un inženieru izglītošana visā Eiropā un spēcīga sadarbība ar trešām valstīm. Saskaņā ar ceļvedi 2035. gadā tiks sākta ITER ikdienas ekspluatācija pilnā apjomā, un, pamatojoties uz tās rezultātiem, aptuveni 2040. gadā ir plānots pabeigt projekta izstrādi pirmajai kodolsintēzes elektrostacijai (DEMO), kas pirmo reizi piegādās elektroenerģiju elektrotīklam, un sākt tās būvniecību.
1.7.EESK saprot, ka ar ITER ir saistīti svarīgi jautājumi, ko var atrisināt, tikai pētot JET, tāpēc piekrīt bažām par Brexit ietekmi uz JET turpmāko darbību. EESK uzskata, ka ITER ekspluatācijas risku mazināšanas un tā pētniecības plāna optimizācijas nolūkā ir svarīgi, lai laikposmā no 2020. gada līdz ITER darbības sākumam JET turpinātu darboties (kā ES vai kopīga ES un Apvienotās Karalistes iekārta), jo šajā laikā nebūs pieejami rezerves risinājumi gadījumam, ja JET tiktu zaudēta.
1.8.Komisijas priekšlikumā ir paredzēts ITER budžets, bet nekas nav teikts par papildinošajai kodolsintēzes pētniecības programmai vajadzīgā budžeta pietiekamību. EESK uzsver, ka budžetam, kurš rezervēts EUROfusion vajadzībām laikposmā no 2021. gada līdz 2025. gadam, jāatbilst mērķiem, kas minēti kodolsintēzes ceļvedī, kura īstenošanai svarīgs ir darbs saistībā ar ITER.
1.9.EESK ir gandarīta par iespējām, ko ieguldījumi kodolsintēzes tehnoloģijās sniedz rūpniecībai un MVU. Laikposmā no 2008. gada līdz 2017. gadam aģentūra “Fusion for Energy” visā Eiropā ir veikusi iepirkuma procedūras un piešķīrusi dotācijas aptuveni 3,8 miljardu EUR vērtībā. Vismaz 500 uzņēmumi, tostarp MVU, un vairāk nekā 70 pētniecības un izstrādes organizācijas no aptuveni 20 dažādām ES dalībvalstīm un Šveices ir guvuši labumu no ieguldījumiem ITER darbībās. Arī ITER projektā iesaistītās puses no trešām valstīm ir parakstījušas līgumus ar Eiropas ekonomikas dalībniekiem, lai atbalstītu savu ITER komponentu ražošanu, tādējādi nodrošinot papildu jaunas darbvietas un izaugsmi Eiropas uzņēmumiem. EESK ņem vērā, ka ITER ieguldījumu lielāko neto ietekmi nodrošina atzarproduktu izstrāde un tehnoloģiju pārnese, kas rada jaunas darījumdarbības iespējas citās nozarēs.
1.10.EESK ir pārliecināta, ka Eiropas kodolsintēzes pētniecība kopumā un it īpaši ITER īstenošana var kalpot kā izcils piemērs, kas apliecina kopīgo Eiropas projektu spēku. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji būtu informēti par rezultātiem, kas iegūti, sniedzot finansējumu un īstenojot kopīgus centienus Eiropas līmenī. Tas palielinās iedzīvotāju uzticēšanos zinātnei un pētniecībai, kā arī veicinās izpratni par to, cik svarīga ir Eiropas Savienība.
2.Ievads
2.1.ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor) ir starptautisks zinātniskas sadarbības projekts, ko 2005. gadā sāka īstenot septiņi pasaules mēroga partneri (ITER projektā iesaistītās puses ir Eiropas Savienība, ASV, Krievija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un Indija). Projekta mērķis ir pierādīt, ka kodolsintēzes enerģijas izmantošana mierīgiem nolūkiem ir zinātniski un tehnoloģiski iespējama, būvējot un ekspluatējot pirmo 500 MW kodolsintēzes reaktoru ITER Kadarašā, Francijā. EESK jau ir atbalstījusi šo projektu vairākos atzinumos
. ITER ir nākamais solis ceļā uz kodolsintēzes enerģiju — inovatīvāko un daudzsološāko ilgtspējīgas enerģijas avotu, kas vienlaikus ar atjaunojamo energoresursu attīstību spēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas.
2.2.ITER projekts 2015. gadā tika būtiski pārskatīts, piemēram, ITER organizācijā un F4E tika iecelta jauna augstākā vadība. ITER padome 2016. gada 19. novembrī apstiprināja pārskatīto ITER pamatscenārija grafiku. Saskaņā ar šo grafiku agrākais tehniski iespējamais termiņš “Pirmās plazmas” posmam ir 2025. gada decembris, bet ekspluatāciju pilnā apjomā (500 MW), izmantojot deitērija-tritija degvielu, ir paredzēts sākt 2035. gadā. Pozitīvs vērtējums par ITER progresu pēdējos gados ir apstiprināts neatkarīgos novērtējumos, kas apliecina projekta stabilizāciju un reālistisku pamatu tā pabeigšanai.
2.3.Eiropas ieguldījumu ITER organizācijai nodrošina ES vietējā aģentūra “Fusion for Energy” (F4E), kas atrodas Barselonā, Spānijā. F4E ir kopuzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Euratom līguma 5. nodaļu. Saskaņā ar statūtiem aģentūrai F4E ir sava budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ko tā veic ar Eiropas Parlamenta starpniecību pēc Eiropas Savienības Padomes ieteikuma. Pēc tam, kad 2015. gadā tika pieņemti jauni finanšu noteikumi par F4E, Enerģētikas ģenerāldirektorāts no Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta pārņēma ITER un līdz ar to F4E pārraudzību.
2.4.Papildus ITER būvniecībai padziļinātu un plašu zinātnisku atbalstu kodolsintēzes pētījumiem sniedz pētniecības un mācību programma
, kas papildina vispārējo pētniecības programmu “Apvārsnis Eiropa”
. Līdztekus klasiskajām kodolpētniecības darbībām minētā programma aptver fundamentālās pētniecības darbības kodolsintēzes enerģijas attīstības jomā saskaņā ar kodolsintēzes pētniecības ceļvedi
, kurā ir aprakstīta optimizēta virzība no ITER un demonstrējumu elektrostacijas (DEMO) izveides uz kodolsintēzes elektrostaciju komerciālu izmantošanu. Kodolsintēzes pētniecības ceļvedī ir aprakstītas ne vien galvenās vajadzīgās iekārtas, bet arī pētniecība, kas jāveic ITER un DEMO atbalstam.
2.5.Kodolsintēzes pētniecības ceļvedi ir izstrādājis konsorcijs EUROfusion, kas ir atbildīgs par Eiropas kodolsintēzes pētniecības darbību koordinēšanu. Minētais konsorcijs apvieno 30 valstu pētniecības institūtus un aptuveni 150 universitātes no 26 ES valstīm, Šveices un Ukrainas. EUROfusion galvenais birojs atrodas Gārhingā, Vācijā, bet galvenā eksperimentālā iekārta Joint European Torus (JET) atrodas Kalemā, Apvienotajā Karalistē.
3.Priekšlikuma kopsavilkums
3.1.Priekšlikumā
ir aplūkoti galvenie uzdevumi, kas būs jārisina nākamās DFS periodā, lai uzturētu ITER projekta pozitīvo virzību, nodrošinātu stabilu būvniecības un montāžas progresu un saglabātu visu ITER projektā iesaistīto pušu saistības. Lai risinātu šos uzdevumus, Eiropas Savienībai šajā projektā būs jāsaglabā vadošās pozīcijas, un tas jāsekmē, nodrošinot nevainojamu F4E darbību un izpildot visas saistības attiecībā uz ES finansējuma un ieguldījumu natūrā daļu.
3.2.Euratom resursi, kas vajadzīgi, lai sekmīgi pabeigtu iekārtas būvniecību un sāktu ekspluatācijas/eksperimentālo posmu, ir sīki aprakstīti Komisijas 2017. gada jūnijā pieņemtajā paziņojumā par ES ieguldījumu reformētajā ITER projektā.
3.3.Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi daudzgadu finanšu shēmā noteikt, ka Euratom saistību maksimālais līmenis 2021.–2027. gadā attiecībā uz ITER ir 6 070 000 000 EUR (pašreizējā vērtībā). Šis finansējums tiek uzskatīts par kritisko masu, kas vajadzīga ar ITER saistītās ES darbības efektīvai īstenošanai atbilstoši jaunajam ITER būvniecības pamatscenārijam. Ierosinātais budžets ir izstrādāts, pamatojoties uz agrāko tehniski iespējamo ITER būvniecības beigu termiņu, tas neietver neparedzētus gadījumus, un tādējādi tiek pieņemts, ka visi galvenie riski var tikt mazināti.
4.Vispārīgas piezīmes
4.1.EESK norāda, ka konkurētspējas nodrošināšana un energoapgādes drošība ir primārie aspekti, bet tie var būt ilgtspējīgi tikai apvienojumā ar cīņu pret klimata pārmaiņām. Tāpēc mūsu nākotnes labklājībai un dzīves kvalitātei izšķiroši svarīgi irilgtspējīgi bezoglekļa energoresursu avoti. Tīras enerģijas ieviešana ir augsta prioritāte, un šajā nolūkā kodolsintēzes enerģija ir atzīta par potenciālu ilgtermiņa risinājumu, turklāt Eiropa ieņem līderpozīcijas kodolsintēzes tehnoloģiju izstrādē.
4.2.EESK uzsver, ka vērienīgi ilgtermiņa ieguldījumi, kas vajadzīgi kodolsintēzes spēkstacijas izveidei, joprojām ir pakļauti dažiem rūpnieciskiem riskiem, taču panākumu gadījumā kodolsintēzes spēkstacijas radīšana būtu jauns faktors, kurš, pateicoties revolucionārai inovācijai, būtiski mainītu pašreizējo energoapgādi. Kodolsintēzes degviela ir plaši pieejama un praktiski neizsmeļama: tritiju var iegūt no litija — metāla, kas lielos daudzumos sastopams Zemes garozā un jūras ūdenī —, bet deitērijs ir atrodams dabiskajā ūdenī.
4.3.EESK vēlas uzsvērt kodolsintēzes atšķirīgās drošības iezīmes salīdzinājumā ar parasto kodolskaldīšanu. Kodolsintēzes elektrostacija pēc būtības ir droša: tikai daži grami degvielas veido plazmu, kas ātri nodziest, ja rodas darbības traucējumi. Deitērija-tritija reakcijas atbrīvo neitronus, kas aktivizē sienu materiālus. Rezultātā radušies radioaktīvie blakusprodukti ir īslaicīgi, tāpēc lielāko daļu materiālu pēc noteikta sabrukšanas laika var pārstrādāt un nav vajadzīgas jaunas kodolatkritumu glabātavas.
4.4.EESK mudina Komisiju vairāk uzsvērt, ka ir svarīgi sasaistīt ITER projektu un Eiropas kodolsintēzes pētniecību, ko organizē EUROfusion. Papildus būvniecībai ITER projektam ir vajadzīga rūpīga sagatavošana un papildinošas programmas. Eiropā koordinēta programma, kurā izmanto JET un citas iekārtas, kopā ar modelēšanu un simulācijām palīdz testēt un izstrādāt ITER darbības scenārijus un prognozēt un optimizēt ITER darbību un DEMO projektu. JET tokamaka ekspluatācijai ar deitērija-tritija maisījumu un ITER līdzīgu sienu ir svarīga nozīme ITER ekspluatācijas sagatavošanā.
4.5.EESK atzīst ES pievienoto vērtību, ko apliecina EUROfusion veiksmīgā darbība. Tā ir Eiropas pētniecības programma, kurā ir iesaistīta lielākā daļa dalībvalstu (izņemot Luksemburgu un Maltu), kas sniedz ieguldījumu, īstenojot nozīmīgus projektus, un tas viss kopā padara ES par pasaules līderi šajā jomā. Ieguldījumi un pētījumu finansējums ir izmantots rūpniecības nozaru, pētniecības organizāciju un universitāšu labā.
4.6.EESK ir pārliecināta, ka Eiropas kodolsintēzes pētniecība kopumā un it īpaši ITER īstenošana var kalpot kā izcils piemērs, kas apliecina kopīgo Eiropas projektu spēku. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji būtu informēti par rezultātiem, kas iegūti, sniedzot finansējumu un īstenojot kopīgus centienus Eiropas līmenī. Tas palielinās iedzīvotāju uzticēšanos zinātnei un pētniecībai, kā arī veicinās izpratni par to, cik svarīga ir Eiropas Savienība, jo tiks īstenots tāls un grūti sasniedzams mērķis, kuru nebūtu iespējams sasniegt katrai valstij atsevišķi ar saviem centieniem un finansējumu un kurš ilgtermiņā radīs nopietnas atskaņas ne tikai tehnoloģiskajā un rūpnieciskajā ziņā, bet arī pētniecības, rūpniecības un MVU jomā, pat īstermiņā un vidējā termiņā būtiski ietekmējot ekonomiku un darbvietu radīšanu.
5.Īpašas piezīmes
5.1.EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Eiropas ceļvedī kodolsintēzes enerģijas ieviešanai ir skaidri definēts, kā notiek virzība uz pirmo kodolsintēzes elektrostaciju, — proti, pamatā ir pastiprināta rūpniecības iesaiste, kodolsintēzes zinātnieku un inženieru izglītošana visā Eiropā un spēcīga sadarbība ar trešām valstīm. Ceļvedis aptver īstermiņa periodu līdz ITER darbības sākšanai (2025. gadā), vidēja termiņa periodu, kas ilgs līdz ITER ikdienas ekspluatācijas sākšanai pilnā apjomā (2035. gadā), un ilgtermiņa periodu, kurā tiks izveidota pirmā kodolsintēzes elektrostacija (DEMO), kas pirmo reizi piegādās elektroenerģiju elektrotīklam.
5.2.ITER ir galvenā ceļvedī aplūkotā iekārta, jo ir paredzams, ka ar to tiks sasniegta lielākā daļa svarīgo starpposma mērķu saistībā ar kodolsintēzes enerģiju. Tādējādi resursi, ko īstermiņā ierosināts piešķirt konsorcijam EUROfusion, pārsvarā ir veltīti ITER un to papildinošajām eksperimentālajām iekārtām, no kurām viena ir Kopīgais Eiropas tors (JET) Kalemā, Anglijā. EESK atzīst, ka JET iekārta ir pierādījusi, ka lielas kodolsintēzes pētniecības infrastruktūras būvniecība un ekspluatācija ir efektīva un palielina ieguvumus zinātnes un rūpniecības jomā.
5.3.EESK atbalsta ITER organizācijas pieprasījumu sniegt vērtīgu informāciju par JET projekta rezultātiem laikposmā līdz ITER “Pirmās plazmas” posmam. Tā kā JET iekārta sniedz unikālas iespējas, jo tā ir vienīgais tokamaks, kas spēj darboties ar tritiju un kam ir ITER pirmās sienas materiāli, un kas nodrošina pilnīgu tālvadību, tās darbības izpēte var palīdzēt izstrādāt ITER pētniecības plānu, lai mazinātu ITER riskus, gūtu izmaksu ietaupījumus un iegūtu darbības licenci. Tas ir īpaši svarīgi, jo Komisijas ierosinātais ITER budžets neietver neparedzētus gadījumus, un tādējādi tiek pieņemts, ka visi galvenie riski var tikt mazināti.
5.4.EESK saprot, ka ar ITER ir saistīti svarīgi jautājumi, ko var atrisināt, tikai pētot JET, tāpēc piekrīt bažām par Brexit ietekmi uz JET turpmāko darbību. EESK uzskata, ka ITER ekspluatācijas risku mazināšanas un tā pētniecības plāna optimizācijas nolūkā ir svarīgi, lai laikposmā no 2020. gada līdz ITER darbības sākumam JET turpinātu darboties (kā ES vai kopīga ES un Apvienotās Karalistes iekārta), jo šajā laikā nebūs pieejami rezerves risinājumi gadījumam, ja JET tiktu zaudēta.
5.5.Komisijas priekšlikumā ir paredzēts ITER budžets, bet nekas nav teikts par papildinošajai kodolsintēzes pētniecības programmai vajadzīgā budžeta pietiekamību. Šis jautājums ir aplūkots atsevišķā priekšlikumā
, kurā savukārt nav minētas ITER vajadzības. EESK uzsver, ka budžetam, kurš rezervēts EUROfusion vajadzībām laikposmā no 2021. gada līdz 2025. gadam, jāatbilst mērķiem, kas minēti kodolsintēzes ceļvedī, kura īstenošanai svarīgs ir darbs saistībā ar ITER, un jāpastiprina darbības DEMO projekta sakarā.
5.6.EESK ir gandarīta par iespējām, ko ieguldījumi kodolsintēzes tehnoloģijās sniedz rūpniecībai un MVU. ES ieguldījumi ITER būvniecībā sniedz būtiskas priekšrocības Eiropas rūpniecībai, un pētniecības kopiena dod uzņēmumiem iespēju piedalīties darbā, kas saistīts ar visprogresīvāko pētniecību un izstrādi, tehnoloģijām, ITER komponentu projektēšanu un ražošanu. Rezultātā radītās jaunās zināšanas un atzarprodukti sekmē ekonomikas izaugsmi un veicina nodarbinātību. Laikposmā no 2008. gada līdz 2017. gadam aģentūra “Fusion for Energy” visā Eiropā ir veikusi 839 iepirkuma procedūras un piešķīrusi dotācijas aptuveni 3,8 miljardu EUR vērtībā. Vismaz 500 uzņēmumi, tostarp MVU, un vairāk nekā 70 pētniecības un izstrādes organizācijas no aptuveni 20 dažādām ES dalībvalstīm un Šveices ir guvuši labumu no ieguldījumiem ITER darbībās. Arī ITER projektā iesaistītās puses no trešām valstīm ir parakstījušas līgumus ar Eiropas ekonomikas dalībniekiem, lai atbalstītu savu ITER komponentu ražošanu, tādējādi nodrošinot papildu jaunas darbvietas un izaugsmi Eiropas uzņēmumiem.
5.7.EESK ņem vērā Komisijas sniegtu plašo informāciju, no kuras izriet, ka ITER ieguldījumu lielāko neto ietekmi rada atzarproduktu izstrāde un tehnoloģiju pārnese. ITER vajadzībām izstrādātās tehnoloģijas rada jaunas darījumdarbības iespējas citās nozarēs, jo ar ITER saistītais darbs palielina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globālajā ekonomikā, dod iespēju tradicionālajiem uzņēmumiem iekļūt augsto tehnoloģiju tirgū, kā arī piedāvā Eiropas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un MVU unikālu iespēju nodarboties ar inovāciju un izstrādāt ne tikai kodolsintēzes procesā izmantojamus jaunus produktus.
Briselē, 2018. gada 20. novembrī
Pierre Jean Coulon
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________