Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
SOC/605
Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība — noturīgas demokrātijas veidotāja
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība — noturīgas demokrātijas veidotāja
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Christian MOOS
|
Apspriešanās
|
12/07/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 29. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
06/03/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
20/03/2019
|
|
Plenārsesija Nr.
|
542
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
145/5/2
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Ievērojami politiskie spēki Eiropā, galvenokārt, bet ne tikai labēji ekstrēmistiskas kustības un partijas, no kurām dažas jau darbojas valdībā, grauj liberālo demokrātiju un vēlas iznīcināt Eiropas Savienību.
1.2.Plurālistiska pilsoniskā sabiedrība, kas ir viena no liberālās demokrātijas pazīmēm, balstās uz pilsoniskajām brīvībām, ko apdraud autoritāras tendences. Tai ir būtiska loma liberālas demokrātijas saglabāšanā Eiropā.
1.3.Liberālas demokrātijas priekšnoteikums cita starpā ir pamattiesību garantēšana, neatkarīga tiesu vara, funkcionējoša līdzsvara un atsvara sistēma, no korupcijas brīvs civildienests ar labi pārvaldītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vitāla pilsoniskā sabiedrība.
1.4.Neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir būtiska demokrātiska uzraudzības struktūra un demokrātijas skola. Tā stiprina sociālo kohēziju. Tā var veikt minētās funkcijas tikai tad, ja to ļauj sociālie, politiskie un tiesiskie pamatnosacījumi. Mēģinājumi apgrūtināt finansēšanu no nevalstiskiem avotiem ierobežo biedrošanās brīvību un demokrātijas darbību.
1.5.Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas sasniegumi daudzās jomās tiek apšaubīti. Labējie populisti apšauba progresu sieviešu emancipācijas jomā.
1.6.Sabiedrības polarizācija izpaužas arī kā “nepilsoniskas sabiedrības” (uncivil society) veidošanās. Arvien atsaucīgāki pret populistisku domāšanas veidu kļūst stabili valsts un pārvalstisku institūciju dalībnieki.
1.7.Autoritāri spēki, arī no trešām valstīm, atbalsta šo virzību uz “neliberālu demokrātiju”, kas Eiropā vājina plašsaziņas līdzekļu brīvību un veicina korupciju.
1.8.Eiropas Savienībai joprojām nav piemērota mehānisma, ar ko dalībvalstīs efektīvi nodrošināt demokrātijas un tiesiskuma saglabāšanu.
1.9.EESK aicina visas dalībvalstis atturēties no jebkādiem centieniem ieviest “neliberālu demokrātiju”. Ja dažas dalībvalstis pakļaujas autoritārismam, Eiropas Savienībai ir pilnībā jāpiemēro Līguma noteikumi.
1.10.Partijas, kas vēršas pret liberālu demokrātiju, būtu jāizslēdz no attiecīgajām Eiropas līmeņa politiskajām partijām un Eiropas Parlamenta politiskajām grupām.
1.11.EESK atkārtoti aicina ieviest demokrātijas semestri ar Eiropas kontroles mehānismu tiesiskuma un pamattiesību jomā, kā arī demokrātijas rezultātu pārskatu.
1.12.EESK uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. panta neievērošanas gadījumā būtu jāapsver koriģējoši ekonomiska rakstura pasākumi.
1.13.Līdzekļu samazināšana, nodrošinot ES budžeta aizsardzību pret trūkumiem tiesiskuma jomā, nedrīkst notikt uz pilsoniskajai sabiedrībai paredzētā atbalsta saņēmēju rēķina.
1.14.EESK ierosina jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzēt pietiekamu elastību, lai pavērtu iespēju palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ja valstu valdības politisku iemeslu dēļ samazina finansējumu vai pārtrauc finansēšanu.
1.15.EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iniciatīvām, kas saskaņā ar jauno DFS saņem ES finansējumu, ir skaidri jāapņemas respektēt Eiropas vērtības.
1.16.EESK aicina ES likumdevējus vēl vairāk samazināt administratīvo slogu, jo īpaši mazām iniciatīvām un organizācijām.
1.17.EESK aicina Komisiju vairāk ieguldīt pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanā, stiprināt pārrobežu sadarbības tīklus un labāk informēt par esošajiem atbalsta instrumentiem. Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi par obligātajiem standartiem attiecībā uz profesionālās darbības savienošanu ar brīvprātīgo darbu pilsoniskās sabiedrības aktivitātes jomā.
1.18.EESK atbalsta Parlamenta aicinājumu izstrādāt priekšlikumu, kas paredz izveidot Eiropas statūtus savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem, vai ierosina kā pirmo soli ieviest alternatīvu formālas starpiestāžu akreditācijas sistēmu.
1.19.EESK uzskata, ka būtu lietderīgi noskaidrot, kāpēc minētais dosjē netiek virzīts tālāk, un vienlaikus apsvērt iespēju ieviest starpiestāžu akreditāciju, sava veida marķējumu nevalstiskajām organizācijām. EESK būtu jāizpēta šī iespēja.
1.20.EESK aicina dalībvalstis ieviest atbalsta pasākumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neskarot sabiedriskos pakalpojumus un nodokļu taisnīgumu.
1.21.EESK aicina ES iestādes vēl vairāk stiprināt līdzdalības demokrātiju.
1.22.EESK pauž cerību, ka visi dalībnieki strādās pie tādas Eiropas politikas, kas panāks konkrētus uzlabojumus cilvēku dzīvē.
1.23.Valstu un Eiropas politikas veidotājiem ir jārisina aktuāli sociālie jautājumi un jānodrošina sociālā ilgtspēja, kas ietver iekļaujošas izglītības sistēmas, iekļaujošu izaugsmi, konkurētspējīgas un novatoriskas nozares, labi funkcionējošu darba tirgu, godīgu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu un efektīvus sabiedriskos pakalpojumus un sociālā nodrošinājuma sistēmas.
1.24.Lai aizsargātu Eiropas pamatvērtības, ir vajadzīgi spēcīgi sociālie partneri un spēcīga pilsoniskā sabiedrība visā daudzveidībā.
2.Definīcijas
2.1.“Liberāla demokrātija” ir pārvaldības sistēma, kurā demokrātija apvienota ar konstitucionālu liberālismu un kura ierobežo valdošā vairākuma varu, garantējot individuālas politiskās un citas brīvības. Tā ir pārstāvības demokrātija ar daudzpartiju sistēmu un plurālistisku pilsonisko sabiedrību, kurā līdzsvara un atsvara sistēmas, tostarp neatkarīga tiesu vara, īsteno pārvaldības struktūru uzraudzību un tiek nodrošināta plašsaziņas līdzekļu brīvība. Tiesiskums vienādā mērā attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Liberālā demokrātija respektē un aizsargā minoritātes, tā garantē pilsoniskās tiesības (it īpaši tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās), pilsoniskās brīvības (piemēram, biedrošanās brīvību), cilvēktiesības un pamatbrīvības.
2.2.Labi funkcionējoša liberālā demokrātija ir politiska sistēma, kas nodrošina iespēju likt publiskajām iestādēm vienmēr atbildēt par savu darbību; tā ir sistēma, kas veicina pilsoņu un starpniekstruktūru, kurās viņi iesaistās, izpausmi un līdzdalību visās pilsoniskajās jomās.
2.3.“Līdzdalības demokrātijai”, kas papildina pārstāvības demokrātiju, ir vajadzīgas starpniekstruktūras (arodbiedrības, NVO, profesionāļu tīkli, tematiskas apvienības u. c.), lai iesaistītu iedzīvotājus un veicinātu sabiedrības un pilsonisko ieinteresētību Eiropas jautājumos un taisnīgākas, solidārākas un iekļaujošākas Eiropas veidošanā.
2.4.“Neliberāla demokrātija” ir politiska sistēma, kurā gan notiek vēlēšanas, bet nav iedibināts konstitucionālais liberālisms. Demokrātiski ievēlēti līderi ierobežo pilsoniskās tiesības, pilsoniskās brīvības un minoritāšu aizsardzību. Līdzsvara un atsvara sistēma, tiesu varas neatkarība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi tiek vājināti, lai valdošā vairākuma absolūto suverenitāti atbrīvotu no konstitucionāliem ierobežojumiem un kontroles.
2.5.Viens no liberālās demokrātijas pamatelementiem ir plurālistiska “pilsoniskā sabiedrība”, kas respektē demokrātijas un konstitucionālā liberālisma principus. Pilsoniskā sabiedrība sastāv no atsevišķiem pilsoņiem, kuri publiski iesaistās pilsoniskās sabiedrības organizācijās vai neformālos līdzdalības veidos, un tā darbojas kā starpnieks starp valsti un iedzīvotājiem. Līdztekus iedzīvotāju interešu paušanai, tehnisko ekspertzināšanu nodrošināšanai likumdošanas procesā un panākšanai, ka lēmumu pieņēmēji atbild par savu darbību, pilsoniskā sabiedrība dod ieguldījumu kopienas veidošanā un pilda integrējošu funkciju, stiprinot sociālo kohēziju un radot identitāti. Turklāt daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, it īpaši sociālie partneri, nododas praktiskam nekomerciālam darbam un kalpo labdarības vai citiem vispārējas nozīmes mērķiem, tostarp dažādos savstarpējas pašpalīdzības veidos.
2.6.Lai gan vitāla pilsoniskā sabiedrība ir ļoti svarīga liberālas demokrātijas funkcionēšanai, arī tās pretinieki politiskā līmenī iesaistās formālās organizācijās vai neformālos līdzdalības veidos. Šāda “nepilsoniskā sabiedrība” neievēro demokrātijas un konstitucionālā liberālisma principus, bet popularizē “neliberālas demokrātijas” koncepciju. Tā izmanto politiskās līdzdalības tiesības, lai atceltu izveidoto līdzsvara un atsvara sistēmu, tiesiskumu un neatkarīgu tiesu varu un ierobežotu plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tā cenšas ierobežot pilsoniskās tiesības, pilsoniskās brīvības un minoritāšu aizsardzību. Tā vietā, lai integrētu sabiedrību un stiprinātu sociālo kohēziju, nepilsoniskā sabiedrība veicina ekskluzīvu nacionālistisku izpratni par sabiedrību, no kuras ir atstumti daudzi iedzīvotāji, jo īpaši minoritātes.
2.7.“Populisms” ir virspusīga ideoloģija, kas apgalvo, ka pastāv viendabīga tauta ar saskaņotu gribu. Populisti apgalvo, ka viņi ir vienīgie un īstie šīs gribas pārstāvji. Lai arī populismam nav skaidras jēdziena “tauta” definīcijas, tas izgudro tautas ienaidniekus un pretiniekus, piemēram, eliti, un apgalvo, ka tie ir šķērslis paust tautas patieso gribu. Populisti politiskajās debatēs ievieš emocijas, lai radītu bailes.
3.Pamatinformācija
3.1.Demokrātiju apdraud populisms, ko pašlaik galvenokārt pārstāv galēji labējās partijas un kustības. Tās vājina liberālo demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu, tostarp minoritāšu aizsardzību, savstarpējo līdzsvara un atsvara sistēmu un nojauc politiskās varas skaidras robežas.
3.2.Dažās dalībvalstīs šīs grupas šobrīd ir valdībā. Tās visur apgalvo, ka pārstāv “tautas”, kura cīnās pret “eliti”, “patieso” gribu. Tās dod nepatiesus solījumus, noliedz politiskas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, un vēlas iznīcināt Eiropas projektu un tā sasniegumus.
3.3.EESK norāda, ka daži iedzīvotāji populistiem un ekstrēmistiem pievēršas, jo ir vīlušies. Viņi ne vienmēr pilnībā atbalsta populistu politiskās programmas. Augošā nevienlīdzība labklājības un ienākumu jomā, kā arī nabadzība labējām grupām nodrošina auglīgu augsni, lai popularizētu nacionālismu kā atbildi uz globalizāciju.
3.4.Neraugoties uz autoritārām un ekonomiskām problēmām, piemēram, nevienlīdzību, Eiropa pasaulē joprojām ir liberālas demokrātijas paraugs, ko apbrīno daudzi autokrātiskās sistēmās dzīvojoši cilvēki.
3.5.Plurālistiska pilsoniskā sabiedrība ir viena no liberālas demokrātijas pazīmēm un veido pamatu jebkādai konstitucionālai kārtībai, kas balstīta uz pilsoniskajām brīvībām un tiesiskumu. Lai šos principus aizsargātu, EESK ir izveidojusi Pamattiesību un tiesiskuma jautājumu grupu, jo Komiteja uzskata, ka autoritārisma tendences šobrīd apdraud atvērtu pilsonisko sabiedrību un pilsoniskās brīvības. Tas notiek tāpēc, ka brīvība un atvērta pilsoniskā sabiedrība nav savienojamas ar “neliberālas” jeb “kontrolētas demokrātijas” ideju.
3.6.EESK uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai jāuzņemas svarīga loma liberālas demokrātijas saglabāšanā Eiropā. Tikai spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība var aizstāvēt demokrātiju un brīvību un aizsargāt Eiropu pret autoritārisma kārdinājumiem.
3.7.Spēcīga un plurālistiska neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir vērtība pati par sevi visās demokrātijās. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska loma, veicinot Eiropas vērtības, palīdzot kopienām organizēties un mobilizējot iedzīvotājus sabiedrības labā.
3.8.EESK novēro tendenci, ka visā kontinentā mazinās uzticēšanās Eiropas Savienībai un vienlaikus dažās valstīs saasinās spriedze saistībā ar minoritātēm, ksenofobiju, augošu korupciju, nepotismu un vājām demokrātiskām institūcijām. Šajā situācijā NVO bieži vien ir vienīgā aizsardzības līnija, kas aizstāv un veicina Eiropas projekta galvenās vērtības, tādas kā cilvēktiesību ievērošana, brīvība, iecietība un solidaritāte.
3.9.LES 11. pantā Eiropas iestādes tiek aicinātas uzturēt attiecības ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, it īpaši ar apvienībām.
3.10.Apvienību ainavas blīvums un to nozīme pilsoniskajā dialogā ir demokrātiskas dzīves kvalitātes rādītāji jebkurā valstī. Apvienību sociālās un pilsoniskās funkcijas ir svarīgas, lai nodrošinātu pilnībā funkcionējošu demokrātiju, jo īpaši šajā neapmierinātības laikā.
3.11.EESK uzsver, ka pilsoniskās līdzdalības veidiem, kuros politiskās līdzdalības tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi, lai likvidētu demokrātiju, tiesiskuma sniegtās garantijas un neatkarīgu tiesu varu, nav nekāda sakara ar pilsonisko sabiedrību.
4.Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums demokrātijā
4.1.ES pilsoņi var īstenot savas tiesības uz demokrātisku līdzdalību, ne tikai izmantojot savas aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, bet arī ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Viņu galvenie pārstāvības forumi ES līmenī ir starpniekorganizācijas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā , kā arī Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkli, piemēram, “Civil Society Europe”.
4.2.Tikai individuālo brīvību, it īpaši vārda brīvības, informācijas brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, garantēšana un to īstenošana var nodrošināt plurālistiskas demokrātijas un individuālas politiskās līdzdalības pamatu.
4.3.Neatkarīga tiesu vara garantē tiesiskumu, pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī tiesības uz politisko līdzdalību. Tomēr vairākās Eiropas daļās tiesu varas neatkarība ir apdraudēta. Šobrīd notiek tiesvedība pret Poliju un Ungāriju par tiesiskuma neievērošanu.
4.4.Neatkarīga tiesu vara ir daļa no līdzsvara un atsvara sistēmas, kas neļauj kādai politiskajai grupai pastāvīgi dominēt pār kādu sabiedrības daļu. Jo īpaši politisko lēmumu pieņemšanas noteikumus nedrīkst mainīt tā, ka daži dalībnieki tiek pastāvīgi izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesa.
4.5.Tāpat jebkurai konstitucionālai kārtībai, kuras pamatā ir brīvība un tiesiskums, svarīgs ir no korupcijas brīvs civildienests ar labi pārvaldītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kurš respektē un ievēro pamattiesības un kurā ierēdņiem ir tiesības apstrīdēt nelikumīgas instrukcijas.
4.6.Funkcionējošai liberālajai demokrātijai ir vajadzīgi arī iedzīvotāji, kas ar savu pilsonisko līdzdalību dod ieguldījumu uz iecietību, nediskrimināciju, tiesiskumu un solidaritāti balstītā sabiedrībā. Lai to panāktu, ir vajadzīga aktīva pilsoniskā sabiedrība, kurā iedzīvotāji brīvprātīgi iesaistās pilsoniskajā dzīvē. Viņu brīvprātīgā darba pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības. Vienlaikus viņi ir Hartā nostiprināto vērtību garants.
4.7.Liberālā demokrātijā neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir svarīgs elements, kas uzrauga politiskās institūcijas un liek tām atbildēt par savu darbību, kā arī nodrošina, ka politikas dalībnieki sniedz atbilstīgu pamatojumu saviem lēmumiem. Kritiski uzraugot lēmumu pieņemšanas procesus un vērtējot politisko lēmumu un publiskās politikas īstenošanu kopumā, pilsoniskā sabiedrība rada pārredzamību un ar savām īpašajām zināšanām sniedz ieguldījumu labākā pārvaldībā.
4.8.Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas skola, kas paver iespējas politiskai līdzdalībai un pilsoniskai izglītībai, kura papildina valsts nodrošināto izglītību.
4.9.Līdztekus tam valsts nodrošinātajai izglītībai ir būtiska nozīme, mācot demokrātiskās vērtības un pilsonisko audzināšanu un tādā veidā nodrošinot, ka jaunie pilsoņi var iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā un izmantot savas pilsoņu tiesības un pilsoniskās brīvības.
4.10.Pilsoniskā sabiedrība veic kopienu veidojošu, integrējošu funkciju, stiprinot sabiedrības saliedētību un radot identitāti. Jo īpaši tai ir jānodrošina pilsoņiem iespēja izmantot savas tiesības, tādējādi veicinot Eiropas pilsoņu kopienas veidošanos.
4.11.EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iniciatīvas var pildīt šīs funkcijas tikai tad, ja to ļauj sociālie, politiskie un tiesiskie pamatnosacījumi.
5.Pašreizējie apdraudējumi
5.1.EESK uzskata, ka ekstrēmistu politiskās grupas šobrīd apdraud Eiropas pilsonisko sabiedrību daudzās jomās. Vēlēšanu rezultāti praktiski visās dalībvalstīs skaidri rāda, ka tām pieaug atbalsts un ka daži iedzīvotāji zaudē uzticību demokrātiskām iestādēm.
5.2.Uz politiskā spektra galējām labējām robežām spēkā pieņemas populistu un ekstrēmistu grupas, kas ar augošiem panākumiem cenšas rasismu un ksenofobiju Eiropā padarīt pieņemamus un izpostīt sabiedrības saliedētību.
5.3.Labējie populisti un ekstrēmisti apšauba progresu sieviešu emancipācijas jomā, popularizējot reakcionāru ģimenes tēlu. Viņi vēršas pret dzimumu līdztiesību un veicina homofobiju.
5.4.Sabiedrības polarizācija izpaužas arī kā “nepilsoniskas sabiedrības” rašanās. Aizvien lielāks kļūst to NVO un pilsoniskās līdzdalības veidu skaits, kas propagandē atsevišķu sabiedrības daļu atstumšanu. Viņu vērtības nav LES 2. panta Eiropas vērtības, jo īpaši cilvēktiesības un tiesiskums, un tā vietā viņi popularizē alternatīvu, nedemokrātisku politisko kārtību.
5.5.Interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu anonimitātes, kā arī dezinformācijas kampaņu ietekmēta, politisko un sociālo debašu kultūra mainās, kļūdama arvien rupjāka, agresīvāka un šķeļošāka. Uz šā fona ar proeiropeisko dalībnieku centieniem sabiedrību informēt par Eiropas vērtībām būtībā nav izdevies novērst krīzi tādā jomā kā informēšana par Eiropas projektu.
5.6.Mērenie politiķi arvien vairāk pārņem populistisku domāšanas veidu, kā to parādīja Brexit. “Neliberālas demokrātijas” pārstāvji iegūst arvien lielāku pieeju valsts un pārvalstiskām iestādēm. Tas viņiem paver iespēju vēl plašāk izplatīt savas idejas.
5.7.Autoritāras trešo valstu valdības atbalsta populistisku un ekstrēmistisku dalībnieku attīstību Eiropā un veicina pārmaiņas tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos un internetā notiekošo debašu kultūrā, izmantojot finansējumu un mērķtiecīgu dezinformāciju, kuras mērķis ir mazināt ES stabilitāti.
5.8.EESK pauž dziļas bažas par to, ka Eiropas politisko sistēmu transformācija ir sākusies ar “neliberālas demokrātijas” tendenci. Dažās dalībvalstīs reformas izstrādātas tā, lai apgrūtinātu visu pilsoņu efektīvu līdzdalību politiskajos lēmumos, un tiek vājināti juridiski garantētie pamatnosacījumi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai.
5.9.Lai pilsoniskā sabiedrība varētu pildīt politisko institūciju uzraudzības struktūras funkciju, tās rīcībā ir jābūt vajadzīgajiem resursiem. Mēģinājumi apgrūtināt finansēšanu no nevalstiskiem avotiem ierobežo biedrošanās brīvību un demokrātijas darbību.
5.10.Īpaši satraucoša ir negatīvā tendence, proti, plašsaziņas līdzekļu brīvības mazināšanās, kas Eiropā vērojama pēdējos piecus gadus. Neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vājā ekonomiskā bāze, sabiedrisko raidorganizāciju institucionālās autonomijas likvidēšana vai atļauja izveidot privātu plašsaziņas līdzekļu monopolus, jo īpaši tādus, ko kontrolē valdošie politiķi, apdraud ceturto varu.
5.11.Politisko un biznesa interešu savīšanās jo īpaši palielina korupcijas radītos draudus demokrātijai. Būtu kritiski jāizvērtē progresa trūkums cīņā pret korupciju Eiropā. Situāciju vēl vairāk saasina stāvokļa ievērojama pasliktināšanās dažās dalībvalstīs.
5.12.ES vērtība liberālajai demokrātijai ir nenoliedzama. Vienotajā Eiropā tiesiskums ir aizstājis principu, ka stiprākajam ir taisnība. Eiropas Savienībai joprojām trūkst piemērota mehānisma, ar ko dalībvalstīs efektīvi nodrošināt demokrātijas un tiesiskuma saglabāšanu. Neraugoties uz šo nepilnību — vai varbūt tieši šādas nepilnības dēļ — ES ir Eiropas liberālās demokrātijas aizstāvības pirmajās rindās.
6.Ierosinātie pasākumi, ar kuriem stiprināt noturīgu pilsonisko sabiedrību Eiropā
EESK mudina visas dalībvalstis respektēt ES vērtības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, un atturēties no jebkādiem mēģinājumiem ieviest “neliberālu demokrātiju”. Plurālistiska un noturīga pilsoniskā sabiedrība var pastāvēt un palīdzēt aizsargāt demokrātiju tikai tad, ja iesaistīšanās politikā pilsoņiem nerada draudus. Ja dalībvalstis tomēr padodas autoritārismam, Eiropas Savienībai ir pilnībā jāpiemēro pašreizējie juridiskie instrumenti, piemēram, pārkāpuma procedūras un 2014. gadā pieņemtais ES tiesiskuma mehānisms.
6.1.Skaidri jānorāda dalībvalstīm, ka atteikšanās no demokrātijas un tiesiskuma Eiropas Savienībā ir nepieņemama.
6.2.EESK vērš uzmanību uz LES 7. pantā minēto procedūru, kas gadījumā, ja kāda dalībvalsts nopietni pārkāpj LES 2. pantā minētās vērtības, Padomei ļauj atņemt šīs valsts balsstiesības Padomē.
6.3.EESK tāpat kā Eiropas Parlaments atkārtoti aicina ieviest demokrātijas semestri un Eiropas kontroles mehānismu tiesiskuma un pamattiesību jomā. EESK ierosina izveidot demokrātijas rezultātu pārskatu, kas cita starpā atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības darbības priekšnosacījumus un novestu pie konkrētiem ieteikumiem reformai.
6.4.Partijas, kas vēršas pret demokrātiju, būtu jāizslēdz no attiecīgās politiskās partijas Eiropas līmenī un no to politiskās grupas Eiropas Parlamentā.
6.5.EESK uzskata, ka būtu jāapsver tāds mehānisms, kas ļautu piemērot korektīvus ekonomiska rakstura pasākumus, ja netiek īstenoti reformu ieteikumi.
6.6.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu “pastiprināt ES budžeta aizsardzību pret finanšu riskiem, kas saistīti ar vispārīgiem trūkumiem tiesiskuma jomā dalībvalstīs”, jo tas ir solis pareizajā virzienā.
6.7.Jaunā mehānisma ietvaros nolemtā līdzekļu neizmaksāšana nedrīkst notikt, atraujot līdzekļus pilsoniskajai sabiedrībai paredzētā atbalsta saņēmējiem, kuriem būtu tieši jāsaņem ES līmeņa atbalsts.
6.8.Tomēr EESK kritiski vērtē mehānisma koncentrēšanos vienīgi uz pareizu finanšu pārvaldību. Komiteja aicina izstrādāt noteikumus, kas ļautu uzsākt tiesvedību arī tādu demokrātijas un tiesiskuma trūkumu gadījumā, kuri nav tieši saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību.
6.9.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajā DFS izveidot jaunu kopu “Ieguldījumi cilvēkresursos, sociālajā kohēzijā un vērtībās” kā ieguldījumu Eiropas pilsoniskās sabiedrības noturības stiprināšanā. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē jauna Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda izveidi, par ko EESK ir sniegusi atzinumu.
6.10.EESK arī ierosina jaunajā DFS paredzēt pietiekamu elastību, lai Komisijai pavērtu iespēju palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ja valstu valdības politisku iemeslu dēļ samazina finansējumu vai pārtrauc finansēšanu. Šim papildu finansējumam nevajadzētu ilgtermiņā nozīmēt valsts finansējuma aizstāšanu, bet, ja iespējams, to piešķirot, būtu kompensējoši jāsamazina attiecīgajai dalībvalstij piešķirtais atbalsts citās jomās.
6.11.EESK arī uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iniciatīvām, kas saskaņā ar jauno DFS saņem ES finansējumu, ir skaidri jāapņemas respektēt Eiropas vērtības, kas nostiprinātas LES 2. pantā. Organizācijas, kas atbalsta demokrātijas vai tiesiskuma likvidēšanu, rasismu un ksenofobiju, būtu jāizslēdz no atbalsta saņēmēju loka.
6.12.Ņemot vērā iedzīvotāju mainīgos līdzdalības paradumus un aizvien pieaugošo neformālu un spontānu iniciatīvu skaitu, EESK aicina ES likumdevējus vēl vairāk samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar ES atbalstīto projektu pieteikšanu, īstenošanu un grāmatvedības procedūrām, un izveidot īpašus atbalsta instrumentus mazām iniciatīvām un organizācijām.
6.13.EESK aicina Eiropas Komisiju labāk informēt par pašreizējiem pilsoniskās sabiedrības atbalsta instrumentiem. Informācija it īpaši būtu jāsniedz ieinteresētajām personām dalībvalstu tālākajos reģionos.
6.14.Lai uzlabotu atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku veiktas pareizas finanšu pārvaldības principiem, EESK aicina Eiropas Komisiju palielināt ieguldījumus pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanā.
6.15.EESK ierosina radīt vai pastiprināt instrumentus pilsoniskās sabiedrības pārrobežu tīklu veidošanai.
6.16.EESK aicina dalībvalstis ieviest atbalsta pasākumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neskarot sabiedriskos pakalpojumus un nodokļu taisnīgumu. Viens no šādiem pasākumiem, ņemot vērā NVO spēju sniegt ieguldījumu, varētu būt, piemēram, atļaut ierobežotus nodokļu atskaitījumus attiecībā uz dalības maksu un atbalsta iemaksām.
6.17.EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā labāk īstenot direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, lai tiktu novērtēts brīvprātīgais darbs un pilsoniskā līdzdalība profesionālajā dzīvē.
6.18.EESK atbalsta Parlamenta aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumu, kas paredz izveidot Eiropas statūtus savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem. Papildinoši Eiropas juridiskie statūti vai alternatīva formālas starpiestāžu akreditācijas sistēma būtu pirmais solis, kas palīdzētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru tiesības to dalībvalstīs vairs nav pietiekami aizsargātas.
6.19.EESK uzskata, ka būtu lietderīgi noskaidrot, kāpēc minētais dosjē netiek virzīts tālāk, un vienlaikus apsvērt iespēju ieviest starpiestāžu akreditāciju, sava veida marķējumu nevalstiskajām organizācijām. EESK būtu jāizpēta šī iespēja.
6.20.EESK aicina ES iestādes īstenot LES 11. panta noteikumus un vēl vairāk stiprināt līdzdalības demokrātiju Savienības līmenī, iesaistot pārstāvības apvienības un pilsonisko sabiedrību, un no apspriešanās pāriet uz īstu dialogu.
6.21.Lai nepieļautu, ka iedzīvotāji zaudē uzticību Eiropas iestādēm, ir svarīgi, lai Eiropas politika panāktu konkrētus uzlabojumus cilvēku ikdienas dzīvē un lai cilvēki to pamanītu.
6.22.Noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīga stabila sociālā vide. Valstu un Eiropas politikas veidotājiem ir jāpievēršas šim jautājumam un jānodrošina sociālā ilgtspēja, kas ietver iekļaujošas izglītības sistēmas, iekļaujošu izaugsmi, konkurētspējīgas un novatoriskas nozares, labi funkcionējošu darba tirgu, godīgu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu un efektīvus sabiedriskos pakalpojumus un sociālā nodrošinājuma sistēmas. Pretējā gadījumā pilsonisko nemieru, nebalsošanas vēlēšanās vai augoša ekstrēmisma dēļ būs apdraudēti liberālās demokrātijas pamati. Sociālās un ekonomiskās tiesības nav nodalāmas no pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
6.23.Tā kā spēcīgi sociālie partneri ir pilsoniskās sabiedrības atbalsta pīlāri, tiem ir ārkārtīgi liela nozīme Eiropas demokrātijas stabilizācijā. Tomēr, lai aizsargātu Eiropas pamatvērtības, ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība visā tās daudzveidībā.
Briselē, 2019. gada 20. martā
Luca JAHIER
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________