Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
CCMI/165
Veciem cilvēkiem paredzētu mūsdienīgu veselības aprūpes pakalpojumu ekonomiskās, tehnoloģiskās un sociālās pārmaiņas
ATZINUMS
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Veciem cilvēkiem paredzētu mūsdienīgu veselības aprūpes pakalpojumu ekonomiskās, tehnoloģiskās un sociālās pārmaiņas
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Marian Krzaklewski
Līdzziņotājs: Jean-Pierre Haber
|
Pilnsapulces lēmums
|
12/07/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 29. panta 2. punkts
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
|
|
Pieņemts CCMI sanāksmē
|
26/03/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.
Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas sociāli demogrāfiskas novecošanas problēma un tās pārvarēšanai paredzētie ētiska, politiska, ekonomiska un sociāla rakstura risinājumi ir milzīgs izaicinājums Eiropā, un ar to ir saistītas iespējas nodarbinātības, apmācības, saimnieciskās darbības un inovācijas attīstīšanas jomā Savienībā.
1.2.Komiteja pauž nožēlu, ka ES ekonomikas, sociālajā un veselības politikā nebija savlaicīgi ņemts vērā senioru vajadzību pieaugums. Komiteja vēlas, lai uzmanība tiktu pievērsta gados vecu cilvēku sociālajai un ekonomiskajai funkcijai, kā arī plašajām nodarbinātības iespējām, ko šī sabiedrības grupa rada senioru ekonomikā (silver economy) un saistībā ar vajadzībām veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu jomā.
1.3.Lai atspoguļotu sociāli demogrāfiskās novecošanas reālo situāciju, svarīga nozīme ir statistikas datiem: veselības aizsardzības ekonomikas aspektā būtu lietderīgi demogrāfisko novecošanu vērtēt dinamiski un detalizēti, piemēram, ņemot vērā tādus kritērijus kā dzimums, veselīgas dzīves gadi, vides epidemioloģija utt. Šajā nolūkā demogrāfu, sociologu un ārstu darba grupai būtu jāizstrādā dinamisku demogrāfiskās novecošanas rādītāju kopums.
1.4.Vajadzētu precizēt jēdzienu par aprūpi un personalizētiem pakalpojumiem iestādē un mājās, jo šis termins ietver daudzveidīgas darbības, kuru īstenošanu nodrošina pakalpojumu sniedzēji ar ļoti atšķirīgu statusu.
Ņemot vēra veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu plašo klāstu, šos pakalpojumus Eiropas Savienībā nevar uzskatīt par viendabīgu ekonomikas nozari. Tādēļ Eiropas Savienībā vajadzētu izstrādāt vispārēju juridisku definīciju par veciem cilvēkiem paredzētu personalizētu aprūpi un pakalpojumiem.
1.5.EESK iesaka tiesības uz cieņpilnu novecošanu atzīt par cilvēka pamattiesībām. Tādēļ Komiteja uzskata, ka būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei un pakalpojumiem.
1.6.EESK iesaka sasaistīt mājokļu politiku un novecošanas politiku, veidojot inovatīvus mājokļu risinājumus (piemēram, modulāri dzīvokļi, grupēts mājoklis, starppaaudžu un solidārs mājoklis utt.), kuriem būtu jāpievērš neatslābstoša uzmanība un jāizstrādā īpaša Eiropas strukturālo fondu atbalsta programma.
1.7.Būtu jāiesaka katrai dalībvalstij izveidot valsts un reģionālos novecošanas novērošanas centrus, kas sadarbotos ar galvenajiem ekonomikas un sociālajiem dienestiem nolūkā:
-pilnveidot juridiskos mehānismus, lai aizsargātu gados vecu cilvēku sociālo un finansiālo stāvokli;
-attīstīt senioru iekšējo mobilitāti (mājoklis) un ārējo mobilitāti (pasākumi, pārvietošanās, vaļasprieki u.c.);
-organizēt senioru mājas aprūpes pakalpojumu, pansionātu un visu citu alternatīvo mājokļa risinājumu papildināmību;
-izstrādājot senioru aprūpes vadlīnijas, koordinēt aprūpētāju, palīgu un personalizētu pakalpojumu sniedzēju darbu ārsta geriatra-koordinatora un medmāsas pārraudzībā.
1.8.Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja izveidot novecošanas novērošanas centru darbības koordinācijas platformu, kuras uzdevums cita starpā būtu nodrošināt tālākizglītību, izplatīt labas prakses piemērus, veidojot publisku datubāzi, kurā apkopoti labākie produkti, ierīces, aprīkojums, un arhitektūras risinājumi, kas padara drošu senioru ikdienas dzīvi. EESK vēlas, lai ES aktīvāk atbalstītu pētniecības un izstrādes programmas, kas virzītas uz cilvēkfaktoru un sociālo faktoru saistībā ar gados veciem cilvēkiem, kā arī uz epiģenētiku, nosakot galvenos novecošanas molekulāros un bioloģiskos mehānismus. Komiteja iesaka izveidot Kopienas tehnoloģiju platformu, kas palīdzētu efektīvāk virzīt pētniecību un izstrādi uz inovācijām, kuras aizsargā senioru veselību un nodrošina profilaksi.
1.9.EESK aicina visus medicīnas un sociālās jomas dalībniekus efektīvāk izmantot digitālo tehnoloģiju inovācijas: telemedicīnu, sensorus, elektronisko medicīnisko karti un e-veselības pacienta karti, domotiku un plašākā nozīmē – ieviest mākslīgā intelekta metodes senioru vidē.
Komiteja vēlas, lai tiktu stimulēta inovācija, novēršot tirgu sadrumstalotību un korporatīvas pieejas, kas rada reālus tehniskus šķēršļus. Komiteja norāda, ka senioriem paredzētās tehnikas un aprīkojuma jomā trūkst Eiropas standartu un sertifikācijas.
1.10.EESK aicina kopīgi izmantot jaunos digitālo tehnoloģiju rīkus, lai stimulētu reālu tirgu senioru vajadzību apmierināšanai un nodrošinātu pastāvīgus ieguldījumus Eiropā.
Komiteja uzskata, ka digitālās tehnoloģijas radītais produktivitātes pieaugums būtu jāizmanto, lai uzlabotu senioru labjutību un plānotu sociālo darbinieku un medicīnas palīgdarbinieku atalgojuma palielināšanu.
1.11.Būtisks atbalsts ir vajadzīgs profesionālajai apmācībai nozarē. Īpašās programmās ir jāiekļauj tādi problēmjautājumi kā uzturs, kritieni mājās, vardarbība pret veciem cilvēkiem un aprūpētājiem, digitālo tehnoloģiju izmantošana mājās, pirmsnāves aprūpe utt. Struktūrfondiem, jo īpaši Eiropas Sociālajam fondam, būtu jānodrošina finansējums aprūpes darbinieku un pakalpojumu sniedzēju profesionālajai izglītībai.
1.11.1.Ņemot vērā pieeju daudzveidību Eiropas Savienībā, EESK iesaka noteikt kopēju satvaru, kurā iekļautas pašreizējās labākās apmācības programmas, līdzīgi, kā tas tika darīts pirms 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK un Direktīvas 2013/55/ES par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu sagatavošanas.
1.12.Lai sagatavotu un veicinātu darba ņēmēju un senioriem sniegto pakalpojumu mobilitāti, Eiropas līmenī ir jānosaka pamats geriatrijas medmāsu, aprūpes palīgpersonāla un aprūpētāju izglītībai ne tikai tehniskajā aspektā, bet arī sociālajā un humānajā aspektā.
1.12.1.Vienlaikus ir jāpanāk vecu cilvēku aprūpētāju sociālā atzīšana un jāpalielina viņu atalgojums. Lai veidotu saskaņotu un efektīvu novecošanas politiku, ir jāatzīst arī neformāla aprūpētāja jēdziens.
1.13.EESK prasa rīkot finansiālu apaļā galda sanāksmi, kurā piedalītos galvenie medicīnas un sociālās jomas dalībnieki, tirgu institucionālie regulatori (t. i., valsts un vietējās pašvaldības), pensiju fondi un apdrošinātāji, lai nodrošinātu veciem cilvēkiem pastāvīgus pakalpojumus un ieguldījumus, noteiktu pienācīgu atalgojumu personālam un ieteiktu taisnīgu cenu par pakalpojumiem. Pirms šādas galvenās apaļā galda sanāksmes būtu jārīko vairākas decentralizētas sagatavošanas sanāksmes sadarbībā ar valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomēm, kā arī EESK.
1.14.EESK iesaka izstrādāt ES komunikācijas politiku, kuras mērķis būtu veidot lielāku paaudžu solidaritāti ar veciem cilvēkiem gan ekonomikas, gan sociālajā aspektā.
2.
Saskaņota un sakārtota politika attiecībā uz gados veciem cilvēkiem
2.1.Lai atspoguļotu sociāli demogrāfiskās novecošanas reālo situāciju, svarīga nozīme ir statistikas datiem un sociāli sanitārajai pieejai novecošanas fenomenam. Būtu lietderīgi:
-mobilizēt sociologus un demogrāfus, lai izstrādātu detalizētu perspektīvas novērtējumu par novecošanas sociāli demogrāfisko dimensiju (mājsaimniecības lielums un sastāvs, saites ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem, šķiršanās un jaunas ģimenes izveides ietekme);
-izstrādāt Eiropā novērtēšanas rīkus dalībvalstu politikas pārraudzībai un salīdzināšanai un labas prakses pārņemšanai.
2.2.Profilakse var mazināt grūtas novecošanas ietekmi, ja vien ir apzināts šīs problēmas mērogs, noskaidroti pilnvērtīgu vecumdienu faktori (vingrinājumi, sabiedriskums, miers, uzturs), cilvēku darbs un finanšu līdzekļi pārorientēti uz šīs nozīmīgās problēmas risināšanu, neuzliekot papildu slogu nodokļu maksātājiem un ņemot vērā finanšu sistēmu daudzveidību.
2.3.Ieteikumiem šajā jomā jābūt balstītiem uz zinātnisko pētniecību, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš epiģenētikai un jānoskaidro galvenie novecošanas molekulārie un bioloģiskie mehānismi, kurus varētu uzlabot ar mikrouzturu un cilvēka un vides mijiedarbību. Kvalitatīvu bioaktīvo savienojumu ražošana cīņai pret šūnu deģenerāciju būtu labāk jākontrolē un jāsertificē, lai nodrošinātu augstāku efektivitāti.
2.4.Veciem cilvēkiem sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar divām savstarpēji papildinošām pieejām: institucionālā pieeja medicīniskās aprūpes iestādēs un pieeja, kas balstīta uz aprūpi mājās. Šāda papildināmība būs efektīva tikai tad, ja būs noteikti abu minēto pieeju mērķi un saturs, precīzi definēti aprūpējamo profili un labāk koordinēti iesaistītie dalībnieki un instrumenti.
2.5.Vajadzētu mobilizēt un strukturēt informāciju, lai kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtētu pašreizējās vajadzības, proti, nepieciešamo vietu skaitu medicīniskās aprūpes iestādēs, jo, kā liecina apskatītā literatūra, vairākums cilvēku, kuri pārsnieguši 85 gadu vecumu, vēlas uzturēties savās mājās (pat smagas atkarības gadījumos).
2.6.Visās dalībvalstīs būtu jāievieš elektroniskā medicīniskā karte un e-veselības pacienta karte. Tās ļautu labāk izprast reālo situāciju veselības jomā un veicinātu īpaši senioriem paredzētu aprūpes vadlīniju izstrādi.
2.7.Vajadzētu pārvarēt jomu nošķirtību un rosināt medicīniskā un palīgpersonāla partnerību, par svarīgāko uzskatot ārsta geriatra-koordinatora un virsmāsas funkciju, kas būtu jānostiprina, un izveidot saikni starp institucionālajiem aprūpes dienestiem, ambulatoro aprūpi un pakalpojumiem, ģimenes ārstu un aprūpētajiem no tuvinieku vidus. Tas ļautu labāk apzināt, kāds ir pieprasījums veciem cilvēkiem paredzēta aprīkojuma un aprūpes jomā.
2.8.Papildus profesionāļiem, ir jāatzīst un jāpiešķir lielāka nozīme arī palīgpersonāla iesaistei.
Šajā ziņā interesanta ir Japānas sistēma Fureai Kippu (FK).
2.8.1.Ņemot par piemēru FK sistēmu, ES varētu ierosināt starppaaudžu laika bankas izmēģinājuma shēmu aptuveni desmit Eiropas reģionos un/vai pilsētās, lai vēlāk ierosinātu tām dalībvalstīm, kuras šo ideju atbalsta, ieviest šādu shēmu, ja tā bijusi efektīva.
3.
Pārdomāta un efektīva mājokļu politika
3.1.Senioru mājokļa problēma ir sarežģīta un sensibla. Tā jārisina, vienmēr priekšroku dodot personas izvēlei un dialogam ar ģimenes locekļiem un tuviniekiem. Pārdomātā senioru mājokļu politikā ir jāņem vērā šādi elementi:
-mājoklis noveco kopā ar tajā dzīvojošajiem. Izmaksas, kas saistītas ar dzīvošanu nepiemērotā mājoklī, var kļūt par nabadzības, izolētības un veselības stāvokļa pasliktināšanās faktoru;
-mājas un aprūpes iestāde vairs nav vienīgie risinājumi. Ir arī alternatīvi aprūpes veidi. Vajadzētu izvērtēt to sociālo un ekonomisko potenciālu un noskaidrot, kādas struktūras nepieciešams izveidot, ņemot vērā profilus un patoloģijas (dienas aprūpes centri, nakts aprūpes centri, vietēja mēroga centri, kas orientēti uz autonomiju u. c.);
-ir jānošķir “kognitīvie traucējumi” un nespēja būt autonomam;
-vecu cilvēku koncentrēšana tikai vecu cilvēku sabiedrībā nedod nekādu labumu kognitīvā aspektā, un mūsdienās ir zinātniski pierādīts, ka senioru garīgā un fiziskā veselība ir savstarpēji saistītas;
-senioru koncentrācija vienuviet un pilnīga aprūpe būtiski palielina atsvešinātības un bezpalīdzības risku. Tas neapšaubāmi palielina medikalizāciju un zāļu patēriņu.
3.2.Senioru aprūpes iestādēm paredzētā nekustamā īpašuma politikai ir jābūt pārdomātai, jo citādi tā nebūs efektīva un radīs izmaksas, ko senioriem pašiem ir grūti amortizēt, ņemot vērā arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas nozīmi. Kategoriska prasība ir ievērot personas individuālo izvēli par iespējamo ievietošanu aprūpes iestādē.
3.2.1.Ir jāparedz dinamiska un elastīga nekustamā īpašuma politika un pilsētbūvniecības politika, kurā priekšroka dota jaukta tipa mājokļiem, paaudžu solidaritātei un sociālajai iekļautībai.
3.3.Progresīvie tehnoloģiskie risinājumi domotikas jomā ir noteicošais faktors plānotās mājokļu politikas īstenošanā. Tie ir jāatbalsta, īpašu uzmanību pievēršot kompetentai un kvalificētai palīdzībai cilvēkam.
3.4.Iniciatīvas “Senioriem labvēlīga pilsēta” (ko atbalsta PVO) galvenais mērķis ir veicināt aktīvas vecumdienas, uzlabojot gados vecu iedzīvotāju veselību, līdzdalību un drošību. Minētajā iniciatīvā tiek apzināta pašreizējā situācija, izvērtētas veciem cilvēkiem paredzētas struktūras un pakalpojumi un izstrādāts prioritāšu īstenošanas un konkrētu rezultātu gūšanas plāns.
Eiropas Savienība varētu ierosināt programmu, kuras mērķis ir izvērst vairākus “Senioriem labvēlīgas pilsētas” izmēģinājuma projektus atšķirīgā pilsētvidē, sākot no (ļoti) lielu pilsētu kvartāliem līdz pat piepilsētas lauku pašvaldībām.
4.
Profesionālā personāla revalorizācija un atbalsts apmācībai
4.1.Novecojošā sabiedrībā galvenais uzsvars ir jāliek uz simptomu un to pārmaiņu noteikšanu. Lai izstrādātu sistēmas un procedūras, ir vajadzīgs vairāk profesionāļu. Tas nozīmē, ka pieaugs rehabilitācijas un telemedicīnas jomā strādājošo cilvēku skaits.
Lai novērstu šajā jomā strādājošo lielo mainību, būtu vēlams sociālā dialoga rezultātā noslēgt koplīgumus, īpašu uzmanību pievēršot profesionālā personāla sociālās atzīšanas un atalgojuma revalorizācijai.
4.2.Neatkarīgi no apsveramā scenārija statistiski visvairāk darbvietu var radīt palīgi mājsaimniecībā. Spēcīga nodarbinātības dinamika varētu būt profesijās, kas saistītas ar aprūpi un palīdzību neaizsargātām personām, jo minētās profesijas parasti ir mazāk atkarīgas no ekonomiskās konjunktūras. Liels darbvietu radīšanas potenciāls ir arī aprūpes palīgpersonāla, aprūpētāja un medmāsas profesijām.
4.3.No izlasītās literatūras izriet viens un tas pats secinājums: senioru aprūpei un senioriem sniegtajiem pakalpojumiem ir milzīgs nodarbinātības potenciāls, jo kontinenta sociāldemogrāfiska novecošana ir izteikta tendence. Galvenā problēma ir nodrošināt šo darbvietu dzīvotspēju, jo, neraugoties uz to pievienoto vērtību, personāla pašaizliedzību un smagiem darba apstākļiem, atalgojums tajās ir zems.
4.4.Ir vajadzīgs atbalsts arī aprūpētāju apmācībai, jo viņu klātbūtne un darbības papildus profesionāļu darbībām ir nesaraujami saistītas ar veco cilvēku labjutību. ES varētu ierosināt proaktīvu atbalsta politiku, kas virzīta uz aprūpētājiem no tuvinieku vidus, un ieteikt dalībvalstīm pielāgot sociālo tiesību aktus. Būtu jāatzīst aprūpes palīgpersonāla īpašais statuss.
4.5.Mērķauditorija, uz kuru attiektos profesionālā apmācība personalizētas aprūpes un pakalpojumu sniegšanas jomā, kopumā ir mazkvalificēta (vai bez kvalifikācijas), jo tā ir maz saskārusies ar tradicionālajām mācīšanās iespējām. Taču tai ir empīriskas zināšanas. Tādēļ vajadzētu izstrādāt satvaru eksperimentāliem apmācības pasākumiem, kas balstīti uz netipiskām zināšanām (zinātību un prasmēm). Lai noskaidrotu atbilstīgus kompetences profilus, EESK iesaka piemērot pieeju, kurā papildus kognitīvai apmācībai būtu izmantota pedagoģijas metode, kas balstīta uz gūto pieredzi.
4.6.Būtu jāveicina mērķauditorijas piekļuve apmācībai un jāatvieglo tās nosacījumi, nodrošinot elastīgāku piekļuvi vajadzīgajām tehniskajām zināšanām, šajā nolūkā
-izmantojot IKT (un citus) rīkus, kas nodrošina teorijas un informācijas pieejamību;
-paredzot īpašas viedokļu apmaiņas iespējas;
-ieceļot pastāvīgu mentoru;
-izveidojot tiešsaistes forumus zināšanu un prakses apmaiņai.
4.7.Īpaša uzmanība iepriekšminētajam būtu jāpievērš programmā Erasmus+. Turklāt ES budžeta lēmējinstitūcijai vajadzētu apsvērt un atbalstīt ideju, izveidojot budžeta pozīciju “praktiskā pieredze”.
5.
Atbilstīga finansēšanas politika
5.1.Vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas platformas (AGE Platform Europe) principu var izmantot par piemēru veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu vispārējas pieejamības principam: minētajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem par cenu, kas neapdraud dzīves kvalitāti, cieņu un izvēles brīvību.
5.2.Novecojošs cilvēks joprojām ir tiešs un netiešs sociālās struktūras dalībnieks. Kad cilvēks zaudē autonomiju, viņa sociālā funkcija kļūst pasīva: tiek radītas tiešas un netiešas darbvietas, kas vajadzīgas palīdzības tīkla veidošanai. Šajā brīdī sabiedrība var aktivizēt un izmantot visas savas pilnvaras un resursus, lai nodrošinātu vecu cilvēku vispārēju aprūpi.
5.3.Veciem cilvēkiem paredzēta personalizēta aprūpe un pakalpojumi parasti saņem plašu atbalstu no publiskās pārvaldes iestādēm, kuras izmanto mehānismus, kas paredzēti, lai efektīvi reaģētu uz mājsaimniecību privāto pieprasījumu. Tomēr šo pakalpojumu komercializācija un monetizācija maina publiskās pārvaldes iestāžu lomu un šo pakalpojumu pārvaldību. Vērojama tendence, ka valsts un vietējās pašvaldības no aprūpējamām personām paredzēto pakalpojumu sniedzējiem kļūst par tirgus regulētājiem, ieviešot procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt tirgus efektivitāti un pakalpojumu saņēmēju uzticēšanos. Tas galvenokārt saistīts ar vietējo ekonomikas dalībnieku kontroli, pakalpojumu kvalitāti un informācijas izplatīšanu. EESK vēlas, lai Komisija ieteiktu dalībvalstīm nodrošināt tirgu pārredzamību, kā arī veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu kvalitātes rādītājus.
5.4.Lai konkrēti reaģētu uz pieprasījumu veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu jomā, vajadzētu mudināt dalībvalstis ieviest autonomijas apdrošināšanu, ko būtu vēlams iekļaut sociālā nodrošinājuma shēmā. Šai apdrošināšanai vajadzētu būt iekļaujošai, lai finansētu pakalpojumus un aprīkojumu, kas nodrošina reālu autonomiju. Autonomijas apdrošināšanai būtu jāsedz aprūpes vajadzības un pakalpojumi mājās, kā arī pagaidu vai pastāvīga uzturēšanās aprūpes iestādē.
5.5.Ja šāda apdrošināšana būs jāiekļauj valstu sociālā nodrošinājuma shēmās, tās nevarēs to finansēt vienīgi no nodokļiem. Šajā finansējumā būtu jāiekļauj citi publiskā un privātā finansējuma avoti, tostarp pensiju fondi.
5.6.Pēc Komisijas iniciatīvas patlaban būtu vēlams sagatavot plašu sociāli ekonomisku perspektīvas pētījumu par darbvietām veciem cilvēkiem paredzētas personalizētas aprūpes un pakalpojumu jomā Eiropas Savienības teritorijā. Šajā pētījumā vajadzētu apsvērt dažāda veida publiskā un privātā finansējuma iespējas, ierosināt uz publiskā un privātā sektora partnerību balstītus ieguldījumu mehānismus un formulēt dažādus ieteikumus gan starptautiskā, gan arī dalībvalstu līmenī.
Šāda pētījuma aprises būtu jāveido finanšu apaļā galda sanāksmē, kurā piedalās galvenie dalībnieki, kuru kompetencē ir vecu cilvēku aprūpe.
Briselē, 2019. gada 26. martā.
Lucie Studničná
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētāja
_____________