Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
NAT/745
Daudzgadu plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā
ATZINUMS
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā
un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107
[COM(2018) 229 final – 2018/0109 (COD)]
|
Administrators
|
Arturo ÍÑIGUEZ
|
|
Dokumenta datums
|
10/09/2018
|
Vienīgais ziņotājs: Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE
|
Padome pieprasa atzinumu
Eiropas Parlaments pieprasa atzinumu
|
14/05/2018
02/05/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
|
|
|
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
22/05/2018
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
05/09/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
JJ/MM/AAAA
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/ pret/ atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK kopumā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar kuru Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēts transponēt Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikumu 16-05, ar ko izveido daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un kura mērķis ir vēlākais līdz 2031. gadam ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt tādu minētā krājuma biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY).
1.2.Komiteja konstatē, ka Eiropas Komisija nav aprobežojusies tikai ar iepriekšminētā ICCAT ieteikuma transponēšanu, bet savā priekšlikumā ir iekļāvusi arī vairākus punktus, kas tajā nav atspoguļoti un kas var radīt Eiropas flotei neizdevīgākus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo piekrastes valstu, piemēram, Marokas, Alžīrijas, Tunisijas un Turcijas, flotēm, kas arī nodarbojas ar šādu zveju. Šā iemesla dēļ un lai Eiropas darba devējiem un darba ņēmējiem neradītu daudz nopietnākas sociālekonomiskās sekas nekā citās valstīs, EESK aicina likumdevējas iestādes ņemt vērā turpmāk tekstā minētās īpašās piezīmes.
1.3.EESK mudina Komisiju, dalībvalstis un Vidusjūras piekrastes valstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā izskaustu dreifējošos tīklus, kuru izmantošana kopš 1998. gada ir aizliegta, lai novērstu nelikumīgu Vidusjūras zobenzivs zveju un pārdošanu, to ietekmi uz tirgu un negodīgu konkurenci, ko tie rada flotēm, kas ievēro noteikumus.
2.Komisijas priekšlikuma kopsavilkums
2.1.Ņemot vērā zobenzivs (Xiphias gladius) krājuma satraucošo stāvokli Vidusjūrā, ICCAT 2016. gada sanāksmē pieņēma Ieteikumu 16-05, ar ko izveido 15 gadu atjaunošanas plānu šai sugai. Ieteikumā ir izklāstīti zobenzivs Vidusjūras krājuma saglabāšanas, pārvaldības un kontroles noteikumi, kuru mērķis ir līdz 2031. gadam ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt tādu biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.
2.2.Ar šajā atzinumā izskatāmo regulas priekšlikumu Eiropas Savienības tiesību aktos tiek transponēts iepriekš minētais ieteikums, kas ir tieši piemērojams kopš 2017. gada, lai ES varētu izpildīt savas starptautiskās saistības un nodrošināt nozares dalībniekiem juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem un pienākumiem, kas tiem jāpilda.
2.3.Atjaunošanas plāna galvenie elementi ir šādi: noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) 10 500 tonnu apmērā, kas tiks pakāpeniski samazināta; noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, proti, garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai drīkst būt 100 cm vai svars attiecīgi 11,4 kg (dzīvsvars) vai 10,2 kg (bez žaunām un ķidām); maksimālais āķu skaits, kurus drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2500; trīs mēnešu ilgs aizlieguma periods, kas katru gadu ilgst no 1. janvāra līdz 31. martam; atļauto kuģu skaita ierobežojums un kontroles pasākumi, kas ir līdzīgi tiem, kādi noteikti attiecībā uz zilajām tunzivīm.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK piekrīt, ka ICCAT Ieteikums 16-05 ir jātransponē Eiropas Savienības tiesību aktos, un tāpēc atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu.
3.2.Komiteja tomēr norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikuma noteikumi pārsniedz ICCAT ieteikumā minētos un paredz jaunas prasības, kas tajā nav iekļautas. Ņemot vērā, ka attiecīgo zivju krājumu izmanto ne tikai ES flote, bet arī visas pārējās Vidusjūras piekrastes valstis, vai nu veicot zobenzivs specializēto zveju (Maroka, Alžīrija, Tunisija un Turcija), vai nejaušu nozveju, Komiteja uzskata, ka nav lietderīgi vienpusēji ieviest šādus papildu pasākumus, jo tie varētu radīt diskriminējošus apstākļus ES flotei un sociālekonomiskas sekas Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, kuras atšķirtos no tām, kādas ir valstīs, kas piedalās zvejā.
3.2.1.Turpmākajām sarunām Komiteja mudina Eiropas Komisiju intensīvāk sadarboties ar ICCAT trešām valstīm, lai panāktu vienošanos, kas paātrinātu biomasas atjaunošanos un pāreju uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, neizkropļojot konkurenci starp zvejniekiem.
3.3.Komiteja atgādina Komisijai, ka dreifējošo tīklu izmantošana zobenzivs zvejai Vidusjūrā ir aizliegta kopš 1998. gada. Ņemot vērā ietekmi, ko uz zobenzivs krājuma stāvokli Vidusjūrā rada daži nozares dalībnieki, kuri nelikumīgi izmanto šo aizliegto zvejas rīku, un negodīgo konkurenci, ar ko saskaras nozares dalībnieki, kuri ievēro noteikumus, EESK aicina Komisiju, dalībvalstis un piekrastes valstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā izskaustu dreifējošos tīklus.
4.Īpašas piezīmes
4.1.8. pants, kurā noteikts kapacitātes limits pēc zvejas rīku tipa, neaprobežojas ar ICCAT ieteikuma 6. punkta noteikumu transponēšanu, kas paredz, ka kapacitātes limits tiek piemērots atjaunošanas plāna darbības laikā. 2017. gadā līgumslēdzējas puses ierobežos to zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, līdz vidējam to kuģu skaitam, kuri laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis. Tomēr līgumslēdzējas puses var nolemt izmantot to kuģu skaitu, kuri zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva Vidusjūras zobenzivis 2016. gadā, ja šis skaits ir mazāks par gada vidējo kuģu skaitu laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Šo ierobežojumu piemēro nozvejotājkuģiem pēc zvejas rīku tipa. Šo ierobežojumu piemēro nozvejotājkuģiem pēc zvejas rīku tipa, bet izvēloties variantu, kurā kuģu skaits ir vismazākais. Tādēļ Komiteja iesaka izmantot ICCAT Ieteikuma 2016-05 6. punkta formulējumu.
4.2.EESK uzskata, ka 10. panta 2. punkta formulējums var radīt neskaidrības, jo to var interpretēt kā priekšlikumu pilnībā aizliegt zveju ar āķu jedām, lai gan patiesībā ICCAT ieteikuma mērķis ir nepieļaut zobenzivju mazuļu nozveju ar nelieliem āķiem, ko izmanto kuģi, kas zvejo garspuru tunzivis Vidusjūrā. Tāpēc Komiteja ierosina šādu formulējumu: “Lai aizsargātu Vidusjūras zobenzivs krājumu, katru gadu no 1. oktobra līdz 30. novembrim tiem kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju, piemēro aizlieguma periodu.”
4.3.Komisijas priekšlikuma 14. panta 2. punkts ir viens no tiem punktiem, kurā Komisijas noteiktais ierobežojums ir stingrāks nekā ICCAT ieteikumā. Komisija paredz: “ja reiss ir ilgāks par 2 dienām, uz zvejas kuģa drīkst atrasties vēl 2500 neaprīkotu rezerves āķu”, turpretī ieteikuma 18. punktā ir noteikts, ka tie drīkst būt aprīkoti. Komisijas priekšlikums radītu darbības problēmas kuģa apkalpei, kam būtu jāpilda arvien vairāk pienākumu. Tāpēc EESK iesaka no šā punkta svītrot vārdu “neaprīkotu” un lietot ieteikumā izmantoto formulējumu: “Ja reiss ir ilgāks par divām dienām, uz kuģa drīkst atrasties otrs aprīkotu āķu komplekts, bet tam jābūt pienācīgi nostiprinātam un glabātam uz kuģa apakšējiem klājiem, lai tas nebūtu gatavs tūlītējai izmantošanai.”
4.4.18. panta 2. punktā paredzēts, ka “kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā”. Komiteja uzskata, ka šis priekšlikums var radīt nevajadzīgas papildu izmaksas zvejniekiem, un tādēļ, pamatojoties uz 18. panta 2. punkta noteikumiem Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, ierosina ļaut izslēgt VMS ostā, ja vien tiek nodrošināts, ka VMS izslēgšana un ieslēgšana notiek vienā un tajā pašā kuģa atrašanās vietā.
4.5.20. panta 2. punktā Komisija vēlreiz ir noteikusi stingrākus noteikumus nekā ICCAT Ieteikumā 2016-05. Komisija ierosina, lai valstu zinātniskie novērotāji tiek izvietoti uz vismaz 20 % kuģu, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām. Turpretī ICCAT ieteikuma 44. punktā ir noteikts, ka katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina, ka valstu zinātniskie novērotāji tiek izvietoti uz vismaz 5 % kuģu, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. EESK uzskata, ka palielināšana līdz 20 % ir nepamatota un nesamērīga, jo šie ir nelieli kuģi ar ierobežotu platību un izmaksām, un tas varētu radīt nopietnus sarežģījumus šīs prasības ievērošanā. Turklāt trešo valstu kuģiem turpinātu piemērot tikai 5 %. Tādēļ Komiteja iesaka saglabāt ICCAT noteiktos obligātos 5 %.
4.6.24. panta 2. punktā ir noteikts, ka to Eiropas Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņi vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā problēmas, ko šī prasība konkrētā laikā var radīt mazai flotei, EESK ierosina pievienot teikumu, ar kuru dalībvalstij atļauts izņēmuma gadījumos mainīt četru stundu iepriekšējas paziņošanas laiku. Piemēram, varētu izmantot formulējumu, kas ir līdzīgs Regulas (ES) Nr. 1627/2016 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai 31. panta 3. punkta formulējumam: “Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu, nekā minēts 1. un 2. punktā, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var paziņot šādi noteiktajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās”.
Briselē, 2018. gada 5. septembrī
Maurizio Reale
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________