Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
SOC/574
Imigrācijas un integrācijas neesamības izmaksas
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Imigrācijas un integrācijas neesamības izmaksas
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Pavel Trantina
Līdzziņotājs: José Antonio Moreno Díaz
|
Pilnsapulces lēmums
|
15/02/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 29. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
07/11/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
12/12/2018
|
|
Plenārsesija Nr.
|
539
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
149/09/13
|
1.Secinājumu un ieteikumu kopsavilkums
1.1.EESK uzskata, ka imigrācija labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu. Ja iedzīvotāju dabiskais pieaugums kļūst negatīvs, imigrācija var palīdzēt saglabāt iedzīvotāju kopējo skaitu un darbaspēka pieejamību nemainīgā līmenī. Jāatzīst, ka imigrācija nav galīgais risinājums Eiropas sabiedrības novecošanas seku novēršanai. Tomēr ar imigrāciju varētu novērst arī ar demogrāfiskiem procesiem nesaistītu darbaspēka un prasmju trūkumu.
1.2.Imigrācijas neesamībai Eiropā būtu negatīvas sekas.
-Ievērojami ciestu dalībvalstu ekonomika, darba tirgus tiktu pakļauts iespējami nesamierināmai spriedzei, veselas nozares bankrotētu, samazinātos lauksaimnieciskā ražošana, būvniecības nozare nespētu apmierināt pieprasījumu.
-Saasinātos demogrāfiskās problēmas, pensiju sistēmas varētu kļūt neilgtspējīgas, varētu sabrukt veselības un aprūpes nozare, strauji turpinātos dažu apgabalu depopulācija, faktiski tiktu apdraudēta sociālā kohēzija.
-Pilnīgs likumīgas migrācijas aizliegums neizbēgami izraisītu neatbilstīgas migrācijas mēģinājumu straujus uzplūdus, bet tas savukārt novestu pie pārmērīgiem drošības pasākumiem, represijām un policejiskuma, radot milzīgas izmaksas; tas veicinātu melnā darba tirgus attīstību, ekspluatāciju un mūsdienu verdzību, kā arī izmisīgus centienus panākt ģimeņu atkalapvienošanos.
-Rasisms un ksenofobija uzplauktu vēl vairāk nekā pašlaik, jau agrāk uz pastāvīgu dzīvi apmetušies migrantu izcelsmes iedzīvotāji, tostarp otrā vai trešā paaudze, kļūtu par sabiedrības neuzticēšanās un agresijas izpausmju objektiem.
1.3.Uzņēmējvalstīs var konstatēt šādu migrācijas potenciālu — ir iespējams aizpildīt brīvās darbvietas un novērst prasmju trūkumu, saglabāt ekonomikas izaugsmi un nodrošināt pakalpojumus novecojošai sabiedrībai, ja vietējā mērogā nav pietiekami daudz jauniešu. Pensiju iztrūkumu var novērst ar strādājošo migrantu jauniešu iemaksām. Imigrantu pienesums ir enerģija un inovācija. Kultūru un etniskā daudzveidība bagātina uzņēmējvalstis. Ir iespējams atdzīvināt mazapdzīvotas teritorijas, pārveidojot arī skolas. Izcelsmes valstis gūst labumu no naudas pārvedumiem (maksājumiem, ko migranti sūta uz mājām), kuru apjoms pārsniedz ārvalstu palīdzību. Migranti, kas atgriežas, atved ietaupījumus, viņi ir apguvuši prasmes un izveidojuši starptautiskus sakarus.
1.4.Lai pilnīgi īstenotu migrācijas potenciālu, ir vajadzīga pieeja, kas cita starpā ļauj labāk izmantot migrantu prasmes. EESK ir pārliecināta, ka tas ir jāatbalsta ar pienācīgām prasmju atzīšanas politikas nostādnēm un mehānismiem, un aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis sekmēt to ātru izstrādi. Turklāt pienācīga prasmju partnerību īstenošana ar trešām valstīm būtu savstarpēji izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan migrantu izcelsmes valstīm.
1.5.ES būtu jāpieņem politika un pasākumi, kas atbalsta drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kā arī stiprina iekļaušanu un sociālo kohēziju.
1.6.Integrācijas neesamība rada ekonomiskus, kultūrsociālus un politiskus riskus un izmaksas. Tāpēc ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi. Publiskajai politikai būtu jānovērš dažādu ES sabiedrības grupu bailes, rūpes un bažas, lai izvairītos no Eiropas Savienībai naidīgām un ksenofobiskām izpausmēm. Šajā nolūkā attiecīgajām politikas nostādnēm būtu jāietver skaidrs, konsekvents un pamatots saistību kopums attiecībā uz pašiem migrantiem, bet vienlaikus arī pastāvīgi jāizskauž pret migrantiem vērsta retorika un uzvedība.
1.7.EESK uzsver, ka integrācijas veicināšanai ir būtiska nozīme ES pamatvērtību un principu stiprināšanā, no kuriem daudzveidībai, vienlīdzībai un diskriminācijas aizliegumam ir izšķiroša loma. Integrācija attiecas uz visu sabiedrību, arī uz migrantiem, kas apmetušies uzņēmējvalstī, neatkarīgi no viņu statusa vai izcelsmes. Tomēr ir vajadzīgas īpašas politikas nostādnes attiecībā uz cilvēkiem īpaši neaizsargātās situācijās (piemēram, bēgļiem), un vislabākos rezultātus var sniegt nevis universāla, bet kopienā balstīta un pielāgota mērķorientēta pieeja. Tāpēc ir svarīgi, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas un godīgi censtos veicināt vidi, kurā ir iespējams īstenot migrantu integrāciju un izvairīties no riskiem.
2.Vispārīga informācija un atzinuma mērķis
2.1.Lielākās migrācijas plūsmas Eiropā kopš Otrā pasaules kara iedzīvotājos ir radījušas bažas par turpmākām nekontrolētām migrācijas plūsmām un apliecinājušas, cik svarīga nozīme ir kopējai pieejai cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES spēju rīkoties. ES dalībvalstis migrācijas jomā ir saskārušās ar pārvaldības, finansēšanas un komunikācijas problēmām, kā arī ar iedzīvotāju bailēm no migrācijas. Lai gan daži politiķi situāciju ir izmantojuši ļaunprātīgi, EESK ir pārliecināta, ka steidzami ir jāmaina izpratne par migrāciju un jāatgriežas pie racionālām debatēm, pamatojoties uz faktiem. Bēgļi un migranti būtu jāuztver nevis kā drauds, bet kā iespēja attiecībā uz Eiropas ekonomisko un sociālo modeli.
2.2.Pašreizējās politikas nostādnes, kurās migrācijas kontrole izvirzīta par vienu no ārlietu programmas prioritātēm, apdraud ES nostāju ārējās attiecībās, tādējādi riskējot to pakļaut šantāžai un uzticības zaudēšanai cilvēktiesību jautājumos. EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpaplašina pašreizējais modelis un jānodrošina, ka tiek veicināti tādi likumīgi ieceļošanas veidi, kas sekmē likumīgu migrāciju un veiksmīgu iekļaušanu. Droši un likumīgi maršruti var mazināt spiedienu uz ES patvēruma sistēmu.
2.3.Tajā pašā laikā, kamēr ES tirgus nodrošinās pieprasījumu pēc darbaspēka, būs arī likumīga vai citāda migrācija. Vismaz dažās profesijās pieprasījums pieaugs (aprūpes nozare, mājsaimniecības darbs, sociālie pakalpojumi, būvniecība utt.).
2.4.Pilsoniskās sabiedrības dienās 2017. gada jūnijā Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini teica programmatisku runu “Globālā Eiropa un tās loma miera un stabilitātes nodrošināšanā”. Šajā runā viņa atzina, ka Eiropai migrācija ir vajadzīga ar ekonomiku un kultūru saistītu iemeslu dēļ. F. Mogherini ierosināja EESK sagatavot pētījumu vai ziņojumu par migrācijas neesamības izmaksām, jo viņai bija radies iespaids, ka Eiropas ekonomikas nozares sabruktu, ja vienā dienā pazustu visi migranti. Šādā ziņojumā būtu ietverti ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku viedokļi par to, kāda izskatītos Eiropa bez migrantiem. Šis pašiniciatīvas atzinums ir viņas ierosinājuma turpinājums.
2.5.Migrācija ir dažāda — tā var būt likumīga, neatbilstīga vai, kā tas bijis pēdējos trīs gados, humanitāra pēc kara Sīrijā un citviet pasaulē. Migrācijas plūsmas ir arī jauktas, un darbaspēka migrācija var būt saistīta ar sezonālu, manuālu vai augsti kvalificētu darbu. Šajā dokumentā uzmanība galvenokārt ir vērsta uz drošu, sakārtotu un ES atbalstītu darbaspēka migrāciju (un ar to saistītu ģimeņu atkalapvienošanos), tomēr tajā ir aplūkoti arī citi imigrācijas uz ES veidi un tādu migrantu iespējamais ieguldījums, kuri (īslaicīgi) migrē humanitāru iemeslu dēļ (patvēruma meklētāji), kā arī neatbilstīga migrācija.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.Demogrāfija — sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās ES
3.1.1.Eiropa 21. gadsimta sākumā saskaras ar sabiedrības novecošanu, vietējo iedzīvotāju skaita stagnāciju vai pat samazināšanos, augstu bezdarba līmeni un — dažās nozīmīgākajās dalībvalstīs — arī ar lēnu ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā Eiropa joprojām ir viens no galvenajiem migrācijas galamērķiem.
3.1.2.Izmaiņas pieejamā darbaspēka lielumā ir viena no galvenajām Eiropas Savienības problēmām. Lai gan darbaspēka piedāvājums (darbaspēka lielums) neattīstās neatkarīgi no darbaspēka pieprasījuma, tā nākotnes tendences var novērtēt, apvienojot dažādus darbaspēka dalības scenārijus ar iedzīvotāju skaita prognozēm, kā to konstatējuši 2018. gada Eiropas demogrāfijas datu lapas autori. Pašreizējo darbaspēku Eiropas Savienībā veido aptuveni 245 miljoni darba ņēmēju. Lai aplēstu nākotnes darbaspēka piedāvājumu līdz 2060. gadam, autori noteica trīs darbaspēka dalības scenārijus, kuros strādājošo skaits svārstās starp 214, 227 vai 245 miljoniem.
3.1.3.Citās prognozēs, piemēram, Eiropas Komisijas faktu lapā izklāstītajā prognozē Gēteborgas sociālajā samitā 2017. gadā apgalvots, ka 2060. gadā uz katru vecu cilvēku būs divi darbspējas vecuma cilvēki. Pašlaik ir četri. Tas būtiski apdraud pašreizējā Eiropas sociālā modeļa saglabāšanu.
3.1.4.No otras puses raugoties, imigrācija labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu. Ja iedzīvotāju dabiskais pieaugums kļūst negatīvs, imigrācija var palīdzēt saglabāt iedzīvotāju kopējo skaitu un darbaspēka lielumu nemainīgā līmenī. Ar imigrāciju varētu novērst arī ar demogrāfiskiem procesiem nesaistītu darbaspēka un prasmju trūkumu. Tomēr, kā savā ziņojumā “Eiropas imigrācijas izmaksas un ieguvumi” apgalvo Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūts (HWWI), imigrācija nav galīgais risinājums Eiropas sabiedrības novecošanas seku novēršanai (jo arī migranti noveco).
3.2.Darbaspēka migrācijas no trešām valstīm potenciāls
Var noteikt šādu ietekmi.
3.2.1.Uz uzņēmējvalstīm:
-var aizpildīt brīvās darbvietas un novērst prasmju trūkumu,
-var saglabāt ekonomikas izaugsmi,
-var nodrošināt pakalpojumus novecojošai sabiedrībai, ja vietējā mērogā nav pietiekami daudz jauniešu,
-pensiju iztrūkumu var novērst ar iemaksām, ko veic strādājošie migrantu jaunieši, kuri maksā arī nodokļus,
-imigrantu pienesums ir enerģija un inovācija,
-kultūru un etniskā daudzveidība bagātina uzņēmējvalstis,
-ir iespējams atdzīvināt mazapdzīvotas teritorijas, tostarp skolas, kurās samazinās skolēnu skaits.
3.2.2.Uz izcelsmes valstīm:
-jaunattīstības valstis gūst labumu no naudas pārvedumiem (maksājumiem, ko migranti sūta uz mājām), kuru apjoms tagad bieži pārsniedz ārvalstu palīdzību, kā arī no kultūras apmaiņas,
-samazinās bezdarba līmenis, un migrantu jaunieši uzlabo savas dzīves izredzes,
-migranti, kas atgriežas, atved ietaupījumus, ir apguvuši prasmes un izveidojuši starptautiskus sakarus.
4.Imigrācijas neesamības izmaksas
4.1.Ekonomikas izaugsmes saglabāšana un darba tirgus vajadzību apmierināšana
4.1.1.Imigrācija no trešām valstīm tiešā un netiešā veidā ietekmē ekonomikas izaugsmi — šķiet, ka pastāv skaidra saistība starp darbaspēka pieaugumu imigrācijas rezultātā un kopējā IKP pieaugumu. Piemēram, Zviedrija pēdējos gados ir piešķīrusi tūkstošiem darba atļauju informācijas tehnoloģiju izstrādātājiem, ogu lasītājiem un pavāriem. Darbaspēka imigrācija Zviedrijas ekonomikai dod ievērojamas vērtības: uzņēmumi, kas pieņem darbā darbaspēka imigrantus, aug ātrāk nekā salīdzināmi uzņēmumi. Darba imigranti no valstīm ārpus ES/EEZ palīdz vairot Zviedrijas gada IKP par vairāk nekā 1000 miljoniem EUR un nodokļos katru gadu samaksā vairāk nekā 400 miljonus EUR.
4.1.2.No 2004. līdz 2014. gadam migranti par 70 % palielināja Eiropas darbaspēku. Ir grūti precīzi noteikt, kāda būtu tāda mēroga darbaspēka trūkuma ietekme uz Eiropas ekonomiku un atsevišķām dalībvalstīm. Turklāt ārvalstīs dzimuši iedzīvotāji parasti iekļaujas tirgus nišās (segmentācija), kas vai nu strauji attīstās, vai piedzīvo lejupslīdi, tādējādi nodrošinot lielāku elastību, reaģējot uz ES darba tirgus prasībām.
4.1.3.Tāpat migrējošie iedzīvotāji ietekmē nodarbinātības situāciju katrā valstī, veicinot patēriņu un jaunu darbvietu radīšanu. Migrantu izcelsmes uzņēmēji veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, bieži sekmējot jau aizmirstu amatu un arodu atdzimšanu, un arvien vairāk iesaistās pievienotās vērtības radīšanā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. EESK tāpēc iesaka ES, dalībvalstu un vietējā līmenī īstenot īpašus pasākumus, lai stiprinātu emigrējušu uzņēmēju radošumu un inovācijas spējas. Ar šādiem pasākumiem jāizskauž diskriminācija un jārada vienlīdzīgi apstākļi visiem, lai šie uzņēmēji var veicināt iekļaujošu izaugsmi un radīt kvalitatīvas darbvietas.
4.1.4.EESK arī uzskata, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi, ņemot vērā to konkrēto tendenci darboties aprūpes, sadarbīgās ekonomikas un aprites ekonomikas jomā, var veicināt un atbalstīt ne tikai jaunu darbvietu radīšanu, bet arī migrantu uzņēmējdarbību un piekļuvi saimnieciskajai darbībai ārpus ES.
4.1.5.Ir sarežģīti novērtēt imigrācijas fiskālo ietekmi. Tomēr ESAO apgalvo, ka kopumā migrantiem pēdējos piecdesmit gados ir bijusi neitrāla fiskālā ietekme, t. i., jebkādas izmaksas, ko tie radījuši, ir segusi peļņa, kas gūta no iekasētajiem nodokļiem.
4.1.6.Oxford Economics pētījumā ir secināts, ka migrējošie darba ņēmēji palīdzēja nodrošināt atbilstīgu darbaspēka piedāvājumu ekonomikas uzplaukuma laikā no 2004. līdz 2008. gadam. Šķiet, ka migrējošo darba ņēmēju pieejamībai ir bijusi liela nozīme, lai daži uzņēmumi spētu izdzīvot vai tiem nevajadzētu pārcelt ražošanu uz ārzemēm (autori atsaucas uz 600 uzņēmumu aptauju, kurā 31 % respondentu norāda, ka migrantiem ir bijusi liela nozīme uzņēmuma darbības turpināšanā, un veselības, sociālās aprūpes un lauksaimniecības jomā šis rādītājs sasniedz 50 %).
4.1.7.Ir skaidrs, ka imigrācija var būt ekonomiski izdevīga gan uzņēmējvalstīm, gan izcelsmes valstīm. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un tirdzniecības sistēmas, lielāku labumu gūst turīgās un ietekmīgās valstis. Migrācija spēj arī satuvināt tautas kultūras jomā un veicināt sapratni, bet domstarpības rodas, ja netiek pieliktas pūles, lai kliedētu pārpratumus, aizspriedumus un mītus ne vien vietējo iedzīvotāju, bet arī migrantu kopienu apziņā.
4.2.Prasmju trūkuma novēršana
4.2.1.Saskaņā ar Tirgus ekonomikas institūta pētījumu, ko pasūtīja EESK un kas publicēts 2018. gada 24. jūlijā, kopumā Eiropas ekonomikas ražīgums ik gadu krītas par 5 %, jo darba ņēmēju prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Pētījumā teikts, ka katra nostrādātā stunda rada 80 centu zaudējumu. Visvairāk tas ietekmē profesijas IT un sakaru jomā, ārstus un, vispārīgi runājot, zinātnes, tehnoloģiju un inženierijas jomu. Šis fenomens ietekmē arī skolotājus, medmāsas un vecmātes. Autori apgalvo, ka tendence pasliktinās, ņemot vērā demogrāfisko lejupslīdi un tehnoloģiju attīstību. Šo prasmju trūkumu daļēji var novērst darbaspēka migrācija.
4.2.2.Tomēr, lai pilnībā īstenotu migrācijas potenciālu šajā jomā, ir vajadzīga pieeja, kas cita starpā ļauj labāk izmantot migrantu prasmes un kvalifikācijas. Imigranti parasti ir pārāk augstu kvalificēti darbiem, kas viņiem tiek piedāvāti.
4.2.3.Prasmju trūkumu var daļēji novērst tikai tad, ja tiek atzītas imigrantu prasmes un kvalifikācijas. Tomēr ES atzīšanas mehānismi joprojām tiek izstrādāti un ir atkarīgi no dalībvalstīm. Dalībvalstis un vietējie dalībnieki nepietiekami izmanto ES prasmju profila noteikšanas rīku. Tomēr pastāv nevalstiskas iniciatīvas, piemēram, Bertelsmann Stiftung kompetences kartes vai tiešsaistes profesionālais pašnovērtējums.
4.2.4.Pienācīga prasmju partnerību īstenošana ar trešām valstīm būtu savstarpēji izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan migrantu izcelsmes valstīm.
4.3.Aprūpes nozares saglabāšana
4.3.1.Darba tirgū valdošais darbinieku trūkums veselības aprūpes nozarē ir kā bumba ar laika degli. Krīze šajā jomā ir ieilgusi, un darbaspēka trūkums palielināsies, ja netiks rasti atbilstoši politiski risinājumi. Eiropas Komisija jau 1994. gadā noteica, ka aprūpe ir uzskatāma par stratēģisku nozari. Eiropas Komisija 2010. gadā brīdināja — ja nekavējoties netiks veikti pasākumi darba ņēmēju trūkuma novēršanai, līdz 2020. gadam šajā nozarē trūks divi miljoni veselības aprūpes darbinieku, tostarp viens miljons darbinieku ilgtermiņa aprūpes nozarē.
4.3.2.Darbaspēka trūkums veselības aprūpes profesijās ir izplatīts daudzās dalībvalstīs. Pieņemot darbā gan tādus aprūpes darbiniekus, kam ir legāls statuss, gan personas bez dokumentiem, tiek mazināts darbaspēka trūkums aprūpes nozarē. Jo īpaši Dienvideiropas aprūpes pakalpojumu sistēmas ir lielā mērā atkarīgas no mājsaimniecībās dzīvojošiem aprūpes darbiniekiem. Piemēram, Itālijā mājsaimniecībās dzīvojošie aprūpes darbinieki, kas ir migranti, veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
4.3.3.Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis arī ir skāris darbaspēka trūkums aprūpes nozarē, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem Rietumeiropā. Piemēram, daudzi aprūpes darbinieki no Polijas dodas uz citām valstīm, lai gan pašā valstī aprūpes darbinieku skaits ir sarucis. Šis darbinieku trūkums tiek novērsts, Polijā ierodoties darba ņēmējiem no Ukrainas un citām valstīm ārpus ES.
4.3.4.Jānorāda arī uz migranšu ievērojamo ekonomisko pienesumu ģimenēm un kopienām, strādājot algotu darbu, kā arī uz vajadzību novērst sieviešu un vīriešu nevienlīdzību darba tirgū. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa strādājošo migranšu ir nodarbinātas pakalpojumu nozares profesijās (piemēram, ēdināšanas, mājsaimniecības darbu un veselības aprūpes jomā). Neregulārs darbs, nepietiekama nodarbinātība un terminēti darba līgumi varētu būt faktori, kuru dēļ migrantes ES darba tirgū atrodas nelabvēlīgākā situācijā, un būtu papildus jāizstrādā pasākumi, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi un nodrošinātu aizsardzību neaizsargātām iedzīvotāju grupām.
4.4.Risinājumi saistībā ar lauku un tālāko reģionu depopulāciju
4.4.1.Iedzīvotāju skaits lauku, kalnu un salu apvidos sarūk, ekonomikas un sociālajā jomā radot spirālveida lejupslīdi, kas kļūst straujāka, jo arvien vairāk cilvēku migrē uz pilsētām. Iedzīvotāju skaita samazināšanās samazina naudas daudzumu, kas ir apritē attiecīgajā kopienā, un tas ietekmē vietējo uzņēmumu, veikalu un transporta savienojumu dzīvotspēju, kā arī būtisku sabiedrisko objektu un pakalpojumu pieejamību.
4.4.2.Dažviet Eiropas Savienībā, piemēram, Īrijā vai Brandenburgā, depopulāciju novērš, izmitinot migrantus. Piemēram, lauksaimniecībā nodarbināto migrantu darbam Ziemeļīrijā ir bijusi izšķiroša nozīme, lai saglabātu nozari, kurā ir bijušas nopietnas problēmas saistībā ar darbaspēka piedāvājumu un darbaspēka novecošanu. Migranti ir gatavi pieņemt darbvietas ar atalgojumu un nosacījumiem, ko vietējie iedzīvotāji ir noraidījuši, un dzīvot ciematos ar augstu depopulācijas risku, neraugoties uz to, ka tas var būt darbs ļoti nereglamentētā nozarē ar darbaspēka ekspluatācijas risku.
4.4.3.Saskaņā ar Eiropas Savienības lauku attīstības politiku ir pieejamas iespējas, lai palīdzētu vietējām lauku kopienām, izmitinot migrantus. Vairākas lauku attīstības organizācijas ir norādījušas uz potenciālo atbalstu, ko lauku apvidi var piedāvāt migrantiem, kuru ierašanās varētu palīdzēt atdzīvināt apvidus, kas cieš no depopulācijas un/vai ekonomikas lejupslīdes. Eiropas Parlaments 2017. gadā veiktā pētījumā ir uzsvēris, cik svarīgi ir sniegt atbalstu migrantu sociālajai iekļaušanai un integrācijai darba tirgū
.
4.5.Risinājumi saistībā ar kultūru daudzveidību
4.5.1.Migrantu trūkums nelabvēlīgi ietekmētu daudzveidību ES valstīs, izraisot ksenofobijas un pašapmierinātības izpausmes, kas ir pretrunā ES pamatprincipiem. Turklāt mēs zaudētu iespējas paplašināt tādas vērtības kā vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija, attiecībā uz kurām migrantu izcelsmes iedzīvotāju redzamība pēdējos gados ir palīdzējusi panākt progresu.
4.6.Visu šo iemeslu dēļ imigrācijas neesamība ES ir jāizslēdz kā nereāls, neīstenojams un ārkārtīgi kaitīgs scenārijs.
5.Integrācijas neesamības izmaksas (un kā no tām izvairīties)
5.1.Lai pilnīgi izmantotu migrācijas potenciālu Eiropā, kā minēts iepriekš, un tajā pašā laikā mazinātu ar to saistītos un ilgstošos riskus un novēršamās sociālekonomiskās izmaksas, ir ārkārtīgi svarīgi radīt apstākļus migrantu sekmīgai integrācijai.
5.2.Galvenie elementi, kas atspoguļo ES izpratni par šo jēdzienu, ir uzskaitīti 2004. gadā Padomē pieņemtajos Eiropas Savienības imigrantu integrācijas politikas kopējos pamatprincipos. Tajos integrācija ir skaidrota kā “dinamisks, divpusējs visu imigrantu un dalībvalstu pastāvīgo iedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās process”. Tas ir pretstatā plaši izplatītajam kļūdainajam priekšstatam, ka integrācija ir kā asimilācija — vienvirziena process, kurā cilvēki atsakās no savas valsts un kultūras iezīmēm apmaiņā pret jaunajai dzīvesvietas valstij piemītošajām. Tomēr, kā atgādināts ES 2016. gada rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, lai varētu dzīvot un iesaistīties ES sabiedrībā, ir būtiski saprast ES pamatvērtības un piekrist tām.
5.3.Jāuzsver, ka integrācija attiecas uz visiem migrantiem, kas apmetušies uzņēmējvalstī, neatkarīgi no viņu statusa vai izcelsmes. Tomēr ir vajadzīgas īpašas politikas nostādnes attiecībā uz cilvēkiem īpaši neaizsargātās situācijās (piemēram, bēgļiem), un vislabākos rezultātus var sniegt nevis universāla, bet kopienā balstīta pieeja.
5.4.Nodarbinātība ir būtiska integrācijas procesa sastāvdaļa. Tāpēc dalībvalstis un ekonomiskie un sociālie partneri migrantu integrāciju darba tirgū uzskata par prioritāti. Pieprasījums pēc migrējošajiem darba ņēmējiem joprojām ir viens no izšķirošajiem imigrācijas virzītājspēkiem.
5.5.Starp pārējiem būtiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas nosaka migrantu integrāciju uzņēmējvalstī, jāmin šādi: migrācijas statusa drošība un paredzamība, pilsonības iegūšanas iespējas un šķēršļi, ģimenes atkalapvienošanās iespējas, valodu kursu pieejamība, valodu prasmju un kultūras zināšanu prasības, politiskās tiesības, kā arī jebkuras konkrētas sabiedrības vispārējā atvērtība un vēlme pieņemt un atbalstīt jaunpienācējus un sadarboties ar viņiem, gaidot no viņiem to pašu.
5.6.Turklāt migrantu integrācija ir cieši saistīta ar daudzām politikas nostādnēm, piemēram, attiecībā uz aizsardzību darba vietā, mājokļiem, veselības aprūpi, izglītību, sieviešu tiesībām, vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu
5.7.Cenšoties novērtēt spēkā esošās politikas nostādnes, ir izveidots migrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX), kas nodrošina salīdzināmus datus par ES dalībvalstīm un vairākām citām valstīm. Tā rezultātos uzsvērtas pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm, tostarp ilgstošs austrumu–rietumu dalījums.
5.8.Ņemot vērā migrantu integrācijas neesamības scenārija loģiku, var konstatēt šādus riskus un/vai izmaksas.
5.8.1.Ekonomika
-Migrantu izslēgšana no oficiālā darba tirgus (un nedeklarēta darba pieaugums);
-palielinātas izmaksas saistībā ar sociālo problēmu risināšanu pēc to parādīšanās, nevis to novēršana;
-migrantu nespēja pilnīgi realizēt savu potenciālu (bieži tiek nodota nākamajām paaudzēm).
5.8.2.Kultūrsociālā joma
-Nespēja identificēties ar uzņēmējvalsts vērtībām un normām un pieņemt tās;
-kultūrsociālo atšķirību palielināšanās starp migrantu un uzņēmējvalsts kopienām;
-migrantu strukturālā diskriminācija, tostarp nepietiekama piekļuve pakalpojumiem;
-palielināta ksenofobija un abpusēja neuzticība;
-valodas barjeru replikācija;
-telpiskā segregācija, kas noved līdz pat geto izveidošanai;
-vispārējās sociālās kohēzijas sabrukums.
5.8.3.Drošība
-Naida runas un naida noziegumu pieaugums;
-tiesībaizsardzības pavājināšanās un iespējams noziedzības līmeņa pieaugums, jo īpaši sociāli izolētās teritorijās;
-potenciāla radikalizācija un lielāks atbalsts ekstrēmām ideoloģijām (gan migrantu kopienās, gan uzņemošajā sabiedrībā).
5.9.Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi.
5.10.Attiecīgajām politikas nostādnēm būtu jāietver skaidrs, konsekvents un pamatots saistību kopums attiecībā uz pašiem migrantiem, bet vienlaikus arī pastāvīgi jāizskauž pret migrantiem vērsta retorika un uzvedība.
5.11.Tāpēc ir svarīgi, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas un godīgi censtos veicināt vidi, kurā ir iespējams īstenot migrantu integrāciju un izvairīties no iepriekš minētajiem riskiem.
5.12.Būtu diezgan atklāti jāuzsver, ka valdību vadītie centieni kriminalizēt vai citādi atstumt migrantus, veicināt etnisko nacionālismu un samazināt finansējumu integrācijas pasākumiem (tostarp nepiešķirt Eiropas Savienības atvēlētos līdzekļus), kā nesen novērots dažās dalībvalstīs, ir tieši pretēji šiem mērķiem un ilgtermiņā var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.
5.13.Visbeidzot EESK uzsver, ka integrācijas veicināšanai ir svarīga nozīme ES pamatvērtību un principu stiprināšanā, no kuriem daudzveidībai, vienlīdzībai un diskriminācijas aizliegumam ir būtiska loma.
Briselē, 2018. gada 12. decembrī
Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________