Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
REX/502
Sievietes Rietumbalkānos
ATZINUMS
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Sievietes Rietumbalkānos
|
Administratore
|
Katarína GRZESZCZYK ALBRECHTOVÁ
|
|
Dokumenta datums
|
07/01/2019
|
Ziņotāja: Dilyana SLAVOVA
|
|
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
15/02/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 29. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
19/12/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.ES politika attiecībā uz Rietumbalkāniem atkal ir aktivizējusies. To vēl vairāk sekmēja Bulgārijas prezidentūra ES Padomē, kas šo reģionu izvirzīja par savu prioritāti, un 2018. gada 6. februārī publicētais Komisijas paziņojums “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”.
1.2.Sofijas augstākā līmeņa sanāksmē un 2018. gada jūnija Padomes secinājumos “Paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas process” šī apņemšanās tika apstiprināta un tika noteikti nākamie šā reģiona Eiropas integrācijas posmi. Precīzāk, Albānijai un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai tika noteikts datums 2019. gada jūnijā, kad, izpildot vairākus nosacījumus, tiks sāktas pievienošanās sarunas. Iespējams, ka šo virzību un rīcību saglabās un īstenos arī nākamās prezidentvalstis, jo tādas dalībvalstis kā Austrija, Rumānija un Horvātija pauž īpašu attieksmi un apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkāniem.
1.3.EESK stingri atbalsta paplašināšanos, jo tā ir abu pušu — Rietumbalkānu valstu un ES — interesēs. Šīs politikas sekmīgums ir nozīmīgs ES globālās stratēģijas elements, kā arī Eiropas stabilitātes un labklājības stūrakmens. Tādēļ EESK ir pārliecināta, ka pievienošanās process ir jāturpina ar spēku un stingrību kā viena no ES galvenajām prioritātēm saskaņā ar skaidriem un stingriem nosacījumiem, kas ir visu paplašināšanās procesu pamatā — ne vairāk un ne mazāk.
1.4.Dzimumu līdztiesība ir pamattiesības, kas atzītas Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un ES Pamattiesību hartā. Šajā atzinumā EESK uzsver sieviešu nozīmi kā svarīgu virzītājspēku demokrātijas konsolidācijai, cilvēktiesību un brīvību ievērošanai un ekonomiskajam un sociālajam progresam. Atzinuma mērķis ir palielināt izpratni par sieviešu politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām tiesībām un dzimumu līdztiesību un veicināt to Rietumbalkānos. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana var būt veiksmīga tikai tad, ja pastāv stingra politiskā griba un pārliecība par priekšrocībām, ko sabiedrībai sniegs sieviešu un vīriešu līdztiesība.
1.5.Sievietēm ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme šā reģiona izlīguma procesā un sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, it īpaši apstākļos, kad ekonomikas struktūras ir ļoti novājinātas, izplatās nabadzība un izjūk sociālās saites, jo sievietēm ir raksturīga lielāka elastība un iniciatīva sociālo tīklu atjaunošanā un atjaunināšanā, kā arī jaunu darba iespēju izpētē. Neraugoties uz dažiem labas prakses piemēriem un pozitīvām tendencēm saistībā ar iespēju piešķiršanu sievietēm un īstenotajām programmām, sievietes joprojām atrodas nelabvēlīgā situācijā attiecībā uz spēju pilnībā izmantot viņu politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības un pilnībā izmantot arī sociālekonomiskās attīstības iespējas. Patriarhālās kultūras iespaidā, kas marginalizē sievietes, viņas saskaras ar aizspriedumiem un dzimumu stereotipiem, darba tirgus un izglītības segregāciju un daudz lielāku diskriminācijas un vardarbības risku, kas kavē viņu virzību uz vadošiem amatiem.
1.6.EESK aicina ne tikai nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību un iekļaušanu sociālekonomiskajā un politiskajā dzīvē visos līmeņos, bet arī īstenot efektīvus tiesību aktus un politikas, lai cīnītos pret diskriminējošu rīcību un dziļi iesakņojušos patriarhālo attieksmi pret sievietēm, tostarp sievietēm no minoritāšu grupām (it īpaši no romu kopienas un LGBTIQ), gados jaunām sievietēm, vecāka gadagājuma sievietēm, lauku sievietēm un sievietēm ar invaliditāti, kā arī sievietēm un meitenēm bēglēm, kuras meklē patvērumu Rietumbalkānos.
1.7.EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt dzimumu līdztiesības ceļvedi un pasākumus, kas varētu nodrošināt vienlīdzīgāku varas un resursu sadali Rietumbalkānos. Sieviešu tiesību aizstāvības grupas, uzņēmumu apvienības un arodbiedrības ir aktīvi stiprinājušas sieviešu nozīmi šajā reģionā, un arī turpmāk ir nopietni un neatlaidīgi jāstrādā ar pilsoniskajiem un sociālajiem partneriem, lai efektīvi cīnītos un iestātos par sieviešu tiesībām. ES iestādēm vajadzētu vairāk darīt, lai finansiāli atbalstītu šīs organizācijas un apvienības, izstrādājot konkrētus plānus un projektus, kuru mērķis ir sieviešu iespēju palielināšana visos līmeņos, tostarp programmas dzimumu līdztiesības organizāciju atbalstam un detalizētus rīcības plānus.
1.8.EESK aicina ES un valstu iestādes vairāk sadarboties izglītības stereotipu likvidēšanā, lai jaunajām meitenēm un sievietēm visa mūža garumā nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu izglītību, izveidotu viņām atbilstošas prasmes un atvieglotu viņu karjeru un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām darba tirgū.
1.9.Tā kā vardarbība un diskriminācija pret sievietēm ir viens no nopietnākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pēc kara šajā teritorijā kļūst arvien izplatītāks, EESK aicina Komisiju veicināt spēcīgāku reģionālo sadarbību saistībā ar paraugprakses apmaiņu attiecībā uz vardarbību ģimenē un palielināt nepieciešamo finansējumu un ekspertu atbalstu visiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai mazinātu un, iespējams, izskaustu šo plaši izplatīto sociālo slimību.
1.10.EESK uzskata, ka valstu iestādēm jāpieliek ievērojamas pūles, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu brīvību, tostarp pastiprinot spēkā esošos tiesību aktus un konsekventi tos īstenojot. Tas cita starpā palīdzēs palielināt izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem un atbalstīt drošāku plašsaziņas līdzekļu vidi, kurā dzimumu stereotipus varēs likvidēt, uzsākot par tiem publiskas diskusijas, un kurā sievietes neapdraudēs seksisms, naida runa un tiešsaistes apmelošanas kampaņas.
1.11.EESK atkārtoti norāda, ka Rietumbalkānu partneriem ir jāintegrē dzimumu perspektīva visās attiecīgajās programmās, ko finansē ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), jo īpaši 3. politikas jomā, kas ietver nodarbinātību, sociālo politiku, izglītību, dzimumu līdztiesības veicināšanu un cilvēkresursu attīstību. Jāizveido tematiskie fondi, lai apkarotu vardarbību ģimenē un atbalstītu sieviešu pilsoniskās un plašsaziņas līdzekļu aktivitātes.
1.12.Jānodrošina skaidra un noturīga apņemšanās ievērot dzimumu līdztiesību kā ES pamatvērtību. EESK mudina Komisiju iekļaut kritiskos dzimumu līdztiesības rādītājus pievienošanās sarunu salīdzinošās novērtēšanas sistēmā, kas tiks izstrādāta un uzraudzīta ciešā sadarbībā ar sociālajiem un pilsoniskajiem partneriem, kuri ir apņēmušies palielināt sieviešu iespējas šajā reģionā un visā ES. Sistēmiska dzimumu aspekta piemērošana jāuzskata par horizontālu kritēriju, novērtējot likumdošanas procesa pieņemamību un kvalitāti pievienošanās sarunu ietvaros.
1.13.EESK vēlas, lai turpmākie centieni Rietumbalkānos būtu vērsti ne tikai uz to, lai ar sieviešu tiesībām saistītus tiesību aktus saskaņotu ar ES acquis un attiecīgajiem starptautiskajiem mehānismiem un instrumentiem, bet arī — un jo īpaši — lai novērstu neatbilstības starp spēkā esošajiem tiesību aktiem un to pareizu īstenošanu. Rietumbalkānu valstu valdības jāmudina un jāatbalsta, kad tās izstrādā dzīvotspējīgus valsts finansēšanas mehānismus, kuru mērķis ir aizsargāt sievietes pret vardarbību, diskrimināciju un ekonomisko ekspluatāciju.
1.14.EESK aicina dalībvalstis un Rietumbalkānu partnervalstis, kas vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, izdarīt to steidzami, jo tas ir visaptverošākais politiskais satvars vardarbības ģimenē novēršanai, cietušo aizsardzībai un pārkāpēju kriminālvajāšanai. EESK arī aicina baznīcas un citas reliģiskās iestādes un visu ticību pilsoniskās sabiedrības organizācijas neierobežot sieviešu tiesības un neiejaukties viņu reproduktīvajās tiesības, kas ir būtisks priekšnoteikums sieviešu sociālajai un ekonomiskajai emancipācijai un iespēju nodrošināšanai.
1.15.EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir saistīt budžeta izstrādi, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, ar vispārējiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā. Tā aicina iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visās politikas jomās un programmās, nodrošinot lielāku resursu piešķiršanu atbilstoši vajadzībām dzimumu līdztiesības jomā. Ņemot vērā šo aspektu un arī nākamo DFS, ES jābūt konsekventākai, risinot jautājumu par dzimumu līdztiesības aspekta integrāciju Rietumbalkānos, un jāuzstāj uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un uz datu vākšanu sadalījumā pa dzimumiem, lai nodrošinātu vienlīdzību un sieviešu tiesību ievērošanu ilgtspējīgā veidā. Šim nolūkam Rietumbalkānu partneri un arī Komisija tiek mudināta pastiprināt politiskās konsultācijas ar sieviešu tiesību aktīvistiem un dzimumu līdztiesības ekspertiem dažādās ar paplašināšanos saistītās politikas jomās.
1.16.EESK uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu uzņēmējdarbībai, ņemot vērā tās potenciālu ievērojami palielināt reģiona izaugsmes iespējas, un aicina ES iestādes iesaistīties šajā jautājumā. Pasākumi jaunu uzņēmumu veidošanas atbalstam cita starpā ietver piekļuvi finanšu un institucionālajiem resursiem, optimālas infrastruktūras piedāvāšanu jaunuzņēmumiem, attiecīgas informācijas par uzņēmuma dibināšanu sniegšanu, intereses veicināšanu par sieviešu uzņēmējdarbību, rīkojot kampaņas plašsaziņas līdzekļos, un aizdevumu piešķiršanu jaunuzņēmumiem un to paplašināšanās projektiem. Sievietes uzņēmējas un viņu biznesa organizācijas sistemātiski jāiekļauj visos politikas veidošanas procesos, kas attiecas uz paplašināšanās sociālo un ekonomisko dimensiju.
2.Pamatinformācija
2.1.Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir ES atzīta pamattiesība un kopīga vērtība. Pamatojoties uz ES līgumiem un starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, dzimumu līdztiesība ir viens no pievienošanās nosacījumiem, kurš kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm no Rietumbalkāniem (Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Kosovai, Melnkalnei un Serbijai) ir jāizpilda. Ieguldījumi dzimumu līdztiesībā ir būtiski — tā ir ne tikai ES prasība, bet arī nozīmīgs vienlīdzīgas un demokrātiskas sabiedrības rādītājs.
2.2.Gatavojoties iestāties ES, Rietumbalkānu valstis pēdējos gados ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu sieviešu tiesības. Tostarp tās ir pieņēmušas vai grozījušas savus attiecīgos tiesību aktus (piemēram, nediskriminācijas, krimināltiesību un darba tiesību aktus), izstrādājušas valstu stratēģijas un rīcības plānus un izveidojušas institucionālus mehānismus, lai īstenotu un uzraudzītu politiku šajā jomā. Tomēr dzimumu līdztiesības veicināšana bieži vien ir tikai virspusēja, bet šajā jomā veiktajām darbībām trūkst patiesas politiskās apņemšanās, kompetences un finanšu resursu, kā rezultātā notiek vāja un fragmentāra īstenošana.
2.3.Diemžēl Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē Londonā 2018. gada jūlijā netika izmantota iespēja panākt progresu dzimumu līdztiesības veicināšanā šajā reģionā. Tādēļ priekšlikumam par saskaņotu rīcību, kas tika apspriests, gatavojoties šai augstākā līmeņa sanāksmei, ir ātri jārod politisks apstiprinājums, un tas ir strauji jāīsteno ilgtspējīgā veidā.
2.4.Rietumbalkānu valstīs joprojām pastāv vīriešu un sieviešu nevienlīdzības problēma, jo šim reģionam ir raksturīgas izteikti patriarhālas struktūras, kas izpaužas kā ar dzimumu saistīta vardarbība, diskriminācija un ekspluatācija, radot sievietēm hronisku dubultu slodzi attiecībā uz viņu ar darbu un ģimeni saistītajiem pienākumiem, daudzus šķēršļus sieviešu augšupējai mobilitātei un vienādam atalgojumam, kā arī nepietiekamu piekļuvi sociālajiem un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un finanšu instrumentiem. Ir panākti daži uzlabojumi attiecībā uz sieviešu politisko pārstāvību, tomēr tiem nav ilgstoša ietekme uz politiskās varas taisnīgu pārdalīšanu starp sievietēm un vīriešiem. Būtiska problēma ir progresīvās politikas vāja īstenošana, kas liecina par patiesas politiskās apņemšanās, finansējuma un kompetences trūkumu.
2.5.Sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšana šajā reģionā joprojām ir “nepabeigta darbība”. Ar šo atzinumu EESK vērš uzmanību uz ES sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centieniem veicināt dzimumu līdztiesību ES paplašināšanās politikas ietvaros un padarīt to par visaptverošu rādītāju visās sabiedrības jomās. Tajā ir aplūkotas arī dažas no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras sievietes Rietumbalkānos, piemēram, viņu mazākā nozīme sociālajā, ekonomiskajā un politikas jomā un plaši izplatītā ar dzimumu saistītā vardarbība.
3.Ar dzimumu saistīta vardarbība
3.1.Ar dzimumu saistīta vardarbība, t. i., seksuālā un reproduktīvā vardarbība un vardarbība ģimenē, šajā reģionā joprojām ir izplatīta problēma. Lai gan par vardarbību ģimenē ziņo nepietiekami, saņemtā informācija liecina, ka rādītāji joprojām ir augsti. Dati liecina, ka Albānijā 56 % sieviešu ir pakļauti vismaz vienam vardarbības ģimenē veidam; Kosovā gandrīz 70 % sieviešu dzīves laikā piedzīvo vardarbību ģimenē, savukārt Serbijā 2017. gadā tika reģistrētas vismaz 26 sieviešu slepkavības, un lielākajā daļā šo gadījumu vainīgais bija cietušās partneris. Pārskats par pakalpojumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, reģiona valstīs atklāja, ka tie ir nepietiekami finansēti, bez pietiekama darbinieku skaita un pārslogoti un ka ziņošanas mehānismi kopumā ir ļoti vāji.
3.2.Katrai Rietumbalkānu partnervalstij ir valsts stratēģija, kuras mērķis ir vardarbības novēršana ģimenē. Sievietes lielākoties neziņo par incidentiem iesniegumu pieņemšanas noteikumu dēļ, kā arī tādēļ, ka neuzticas drošības un tiesu iestādēm un nesaņem iestāžu atbildes pat par tiem gadījumiem, par kuriem ir ziņots. Finansiāli noturīgu atbalsta tīklu, drošu mājvietu un cietušajām, kuras ir pietiekami drosmīgas, lai ziņotu par vardarbību, paredzētu iestāžu neesamība veicina visneaizsargātāko sieviešu turpmāku pakļaušanu vardarbībai. Attiecībā uz salīdzināmu datu vākšanu šajā reģionā ir daudzas nepilnības, kas ir jānovērš. Mērķis ir izstrādāt pārdomātu, pietiekami finansētu un uzraudzītu politiku, kas novērš, aizsargā un sauc pie atbildības. Tam ir vajadzīga pienācīga apmācība visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem, atbilstoša informētība un pārmaiņas sabiedrības attieksmē. EESK uzskata, ka tāpat kā attiecībā uz citiem jautājumiem profilaksei ir primāra nozīme, un tā izmaksā mazāk nekā iesaistīšanās vēlākā posmā.
3.3.Visā Rietumbalkānu reģionā ir pilnībā jāīsteno Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Lielākajai daļai Rietumbalkānu partnervalstu, kas parakstījušas un ratificējušas minēto konvenciju, vajadzētu pastiprināt centienus attiecībā uz pietiekama valsts finansējuma nodrošināšanu, politikas koordinēšanu un praktisku pasākumu īstenošanu, lai novērstu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm. Turklāt Komisija tiek aicināta kā prioritāti izvirzīt vardarbības ģimenē problēmu saistībā ar pirmspievienošanās finansējumu gan pilsoniskās sabiedrības, gan institucionālo spēju veidošanas pasākumiem. EESK aicina Komisiju veicināt plašāku reģionālo sadarbību paraugprakses apmaiņai saistībā ar vardarbību ģimenē, neņemot vērā dalījumu ES dalībvalstīs un paplašināšanās procesā iesaistītās valstīs. Paplašināšanās kontekstā ir svarīgi, lai ES dalībvalstis šajā jomā prezentētu pozitīvu modeli.
Plašāka iesaiste un koordinācija starp visiem valsts un privātā sektora dalībniekiem un NVO plašāka iekļaušana, paredzot sadarbību starp valsts dienestiem un NVO, ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu tiesību aktus un politikas pasākumus, apkarojot jebkāda veida vardarbību pret sievietēm.
3.4.Būtiska nozīme ir ģimenēm un skolām. Bērnu audzināšanā un izglītošanā jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi un uzmanība jāpievērš ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai, īpaši pret meitenēm un jaunietēm. Izveidojot sistēmu, kas skolās ieviestu skaidru politiku ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, tiktu veicināta šādas prakses samazināšana un attiecīgi radīta atbalstošāka vide vardarbības upuriem, kā arī tiktu veicināta dzimumu līdztiesības kā sabiedrības pamatprincipa stiprināšana.
4.Cilvēktiesības
4.1.Rietumbalkānos sieviešu cilvēktiesības sistemātiski apdraud nacionālisti un garīdzniecības pārstāvji, kuri bieži vien popularizē reliģiskās dogmas un nacionālās intereses, piemēram, tradicionālās patriarhālās ģimenes vērtības un demogrāfisko atjaunošanos, kā morālu attaisnojumu, kādēļ sievietēm jāatņem viņu brīvības, vienlīdzība un drošība. Neraugoties uz spēkā esošajiem visaptverošajiem un kopumā aizsargājošajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, īstenošanas un izpildes mehānismiem ir ievērojami trūkumi. EESK aicina valstu cilvēktiesību struktūras, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un valsts iestādes efektīvāk sadarboties un kopīgi rīkoties, lai sekmētu cilvēktiesību programmas izpildi un palīdzētu tām, kuras ir īpaši neaizsargātas.
4.2.Dominē tradicionālās dzimumu lomas un attieksmes pret sieviešu seksualitāti. Mātes un jaundzimušā aprūpe ir pietiekami pieejama, tomēr sievietes joprojām bieži vien izvēlas neizmantot ārsta pakalpojumus. Strādājošās sievietes nereti saskaras ar diskrimināciju saistībā ar maternitātes tiesībām, tostarp darba intervijās, kad viņām uzdod jautājumus par ģimenes stāvokli un nodomu kļūt par māti, lai gan ir spēkā tiesību akti, kas aizliedz šādu praksi. Jāveicina un jāsekmē regulāras medicīniskās apskates. Ir nepieciešami intensīvi izpratnes veidošanas pasākumi saistībā ar reproduktīvās veselības pakalpojumiem.
4.3.EESK pauž īpašas bažas par to, ka Rietumbalkānu valstīs sieviešu reproduktīvo veselību apdraud arvien biežāki uzbrukumi, ko veic ultrakonservatīvās interešu grupas, kas ir cieši saistītas ar dominējošām reliģiskajām kopienām. Jāveic turpmāka analīze par fundamentālistu reliģisko uzskatu ietekmi uz sieviešu tiesībām un jo īpaši uz viņu reproduktīvajām tiesībām šajā reģionā.
4.4.LGBTIQ kopienai ir jāveltī īpaša uzmanība, ņemot vērā to, ka viņu tiesības nebūt nav konsolidētas. Turklāt viņi saskaras ar dažādu konservatīvo sociālo grupu pastāvīgu spiedienu.
5.Sociālās tiesības
5.1.Minētā reģiona valstīs joprojām ir nepilnības attiecībā uz ekonomisko un sociālo tiesību, tostarp tiesību uz nediskrimināciju, garantēšanu un uzraudzību. Tās ietekmē visas sievietes darba tirgū un jo īpaši sievietes un meitenes no neaizsargātām grupām, tostarp etniskajām minoritātēm (jo īpaši romiem), iekšēji pārvietotām cilvēku grupām, cilvēkiem ar invaliditāti, migrantiem un bēgļiem.
5.2.Sievietēm no šīm nelabvēlīgajām grupām bieži vien nav pietiekamu zināšanu par sociālajām tiesībām, piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei vai mājoklim. Iestādes, kas ir juridiski atbildīgas par šīm jomām, vēl nav spējīgas nodrošināt šiem cilvēkiem atbilstošu atbalstu. EESK uzskata, ka ieinteresētajām personām, piemēram, sociālā darba centriem, vietējām pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, jāuzlabo apstākļi, kas vajadzīgi, lai neaizsargātajām grupām nodrošinātu vienādas sociālās tiesības. Steidzami jāpārskata ES atbalstīto sociālo reformu programmu kvalitāte un finansiālā dzīvotspēja, piemēram, pieņemot kopīgu iekļaušanas memorandu, kas vērsts uz sociālo integrāciju, dažādošanu, demokratizāciju un sociālo pakalpojumu decentralizāciju. Jāizskata iespējas, kā laikus piemērot Eiropas sociālo tiesību pīlāru paplašināšanās procesā.
5.3.Satraucoša sociālā parādība ir sieviešu radikalizēšanās dažās musulmaņu kopienās un iesaistīšanās vardarbīgā ekstrēmismā. Laikā no 2012. līdz 2016. gadam aptuveni 20 % no aptuveni 1000 personu, kas atstāja Rietumbalkānu reģionu, lai dotos uz konfliktu zonām Sīrijā un Irākā, bija sievietes
. Valdības, iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas nedara pietiekami daudz, lai publiski atzītu sieviešu migrāciju uz Tuvajiem Austrumiem un nodrošinātu, ka dzimumu perspektīva tiek iekļauta pašreizējos vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas (CVE) centienos. Pēc tādu tiesību aktu pieņemšanas, kas par krimināli sodāmu nosaka dalību ārvalstu paramilitārajos grupējumos, to materiālu atbalstīšanu un vervēšanu to vajadzībām, būtu jāīsteno praktiski pasākumi, lai atbalstītu sieviešu deradikalizāciju un rehabilitāciju, viņas vispirms atzīstot par ekstrēmistu propagandas un vervēšanas upuriem.
6.Sievietes darba tirgū
6.1.Reģionā plaši izplatīta ir sieviešu izslēgšana no darba tirgus, un tā ir ievērojami plašāka nekā vidēji ES. Gandrīz divas trešdaļas darbspējīgā vecuma sieviešu šajā reģionā ir vai nu neaktīvas, vai bezdarbnieces. Attiecībā uz romu sievietēm un sievietēm ar invaliditāti šie rādītāji ir vēl augstāki. Statistika liecina, ka sievietēm ir zemāks aktivitātes līmenis salīdzinājumā ar vīriešiem un ir panākts tikai neliels progress, lai likvidētu dzimumu atšķirības nodarbinātības jomā.
6.2.Tas ir ne tikai cilvēka pamattiesību pārkāpums, bet arī rada lielas ekonomiskās un sociālās izmaksas un kavē potenciālo ekonomikas izaugsmi šajā reģionā. Rietumbalkānu valstis katru gadu zaudē vidēji 18 procentus no kopējā IKP dzimumu atšķirību darba tirgū dēļ. Viena trešdaļa šo zaudējumu ir saistīta ar izkropļojumiem profesijas izvēlē starp vīriešiem un sievietēm. Pārējās divas trešdaļas izriet no izmaksām, kas saistītas ar nepilnībām darbaspēka iesaistīšanā. Rietumbalkāni jāmudina optimāli izmantot esošos neizmantotos cilvēkresursus, atbalstīt un atvieglot sieviešu līdzdalību darba tirgū un risināt problēmu par lielo to sieviešu, kas iesaistītas neoficiālajā ekonomikā, īpatsvaru.
6.3.Šīs dzimumu nevienlīdzības pamatā ir pastāvošās dzimumu normas, kas saistītas ar lomu ģimenē, un iestāžu nepietiekamā iesaistīšanās šo problēmu risināšanā. Pienākumi ģimenē parasti ir jāveic sievietei, bet iespējas izmantot elastīgu darba režīmu ir ļoti ierobežotas. Tāpēc sievietes ir spiestas izvēlēties vai nu ģimeni, vai karjeru. Sieviešu oficiālās nodarbinātības rādītāji ir krietni zemāki nekā vīriešu, sievietes nopelna mazāk un reti ieņem augsta līmeņa amatus. Svarīgi ir iesaistīt šajā diskusijā vīriešus un mudināt viņus uzņemties lielāku daļu ģimenes pienākumu.
6.4.Lai uzlabotu sieviešu līdzdalību darba tirgū, ir svarīgi nodrošināt piekļuvi bērnu aprūpei par pieņemamām cenām un mudināt tēvus izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Tāpat ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai uzlabotu darba tirgus atbilstību darba ņēmējām sievietēm, piemēram, nodrošinot publiski pieejamu pirmsskolas izglītību maziem bērniem. Atalgojuma un pensiju atšķirību starp sievietēm un vīriešiem cita starpā veicina arī tādi faktori kā stereotipi attiecībā uz audzināšanu ģimenē un attieksme, jo īpaši dažās kopienās, pret zēnu un meiteņu izglītību, kā arī stereotipi attiecībā uz tipiskas “sieviešu” vai “vīriešu” profesijas izvēli.
6.5.Šajā reģionā pastāvīga problēma ir atalgojuma atšķirība starp dzimumiem, kas ir aptuveni 20 %. Tādējādi šī atšķirība ietekmē sieviešu pensiju atšķirīgumu un nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm pensionēšanās vecumā. Ņemot vērā strādājošo nabadzīgo iedzīvotāju, no kuriem daudzas ir sievietes, iespējamo skaita palielināšanos, ir skaidra nepieciešamība, lai valdība, darba devēji un sociālie partneri pievērstu lielāku uzmanību šai politikai un rīcībai, ne tikai veicot tiešus pasākumus, kas saistīti ar minimālo algu un iztikas minimumu, progresīvo nodokļu sistēmu, iekšējām priekšrocībām un sociālo palīdzību, bet arī — un tas ir vēl svarīgāk — veicot netiešus pasākumus, piemēram, nodrošinot elastīgāku darba režīmu, mājokļus, prasmju uzlabošanu un bērnu aprūpi.
6.6.Ekonomikas situācija un nodarbinātības iespēju trūkums negatīvi ietekmē sievietes, jo īpaši jaunietes, liekot viņām pamest savas valstis un tādējādi pastiprinot intelektuālā darbaspēka emigrāciju no šā reģiona. Jāizstrādā politikas pasākumi, lai pilnībā izmantotu sieviešu talantus un prasmes dinamiski mainīgā ekonomikas vidē. Šajā jomā būtu jāapsver iespēja izveidot sieviešu ekspertu kopfondus, lai uzsvērtu viņu kompetences dažādās jomās. Turklāt jāuzlabo un jānodrošina sieviešu piekļuve mūžizglītībai.
6.7.Lai lauztu izglītības stereotipus, ir nepieciešams pastāvīgi mudināt meitenes un sievietes vairāk iesaistīties STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas) jomās, profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī mācību praksē.
7.Sieviešu iespēju nodrošināšana
7.1.Sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšana
7.1.1.Sievietēm uzņēmējām piemīt joprojām neatklāts potenciāls uzņēmējdarbības veidošanā un darbvietu radīšanā, un viņas ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks. Sievietes uzņēmējas saskaras ar nepieredzētām problēmām un šķēršļiem, uzsākot un attīstot uzņēmējdarbību, piemēram, viņām trūkst komerciālo un uzņēmējdarbības prasmju, bankām ir aizspriedumi pret sieviešu vadītu uzņēmumu kredītspēju. Nav vienotas definīcijas terminam “sieviešu uzņēmējdarbība”, kā rezultātā trūkst datu par šo svarīgo jautājumu.
7.1.2.Veikt pārmaiņas mudina skaidri pierādījumi tam, ka Rietumbalkānos ir augsti kvalificētas sievietes, un tāpēc jebkurš arguments par labu dzimumu līdzsvaram drīzāk būtu jāpamato ar “nopelnu un priekšrokas likumu”, nevis pozitīvu diskrimināciju. Taču arvien vēl pastāv apstākļi, kas sievietēm traucē ieņemt vadošus amatus, proti, nepietiekami pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, ierobežota piekļuve tīkliem, kuri ir svarīgi vadošu amatu ieņemšanai, pašapziņas trūkums u. c. iemesli
.
7.1.3.EESK arī iesaka politikas veidotājiem un uzņēmumiem pārskatīt šādus jautājumus, lai nodrošinātu, ka sievietes piedalās augstākā līmeņa vadībā Rietumbalkānos:
·plašāka informācija par sievietēm vadošos amatos;
·lielāka pārredzamība, izraugoties talantīgus cilvēkus pieņemšanai darbā;
·ar dzimumu lomām saistīto aizspriedumu pārvarēšana;
·līderu pēctecības plānošana;
·talantu kopfonda izveidošana;
·paraugprakses piemēru izplatīšana;
·koordinētas datubāzes izveide ar informāciju par sievietēm, kurām ir darbam uzņēmuma valdē nepieciešamā kvalifikācija.
7.1.4.Apmācība un piekļuve finansējumam, tostarp mikrofinansējumam, būtu jānodrošina kā integrēts kopums sieviešu jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalstam. Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana reģionā radītu vairāk darbvietu un sniegtu ekonomiskos ieguvumus visiem. Šim nolūkam aktīvāk jāizmanto tādi pasākumi kā uzņēmējdarbības inkubatori, mentorēšanas programmas, jaunrades centri, tehnoloģiju laboratorijas un citi sieviešu atbalsta veidi uzņēmējdarbībā.
7.1.5.Sieviešu uzņēmēju apvienībām vajadzētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un publiskā dialogā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī partneru organizācijām. Šajā jomā nesen īstenotajos projektos tika secināts, ka šis temats gūst lielāku atzinību nekā līdz šim, un atbalsts sievietēm uzņēmējām vairs nav tikai projekts, bet gan notiekošs process. Lai panāktu vēl lielāku progresu, vajadzētu mainīt cilvēku domāšanu.
7.1.6.Sociālajiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme sieviešu uzņēmēju apvienošanā, un tie būtu jāveicina visā reģionā, lai koordinētu pasākumus un sekmētu veiksmīgu piekļuvi finansējumam.
7.1.7.Arī jaunatnes uzņēmējdarbība reģionam ir būtiska, un ir nepieciešams jauns izaugsmes modelis, lai sasniegtu digitālo robežu. Tā pamatā jābūt jaunās tūkstošgades paaudzes jauninājumiem un uzņēmējdarbības garam. Šim modelim cita starpā jāparedz jauno sieviešu un vīriešu individualizēta izglītošana jaunas darba pasaules vajadzībām, izmantojot drošus finansēšanas risinājumus.
7.2.Sieviešu politisko iespēju nodrošināšana
7.2.1.Visās Rietumbalkānu partnervalstīs ir noteiktas dzimumu kvotas un tiek īstenota diezgan stingra politika, lai palielinātu sieviešu pārstāvību. Lielākajā daļā attiecīgo partnervalstu kvotu sistēma nosaka, ka politisko partiju sarakstos ir jāiekļauj vismaz 30 % sieviešu kandidātu, izņemot Bosnijā un Hercegovinā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kur minimālā kvota ir 40 %.
7.2.2.Kaut arī dzimumu kvotas attīstās un nodrošina pozitīvas pārmaiņas reģionā, šīs politikas īstenošana nav konsekventa. Rezultātā sieviešu stāvoklis politikā un viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos nav būtiski uzlabojusies un joprojām nav ilgtspējīga.
7.2.3.Reģionā pastāv hierarhiskā marginalizācija, kas norāda uz to, ka augstākos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatus ieņem daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu. Sievietes joprojām neieņem galvenos amatus, kas saistīti ar varu. Sievietes ļoti bieži ir iesaistītas to politisko iestāžu darbā, kas risina jautājumus par izglītību, veselību, sociālo politiku un pārvaldību, un tas dažās nozarēs var veicināt horizontālās segregācijas rašanos. Tomēr viņas ir daudz mazāk pārstāvētas citās struktūrās, kurām ir lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras un ietekme uz politikas veidošanu vai valdības tiesību aktiem.
7.2.4.Ir daži labi piemēri attiecībā uz sieviešu politisko iespēju nodrošināšanu šajā reģionā. Vietējās organizācijas ir spējušas iesaistīt sievietes politiskajos procesos, un, pateicoties atbalstam, ko politiskajās partijās sniedz sievietēm, Kosovā mēra amatā pirmo reizi ir ievēlēta sieviete. Albānijā partneri ir vadījuši pilsoniskās sabiedrības koalīciju, pieprasot ievērot dzimumu kvotas parlamentā un tādējādi palielinot sieviešu līdzdalības līmeni dažās pēdējās vēlēšanās. Pašreiz tiek īstenoti daudzi plāni, mehānismi un atbalsta struktūras, lai uzlabotu sieviešu politisko līdzdalību reģionā, un ir panākti ievērojami uzlabojumi.
8.Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīme
8.1.Rietumbalkānu valstīs sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ir liela nozīme, ietekmējot iestādes, lai tās apņemas īstenot dzimumu līdztiesību. Tās ir pierādījušas sevi kā pozitīvu pārmaiņu veicinātājas un palīdz veidot iecietīgu un noturīgu sabiedrību. Ir vairākas veiksmīgas sieviešu iniciatīvas, projekti un platformas, un EESK pilnībā atbalsta šīs pozitīvās iniciatīvas.
8.2.Sieviešu organizācijas, kas ir daļa no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, šajā jomā ir īpaši noderīgas, un tām ir vadošā nozīme vardarbības pret sievietēm novēršanā, kā arī izlīguma procesā vietējā un reģionālā līmenī. Tās ir galvenās procesā, kurā valdības tiek uzraudzītas un sauktas pie atbildības, lai nodrošinātu efektīvu politikas īstenošanu.
8.3.Neraugoties uz oficiāli ieviestajiem mehānismiem, kas saistīti ar sociālo partneru un PSO iekļaušanu apspriešanās procedūrās, saziņa un sadarbība ar valdībām varētu būt daudz labāka. Nesenā pret PSO vērstā negatīvā attieksme apgrūtina to iespējas paust pamatotu kritiku un ierosināt pasākumus esošo nepilnību efektīvai novēršanai. EESK uzsver nepieciešamību atbalstīt un aizsargāt sieviešu tiesību un iespēju nodrošināšanas perspektīvu pilsoniskajā sabiedrībā.
8.4.Gan paplašināšanās process, gan Berlīnes process ir veicinājis pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu reģionālajās iniciatīvās un politikas veidošanā. Ir vērojamas pozitīvas tendences attiecībā uz šīs jomas statusu un pozīciju kopumā, kā rezultātā vairākas izmaiņas tiesību aktos, politikā un budžetā ir veiktas, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes.
8.5.Attiecībās ar Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības organizācijām EESK ir izveidojusi divējādu pieeju — reģionālu un divpusēju. Rietumbalkānu koordinācijas komiteja, ko EESK izveidoja 2004. gadā, ir galvenais instruments EESK darbību koordinēšanai reģionā, izmaiņu uzraudzīšanai attiecībā uz partneru politisko, ekonomisko un sociālo situāciju Rietumbalkānos, kā arī ES attiecībās ar Rietumbalkānu valstīm, tostarp sieviešu tiesību jomā. Koordinācijas komiteja savas darbības ietvaros rīko Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības forumu. Ieteikumus sieviešu tiesību un iespēju nodrošināšanas jomā apsprieda un pieņēma 6. forumā, kas tika rīkots 2017. gada jūlijā Sarajevā.
8.6.Eiropas Komisija 2018. gada paziņojumā par paplašināšanos aicina valstu iestādes ar sabiedrības atbalstu uzņemties atbildību un izpildīt labi zināmos pievienošanās ES nosacījumus. Iekļaujošs un efektīvs strukturēts dialogs par reformu prioritātēm, kurā piedalās pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība, lielā mērā noteiks jebkuru pārveides darbību panākumus. Tādēļ ES vajadzētu darīt vairāk, lai veicinātu un atvieglotu šo dialogu.
Briselē, 2019. gada 19. decembrī
Dilyana Slavova
Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________