Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
TEN/656
Eiropas energotīklu nostiprināšana
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma””
[COM(2017) 718 final]
Ziņotājs: Andrés BARCELÓ DELGADO
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 12/02/2018
|
|
|
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
05/04/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
19/04/2018
|
|
Plenārsesija Nr.
|
534
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
157/1/2
|
1.Secinājumi un ieteikumi
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
1.1.piekrīt redzējumam, ka pienācīgi starpsavienots Eiropas enerģētikas tīkls ir būtisks, lai sasniegtu enerģētikas savienības mērķi — garantēt pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju, kas konkurētspējīgā veidā veicina enerģētikas pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;
1.2.apstiprina, ka visi ES mērķi klimata un enerģētiskās drošības jomā ir savstarpēji nedalāmi saistīti, tādēļ neviens no tiem nebūtu jāuzskata par otršķirīgu attiecībā pret pārējiem, neraugoties uz to, ka daži no tiem nav saistoši dalībvalstīm;
1.3.uzskata, ka ieguldījumi tīklu infrastruktūrā jāveic tikpat intensīvi kā pārējie ieguldījumi enerģētikas jomā, jo īpaši saskaņā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanu, tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis pārraudzīt starptautiska un valstu mēroga enerģētikas tīklu pienācīgu attīstību, lai veicinātu kopēju progresu, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības mērķus;
1.4.mudina Komisiju un dalībvalstis reizi divos gados sagatavot pārraudzības ziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstības mērķu un par valstu un starptautiska mēroga tīklu mērķu izpildi, lai garantētu atjaunojamo energoresursu enerģijas un tīklu saskaņotu ieviešanu, īpašu uzmanību veltot tādu šķēršļu konstatēšanai, kas apgrūtina atjaunojamo energoresursu enerģijas pārvadi;
1.5.konstatē, ka vairākas dalībvalstis nespēs sasniegt 2020. gadam noteikto 10 % mērķrādītāju attiecībā uz starpsavienojumiem un ka ar šo projektu īstenošanu saistītās grūtības (sarežģītas administratīvās procedūras, ietekme uz politiku, finansējums, noraidoša sabiedrības attieksme) apdraud 2030. gada mērķu sasniegšanu, apgrūtinot ES klimata politikas nostādņu īstenošanu;
1.6.norāda, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība starpsavienojuma projektu izstrādes posmos var veicināt labvēlīgāku sabiedrības attieksmi pret dažiem projektiem;
1.7.prasa panākt progresu saistībā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, paverot iespēju īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai sekmētu starpsavienojumu attīstību teritorijās, kuras pašreiz vēl ir tālu no 10 % mērķa;
1.8.ierosina katras valsts starpsavienojuma procentuālās daļas koeficientam pievienot rādītāju pārraudzību katrā ģeogrāfiskajā apgabalā (piemēram, Pireneju pussalā), kā arī iekļaut vairumtirgu cenu atšķirību pārraudzības koeficientus, lai piešķirtu prioritāru nozīmi kopīgu interešu projektu īstenošanai apgabalos, kur vērojamas lielākās atšķirības;
1.9.atzīst, ka ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) starpniecību iegūtais finansiālais atbalsts 5,35 miljardu EUR apmērā enerģijas infrastruktūrai līdz 2020. gadam kopā ar citiem atbalsta instrumentiem un reģionālo grupu darbu ir ļāvis īstenot aizvien vairāk projektu, kas Eiropas Savienību tuvina iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanai;
1.10.aicina pārskatīt starpsavienojuma projektiem pieejamo atbalsta budžetu, jo pašreizējās dotācijas varētu būt nepietiekamas noteikto mērķu sasniegšanai;
1.11.prasa dalībvalstīm un Komisijai nostiprināt kopējās solidaritātes un drošības mehānismus, lai īstenotu enerģētikas pārejas un piegādes drošības mērķus, nodrošinot labu izmaksu un ieguvumu attiecību, kas garantē nozares un Eiropas iedzīvotāju konkurētspēju;
1.12.iesaka Komisijai un dalībvalstīm sekmēt tādu pārvaldības instrumentu (programmatūras) izstrādi, kas palielina starpsavienojumu darbības efektivitāti.
2.Eiropas enerģētikas tīklu politika
2.1.Lai sasniegtu klimata pārmaiņu, konkurētspējas un enerģētiskās drošības mērķus, Eiropas Savienība ir noteikusi enerģijas pārvades tīklu attīstības mērķus, kas veicina enerģētikas pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.
Konkrētāk, dalībvalstīm tika noteikts mērķis līdz 2020. gadam nodrošināt 10 % starpsavienojumu ar kaimiņvalstīm. Turklāt, lai virzība uz enerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem mērķiem notiktu vienlaikus ar starpsavienojumu pienācīgu izvēršanu, Eiropadome piekrita starpsavienojumu mērķi 2030. gadam palielināt līdz 15 %.
2.2.Lai garantētu 10 % starpsavienojumu mērķa sasniegšanu, ES 2013. gadā pieņēma Eiropas enerģētikas tīklu regulu (TEN-E regulu) un uzsāka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) darbību, izveidojot pamatu, kas paredzēts tādu kopīgu interešu projektu (KIP) noteikšanai, atbalstīšanai un prioritāras nozīmes piešķiršanai to izpildei, kuri ir vajadzīgi, lai nodrošinātu izturētspējīgu Eiropas enerģētikas tīklu.
2.3.Ieguldījumi Eiropas enerģētikas tīklos līdz 2030. gadam sasniegs 180 miljardus EUR, un paredzams, ka pēc to izveides pabeigšanas tie nodrošinās ietaupījumus no 40 līdz 70 miljardiem EUR gadā, jo būs iespējams izvairīties no ražošanas izmaksām un gāzes vairumtirdzniecības cenas kļūs konkurētspējīgākas, tādējādi samazinot enerģētikas pārejas izmaksas.
KIP trešajā sarakstā, kas vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, ir noteikti 173 projekti, kuri veicina starpsavienojumu 2020. un 2030. gada mērķus.
Neraugoties uz saraksta vērienīgumu un veiktajiem atbalsta pasākumiem, ar projektiem saistīto tehnisko grūtību, ietekmes uz politiku un administratīvo jomu, kā arī sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ mazāk nekā 30 % no 173 projektiem, kas iekļauti 2017. gada KIP trešajā pārskatīšanā, 2020.gadā tiks pabeigti.
Šo kavēšanos ir veicinājis tas, ka TEN-E standarti nav pilnībā piemēroti valstu līmenī.
2.4.Mērķu sasniegšanai Komisija izveidoja četras augsta līmeņa darba grupas, lai paātrinātu infrastruktūras attīstību četros konkrētos reģionos.
2.4.1.Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns
Politikas prioritāte ir Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizācija ar Eiropas kontinentālo tīklu, kā arī Baltijas valstu un Somijas gāzes tīklu izolācijas — un atkarības no viena vienīga gāzes piegādes avota — novēršana.
EESK pilnībā atbalsta politiskas vienošanās panākšanu, lai veicinātu gāzes KIP pabeigšanu 2021. gadā saistībā ar Igaunijas un Somijas starpsavienojumu un Polijas un Lietuvas starpsavienojumu.
2.4.2.Pireneju pussala (Madrides deklarācija)
Diemžēl, neraugoties uz Biskajas līča līnijas apstiprināšanu, saistībā ar Pireneju pussalas starpsavienojumiem ar pārējo Eiropu 2020. gadam noteiktie mērķi ne tuvu netiek sasniegti, nemaz nerunājot par 2030. gadam noteiktajiem mērķiem.
Spānijas un Portugāles pašreizējā starpsavienojuma līmenis neatrisina pamata problēmu saistībā ar Pireneju pussalas un Francijas savienojuma trūkumu, jo vienīgais veids, kā pussalu savienot ar Eiropu un iekļaut iekšējā tirgū, ir iesaistīt Franciju, šajā valstī izveidojot starpsavienojumus aptuveni 2,8 % apmērā.
Šī starpsavienojuma nelielā procentuālā daļa Pireneju pussalā veicina augstākas elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar Eiropu un arī ļoti augstas izmaksas saistībā ar atjaunojamo energoresursu integrācijas sistēmu, jo vajadzīga liela rezerves jauda un tādu procedūru piemērošana, kas ļauj pārvaldīt lielas svārstības enerģijas ražošanā. Prezidenta Emmanuel Macron nesenie paziņojumi ir būtisks politisks atbalsts diviem Pireneju starpsavienojumiem, kas pagaidām ir sākuma stadijā.
2.4.3.Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas enerģētikas savienojums
Šis reģions ir neaizsargāts pret piegādes pārtraukumiem, un gāzes cena tajā ir augstāka nekā pārējā ES, neraugoties uz gāzes piegādātāja ģeogrāfisko tuvumu.
Galvenie mērķi ir Bulgārijas un Serbijas starpsavienojuma izveide, ieguldījumu uzsākšana Krkas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī (2018. gada pirmajā pusgadā) un Bulgārijas un Austrijas koridora būvniecības sākšana Rumānijas daļā.
2.4.4.Sadarbība Ziemeļjūras enerģētikas jomā
Galvenais mērķis ir vērsts uz ražošanu un pārvadi no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī tāda tiesiskā un normatīvā regulējuma izveidi, kas sekmē šāda veida projektus teritorijā, kurai ir potenciāls ražot vēja enerģiju, kuras patēriņš ES 2030. gadā būs no 4 % līdz 12 %.
3.Infrastruktūras politikas pārorientēšana ilgākam laikposmam
3.1.Lai gan Komisija un dalībvalstis ir īstenojušas ievērojamus centienus veicināt KIP, tomēr tehnisku grūtību, kā arī birokrātisku nosacījumu un finansiālu ierobežojumu dēļ 2020. gadā pilnībā īstenota būs tikai neliela daļa no tiem, tāpēc ir steidzami jāpārskata KIP īstenošanas kalendārs, piešķirot prioritāru nozīmi apgabaliem, kuri ir vistālāk no starpsavienojuma mērķu sasniegšanas.
3.2.EESK uzskata, ka KIP būtu jāiekļauj kiberdrošības kritēriji, lai tādējādi ierobežotu Eiropas iedzīvotāju apdraudējumu.
Attīstoties digitalizācijai, sistēmu proporcionālā daļa jaunos ieguldījumu projektos kļūst aizvien svarīgāka.
3.3.Gāzes starpsavienojumu jomā prioritāra nozīme jāpiešķir tādiem KIP, kas būtiski veicina piegādes drošības garantēšanu dalībvalstīs gan saistībā ar trešo valstu darbības radītiem riskiem, gan saistībā ar tehniskiem ierobežojumiem.
3.4.Elektroenerģijas starpsavienojuma mērķu nepilnība ir tā, ka katra dalībvalsts tiek skatīta atsevišķi. Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams analīzi atkārtot, sadalot pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem un izveidojot vajadzīgās dalībvalstu grupas, lai novērstu tīklu starpsavienojumu šķēršļus. Tas jo īpaši ir vajadzīgs gadījumos, kad valsts var izveidot starpsavienojumu ar pārējo Eiropu tikai caur citu valsti, kā tas ir Pireneju pussalas, Kipras, Maltas un Īrijas gadījumā.
3.5.Ir jāpiešķir prioritāte tādu dalībvalstu starpsavienojumiem, kurās vērojams nopietns savienojuma trūkums, piemēram, cita starpā Pireneju pussalas valstis, Dienvidaustrumu Eiropa, Polija un Īrija, un EESK aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt to īstenošanai vajadzīgos pasākumus bez liekas kavēšanās.
3.6.Elektroenerģijas starpsavienojumu 10 % mērķis 2020. gadā netiks sasniegts Kiprā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē, bet Īrijas un Portugāles iekļaušana to valstu sarakstā, kurās mērķis tiks sasniegts, ir ļoti apšaubāma.
Ņemot vērā Komisijas datus, 15 % elektroenerģijas starpsavienojumu mērķis 2030. gadam šķiet grūti sasniedzams, īpaši tad, ja veic atbilstošu analīzi par ģeogrāfiskajiem šķēršļiem, ne tikai par dalībvalstīm.
3.7.Jaunās robežvērtības, kas noteiktas, lai konstatētu ar starpsavienojumu un integrāciju vienotajā tirgū saistītās vajadzības un tādējādi sasniegtu 2030. gada mērķus, ir šādas:
·robežvērtība, saskaņā ar kuru paredz atšķirību 2 EUR par MWh starp katras dalībvalsts, reģiona vai tirdzniecības zonas vairumtirgiem, lai nodrošinātu tirgu saskaņošanu;
·elektroapgāde jāgarantē ar katras dalībvalsts jaudu un enerģijas importēšanu. Ja starpsavienotāju nominālā jauda ir mazāka par 30 % no maksimālās slodzes, jāpievēršas jauniem starpsavienojumiem;
·trešā robežvērtība attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas optimālu izmantošanu: ja starpsavienojuma (eksporta) jauda ir mazāka par 30 % no atjaunojamo energoresursu uzstādītās jaudas, jāpievēršas jauniem starpsavienojumiem.
Šīs trīs robežvērtības tiešā veidā saista mērķus, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu attīstību un integrāciju vienotajā tirgū, ar starpsavienojumu mērķiem, pozitīvi virzoties uz visu mērķu kopēju sasniegšanu.
3.8.Ņemot vērā jaunās noteiktās robežvērtības un ierobežojumus, kas izriet no katras dalībvalsts analīzes, nevienu no trim robežvērtībām nesasniedz sešas valstis: Kipra, Spānija, Grieķija, Īrija, Itālija un Apvienotā Karaliste. Tām būtu jāpievieno Portugāle un Malta, kuras sasniedz divas no robežvērtībām, taču tikai tāpēc, ka tām ir ekskluzīvs savienojums attiecīgi ar Spāniju un Itāliju.
Baltijas valstis un Vācija, Bulgārija, Polija un Rumānija sasniedz divas no trim robežvērtībām, bet pārējās dalībvalstis var uzskatīt par pilnībā integrētām, jo tās sasniedz visas trīs robežvērtības.
3.9.Ņemot vērā katras valsts starpsavienojuma procentuālās daļas analīzi un triju jauno robežvērtību analīzi, ir skaidrs, ka vairākām valstīm būs ļoti grūti sasniegt 2030. gadam noteiktos mērķus. Viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka starpsavienojuma mērķis dalībvalstīm nav saistošs, tāpēc tā sasniegšana ir apgrūtināta, ko veicina arī kavējumi, kas saistīti ar šāda veida projektiem (politiskā vienprātība, finansējuma nepieciešamība, ekonomiskie ieguvumi, noraidoša sabiedrības attieksme). Visi ES mērķi klimata un enerģētiskās drošības jomā ir savstarpēji nedalāmi saistīti, tādēļ neviens no tiem nebūtu jāuzskata par otršķirīgu attiecībā pret pārējiem.
3.10.ES būtu jāturpina veicināt Pārvaldības regulas izstrāde un apstiprināšana, pieņemot vērienīgu pieeju, kas vienādā līmenī apsver starpsavienojumu mērķi un atjaunojamo energoresursu mērķi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un Komisija steidzami mobilizē visus centienus pēc iespējas drīzākai 10 % starpsavienojumu mērķa sasniegšanai, kas ļautu piekļūt ES iekšējam enerģētikas tirgum.
Turklāt tiem projektiem, kas būtiski palielina starpsavienojuma pašreizējo jaudu vietās, kur tā ir mazāka par 10 % mērķi, jāpiemēro visi pieejamie finanšu instrumenti, piemēram, EISI, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Šiem projektiem būtu jāpiemēro īpašs regulējums, kā arī jāstiprina Eiropas pārvaldības pasākumi attiecībā uz projektiem, kas paātrina to īstenošanu.
3.11.Reģionālajām grupām kopā ar Komisiju pastāvīgi jāveic katra konkrētā gadījuma izvērtēšana, piešķirot prioritāru nozīmi šo KIP īstenošanai, ietverot tādu pasākumu pieņemšanu (tostarp administratīvo procedūru vienkāršošanu), kas ir nepieciešami to izpildes sekmēšanai un dalībvalstu vienošanās veicināšanai, organizējot augstākā līmeņa sanāksmes.
Ir vajadzīga visu iesaistīto pušu, tostarp dalībvalstu, pārvades tīklu pārvaldītāju, veicinātāju un regulatoru, saskaņota darbība. Tādas iniciatīvas kā katru gadu Kopenhāgenā organizētais Enerģētikas infrastruktūras forums, kurā var aktīvi piedalīties visas minētās puses, ir ļoti noderīgas, lai mēģinātu rast risinājumus starpsavienojumu projektu izvēršanas problēmām.
4.Piegādes drošība
4.1.Tā kā visās dalībvalstīs enerģētikas nozare ir ļoti atkarīga no ārējām norisēm, viens no ES galvenajiem mērķiem ir veicināt piegādes drošību. Šajā ziņā pēdējos gados ir panākts būtisks progress, jo īpaši dabasgāzes tīklu un starpsavienojumu jomā; tomēr prioritāra nozīme arī turpmāk jāpiešķir tādu KIP izstrādei, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka katras valsts gāzes sistēma atbilst Regulā (ES) Nr. 994/2010 noteiktajam N-1 kritērijam un pēc tam iespējami drīzāk garantē trīs alternatīvus gāzes piegādes avotus.
4.2.Īpaša uzmanība jāpievērš ieguldījumiem, kas ir nepieciešami, lai novērstu trūkumus, kuri joprojām vērojami dažās ES teritorijās, piemēram, salās un perifēros reģionos. Ir svarīgi atcerēties Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumus, kuros noteica, ka pēc 2015. gada nevienai dalībvalstij nevajadzētu būt izolētai no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem un enerģētiskajai drošībai nevajadzētu tikt apdraudētai pienācīgu starpsavienojumu neesamības dēļ. Šajā saistībā un neraugoties uz kavējumiem, EISI aptvēruma progress 2017. gadā, kā arī tādu projektu veicināšana, kas ļaus novērst salu, piemēram, Kipras un Maltas, izolētību, un KIP, kuri tiek pētīti, piemēram, EastMed cauruļvads, vidējā termiņā ļauj saglabāt optimismu.
4.3.Ir jāievieš praksē starpvalstu solidaritātes mehānismi, kas ļauj īstenot kopīgu darbību, lai risinātu iespējamos konkrētas valsts apgādes apdraudējumus ārkārtas situācijās.
5.Enerģētikas pārejas īstenošanas prasības
5.1.Virzība uz mazoglekļa ekonomiku, 2030. gadam noteiktajiem mērķiem (27 % atjaunojamo energoresursu) un 2050. gadam noteiktajiem mērķiem (CO2 emisijas samazināšana par 80 %) sekmēs transporta nozares un vietējā sektora elektrifikāciju, veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas pieprasījumu un ieviešot tās jaunus lietojumus ar projektu “Enerģijas pārvēršana gāzē” (“Power to Gas”) starpniecību.
5.2.Lai sasniegtu 2050. gadam noteiktos mērķus, būs vajadzīgi ieguldījumi pārvades un sadales tīklos no 40 līdz 62 miljardiem EUR gadā; pašreizējais apjoms ir 35 miljardi EUR.
5.3.Pastāv nepārprotams risks, ka ar šo projektu izstrādi saistītu grūtību dēļ starpsavienojumu mērķi 2030.–2050. gadam netiks sasniegti, tādējādi apdraudot Eiropas mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām un veicinot izmaksas, ar kurām atbalsta ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.
5.4.Atjaunojamo energoresursu attīstīšana jāīsteno vienlaikus ar starptautiska un valstu mēroga enerģētikas tīklu pienācīgu izvēršanu.
6.Virzība uz īstu iekšējo enerģijas tirgu
6.1.EESK vienmēr ir norādījusi, ka enerģētikas savienība ir būtisks faktors Eiropas Savienības veidošanā, jo starpsavienojumi ir neaizstājams elements, kas varētu nodrošināt īstu iekšējo enerģijas tirgu, un to neesamība radītu situācijas, kas neatbilst normai un ir ļoti neefektīvas.
Ja netiks nodrošināti starpsavienojumi, atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanas politika radīs ievērojamas cenu svārstības, prasīs lielākus ieguldījumus atbalsta tehnoloģiju jomā un izraisīs saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas izšķiešanu brīžos, kad palielinās ražošanas apjoms un samazinās pieprasījums.
6.2.Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) lēš, ka tirgum tiek piedāvāts tikai 31 % no kontinentālās Eiropas valstu starpsavienojumu jaudas. Tādēļ, lai panāktu progresu iekšējā tirgus izveides pabeigšanā, ierosina pieņemt pasākumus, ar ko maksimāli palielina tirgum piedāvāto jaudu, tādējādi garantējot lielāku konkurenci, lielāku efektivitāti un pieejamo resursu labāku izmantošanu.
6.3.Lai samazinātu darbības izmaksas, ir nepieciešams panākt progresu tekošās dienas tirgu un pārrobežu balansēšanas tirgu sasaistē, veicinot Regulā (ES) 2195/2017 par elektroenerģijas balansēšanu noteiktos pasākumus, kas paredz dalībvalstu reģionālo sadarbību ar mērķi attīstīt starpsavienojumu balansēšanas zonas, kuras veicina šķēršļu novēršanu, enerģijas rezerves optimizēšanu starp dalībvalstīm un tirgu konkurētspējas palielināšanu.
7.Ekonomikas optimizācija
7.1.EESK uzskata, ka jāveicina pasākumi, ar ko var garantēt, ka pieejamie Eiropas līdzekļi prioritāri tiek paredzēti projektiem, kuri piegādes drošības ziņā ir visvajadzīgākie un kuri nodrošina lielākus ekonomiskos ieguvumus vai paver iespēju panākt lielāku progresu ES klimata mērķu sasniegšanā.
7.2.Pirmajai robežvērtībai (cenu atšķirībai) ekonomikas ziņā jābūt noteicošajai projektu piešķiršanā.
7.3.Uzglabāšanas projektiem (cita starpā hidroakumulācijas projektiem), kas veicina ražošanas parka vajadzību maksimālu samazināšanu, jāpiešķir prioritāte attiecībā pret citiem projektiem, kuriem patlaban nav pietiekama tehnoloģiskā atbalsta un kuri jāfinansē uz pētniecības un inovācijas programmu rēķina; šādi ir, piemēram, daži projekti, kas saistīti ar CO2 transportēšanu. Tomēr regulējumam nevajadzētu apsteigt tehnoloģijas.
Briselē, 2018. gada 19. aprīlī.
Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________