Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
INT/834
Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas
ATZINUMS
par tematu
“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā””
[COM(2017) 572 final]
“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Lielo infrastruktūras projektu iepirkuma aspektu brīvprātīga priekšvērtēšana — palīgs ieguldītājiem””
[COM(2017) 573 final]
“Komisijas ieteikums par publiskā iepirkuma profesionalizāciju “Publiskā iepirkuma profesionalizācijas iestāžu struktūra””
[C(2017) 6654 final - SWD(2017) 327 final]
|
Administratore
|
Alice TÉTU
|
|
Dokumenta datums
|
30/01/2018
|
Ziņotājs: Antonello PEZZINI
|
Apspriešanās
|
Eiropas Komisija, 17/11/2017
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
24/01/2018
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pārliecināta, ka tikai pārredzama, atklāta un konkurētspējīga publiskā iepirkuma sistēma vienotajā tirgū var ne vien nodrošināt publisko izdevumu efektivitāti, bet arī nodrošināt iedzīvotājiem augstas kvalitātes preces un pakalpojumus, veidojot īstu un patiesu pārdomāta inovatīva, ilgtspējīga un sociāli atbildīga iepirkuma Eiropas kultūru.
1.1.1.Šajā sakarā EESK iesaka veicināt “saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma” kritērija izmantošanu piedāvājumu atlasē, jo īpaši attiecībā uz intelektuālajiem pakalpojumiem.
1.2.Komiteja atzinīgi vērtē jauno publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumu un uzsver, ka ir:
-jāveicina kvalitāte un inovācija publiskā iepirkuma jomā;
-jāiekļauj vides un sociālie aspekti;
-publiskais iepirkums jāpadara pārdomātāks un efektīvāks.
1.3.Komiteja uzsver publiskā iepirkuma pārdomātas izmantošanas nozīmi globālo problēmu risināšanā, piemēram, tādu kā klimata pārmaiņas, resursu nepietiekamība un sabiedrības nevienlīdzība un novecošana, atbalstot sociālo politiku, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgākām un konkurētspējīgākām piegādes ķēdēm un uzņēmējdarbības modeļiem, nodrošinot MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem labāku piekļuvi.
1.3.1.EESK uzskata, ka nozīmīga ir dalībvalstu lielākas atvērtības veicināšana, izmantojot brīvprātīgus iepriekšējas novērtēšanas mehānismus attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem.
1.3.2.Komiteja uzsver vajadzību padarīt pievilcīgu brīvprātīgu jaunā priekšvērtēšanas mehānisma izmantošanu, atzīstamai līgumslēdzējai iestādei piešķirot atbilstības apliecinājuma marķējumu. EESK atbalsta visu ieinteresēto personu lielāku profesionalizāciju un sociālo uzņēmumu lielāku līdzdalību nolūkā apkarot krāpšanu un korupciju, stiprinot iepirkuma procesa pārveidi digitālā procesā.
1.4.Komiteja īpaši atzinīgi vērtē centienus palielināt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu piekļuvi iepirkuma tirgiem un uzsver, ka joprojām ir daudz šķēršļu to pilnīgai dalībai, kā arī iesaka profesionālo organizāciju un/vai apvienību iesaistīšanos, piemēram, aizsardzības un atbalsta pasākumus.
1.4.1.Sociālie un vides aspekti ir ieguvuši būtisku nozīmi publiskā iepirkuma kvalifikācijā, un EESK uzsver šo aspektu vērtību un lietderību un iesaka iekļaut konkrētu saturu sociālo un vides jautājumu jomā visās valstu un kopienas līmeņa mācību programmās.
1.4.2.Būtu lietderīgi uzsākt kampaņu par tehniski normatīvā standarta ISO 14000 normatīvo standartu izmantošanu vides jomā, ISO 26000 — sociālajā jomā, piemērojot SA 8000:2014 un attiecīgās SDO konvencijas, kā arī UNI 11648:2016 pārvaldības un ražošanas kvalitātes jomā attiecībā uz projektu vadītājiem un ISO 9000 — attiecībā uz ražošanas kvalitāti, vai valstu tiesību aktos noteiktu analogu tehnisko kvalitātes prasību izmantošanu iepirkuma specifikācijās, tādējādi palīdzot mazākiem uzņēmumiem panākt atbilstību minētajiem standartiem ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību.
1.5.Komiteja uzskata, ka ir būtiski apņēmīgi turpināt strādāt, lai panāktu līgumslēdzēju iestāžu augstu profesionālizāciju, skaidri atzīstot jauniegūtās kvalifikācijas un nodrošinot tās ar kopēju tehnisko un informācijas tehnoloģiju prasmju satvaru Eiropas līmenī, kas ļauj izveidot vienotu pieeju visā Eiropas iekšējā tirgū.
1.6.EESK uzskata, ka būtu vēlams, lai Komisija pieņemtu nevis ieteikumu, bet direktīvu, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu struktūru publisko iepirkumu profesionalizācijas jomā.
1.7.Komiteja uzskata, ka būtu jāizveido publisks digitāls iepirkuma reģistrs, lai ne tikai paplašinātu potenciāli ieinteresēto uzņēmumu loku, bet arī labāk novērtētu iepirkuma procesa efektivitāti un godprātību.
1.8.Komitejai ir būtiska cieša Kopienas rīcība, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz savstarpības principu, tostarp pievienošanās valstīs un ES kaimiņattiecību politikas partnervalstīs, ar tādiem pašiem noteikumiem kā iekšzemes uzņēmumiem.
1.9.EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) ieteikumi, kas adresēti atsevišķām dalībvalstīm, būtu jāpapildina ar spēcīgu impulsu apmācības jomā, lai nodrošinātu piekļuvi struktūrfondu programmām un finansējumam, digitalizācijas tehniski normatīvajiem standartiem, Eiropas līmenī pieņemot iepirkuma ētikas kodeksu.
1.10.EESK iesaka sekmēt sociāla rakstura pasākumu kā progresīvu politiku veicinošu instrumentu iekļaušanu un izmantošanu šajā jomā.
1.11.EESK iesaka apsvērt iespēju pieņemt vienotu regulējumu, līdzīgi “28. režīmam”, attiecībā uz starptautiskiem iepirkumam, kuram līgumslēdzējas iestādes var brīvprātīgi pievienoties, garantējot vienādas procedūras visā Eiropas Ekonomikas zonā.
2.Konteksts un pašreizējais stāvoklis
2.1.Publiskais iepirkums piedāvā milzīgu tirgus potenciālu inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, ja tas tiek izmantots stratēģiski, lai stimulētu ekonomiku un veicinātu investīcijas, jo īpaši izmantojot Investīciju plānu Eiropai, uzlabojot ražīgumu un iekļaušanu un reaģējot uz strukturālajām un infrastruktūras pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai veicinātu inovāciju un izaugsmi.
2.2.Būtiska publisko iepirkumu un investīciju daļa Eiropas ekonomikā tiek īstenota, izmantojot publisko iepirkumu: katru gadu ES publiskās iestādes tērē aptuveni 19 % no Kopienas IKP, lai iegādātos pakalpojumus, veikti darbus un piegādes.
2.2.1.Diemžēl 55 % iepirkuma procedūru tiek veiktas, pamatojoties uz zemāko cenu kā līguma piešķiršanas kritēriju, tādējādi īpašu uzmanību nepievēršot kvalitātei, ilgtspējai, inovācijai un sociālajai iekļautībai.
2.3.Deviņi no desmit liela mēroga infrastruktūras projektiem netiek veikti saskaņā ar līgumos norādīto plānu, netiek ievērotas ne budžetā iekļautās summas, ne plānotie termiņi, un bieži vien izmaksas tiek pārsniegtas līdz pat 50 % apjomā.
2.4.Publisko iepirkumu regulējošie noteikumi parasti ir samērā sarežģīti un grūti uztverami, turklāt institucionālā struktūra ir ļoti sadrumstalota, tā kā iepirkuma sistēmu pārvalda daudzi dalībnieki centrālajā, reģionālajā un nozaru līmenī, un to uzdevumi un funkcijas ne vienmēr ir skaidri noteiktas.
2.5.Infrastruktūras iepirkumu un investīciju procedūru pārvaldības nolūkā publiskās pārvaldes iestādēm dažādos līmeņos ir īpaši jāattīsta prasmes, kuru trūkuma dēļ rodas dažādas problēmas, piemēram, neatbilstošas spējas plānot un ātri identificēt piemērotākos instrumentus un līdzekļus; nepietiekama līgumslēdzēju iestāžu profesionalizācija; lielais skaits publiskās pārvaldes iestāžu attiecībā pret pārvaldītajām izdevumu nodaļām; pamatojošas informācijas sistemātiskas vākšanas trūkums, nesaskanīgas datubāzes, ko bieži pārvalda dažādi dalībnieki, bieži vien ar nepietiekamu kvalifikācijas un uzticamības līmeni.
2.6.Šo sarežģītību nav pilnībā atrisinājis 2014. gadā pieņemtais iepirkuma tiesību aktu kopums.
2.7.Eiropas Savienībā digitālo instrumentu izmantošana ar mērķi atbalstīt publiskā iepirkuma pārvaldību tiek ieviesta lēni: 2016. gadā tajā bija iesaistītas tikai četras dalībvalstis: šāda situācija liecina par nepieciešamību vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, lai vienkāršotu un paātrinātu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
3.Komisijas priekšlikumi
3.1.Šodien iesniegtais tiesību aktu kopums ietver četras būtiskas darbības jomas:
3.1.1.prioritāro jomu, kurās ir nepieciešami uzlabojumi, noteikšana, lai izstrādātu stratēģisku pieeju publiskajam iepirkumam, koncentrējoties uz sešām prioritātēm;
3.1.2.liela mēroga infrastruktūras projektu brīvprātīga priekšvērtēšana, izveidojot palīdzības dienestu — kopā ar paziņošanas un informācijas apmaiņas mehānismiem —, kas varētu palīdzēt sākotnējos posmos attiecībā uz projektiem, kuru paredzamā vērtība pārsniedz 250 miljonus EUR, un attiecīgajai dalībvalstij ļoti nozīmīgiem projektiem, kuru vērtība pārsniedz 500 miljonus EUR;
3.1.3.ieteikumi attiecībā uz publiskās pārvaldes iestāžu un publiskā iepirkuma veicēju profesionalizāciju, lai nodrošinātu profesionālās prasmes un tehniskās un procesuālās zināšanas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu un augstu inovatīvo un ilgtspējas līmeni, kā arī uzlabotu ieguldījumu lietderību, tostarp arī sociālās atbildības kontekstā;
3.1.4.vadlīnijas lielākai inovācijai preču un pakalpojumu iepirkumā.
4.Vispārīgas piezīmes
4.1.Komiteja ļoti atzinīgi vērtē jauno publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumu un uzsver, ka jau iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību “veicināt kvalitāti un inovāciju, samazināt nevajadzīgu birokrātiju, iekļaut vides aizsardzības un sociālos aspektus (atbalstot nodarbinātības un darba apstākļu aizsardzību, kā arī personas ar invaliditāti un citas nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas)” un veicināt līdztekus saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam iespēju attiecībā uz intelektuālajiem pakalpojumiem atzīt par labāko vienīgo piedāvājumu arī tad, ja tas nav vislētākais.
4.2.Vides un sociālo kritēriju izmantošanas nolūks ir veicināt gudrāku un efektīvāku publisko iepirkumu, sekmēt profesionalizāciju, palielināt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu līdzdalību, “apkarot favorītismu, krāpšanu un korupciju un veicināt pārrobežu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanu Eiropā”.
4.3.Komiteja jo īpaši uzsver publiskā iepirkuma viedas izmantošanas nozīmi globālo problēmu pilnīgā atrisināšanā, piemēram, tādu kā klimata pārmaiņas un resursu nepietiekamība vai sabiedrības novecošana, atbalstot sociālo politiku, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgākām un konkurētspējīgākām piegādes ķēdēm un uzņēmējdarbības modeļiem, nodrošinot MVU labākas piekļuves iespējas iepirkumam.
4.4.EESK uzskata, ka ir svarīgi uz brīvprātības pamatiem veicināt dalībvalstu aizvien lielāku atvērtību ar nolūku:
-nodrošināt plašāku stratēģiskā iepirkuma izplatīšanu, izmantojot brīvprātīgus priekšnovērtēšanas mehānismus attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem;
-sistemātiski apmainīties ar paraugpraksi stratēģiskā iepirkuma jomā;
-veicināt atjauninātās zaļā, sociālā un inovatīvā iepirkuma formulas.
4.5.Komiteja uzskata, ka ir būtiski turpināt apņēmīgi strādāt, lai panāktu līgumslēdzēju iestāžu augstu profesionalizāciju, īstenojot minimālo obligāto prasību sertifikāciju, ko nodrošina ar tehnisko un informācijas tehnoloģiju prasmju satvaru Eiropas līmenī, kas ļauj visā Eiropas iekšējā tirgū izveidot kopēju pieeju, kuras pamatā ir vienots kompetences centrs un interaktīva datubāze.
4.5.1.Ņemot vērā publiskajā iepirkumā iegūto sociālo un vides aspektu milzīgo nozīmi un vērtību, kā arī nodrošinājumu, ka atbilstība šiem aspektiem var veicināt sociālās iekļaušanas un sociālās un vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu, EESK ierosina un iesaka visās apmācību programmās, kuras izstrādātas iepirkumā iesaistītā personāla profesionalizācijas nolūkā, iekļaut konkrētu saturu attiecībā uz tiesību aktiem sociālajā un vides jomā un jo īpaši uz sociālajiem un vides aspektiem, kas paredzēti publiskā iepirkuma tiesību aktos.
4.5.2.Šādu aspektu iekļaušana ir reakcija uz jaunām problēmām, un tās mērķis ir pilnībā izmantot iespējas, lai dotu stratēģisku ieguldījumu horizontālās politikas mērķiem un sociālajām vērtībām, piemēram, tādām kā inovācija, sociālā integrācija un ekonomikas un vides ilgtspējība.
4.5.3.Tādēļ EESK uzskata, ka ir jānodrošina stingra atbilstība šādiem pasākumiem, ja tie ir saistoši, un jāveicina to plašāka izmantošana, ja tie ir pasākumi, kurus līgumslēdzējas iestādes var piemērot brīvprātīgi. EESK stingri aicina uzsākt kampaņu par tehniski normatīvā standarta ISO 14000 normatīvo standartu izmantošanu vides jomā, ISO 26000 — sociālajā jomā, piemērojot SA 8000:2014, astoņas SDO pamatkonvencijas, SDO Konvenciju Nr. 155 (darba higiēna un drošība), SDO Konvenciju Nr. 131, Nr. 1, Nr. 102), kā arī pārvaldības un ražošanas kvalitātes jomā UNI 11648:2016 attiecībā uz projektu vadītājiem un ISO 9000 attiecībā uz ražošanas kvalitāti). Piemērojot šos standartus jaunākās paaudzes iepirkuma tehniskajās specifikācijās, vajadzētu nodrošināt nozīmīgu atbalstu MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, lai novērstu atstumtību un samazinātu izmaksas.
4.5.4.Inovatīvo kritēriju integrācijai sevišķi lielos infrastruktūras projektos ir vajadzīgs kopīgs stratēģisks redzējums, lai iepirkuma pamatā kā atlases kvalitatīvie kritēriji būtu izmaksu efektivitāte, kā arī saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, izmantojot pieeju, ka var tikt ietverti sociālie, vides un citi kritēriji, piemēram, aprites ekonomikas kritēriji.
4.5.5.Tāpat, ņemot vērā to, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto iespējas, ko piedāvā publiskais iepirkums un sociālie pasākumi kā stratēģiski instrumenti, lai veicinātu ilgtspējīgas sociālās politikas mērķus, ierosina un iesaka ar lēmumu aktīvi veicināt tādu sociālo kritēriju un pasākumu iekļaušanu un izmantošanu, kuri satura ziņā atbalsta ES tiesību aktus par publisko iepirkumu.
4.5.6.Komiteja īpaši atzinīgi vērtē centienus palielināt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu piekļuvi iepirkuma tirgiem un uzsver, ka joprojām ir daudz šķēršļu to dalībai.
4.5.7.EESK uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš šo šķēršļu likvidēšanai, tostarp pastiprinot pārskatīšanas sistēmu. Šajā sakarā profesionālās organizācijas un/vai apvienības būtu jārosina un jāleģitimē kolektīvi risināt strīdus saistībā ar mazākiem uzņēmumiem.
4.5.8.Būtu jāizveido publisks digitāls iepirkuma reģistrs, lai paplašinātu potenciāli ieinteresēto uzņēmumu loku un labāk novērtētu iepirkuma procesa efektivitāti un godprātību.
4.5.9.Turklāt būtu arī svarīgi uzsākt izmēģinājuma projektus, lai veicinātu MVU līdzdalību, izmantojot uzņēmējdarbības starpniekus un inovācijas starpniekus, kā arī īstenot Eiropas iniciatīvu apmācības izmēģinājuma projektu jomā nolūkā panākt Eiropas MVU labāku profesionalizāciju, lai sekmētu mazāko uzņēmumu lingvistiskās un procesuālās prasmes centralizētajās iepirkumu struktūrās.
4.6.EESK pauž stingru atbalstu kopīga pārrobežu publiskā iepirkuma veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz inovatīviem projektiem un starptautiskiem infrastruktūras tīkliem, veicinot mazāku uzņēmumu līdzdalību, izmantojot uzņēmējdarbības starpniekus un inovācijas starpniekus un vienlaikus prasot augstu kvalitāti attiecībā uz publiskā iepirkuma apakšlīgumiem, kuru piemērošana tomēr būtu jāierobežo.
4.7.Komiteja uzsver, cik būtiska ir cieša Kopienas rīcība, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz savstarpības principu, tostarp pievienošanās valstīs un ES kaimiņattiecību politikas partnervalstīs, ar tādiem pašiem noteikumiem kā iekšzemes uzņēmumiem, izstrādājot īpašas klauzulas arī attiecībā uz divpusējiem un daudzpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.
4.8.EESK atbalsta Kopienas publiski pieejamu līgumu reģistra izveidi, pilnībā sadarbojoties ar valstu iestādēm, lai panāktu lielāku pārredzamību attiecībā uz piešķirtajiem līgumiem un to grozījumiem, pilnībā aizsargājot konfidenciālus datus un personas datus, izmantojot digitālo pārveidošanu un līdz 2018. gadam ieviešot obligāto e-iepirkumu.
4.9.Komiteja atgādina, ka svarīga nozīme ir strukturētam dialogam ar pilsonisko sabiedrību, pamatojoties uz atklātu un pārredzamu datu pieejamību nolūkā izveidot labākus analītiskos instrumentus politikas izstrādei, kas būtu orientēta uz vajadzībām, kā arī korupcijas brīdinājuma un apkarošanas sistēmām, tostarp efektīvāk izmantojot projektu finansēšanu.
4.10.Ir jāuzlabo tāds lietotājdraudzīgs informācijas apmaiņas mehānisms kā zināšanu pārvaldības instruments, ko valstu iestādes un līgumslēdzējas iestādes izmantotu paraugprakses apmaiņai, savstarpējai pieredzes apzināšanai un Kopienas platformas izveidei dažādos aspektos, kas saistīti ar projektiem.
4.10.1.Vajag ievērojami izvērst apmācību līgumslēdzēju iestāžu locekļiem.
5.Partnerība starp Eiropas Komisiju, reģionālajām un valstu iestādēm un uzņēmumiem: priekšvērtēšanas mehānisms
5.1.Komiteja uzskata, ka EK ierosinātais jaunais priekšvērtēšanas mehānisms var būt iedarbīgs instruments, ja tiek nodrošināta tā elastība un ja tas ir balstīts uz brīvprātības principiem un ir paredzēta iespēja atsevišķi izmantot šādus trīs komponentus:
-palīdzības dienestu,
-paziņošanas mehānismu infrastruktūras projektiem, kuru vērtība pārsniedz 500 miljonus EUR,
-informācijas apmaiņas mehānismu,
ko būtu jāspēj viegli un neatkarīgi izmantot gan attiecībā uz katru projektu, kā arī pilnībā ievērojot konfidencialitāti.
5.2.EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai paziņojuma standartveidlapa būtu vienkārša un viegli lietojama un lai elektroniskā procedūra nodrošinātu sensitīvas informācijas konfidencialitāti.
5.3.Pēc EESK domām, palīdzības dienesta sistēma būtu jāstrukturē kā pakārtotu palīdzības dienesta tīkls valstu/reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu palīdzību pēc iespējas tuvāk lietotājam, par pamatu izmantojot tādus tīklus kā BC-Net un Solvit.
5.4.Informācijas apmaiņas mehānismam būtu jānodrošina interaktīva, lietotājdraudzīga un lietotāja vajadzībām pielāgota datubāze, ko uzraudzītu īpaša koordinācijas un revīzijas komiteja, kuras sastāvā būtu dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu pārstāvji.
5.5.Attiecībā uz priekšvērtēšanas mehānismu Komiteja uzsver vajadzību padarīt to pievilcīgu, izmantojot atbilstības apstiprinājuma marķējuma atzīšanu, kā izriet arī no Komisijas sniegtā novērtējuma.
6.Publiskā iepirkuma profesionalizācijas struktūra
6.1.Ieteikums, ko EK ir adresējusi dalībvalstīm, ir pilnībā pieņemams. Tomēr, nolūkā nodrošināt efektīvu un saskaņotu struktūru publisko iepirkumu profesionalizācijas jomā, EESK vēlētos, lai Komisija pieņemtu direktīvu, nevis tikai ieteikumu, kurš nav saistošs.
6.2.Komiteja uzskata, ka šos ieteikumus var pienācīgi īstenot, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
6.2.1.jāīsteno apmācības izmēģinājuma iniciatīva kopā ar dažādu iepirkuma procesā iesaistīto publiskā un privātā sektora dalībnieku profesionalizāciju, sākot ar pārrobežu sadarbību, tostarp, lai noteiktu spējas un prasmes, kas būtu nepieciešamas ikvienam publiskā iepirkuma speciālistam;
6.2.2.iepirkuma digitalizācijas regulatīvajam tehniskajam standartam jāiegūst CEN, CENELEC un ETSI apstiprinājums, lai nodrošinātu pārredzamību, pieejamību un pilnīgu sadarbspēju;
6.2.3.attiecībā uz MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir ātri jāīsteno pilotprojekti, lai stimulētu to līdzdalību, izmantojot uzņēmējdarbības starpniekus un inovācijas starpniekus;
6.2.4.nodrošināt dalībniekiem piekļuvi tiesiskuma daudzgadu rīcības plāna 2014.–2020. gadam (Justice 2014-20) iepirkuma procesam daļā par tiesisko apmācību, tostarp lingvistisko apmācību saistībā ar juridisko terminoloģiju, lai veicinātu kopēju juridisko un tiesisko kultūru iepirkuma un savstarpējas pieredzes apzināšanas jomā;
6.2.5.struktūrfondu, īpaši Sociālā fonda, plānošanas virzienos jāiekļauj kopīgi profesionalizācijas iejaukšanās pasākumi publiskā iepirkuma dalībnieku starpā valstu, reģionālajā un vietējā līmenī;
6.2.6.300 ES stipendiju piešķiršana dalībai attiecīgos kursos, ko organizē Eiropas Publiskās pārvaldes institūts Māstrihtā un Eiropas tiesību akadēmija Trīrē;
6.2.7.iepirkuma ētikas kodeksa pieņemšana, ko veic iepirkuma procesa dalībnieki Eiropas līmenī dialogā ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu atbilstību augstiem sociāliem un vides standartiem.
6.3.EESK aicina apsvērt iespēju attiecībā uz lieliem Eiropas pārrobežu publiskajiem iepirkumiem izveidot vienotu papildu regulatīvo “28. režīmu”, ko līgumslēdzējas iestādes var brīvprātīgi piemērot ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem un procedūrām visā iekšējā tirgū.
Briselē, 2018. gada 24. janvārī
Martin Siecker
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētājs