KOMISIJAS REGULA (ES) …/..
(30.11.2022)
ar ko attiecībā uz zaļās tējas ekstraktiem, kas satur (-)-epigallokatehīn-3-gallātu, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai 1 , un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) apakšpunktu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 2. punktu Komisija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju var sākt procedūru, kura paredzēta, lai vielu, kas nav vitamīns vai minerālviela, vai šādu vielu saturošu sastāvdaļu iekļautu minētās regulas III pielikumā, kurā norādītas vielas, kuru izmantošana pārtikas produktos ir aizliegta, ierobežota vai ir Savienības kontrolē, ja minētā viela ir saistīta ar potenciālu risku patērētājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 1. punktā.
(2)Norvēģija, Zviedrija un Dānija 2015. gada 12. oktobrī nosūtīja Komisijai pieprasījumu sākt Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. pantā paredzēto procedūru, uzskatot, ka pārtikas ražošanā izmantoto zaļās tējas ekstraktu sastāvā esošo katehīnu un jo īpaši (-)-epigallokatehīn-3-gallāta lietošana uzturā var radīt potenciālu risku patērētājiem.
(3)Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas pieprasījums atbilda nosacījumiem un prasībām, kuras izvirzītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 307/2012 2 3. un 4. pantā. Pieejamā informācija, kas bija pieprasījuma pamatā, ietvēra Dānijas Tehniskās universitātes Valsts pārtikas institūta 3 sniegto zinātnisko atzinumu par zaļās tējas ekstraktiem un Norvēģijas Sabiedrības veselības institūta 4 veikto nekaitīguma novērtējumu par (-)-epigallokatehīn-3-gallāta saturu zaļās tējas ekstraktos, ko izmanto uztura bagātinātājos.
(4)Tāpēc Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. pantu lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) sniegt zinātnisku atzinumu, kurā novērtēts no visiem pārtikas avotiem uzņemtu zaļās tējas katehīnu nekaitīgums.
(5)Zaļo tēju iegūst no Camellia sinensis (L.) Kuntze lapām bez fermentācijas, kā rezultātā rodas flavanoli, tā dēvētie katehīni, no kuriem vissvarīgākais ir (-)-epigallokatehīn-3-gallāts. Zaļās tējas katehīnus uzturā var lietot kā tradicionālus zaļās tējas uzlējumus, rekonstituētus tējas dzērienus vai kā uztura bagātinātāju, kas satur koncentrētus zaļās tējas ekstraktus ar ļoti atšķirīgu (-)-epigallokatehīn-3-gallāta saturu.
(6)Lai no ieinteresētajām personām iegūtu dokumentētu informāciju, kas attiecas uz novērtējumu par zaļās tējas katehīniem no visiem pārtikas avotiem, arī tādiem preparātiem kā uztura bagātinātāji un uzlējumi, Iestāde 2017. gada 10. aprīlī izsludināja publisku “Uzaicinājumu iesniegt datus” par jaunu zinātnisku informāciju attiecībā uz zaļās tējas katehīnu izmantošanu. Tomēr dati par katehīnu saturu uztura bagātinātāju ražošanā izmantotajos zaļās tējas ekstraktos no ieinteresētajām personām netika saņemti.
(7)Zinātnisko atzinumu par zaļās tējas katehīnu nekaitīgumu 5 Iestāde pieņēma 2018. gada 14. martā. Minētajā atzinumā Iestāde secināja, ka katehīni tradicionāli pagatavotajos zaļās tējas uzlējumos un rekonstituētajos dzērienos, kuros katehīnu sastāvs ir līdzvērtīgs tradicionālajiem zaļās tējas uzlējumiem, saskaņā ar drošības prezumpciju parasti tiek uzskatīti par drošiem, ja vien uzņemtā deva atbilst paziņotajām uzņemtajām devām dalībvalstīs. Lietojot zaļās tējas uzlējumu, (-)-epigallokatehīn-3-gallāta vidējā diennakts deva svārstās no 90 līdz 300 mg dienā.
(8)Iestāde secināja arī, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par zaļās tējas katehīnu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz aknām, klīniskos pētījumos ar iejaukšanos gūtie pierādījumi liecina, ka, zaļās tējas ekstraktu lietojot kā uztura bagātinātāju, devas, kas ir vienādas ar 800 mg (-)-epigallokatehīn-3-gallāta dienā vai to pārsniedz, pētāmajām personām salīdzinājumā ar kontroles personu grupu izraisa statistiski būtisku seruma transamināžu pieaugumu, kas liecina par aknu bojājumiem.
(9)Minētajā atzinumā Iestāde paskaidroja, ka attiecībā uz zaļās tējas katehīnu iedarbību un to bioloģisko un toksikoloģisko ietekmi pastāv vairākas neskaidrības. Tāpēc Iestāde nevarēja noteikt tādu ar uzturu uzņemtas zaļās tējas katehīnu devu, kas neradītu bažas par kaitējumu iedzīvotāju un attiecīgā gadījumā augsta riska apakšgrupu veselībai. Ķīmiskais sastāvs, tai skaitā (-)-epigallokatehīn-3-gallāta saturs, atkarībā no augu šķirnes, augšanas vides, sezonas, lapu vecuma un ražošanas apstākļiem ievērojami atšķiras, un nav skaidrs, kā ražošanas procesi ietekmē ekstrahēto katehīnu un citu zaļās tējas ekstraktu pagatavošanā izmantotu vielu sastāvu. Iestāde ņēma vērā, ka tādu datu par devas un atbildreakcijas sakarību starp (-)-epigallokatehīn-3-gallāta devām un anormāliem aknu parametriem, kas ir vajadzīgi, lai novērtētu (-)-epigallokatehīn-3-gallāta devu, kura neietekmētu aknu parametrus, nav daudz. Turklāt nav skaidrs, vai pēc ilgstošas zaļās tējas ekstraktu lietošanas aknas netiks ietekmētas nopietnāk, un nav arī skaidri mehānismi, kas izraisa no devas atkarīgu (-)-epigallokatehīn-3-gallāta hepatotoksicitāti. Mehānisms, kā retos aknu bojājumu gadījumos, par kuriem ziņots pēc zaļas tējas uzlējumu lietošanas, rodas hepatotoksicitāte, nav skaidrs, un Iestāde norādīja, ka šādi gadījumi visdrīzāk ir saistīti ar idiosinkrātisku reakciju, tāpēc ar vielas devu, uzņemšanas veidu vai uzņemšanas ilgumu nav skaidras sakarības.
(10)Ņemot vērā, ka Iestāde nevarēja pārtikas produktos noteikt tādu zaļās tējas katehīnu diennakts devu, kas nerada bažas par cilvēka veselību, un ņemot vērā būtisko kaitīgo ietekmi uz veselību, kas saistīta ar (-)-epigallokatehīn-3-gallāta uzņemšanu uzturā ar diennakts devu 800 mg vai vairāk, būtu jāaizliedz pārtikai pievienot vai pārtikas ražošanā izmantot no zaļās tējas ekstraktiem iegūtu (-)-epigallokatehīn-3-gallātu, ja tā saturs sasniedz vai pārsniedz 800 mg vienā diennakts patēriņam paredzētā pārtikas porcijā. Tāpēc zaļās tējas ekstrakti, kas satur (-)-epigallokatehīn-3-gallātu, būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma B daļā un to pievienošana pārtikas produktiem vai izmantošana pārtikas produktu ražošanā būt jāatļauj tikai ar minētajā pielikumā norādītajiem nosacījumiem.
(11)Iestāde 2018. gada 14. marta atzinumā nevarēja noteikt tādu ar uzturu uzņemtas zaļās tējas katehīnu devu, kas neradītu bažas par kaitējumu iedzīvotāju un attiecīgā gadījumā augsta riska apakšgrupu veselībai. Tā kā joprojām pastāv iespēja, ka, lietojot uzturā no zaļās tējas ekstraktiem iegūtu (-)-epigallokatehīn-3-gallātu ar diennakts devu, kas ir mazāka par 800 mg, varētu rasties kaitējums veselībai, tomēr šajā ziņā joprojām pastāv zinātniska nenoteiktība, (-)-epigallokatehīn-3-gallātu saturošu zaļās tējas ekstrakti būtu jāpakļauj Savienības kontrolei un jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma C daļā. Ņemot vērā neskaidrības, ko Iestāde aprakstījusi 2018. gada 14. marta atzinumā, un Iestādes ieteikumu veikt pētījumus ar mērķi noteikt zaļās tējas katehīnu devas un atbildreakcijas sakarību, kas izpaužas kā hepatotoksicitāte, un izpētīt starpsugu mainību un mainību vienā sugā, ieinteresētās personas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 4. punktu var iesniegt datus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 307/2012 5. pantu pierādītu zaļās tējas ekstraktu nekaitīgumu.