UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

Iniciatīvas nosaukums

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Eiropa bez kažokādām” (novērtējums)

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

SANTE ĢD, G3

Paredzamais iniciatīvas veids

Neleģislatīva

Orientējošais laiks

2026. g. 1. cet.

Papildinformācija

Politikas joma: dzīvnieku labturība

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Eiropa bez kažokādām”

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

2023. gada jūnijā Komisijai tika oficiāli iesniegta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Eiropa bez kažokādām”. Šajā iniciatīvā 1,5 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu aicināja Komisiju rīkoties, lai aizliegtu: i) dzīvnieku turēšanu un nonāvēšanu tikai vai galvenokārt kažokādu ieguvei un ii) lauksaimniecības dzīvnieku kažokādu un šādas kažokādas izstrādājumu laišanu Eiropas Savienības tirgū.

Turpinot šo iniciatīvu, 2023. gada 7. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu. Tajā izklāstīti Komisijas juridiskie un politiskie secinājumi, kā arī plānotās atbildes darbības.

2023. gada paziņojumā tika minēts, ka Komisija veiks novērtēšanu, lai i) pamatotu savu lēmumu par atbilstīgiem turpmākiem iniciatīvas pasākumiem un ii) sekmētu šo pasākumu sagatavošanu, nodrošinot pārliecinošu pierādījumu bāzi jebkādai turpmākai rīcībai.

Komisija pašlaik strādā pie šā novērtējuma. Tā darbības joma aptver vides, sociālo un ekonomisko ietekmi, ko rada i) Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” izvirzītās prasības, un ii) alternatīvās pieejas lauksaimniecības kažokzvēru labturības nodrošināšanai (piemēram, stingrāku lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumu ieviešana un lēmums par to, vai šie noteikumi būtu jāpiemēro arī importētiem produktiem).

Tā kā zinātniskie pierādījumi ir ierobežoti un trūkst vienprātības par kažokzvēru labturību, Komisija ir uzdevusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) līdz 2025. gada jūnijam izdot zinātnisku atzinumu par kažokādu ieguvei audzēto dzīvnieku labturību saskaņā ar pilnvarojumu M-2023-00148. EFSA atzinumā tiks novērtēti kažokādu ieguvei audzētu ūdeļu, lapsu, jenotsuņu un šinšillu labturības apstākļi.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Vispārīgs prasību minimums attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību ir noteikts Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvā 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, kas attiecas arī uz kažokādu ieguvei audzētiem dzīvniekiem. Pašlaik nav citu īpašu Eiropas Savienības tiesību aktu par kažokzvēru labturību.

Spēkā esošo Eiropas Savienības dzīvnieku labturības tiesību aktu atbilstības pārbaude, ko Komisija veica 2022. gadā, apliecināja, ka Direktīvas 98/58 noteikumi ir tik vispārīgi, ka tos nevar ne īstenot, ne pienācīgi izpildīt. Pārbaude arī parādīja, ka spēkā esošie tiesību akti ir jāatjaunina, lai atspoguļotu jaunākos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus.

Iekšējā tirgus izkropļojumi: vairākas dalībvalstis ir ieviesušas atšķirīga apmēra valsts līmeņa aizliegumus saistībā ar kažokzvēru audzēšanu, kas attiecas uz visām vai tikai dažām kažokzvēru sugām. Šie valsts līmeņa aizliegumi kropļo iekšējo tirgu un rada nevienlīdzīgus apstākļus ekonomikas dalībniekiem visā Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā pārējās dalībvalstīs, kurās audzē kažokzvērus, kažokzvēru audzētāji turpina darboties saskaņā ar atšķirīgām valstu prasībām un laiž kažokādu un kažokādu izstrādājumus visā Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Eiropas Savienības pilsoņu bažas: saistībā ar kažokzvēru labturību pastāv augstas sociālas un ētiskas prasības, par ko liecina 1,5 miljoni parakstu Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Eiropa bez kažokādām” atbalstam un dalībvalstu pieņemtie valsts līmeņa pasākumi kažokzvēru audzēšanas jomā.

Iniciatīvā ir apgalvots, ka pašreizējie kažokzvēru audzēšanas apstākļi nav savienojami ar mūsdienu dzīvnieku labturības vērtībām. Vides ziņā kažokzvēru audzēšana palielina resursu patēriņu un piesārņojumu, raisa bažas par ūdeļu un jenotsuņu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Dzīvnieku labturība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu dalītā kompetencē. Subsidiaritātes princips ļauj Eiropas Savienībai rīkoties tiktāl, ciktāl tās rīcība nepārprotami rada pievienoto vērtību. Tāpēc Komisija ir apņēmusies veikt rūpīgākas kažokzvēru labturības pārbaudes, pamatojoties uz detalizētākiem datiem. Komisija ir veikusi rūpīgu ekonomisko, sociālo, vides un labturības novērtējumu, kura pamatā ir pārliecinoši pierādījumi un dati, nolūkā izveidot saskaņotu pieeju, kas varētu nodrošināt konsekventus dzīvnieku labturības standartus, kā arī risināt vides problēmas, reaģēt uz iedzīvotāju paustajām bažām par ētiku, samazināt atšķirības starp tiesiskajiem regulējumiem un (piemērojot regulatīvo risinājumu) veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Juridiskais pamats kažokādām audzētu dzīvnieku labturības regulēšanai: LESD 114. un 43. pants.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Nekonsekventi valstu noteikumi un to izpilde kažokzvēru audzēšanas jomā ir negatīvi ietekmējuši vienotā tirgus integritāti, un to dēļ dzīvnieku labturības līmenis visā Eiropas Savienībā atšķiras, tāpēc ir nepieciešama Eiropas Savienības mēroga pieeja, lai reaģētu uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Eiropa bez kažokādām” prasībām.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

2026. gada paziņojumā tiks atklāts, kādus pasākumus Komisija plāno veikt, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Eiropa bez kažokādām”, nolūkā nodrošināt kažokzvēru pienācīgu aizsardzību.

Tajā kopsavilkuma veidā tiks sniegts arī Komisijas novērtējums par pilsoņu iniciatīvā prasīto aizliegumu ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu, vidi, dzīvnieku veselību, sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību, kā arī alternatīvu pieeju (t. i., stingrāku un konkrētāku kažokzvēru audzēšanai piemērojamo dzīvnieku labturības noteikumu) ietekmi. Paziņojumā tiks arī apkopots Komisijas novērtējums par ietekmi, kas rastos, ja kāds no šiem pasākumiem tiktu piemērots importam.

Komisijas 2023. gada paziņojumā tika identificēti šādi trīs iespējamie scenāriji, kā reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu:

1.    ierosināt pēc pārejas perioda aizliegt Eiropas Savienībā audzēt ūdeles, lapsas, jenotsuņus un/vai šinšillas kažokādu ieguvei (bez importam piemērojamiem pasākumiem – saskaņā ar šo pieeju Eiropas Savienības tirgū joprojām varētu laist kažokādas un kažokādas izstrādājumus no trešajām valstīm); vai

2.    ierosināt pēc pārejas perioda aizliegt Eiropas Savienībā audzēt ūdeles, lapsas, jenotsuņus un/vai šinšillas kažokādu ieguvei, kā arī aizliegt Eiropas Savienības tirgū laist šādu dzīvnieku kažokādas un kažokādas izstrādājumus (tostarp dzīvniekus, kas audzēti trešajās valstīs); vai

3.    ieviest Eiropas Savienības tiesību aktus nolūkā noteikt stingrākus un konkrētākus saskaņotos standartus, kas labāk atbilstu kažokzvēru labturības vajadzībām (ar līdzvērtīgiem importa pasākumiem vai bez tiem).

Paredzamā ietekme

Kažokādu ieguves apmērs Eiropas Savienībā un ārpus tās pastāvīgi samazinās. Vienlaikus arvien vairāk modes zīmolu izvēlas alternatīvas, kas tiek pozicionētas kā “iegūtas bez nežēlības”, piemēram, sintētiskās kažokādas un citus inovatīvus materiālus.

Novērtējumā tiks skaitļos izteikta ekonomiskā ietekme, ko radītu kažokzvēru audzēšanas aizliegums Eiropas Savienībā vai stingrāka nozares regulēšana, ņemot vērā nodarbinātības un darbības līmeņa tendences kažokzvēru audzēšanas un apstrādes jomā, kā arī saistītajās nozarēs. Pārējiem piegādes ķēdes dalībniekiem būtu vai nu i) jāimportē kažokādas un kažokādas izstrādājumi, lai turpinātu savu darbību, vai ii) jāpāriet uz cita veida saimniecisko darbību. Novērtējumā tiks arī i) pētīti iespējamie pasākumi un to ietekme uz kažokādu apstrādātājiem, kažokādu izstrādājumu ražotājiem un modes zīmoliem un ii) apsvērti Eiropas Savienības iekšējās un ārējās tirdzniecības aspekti, tostarp to ietekme uz modes nozari.

Eiropas Savienības kažokzvēru audzēšanas aizliegums līdz ar importam piemērojamiem pasākumiem varētu paātrināt inovāciju, ļaujot izstrādāt vairāk alternatīvu kažokādām (tādējādi arī veicinot jaunu materiālu un tehnoloģiju attīstību), vienlaikus radot darbvietas un jaunas modes un tekstilrūpniecības nozares. Tas ietekmētu darbvietas, kas ir tieši saistītas ar kažokzvēru audzēšanu un kažokādu apstrādi un kas pašlaik bieži vien ir koncentrētas lauku apvidos. Būtu jāizvērtē spēja veicināt pārkvalificēšanu.

Stingrākas dzīvnieku labturības prasības radītu papildu izmaksas kažokzvēru audzētājiem, taču viņi varētu tās sadalīt visā piegādes ķēdē.

Paredzams, ka sociālā ietekme kopumā būs pozitīva. Aizliegums atbilstu pilsoņu vēlmēm, kas izklāstītas Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām”. Papildu labturības prasības daļēji atbilstu sabiedrības vēlmēm attiecībā uz dzīvnieku labturību un ētiskāku kažokādu ieguvi.

Izskaužot kažokzvēru audzēšanu, tiktu atrisinātas daudzas ar kažokzvēru audzēšanu saistītas labturības problēmas Eiropas Savienībā, taču ne ārpus Eiropas Savienības audzēto dzīvnieku labturības problēmas. Toties stingrāku un katrai sugai piemērotu labturības standartu ieviešana varētu ievērojami uzlabot apstākļus, kādos šie dzīvnieki tiek turēti. Turklāt importa aizliegums vai līdzvērtīgu dzīvnieku labturības prasību piemērošana importam varētu daļēji novērst to, ka atbildība par dzīvnieku labturību tiek uzticēta trešajām valstīm.

Tomēr jāatzīmē, ka visu piemērojamo pasākumu ietekme uz importu tiks arī novērtēta, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz Eiropas Savienības attiecībām ar tirdzniecības partneriem, kā arī to ekonomisko ietekmi uz kažokādu ražotājiem.

Vides ziņā kažokādas izstrādājumu aizliegums, iespējams, nestu labumu, jo Eiropas Savienībā tiktu samazināts atkritumu apjoms un vides piesārņojums, izmantoto resursu apjoms un oglekļa dioksīda emisijas, kas saistītas ar kažokzvēru audzēšanu. Tiek ņemts vērā arī invazīvo svešzemju sugu apsvērums, jo Amerikas ūdeles ir iekļautas invazīvo svešzemju sugu sarakstā (tāpat kā jenotsuņi). Ja tiktu aizliegta importēšana, būtu iespējams vēl vairāk samazināt vides sloga pārvirzīšanu uz trešajām valstīm. Būtu jāizvērtē arī vides aspekti, kas saistīti ar pāreju uz sintētiskajām kažokādām, kas iegūtas no naftas, un uz citiem inovatīviem materiāliem.

Komisijas analīzē tiks ņemtas vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pārvaldes iestāžu finansiālās un administratīvās spējas ieviest un īstenot šos pasākumus. Šī visaptverošā pieeja ir izstrādāta nolūkā risināt kažokzvēru nozares ekonomiskās, sociālās, vides un dzīvnieku labturības problēmas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ieinteresētajām personām.

Turpmākā pārraudzība

Nepieciešamība pēc pārraudzības tiks izvērtēta, kad tiks īstenoti turpmākie, 2026. gada paziņojumā izklāstītie pasākumi.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Iniciatīvai netiks pievienots ietekmes novērtējums, jo šajā posmā ar to netiks veidota jauna rīcībpolitika. Tajā būs tikai izklāstīti paredzētie pasākumi un laika grafiks Komisijas rīcībai. Ietekmes novērtējums tiks veikts visiem saistītajiem tiesību aktu priekšlikumiem, ko Komisija varētu ierosināt.

Apspriešanas stratēģija

2026. gada paziņojums balstīsies uz plašajiem pierādījumiem un konstatējumiem, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Eiropa bez kažokādām”, un tas tiks papildināts ar ārēju pētījumu.

Apspriešanas darbības ietvers:

-šo četru nedēļu sabiedrisko apspriešanu portālā “Izsakiet viedokli”,

-mērķorientētas intervijas, gadījumu analīzes, aptaujas un darbseminārus ar attiecīgajām ieinteresēto personu grupām, veicot ārēju pētījumu,

-Eiropas Savienības dalībvalstu apsekojumus par kažokzvēriem.

Apspriešanas mērķis ir līdzdalīgā un pārredzamā veidā pieņemt lēmumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Eiropa bez kažokādām”. Komisija aicina visas ieinteresētās personas – gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās – paust viedokļus un dalīties ar speciālajām zināšanām nolūkā sniegt pierādījumus par 2023. gada paziņojumā izklāstīto scenāriju ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, to ieguvumiem un izmaksām un/vai ierosināt alternatīvus veidus, kā risināt konstatētās problēmas.

Ar šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes Komisija vēlas iegūt datus, lai kvantitatīvi noteiktu katra scenārija iespējamo ietekmi visās nozarēs, kurās izmanto audzētavās iegūtas kažokādas, un visos kažokādu ieguves posmos, – no kažokzvēru audzēšanas līdz gatavo izstrādājumu apstrādei, ražošanai un pārdošanai. Tas ietver kvantitatīvus ekonomikas datus (piemēram, datus, kas saistīti ar ražošanas zaudējumiem, izmaksām, kas rodas, atsakoties no kažokzvēru audzēšanas, ietekmi uz tirdzniecību un uz tekstilrūpniecības nozari, kurā tiek izmantotas saimniecībās iegūtas kažokādas), sociālos datus (piemēram, nodarbinātības rādītājus kažokzvēru audzēšanas, kažokādu ieguves un mazumtirdzniecības nozarē), kā arī vides datus (piemēram, saistībā ar kažokādu apstrādes, miecēšanas un krāsošanas ietekmi).

Uzaicinājumā iesniegt atsauksmes ir aicinātas piedalīties visas ieinteresētās personas un plašākā sabiedrība. Jo īpaši tiek gaidītas atsauksmes no: kažokzvēru audzētājiem, uzņēmumiem, kam ir tieša saistība ar kažokzvēru audzēšanas nozari (barības ražotājiem, kažokādu apstrādes, ražošanas u. tml. uzņēmumiem), Eiropas Savienības apģērbu un modes nozares pārstāvjiem, patērētājiem un patērētāju organizācijām, vides un sociālajām organizācijām, valsts sektora iestādēm, akadēmiskajām aprindām, starptautiskajām ieinteresētajām personām un partneriem ārpus Eiropas Savienības.