UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

Iniciatīvas nosaukums

Ieteikums par uzkrājumu un investīciju kontiem

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

FISMA ĢD – B1 Kapitāla tirgu savienība

TAXUD ĢD – D2 Tiešo nodokļu politika un sadarbība

Paredzamais iniciatīvas veids

Ieteikums

Orientējošais laiks

2025. gada 3. cet.

Papildinformācija

–

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts [ne vairāk par 10 rindiņām]

Politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Komisija ierosinās “veidot Eiropas uzkrājumu un investīciju savienību, kas aptvertu banku un kapitāla tirgus”. Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt piesaistīt milzīgos privātos uzkrājumus Eiropā, lai investētu inovācijā, zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, aizsardzībā un citās svarīgās ES prioritātēs.

Pilnvarojuma vēstulē priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzdeva komisārei Albukērkei veidot uzkrājumu un investīciju savienību un “koncentrēt rīcību uz to, lai atbalstītu cilvēkus labāk veidot uzkrājumus, veicinātu kapitālu inovācijai, atraisītu digitālo finansējumu, nodrošinātu finanšu nozares konkurētspēju un izmantotu ilgtspējīgu finansējumu”. Turklāt komisāram Hukstram pilnvarojuma vēstulē tika uzdots “apzināt inovatīvus risinājumus saskaņotai nodokļu sistēmai ES finanšu nozarē”.

Komisija 2025. gada 19. marta paziņojumā izklāstīja savu stratēģiju attiecībā uz uzkrājumu un investīciju savienību (SIU), kurā, lai veicinātu privāto investoru līdzdalību kapitāla tirgos, tā paziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot Eiropas plānu uzkrājumu un investīciju kontiem vai produktiem, pamatojoties uz esošo paraugpraksi; tam pievienots dalībvalstīm adresēts ieteikums par uzkrājumu un investīciju kontiem piemērojamo nodokļu režīmu.

Vajadzību pēc lielākas privāto investoru līdzdalības kapitāla tirgos pastāvīgi ir uzsvērusi Eirogrupa paplašinātajā sastāvā un vairākos gadījumos – Eiropadome, tostarp tās 2025. gada 20. marta secinājumos. Tās aicina Komisiju atvieglot privāto investoru piekļuvi vienkāršiem un efektīviem uzkrājumu un investīciju produktiem. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis ir strādājušas pie tā, lai noteiktu privātajiem investoriem paredzēto iespējamo Eiropas uzkrājumu produktu vai kontu kopīgās iezīmes.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu [ne vairāk par 25 rindiņām]

Mario Dragi un Enriko Letas ziņojumos tika uzsvērta joprojām pastāvošā neefektivitāte ES kapitāla tirgos, jo īpaši ievērojama uzkrājumu un investīciju neatbilstība ES, kur iedzīvotāju finanšu labklājību nevairo uzkrājumi, kas lielākoties tiek turēti zema ienesīguma noguldījumos, un uzņēmumiem, jo īpaši jauniem un inovatīviem, nepietiekamu finansēšanas iespēju dēļ ir grūtības apmierināt kapitāla vajadzības. Tādēļ ir steidzami jārīkojas, lai uzkrājumus labāk sasaistītu ar investīciju iespējām, tādējādi radot reālu ekonomisko ietekmi.

ES iedzīvotājiem ir ievērojami uzkrājumi: 2023. gada 2. ceturksnī ES mājsaimniecības uzkrāja 14,79 % no to izmantojamiem ienākumiem (ESTAT). 2023. gadā ES iedzīvotāji turēja 11,63 triljonus EUR jeb 31,01 % uzkrājumu naudā un noguldījumos. (ESTAT, 2023. gada dati). Banku noguldījumi ir droši un likvīdi, un ES iedzīvotājiem ir svarīgi saglabāt finanšu rezervi banku noguldījumos. Taču banku noguldījumi piedāvā ierobežotu peļņu. Nepalielinot līdzdalību kapitāla tirgos, ES iedzīvotāji neizmanto labklājības radīšanas iespējas ar, iespējams, lielāku peļņu no ilgtermiņa uzkrājumiem. Uzkrājumu un investīciju savienība nenozīmē ātrus ieguvumus kapitāla tirgos. SIU mērķis drīzāk ir padarīt investīcijas par dzīvotspējīgu iespēju iedzīvotājiem veikt atbildīgas investīcijas, lai vairotu savu labklājību, atbalstītu svarīgu dzīves projektu īstenošanu vai tiktu galā ar negaidītiem dzīves notikumiem.

Tajā pašā laikā arvien vairāk ir vajadzīgas milzīgas kapitāla summas, lai finansētu ES plašākos politikas mērķus, tostarp konkurētspēju, inovāciju, zaļās, digitālās un aizsardzības investīcijas. Banku nozare joprojām ir svarīgs finansējuma avots ES, un privātajiem noguldītājiem jau ir centrāla loma ES ekonomikas finansēšanā, izmantojot banku noguldījumus: 2023. gadā banku aizdevumi veidoja 50,43 % no nefinanšu sabiedrību finansējuma (ESTAT, ESTAT, ECB, FISMA ĢD aprēķini). Taču banku finansējums nav labi piemērots, lai finansētu visas investīciju vajadzības, jo īpaši jaunu un inovatīvu uzņēmumu vajadzības, kuriem ir nepieciešams pašu kapitāls, nevis parādsaistības, un kuri investīciju ziņā ir saistīti ar salīdzinoši lielāku risku.

ES kapitāla tirgos joprojām trūkst nepieciešamā mēroga un dziļuma, lai piedāvātu pietiekamas finansēšanas iespējas dinamiskiem un inovatīviem Eiropas uzņēmumiem, un pārrobežu pakalpojumu sniegšana un darījumi joprojām atduras pret daudziem šķēršļiem. Lielāka privāto investoru tieša un netieša līdzdalība kapitāla tirgos varētu palīdzēt stiprināt ES kapitāla tirgu dziļumu un likviditāti un palīdzēt palielināt privātā kapitāla piedāvājumu ES uzņēmumiem.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude) [ne vairāk par 10 rindiņām]

Juridiskais pamats

Ieteikums ir nesaistošs ES akts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 292. pantu. Tādējādi tas neuzliek nekādus juridiskus pienākumus dalībvalstīm, bet atspoguļo Komisijas viedokli un cerības, ka tiks pieņemta paraugprakse attiecībā uz ES privāto investoru piekļuvi finanšu pakalpojumiem un iekšējam kapitāla tirgum.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Papildus tam, ka tiks piedāvāta lielāka paredzamā ilgtermiņa peļņa salīdzinājumā ar noguldījumiem, lielāka ES privāto investoru līdzdalība ES kapitāla tirgos ir visas ES interesēs, jo tā var palīdzēt palielināt tirgus likviditāti un uz tirgu balstītu kapitāla avotu pieejamību ES uzņēmumiem, tostarp pārrobežu perspektīvā. . Dažās dalībvalstīs gūtā pieredze liecina, ka uzkrājumu un investīciju konti var sekmēt privāto investoru līdzdalību kapitāla tirgos, sevišķi, ja to veicina ar piemērotiem fiskāliem stimuliem. Tas, ka ne visas dalībvalstis ir ieviesušas uzkrājumu un investīciju kontus un daži risinājumi ir bijuši veiksmīgāki par citiem, nozīmē, ka šajā jomā ir iespējama ES rīcība Komisijas ieteikuma veidā. Koordinēti dalībvalstu centieni nodrošinātu lielāku efektivitāti šo mērķu sasniegšanā salīdzinājumā ar izolētiem un nekoordinētiem pasākumiem.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt [ne vairāk par 25 rindiņām]

Ieteikuma par uzkrājumu un investīciju kontu izveidi mērķis ir atvieglot privāto investoru līdzdalību kapitāla tirgos visā ES, lai uzlabotu privāto uzkrājumu ilgtermiņa atdevi un vienlaikus veicinātu ES kapitāla tirgu lielāku likviditāti, un paplašinātu kapitāla piedāvājumu Eiropas uzņēmumiem.

Dažās dalībvalstīs pastāv uzkrājumu un investīciju konti, un tie ir parādījuši, ka var kalpot par vieglu vārteju privāto investoru piekļuvei plašam investīciju iespēju klāstam, piemēram, kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un investīciju fondiem, kā arī citiem finanšu produktiem, kas vislabāk atbilst to vajadzībām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

SIU paziņojumā uzsvērts, ka uzkrājumu un investīciju kontiem vajadzētu būt balstītiem uz paraugpraksi un ka visveiksmīgākie piemēri ir viegli lietojami konti, kas veidoti ar digitālo saskarni, nodrošina piekļuvi plašam investīciju produktu klāstam, piedāvā preferenciālu nodokļu režīmu un/vai vienkāršotu nodokļu saistību izpildi un ļauj mainīt pakalpojumu sniedzēju bez maksas vai par zemām izmaksām.

Jo īpaši vārtejas funkciju vislabāk varētu izpildīt situācijā, kad kontu nodrošinātājs nodrošinātu privātiem klientiem plašu produktu klāstu. Investīciju pārnesamība starp uzkrājumu un investīciju kontiem vienā un tajā pašā jurisdikcijā par minimālām izmaksām varētu arī palielināt konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem un stimulēt konta nodrošinātājus samazināt glabāšanas un darījumu maksu. Vispārīgāk runājot, konkurence uzkrājumu un investīciju kontu nodrošināšanā un rīkojumu izpildē varētu uzlabot privātiem klientiem paredzēto vispārējo piedāvājumu un rezultātus gan izvēles iespēju, gan izmaksu ziņā, tādējādi sniedzot tiem stimulus piedalīties kapitāla tirgos un stiprinot finanšu pakalpojumu vienoto tirgu.

Uzkrājumu un investīciju konti, kas ietver vienkāršotas nodokļu procedūras un nodokļu atvieglojumus finanšu investīcijām, var būt vēl viens katalizators privāto investoru līdzdalības veicināšanai un privātās finanšu turības saglabāšanai un veidošanai, vienlaikus palielinot kapitāla piedāvājumu Eiropas ekonomikā un palīdzot sasniegt plašākus SIU mērķus. Konkrēti, starptautiskās un vietējās paraugprakses sākotnējā pārskatīšana liecina, ka viegli pieejami konti ar vienkāršotām nodokļu procedūrām, kas samazina faktisko un šķietamo regulatīvo slogu privātajiem investoriem, ievērojami veicina šādu kontu izmantošanu iedzīvotāju vidū. Pierādījumi arī liecina, ka šīm shēmām, kas nodrošina fiskālās priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem ieguldījumu kontiem, ir arī plašāks izmantojums.

Paredzamā ietekme

Iespējamie ieguvumi, ko sniedz ES iedzīvotāju piekļuve vienkāršam uzkrājumu un investīciju kontam, var būt ievērojami.

Saskaņā ar EVTI no 2014. līdz 2023. gadam hipotētisks pašu kapitāla PVKIU portfelis gadā būtu nodrošinājis neto peļņu 6,7 % apmērā (2,3 % jaukta PVKIU portfeļa gadījumā). Komisijas veiktā ECB datu analīze liecina, ka tajā pašā periodā eirozonas banku termiņnoguldījumu gada neto peļņa bija mazāka par 1 %. Tādējādi ilgtermiņā investīcijas kapitāla tirgos, visticamāk, palīdzēs ES iedzīvotājiem gūt lielāku peļņu no saviem uzkrājumiem, un šo ietekmi varētu pastiprināt ar kontiem saistītie nodokļa atvieglojumi.

Turklāt saskaņā ar ECB analīzi – ja ES mājsaimniecības pieskaņotu savu noguldījumu un finanšu aktīvu attiecību ASV mājsaimniecību noguldījumu attiecībai pret finanšu aktīviem, uz investīcijām tirgos varētu novirzīt līdz pat 8 triljonus EUR jeb aptuveni 350 miljardus EUR gadā 1 . 

Uzkrājumu un investīciju konta pieejamības un pieņemšanas pieaugums palielinātu privāto investoru līdzdalības līmeni kapitāla tirgos un atbalstītu mājsaimniecību turības vairošanu. Lielāka privāto investoru, kas ir pilsoņi, līdzdalība kapitāla tirgos radītu arī pozitīvu kaskādes efektu uz ES uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlētos piesaistīt finansējumu no kapitāla tirgiem, ņemot vērā priekšrocības, ko sniedz lielāka elastība finansējuma avotu ziņā, kā arī potenciāli zemākas finansēšanas izmaksas.

Turpmākā pārraudzība

Kopš 2021. gada Komisija publicē “Rādītāju sarakstu, lai uzraudzītu progresu virzībā uz kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu”. Šis rādītāju saraksts tiks pielāgots, lai iekļautu privāto investoru līdzdalību kapitāla tirgos, un pēc tam to izmantos, lai regulāri uzraudzītu virzību uz SIU vispārējo mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis ir apņēmušās ar FPK un EDG starpniecību veikt strukturētu uzraudzību attiecībā uz KTS. Konkrētāk, dalībvalstis tiek aicinātas ziņot par visiem pasākumiem, kuri paredzēti uzkrājumu un investīciju kontu izveidei un kuri saistīti ar dažādiem papildu stimuliem investēt, un dalīties ar informāciju par ietekmi un lomu, kāda varētu būt bijusi jebkādiem stimuliem.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums [ne vairāk par 10 rindiņām]

Tā kā ierosinātais Komisijas ieteikums neuzliek dalībvalstīm juridiskus pienākumus, bet sniedz norādījumus par to, kā veicināt privāto investoru lielāku līdzdalību kapitāla tirgos, ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

Apspriešanas stratēģija [ne vairāk par 10 rindiņām]

Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt atsauksmes par uzkrājumu un investīciju kontu iezīmēm, tostarp par iespējamām priekšrocībām un trūkumiem, ko rada konkrētas iezīmes, piemēram:

-Iespēja piekļūt plašam produktu klāstam, izmantojot kontu

-To produktu atbilstība, kuriem varētu piekļūt, izmantojot uzkrājumu un investīciju kontu

-Viegla piekļuve kontiem un investīcijām, tostarp ar digitāliem līdzekļiem

-Konta viegla un cenas ziņā pieejama pārnesamība pie citiem pakalpojumu sniedzējiem

-Priekšnosacījumi un ierobežojumi spējai nodrošināt uzkrājumu un investīciju kontus citu dalībvalstu rezidentiem, lai veicinātu konkurenci un investīcijas visā Eiropā

-Kontiem piešķiramie nodokļu vienkāršojumi un nodokļu priekšrocības

-Jebkādi citi stimuli/pamudinājumi atvērt uzkrājumu un investīciju kontu 

Šajā uzaicinājumā iesniegt atsauksmes viedokli var paust četras nedēļas. Atbildes var iesniegt 24 ES oficiālajās valodās portālā Izsakiet viedokli.

Gatavojot ieteikumu, Komisija ņems vērā ieinteresēto personu atbildes uz šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Komisija vēlas saņemt informāciju, kas var palīdzēt veidot turpmāko rīcību, un, gatavojot ieteikumu, ņems vērā ieinteresēto personu atbildes uz šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Komisija īpaši vēlas saņemt atgriezenisko saiti par iezīmēm, kas privātajiem investoriem, kuri savus uzkrājumus vēlas izmantot investīciju iespējām, varētu padarīt uzkrājumu un investīciju kontus par vieglu un ērtu piekļuves punktu kapitāla tirgos un kas veicinātu konkurenci starp šādu kontu nodrošinātājiem.

Mērķauditorija

Galvenās ieinteresētās personas ir šādas: pilsoniskā sabiedrība; patērētāji un to organizācijas; sociālie partneri; uzņēmumi, tostarp MVU, finanšu starpnieki, finanšu pakalpojumu sniedzēji, finanšu tirgus dalībnieki un infrastruktūras un tos pārstāvošās organizācijas; Eiropas un valstu iestādes.