UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

 Lai ieinteresēto personu atsauksmes varētu izmantot pēc iespējas lietderīgāk, šis dokuments būtu jāpabeidz visagrīnākajā sagatavošanas procesa posmā.

Iniciatīvas nosaukums

Eiropas pētnieciski tehnoloģisko infrastruktūru stratēģija

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

RTD.A.4, RTD.E.1

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas paziņojums

Orientējošais laiks

2025. g. 2.–3. cet.

Papildinformācija

Pētniecības infrastruktūras, tehnoloģiju infrastruktūras 

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Pētniecības infrastruktūras pētniekiem un novatoriem nodrošina kompleksus, pakalpojumus un resursus, kuros un ar kuriem veikt progresīvu pētniecību, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un veicināt inovāciju. Tehnoloģiju infrastruktūras nodrošina kompleksus, spējas un resursus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu, testētu, izvērstu un validētu tehnoloģijas, paātrinot inovāciju ieviešanu sabiedrībā/tirgū. Eiropas pasaules līmeņa pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru ekosistēma ir nozīmīgs stratēģisks aktīvs, kas ir zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības un rūpnieciskās konkurētspējas pamatā.

Šo infrastruktūru svarīgā nozīme ne reizi vien ir uzsvērta tādos stratēģiskos dokumentos kā M. Dragi ziņojums (“lai attīstītu tādas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras, kas būtu pasaulē vadošās, jāpalielina finansējums un jāpastiprina saskaņošana”), E. Letas ziņojums (“svarīgs piektās brīvības balsts ir lielāka noteikšana mūsu pētniecības infrastruktūru rokās”) un M. Eitura ziņojums (“Eiropas pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmas veicināšanas un pētnieku piesaistes un noturēšanas vārdā visā Eiropas teritorijā pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrām būtu jāpiešķir prioritāra nozīme”).

Tomēr, lai šīs spēcīgās pozīcijas varētu noturēt, Eiropai jārisina problēmas, ko rada arvien izteiktā konkurence starptautiskajā vidē, un ātri jārīkojas, lai izmantotu iespējas, ko sniedz tehnoloģiskais progress. Reizē, kad Eiropai savas autonomijas un konkurētspējas labā ir rezultatīvi jāmobilizē visi pētniecības un inovācijas aktīvi, kas vien tai ir, pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras ekosistēmai ir jāatbilst laika prasībām.

Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs ir uzsvērts: lai vadītu inovāciju, mums ir jānodrošina infrastruktūra un inovatīvas laboratorijas, kas pētniekiem ir vajadzīgas, lai izmēģinātu un attīstītu idejas. Komisijas loceklei E. Zaharijevai ir uzdots, strādājot ilgtermiņa stratēģijā, kuras mērķis ir izveidot viseiropas infrastruktūru ekosistēmu, par prioritāti izvirzīt zināšanu un inovācijas veicināšanas pamatus.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Eiropas Pētniecības telpa (EPT) izmanto bagātīgu Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūru, ko Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums (ESFRI) ir noteicis par prioritāti. Lai gan centieni izvirzīt prioritātes un koordinēt ilgst jau kopš 21. gadsimta sākuma, panākt šo infrastruktūru ilgtspēju un attiecībās ar mūsu konkurentiem saglabāt ES vadošo pozīciju joprojām ir problemātiski.

ES līmeņa uzmanība tehnoloģiju infrastruktūrām ir jaunāka parādība. Tā izpaužas kā Komisijas 2019. gada dokuments, ekspertu grupas 2024.–2025. gada ziņojums un pētījums par rīcībpolitisko ainu ES un dalībvalstu līmenī. Šie ziņojumi liecina, ka ir vajadzīgs pārvaldības mehānisms, ar kuru ES līmenī prioritizēt un koordinēt ieguldījumus stratēģiskas uzmanības jomās un sniegt atbalstu un norādījumus par piekļuvi.

Budžetāri ierobežojumiarvien stiprāk kavē pētniecības un inovācijas infrastruktūru izveidi, ekspluatāciju un modernizāciju un ierobežo šo infrastruktūru kompleksu un pakalpojumu piekļūstamību. Līdzšinējos apstākļos darbību finansē dažādi, galvenokārt nacionāli un reģionāli, finansēšanas instrumenti, kas nav visā pilnībā saskaņoti ne savā starpā, ne ar plašākiem ES mērķiem, un tādēļ netiek izmantotas sinerģiju iespējas.

Infrastruktūru sadarbība gan dalībvalstīs, gan starp tām joprojām ir ierobežota, radot neefektivitāti un ierobežojot šo infrastruktūru piekļūstamību. Tehnoloģiju infrastruktūru pieejamības un kvalitātes atšķirības jo īpaši vērojamas dažādos reģionos. Tas Eiropas Savienībai neļauj pilnībā izmantot pētniecības un inovācijas potenciālu, mazina konkurētspēju un ekonomisko drošību. Arī jomu un nozaru sadarbība nav liela.

Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras attīstību, atraisot revolucionārus zinātniskos atklājumus un sekmējot inovāciju, veicina digitalizācija un tādas progresīvas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts. Lai maksimāli izmantotu MI potenciālu infrastruktūru ekosistēmā, ir vajadzīga stratēģiska pieeja. Turklāt ir vajadzīga labāk integrēta un ilglaicīgāka tādu kopīgu infrastruktūras tehnoloģiju izstrādņu plānošana un ieviešana, kurā ir ņemta vērā to elastība reaģēšanā uz krīzēm.

Ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka šai ekosistēmai lielas problēmas rada enerģētiskā ilgtspēja, pētniecības drošība un kritiski svarīgo materiālu piegādes ķēdes autonomija. Lai šīs problēmas efektīvi risinātu, ir vajadzīga stratēģiska Eiropas līmeņa vadība. Tajā pašā laikā pētniecības infrastruktūras joprojām jāatbalsta kā starptautiskās sadarbības centri, kuros rezultatīvi risina globālas problēmas.

Visbeidzot, saskanībā ar gaidāmo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju ir ļoti nepieciešama tāda Eiropas pieeja, kas stiprinātu saiknes starp pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru un rūpniecību gan civilajā jomā, gan aizsardzībā, lai stiprinātu Eiropas inovācijas virzītās konkurētspējas un ekonomiskās drošības pamatu.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Iniciatīva ietilpst pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikā, kurā ES un tās dalībvalstīm ir kopīgas pilnvaras (t. i., “dalīta kompetence”). Konkrētāk, iniciatīva palīdzēs stiprināt Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, pabeidzot izveidot Eiropas Pētniecības telpu, kurā brīvi pārvietojas pētnieki un aprit zinātnes atziņas un tehnoloģijas. Iniciatīvas mērķis ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 179. pantu arī stiprināt ES konkurētspēju, tajā skaitā rūpniecībā, turklāt veicinot pētniecības darbības, ko saskaņā ar citām Līgumu nodaļām attiecīgi uzskata par vajadzīgām.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Praktisko vajadzību pēc ES līmeņa rīcības nosaka pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras problēmu pārnacionālā daba. Šīs infrastruktūras izveidot un ekspluatēt kļūst arvien grūtāk, un atsevišķas valstis, rīkojoties izolēti, nevar pienācīgi risināt problēmas.

Tā vietā, lai apvienotu resursus un noteiktu ieguldījumu prioritātes, mazinātu funkcionālu dublēšanos un ieviestu tādus kopīgus standartus un pamatnostādnes, kas veicina pārrobežu sadarbību un integrāciju, ir nepieciešama koordinēta pieeja.

ES rīcība ir ļoti vajadzīga tādas pētniecībai un inovācijai labvēlīgas vides izveidē, kurā labākajiem Eiropas pētniekiem, novatoriem un rūpniecībai, jo īpaši inovatīviem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, ir piekļūstami progresīvi kompleksi un pakalpojumi, kas atbalsta zinātnisko un tehnoloģisko izcilību, rūpniecības konkurētspēju un ekonomisko drošību.

Atvieglojot piekļuvi un veicinot sadarbību, ES var paātrināt zinātniskos atklājumus un jaunu tehnoloģiju izstrādi, tādējādi stiprinot savu vietu pasaulē.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai pētniekiem, novatoriem un rūpniecībai Eiropā būtu pieejams plašs pasaules līmeņa kompleksu klāsts un īpaši pielāgoti pakalpojumi zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības un rūpnieciskās konkurētspējas atbalstam. Lai to panāktu, ir jāstiprina Eiropas pētniecības infrastruktūru un tehnoloģiju infrastruktūru ekosistēma.

Aplūkotā pieeja balstīsies uz diviem pīlāriem un pievērsīsies attiecīgi pētniecības infrastruktūrām un tehnoloģiju infrastruktūrām specifisku jautājumu risināšanai. Tajā pašā laikā tā nodrošinās saskanīgu pieeju rezultatīvas Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras ekosistēmas izveidē, īstenojot darbības, kas aptver abu veidu infrastruktūru.

Piedāvātās darbības risinātu šādus jautājumus:

-apzinātu vajadzības un trūkumus, salāgotu lietotāju vajadzības ar kompleksu un pakalpojumu pieejamību;

-attiecībā uz piekļuvi integrētai un ilgtspējīgai pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrai: shēmas, kas pieejamos pakalpojumus dara pamanāmākus;

-infrastruktūru digitalizācija, ko darīs iespējamu mākslīgais intelekts, un kopīgas tehnoloģiju izstrādes satvari dažādu veidu infrastruktūrai.

-mobilizētu, apvienotu un prioritizētu investīcijas un optimāli izmantotu institucionāla, reģionāla, nacionāla, Eiropas un globāla finansējuma plūsmu sinerģijas un kopīgas investīcijas tajās;

-izpētītu jaunus finansēšanas modeļus, veicinātu sadarbību un mazinātu izmaksas un investīciju riskus;

-popularizētu un atbalstītu infrastruktūras kā talantu piesaistes un briedināšanas līdzekļus pašās infrastruktūrās un ārpus tām un kā starptautiskas sadarbības un dziļo tehnoloģiju inovācijas centrus.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka stratēģija Eiropā uzlabos zinātnisko atklājumu un tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un tirgu izveides spējas.

Konkrētāk, tai būtu jānoved pie:

-labākām pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras jaudām Eiropā;

-labākas lietotāju vajadzību salāgošanas ar kompleksu un pakalpojumu pieejamību un piekļuvi tiem;

-labāka investīciju mobilizācija, apvienošana un prioritizēšana visos līmeņos un

-pētniecības un inovāciju atbalsta infrastruktūru dziļāka sadarbība un vairāk nepārtrauktības un labāka savstarpēja papildināmība.

Nosakot ieguldījumu prioritātes un veicinot finansējuma avotu sinerģismu, stratēģijai būtu jāstiprina pētniecības infrastruktūras un tehnoloģiju infrastruktūras ekosistēmas ilgtspēja. Dzīvīga ekosistēma savukārt stiprina Eiropas konkurētspēju.

Infrastruktūru digitalizācijas atbalstam un integrētāku un ilglaicīgāku kopīgas pētniecības infrastruktūras tehnoloģiju attīstības plānošanas un īstenošanas ieviešanai būtu jāpalīdz nodrošināt infrastruktūru funkcionālo spēju un to noturību un elastību pret kritiskiem piegādes ķēdes traucējumiem.

Popularizējot pētniecības infrastruktūras kā starptautiskās sadarbības centrus, būtu jāaug Eiropas lomai globālajos zinātniskajos tīklos un spējai rezultatīvi risināt globālas problēmas un koordinēt pasākumus, kā nepieciešams pētniecības drošībai un krīžnoturībai.

Labāka pārvaldības sistēma atvieglos finansējuma un speciālo zināšanu apvienošanu kopīgi saskaņotu prioritāšu vajadzībām. Tā arī pastiprinās ES, dalībvalstu un ieinteresēto personu sadarbību, kas orientēta uz kopīgiem mērķiem, vairos publiskā finansējuma lietderību un ietekmi un pētniecībā un inovācijā piesaistīs un saglabās augsti kvalificētu cilvēkspēju.

Turpmākā pārraudzība

Par stratēģijas īstenošanas stāvokli Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu un Padomi. Ar Eiropas Pētniecības telpas politikas programmas īstenošanu saistītās stratēģijas darbības tiks apsekotas EPT uzraudzības sistēmā (kas noteikta Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā) un pašas EPT politikas programmas īstenošanā. Stratēģijas īstenošanas virzības uzraudzība balstīsies arī uz regulāro uzraudzību, ko īstenos Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums, un uz tehnoloģiju infrastruktūru pārvaldības sistēmu.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Paziņojumā būs izklāstīts vispārīgs rīcībpolitisks satvars un stratēģiski darbības virzieni. Tāda paziņojuma ietekmi novērtēt nav nepieciešams. Dažiem paziņojumā minētajiem politikas risinājumiem vajadzības gadījumā tiks pievienoti ietekmes novērtējumi.

Apspriešanas stratēģija

Apspriešanas mērķis ir gūt vairāk informācijas par Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras darbību un ilgtspēju. Tas ietver ar šo infrastruktūru ekosistēmas stiprināšanu saistītus jautājumus un problēmas un to iespējamos risinājumus.

Apspriešanās papildinās plašo informāciju un pierādījumus, kas vai nu ar dalībvalstu un asociēto valstu, ar pašu infrastruktūru, vai ar citu ieinteresēto personu dalību jau ir ievākti Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumā (ESFRI), Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijos (ERIC), tehnoloģiju infrastruktūru ekspertu grupā un EPT politikas programmas pasākumu sakarā.

Konkrētāk, ieinteresētās personas tiek aicinātas atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1.Vai piekrītat noteiktajām galvenajām problēmām un vajadzībām?

2.Vai pētniecības infrastruktūrām un tehnoloģiju infrastruktūrām ir vēl citas problēmas, kas būtu jārisina ar Eiropas stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz Eiropas galvenajiem konkurentiem?

3.Vai ierosinātais darbību kopums pienācīgi risina šos jautājumus? Vai ES līmenī būtu vajadzīgi vēl citi pasākumi?