UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

LĪDZTEKUS RĪKOTAS IZVĒRTĒŠANAS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Iniciatīvas nosaukums

Euratom pētniecības un mācību programmas 2021.–2025. gadam starpposma izvērtēšana

Euratom pētniecības un mācību programmas pagarināšana laikposmam no 2026. līdz 2027. gadam

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Pētniecības un inovācijas ĢD, C.4. nodaļa — Euratom pētniecība

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas ziņojums par Euratom pētniecības un mācību programmas 2021.–2025. gadam starpposma izvērtēšanu

Komisijas priekšlikums — Padomes lēmums par Euratom pētniecības un mācību programmu 2026.–2027. gadam

Orientējošs laiks

2024. gada 3. ceturksnis–2025. gada 1. ceturksnis

Papildinformācija

https://research-and-innovation.ec.europa.eu/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/euratom-research-and-training-programme_en

A. Politiskais konteksts, izvērtēšana, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Euratom pētniecības un mācību programma 2021.–2025. gadam (“programma”) ir ES galvenā kodolpētniecības finansēšanas programma, kuras budžets ir gandrīz 1,4 miljardi EUR. Programma ir vērsta uz visaugstāko kodoldrošības standartu un Eiropas prasmju saglabāšanu kodolenerģijas jomā. Programma turklāt finansē kodolsintēzes enerģētikas attīstību, kas ilgtermiņā paver iespēju lielā apjomā ražot mazoglekļa elektrību, tādā veidā palīdzot nākotnē apmierināt enerģijas pieprasījumu.

Kodolsintēzes nozarē aug starptautiska konkurence un pasaulē veidojas dinamisks privātais sektors. Pastāv ievērojams risks, ka ES kodolsintēzes zinātība un rūpnieciskās spējas ies zudumā, ja tehnoloģiju izstrādes paātrināšanai netiks izmantots ES privātā sektora inovācijas potenciāls. Komisijas paziņojumā par Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītāju (COM(2024)63) uzsvērts: lai līdz 2040. gadam energosistēmu dekarbonizētu, nepieciešami visi bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas risinājumi, arī kodolenerģija. 2024. gadā izveidotās Mazo modulāro reaktoru (MMR) industriālās alianses mērķis ir atbalstīt dekarbonizāciju saskaņā ar visaugstākajiem kodoldrošības standartiem, un tai būtu arī jāapzina turpmākās pētniecības vajadzības. Ir svarīgi arī atzīt kodolpētniecības nozīmi ar enerģētiku nesaistītās jomās, piemēram, medicīnas vai kosmosa lietojumos, un vajadzību pēc kvalificētiem speciālistiem šajā jomā.

Lai gan daudzgadu finanšu shēma aptver laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam, Euratom līguma 7. pantā noteiktā ierobežojuma dēļ programmas ilgums ir tikai pieci gadi (2021.–2025. gads). Lai turpinātu atbalstīt kodolpētniecību atlikušos divus gadus (2026.–2027. gadā), Komisijai ir jāiesniedz jauns priekšlikums (“pagarināšana”).

Izvērtēšana

Starpposma izvērtēšanā tiks analizēta programmas uzbūve, īstenošana un pirmie rezultāti, kas sasniegti 2021.–2023. gadā. Tajā tiks aplūkots programmas nozīmīgums, saskanīgums, efektivitāte, lietderīgums un ES pievienotā vērtība. Izvērtēšana ir juridisks Komisijas pienākums, kas noteikts programmas izveides regulas 14. pantā. Tā kā programma ir saistīta ar pagarinājumu, izvērtēšana arī sniegs datus, kas vajadzīgi pagarinājuma iepriekšējam jeb ex ante novērtējumam.

Savukārt iepriekšējā jeb ex ante izvērtēšanā tiks apzināti un analizēti risināmie jautājumi, ES iesaistes pievienotā vērtība, mērķi, dažādu risinājumu paredzamā ietekme un pārraudzība un izvērtēšana.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Kodoltehnoloģijām ir svarīga nozīme ES dalībvalstu enerģētikas un klimata politikā. Dalībvalstīm, kuras neizmanto kodolenerģiju, kodolfizika joprojām ir svarīga ar enerģētiku nesaistītiem lietojumiem tādās jomās kā medicīna, rūpniecība, lauksaimniecība, vides aizsardzība un kosmosa apguve.

Šo tehnoloģiju droša izmantošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga: no esošo un iecerēto spēkstaciju drošuma līdz aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, no radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas līdz kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai. Šajos centienos būtiska nozīme ir publiskai un privātai pētniecībai.

Eiropa arī riskē zaudēt savu zinātību un prasmes šajā jomā. Jaunieši negribīgi izvēlas studijas kodolskaldīšanas jomā. Savukārt kodolsintēzes jomā pieaugošā interese un investīcijas ārpus ES var piesaistīt ES talantus, tāpēc ES zaudē vadošo lomu.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Saskaņā ar Euratom līgumu Komisija ir atbildīga par kodolpētniecības sekmēšanu un atvieglināšanu dalībvalstīs un par tās papildināšanu, īstenojot Kopienas pētniecības un mācību programmu (4. pants). Šī programma ar vienprātīgu lēmumu jāpieņem Padomei uz Komisijas priekšlikuma pamata (7. pants).

Kodoldrošuma un kodoldrošības jautājumi sniedzas pāri robežām, un kodolsintēzes enerģētikas attīstība rada nepieciešamību pēc ļoti plaša mēroga pētniecības centieniem. Šis jautājums ir aktuāls ne tikai dalībvalstīm, kuras ekspluatē kodolspēkstacijas (aptuveni puse ES dalībvalstu), bet arī tām, kuras ekspluatē pētniecības reaktorus (arī radioaktīvo izotopu ražošanai). Visbeidzot, visas dalībvalstis starojumu izmanto ar enerģētiku nesaistītiem mērķiem, īpaši medicīnā.

Ņemot vērā vajadzīgo investīciju līmeni, maz ticams, ka atsevišķu dalībvalstu investīcijas pētniecībā, īpaši valstīs ar zemāku pētniecības intensitāti, sasniegs vajadzīgo kritisko masu. Pastāv arī dublēšanas, sadrumstalotības un neizpētītu aspektu risks. Šā iemesla dēļ ir vajadzīga ES līmeņa programma.

Juridiskais pamats

Euratom līguma 7. pants.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Euratom finansētā pētniecība atbalsta dalībvalstu, drošības iestāžu un nozares centienus nodrošināt, ka pašreizējās un turpmākās kodoliekārtas tiek projektētas, būvētas, ekspluatētas un izņemtas no ekspluatācijas atbilstoši visaugstākajiem drošuma, drošības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un neizplatīšanas standartiem. Programma un tās pagarinājums nekādā gadījumā nespētu atbalstīt lielu darbu vai jaunu sistēmu un tehnoloģijas demonstrējumu izstrādi. Kodolsintēzes enerģijas attīstībai Euratom programma finansē kodolsintēzes ceļveža īstenošanu, kas atbalsta starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) ekspluatāciju un pirmās kodolsintēzes spēkstacijas projektēšanu un tehnoloģijas.

B. Mērķi un politisko risinājumu varianti

2026.–2027. gada pagarinājuma vispārīgie un konkrētie mērķi būtu līdzīgi 2021.–2025. gada programmas mērķiem, bet lielāka vērība tiktu atvēlēta privātā sektora iesaistei kodolsintēzes enerģētikas attīstības paātrināšanā.

Šajā izstrādes posmā Komisijas dienesti Euratom pētniecības jomā apsver dažādus politikas pasākumus, kuri ļautu reaģēt uz jaunajām norisēm kodolenerģētikā:

·atbalstīt ES inovāciju svarīgās kodolsintēzes enerģijas pamattehnoloģijās ar mērķi veicināt pirmās kodolsintēzes elektrostacijas projektēšanu un attīstību, saglabāt ES rūpniecisko zinātību un konkurētspēju, palielināt ES zinātnisko līderību un uzlabot ITER projekta realizāciju;

·pielāgot finansējuma prioritātes un pētniecības virzienus esošo kodolspēkstaciju, kā arī nākotnes tehnoloģiju (to vidū mazo modulāro reaktoru) drošības aspektā, lai risinātu pašus būtiskākos un steidzamākos jautājumus;

·veicināt ES noturību pret krīzēm un globālu apdraudējumu, īstenojot kodolgarantijas un atbalstot kodoldrošības pētniecību un spēju veidošanu;

·sniegt turpmāku atbalstu pašreizējām Euratom līdzfinansētajām Eiropas partnerībām radiācijaizsardzības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un kodolsintēzes enerģijas jomā, vienlaikus nodrošinot partnerību pielāgošanos mainīgajām problēmām, galalietotāju vajadzības un visu dalībvalstu iekļaušanu.

Ietekmes novērtējumā politisko risinājumu varianti tiks formulēti un analizēti, pamatojoties uz šo pasākumu tālāku analīzi un ieinteresēto personu atsauksmēm par tiem.

C. Paredzamā ietekme

Pagarinājumā finansētā pētniecība palīdzēs:

·uzlabot kodolspēkstaciju ilgtermiņa ekspluatācijas drošumu Eiropā,

·nodrošināt regulatīvajām iestādēm instrumentus pašreizējo un nākotnes tehnoloģiju drošuma novērtēšanai neatkarīgi no tā, vai tās ir izstrādātas Eiropā vai importētas no trešām valstīm;

·nodrošināt zinātnisko pamatu uzlabotiem kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju lietojumiem medicīnā un kosmosā;

·rast risinājumus radioaktīvo atkritumu drošai ilgtermiņa glabāšanai;

·stiprināt kodoldrošību, kodolgarantijas un kodolieroču neizplatīšanu;

·novērst trūkumus pirmās kodolsintēzes elektrostacijas projektēšanas procesā un sekmēt Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

·uzlabot nosacījumus Eiropas pētnieku piekļuvei unikāliem, koplietojamiem objektiem, vienlaikus uzlabojot mobilitāti visā ES.

D. Labāka regulējuma instrumenti 

Ietekmes novērtējums un izvērtēšana

Komisijas dienesti veiks programmas starpposma izvērtēšanu, kā prasīts regulā, ar kuru programma izveidota. Izvērtējuma ziņojuma secinājumi kopā ar iepriekšēja jeb ex ante ietekmes novērtējuma secinājumiem kalpos par pamatu priekšlikumam par regulu, ar ko programmu pagarina un kas Komisijai jāpieņem 2025. gada 1. ceturksnī.

Apspriešanas stratēģija

Saistībā ar programmas starpposma izvērtēšanu un pagarinājuma ex ante novērtējumu Komisija rīkos tikai vienu sabiedrisko apspriešanu, jo abi procesi notiks aptuveni vienā laikā un abi ir paredzēti tai pašai nelielajai pētniecības kopienai. Sabiedriskās apspriešanas mērķis būs apkopot ieinteresēto personu viedokļus par programmas sagatavošanas, īstenošanas un turpmākās attīstības galvenajiem aspektiem, lai Komisijas dienesti varētu veikt starpposma izvērtēšanu un iegūt ietekmes novērtējumu. Galvenās apzinātās ieinteresētās personas ir pētnieki kodolenerģijas jomā, uzņēmumi, akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas un publiskās iestādes, kā arī šo organizāciju ES mēroga “jumta” federācijas.

Plānotās apspriešanas

Ø2024. gada pirmajā ceturksnī 12 nedēļu sabiedriskā apspriešana angļu, franču un vācu valodā tiks publicēta vietnē “Izsakiet viedokli” (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv). Atbildes var iesniegt jebkurā ES oficiālajā valodā. Rezultāti tiks izklāstīti kopsavilkuma ziņojumā, kas būs pievienots Komisijas starpposma izvērtējuma ziņojumam.

ØMērķorientētas apspriešanās (piemēram, pārrunas) ar programmas dalībniekiem tiks rīkotas kā daļa no ārējiem izvērtēšanas pētījumiem, kuri tiks rīkoti starpposma izvērtēšanas atbalstam.

ØPapildus tam 2024. gadā komisāres Ivanovas vadībā risināsies augsta līmeņa Eiropas kodolsintēzes inovācijas apaļā galda diskusija, kurā piedalīsies augsta līmeņa ieinteresētās personas no pētniecības un rūpniecības kopienām. Tajā izkristalizēsies iespējamie turpmākie kodolsintēzes inovācijas un pētniecības pasākumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma politiku, izstrādājot iniciatīvas, kas balstītas uz labākajām pieejamajām zināšanām, mēs aicinām arī zinātniekus un akadēmiskas organizācijas, akadēmiskas biedrības un zinātniskas apvienības, kas darbojas kodolpētniecības jomā, iesniegt publicētus un vēl nepublicētus zinātniskus pētījumus, analītiskus materiālus un datus. Mūs īpaši interesē materiāli, kuros ir kopsavilkums par zināšanu pašreizējo stāvokli attiecīgajās jomās.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus par Programmas sagatavošanu, īstenošanu un turpmāko attīstību, kas ļaus Komisijas dienestiem veikt programmas izvērtēšanu un sagatavot priekšlikumu par programmas pagarināšanu.

Mērķauditorija

Šī apspriešana galvenokārt ir paredzēta pētniekiem kodolpētniecības (kodolskaldīšanas un kodolsintēzes) jomā, pretradiācijas aizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām organizācijām un publiskajām iestādēm, kā arī šo subjektu ES mēroga “jumta” federācijām.