PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk arī “pārstrādātā Ēku energosnieguma direktīva” jeb “pārstrādātā ĒESD”) ir daļa no Komisijas 2021. gada darba programmas “Gatavi mērķrādītājam 55 %” paketes. Tā papildina citus 2021. gada jūlijā rosinātās paketes 1 komponentus un izklāsta redzējumu, kā līdz 2050. gadam izveidot bezemisiju ēku fondu. Kā jau norādīts klimatrīcības plānā 2 , tas ir svarīgs likumdošanas instruments 2030. un 2050. gada dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Direktīvā (ES) 2024/1275 ir atzīts, ka ēkas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms un pēc to ekspluatācijas, kā arī tās laikā, un tiek aicināts dekarbonizēt ēku fondu, kas ir tālejošāks mērķis nekā pašreizējais uzsvars uz ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1275 pakāpeniski būtu jāņem vērā visa ēku dzīves cikla emisijas, sākot ar jaunām ēkām.

Ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls (GSP) liecina par ēkas kopējo ietekmi uz emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tas apvieno būvizstrādājumos iegultās siltumnīcefekta gāzu emisijas un izmantojuma posma tiešās un netiešās emisijas. Ēkas ir nozīmīgas materiālu glabātājas un daudzas desmitgades kalpo par resursu krātuvēm. Dzīves cikla GSP aprēķināšanai būtu jāmudina integrēt klimatiskos aspektus vērā ņemošas projektēšanas iespējas un tādu būvniecības metožu un būvizstrādājumu izvēli, saistībā ar kuriem jau ir daudz labu piemēru.

Direktīvas (ES) 2024/1275 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka dzīves cikla GSP aprēķina saskaņā ar III pielikumu un norāda ēkas energosnieguma sertifikātā:

(a)visām jaunajām ēkām, kuru lietderīgā grīdas platība pārsniedz 1000 m², – no 2028. gada 1. janvāra;

(b)visām jaunām ēkām – no 2030. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 3. punktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu nolūkā noteikt Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam ar mērķi panākt klimatneitralitāti.

Direktīvas (ES) 2024/1275 7. panta 5. punktā arī noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2027. gada 1. janvārim ir jāizstrādā valsts ceļveži, kuros sīki izklāstīta dzīves cikla GSP robežvērtību ieviešana visām jaunām ēkām. Ar 7. panta 2. un 5. punktu Komisija pieņēma norādījumus par noteikumiem par jaunu ēku dzīves cikla GSP, kas ir daļa no norādījumu dokumentu kopuma par jauniem vai būtiski grozītiem Direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1275 7. panta 3. punktu šīs deleģētās regulas mērķis ir noteikt Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam nolūkā rezultātus norādīt ēkas energosnieguma sertifikātā. Attiecībā uz valsts robežvērtību noteikšanu dalībvalstīm būtu jāatsaucas uz norādījumiem par jaunu ēku dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu, kuros paredzēts, ka dalībvalstīm ir jānosaka to dzīves cikla posmu vai moduļu tvērums, uz kuriem attiecas robežvērtības, un ka dalībvalstis var nolemt no robežvērtības tvēruma izslēgt konkrētas ēku komponentu daļas.

Dzīves cikla GSP attiecas arī uz vairākiem citiem Direktīvas (ES) 2024/1275 noteikumiem:

Direktīvas (ES) 2024/1275 6. panta 2. punkta pirmajā daļā minēts, ka dalībvalstis, aprēķinot izmaksoptimālo minimālo energosnieguma prasību līmeni, var ņemt vērā dzīves cikla GSP;

19. panta 2. punkta otrajā daļā noteikts, ka attiecībā uz esošām ēkām, kas renovētas atbilstoši A+ klasei, dalībvalstis nodrošina, ka dzīves cikla GSP tiek aplēsts un norādīts ēkas energosnieguma sertifikātā;

II pielikumā noteikta 3. pantā minēto nacionālo ēku renovācijas plānu veidne, un tajā dalībvalstis tiek aicinātas ziņot par to dzīves cikla GSP mērķrādītājiem un vidējo vērtību jaunās ēkās;

V pielikuma 1. punktā noteikts, ka energosnieguma sertifikāta pirmajā lappusē norāda dzīves cikla GSP, ja šis rādītājs ir pieejams.

Jāatzīmē, ka šajā deleģētajā regulā ir noteikts Savienības satvars dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam, lai aprēķinātu tikai jaunu ēku GSP. Attiecībā uz esošām ēkām, kurās veic renovāciju, dalībvalstis var brīvi pielāgot metodiku nepieciešamajām darbībām vai izmantot savu aprēķina metodi saskaņā ar attiecīgajiem standartiem.

2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS

Lai sagatavotu šo deleģēto regulu, Komisija vairākkārt apspriedās ar dalībvalstu pārstāvjiem, kā izklāstīts tālāk.

Tika izmantota anketa dalībvalstīm par dzīves cikla GSP, lai gūtu labāku izpratni par esošajiem vai pašlaik izstrādājamajiem valstu satvariem un to, ko sagaida no deleģētās regulas. Anketa tika izplatīta 2024. gada 31. oktobrī, un tika apkopotas rakstiskas atsauksmes.

Komisijas ekspertu grupas “Ēku energosniegums” (E03689) sanāksmēs:

2024. gada 4. decembrī pirms sanāksmes tika izplatīts dokuments “Darba dokuments saistībā ar deleģēto aktu, ar ko nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP aprēķināšanai valstī”, sanāksmes laikā tika apkopotas atsauksmes un pēc sanāksmes savākti rakstiski komentāri;

2025. gada 11. februārī pirms sanāksmes tika izplatīts dokuments “Deleģētā akta, ar ko nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam, pirmais projekts”, sanāksmes laikā tika apkopotas atsauksmes un pēc sanāksmes savākti rakstiski komentāri;

2025. gada 7. aprīlī tika iesniegti atjauninājumi dokumentā “Deleģētā akta, ar ko nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam, pārskatītais projekts”, īpašu uzmanību pievēršot datu izmantošanai no Regulas (ES) Nr. 305/2011 un Regulas (ES) 2024/3110, Būvizstrādājumu regulām, un notika apspriešanās par aprēķinā izmantojamo datu veidu;

2025. gada 22. maijā pirms sanāksmes tika izplatīts dokuments “Deleģētā akta, ar ko nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam, pārskatītais projekts”, sanāksmes laikā tika apkopotas atsauksmes un pēc sanāksmes savākti rakstiski komentāri.

2025. gada 23. oktobrī pirms sanāksmes tika izplatīts dokuments “Deleģētā akta, ar ko nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam, projekts”. Pamatojoties uz sanāksmē notikušo viedokļu apmaiņu, tekstā tika izdarīti daži grozījumi. Ekspertu grupa vienprātīgi sniedza labvēlīgu atzinumu par grozīto projektu.

Tika rīkotas īpašas sesijas vairākās saskaņotās rīcības ĒESD plenārsēdēs. Šī ir dalībvalstu un Komisijas kopīga iniciatīva, kurā piedalās valstu ministriju vai ar tām saistīto iestāžu pārstāvji, kas katrā dalībvalstī un Norvēģijā ir atbildīgi par Direktīvas (ES) 2024/1275 tehniskā, tiesiskā un administratīvā satvara sagatavošanu (https://www.ca-epbd.eu/).

Apspriešanās ar profesionālajām ieinteresētajām personām (attiecīgās nozares apvienībām, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām aprindām un būvniecības un enerģētikas nozares speciālistiem utt.) notika tā, kā aprakstīts tālāk.

2024. gada 22. oktobrī tika organizēts tiešsaistes pasākums par dzīves cikla GSP, lai informētu ieinteresētās personas par notiekošo darbu un par apsvērumiem saistībā ar deleģētā akta izstrādi. Atsauksmes tika apkopotas sanāksmes laikā un pēc sanāksmes, izmantojot rakstveidā sniegtu informāciju un nostājas dokumentus.

2025. gada 21. februārī tika organizēta ieinteresēto personu tiešsaistes sanāksme, lai informētu ieinteresētās personas par notiekošo darbu un apsvērumiem saistībā ar deleģētā akta izstrādi. Pirms sanāksmes tika izplatīta prezentācija un aptauja. Atsauksmes tika apkopotas sanāksmes laikā un pēc sanāksmes, it īpaši izmantojot aptauju.

Komisijas deleģētās regulas un tās pielikumu projekts tika publicēts ar mērķi par to saņemt atsauksmes, kuras varēja sniegt no 2025. gada 3. oktobra līdz 31. oktobrim. Šajā periodā kopā saņemtas 116 atsauksmes no dažādiem respondentiem, kuru starpā visvairāk pārstāvētās bija uzņēmumu apvienības un uzņēmumi (attiecīgi 43 un 30), kam sekoja nevalstiskās organizācijas (NVO) (18).

Kopumā respondenti pauda atbalstu šim dokumentam. Būtiski trūkumi netika konstatēti. Atsauksmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

Pamatojoties uz komentāriem, kas saņemti portālā “Izsakiet viedokli” un no dalībvalstīm, tika pabeigta teksta galīgā redakcija, kas tika nosūtīta Komisijas ekspertu grupai.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Deleģētās regulas un pamatnostādņu sagatavošana, kā arī ieinteresēto personu atzinumu vākšana un analīze tika atbalstīta ar īpašu tehniskā atbalsta līgumu 3 .

3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI

Lai ņemtu vērā jaunās prasības, kas ieviestas ar Direktīvas (ES) 2024/1275 7. panta 2. punktu, deleģētajā regulā ir noteikts Savienības satvars dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam. Deleģētā regula groza un aizstāj Direktīvas (ES) 2024/1275 III pielikumu un sniedz skaidrojumus par šādiem jautājumiem:

pamata standarts attiecībā uz regulējuma prasībām;

references pētījuma periods dzīves cikla GSP aprēķināšanai;

dzīves cikla GSP aprēķināšanai izmantojamie dati;

lietderīgās grīdas platības definīcija;

dzīves cikla posma tvērums;

ēku komponentu tvērums;

rezultātu paziņošana, īpaši attiecībā uz ēku energosnieguma sertifikātiem.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(16.12.2025),

ar ko attiecībā uz Savienības satvaru dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla nacionālajam aprēķinam groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 III pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu 4 , jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1275 7. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls (GSP) tiek aprēķināts un norādīts jaunu ēku energosnieguma sertifikātā saskaņā ar minētās direktīvas III pielikumu. Dalībvalstis var nolemt izslēgt no pienākuma aprēķināt dzīves cikla GSP tās ēku kategorijas, uz kurām tās neattiecina pienākumu saņemt energosnieguma sertifikātu saskaņā ar minētās direktīvas 20. panta 6. punktu.

(2)Lai veicinātu dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzināmību visā Savienībā, ēku sektoram ir vajadzīgs saskaņots Savienības satvars dzīves cikla GSP aprēķināšanai, tādējādi atvieglojot dažādu ar ēkām saistītu izstrādājumu un darbību ietekmes uz klimatu novērtēšanu.

(3)Savienības satvarā dzīves cikla GSP aprēķināšanai būtu jāparedz vienota metodika un noteikumu kopums, kas ļautu dalībvalstīm konsekventi un pārredzami aprēķināt dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai rezultātus norādītu ēkas energosnieguma sertifikātā. Kopā ar būvizstrādājumu dzīves cikla ietekmes uz klimata pārmaiņām deklarēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 5 un Regulu (ES) 2024/3110 6 (piemērojamā regula ir atkarīga no attiecīgā būvizstrādājuma) Savienības satvars atbalsta tādu mazoglekļa produktu pirmtirgu izveidi, kas samazina visa ēku dzīves cikla emisijas. Šāda Savienības satvara trūkums var izraisīt nekonsekvenci un nevienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, apdraudot Savienības klimata politikas efektivitāti un saskaņotību.

(4)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu pāreju uz vienotu pieeju, ir jānosaka vienots satvars, kas paredz kopīgus principus esošajiem valstu rīkiem vai metodēm, kas izveidotas pirms Direktīvas (ES) 2024/1275 pieņemšanas, un rīkiem vai metodēm, kas tiktu izstrādātas nākotnē.

(5)Savienības satvaram būtu jāpiedāvā zināms pielāgojamības līmenis, ļaujot dalībvalstīm integrēt savus esošos oficiālos valsts rīkus vai metodes jaunajā vienotajā pieejā, vienlaikus nodrošinot, ka vispārējais satvars joprojām ir konsekvents un veicina rezultātu salīdzināmību visā Savienībā.

(6)Savienības satvars dzīves cikla GSP novērtēšanai būtu jābalsta uz starptautiski atzītiem standartiem un metodiku, it īpaši uz standartu EN 15978 (EN 15978:2011 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku vidiskā snieguma novērtējums. Aprēķinu metode”), un tajā būtu jāņem vērā visi turpmākie standarti, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metode ēku vidiskā snieguma novērtēšanai, vienlaikus veicinot oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, ilgnoturīgu būvniecību un aprites ekonomiku būvniecības jomā, tai skaitā materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, kā arī demontējamas konstrukcijas. Savienības satvarā būtu jāņem vērā arī esošās iniciatīvas, tai skaitā Level kopējais ES satvars 1.2. rādītājam un oficiālās valstu sistēmas, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni un saskaņotību ar esošajiem valstu rīkiem un metodēm un globālajiem centieniem mazināt klimata pārmaiņas.

(7)Savienības satvarā būtu jānosaka vienots būves elementu un tehniskā aprīkojuma tvērums, kas līdz minimumam samazinātu tirgus šķēršļus starp dalībvalstīm un atvieglotu rezultātu izpratni un salīdzināšanu, vienlaikus ļaujot arī noteikt emisiju avotus. Lai sasniegtu precīzus un salīdzināmus rezultātus, ir nepieciešams līdzsvarots būves elementu un tehniskā aprīkojuma vienotā tvēruma detalizācijas līmenis, jo pārāk vispārīgs vai atšķirīgs detalizācijas līmenis varētu novest pie nekonsekventas pieejas un radīt kļūdainu priekšstatu par dažādu projektu un risinājumu ietekmi uz vidi.

(8)Lai efektīvi samazinātu visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, dzīves cikla GSP būtu jāaprēķina vai jāaplēš jau projektēšanas posmā pirms tiek sākta ēkas būvniecība, kad ēkas projektā vēl var veikt izmaiņas.

(9)Energosnieguma sertifikātā norādītajiem rezultātiem būtu jāatspoguļo rezultāti posmā “Pabeigts”, lai nodrošinātu, ka pabeigtās ēkas faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek precīzi uzskaitītas.

(10)Lai nodrošinātu dzīves cikla GSP aprēķinu precizitāti un konsekvenci, aprēķinos izmantotā lietderīgā grīdas platība būtu skaidri jādefinē, tādējādi izvairoties no tā, ka mazas ietekmes zonas varētu mākslīgi samazināt ēkas kopējo dzīves cikla GSP rezultātu. Tāpēc Savienības satvarā būtu jāparedz pārskatāmība attiecībā uz aprēķinā izmantotajām grīdas platībām, pieprasot valstu noteikumus, kuros ņemti vērā starptautiski atzīti standarti, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm zināmu elastību lietderīgās grīdas platības noteikšanai valsts līmenī.

(11)Lai nodrošinātu dzīves cikla GSP aprēķina precizitāti un ticamību, būtu jāizveido skaidra ievades datu hierarhija, pamatojoties uz to kvalitāti un precizitāti. Dzīves cikla GSP aprēķinā par prioritāti būtu jānosaka to datu izmantošana, kas sagatavoti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tai skaitā Regulu (ES) 2024/3110, kurā noteikti saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumi.

(12)Tālākajos reģionos LESD 349. panta nozīmē dalībvalstis var apsvērt iespēju vienkāršot ēku dzīves cikla GSP aprēķināšanu, atļaujot minētajos reģionos plašāk izmantot noklusējuma datus, lai ņemtu vērā Regulā (ES) 2024/3110 atzīto atbrīvojuma iespēju, kas piemērojama būvizstrādājumiem, kurus laiž tirgū tālākajos reģionos.

(13)Ēkas dzīves cikla GSP, kas norādīts energosnieguma sertifikātā, būtu jāpaziņo pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu. Citiem mērķiem, tai skaitā kontrolei un verifikācijai un datu vākšanai, lai noteiktu un atjauninātu robežvērtības valsts līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas vākt detalizētāku informāciju par ēku dzīves cikla GSP.

(14)Tādēļ Direktīva (ES) 2024/1275 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas (ES) 2024/1275 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē, 16.12.2025

   Komisijas vārdā –

   priekšsēdētāja
   Ursula VON DER LEYEN

(1)     Eiropas zaļā kursa īstenošana – Eiropas Komisija .    
(2)    Klimata mērķrādītāja plāns: Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM/2020/562 final).
(3)    Tehniskā palīdzība saistībā ar ziņošanu par visa ēku dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām. Pakalpojumu pieprasījums Nr. ENER/B3/2023–305 saistībā ar salikto pakalpojumu pamatlīgumu ENER/2020/OP/0021 ENER/C3/2020-724, kas paredz atsākt konkursa procedūru nolūkā iegūt kvalificētu juridisko, tehnisko un ekonomisko kompetenci energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jomā.
(4)    OV L 2024/1275, 8.5.2024.
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK.
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3110 (2024. gada 27. novembris), kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV L, 2024/3110, 18.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3110/oj).

PIELIKUMS

Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu

1.Vispārīgās pamatnostādnes

Šis pielikums nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam nolūkā rezultātus norādīt ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Lai verificētu atbilstību robežvērtībai saskaņā ar 7. panta 5. punktu, dalībvalstis var nolemt neiekļaut dažas dzīves cikla posmu daļas un dažas ēku komponentu jomas daļas, piemēram, piemērojot svērtos koeficientus, kas saistīti ar emisijas datumu ēkas dzīves cikla laikā.

Jaunu ēku dzīves cikla GSP aprēķina saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un saskaņā ar būtiskām daļām standartā EN 15978 (EN 15978:2011 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku vidiskā snieguma novērtējums. Aprēķina metode”), un tajā ņem vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai. Tas nav uzskatāms par šā standarta juridisku kodifikāciju.

Ēkas dzīves cikla GSP, kas norādīts energosnieguma sertifikātā, būtu jāpaziņo pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu.

2.References pētījuma periods

Dzīves cikla GSP aprēķina 50 gadu references pētījuma periodam 1 .

3.Aprēķinam nepieciešamie dati

Datus, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110 un kas 1 . tabulā tiek saukti par “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto, ja tie ir pieejami. Ja dati ir saderīgi ar “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto arī datus, kas izdoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781 2 , un ko 1 . tabulā sauc par “datiem, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem”. Ja šādi dati nav pieejami, var izmantot cita veida datus, kas minēti 1 . tabulā. Dalībvalstis nodrošina dzīves cikla GSP aprēķina rezultātu visaugstāko iespējamo precizitāti un ticamību un tiek mudinātas atļaut izmantot konkrētam projektam vai izstrādājumam specifiskus datus, kas ir kvalitatīvāki un precīzāki nekā vispārīgie dati vai noklusējuma vērtības.

1. tabula. Pārskats par dažāda veida būvizstrādājumu datu definīcijām

Datu veids 

Definīcija un izmantošana 

Dati, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu

Dati par izstrādājuma ietekmi uz klimata pārmaiņām, kas iegūti no snieguma un atbilstības deklarācijas (DoPC) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, tai skaitā DoPC, uz ko attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, un DoPC, kas izdota saskaņā ar attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu.

Dati, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem

Saderīgi dati, kas sagatavoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781.

Dati par konkrētiem projektiem

Projekta dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Dati par konkrētiem izstrādājumiem

Izstrādājuma dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Vidējie dati par izstrādājumu grupu saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693

Nozaru vidiskie dati ir vidējais rādītājs par vairākiem izstrādājumiem no viena vai vairākiem uzņēmumiem, un tos sniedz rūpniecības asociācijas vai citas līdzvērtīgas organizācijas, kuru darbības jomā ir šis izstrādājums. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Vispārīgi dati 

Vispārīgi vides dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu izstrādājumu grupai par valsti vai reģionu. Šie dati nedrīkst būt specifiski konkrētam objektam vai uzņēmumam. Dalībvalstis paredz skaidrus noteikumus par to, kā šie dati ir jāiegūst vai jāaprēķina, pamatojoties uz līdzīgiem esošiem datiem par konkrētiem izstrādājumiem. Minēto noteikumu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi, lai negodīgā veidā nedotu priekšroku vispārīgiem datiem salīdzinājumā ar datiem, kas attiecas uz konkrētiem izstrādājumiem. Dalībvalstis var noteikt vispārīgus datus atkārtoti izmantotiem būvizstrādājumiem, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz aprites pieejas.

Noklusējuma vērtības 

Vides datus, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, var izmantot, lai aizpildītu datu iztrūkumu, ja neviens no iepriekš minētajiem datu veidiem nav pieejams vai ja aprēķins ir jāvienkāršo. Noklusējuma vērtības var noteikt konkrētam būves elementa vai vairāku būves elementu tvērumam vai dzīves cikla apakšmoduļa vai dzīves cikla moduļa tvērumam, vai vairāku dzīves cikla apakšmoduļu vai vairāku dzīves cikla moduļu tvērumam. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtības, izmantojot konservatīvus pieņēmumus, kas veicina aprēķinu veikšanu ar konkrētiem datiem, ja tādi ir pieejami. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtību sēriju, kas nodrošina, ka jaunu ēku dzīves cikla GSP norādīšana saskaņā ar 7. panta 2. punktu ir iespējama pat tad, ja nav konkrētu datu.

Dalībvalstis, izmantojot konsekventu un konservatīvu pieeju, paredz skaidrus noteikumus vispārīgu datu un noklusējuma vērtību ģenerēšanai un atjaunināšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgie dati, arī vispārīgi dati un noklusējuma vērtības, tiek darīti publiski pieejami, ļaujot jaunām ēkām aprēķināt dzīves cikla GSP līdz datumiem, kas noteikti 7. panta 2. punktā, tai skaitā gadījumos, kad nav pieejami konkrēta projekta vai izstrādājuma specifiskie dati.

Attiecībā uz datu veidiem, kas nav dati, kuri pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu vai ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem, dalībvalstis tiek mudinātas ierobežot tirgus sadrumstalotību, atzīstot uzticamus un saderīgus pieejamos datus, kas izsniegti jebkurā dalībvalstī, tai skaitā datus par konkrētiem izstrādājumiem un projektiem, kas aprēķināti saskaņā ar EN 15804 vai EN 50693, vai ar saderīgu standartu. Jebkurā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konsekvenci un saderību starp datiem, apvienojot šos datus no dažādiem avotiem, un panāktu, ka dzīves cikla GSP galīgie rezultāti ir uzticami.

4.Lietderīgā grīdas platība

Dzīves cikla GSP izsaka kilogramos CO2ekv./m² lietderīgās grīdas platības.

Dalībvalstis nosaka, kā praksē izmantot lietderīgās grīdas platības definīciju, lai aprēķinātu jaunu ēku dzīves cikla GSP. Lietderīgā grīdas platība atbilst to ēkas daļu platībai, uz kurām attiecas dzīves cikla GSP aprēķins, un kuras nesniedzas ārpus norobežojošās konstrukcijas. Dalībvalstis valsts līmenī apraksta pieņemto lietderīgo grīdas platību komponentu platības izteiksmē, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajiem īpašuma mērīšanas standartiem (IPMS) 3 vai līdzvērtīgu standartu, kas nodrošina grīdas platības mērījumu pārredzamību, konsekvenci un salīdzināmību.

Dzīves cikla GSP aprēķina un norāda ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 19. pantu un V pielikumu vai attiecīgā gadījumā ēkas vienības energosnieguma sertifikātā. Ja nepieciešams, dalībvalstis var paredzēt noteikumus par vairāku ēku kopīgo ēku komponentu emisiju sadali. Minētie noteikumi nodrošina, ka dzīves cikla GSP aprēķins ir taisnīgs, pārredzams un konsekvents dažādās ēkās un projektos.

5.Dzīves cikla posmu tvērums

Dzīves cikla GSP aprēķina katram vajadzīgajam dzīves cikla posmam, kā norādīts 2 . tabulā. Dalībvalstis var nolemt no aprēķina izslēgt jebkādus fakultatīvus dzīves cikla posmus, kā norādīts 2 . tabulā.

Ja izstrādājuma līmenī pieejamā informācija piedāvā vairākus scenārijus, attiecībā uz katru dzīves cikla posmu aprēķinam ēkas līmenī jābūt pēc iespējas reprezentatīvākam attiecībā uz ēkas projektu vai ēku. Ja uzticama informācija nav pieejama vai ir vajadzīgs vienkāršots aprēķins, dalībvalstis var nolemt, ka aprēķinam ļauj izmantot noklusējuma scenāriju, pamatojoties uz sliktākā scenārija principu.

Dalībvalstis var pieņemt noklusējuma vērtības visiem dzīves cikla posmiem vai dzīves cikla apakšposmiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteiktas 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu, vai, ja ir nepieciešams, vienkāršotu aprēķinus.

2. tabula. Dzīves cikla posmi, kas jāaprēķina saskaņā ar EN15978:2011 un prEN15978:2025, kā arī ņemot vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai

Aprites cikla posmi

Nepieciešami /fakultatīvi

EN15978:2011

prEN15978:2025

A1. Izejmateriālu piegāde

A1. Ieguve un augšupējā ražošana

Nepieciešami

A2. Transports

A2. Transportēšana uz rūpnīcu

Nepieciešami

A3. Izgatavošana

A3. Izgatavošana

Nepieciešami

A4. Transports

A4. Transports

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

A5. Būvniecības/uzstādīšanas process

A5. Būvniecības/uzstādīšanas process

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties izslēgt procesus, kas saistīti ar nojaukšanu pirms būvniecības un būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā. Ja tiek aprēķināts process, kas saistīts ar nojaukšanu pirms būvniecības vai būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā, rezultātus paziņo kā atsevišķus rādītājus.

B1. Izmantošana

B1. Izmantošana

B1.1. Emisijas no materiāliem un karbonācijas

B1.2. Dzesētājaģentu fugitīvās emisijas

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību, ieskaitot ietekmi, kas saistīta ar dzesētājaģentu fugitīvajām emisijām.

B2. Tehniskā apkope

B2. Tehniskā apkope

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

B3. Remonts

B3. Remonts

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

B4. Aizstāšana

B4. Ēkas komponentu aizstāšana

Nepieciešami

Dalībvalstis valsts līmenī skaidri paredz noteikumus par to, kā kvantitatīvi noteikt aizstājēju skaitu noteiktiem komponentiem vai izstrādājumiem, kas jāpiemēro, piemēram, aizvietotāju skaits vienkāršos vidējos decimāldaļskaitļos, aizvietotāju skaits veselos skaitļos.

Izmanto informāciju, kas saistīta ar references darbmūžu un kas darīta pieejama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu regulām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781, ja tāda ir pieejama.

B5. Pārjaunošana

B5. Pārjaunošana

Fakultatīvi

B6. Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā

B6. Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā

B6.1. Regulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)

B6.2. Neregulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)

B6.3. Cits enerģijas izmantojums, kas saistīts ar ēku izmantotāju darbībām

Nepieciešami

Aprēķinam būtu jāatbilst ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinam saskaņā ar I pielikumā izklāstīto vienoto vispārējo sistēmu. Dalībvalstis var ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz regulētām ēkās integrētām sistēmām (pakalpojumiem), uz kurām attiecas šī direktīva.

Ja dalībvalstis nolemj ekspluatācijas emisijās atļaut iekļaut uz nākotni vērstus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas faktorus, tiem jābūt pamatotiem, konsekventiem un skaidri definētiem visam references pētījuma periodam

Eksportētās enerģijas ietekmes sadalījumu veic saskaņā ar standartu EN 15978. Eksportētās enerģijas ietekme ir norādīta dzīves cikla posmā D2.

B7. Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā

B7. Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā

B7.1. Būtiskas ēkās integrētas sistēmas (tualetes, dušas, vannas istabas, apsilde, dzesēšana, ventilācija, mitrināšana un apūdeņošana)

B7.2. Citas ēkās integrētas sistēmas (peldbaseini, saunas u. c.)

B7.3. Ēkās neintegrētas sistēmas (piemēram, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas u. c.)

Fakultatīvi

B8. Ēkās integrētu izmantotāju darbības, uz kurām neattiecas B1–B7

B8.1. Personu pārvadājumi uz ēku un no tās

B8.2. Elektrotransportlīdzekļu uzlāde būvlaukumā

B8.3. Citas darbības, piemēram, “patēriņa preču” izmantošana birojiem, piemēram, papīrs, vai mēbeles un aprīkojums, kas nav piestiprināts pie ēkas

Fakultatīvi

C1. Dekonstrukcija

C1. Dekonstrukcija/nojaukšana

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

C2. Transports

C2. Transportēšana uz atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

C3. Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai

C3. Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

C4. Apglabāšana

C4. Atkritumu apglabāšana

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

D: Ieguvumi un slodzes ārpus sistēmas robežām

D1. Atkalizmantošana, reciklēšana un enerģijas atgūšana no to materiālu neto plūsmām, kuri iziet ārpus sistēmas robežas

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

D2. Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens)

Nepieciešami

6.Ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas saistīto emisiju piešķiršana

3 . tabulā ir izklāstītas trīs iespējamās pieejas, kā piešķirt iegultās emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas. Lai nodrošinātu aprēķinu pārredzamību, konsekvenci un precizitāti, dalībvalstis izvēlas vienu no 3 . tabulā uzskaitītajām pieejām, proti, A pieeju, B1 pieeju vai B2 pieeju. Ja valsts līmenī tiek pieņemta B1 vai B2 pieeja, dalībvalstis dara publiski pieejamus izvēlētos piešķiršanas noteikumus, kas vajadzīgi aprēķinam saskaņā ar enerģijas aprēķinu un attiecīgajiem standartiem.

Lai aprēķinātu dzīves cikla GSP, ekspluatācijas emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas visos dzīves cikla posmos, jāveic saskaņā ar iegulto emisiju piešķiršanas izvēli un saskaņā ar standartu EN 15978.

3. tabula. Atjaunīgās enerģijas ražošanas objektā iegulto emisiju aprēķināšana

Ietekmes faktors

A pieeja

Pieeja B1 vai B2

Iegulto emisiju piešķiršanas veids enerģijas uzkrāšanas komponentiem ēkā

Pilns piešķīrums ēkai

Iegulto emisiju piešķiršanas veids citām sistēmas daļām ēkā

Pilns piešķīrums ēkai

B1. Proporcionāls piešķīrums ēkai, pamatojoties uz uztvertās/saražotās enerģijas īpatsvaru, ko izmanto pašpatēriņam

B2: Piešķiršana ēkai saistībā ar komponentiem, kas integrēti ēkas norobežojošajās konstrukcijās un veido tās virsmu, kā arī atlikušo iegulto emisiju proporcionāla piešķiršana ēkai, pamatojoties uz to uztvertās/ražotās enerģijas īpatsvaru, kas izmantots pašpatēriņam

7.Būves elementu un tehniskā aprīkojuma tvērums

Dzīves cikla GSP aprēķinā iekļauj vismaz 2. līmenī uzskaitītos būves elementus un tehnisko aprīkojumu  4 . tabulas ēkas karkasa un iekšējās struktūras kategorijām. Dalībvalstis nodrošina visaptverošu un precīzu dzīves cikla GSP aprēķinu, valsts līmenī skaidri aprakstot ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams dzīves cikla GSP aprēķināšanai. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot 4 . tabulas 3. un 4. līmeņa piemērus un norādīt būtiskas novirzes valsts tiesību aktos.

Aprēķinā ņem vērā novērtētās ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu vai sistēmas, uz kurām attiecas energosnieguma sertifikāts, ja dalībvalstis uzskata, ka par to īpašumtiesībām un uzturēšanu daļēji vai pilnībā atbild ēkas īpašnieks 4 , pat ja tie ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas. Ja būves elementi un tehniskais aprīkojums ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas, emisijas, kas saistītas ar šiem būves elementiem un tehnisko aprīkojumu, ņem vērā iegultā oglekļa un ekspluatācijas oglekļa analīzē, bet to grīdas platību neņem vērā attiecībā uz grīdas platībām.

Dalībvalstis var apsvērt pieņemt vispārīgus datus vai noklusējuma vērtības visiem 4 . tabulā minēto līmeņu elementiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteikti 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu vai, ja ir nepieciešams, vienkāršot aprēķinus.

4. tabula. Būves elementu un tehniskā aprīkojuma hierarhiskais tvērums

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis (piemēri)

4. līmenis (piemēri)

Ēkas karkass

Apakšzemes konstrukcijas

Pamatu pāļi un pāļu papildkonstrukcijas

Pastāvīgie pāļi un kesoni

Pamatu stiprinājumi

Pamati

Sānu balsti

Vienlaidu pamatnes, pāļu uzgalvji, kolonnu pēdas, sienu pamatnes; savienojošās sijas, savilcējsijas

Apakšzemes konstrukciju sienas un kolonnas

Apakšējā stāva pārseguma plāksnes un sijas (ja ēkā ir pagrabs, pagraba pamata plāksnes būtu jāieskaita attiecīgajā 3. līmeņa sadaļā “Pagraba elementi”)

Liftu šahtas (plāksnes un sienas)

Pagraba elementi

Pagraba sānu balsti

Pagraba pamata plāksnes un betona apakšējā kārta

Atbalsta sienas

Pagraba nesošās sienas, balsti un kolonnas

Pagraba sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Pagraba kāpnes un rampas

Vertikālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un sienas apmetums

Horizontālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un nosedzošās plāksnes

Pagraba siltumizolācija

Pagraba liftu šahtas, drenāžas akas, atveres cauruļu ievilkšanai

“Apakšzemes konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 5

Ēkas nesošās konstrukcijas

Karkasi un pārseguma plāksnes (virs apakšējā stāva pārseguma plāksnēm)

Nesošās sienas, balsti un kolonnas

Augšstāva sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Jumta sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Kāpnes (kas veido nesošās konstrukcijas daļu)

Tērauda konstrukciju ugunsizturības risinājumi

Tvertnes, baseini u.c.

Tikai tad, ja atrodas ēkas norobežojošās konstrukcijas iekšpusē (citādi iekļauj ēkas ārējā struktūrā)

“Ēkas nesošo konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 6

Ārējās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)

Fasāde

Nenesošās ārējās sienas un elementi

Ārējo sienu apdare, izņemot apšuvumu

Fasādes apšuvums un iekārtas sienas

Ārējie logi

Ārējās durvis

Ārējās veikalu vitrīnas

Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi

Jumts

Jumta apdare

Jumta logi

Hidroizolācija

Siltumizolācija

Jumtu apzaļumošanas risinājumi (konstrukcijas un augi)

“Ārējo arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 7

Ēkas iekšējā struktūra

Iekšējās vai segtās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)

Iekšējās sadalošās konstrukcijas

Nenesošas iekšējās sienas un starpsienas

Siltumizolācija

Iekšējās veikalu vitrīnas

Tualetes kabīnes

Pārvietojamas starpsienas

Saldētavas

Iekšējās durvis

Iekšējie logi

Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi

Dažādas betona konstrukcijas

Aprīkojums un dažādas konstrukcijas

Balustrādes, norobežojumi un margas

Kāpnes un saliekamās kāpnes, kas nav konstrukcijas daļa, pieslienamās kāpnes

Iebūvēti 8 skapji, trauku skapji, pieliekamie, mantu skapīši, sēdekļi, plaukti, letes, soli

Iestrādāti dekoratīvi elementi

Revīzijas lūkas

Segto telpu apdare

Grīdas apdare (iekšēja un ārēja (t. i., segtās telpās vai balkonos))

Iekšējo sienu apdare un apšuvums

Griestu apdare un piekārtie griesti (iekšējie vai ārējie)

Siltumizolācija

“Iekšējo vai segto arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 9

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas

Sanitārtehnikas izstrādājumi

Tualetes, tualetes podu tvertnes, dušas kabīnes, vannas, krāni, vadības ierīces, dušas galvas, mazgātnes, izlietnes, caurplūdes karstā ūdens sildītāji

Aukstā ūdens sistēmas

Termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, sūkņi /sūkņu pastiprināšanas komplekti, citas mērierīces, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti /piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Aukstā ūdens uzkrāšana

Uzkrāšanas tvertnes un jebkuras apstrādes un filtrēšanas sistēmas ūdens kvalitātes kontrolei

Virszemes noteces/ lietusūdens/ notekūdeņu drenāža

Cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, lietusūdens uzkrāšanas tvertnes, attīrīšanas iekārtas, izplūdes atveres, sūkņi, notekcaurules, kanalizācijas cauruļvadi, kondensāta cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, cisternas, uztvērēji, sūkņi, notekcaurules

Ūdens atkalizmantošanas sistēmas

Saimniecības notekūdeņu/ lietusūdens savākšanas tvertnes, cauruļvadi un attīrīšanas iekārtas apbūves līnijas iekšpusē

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
apsildes sistēmas

Siltuma un karstā ūdens ražošanas iekārtas

Gāzes/elektriskie katli, gaisa/ ūdens/zemes siltumsūkņi, dzesinātāji, vietēji ūdens sildītāji, malkas krāsnis, biomasas katli, saules kolektoru sistēmas apsildei un karstajam ūdenim. Komunālās apsildes sistēmas, kas atrodas ēkas apbūves laukumā, ir iekļautas šajā tvērumā līdz uzskaites punktam. Pēc skaitītāja šīs sistēmas tiek uzskatītas par sadales tīkla daļu. Tehnisko šahtu un kolektoru iekļauj pat tad, ja tie atrodas ārpus ēkas apbūves laukuma. Plākšņu siltummainis, ko pieslēdz centralizētās siltumapgādes tīklam. Iekļauj arī karstā ūdens ražošanas iekārtas (piemēram, kaloriferus).

Siltuma un karstā ūdens sadales ierīces, vadības ierīces, palīgierīces, sildķermeņi, siltummaiņi/ perifērijiekārtas

Elektriskie radiatori, ūdens radiatori, zemgrīdas apsilde, apsildes iekārtu saskarnes, plākšņu siltummaiņi, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, elektriskās nozarķēdes (BC) vadības ierīces, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, karstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti/ piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Siltumenerģijas uzkrāšanas aprīkojums

Karstā ūdens uzkrāšanas tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
specializētas dzesēšanas sistēmas (ja sistēma nodrošina gan apsildi, gan dzesēšanu, tā ir tikai “apsildes sistēmu” tvērumā)

Dzesēšanas iekārtas

Dzesēšanas torņi, ventilatorkonvektoru iekārtas, gaisa kondicionētāji

Dzesēšanas avoti, siltummaiņi/ perifērijiekārtas, palīgierīces un vadības ierīces, sadale, uzkrāšana

Aukstā ūdens tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki dzesēšanai, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, BC kontrolleri, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti/ piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
ventilācijas sistēmas

Gaisa kustības nodrošinātāji

Ventilatori, mehāniskās ventilācijas ierīces ar siltuma atgūšanu, gaisa apstrādes iekārtas, griestu ventilatori, virtuves ventilācijas ierīces, gaisa aizkari

Gaisa plūsmas sadalītāji

Difuzori, režģi, mainīga gaisa tilpuma sistēmas, nemainīga gaisa tilpuma sistēmas, žalūzijveida atveres

Kanāli un palīgierīces

Kanāli, siltumizolācija, balsti, ugunsdroši kanāli, balsti

Kontroles aizvari, trokšņu samazināšanas un ugunsdrošības risinājumi saistībā ar ventilācijas iekārtām

Mainīga gaisa tilpuma aizvari, tilpuma kontroles aizvari, ugunsdrošības aizvari, izgarojumu un dūmu izvadīšana, motorizēti ugunsdrošības dūmu aizbīdņi, kāpņu hermetizācija, ventilatori ar ugunsdrošības klasifikāciju, spiediena pazemināšanas aizbīdņi, vadības ierīces, žalūzijas, gāzes izvadīšana, trokšņu samazināšana

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
apgaismes sistēmas

Iekšējais apgaismojums

Iekšējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Ārējais apgaismojums (piestiprināts ēkas konstrukcijai)

Gaismekļi/stabi/balsti u. c., kas piestiprināti ēkas konstrukcijai. Ārējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Avārijas apgaismojums

Avārijas gaismekļi, vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Cits apgaismojums

Noteiktu uzdevumu veikšanai nepieciešamais apgaismojums, skatuves/izklaides vietu apgaismojums, tirdzniecības vitrīnu apgaismojums, arhitektoniskais apgaismojums, tai skaitā saistītie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadība, kabeļi, slēdži

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:

elektroiekārtas elektroenerģijas padevei, sakariem, drošībai, IT un ugunsgrēka signalizācijai

Elektroenerģija

Ietver iekšējas un ēkām piestiprinātas elektroiekārtas. Elektroenerģijas kabeļi, kabeļu kanāli, vadības paneļi/sadales paneļi, rezerves aprīkojums, kopnes, transformatori, kontaktligzdas/slēdži, grīdas elektrosadales kārbas, sensori, augstsprieguma, vidēja sprieguma, zemsprieguma, mazajaudas ierīces, paneļi

Īpaši zema sprieguma sistēmas (ELV) / sakari/drošība

ELV sistēmas. Komunikācijas un audiovizuālais aprīkojums. Drošība: videonovērošanas kameru (CCTV) aprīkojums, drošības sensori un signalizācijas sistēmas.

IT un dati

IT aprīkojums: viss, kas saistīts ar datiem, piemēram, Wi-Fi iekārtas, serveris, pamata un strukturētie kabeļi, datori, printeri, serveru skapji, komutācijas paneļi

Ēku pārvaldības sistēma (BMS)

BMS/ventilatorkonvektoru kontrolleri, ārējās iekārtas, galvenā kontrollera sistēma ar datoru (galvenais vadības mezgls), nepieciešamie kabeļi, vadības vārsti, temperatūras sensori

Elektroenerģijas ražošanas rezerves iekārtas

Nepārtrauktās barošanas (UPS) iekārtas, rezerves ražošanas iekārtas, akumulatori, rezerves ģeneratori apbūves līnijas robežās

Ugunsgrēka signalizācija un detektori

Ugunsgrēka detektēšanas sistēmas, tai skaitā detektori, kabeļi, ugunsdzēsības vadības panelis un izsaukuma ierīce

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā

Atjaunīgā enerģija – elektroenerģijas ražošana uz vietas un ēkai piestiprinātās sistēmās

Saules fotoelementu (PV) paneļi, invertori, vējturbīnas, ūdensturbīnas, kas piestiprinātas ēkai vai atrodas ēkas apbūves laukumā

Atjaunīgā enerģija – uzkrāšana uz vietas

Akumulators ēkas apbūves laukumā

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
dzīvības glābšanas, degvielas padeves un kustības sistēmu iekārtas

Sprinkleru sistēmas

Caurules, sprauslas, vārsti, tvertnes, šļūtenes, sūkņi

Ugunsdzēsības sistēmas

Sausie un ar ūdeni piepildītie stāvvadi, hidranti ēkas noteiktajā apbūves laukumā, automātiski atveramu atveru (AOV) vadības ierīces/ sensori, ugunsdzēšanas sistēma

Zibensaizsardzības sistēma/zemējums

Zibensnovadītājs, zemētājstieņi.

Degvielas/kurināmā padeves iekārtas

Visa veida degvielas padeve, izņemot elektrisko, jebkura degviela, kas tiek sūknēta vai ir zem spiediena.
Gāzes iekārtas: savienojums, gāzes skaitītājs, spiediena regulators, caurules, vārsti.

Degvielas tvertne uz vietas, kurināmā noliktavas.

Kurināmā transportieri.

Lifti, kāpņu pacēlāji, celšanas platformas

Iekļauj liftu, kāpņu pacēlāju, celšanas platformu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē

Eskalatori un kustīgie gājēju celiņi

Iekļauj eskalatoru un kustīgo celiņu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē.

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
atkritumu apglabāšanas sistēmas

Specializētās un sadzīves atkritumu apglabāšanas sistēmas

Atkritumu incineratori un jebkādas sistēmas atkritumu plūsmām un apglabāšanas iekārtām

“Ēku inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 10

Ēkas ārējā struktūra

(aizpilda fakultatīvi)

Ārējie ceļi, celiņi, ceļi ar segumu un citas virsmas, kas piemērotas cilvēku vai transportlīdzekļu kustībai un atrodas apbūves gabalā

Ceļi un celiņi, kas paredzēti gājēju vai transportlīdzekļu kustībai

Ietver grunts sagatavošanu zem pamata, ieskaitot apstrādi, ieklāšanu, izlīdzināšanu, planēšanu un blīvēšanu.

Sagatavošana betonēšanai, in situ betonēšana, tai skaitā veidņu darbi, armēšana, savienojumi, drenāža/nezāļu membrānas, apmales, malu izlīdzināšana, palīgaprīkojums, ietves/ceļu/ laukumu virsmas marķējums, virsmas apdares materiāli, piemēram:

— šķembu segums vai asfalts;

— mūris, plāksnes, flīzes, apaļi bruģakmeņi, šķautņaini bruģakmeņi;

— grants, akmens šķembas, koksnes šķelda;

— perforēts paklājs zāles segumam;

— virsmas, kas paredzētas rotaļu laukumiem, sportam vai citām specializētām vajadzībām;

— visas sistēmas, kas vajadzīgas virszemes ūdeņu novadīšanas un/vai plūsmas pārvaldībai;

— pakāpieni, kāpnes un rampas (ieskaitot pamata konstrukciju, formēšanu un galīgo apdari) ārpus paredzētās apbūves līnijas.

Gājēju celiņi

Virsmas ar cieto un mīksto segumu, kas paredzētas gājēju kustībai

Ārējais aprīkojums un ierīces apbūves gabala ārtelpu perimetra, robežu un zonu norobežošanai, kā arī estētiskiem mērķiem

Ārējais nožogojums

Iekļauj koka, metāla, betona, mūra žogus, margas, vārtus, sienas, zemās sienas, kas ir ārējas, nav daļa no ēkas termālās norobežojošās konstrukcijas un ir jaunas.

Iekļauj transportlīdzekļu un gājēju barjeras, kurām aizsardzības nolūkā ir jāuzņem īpaša slodze, kopā ar saistītajām vārtu sistēmām.

Ietver prasības attiecībā uz pazemes konstrukcijām, komponentus, statņus, stiprinājumus, dzelzs stiprinājumus, papildaprīkojumu, piemēram, mūra virskārtu, elektrotehniskās iekārtas, vadības ierīces un galīgo apdari.

Šajā kategorijā ietilpst atbalsta sienas, kas nav ēkas daļa un kas parasti ir veidotas no betona, koka vai mūra, tai skaitā visas pazemes konstrukcijas/pāļu prasības, armēta grunts, drenāžas prasības, membrānas, komponenti, stiprinājumi, papildaprīkojums, piemēram, mūra virskārta, savienojumi, aizsargpreparāti, galīgā apdare, gabioni.

Ārējās margas

Ārējās sienas

Ārējie stiprinājumi

Objekta āra mēbeles, tai skaitā vārti (kur tie nav žogu vai barjeru daļa), turniketi, stacionāri/saliekami/noņemami poleri, sēdekļi, soli, galdi, atkritumu /smilšu tvertnes, plakātu displeji /paziņojumu dēļi, velosipēdu stāvvietas/novietnes, virziena norādes, karoga masti, ārējs sporta/rotaļu laukumu aprīkojums, nelieli gājēju tilti, autobusu pieturvietas, nojumes, tālruņu būdas, pastkastes, skulptūras/ārtelpu mākslas darbi, dekoratīvi ūdens elementi, tai skaitā to konstrukcijas pazemes elementi, tvertnes, komponenti, cauruļvadi, vadības ierīces un nepieciešamais aprīkojums

Ēku ārējās inženiertehniskās sistēmas.
Vispārīga piezīme: šajā kategorijā ietilpst visas sistēmas, kas nav piestiprinātas ēkai vai izvietotas ārpus ēkas apbūves laukuma

Ārējā drenāža

Notekūdeņu/virszemes noteces/zemes drenāža zem un virs zemes, no pirmās kanalizācijas atveres aiz ēkas ārējās sienas, kanalizācijas pieslēguma vai cita veida novadīšanas (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas). Iekļauj arī tranšejas, cauruļvadus, armatūru, pamatni, uzbērto grunti, cauruļvadu balstus, balstus, savienojumus, lietusūdens akas un režģus (piemēram, uz ceļiem). Nokomplektētas sūkņu stacijas, kanalizācijas izlaides/izplūdes sprauslas, galīgie pārklājumi, saliekamie kanāli, kameras, revīzijas atveres, kanāli, drenāžas akas, nosēdakas, degvielas uztvērēji. Iekļauj arī visas izmaiņas, remontdarbus, esošo drenāžas sistēmu aizpildi vai tīrīšanu, kanalizācijas atveres un režģus. Iekļauj arī iekārtas, kas saistītas ar ilgtspējīgām pilsētu drenāžas sistēmām (SUDS) (neapstādītas), kā arī bīstamu šķidrumu, piemēram, ķīmisko vielu, un rūpniecisko šķidro atkritumu drenāžas sistēmas.

Ārējās inženiersistēmas – ūdensapgāde

Ūdensapgādes cauruļu sistēmas, kas piegādā ūdeni no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz ievades punktam ēkā, ieskaitot sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, ārējām iekārtām un aprīkojumu un ugunsdzēsības hidrantiem). Ugunsdzēsības hidranti/ lietusūdens reciklēšana/ saimniecības notekūdeņu reciklēšana ārpus noteiktās apbūves līnijas. Iekļauj arī tvertnes, cauruļvadus, sildkabeļus, siltumizolāciju, savienojumus

Ārējās inženiersistēmas – elektroenerģija

Augstsprieguma elektroenerģijas sadale no tiesību aktos noteiktā piegādātāja līdz transformatoru stacijai objektā uz vietas, zemsprieguma elektroenerģijas sadale no transformatora objektā uz vietas līdz tīkla komutācijas panelim ēkā un ārējas elektroenerģijas piegādes iekārtas, tai skaitā avārijas vai rezerves ģeneratori. Iekļauj arī kabeļus, vadus, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, komplektus/transformatoru apakšstacijas, UPS iekārtas.

Ārējās inženiersistēmas – gāze

Dabasgāzes piegādes cauruļu sistēmas, kas pievada gāzi no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz gāzes skaitītājam, un sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) pievade no ārējām uzglabāšanas tvertnēm uz sadales punktu, kas ietver gāzes piegādi gāzes sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, uz ārējām iekārtām un aprīkojumu). Ietver arī sadali, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.

Ārējās inženiersistēmas – telekomunikācijas un tamlīdzīgi pakalpojumi

Telekomunikāciju sistēmu, kabeļtelevīzijas, interneta un citu sakaru sistēmu savienošana no tiesību aktos noteiktā operatora vai cita pakalpojumu sniedzēja līdz galvenajam sadales punktam ēkā. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas.

Ārējās inženiersistēmas – degvielas uzglabāšana

Ārējās degvielas uzglabāšanas un cauruļvadu sadales sistēmas. Uzglabāšanas tvertnes un trauki ārpus ēkas, un cauruļvadu padeves sistēmas, pa kurām piegādā naftu, benzīnu vai dīzeļdegvielu no glabāšanas tvertnēm vai traukiem līdz ievades punktam ēkā vai līdz ārējai iekārtai un aprīkojumam. Ietver arī sadali, sūkņus, vārstus, izolāciju, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, uzraudzības iekārtas, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.

Ārējās inženiersistēmas – apgaismojums

Ārējā objekta /ielu apgaismojuma sistēmas, tai skaitā gājēju zonās, gar celiņiem un ceļiem, apgaismotas ceļa zīmes, ārējais apgaismojums. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, šahtas, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, vadības ierīces un pašus gaismekļus/lampas, tai skaitā sporta laukumu apgaismojumu.

Ārējās inženiersistēmas – drošības sistēmas

Drošības sistēmas, tai skaitā videonovērošanas sistēma, kameru stabi, drošības iekārtu vispārējie ārējie barošanas avoti un īpašs drošības apgaismojums

“Ārējo inženiertehnisko sistēmu” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas 11

Ārējās ēkas 12

Mazas palīgēkas

Atsevišķas nelielas ārējas palīgēkas, kas saistītas ar ēkas sistēmām un ēkas normālu funkcionēšanu un piekļuvi teritorijai, tai skaitā katlu mājas, apakšstacijas ēkas, degvielas uzglabāšanas ēkas, velosipēdu novietnes, šķūnīši, glabāšanas boksi un sargu būdas

Neatkarīgas autostāvvietas 13

Virszemes vai pazemes konstrukcijas, kas paredzētas tikai ēkas iemītnieku ekskluzīvai vai kopīgai lietošanai

“Ārējo ēku” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas sīkas konstrukcijas 14

8.Dzīves cikla GSP rezultāti

Lai ziņotu rezultātus ēkas energosnieguma sertifikātā, tās dzīves cikla GSP jānorāda pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu saskaņā ar 5 . tabulu.

5. tabula. Dzīves cikla GSP norādīšana ēkas energosnieguma sertifikātā (EPC)

Būvizstrādājumu posms (A1–A3)

Būvniecības posms (A4–A5)

Ekspluatācijas, apkopes, aizstāšanas posms (B1–B4)

Enerģijas izmantojuma ekspluatācijas laikā posms (B6)

Kalpošanas laika beigu posms (C1–C4)

Atkalizmantošanas, reciklēšanas, atgūšanas potenciāls (D1)

Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens) (D2)

Kopējais GSP 15

(1)    Noteikto 50 gadu references periodu uzskata par piemērotu salīdzināmu rezultātu iegūšanai. Tas būtu jāsaprot kā vispārpieņemta atsauce, nevis kā pieņemtais ēku kalpošanas laiks.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj).
(3)    https://ipmsc.org/wp-content/uploads/2023/01/ipms-all-buildings-.pdf.
(4)    Konkrēti ēku tehnisko sistēmu piemēri, ko varētu uzskatīt par “iekšējo struktūru”, ir šādi: ēkā integrētie FE paneļi, jumtam piestiprināti saules siltumenerģijas bloki, fotoelementu vai saules siltumenerģijas bloki, kas uzstādīti uz koplietošanas zemes, vietējās centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pazemes siltumsūkņu sistēma. Var ieskaitīt tikai tehniskās sistēmas, kas tiek būvētas jaunbūves projekta ietvaros. Īpašumtiesības var būt tikai attiecībā uz vienu ēku vai kopīgas ēkas vienību grupai (piemēram, daudzdzīvokļu nami). Kopīga īpašumtiesību iezīme ir pienākums maksāt par tehniskās sistēmas uzturēšanu, remontu un modernizāciju. Kopīpašuma gadījumā visas tehniskās sistēmas kopējais iegultais ogleklis būtu proporcionāli jāsadala starp īpašnieka ēkas vienībām.
(5)    Siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra vai elementi drenāžai, elementi inženiersistēmām, kas tiek ievietoti vai izmantoti kopā ar apakšzemes konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4 . tabulas ierakstos vai citur.
(6)    Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra, rampas, pastāvīgas veidņu konstrucijas, cokola konstrukcijas, balsti pakāpienveida konstrukcijām, tehniskās apkopes ejas vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar nesošajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4 . tabulas ierakstos vai citur.
(7)    Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie konstrukcijas, armatūra, rampas, noēnošanas ierīces, žalūzijas, karnīzes, risinājumi aizsardzībai no kukaiņiem, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, zaļās sienas, dūmvadi vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar ārējām arhitektoniskām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šeit vai citur.
(8)    Iebūvēts nozīmē, ka attiecīgie būves elementi ir iekļauti būvniecības posmā un pirms ēkas nodošanas īpašniekam.
(9)    Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie būves vai tehniskās apkopes ejas, rāmji, hermetizācija, adhezīvie slāņi, peldošās grīdas, amortizējošas grīdas, apdare, līniju marķējums, dekoratīvās joslas, grīdlīstes, armatūra, rampas, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, kamīni vai citi elementi, kas ir ievietoti vai tiek izmantoti kopā ar iekšējām arhitektoniskajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4 . tabulas ierakstos vai citur.
(10)    Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas ir ievietoti vai izmantoti kopā ar ēku inženiertehniskajiem tīkliem, sistēmām un infrastruktūru, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šajā 4 . tabulā vai citviet.
(11)    Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ūdens, gāzes, elektrības, apsildes, ventilācijas, virszemes ūdens drenāžas, telekomunikāciju un citu inženiertīklu uzstādīšanu, ieskaitot kanālus, aizsargpārklājumu, atveres, apvalkus, uzmavas, pārsegus, uguns apturēšanas aprīkojumu, marķēšanas aprīkojumu, pamatnes u. c., kas nav iekļauti citur.
(12)    Attiecas uz ēkām, kas ir ārējas un strukturāli neatkarīgas no novērtētās ēkas, bet atrodas novērtētās ēkas teritorijas robežās un kalpo novērtētās ēkas iemītniekiem un/vai novērtētās ēkas tehniskajām sistēmām un infrastruktūrai. Ar strukturālo neatkarību saprot kopīgu pamatu un citu nesošo strukturālo elementu neesību.
(13)    Autostāvvietas, kurām ir kopīgi strukturālie elementi un kuras ir ēkas konstrukcijas robežās, neuzskata par ārējām ēkām, bet gan par daļu no visas ēkas, tādējādi analīzē ņemot vērā ar tām saistītās iegultās oglekļa, ekspluatācijas oglekli un grīdas platības. Savukārt attiecībā uz neatkarīgām stāvvietām, ko uzskata par ārējām ēkām, analīzē var ņemt vērā ar tām saistīto iegulto oglekli un ekspluatācijas oglekli, bet ne to grīdas platības. Ja autostāvvieta ir daļa no vairāk nekā vienas ēkas kopīgas konstrukcijas, vai nu visam ēku kompleksam gatavo vienu novērtējumu, vai arī autostāvvietas iegultā oglekļa ietekme un grīdas platība tiek piešķirta, pamatojoties uz katrai ēkai paredzēto stāvvietu relatīvo īpatsvaru.
(14)    Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ārējo ēku būvniecību un kas nav iekļauti citur.
(15)    Kopējais GSP ir šādu GSP summa: fosilo degvielu GSP, biogēniskais GSP un GSP no zemes izmantošanas un zemes izmantojuma maiņas.