KOMISIJAS IETEIKUMS
(2.7.2025)
par inovatīvām tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas apguves veidiem, par tādu tīkla un uzkrāšanas infrastruktūras teritoriju izveidi, kas vajadzīgas, lai atjaunīgo enerģiju integrētu elektroenerģijas sistēmā saskaņā ar pārskatītās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 15. panta e) punktu, un par nākotnes vajadzībām atbilstošām tīkla maksām, kuras palīdzētu samazināt energosistēmas izmaksas
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
(1)Tīras rūpniecības kursā ir izklāstītas konkrētas darbības, kuras palīdzēs nodrošināt, ka mērķis līdz 2050. gadam dekarbonizēt tautsaimniecību veicina Eiropas rūpniecības nozaru izaugsmi, un arī risināt augsto enerģijas cenu problēmu. Lētākas enerģijas rīcības plānā ir aplūkoti faktori, kas kāpina enerģijas cenas, un apzinātas astoņas darbības, kuru mērķis ir samazināt enerģijas izmaksas ikvienam. To var daļēji panākt, paātrinot plašāku tīras enerģijas apguvi un izveidojot pilnībā integrētu enerģijas tirgu, ko atbalsta savstarpēji savienots un digitalizēts tīkls un saskaņots regulatīvais un pārvaldības režīms. Plānā ir ierosināts pievērsties visiem elementiem, kas kopā veido elektroenerģijas rēķinus, proti, preces izmaksām, tīkla izmaksām, nodevām un nodokļiem.
(2)Trīs svarīgas darbības, kas palīdzēs sasniegt šos mērķus ir i) paātrināt plašāku atjaunīgās enerģijas apguvi un enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, ii) paātrināt elektrotīklu paplašināšanu un nostiprināšanu un iii) sākt raidīt efektīvus signālus tīkla optimālai izmantošanai un tīkla izmaksu iegrožošanai, it sevišķi ar tīkla tarifiem.
(3)Eiropas atkarība no importētā fosilā kurināmā ir atzīta par būtisku faktoru, kas veicina to, ka piegādes izmaksas ir svārstīgas un augstas. Atjaunīgo energoresursu klāsta paplašināšana palīdzētu samazināt enerģijas piegādes izmaksas un cenas patērētājiem — kā rūpnieciskajiem patērētājiem, tā arī privātpersonām. Lai to reāli panāktu, ir arī būtiski jāpaātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem ne tikai attiecībā uz konvencionālajām atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām un izvēršanas režīmiem, bet arī inovatīviem apguves veidiem un inovatīvām atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (turpmāk “Direktīva”) ir noteikts, ka ES līdz 2030. gadam ir jāsasniedz atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs – 42,5 %, tiecoties uz 45 %. Lai sasniegtu šo mērķrādītāju, ir vajadzīga gan atjaunīgās enerģijas iekārtu ātrāka izvēršana, gan labāka saražotās atjaunīgās enerģijas integrācija tīklā un energosistēmā. Turklāt tajā ir iekļauts mērķrādītājs, kas paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam vismaz 5 % jaunās uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas jāvelta inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām.
(5)Direktīva un ar to saistītās Savienības iniciatīvas, piemēram, ieteikums un norādījumi par to, kā paātrināt atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem un saistītiem infrastruktūras projektiem, nodrošina dalībvalstīm papildu instrumentus minētās izvēršanas nodrošināšanai. No vienas puses, Direktīva ar indikatīvā mērķrādītāja palīdzību liek pamatus inovatīvu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izmantojuma paātrināšanai. No otras puses, 2022. gada ES saules enerģijas stratēģijā ir uzsvērti inovatīvi veidi, kā plašāk apgūt saules enerģiju, un pausta apņemšanās šajā sakarā izdot norādījumus dalībvalstīm. Šīs inovatīvās tehnoloģijas un apguves veidi papildina konvencionālo atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu nolūkā sasniegt pārskatīto AERD mērķrādītāju. Visbeidzot, saskaņā ar Direktīvas 15.e pantu dalībvalstis var izraudzīties tīkla un uzkrāšanas infrastruktūras teritorijas, kas ir nepieciešamas atjaunīgās enerģijas integrēšanai elektroenerģijas sistēmā.
(6)Inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, piemēram, okeāna enerģijas vai peldošas atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijas, atraisa tādu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kas joprojām netiek izmantoti, un tās var papildināt standarta atkrastes un sauszemes vēja enerģijas tehnoloģijas, kā arī industriāla mēroga saules enerģijas tehnoloģijas, kas Savienībā joprojām veidos atjaunīgās enerģijas apguves pamatu. Turklāt investīcijas šajās inovatīvajās tehnoloģijās atraisa apjomradītus ietaupījumus un rada jaunas zināšanas un konkurences priekšrocības Savienībai.
(7)Svarīgs ieguvums, ko sniedz inovatīvu atjaunīgās enerģijas veidu ieviešana, ir atjaunīgās enerģijas apguves iespēju vēršana plašumā, daudzveidīgi izmantojot telpu un efektīvi izmantojot nepietiekami izmantotās struktūras (t. i., automaģistrāles barjeras, transportlīdzekļus). Dažkārt jauni atjaunīgās enerģijas apguves veidi var nozīmēt, ka ir vajadzīgas inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. Citos gadījumos runa ir par jaunu tās pašas enerģijas ražošanas tehnoloģijas izmantojumu. Ir dažādi inovatīvi veidi, kā apgūt saules enerģiju; te ietilpst agrosolārie risinājumi (saules siltumenerģija apvienojumā ar lauksaimniecību), ēkās integrēti saules enerģijas risinājumi, infrastruktūrā integrēti saules enerģijas risinājumi, peldoši saules enerģijas risinājumi, transportlīdzekļos integrēti fotoelementi (FE) un saules enerģijas spraudligzdas minisistēmas (piemēram, “balkona FE”). Arī peldošas atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijas var uzskatīt par inovatīvu vēja enerģijas apguves veidu. Tomēr šo inovatīvo tehnoloģiju un atjaunīgās enerģijas apguves veidu ieviešanā ir jāsaskaras ar specifiskiem regulatīviem un neregulatīviem šķēršļiem, piemēram, ar to specifikai neatbilstošiem tiesību aktiem.
(8)Elektrotīklu paplašināšanas un stiprināšanas un enerģijas uzkrāšanas izvēršanas paātrināšanu varētu veicināt, nosakot tīkla un uzkrāšanas infrastruktūrai piemērotas teritorijas. Šajās teritorijās izvietotajiem tīkliem un uzkrāšanas projektiem, kas vajadzīgi, lai atjaunīgo enerģiju integrētu elektroenerģijas sistēmā, nolūkā ievērojami saīsināt atļauju izdošanas termiņus var piemērot atkāpes no noteiktu veidu vidisko novērtējumu veikšanas, ja ir izpildīti Direktīvā noteiktie nosacījumi. Šo noteikumu ātra īstenošana ir fundamentāli svarīga, lai atraisītu elektrotīkla un uzkrāšanas projektu ātras izvēršanas potenciālu nolūkā nodrošināt ES klimata un enerģētikas mērķrādītāju un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.
(9)Turklāt, lai samazinātu kopējās tīkla izmaksas un nodrošinātu pieejamību cenas ziņā ikvienam patērētājam, šīm nepieciešamajām investīcijām ir jāiet roku rokā ar esošās un jaunās infrastruktūras labāku izmantojumu. Lai energoresursu struktūrā varētu izmakslietderīgi integrēt arvien lielāku saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, ir vajadzīga lielāka elastība un efektivitāte attiecībā uz to, kā tīkls tiek izmantots un pārvaldīts. Efektīva elektroenerģijas tarifu izstrādes metodika sistēmas lietotājiem var sniegt stimulus, kas vajadzīgi, lai tie pielāgotu savu rīcību, palīdzot samazināt kopējās sistēmas izmaksas. Tam savukārt ir ievērojams potenciāls enerģētikas pārkārtošanā panākt lielāku izmaksefektivitāti.
(10)Lai tīkla tarifu metodikas saskaņotu ar dekarbonizētas energosistēmas vajadzībām, to izstrādē, par ko atbild valstu regulatīvās iestādes (VRI), ir vajadzīga paradigmas maiņa,
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
DEFINĪCIJAS
(1)Šajā ieteikumā ar terminu “inovatīvi atjaunīgās enerģijas apguves veidi” būtu jāsaprot ES saules enerģijas stratēģijā uzskaitītie veidi, kā apgūt saules enerģiju (saules fotoelementu enerģiju, siltumenerģiju vai šo abu enerģijas veidu kombināciju): agrosolārie risinājumi, ēkās integrēti saules enerģijas risinājumi, peldoši saules enerģijas risinājumi, infrastruktūrā integrēti saules enerģijas risinājumi, transportlīdzekļos integrēti fotoelementi, saules enerģijas spraudligzdas minisistēmas un peldošas atkrastes vēja enerģijas sistēmas.
(2)Šajā ieteikumā ar terminu “inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas” būtu jāsaprot peldošas atkrastes vēja enerģijas un okeāna enerģijas tehnoloģijas, neizslēdzot citas potenciāli inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, kurām šie ieteikumi arī varētu sniegt labumu.
(3)Šajā ieteikumā ar terminu “tīkla infrastruktūra” būtu jāsaprot jebkurš projekts, kura mērķis ir plaši uzstādīt elektroenerģijas pārvades un sadales aktīvus, kas ir būtiski elektroenerģijas sistēmas efektīvai darbībai.
(4)Šajā ieteikumā ar terminu “uzkrāšanas infrastruktūra” būtu jāsaprot visi enerģijas uzkrāšanas aktīvi pārvades un sadales līmenī.
SKAIDRĀKS INOVATĪVU ATJAUNĪGO ENERGORESURSU TEHNOLOĢIJU REGULATĪVAIS SATVARS
(5)Attiecībā uz inovatīvām tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas apguves veidiem dalībvalstīm šie inovatīvie apguves veidi un inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas būtu jādefinē relevantajos valsts noteikumos, lai nodrošinātu skaidrību par piemērojamajiem noteikumiem un to, kā tie piemērojami katram konkrētajam inovatīvajam apguves veidam.
(6)Attiecībā uz šo inovatīvo apguves veidu un inovatīvo atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju piekļuvi tirgum dalībvalstīm būtu jānorāda tehniskie standarti, kas jāievēro, arī attiecībā uz drošuma noteikumiem. Šajos tehniskajos standartos būtu jāņem vērā inovatīvo apguves veidu un inovatīvo atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju specifika.
(7)Neskarot Direktīvā noteiktos atļauju piešķiršanas termiņus, dalībvalstīm attiecībā uz šiem inovatīvajiem apguves veidiem un inovatīvajām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām būtu jānosaka pietiekami īsas un skaidras atļauju piešķiršanas procedūras, arī jānorāda vajadzīgās atļaujas un tehniskie standarti.
(8)Dalībvalstīm būtu jārealizē sinerģija starp inovatīviem apguves veidiem, inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un atjaunīgo energoresursu pašpatēriņu un vajadzības gadījumā arī jāprecizē regulatīvais satvars attiecībā uz atjaunīgo energoresursu pašpatēriņu.
(9)Dalībvalstīm būtu jāveicina daudzveidīga zemes un jūras izmantošana, arī atjaunīgās enerģijas ražošanai, it sevišķi tad, ja tas var sniegt ieguvumus uz vietas, piemēram, samazināt atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamās zemes platību, mīkstināt konkurenci uz zemes un jūras izmantošanu, veicināt sinerģiju ar citiem zemes un jūras izmantošanas veidiem un palīdzēt panākt pozitīvu sabiedrības attieksmi pret atjaunīgo enerģiju.
(10)Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja grozīt valsts vai reģionālos tiesību aktus, kas reglamentē vietas, kur šos inovatīvos apguves veidus un inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas varētu ieviest, lai šāda ieviešana būtu iespējama izmakslietderīgā veidā, ņemot vērā vietējās īpatnības un sistēmas vajadzības un ievērojot ES vides acquis un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
(11)Dalībvalstīm, kas pieņem jūras telpiskos plānus, būtu jāapsver iespēja izraudzīties jūras teritorijas konkrētām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām vai inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, vai abām, ietverot peldošus atkrastes vēja enerģijas risinājumus, okeāna enerģijas risinājumus un peldošus atkrastes saules enerģijas risinājumus, vienlaikus ņemot vērā tehnoloģiju sinerģijas potenciālu.
(12)Īstenojot 5.–11. punkta ieteikumus, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā praksi attiecībā uz inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un apguves veidiem, kas aprakstīta 2. iedaļā Komisijas paziņojumā par inovatīvām tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas apguves veidiem, ko Komisija pieņēmusi tajā pašā dienā, kad pieņemts ieteikums.
ĀTRĀKAS PROCEDŪRAS TĪKLU UN UZKRĀŠANAS PROJEKTU ĪSTENOŠANAI
(13)Attiecībā uz tīkla un uzkrāšanas infrastruktūru, kas vajadzīga atjaunīgās enerģijas integrēšanai elektroenerģijas sistēmā, dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 15.e pantu būtu jāizveido infrastruktūrai īpaši paredzētas teritorijas nolūkā pēc iespējas labāk izmantot atļauju piešķiršanas iespējas, lai veicinātu elektrotīkla un uzkrāšanas infrastruktūru.
(14)Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 15.e pantu būtu ātri jāpieņem konkrēti plāni, ar kuriem tīkla un uzkrāšanas projektu attīstības vajadzībām izraugās infrastruktūrai īpaši paredzētas teritorijas.
(15)Izraugoties šādas teritorijas, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sistēmu operatoriem, lai ņemtu vērā elektroenerģijas sistēmas vajadzības un nodrošinātu sinerģiju ar esošajiem plāniem, novērtējumiem un teritorijām, kas jau apzinātas citu procesu sakarā. Tie varētu būt tīkla attīstības plāni, nacionālie enerģētikas un klimata plāni, nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, jūras telpiskie plāni, elastības vajadzību novērtējumi un kartēšana, kas veikta saskaņā ar paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanos un Direktīvas 15.b pantu.
(16)Lai paātrinātu pārrobežu infrastruktūras īstenošanu, jo īpaši nolūkā pabeigt enerģētikas savienības izveidi, dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas, nosakot tīkliem un uzkrāšanai paredzētas teritorijas, kuras atrodas to robežu tuvumā un uz kurām varētu attiekties Direktīvas 15.e pants, un jākoordinē attiecīgās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ietekmes mitigācijas noteikumi un iespējamie kompensācijas pasākumi, kas piemērojami gadījumā, ja šajās teritorijās tiek būtiski ietekmēta vide, no kā nav iespējams izvairīties.
(17)Ja nav iespējams izvairīties no būtiskas ietekmes uz vidi, kas šajās teritorijās sagaidāma projektu būvniecības un ekspluatācijas rezultātā, šāda ietekme būtu pienācīgi jāmitigē vai, ja tas nav iespējams, jākompensē. Dalībvalstis ievēro attiecīgos Direktīvas 15.e panta noteikumus, lai nepieļautu vai samazinātu ietekmi, un pieņem īpašus mitigācijas noteikumus, ar kuriem nosaka piemērotu un samērīgu mitigācijas pasākumu noteikumus.
(18)Īstenojot 13.–17. punkta ieteikumus, dalībvalstīm būtu pēc iespējas vairāk jāizmanto esošie digitālie rīki.
(19)Pēc tam, kad ir izveidotas tīkla un uzkrāšanas infrastruktūras teritorijas, dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 15.e panta 2. punktu var izmantot atbrīvojumus no atsevišķiem vidiskajiem novērtējumiem, ja to attaisno vajadzība paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi un elektrotīklam pieslēgt tiešos lietotājus, arī rūpnieciskos patērētājus, lai sasniegtu klimata un atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus.
(20)Ja projekti tiek īstenoti tīkliem un uzkrāšanai paredzētās teritorijās, dalībvalstis, balstoties uz pieejamajiem vides datiem, izveido piemērotu paātrinātas pārbaudes procesu, ar kura palīdzību verificē, ka projektu būvniecība vai ekspluatācija uz vidi neatstās ļoti iespējamas būtiskas neparedzētas negatīvas sekas.
(21)Īstenojot 13.–20. punkta ieteikumus, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā praksi, kas aprakstīta norādījumos par tādu tīkla un uzkrāšanas infrastruktūras teritoriju noteikšanu, kuras vajadzīgas, lai atjaunīgo enerģiju integrētu elektroenerģijas sistēmā, ko Komisija pieņēma tajā pašā dienā, kad tika pieņemts ieteikums.
INOVATĪVĀM TEHNOLOĢIJĀM UN ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS APGUVES VEIDIEM LABVĒLĪGI FINANŠU SATVARI
(22)Dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt iespēju vienā un tajā pašā objektā, arī atkrastē, kombinēt dažādas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, arī inovatīvus apguves veidus un inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. To dēvē par hibridizāciju. Hibridizācija liek lietā to, ka dažādi atjaunīgie energoresursi cits citu papildina, tādējādi nodrošinot efektīvāku, uzticamāku un stabilāku elektroenerģijas sistēmu. Tīkla pieslēguma koplietošana varētu palīdzēt samazināt šo inovatīvo projektu izmaksas, stabilizēt tīklu un ierobežot vajadzību pēc tīkla paplašināšanas un uzkrāšanas, kā arī nodrošināt plānojamākus piegādes un atbalsta pakalpojumus tīklam. Šajos pasākumos dalībvalstīm būtu jāņem vērā ieteikums un norādījumi par atļauju piešķiršanas procedūrām atjaunīgās enerģijas projektiem.
(23)Dalībvalstis var izstrādāt atbalsta shēmas tā, lai veicinātu inovatīvu apguves veidu un inovatīvu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju līdzdalību, nodrošinot, ka pirmskvalifikācijas un piešķiršanas kritēriji nodrošina to attiecināmību un sekmīgu dalību, taču vienlaikus tiek saglabāta shēmu konkurētspēja. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vēl vairāk veicināt inovatīvu apguves veidu un inovatīvu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju līdzdalību, arī ieviešot ar cenu nesaistītus kritērijus, kas atalgo inovāciju, proti, ieviešot prasību, ka svarīgos snieguma rādītājos jāsasniedz minimālais uzlabojumu līmenis, kas pārsniedz tirgū jau pieejamo tehnoloģiju un risinājumu pašreizējo stāvokli; tas nozīmē, ka tiem nosaka atsevišķus “grozus” vai izstrādā īpašas konkursa procedūras. Izstrādājot atjaunīgo energoresursu atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā ieteikums un norādījumi par atjaunīgās enerģijas izsoļu modeļa elementiem un īstenošanas akts par atjaunīgās enerģijas izsolēs piemērojamiem ar cenu nesaistītiem kritērijiem saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu.
(24)Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja atkrastes atjaunīgās enerģijas apguves atbalsta shēmas izstrādāt tā, lai tās veicinātu visu relevanto inovatīvo apguves veidu un inovatīvo atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju līdzdalību, ietverot arī atkrastes peldošās vēja enerģijas risinājumus, okeāna enerģijas risinājumus un atkrastes peldošās saules enerģijas risinājumus, un vienlaikus būtu jāņem vērā tehnoloģiju sinerģijas potenciāls.
(25)Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja veicināt agrosolāro risinājumu attīstību ar konkrētām rīcībpolitikām, izmantojot savus kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskos plānus. Tām būtu arī jānosaka attiecināmības nosacījumi, saskaņā ar kuriem piešķir ienākumu atbalstu, ko lauksaimnieki var saņemt, ja tiem ir agrosolārās iekārtas.
(26)Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 10. pantu ēkās uzstādītu saules enerģijas tehnoloģijas, dalībvalstīm ēkās integrētu saules enerģijas risinājumu ieviešana būtu jāveicina ar saules enerģijas produktu publisko iepirkumu, kurā jāpiemēro ar cenu nesaistīti kritēriji.
(27)Īstenojot 22.–26. punkta ieteikumus, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā praksi, kas aprakstīta 3. iedaļā norādījumos par inovatīvām tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas apguves veidiem, kurus Komisija pieņēmusi tajā pašā dienā, kad pieņemts ieteikums.
ZINĀŠANU UN PIEREDZES VAIROŠANA PAR INOVATĪVĀM TEHNOLOĢIJĀM UN ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS APGUVES VEIDIEM
(28)Dalībvalstis tiek mudinātas veicināt turpmāku pētniecību par inovatīviem apguves veidiem un inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, arī izmantojot pilotprojektus, demonstrējumus, testēšanu un pētījumus, t. i., būtu jāpēta to potenciāls veicināt Savienības atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu un to iespējamā ietekme uz vidi.
(29)Dalībvalstis tiek mudinātas regulāri uzraudzīt savus inovatīvos projektus un plaši izplatīt iegūtās zināšanas, arī dalībvalstu vidū.
(30)Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība starp dažādām publiskām iestādēm, kas iesaistītas inovatīvu apguves veidu un inovatīvu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju regulatīvā satvara izveidē un uzturēšanā, un starp pašām dalībvalstīm, arī organizējot īpašas sanāksmes vai forumus apmaiņas veicināšanai. Līdztekus koordinācijai valsts līmenī būtu jācenšas nodrošināt standartizāciju un sadarbspēju dalībvalstu līmenī.
(31)Lai risinātu nepietiekamas pieredzes un prasmju problēmu publiskajā pārvaldē, dalībvalstīm būtu jāpiesaista speciālisti, kas strādā ar šiem inovatīvajiem apguves veidiem un inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām. Šajā sakarā dalībvalstis tiek mudinātas veicināt īpaši pielāgotas apmācības un spēju veidošanas darbības. Šajos pasākumos dalībvalstis varētu arī izmantot ES līmenī piedāvātās iespējas, piemēram, Eiropas Komisijas finansiālo un tehnisko palīdzību, ko īsteno ar tādām programmām kā “Cohesion 4 Transition”, “Life” vai Prasmju pilnveides pakts.
(32)Īstenojot 28.–31. punkta ieteikumus, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā praksi, kas aprakstīta 4. iedaļā norādījumos par inovatīvām tehnoloģijām un atjaunīgās enerģijas apguves veidiem, kurus Komisija pieņēmusi tajā pašā dienā, kad pieņemts ieteikums.
ELEKTROENERĢIJAS TĪKLA MAKSU PIELĀGOŠANA NĀKOTNES VAJADZĪBĀM NOLŪKĀ SAMAZINĀT ENERGOSISTĒMAS IZMAKSAS
(33)Ir vajadzīga labi plānota un rūpīga pieeja mājsaimniecību un rūpnieciskajiem patērētājiem, lai lietotāji varētu pielāgoties tādu tarifu modelim, kas patiesāk atspoguļo izmaksas. Lai pārvaldītu īstermiņa sekas, ko izjutīs konkrētas lietotāju kategorijas, būtu jāparedz ieinteresēto personu pilnvērtīga iesaiste un attiecīgo izmaiņu pakāpeniska ieviešana.
(34)Lai nodrošinātu izmakslietderīgu tīkla ekspluatāciju un tādu svarīgu projektu īstenošanu, kas veicina tirgus integrāciju, VRI būtu jānovērtē uz stimuliem balstīta regulējuma potenciāls un jāpielāgo saistītais tīkla operatoru snieguma rādītāju un etalonatzīmju kopums.
(35)VRI būtu jāizmanto tāds tarifu modelis, kas stimulētu maksimumslodzes patēriņa samazināšanu, tai skaitā tarifa struktūrā būtu jāpievieno jaudas elements, kas atspoguļo maksimumslodzi, apvienojumā ar enerģijas izmantošanas laika elementu, it sevišķi laikā, kad pastāv tīkla piesātinājuma risks, nolūkā samazināt tīkla paplašināšanas izmaksas līdz nepieciešamajam līmenim.
(36)VRI tarifu struktūrās būtu jāiekļauj izmantošanas laika elementi, lai izmaksu sadalījums korelētu ar tīkla izmantojumu maksimumslodzes laikā, tādējādi stimulējot tīkla efektīvu izmantošanu. Laika diferenciācijai var izmantot dažādas pieejas, sākot no vienkāršākām (piemēram, maksimumslodzes/ārpusmaksimumslodzes periodi, sezonas, darbdienas/nedēļas nogales) līdz sarežģītākām (t. i., izmanto viedos skaitītājus, ar kuru palīdzību var piemērot ļoti dinamisku izmantošanas laika elementu).
(37)VRI būtu jāveicina atrašanās vietas signālu izmantojums tīkla tarifos, jo tie sniedz norādes par to, kur tīklā lietderīgāk izvietot vajadzīgās ražošanas un patēriņa iekārtas. Pievilcīgi vai samazināti tarifi var stimulēt patēriņu vietās un laikos, kur tīkls ir pieejams un pieprasījums ir mazāks nekā konkrētajā tīkla atrašanās vietā pieejamā elektroenerģijas ražošanas jauda. Turklāt noderīgs veids, kā stimulēt ražotāju rīkošanos un investīciju lēmumus, var būt maksa par enerģijas ievadīšanu tīklā. Ja pārvades un sadales sistēmai pieslēgtie ražotāji maksā par enerģijas ievadīšanu tīklā, šī maksa būtu jāizstrādā tā, lai tajā tiktu iekļauti izmantošanas laika un atrašanās vietas elementi, kas mazinātu pārslodzi un stimulētu pēc iespējas efektīvāku tīklu izmantojumu. Tie var būt īpaši svarīgi, ja tīkla modernizācija nav reālistisks vai izmakslietderīgs risinājums.
(38)Pamatotos gadījumos konkrētām tīkla lietotāju klasēm, piemēram, energoietilpīgiem lietotājiem, ražojošiem patērētājiem, energokopienām un divvirzienu uzlādei, var piedāvāt īpašus tarifu režīmus. VRI būtu jāsniedz objektīvs pamatojums tam, ka šiem tīkla lietotājiem, balstoties uz to patēriņa profilu un elastību, ko tie piedāvā sistēmai kopumā, ir mazāka ietekme uz elektroenerģijas tīkla kopējām izmaksām.
(39)Var izmantot tīkla tarifus elektroenerģijas uzkrāšanai, ar kuriem uzkrāšanas operatorus stimulē rīkoties tīklam izdevīgā veidā, proti, ar to palīdzību investīcijas uzkrāšanas aktīvos varētu novirzīt uz vispiemērotākajām teritorijām un stimulēt uzlādi/izvadi elektroenerģijas sistēmai vislietderīgākajos laikos. Tarifu režīmos būtu jāņem vērā uzkrāšanas īpatnības un jāizvairās no dubultas maksas iekasēšanas no uzkrāšanas kompleksiem, jo tas varētu atturēt no uzkrāšanas aktīvu uzstādīšanas, tomēr šiem režīmiem būtu jāatspoguļo uzkrāšanas vispārējā ietekme uz tīkla izmaksām.
(40)Dalībvalstīm ir atļauts kopējā tīkla maksu budžetā ieskaitīt vispārējās valdības līdzekļus, ievērojot piemērojamo tiesisko regulējumu, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts nediskriminējošā veidā, netiek dotas priekšrocības konkrētām tīkla lietotāju kategorijām, netiek mazināti stimuli rīkoties tā, lai samazinātos vispārējās sistēmas izmaksas, un ar šiem līdzekļiem tiek segtas tikai tās papildu izmaksas, kas izriet no dekarbonizācijas un tirgus integrācijas paātrināšanas pasākumiem.
(41)Lai gan izmaksu sadalīšana pēc kaskādes principa joprojām var būt pamatota, detalizētāka pieeja varētu nodrošināt labāku izmaksu atspoguļojumu, ņemot vērā faktu, ka ražošana ieņem arvien nozīmīgāku lomu sadales tīklos, pat zemsprieguma līmeņos. Tāpēc VRI, piemērojot kaskādes metodi, būtu jāņem vērā izmaiņas elektroenerģijas ražošanas / patēriņa profilos sadales līmenī.
(42)Īstenojot 33.–41. punkta ieteikumus, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā praksi, kas aprakstīta norādījumos par nākotnes vajadzībām atbilstošām tīkla maksām, kuras palīdzētu samazināt energosistēmas izmaksas, ko Komisija pieņēma tajā pašā dienā, kad pieņemts ieteikums.
MONITORINGS, ZIŅOŠANA UN IZSKATĪŠANA
(43)Dalībvalstīm būtu jāauditē regulatīvie un neregulatīvie šķēršļi, kas to teritorijā kavē inovatīvas tehnoloģijas un inovatīvus atjaunīgās enerģijas apguves veidus, un tie regulāri būtu jāizskata, lai noteiktu un īstenotu pasākumus to izstrādes un ieviešanas veicināšanai.
(44)Dalībvalstis tiek mudinātas integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu, Komisijai paziņot detalizētu informāciju par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti šā ieteikuma sakarā.
(45)Komisija novērtēs dalībvalstu iesniegto informāciju un apsvērs, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai tās atbalstītu i) inovatīvu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju un apguves veidu izstrādes un ieviešanas veicināšanā vai ii) plānu pieņemšanā par infrastruktūrai īpaši paredzētu teritoriju izraudzīšanos tīkla un uzkrāšanas projektu attīstīšanai.
Briselē, 2.7.2025
Komisijas vārdā –
Dan JØRGENSEN
Komisijas loceklis
