PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS

Grāmatvedības direktīva (2013/34/ES 1 ), kas grozīta ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD — (ES) 2022/2464 2 ), nosaka, ka lielie uzņēmumi un biržas sarakstā iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kā arī lielu grupu mātesuzņēmumi sava vadības ziņojuma īpašā sadaļā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli 3 .

Šī informācija jāziņo saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS), kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, kuros jāprecizē saturs un attiecīgā gadījumā arī struktūra, kura jāizmanto minētās informācijas izklāstam 4 . Šī informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām 5 , un tajā iekļauj 6 : i) īsu uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas aprakstu; ii) aprakstu par uzņēmuma noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā; iii) aprakstu par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām; iv) aprakstu par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; v) informāciju par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas; vi) aprakstu par pienācīgas rūpības procesu, ko uzņēmums īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem; vii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbību un tā vērtības ķēdi; viii) jebkuru darbību, ko uzņēmums veic saistībā ar faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātu; ix) aprakstu par uzņēmumam draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem; x) rādītājus, kas attiecas uz pieprasītās informācijas atklāšanu. Attiecīgā gadījumā tajā iekļauj informāciju par paša uzņēmuma darbību un tā vērtības ķēdi, cita starpā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem jāatbilst arī šādām prasībām: i) jānodrošina sniegtās informācijas kvalitāte 7 ; ii) jāizvairās no nesamērīga administratīvā sloga radīšanas uzņēmumiem 8 ; iii) jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem ir jāatklāj par konkrētiem vides, sociālo tiesību, cilvēktiesību un pārvaldības faktoriem 9 ; iv) jānorāda, kāda attiecīgā gadījumā uz nākotni vērsta, retrospektīva, kvalitatīva un kvantitatīva informācija uzņēmumiem ir jāiesniedz 10 ; v) jāņem vērā grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, ievācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē 11 ; vi) jāprecizē atklājamā informācija par vērtības ķēdēm, kas ir samērīga un nozīmīga vērtības ķēdēs iekļauto uzņēmumu spējām un iezīmēm, un to darbības mērogam un sarežģītībai 12 ; vii) nav jāparedz, ka jāatklāj tāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar MVU noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem 13 ; viii) cik vien iespējams, jāņem vērā dažu globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbs un daži esošie standarti un sistēmas, kā arī prasības, kas izriet no konkrētiem Savienības tiesību aktiem 14 .

Komisijai šie standarti ir jāpieņem, ņemot vērā tehniskos ieteikumus, ko sniedz bezpeļņas asociācija EFRAG 15 , kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kas kalpo Eiropas sabiedrības interesēm gan finanšu pārskatu, gan ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā, izstrādājot un popularizējot Eiropas uzskatus finanšu un ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā. Arī EFRAG tehniskajiem ieteikumiem ir jāatbilst noteiktām prasībām 16 . EFRAG 2022. gadā mainīja pārvaldības modeli, lai atspoguļotu savu jauno lomu ESRS izstrādē. Tā it īpaši pārskatīja savu sastāvu, kam tagad ir jāatspoguļo līdzsvars starp ieinteresētajām personām, tai skaitā uzņēmumiem, investoriem, revidentiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, akadēmiķiem un valsts grāmatvedības standartu noteicējiem.

Grāmatvedības direktīva nosaka, ka Komisijai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jāpieņem pirmais ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopums 17 . Šajos standartos ir jāprecizē informācija, kuru uzņēmumiem ir pienākums ziņot saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 1. un 2. punktu un 29.a panta 1. un 2. punktu, tai skaitā vismaz informācija, kas finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama, lai izpildītu Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR — 2019/2088) 18 noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus.

EFRAG 2022. gada 22. novembrī iesniedza Komisijai savus tehniskos ieteikumus par pirmo standartu kopumu 19 . Tehnisko ieteikumu izstrādes pamatā tika izmantota darba programma, par kuru 2021. gada decembrī notika konsultācijas ar Komisiju. Tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, piezīme par pienācīgu procesu, kurš EFRAG ir jāievēro, izstrādājot tehniskos ieteikumus, un paskaidrojums par to, kā tehniskajos ieteikumos ir ņemts vērā dažu globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbs un daži esošie standarti un sistēmas, kā arī prasības, kas izriet no konkrētiem Savienības tiesību aktiem.

Ar šo deleģēto aktu pieņem pirmo Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) kopumu, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai sniegtu ilgtspējas ziņas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu. Šajā pirmajā kopumā iekļautie ESRS ir nozarneatkarīgi, proti, tie attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas ietilpst CSRD darbības jomā, neatkarīgi no tā, kurā(-ās) nozarē(-ēs) uzņēmums darbojas. Komisija uzraudzīs šajā deleģētajā aktā ietverto standartu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka to rezultātā tiek atklāta būtiska, uzticama un salīdzināma ilgtspējības informācija.

Paredzams, ka turpmākajos gados Komisija pieņems papildu deleģētos aktus attiecībā uz standartu papildu kopumiem. CSRD nosaka, ka Komisijai līdz 2024. gada jūnijam ir jāpieņem nozarei specifiski standarti, samērīgi standarti biržas sarakstā iekļautiem MVU un standarti trešo valstu uzņēmumiem.

2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS

EFRAG pirms tehnisko ieteikumu iesniegšanas Komisijai no 2022. gada maija līdz jūlijam rīkoja vairākus informatīvus pasākumus sadarbībā ar dažādām ieinteresēto personu grupām un no 2022. gada aprīļa līdz augustam veica sabiedrisku apspriešanu par 13 ESRS publiskotiem projektiem, ko izstrādāja EFRAG projektu darba grupa. Ievērojot šo apspriežu laikā saņemtās piezīmes, EFRAG pārskatīja publiskotos projektus atbilstīgi ieinteresēto personu izteiktajām bažām. Galvenās jomas, kurās tika veiktas izmaiņas, ir šādas:

(a)ievērojami samazinājās informācijas atklāšanas prasību un datu punktu skaits. EFRAG samazināja informācijas izpaušanas prasību skaitu par 40 % un atsevišķu datu punktu skaitu par aptuveni 50 %;

(b)plašāk ņemti vērā globālie ziņu sniegšanas standarti, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku sadarbspēju ar turpmākajiem standartiem, ko izstrādā Starptautiskā Ilgtspējas standartu padome, un ar Globālās ziņošanas iniciatīvas standartiem;

(c)būtiskuma novērtēšanas procesam piešķirta svarīgāka nozīme, it īpaši atceļot tādu principu, ka visa standartos iekļautā informācija ir jāuzskata par būtisku uzņēmumam, ja vien nav pierādīts citādi (tā dēvētā atspēkojamā prezumpcija). Saskaņā ar EFRAG tehniskajiem ieteikumiem, kas iesniegti Komisijai, uz visu atklāto informāciju būtu jāattiecina ziņojošā uzņēmuma veiktais būtiskuma novērtējums, izņemot:

–visas prasības par informācijas atklāšanu un datu punkti standartā “Vispārīgā atklāšana”, kurā noteikta būtiskā informācija, kas ir atklājama neatkarīgi no tā, kurš ilgtspējas jautājums tiek izskatīts;

–visas prasības par informācijas atklāšanu un datu punkti klimata standartā, kas būtu obligāts nosacījums visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas darbības joma;

–visas prasības par informācijas atklāšanu un datu punkti, kas ir iekļauti standartos, jo tie tieši atbilst citu personu informācijas vajadzībām, lai no savas puses izpildītu prasības par informācijas atklāšanu saskaņā ar atsevišķiem tiesību aktiem. Tas īpaši attiecas uz informāciju, kas finanšu tirgu dalībniekiem ir nepieciešama, lai izpildītu prasības par informācijas atklāšanu par svarīgāko negatīvo ietekmi, kā noteikts Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulā; ilgtspējas informācija, kas etalonu administratoriem ir nepieciešama, lai izpildītu savas prasības par informācijas atklāšanu saskaņā ar Etalonu regulu; un informācija, kas finanšu iestādēm ir nepieciešama, lai izpildītu tā dēvētās “3. pīlāra” prasības par informācijas atklāšanu saskaņā ar Kapitāla prasību regulu. Šīs prasības par informācijas atklāšanu un datu punkti arī būtu obligāts nosacījums visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas darbības joma;

–vairākas prasības par informācijas atklāšanu un datu punkti, kas attiecas uz uzņēmuma darbaspēku, kas būtu obligāti uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku;

(d)tika uzskatīts, ka uzņēmumiem ir grūtāk pakāpeniski ieviest virkni prasību par informācijas atklāšanu. Uzņēmumiem būtu atļauts trīs gadus izlaist rādītājus (datus) par savām vērtības ķēdēm. Turklāt atsevišķa pakāpeniska ieviešana 1–3 gadu laikā būtu noteikta informācijai par šādiem jautājumiem: klimata radītā finansiālā ietekme uz uzņēmumu; darbinieku sadalījums pēc dzimuma; koplīgumu aptvērums; atbilstoša alga; sociālā aizsardzība; apmācība un prasmju pilnveidošana.

EFRAG izmaksu un ieguvumu analīzē par pirmo ESRS kopuma projektu 20 ir iekļauts pirmā standartu kopuma ietekmes novērtējums dažādām ieinteresēto personu grupām (t. i., galvenokārt ES uzņēmumiem, investoriem, NVO, arodbiedrībām un sabiedrībai kopumā). Izmaksu un ieguvumu novērtējumā nošķir tiešās izmaksas un ieguvumus no netiešajām izmaksām un ieguvumiem 21 . Kopumā izmaksas ir daudz redzamākas, taustāmākas un izmērāmākas īstermiņā, savukārt ieguvumi lielākoties ir nemateriāli un neizmērāmi, tie ir atkarīgi no citām likumdošanas un nelikumdošanas norisēm, tādējādi kļūs redzami tikai vidējā termiņā un ilgtermiņā. Izmaksu un ieguvumu aplēses ir balstītas uz ierosinātajiem standartiem, ko iesniegusi EFRAG, nevis uz galīgo ierosināto deleģēto aktu, ko iesniegusi Komisija.

Pēc tam, kad EFRAG bija iesniegusi Komisijai tehniskos ieteikumus, un pirms šī deleģētā akta pieņemšanas Komisija ir veikusi šādas apspriedes, kā noteikts Grāmatvedības direktīvā 22 :

–kopīga apspriešanās ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un Grāmatvedību regulējošo komiteju 23 ;

–konsultācijas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI), Eiropas Vides aģentūru (EVA), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un Ilgtspējīga finansējuma platformu.

Turklāt Komisija saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm uz četrām nedēļām, no 2023. gada 9. jūnija līdz 7. jūlijam, publicēja ierosināto deleģētā akta galīgo redakciju publisku atsauksmju sniegšanai portālā “Izsakiet viedokli”.

Šīs konsultācijas apstiprināja, ka EFRAG iesniegtie standartu projekti kopumā atbilst CSRD mandātam un sasniegs paredzētos politikas mērķus saistībā ar Eiropas zaļo kursu. Vienlaikus daži respondenti vērsa uzmanību uz to, ka vairākas EFRAG ierosinātās prasības par informācijas atklāšanu varētu sagādāt problēmas daudziem uzņēmumiem, jo īpaši tiem, uz kuriem iepriekš nav attiekušās tiesību aktu prasības iesniegt ilgtspējas informāciju. Tika uzskatīts, ka dažas no vissarežģītākajām prasībām par informācijas atklāšanu EFRAG iesniegtajos standartu projektos attiecas uz bioloģisko daudzveidību, uzņēmuma darbaspēku un informācijas atklāšanu par vērtības ķēdes darbiniekiem, skartajām kopienām, kā arī patērētājiem un galalietotājiem.

Citi respondenti atbalstīja EFRAG iesniegtos standartu projektus, tostarp ierosināto pieeju būtiskuma noteikšanai, noteiktu informācijas atklāšanas prasību pakāpenisku ieviešanu un precizēšanu, kuras informācijas atklāšanai jābūt obligātai. Daudzi respondenti uzsvēra, ka ir nepieciešama saskanība starp informāciju, ko uzņēmumi atklāj saskaņā ar ESRS, un informāciju, kas vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, etalonu administratoriem un finanšu iestādēm, lai tie varētu izpildīt informācijas atklāšanas pienākumus attiecīgi saskaņā ar Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulu, Etalonu regulu un Kapitāla prasību regulu.

Daudzi respondenti uzsvēra, ka ir nepieciešami papildu norādījumi, lai uzņēmumi varētu piemērot standartus efektīvi un konsekventi, it sevišķi attiecībā uz būtiskuma novērtēšanas procesu un vērtības ķēdes informācijas atklāšanu, bet ne tikai šajos gadījumos. Daži respondenti arī izteica priekšlikumus, lai uzlabotu atsevišķu standartu noteikumu saskaņotību ar CSRD vai citiem ES tiesību aktiem.

Turklāt savā ilgtermiņa konkurētspējas stratēģijā Komisija ir uzsvērusi tādas regulatīvās sistēmas nozīmi, kas nodrošina mērķu sasniegšanu ar minimālām izmaksām. Komisija ir apņēmusies racionalizēt ziņu sniegšanas pienākumus, vienlaikus saglabājot tiesību aktu vērienīgos mērķus. Kaut arī daži ziņu sniegšanas pienākumi ir būtiski, tiem ir jābūt pēc iespējas efektīvākiem, izvairoties no pārklāšanās, novēršot nevajadzīgu slogu un pēc iespējas vairāk izmantojot digitālus un sadarbspējīgus risinājumus. Ievērojot šo apņemšanos, ziņu sniegšanas pienākumi šajā iniciatīvā ir vienkāršoti vēl lielākā mērā, vienlaikus neietekmējot direktīvas mērķa sasniegšanas procesu. Konkrētāk, Komisija ir veikusi šādas izmaiņas EFRAG iesniegtajos standartu projektos, lai nodrošinātu samērīgumu un atvieglotu uzņēmumiem standartu pareizu piemērošanu.

·Būtiskums: uzņēmums veiks būtiskuma novērtējumu visiem standartiem, prasībām par informācijas atklāšanu un datu punktiem katrā standartā, izņemot standartā “Vispārīgā atklāšana” noteiktās prasības par informācijas atklāšanu. Tas atšķiras no EFRAG priekšlikuma tikai ar to, ka EFRAG ierosināja trīs citus izņēmumus no vispārīgā būtiskuma principa (klimata standarts; datu punkti, kas iegūti no Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulas, Etalonu regulas un “3. pīlāra” informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar Kapitāla prasību regulu; un attiecībā uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem, noteikti datu punkti par paša uzņēmuma darbaspēku). Plašāk piemērojot būtiskuma principu un pieprasot uzņēmumiem pievērsties tām ietekmēm, riskiem un iespējām, kas novērtētas kā būtiskas, ir paredzams, ka šis pasākums ievērojami samazinās slogu uzņēmumiem un palīdzēs nodrošināt standartu samērīgumu. Tomēr informācijas atklāšanas prasības, kas ir atzītas par būtiskām, nav brīvprātīgas. Attiecīgā informācija ir jāatklāj, ja tā ir būtiska, un uzņēmumā notiekošajam būtiskuma novērtēšanas procesam ir vajadzīgs ārējs apliecinājums saskaņā ar CSRD noteikumiem. Standarti paredz, ka uzņēmumiem ir jāveic stingrs būtiskuma novērtējums, lai nodrošinātu to, ka tiks atklāta visa informācija, kas nepieciešama Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas mērķu un prasību izpildei. Komisija ir lūgusi EFRAG sagatavot papildu norādījumus uzņēmumiem, cita starpā par būtiskuma novērtēšanu. Standarti arī nosaka:

–Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtisks temats un tāpēc tas nesniegs ziņojumus saskaņā ar šo standartu, tam jāiesniedz detalizēts skaidrojums par secinājumiem, kas gūti, veicot būtiskuma novērtējumu attiecībā uz klimata pārmaiņām. Šis noteikums ir iekļauts, ņemot vērā klimata pārmaiņu plašo un sistēmisko ietekmi uz ekonomiku kopumā.

–Ja uzņēmums secina, ka datu punkts, kas izriet no Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulas, Etalonu regulas vai “3. pīlāra” informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar Kapitāla prasību regulu, nav būtisks, tas skaidri norāda, ka attiecīgais datu punkts ir “nebūtisks”. Turklāt uzņēmumi iesniedz tabulas ar visiem šādiem datu punktiem, norādot, kur tie ir atrodami ilgtspējas paziņojumā, vai arī attiecīgi norādot, ka tie ir “nebūtiski”. Šo noteikumu mērķis ir atvieglot to finanšu tirgus dalībnieku, etalonu administratoru un finanšu iestāžu informācijas atklāšanas pienākumu izpildi, kas noteikti attiecīgi saskaņā ar Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulu, Etalonu regulu un Kapitāla prasību regulu.

·Dažu prasību pakāpeniska ieviešana: papildus EFRAG ierosinātajai pakāpeniskajai ieviešanai Komisija ir nodrošinājusi turpmāku pakāpenisko ieviešanu, kas palīdzēs visiem uzņēmumiem un jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, uz kuriem pirmo reizi attiecas prasības par ilgtspējas ziņu sniegšanu, efektīvi piemērot standartus. Komisija ieviesusi šādu papildu prasību pakāpenisku ieviešanu:

–uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku, drīkst izlaist: 3. tvēruma SEG emisiju datu atklāšanu un standartā par uzņēmuma darbaspēku noteiktās prasības par informācijas atklāšanu pirmajā gadā, kurā standarti tiek piemēroti; un prasības par informācijas atklāšanu, kas noteiktas standartos par bioloģisko daudzveidību un vērtības ķēdes darbiniekiem, skartajām kopienām, kā arī patērētājiem un galalietotājiem pirmajos divos gados, kuros standarti tiek piemēroti;

–visi uzņēmumi pirmajā gadā, kurā standarti tiek piemēroti, drīkst nesniegt šādu informāciju: paredzamā finansiālā ietekme, ko rada ar klimatu nesaistītas vides problēmas (piesārņojums, ūdens, bioloģiskā daudzveidība un resursu izmantošana); un noteikti datu punkti, kas attiecas uz uzņēmuma darbaspēku (sociālā aizsardzība, personas ar invaliditāti, ar darbu saistīta slikta veselība un darba un privātās dzīves līdzsvars).

·Brīvprātīga noteiktas informācijas atklāšana: EFRAG iesniegtajos standartu projektos jau bija iekļauti daudzi brīvprātīgi datu punkti. Arī Komisija vairākiem EFRAG ierosinātajiem obligātajiem datu punktiem mainīja statusu, nosakot tos par brīvprātīgiem. Var minēt šādus piemērus: bioloģiskās daudzveidības pārejas plāni; noteikti rādītāji par uzņēmuma darbaspēka sastāvā esošajām personām, kas nav uzņēmuma darbinieki 24 ; un paskaidrojums par to, kāpēc uzņēmums var uzskatīt, ka konkrēts ilgtspējas temats nav būtisks.

·Papildu elastība attiecībā uz noteiktas informācijas atklāšanu: Komisija ne vien piešķīra dažiem datu punktiem brīvprātīgu statusu, bet arī dažiem obligātajiem datu punktiem ieviesa zināmu elastību. Piemēram, prasībās par informācijas atklāšanu ir noteikta papildu elastība attiecībā uz finansiālo ietekmi, ko rada ilgtspējas riski, un uz sadarbību ar ieinteresētajām personām, kā arī uz metodiku, kas jāizmanto būtiskuma novērtēšanas procesā. Turklāt Komisija ir grozījusi datu punktus par korupciju un kukuļņemšanu, kā arī par to trauksmes cēlēju aizsardzību, kurus varētu uzskatīt par tādiem, kuri neizmanto tiesības neliecināt pret sevi.

·Atbilstība ES tiesiskajam regulējumam: tehniskas izmaiņas, lai nodrošinātu labāku saskaņotību ar citiem Grāmatvedības direktīvas noteikumiem un citiem attiecīgiem tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz Darba samaksas pārredzamības direktīvu un Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru.

·Sadarbspēja ar globālo standartu noteikšanas iniciatīvām: Komisija un EFRAG turpināja cieši sadarboties ar Starptautisko Ilgtspējas standartu padomi un Globālo ziņošanas iniciatīvu, lai nodrošinātu augstu sadarbspējas pakāpi ar ESRS, un, ievērojot šo saskaņotību, ESRS projektā ir veiktas turpmākas izmaiņas.

·Redakcionālas un noformējuma izmaiņas: Komisija veica redakcionālas un noformējuma izmaiņas, lai uzlabotu standartu skaidrību, izmantojamību un saskaņotību. Kā piemēru var minēt izstrādāšanas konvencijas ieviešanu, lai skaidri identificētu visus terminus, kuriem ESRS ir sniegta precīza definīcija.

Komisija paredz, ka ierosinātie papildu pakāpeniskas ieviešanas pasākumi ļaus pakāpeniskas ieviešanas periodā samazināt kopējās izmaksas par 1172 miljoniem EUR salīdzinājumā ar EFRAG ierosinātajiem standartu projektiem. Turklāt Komisija lēš, ka ierosinātās izmaiņas attiecībā uz būtiskumu apvienojumā ar noteiktas informācijas atklāšanas noteikšanu par brīvprātīgu samazinās izmaksas par 230 miljoniem EUR gadā salīdzinājumā ar EFRAG priekšlikumu. Šīs izmaksu aplēses ir balstītas uz būtiskākajām izmaiņām, kas veiktas salīdzinājumā ar EFRAG projektiem. To pamatā ir piesardzīgi pieņēmumi, jo šajā posmā nebija iespējams jēgpilnā veidā kvantitatīvi noteikt to, cik lielā mērā vēl samazināsies izmaksas citu izmaiņu dēļ (papildu elastība attiecībā uz noteiktas informācijas atklāšanu, uzlabota saskaņotība ar ES tiesisko regulējumu, sadarbspēja ar globālo standartu noteikšanas iniciatīvām un redakcionālas un noformējuma izmaiņas).

Komisija ievieš interpretācijas mehānismu, lai nodrošinātu standartu formālu interpretāciju. Komisija arī lūdza EFRAG publicēt papildu norādījumus un izglītojošus materiālus par būtiskuma novērtēšanas procesu un citiem jautājumiem.

Komisija ir arī novērtējusi šā deleģētā akta atbilstību klimatneitralitātes mērķim, kas noteikts Eiropas Klimata akta (Regula (ES) 2021/1119) 25 2. panta 1. punktā, un mērķim nodrošināt progresu pielāgošanās jomā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā.

3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI

Deleģētā akta pamatā ir Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 1. punkta pirmā daļa.

Tajā ir noteikti Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti (ESRS), kas uzņēmumiem jāizmanto, lai sniegtu ilgtspējas ziņas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantu.

Šim deleģētajam aktam ir pievienoti tālāk uzskaitītie pielikumi.

–I pielikums, kurā ietilpst šāda informācija:

·Vairākjomu standarti

ESRS 1. Vispārīgas prasības

ESRS 2. Vispārīgā atklāšana

·Standarti vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos

ESRS E1. Klimata pārmaiņas

ESRS E2. Piesārņojums

ESRS E3. Ūdens un jūras resursi

ESRS E4. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas

ESRS E5. Resursu izmantošana un aprites ekonomika

ESRS S1. Uzņēmuma darbaspēks

ESRS S2. Darbinieki vērtības ķēdē

ESRS S3. Skartās kopienas

ESRS S4. Patērētāji un galalietotāji

ESRS G1. Darījumdarbība

–II pielikums, kurā ir iekļauts akronīmu saraksts un glosārijs ar definīcijām, kas jāizmanto ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām saskaņā ar ESRS.

Šo deleģēto aktu no 2024. gada 1. janvāra piemēro uzņēmumiem, uz kuriem jau līdz šim attiecas nefinanšu informācijas sniegšanas prasības, kas ieviestas ar Nefinanšu informācijas sniegšanas direktīvu. To pakāpeniski sāks piemērot arī citām uzņēmumu kategorijām, pamatojoties uz CSRD 26 5. pantā noteikto pakāpenisko pieeju. Biržas sarakstā iekļautajiem MVU būs iespēja izpildīt uz tiem saskaņā ar CSRD attiecināmās prasības par ziņu sniegšanu, izmantojot atsevišķus, samērīgus standartus par ziņu sniegšanu, ko Komisija pieņems līdz 2024. gada jūnija beigām.    

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(31.7.2023)

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK 27 , un jo īpaši tās 29.b panta 1. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)Direktīva 2013/34/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464 28 , nosaka, ka lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir atļauti tirdzniecībai ES regulētajos tirgos, kā arī lielu grupu mātesuzņēmumi sava vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma īpašā sadaļā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Uzņēmumiem šī informācija jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, sākot no Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā norādītā finanšu gada katrai uzņēmumu kategorijai.

(2)Komisijai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jāpieņem pirmais standartu kopums, kurā precizēta informācija, kuru uzņēmumiem ir pienākums ziņot saskaņā ar minētās direktīvas 19.a panta 1. un 2. punktu un 29.a panta 1. un 2. punktu, tai skaitā vismaz informācija, kas finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 29 noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus.

(3)Komisija ir ņēmusi vērā EFRAG sniegtos tehniskos ieteikumus. EFRAG neatkarīgie tehniskie ieteikumi atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā. Lai nodrošinātu samērīgumu un atvieglotu uzņēmumiem standartu pareizu piemērošanu, Komisija ieviesa izmaiņas EFRAG tehniskajos ieteikumos attiecībā uz būtiskuma pieeju, noteiktu prasību pakāpenisku ieviešanu, noteiktu prasību pārveidošanu par brīvprātīgiem datu punktiem, elastības ieviešanu vairākās prasībās par informācijas atklāšanu, tehnisku izmaiņu ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības tiesisko regulējumu un augsta līmeņa sadarbspēju ar globālo standartu noteikšanas iniciatīvām, kā arī redakcionālas izmaiņas.

(4)Šie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā.

(5)Tāpēc būtu jāpieņem kopīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti.

(6)Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punkta ceturto daļu šai regulai jāstājas spēkā ne agrāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad to ir pieņēmusi Komisija. Ņemot vērā to, ka Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka noteiktu kategoriju uzņēmumiem ir jāpiemēro šie ilgtspējas ziņošanas standarti attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, šai regulai jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta ceturto daļu Komisija ir kopīgi apspriedusies ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 30 24. pantā, un ar Grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 31 6. pantā. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta piekto daļu Komisija pieprasīja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) iesniegt atzinumu, sevišķi attiecībā uz šīs regulas atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta sesto daļu Komisija apspriedās arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas I un II pielikumā ir noteikti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas uzņēmumiem ir jāizmanto, lai sniegtu ilgtspējas ziņas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā minēto grafiku.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra un attiecina uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 31.7.2023

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.). Ar šo direktīvu tika nostiprinātas un pārskatītas prasības par nefinanšu informācijas atklāšanu, kas Grāmatvedības direktīvā ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Direktīva par nefinanšu informācijas sniegšanu — NFRD).

(3)    Lieliem uzņēmumiem un biržas sarakstā iekļautiem MVU paredzētas prasības par ilgtspējas ziņu sniegšanu ir noteiktas Grāmatvedības direktīvas 19.a un 29.a pantā. Grāmatvedības direktīva, kas grozīta ar CSRD, arī nosaka noteiktu trešo valstu uzņēmumu filiālēm vai meitasuzņēmumiem pienākumu ziņot noteiktu ilgtspējas informāciju (40.a pants). Ziņu sniegšanas pienākums uz šīm filiālēm un meitasuzņēmumiem attieksies no 2028. finanšu gada, un ziņojumā iekļaujamo informāciju noteiks ar atsevišķiem standartiem, uz kuriem neattiecas šis deleģētais akts.

(4)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 1. punkta pirmā daļa.

(5)    Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 2. punkta otrā daļa un 29.a panta 2. punkta otrā daļa.

(6)    Grāmatvedības direktīvas 19.a panta 2. un 3. punkts un 29.a panta 2. un 3. punkts.

(7)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 2. punkta pirmā daļa.

(8)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 2. punkta pirmā daļa.

(9)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 2. punkta otrā daļa.

(10)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 3. punkts.

(11)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 4. punkts.

(12)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 4. punkts.

(13)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 4. punkts.

(14)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 5. punkts. Jāņem vērā šādi Savienības tiesību akti: Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula (SFDR — (ES) 2019/2088) un saistītie deleģētie akti, attiecīgie deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulu ((ES) 2020/852), attiecīgie deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Etalonu regulu ((ES) 2016/1011), daži īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar Kapitāla prasību regulu (KPR — (ES) Nr. 575/2013), Komisijas Ieteikums par produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem (2013/179/ES), Direktīva par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību (2003/87/EK), Regula par klimatneitralitāti ((ES) 2021/1119), EMAS regula ((EK) Nr. 1221/2009), Trauksmes celšanas direktīva ((ES) 2019/1937).

(15)    Grāmatvedības direktīvas 49. panta 3.b punkts. EFRAG iepriekš tika dēvēta par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu, bet 2022. gadā tās nosaukumu vienkāršoja uz EFRAG.

(16)    Grāmatvedības direktīvas 49. panta 3.b punktā ir noteiktas šādas prasības EFRAG tehniskajiem ieteikumiem: i) tie ir izstrādāti, ievērojot pienācīgu procesu, publisko pārraudzību un pārredzamību, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu speciālās zināšanas un līdzsvarotu līdzdalību un piešķirot pietiekamu publisko finansējumu, lai būtu nodrošināta tās neatkarība; ii) tie ir izstrādāti, pamatojoties uz darba programmu, par kuru ir notikušas konsultācijas ar Komisiju; iii) tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem; iv) tiem ir pievienots skaidrojums par to, kā tajos ņemts vērā dažu globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbs un konkrēti esošie standarti un sistēmas, kā arī prasības, kas izriet no konkrētiem Savienības tiesību aktiem; v) dalība EFRAG darbā tehniskā līmenī ir balstīta uz speciālām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu un nav atkarīga no finansiāla ieguldījuma; vi) pavaddokumentus iesniedz kopā ar tehniskajiem ieteikumiem.

(17)    Grāmatvedības direktīvas 29.b panta 1. punkta otrā daļa.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(19)    Pirmais EFRAG standartu kopums ir pieejams tīmekļvietnē https://www.efrag.org/lab6 .

(20)    Pieejams tīmekļvietnē https://www.efrag.org/lab6 . Šī analīze tika pasūtīta Eiropas politikas pētījumu centra ( CEPS ) un tā partnera Milieu vajadzībām.

(21)    Visticamāk, ESRS veicinās būtiskākas, salīdzināmākas, uzticamākas, izmantojamākas un digitāli pieejamākas ilgtspējas informācijas, kā arī obligātās ilgtspējas informācijas ziņošanu par lielāku skaitu uzņēmumu, nekā to veicināja NFRD. Tādējādi investori, pieņemot lēmumus par investīcijām, varēs labāk ņemt vērā vides un sociālos riskus, savukārt iedzīvotāji, arodbiedrības, NVO un citas sabiedriskās organizācijas varēs prasīt uzņēmumiem uzņemties atbildību par radīto ietekmi uz sabiedrību un vidi. Pareizi īstenojot ESRS, visticamāk, galu galā tiks samazināti ekonomikai radītie sistēmiskie riski, palielināta kapitāla plūsma uzņēmumiem, kas risina ilgtspējas jautājumus, un stiprināts sociālais nolīgums starp uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turklāt tas veicinās Eiropas zaļā kursa vērienīgo mērķu sasniegšanu.

(22)    Grāmatvedības direktīvas 49. panta 3.b punkts.

(23)    Papildus lūgumam sniegt rakstiskas piezīmes, kas 2022. gada 25. novembrī tika iesniegts Grāmatvedību regulējošai komitejai un 2022. gada 28. novembrī — dalībvalstu ekspertu grupai ilgtspējīga finansējuma jautājumos, 2022. gada 15. decembrī tika rīkota kopīga virtuālā sanāksme, kurā piedalījās Grāmatvedību regulējošā komiteja un dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos.

(24)    Personas, kas nav uzņēmuma darbinieki, ir pašnodarbinātas personas vai personas, kuras nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu (NACE N78. kods).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp).

(26)    Sākot no finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk:    Sākot no finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk:    Sākot no finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk (ar iespēju brīvprātīgi atteikties no 2026. un 2027. finanšu gada):

(27)    OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

EIROPAS ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS STANDARTI (ESRS)

ESRS 1	Vispārīgās prasības
ESRS 2	Vispārīgi atklājamā informācija
ESRS E1	Klimata pārmaiņas
ESRS E2	Piesārņojums
ESRS E3	Ūdens un jūras resursi
ESRS E4	Biodaudzveidība un ekosistēmas
ESRS E5	Resursu izmantojums un aprites ekonomika
ESRS S1	Pašu personāls
ESRS S2	Vērtības ķēdes darbinieki
ESRS S3	Skartās kopienas
ESRS S4	Patērētāji un tiešie lietotāji
ESRS G1	Darījumdarbība

ESRS 1

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Satura rādītājs

Mērķis

1.ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1. ESRS kategorijas

1.2. Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

1.3. Izstrādes konvencijas

2.Informācijas kvalitatīvās iezīmes

3.Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

3.1. Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

3.2. Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

3.3. Dubultais būtiskums

3.4. Ietekmes būtiskums

3.5. Finansiālais būtiskums

3.6. Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

3.7. Sadalījuma līmenis

4.Pienācīga rūpība

5.Vērtības ķēde

5.1. Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

5.2. Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

6.Laika periodi

6.1. Pārskata periodi

6.2. Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

6.3. Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

6.4. Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

7.Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

7.1.Salīdzināmas informācijas sniegšana

7.2.Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

7.3.Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

7.4.Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

7.5.Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

7.6.Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

7.7.Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

7.8. Ziņu sniegšana par iespējām

8.Ilgtspējas deklarācijas struktūra

8.1.Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

8.2.Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

9.Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

9.1.Iekļaušana ar atsauci

9.2.Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatu

10.Pārejas noteikumi

10.1. Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

10.2. Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

10.3. Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

10.4. Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

A papildinājums. Piemērošanas prasības

-Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija

-Dubultais būtiskums

-Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības    

-Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

B papildinājums. Informācijas kvalitatīvās iezīmes

C papildinājums. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

D papildinājums. ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra

E papildinājums. Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma

F papildinājums. ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs

G papildinājums. Iekļaušanas ar atsauci piemērs

Mērķis

1.Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) mērķis ir precizēt ar ilgtspēju saistītu informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES 1 , kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 2 . Ziņu sniegšana saskaņā ar ESRS neatbrīvo uzņēmumus no citiem pienākumiem, kas noteikti Savienības būtiskajos tiesību aktos.

2.Jo īpaši ESRS ir precizēta informācija, kuru uzņēmums atklāj par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējas jautājumiem. ESRS nav noteikta prasība uzņēmumiem atklāt informāciju par vides, sociālo un pārvaldības tematu, ko aptver ESRS, ja uzņēmums ir novērtējis attiecīgo tematu kā nebūtisku (sk. šā standarta E pielikumu “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas blokshēma”). Informācija, kas atklāta saskaņā ar ESRS, ļauj ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ilgtspējas jautājumu būtisko ietekmi uz uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.

3.Šā standarta (ESRS 1) mērķis ir sniegt izpratni par ESRS struktūru, izmantotajām izstrādes konvencijām un pamatjēdzieniem, kā arī vispārīgajām prasībām ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464.

1.ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1ESRS kategorijas

4.Ir trīs ESRS kategorijas: 

(a)transversālie standarti;

(b)tematiskie standarti (vides, sociālie un pārvaldības standarti); un

(c)nozarei specifiski standarti.

Transversālie un tematiskie standarti neattiecas uz konkrētu nozari, kas nozīmē, ka tie attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā nozarē vai nozarēs tie darbojas.

5.Transversālie standarti ESRS 1 “Vispārīgās prasības” un ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” attiecas uz ilgtspējas jautājumiem, ko aptver tematiskie standarti un nozarei specifiski standarti.

6.Šajā standartā (ESRS 1) ir izklāstīta ESRS struktūra, izskaidrotas izstrādes konvencijas un pamatjēdzieni, kā arī noteiktas vispārīgās prasības ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai.

7.ESRS 2 ir noteiktas prasības atklāt informāciju, ko uzņēmumam ir pienākums sniegt vispārīgā līmenī par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem saistībā ar ziņu sniegšanas jomu pārvaldību, stratēģiju, ietekmi, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem.

8.Tematiskie ESRS aptver ilgtspējas tematu, un tie ir strukturēti tematos un apakštematos, un vajadzības gadījumā apakštematu apakštematos. Tabulā šā standarta “Piemērošanas prasības” 16. punktā (AR 16) ir sniegts tematisko ESRS aptverto ilgtspējas tematu, apakštematu un apakštemata apakštematu (kopā “ilgtspējas jautājumi”) pārskats.

9.Tematiskajos ESRS var būt ietvertas īpašas prasības, kas papildina ESRS 2 prasības par informācijas atklāšanu vispārīgā līmenī. ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”” ir norādītas tematisko ESRS papildu prasības, kas uzņēmumam jāpiemēro kopā ar ESRS 2 prasībām atklāt informāciju vispārīgā līmenī.

10.Nozarei specifiski standarti ir piemērojami visiem nozares uzņēmumiem. Tie attiecas uz ietekmi, riskiem un iespējām, kas varētu būt būtiski visiem uzņēmumiem konkrētā nozarē un ko neaptver vai nepietiekami aptver tematiskie standarti. Nozarei specifiski standarti ir saistīti ar vairākiem tematiem un aptver tematus, kas ir visrelevantākie attiecīgajai nozarei. Nozarei specifiski standarti nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi.

11.Papildus informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas trijās ESRS kategorijās, ja uzņēmums secina, ka ESRS neaptver vai aptver ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi ietekmi, risku vai iespēju, taču tā ir būtiska īpašo faktu un apstākļu dēļ, tas sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, lai lietotāji varētu izprast ar ilgtspēju saistīto uzņēmuma ietekmi, riskus vai iespējas. Piemērošanas prasībās no AR 1 līdz AR 5 ir sniegti papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

1.2. Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

12.Informācijas atklāšanas prasības ESRS 2, tematiskajos ESRS un nozarei specifiskajos ESRS aptver šādas ziņu sniegšanas jomas:

(a)pārvaldība (GOV): pārvaldības procesi, kontroles mehānismi un procedūras, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas (sk. ESRS 2 2. nodaļu “Pārvaldība”);

(b)stratēģija (SBM): tas, kā uzņēmuma stratēģija un darījumdarbības modelis mijiedarbojas ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, tajā skaitā tas, kā uzņēmums rīkojas saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām (sk. ESRS 2 3. nodaļu “Stratēģija”);

(c)ietekmes, riska un iespēju pārvaldība (IRO): process(-i), kurā(-os) uzņēmums:

I.nosaka ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu (sk. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā);

II.pārvalda būtiskos ilgtspējas jautājumus, izmantojot rīcībpolitiku un darbības (sk. ESRS 2 4.2. iedaļu);

(d)rādītāji un mērķrādītāji (MT): uzņēmuma sniegums, tajā skaitā izvirzītie mērķrādītāji un progress to sasniegšanā (sk. ESRS 2 5. nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”).

13.ESRS 2:

(a)4.2. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku (MDR-P) un darbībām (MDR-A);

(b)5. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rādītājiem (MDR-M) un mērķrādītājiem (MDR-T).

Uzņēmums pilda minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku, darbībām, rādītājiem un mērķrādītājiem kopā ar attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS.

1.3Izstrādes konvencijas

14.Visos ESRS:

(a)termins “ietekme” apzīmē pozitīvu un negatīvu ar ilgtspēju saistītu ietekmi, kas ir saistīta ar uzņēmuma darījumdarbību, kā noteikts ietekmes būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”). Tas attiecas gan uz faktisko ietekmi, gan iespējamo ietekmi nākotnē.

(b)Termins “riski un iespējas” attiecas uz uzņēmuma finanšu riskiem un iespējām, kas saistīti ar ilgtspēju, to starpā tiem, kas izriet no atkarības no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem, kā noteikts finansiālā būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.5. iedaļu).

Abus šos aspektus kopā apzīmē ar vārdkopu “ietekme, riski un iespējas” (IRO). Tie atspoguļo ESRS dubultā būtiskuma principu, kas aprakstīts 3. iedaļā.

15.Visos ESRS termini, kas definēti definīciju glosārijā (II pielikums), ir izcelti treknā slīprakstā, izņemot gadījumus, kad definētais termins tiek lietots vairāk nekā vienu reizi vienā un tajā pašā punktā.

16.ESRS ir strukturēta informācija, kas jāatklāj saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām. Katrā informācijas atklāšanas prasībā ir ietverts vismaz viens detalizētāks datu punkts. Termins “datu punkts” var attiekties arī uz informācijas atklāšanas prasības apraksta apakšelementu.

17.Lielākajā daļā ESRS papildus informācijas atklāšanas prasībām ir arī piemērošanas prasības. Piemērošanas prasības palīdz piemērot informācijas atklāšanas prasības, un tām ir tāds pats spēks kā citām ESRS daļām.

18.Lai atšķirtu dažādas uzņēmuma pienākuma atklāt informāciju pakāpes, ESRS ir izmantoti šādi termini:

(a)“atklāj” — norāda, ka noteikumu paredz informācijas atklāšanas prasība vai datu punkts;

(b)“var atklāt” — norāda uz brīvprātīgu informācijas atklāšanu, lai veicinātu labu praksi.

Turklāt ESRS ir izmantots termins “ņem vērā”, norādot jautājumus, resursus vai metodiku, kas uzņēmumam attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā vai jāizmanto, sagatavojot atklājamo informāciju.

2.Informācijas kvalitatīvās iezīmes

19.Gatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums piemēro:

(a)informācijas kvalitatīvās pamatiezīmes (t. i., relevanci un precīzu atspoguļojumu) un

(b)informāciju uzlabojošās kvalitatīvās iezīmes (t. i., salīdzināmību, pārbaudāmību un saprotamību).

20.Šīs informācijas kvalitatīvās iezīmes ir definētas un aprakstītas šā standarta B papildinājumā.

3. Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

21.Uzņēmums ziņo par ilgtspējas jautājumiem, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, kā definēts un izskaidrots šajā nodaļā.

3.1Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

22.Ieinteresētās personas ir personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu vai kuras uzņēmums var ietekmēt. Pastāv divas galvenās ieinteresēto personu grupas:

(a)skartās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvā vai negatīvā veidā ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbība un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības visā vērtības ķēdē, un

(b)ilgtspējas deklarāciju lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu galvenie lietotāji (esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori, tajā skaitā aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi ilgtspējas deklarāciju lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.

23.Dažas ieinteresētās personas, bet ne visas, var piederēt pie abām 22. punktā minētajām grupām.

24.Sadarbība ar skartajām ieinteresētajām personām ir būtiska uzņēmuma nepārtrauktajam pienācīgas rūpības procesam (sk. 4. nodaļu “Pienācīga rūpība”) un ilgtspējas būtiskuma novērtējumam. Tas ietver uzņēmuma procesus, ar ko identificē un novērtē faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi un kas pēc tam tiek izmantoti novērtēšanas procesā, lai identificētu būtisko ietekmi ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām (sk. šā standarta 3.4. iedaļu).

3.2Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

25.Būtiskuma novērtējuma veikšana (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums” un 3.5. iedaļu “Finansiālais būtiskums”) ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu noteikt būtisko ietekmi, riskus un iespējas, par ko jāsniedz ziņas.

26.Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ilgtspējas ziņu sniegšanai saskaņā ar ESRS. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma īstenoto procesu, lai noteiktu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma.

27.Šā standarta A papildinājumā iekļautajās piemērošanas prasībās ir norādīts tematiskajā ESRS ietverto ilgtspējas jautājumu saraksts, kas iedalīts pa tematiem, apakštematiem un apakštemata apakštematiem, lai atbalstītu būtiskuma novērtējuma veikšanu. E papildinājumā “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma” ir sniegta šajā iedaļā aprakstītā būtiskuma novērtējuma sagatavošanas procesa ilustrācija.

28.Ilgtspējas jautājums ir “būtisks”, ja tas atbilst kritērijiem, kas definēti saistībā ar ietekmes būtiskumu (sk. šā standarta 3.4. iedaļu) vai finansiālo būtiskumu (sk. šā standarta 3.5. iedaļu), vai abiem šiem kritērijiem.

29.Neatkarīgi no būtiskuma novērtējuma iznākuma uzņēmums vienmēr atklāj informāciju, kas prasīta: ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” (t. i., visas informācijas atklāšanas prasības un datu punkti, kas noteikti ESRS 2) un informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” (arī datu punkti), kas uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajos ESRS, kas ir piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija””.

30.Ja uzņēmums, pamatojoties uz būtiskuma novērtējuma rezultātiem, secina, ka ilgtspējas jautājums ir būtisks un par to ESRS 2 IRO-1, IRO-2 un SBM-3 ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, tas:

(a)atklāj informāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām (arī piemērošanas prasībām), kas attiecas uz konkrēto ilgtspējas jautājumu attiecīgajā tematiskajā un nozarei specifiskajā ESRS; un

(b)sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju (sk. šā standarta 11. punktu un AR 1–AR 5), ja attiecīgais būtiskais ilgtspējas jautājums nav ietverts ESRS vai ir ietverts ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi.

31.Piemērojamo informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasībā (arī tās datu punktos) vai uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, iekļauj, ja uzņēmuma vērtējumā tā ir būtiska no viena vai vairākiem šādiem ilgtspējas deklarāciju aspektiem:

(a)informācijas nozīmīgums saistībā ar jautājumu, ko tā atspoguļo vai paskaidro; vai

(b)šādas informācijas spēja nodrošināt lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzības, arī to vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primāro lietotāju vajadzības, kas minēti 48. punktā, un/vai to lietotāju vajadzības, kurus galvenokārt interesē uzņēmuma ietekme.

32.Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1 “Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2 “ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas. Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.

33.Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, kas ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums iekļauj informāciju, kas noteikta visās informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajā ESRS, kurš attiecas uz konkrēto jautājumu, un attiecīgajā minimālās informācijas atklāšanas prasībā par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas prasīti saskaņā ar ESRS 2. Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas noteikta vai nu tematiskā ESRS vai nozarei specifiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībās, vai arī minimālās informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2, jo tas nav pieņēmis attiecīgo rīcībpolitiku, īstenojis attiecīgas darbības un noteicis attiecīgus mērķrādītājus, tas par to paziņo un var norādīt termiņu, kādā tas plāno to izdarīt.

34.Atklājot informāciju par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, uzņēmums:

(a)iekļauj informācijas atklāšanas prasībā noteikto informāciju, ja tas uzskata, ka šāda informācija ir būtiska, un

(b)var neiekļaut informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasības datu punktā, ja uzņēmuma vērtējumā šāda informācija nav būtiska un tas secina, ka šāda informācija nav nepieciešama informācijas atklāšanas prasības mērķa sasniegšanai.

35.Ja uzņēmums neiekļauj datu punktā noteiktu informāciju, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti ESRS 2 B papildinājumā, tas skaidri norāda, ka attiecīgā informācija nav “būtiska”.

36.Uzņēmums nosaka, kā tas piemēro kritērijus (arī atbilstošas robežvērtības), lai noteiktu:

(a)informāciju, kas jāsniedz, ziņojot par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, kā norādīts 34. punktā, un

(b)informāciju, kas jāatklāj kā uzņēmumam specifiska atklājamā informācija.

3.3Dubultais būtiskums

37.Dubultajam būtiskumam ir divi pamataspekti: ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ja vien nav norādīts citādi, termini “būtisks” un “būtiskums” tiek lietoti visā ESRS, lai apzīmētu dubulto būtiskumu.

38.Ietekmes būtiskuma un finansiālā būtiskuma novērtējumi ir savstarpēji saistīti, un ir jāņem vērā šo divu pamataspektu savstarpējā atkarība. Kopumā izejas punkts ir ietekmes novērtējums, tomēr var būt arī tādi būtiski riski un iespējas, kas nav saistīti ar uzņēmuma ietekmi. Ilgtspējas ietekme var būt finansiāli būtiska jau sākotnēji vai kļūt finansiāli būtiska, kad var pamatoti gaidīt, ka tā ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansēm vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai ietekme ir finansiāli būtiska, to atspoguļo ietekmes būtiskuma perspektīva.

39.Apzinot un novērtējot ietekmi, riskus un iespējas uzņēmuma vērtības ķēdē, lai noteiktu to būtiskumu, uzņēmums galveno uzmanību pievērš jomām, kurās ietekme, riski un iespējas ir uzskatāmi par iespējamiem, pamatojoties uz darbības veidu, darījuma attiecībām, ģeogrāfiju vai citiem attiecīgiem faktoriem.

40.Uzņēmums ņem vērā, kā to ietekmē tā atkarība no dabas resursu, cilvēkresursu un sociālo resursu pieejamības par atbilstošām cenām un atbilstošā kvalitātē, neatkarīgi no tā iespējamās ietekmes uz šiem resursiem.

41.Uzņēmuma galvenā ietekme, riski un iespējas tiek uzskatīti par tādiem pašiem kā būtiskā ietekme, riski un iespējas, kas identificēti saskaņā ar dubultā būtiskuma principu, tāpēc par tiem ziņo uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā.

42.Uzņēmums piemēro šā standarta 3.4. un 3.5. iedaļā noteiktos kritērijus, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības. Lai noteiktu, kuru ietekmi, riskus un iespējas uzņēmums ir identificējis un risinājis kā būtiskus, un lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām, ir nepieciešamas atbilstošas robežvērtības. Dažos pašreizējos standartos un sistēmās, atsaucoties uz robežvērtību, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi, kas ESRS ir raksturota kā “būtiska ietekme”, tiek izmantots termins “nozīmīgākā ietekme”.

3.4Ietekmes būtiskums

43.Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu, pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tā ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Darījuma attiecības ietver tās, kas tiek īstenotas uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām.

44.Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

45.Negatīvas ietekmes būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz pienācīgas rūpības procesu, kas definēts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Attiecībā uz faktisko negatīvo ietekmi būtiskuma noteikšanas pamatā ir ietekmes smagums, bet attiecībā uz iespējamo negatīvo ietekmi — ietekmes smagums un varbūtība. Smagumu pamato šādi faktori:

(a)mērogs;

(b)tvērums un

(c)ietekmes neatgriezeniskums.

Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.

46.Attiecībā uz pozitīvu ietekmi būtiskumu nosaka, ņemot vērā:

(a)faktiskās ietekmes mērogu un tvērumu un

(b)iespējamās ietekmes mērogu, tvērumu un varbūtību.

3.5Finansiālais būtiskums

47.Finansiālā būtiskuma tvērums saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu ir tā būtiskuma tvēruma paplašinājums, ko piemēro, nosakot, kura informācija būtu jāiekļauj uzņēmuma finanšu pārskatos.

48.Finansiālā būtiskuma novērtējums ir tās informācijas identificēšana, kas ir būtiska vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu uzņēmumam. Proti, informāciju uzskata par būtisku vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, ja pamatoti gaidāms, ka šādas informācijas nesniegšana, nepareiza atspoguļošana vai maskēšana varētu ietekmēt lēmumus, ko tie pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju.

49.Ilgtspējas jautājums ir būtisks no finansiālā viedokļa, ja tas rada vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu radīt būtisku finansiālu iespaidu uz uzņēmumu. Tā tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Riski un iespējas var izrietēt no pagātnes vai nākotnes notikumiem. Ilgtspējas jautājuma finansiālais būtiskums neaprobežojas ar jautājumiem, kas ir uzņēmuma kontrolē, bet ietver informāciju par būtiskiem riskiem un iespējām, kas attiecināmi uz darījuma attiecībām ārpus konsolidācijas tvēruma, ko izmanto finanšu pārskatu sagatavošanā.

50.Finanšu risku vai iespēju avots ir atkarība no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem. Atkarība var radīt ietekmi divos iespējamos veidos:

(a)tā var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt izmantot vai iegūt tā darījumdarbības procesiem nepieciešamos resursus, kā arī šo resursu kvalitāti un cenas, un

(b)tā var ietekmēt uzņēmuma spēju paļauties uz tā darījumdarbības procesos nepieciešamajām attiecībām ar pieņemamiem nosacījumiem.

51.Risku un iespēju būtiskumu novērtē, pamatojoties uz finansiālā iespaida rašanās varbūtības un iespējamā apmēra kombināciju.

3.6Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

52.Uzņēmuma būtiskuma novērtēšanas procesā var noteikt situācijas, kur tā darbības, kuru mērķis ir novērst noteiktu ietekmi vai riskus vai gūt labumu no noteiktām iespējām saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi vai būtiskus riskus saistībā ar vienu vai vairākiem citiem ilgtspējas jautājumiem. Piemēram:

(a)ražošanas dekarbonizācijas rīcības plāns, kas paredz atteikšanos no noteiktiem produktiem, var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmuma pašu personālu un radīt būtiskus riskus saistībā ar atlaišanas pabalstiem, vai

(b)automobiļu piegādātāja rīcības plāns virzībai uz elektrotransportlīdzekļu piegādi var novest pie tā, ka tradicionālo transportlīdzekļu rezerves daļu ražošanas aktīvi kļūst par balasta aktīviem.

53.Šādās situācijās uzņēmums:

(a)norāda būtiskas negatīvas ietekmes vai būtisku risku esību kopā ar darbībām, kas tos rada, un norāda atsauci uz tematu, ar kuru šī ietekme vai riski ir saistīti, un

(b)sniedz aprakstu par to, kā tiek novērsta būtiskā negatīvā ietekme vai būtiskie riski saskaņā ar tematu, uz kuru tie attiecas.

3.7Sadalījuma līmenis

54.Ja tas ir nepieciešams, lai pareizi izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas, uzņēmums paziņoto informāciju sniedz:

(a)dalījumā pa valstīm, ja starp valstīm pastāv nozīmīgas atšķirības attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un ja informācijas sniegšana augstākā sadalījuma līmenī maskē būtisku informāciju par ietekmi, riskiem vai iespējām, vai

(b)dalījumā pa nozīmīgiem objektiem vai nozīmīgiem aktīviem, ja būtiska ietekme, riski un iespējas ir lielā mērā atkarīgi no konkrētas vietas vai aktīva.

55.Nosakot ziņu sniegšanai atbilstošu sadalījuma līmeni, uzņēmums ņem vērā būtiskuma novērtējumā pieņemto sadalījumu. Atkarībā no uzņēmumam specifiskiem faktiem un apstākļiem var būt nepieciešams sadalījums pa meitasuzņēmumiem.

56.Ja datus no dažādiem līmeņiem vai vairākām vietām viena līmeņa ietvaros apkopo, uzņēmums nodrošina, ka šāda apkopošana nemaskē specifiskumu un kontekstu, kas nepieciešams informācijas interpretācijai. Uzņēmums neapkopo būtiskas vienības, kas atšķiras pēc būtības.

57.Ja uzņēmums sniedz informāciju, kas sadalīta pa nozarēm, tas izmanto ESRS nozaru klasifikāciju, kas jāprecizē deleģētajā aktā, ko pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu. Ja tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS ir prasība, ka, sagatavojot konkrētu informācijas vienību, ir jāpieņem konkrēts sadalījuma līmenis, prevalē tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS paredzētā prasība.

4.Pienācīga rūpība

58.Uzņēmuma ilgtspējas pienācīgas rūpības procesā (turpmāk minētajos starptautiskajos instrumentos saukts par “pienācīgu rūpību”) gūtie rezultāti nodrošina informāciju uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumam. ESRS neparedz nekādas rīcības prasības attiecībā uz pienācīgas rūpības procesu; tie arī nepaplašina un nemaina uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar pienācīgu rūpību.

59.Pienācīga rūpība ir process, kurā uzņēmumi identificē, novērš un mazina faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kas saistīta ar to darījumdarbību, kā arī veic uzskaiti. Tā ietver negatīvo ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Pienācīga rūpība ir pastāvīga prakse, ar kuru reaģē uz uzņēmuma stratēģijas, darījumdarbības modeļa, aktivitāšu, darījuma attiecību, darbības, apgādes un pārdošanas konteksta izmaiņām un ar kuru var izraisīt šādas izmaiņas. Šis process ir aprakstīts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.

60.Šajos starptautiskajos instrumentos ir noteikti vairāki pienācīgas rūpības procesa posmi, tajā skaitā negatīvās ietekmes, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām, identificēšana un novērtēšana. Ja uzņēmums nevar novērst visu ietekmi uzreiz, pienācīgas rūpības process ļauj noteikt rīcības prioritātes, pamatojoties uz ietekmes smagumu un varbūtību. Tieši šis pienācīgas rūpības procesa aspekts tiek izmantots būtiskās ietekmes novērtējumā (sk. šā standarta 3.4. iedaļu). Būtiskās ietekmes identificēšana palīdz arī noteikt būtiskos ilgtspējas riskus un iespējas, kas bieži ir šādas ietekmes rezultāts.

61.Pienācīgas rūpības pamatelementi ir tieši atspoguļoti informācijas atklāšanas prasībās, kas izklāstītas ESRS 2 un tematiskajā ESRS, kā aprakstīts turpmāk.

(a)Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī 3 . Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

I.ESRS 2 GOV-2: “Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un risinātie ilgtspējas jautājumi”;

II.ESRS 2 GOV-3: “Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās” un

III.ESRS 2 SBM-3: “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”.

(b)Skarto ieinteresēto personu 4 iesaiste. Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

I.ESRS 2 GOV-2;

II.ESRS 2 SBM-2: “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”;

III.ESRS 2 IRO-1;

IV.ESRS 2 MDR-P; un

V.tematiskajā ESRS — kurā atspoguļoti dažādi ieinteresēto personu iesaistes posmi un mērķi visā pienācīgas rūpības procesā.

(c)Negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi identificēšana un novērtēšana 5 . Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

I.ESRS 2 IRO-1 (tajā skaitā piemērošanas prasības, kas saistītas ar konkrētiem ilgtspējas jautājumiem attiecīgajā ESRS) un

II.ESRS 2 SBM-3;

(d)Pasākumi negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi novēršanai 6 . Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

I.ESRS 2 MDR-A; un

II.tematiskajā ESRS — kur atspoguļots to darbību klāsts, arī pārkārtošanās plāni, ar kuru palīdzību tiek risināta ietekme.

(e)Šo centienu rezultativitātes uzraudzība 7 . Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

I.ESRS 2 MDR-M;

II.ESRS 2 MDR-T; un

III.tematiskajā ESRS — attiecībā uz rādītājiem un mērķrādītājiem.

5.Vērtības ķēde

5.1Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

62.Ziņojošais uzņēmums saistībā ar ilgtspējas deklarāciju ir tas pats uzņēmums, kurš gatavo saistītos finanšu pārskatus. Piemēram, ja ziņojošais uzņēmums ir mātesuzņēmums, kura pienākums ir gatavot konsolidētos finanšu pārskatus, ilgtspējas deklarācijas būs par grupu. Šo prasību nepiemēro, ja ziņojošajam uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ja tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu.

63.Ilgtspējas deklarācijā sniegto informāciju par ziņojošo uzņēmumu paplašina, iekļaujot informāciju par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas saistīti ar uzņēmumu, izmantojot tā tiešās un netiešās darījuma attiecības augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē (“informācija par vērtības ķēdi”). Paplašinot informāciju par ziņojošo uzņēmumu, uzņēmums iekļauj būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar tā augšupējo(-ām) un lejupējo(-ām) vērtības ķēdi(-ēm):

(a)pēc tam, kad iegūti pienācīgas rūpības procesa un būtiskuma novērtējuma rezultāti, un

(b)saskaņā ar citiem ESRS īpašajām prasībām attiecībā uz vērtības ķēdi.

64.63. punkts prasa nevis sniegt informāciju par katru vērtības ķēdes dalībnieku, bet gan iekļaut vienīgi būtisku informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi. Dažādi ilgtspējības jautājumi var būt būtiski saistībā ar dažādām uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes daļām. Informāciju paplašina, iekļaujot vērtības ķēdes informāciju tikai par tām vērtības ķēdes daļām, kurās jautājums ir būtisks.

65.Uzņēmums vajadzības gadījumā iekļauj būtisku informāciju par vērtības ķēdi, lai:

(a)ļautu ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas un/vai

(b)izveidotu informācijas kopumu, kas atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

66.Nosakot, kurā līmenī savā darbībā un tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē rodas būtisks ilgtspējas jautājums, uzņēmums izmanto savu ietekmes, risku un iespēju novērtējumu, ievērojot dubultā būtiskuma principu (sk. šā standarta 3. nodaļu).

67.Ja saistītie uzņēmumi vai kopuzņēmumi, kas finanšu pārskatos uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes vai proporcionāli konsolidēti, ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes, uzņēmums iekļauj ar šiem saistītajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem saistīto informāciju saskaņā ar 63. punktu atbilstīgi pieejai, kas pieņemta attiecībā uz citām darījuma attiecībām vērtības ķēdē. Šādā gadījumā, nosakot ietekmes rādītājus, saistītā uzņēmuma vai kopuzņēmuma dati neaprobežojas tikai ar turētā pašu kapitāla daļu, bet tiek ņemti vērā, pamatojoties uz ietekmi, kas ir tieši saistīta ar uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības.

5.2Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

68.Uzņēmuma spēja iegūt nepieciešamo informāciju par augsupējo un lejupējo vērtības ķēdi var atšķirties dažādu faktoru dēļ, piemēram, uzņēmuma līgumiskas vienošanās, kontroles līmenis, ko tas īsteno attiecībā uz darbībām ārpus konsolidācijas tvēruma, un tā pirktspēja. Ja uzņēmums nespēj kontrolēt darbības savā augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē un darījuma attiecības, iegūt informāciju par vērtības ķēdi var būt grūtāk.

69.Noteiktos apstākļos uzņēmums nevar savākt informāciju par uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, kā prasīts 63. punktā, pēc tam, kad ir veltītas saprātīgas pūles, lai to izdarītu. Šādos apstākļos uzņēmums aplēš informāciju, kas jāpaziņo par tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, piemēram, nozares vidējos datus un citas aizstājējvērtības.

70.Informācijas iegūšana par vērtības ķēdi varētu būt sarežģīta arī MVU un citu tādu vērtības ķēdes dalībnieku gadījumā, kas neietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā pieprasītās ilgtspējas ziņu sniegšanas darbības jomā (sk. ESRS 2 BP-2 “Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”).

71.Saistībā ar rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem uzņēmums sniedz ziņas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem. Attiecībā uz rādītājiem daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU, piemēram, kad tas aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas.

72.Iekļaujot aplēses, kas veiktas, izmantojot nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, nedrīkst radīt informāciju, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta 2. nodaļu un 7.2. iedaļu “Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti”).

6.Laika periodi

6.1Pārskata periods

73.Pārskata periods, kas noteikts uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai, ir pārskata periods, kas noteikts tā finanšu pārskatu sagatavošanai.

6.2Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

74.Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā attiecīgā gadījumā izveido atbilstošas saiknes starp retrospektīvu un uz nākotni vērstu informāciju, lai veicinātu skaidru izpratni par to, kā vēsturiskā informācija ir saistīta ar informāciju, kas vērsta uz nākotni.

6.3Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

75.Bāzes gads ir vēsturisks atsauces datums vai periods, par kuru ir pieejama informācija un ar kuru var salīdzināt turpmāko informāciju laika gaitā.

76.Uzņēmums, ziņojot par izmaiņām un progresu noteikta mērķrādītāja sasniegšanā, sniedz salīdzināmu informāciju par bāzes gadu attiecībā uz summām, par kurām ziņots pašreizējā pārskata periodā, ja vien attiecīgajā informācijas atklāšanas prasībā jau nav noteikts, kā ziņot par progresu. Uzņēmums var iekļaut arī vēsturisku informāciju par sasniegtajiem atskaites punktiem laikā no bāzes gada līdz pārskata periodam, ja šī informācija ir relevanta.

6.4Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

77.Sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums pārskata perioda beigās pieņem šādus laika intervālus:

(a)attiecībā uz īstermiņa periodu — periodu, ko uzņēmums savos finanšu pārskatos ir pieņēmis par pārskata periodu;

(b)attiecībā uz vidēja termiņa periodu — no a) apakšpunktā noteiktā īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem, un

(c)attiecībā uz ilgtermiņa periodu — pārsniedz 5 gadus.

78.Ja ietekme vai darbības ir paredzamas periodā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, lai sniegtu relevantu informāciju ilgtspējas deklarācijas lietotājiem, uzņēmums ilgtermiņa periodam izmanto sīkāku iedalījumu.

79.Ja konkrētiem informācijas atklāšanas posteņiem citos ESRS ir nepieciešamas atšķirīgas vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, prevalē citos ESRS sniegtās definīcijas.

80.Var būt apstākļi, kad 77. punktā noteikto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu izmantošanu rezultātā tiek radīta nerelevanta informācija, jo uzņēmums izmanto atšķirīgu i) savu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un pārvaldības procesu definīciju vai ii) savu darbību un mērķrādītāju noteikšanas definīciju. Šie apstākļi var būt saistīti ar nozarei raksturīgām iezīmēm, piemēram, naudas plūsmām un darījumdarbības cikliem, kapitālieguldījumu paredzamo ilgumu, laika periodiem, kuros ilgtspējas deklarāciju lietotāji veic novērtējumus, vai plānošanas periodiem, ko uzņēmuma nozarē parasti izmanto lēmumu pieņemšanai. Šādos apstākļos uzņēmums var pieņemt atšķirīgas vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa periodu definīcijas (sk. ESRS 2 BP-2, 9. punkts).

81.Atsauces uz “īstermiņa”, “vidēja termiņa” un “ilgtermiņa” periodu ESRS attiecas uz laika periodu, ko uzņēmums noteicis saskaņā ar 77.–80. punktu.

7.Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

82.Šajā nodaļā ir sniegtas vispārīgas prasības, kas jāpiemēro, sagatavojot un sniedzot ilgtspējas informāciju.

7.1Salīdzināmas informācijas sniegšana

83.Uzņēmums atklāj iepriekšējā perioda salīdzināmu informāciju par visiem kvantitatīvajiem rādītājiem un naudas summām, kas atklātas pašreizējā pārskata periodā. Ja tas ir būtiski, lai izprastu pašreizējā perioda ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums atklāj arī salīdzināmu informāciju ilgtspēju aprakstošajam saturam.

84.Ja uzņēmums sniedz salīdzināmu informāciju, kas atšķiras no iepriekšējā periodā sniegtās informācijas, tas atklāj:

(a)starpību starp iepriekšējā periodā uzrādīto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli un

(b)skaitļa pārskatīšanas iemeslus.

85.Dažkārt ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pašreizējo pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu retrospektīvi piemērot rādītāju vai mērķrādītāju jaunu definīciju, vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt praktiski neiespējami atkārtoti iegūt informāciju (sk. ESRS 2 BP-2). Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums šo faktu atklāj.

86.Ja ESRS prasīts uzņēmumam uzrādīt vairāk nekā vienu salīdzināmo periodu attiecībā uz kādu rādītāju vai datu punktu, prevalē attiecīgā ESRS prasības.

7.2Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

87.Ja kvantitatīvos rādītājus un naudas summas — arī informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. šā standarta 5. nodaļu) — nevar izmērīt tieši un tos var tikai aplēst un, var rasties mērījuma nenoteiktība.

88.Uzņēmums atklāj informāciju, lai lietotāji varētu saprast būtiskākās neskaidrības, kas ietekmē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, kuras norādītas ilgtspējas deklarācijā.

89.Pamatotu pieņēmumu un aplēšu (arī scenāriju vai jutīguma analīzes) izmantošana ir būtiska ar ilgtspēju saistītu rādītāju sagatavošanas daļa, un tā nemazina informācijas lietderību, ja pieņēmumi un aplēses ir precīzi aprakstīti un izskaidroti. Pat tas, ka mērījuma nenoteiktības pakāpe ir augsta, ne vienmēr nozīmē, ka šāds pieņēmums vai aplēses nesniedz noderīgu informāciju vai neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

90.Ilgtspējības deklarācijas sagatavošanā izmantotie dati un pieņēmumi pēc iespējas atbilst attiecīgajiem finanšu datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti uzņēmuma finanšu pārskatos.

91.Dažos ESRS ir prasīts atklāt tādu informāciju kā paskaidrojumi par iespējamiem nākotnes notikumiem ar neskaidru iznākumu. Vērtējot, vai informācija par šādiem iespējamiem nākotnes notikumiem ir būtiska, uzņēmums atsaucas uz šā standarta 3. nodaļā minētajiem kritērijiem un ņem vērā:

(a)notikumu iespējamo finansiālo iespaidu (iespējamais iznākums);

(b)iespējamo notikumu izraisītās ietekmes uz cilvēkiem vai vidi smaguma pakāpi un varbūtību, ņemot vērā 45. punktā noteiktos smaguma faktorus; un

(c)visus iespējamos iznākumus un visu šo iespējamo iznākumu varbūtību.

92.Novērtējot iespējamos iznākumus, uzņēmums ņem vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, tajā skaitā informāciju par maz ticamiem iznākumiem ar lielu ietekmi, kuri varētu kļūt būtiski, ja tos vērtē kā kopumu. Piemēram, uzņēmums var būt pakļauts vairākiem ietekmes aspektiem vai riskiem, no kuriem katrs var izraisīt viena veida traucējumus, piemēram, uzņēmuma piegādes ķēdes traucējumus. Informācija par atsevišķu riska avotu var nebūt būtiska, ja maz ticams, ka šāda avota radīti traucējumi varētu rasties. Tomēr informācija par kopējo piegādes ķēdes traucējumu risku no visiem avotiem varētu būt būtiska (sk. ESRS 2 BP-2).

7.3Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

93.Dažos gadījumos uzņēmums var saņemt informāciju pēc pārskata perioda, bet pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par apstākļiem, kas pastāv perioda beigās, uzņēmums to ņem vērā un vajadzības gadījumā atjaunina aplēses un informāciju par ilgtspēju, ņemot vērā jauno informāciju.

94.Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas rodas pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums vajadzības gadījumā sniedz aprakstošu informāciju, kurā norāda šo notikumu pēc pārskata gada beigām esību, būtību un iespējamās sekas.

7.4Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

95.Rādītāju (arī rādītāju, ko izmanto mērķrādītāju noteikšanai un to sasniegšanas progresa uzraudzībai) definīcijai un aprēķiniem laika gaitā jābūt konsekventiem. Uzņēmums iesniedz pārveidotus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami (sk. ESRS 2 BP-2), ja:

(a)tas ir no jauna definējis vai aizstājis kādu rādītāju vai mērķrādītāju;

(b)ir identificējis jaunu informāciju saistībā ar aplēstiem skaitļiem, kas atklāti iepriekšējā periodā, un jaunā informācija sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši šajā periodā.

7.5Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

96.Uzņēmums koriģē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, koriģējot iepriekšējā(-o) perioda(-u) salīdzināmās summas, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Šī prasība neattiecas uz pārskata periodiem pirms pirmā gada, kad uzņēmums piemēro ESRS.

97.Iepriekšējo periodu kļūdas ir izlaidumi un nepareizi apgalvojumi uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem. Šādas kļūdas rodas, ja netiek izmantota vai tiek nepareizi izmantota uzticama informācija:

(a)kura bija pieejama, kad vadības ziņojums, kas ietver šo periodu ilgtspējas deklarāciju, tika apstiprināts publiskošanai, un

(b)attiecībā uz kuru varētu pamatoti gaidīt, ka tā ir iegūta un ņemta vērā, sagatavojot šajos pārskatos iekļauto ilgtspējas informāciju.

98.Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas rādītāju un mērķrādītāju definīciju piemērošanā, pārprastus faktus vai faktu nepareizu interpretāciju, kā arī krāpšanu.

99.Iespējamās kļūdas pašreizējā pārskata periodā, kas atklātas attiecīgajā periodā, tiek izlabotas pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Tomēr būtiskas kļūdas dažkārt tiek atklātas tikai nākamajā periodā.

100.Ja nav praktiski iespējams noteikt kādas kļūdas ietekmi uz visiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums koriģē salīdzināmo informāciju, lai izlabotu attiecīgo kļūdu no agrākā iespējamā datuma. Koriģējot par iepriekšējo periodu atklāto informāciju, uzņēmums neizmanto retrospektīvu skatījumu, nedz izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, nedz aplēšot iepriekšējā periodā atklātās summas. Šī prasība skar gan uz pagātni, gan uz nākotni vērstas informācijas atklāšanu.

101.Kļūdu korekcijas nodala no aplēšu izmaiņām. Aplēses varētu būt jāpārskata, tiklīdz kļūst zināma papildu informācija (sk. ESRS 2 BP-2).

7.6Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

102.Ja uzņēmums sniedz ziņas konsolidētā līmenī, tas veic būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumu visai konsolidētajai grupai neatkarīgi no tā grupas juridiskās struktūras. Tas nodrošina, ka ir aptverti visi meitasuzņēmumi tā, lai varētu objektīvi identificēt būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Kritērijus un robežvērtības, kas nepieciešami, lai ietekmi, risku vai iespēju novērtētu kā būtisku, nosaka, pamatojoties uz šā standarta 3. nodaļu.

103.Ja uzņēmums konstatē ievērojamas atšķirības starp būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un viena vai vairāku meitasuzņēmumu būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām, uzņēmums sniedz atbilstošu attiecīgā meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmes, risku un iespēju aprakstu.

104.Novērtējot, vai atšķirības starp būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un vienas vai vairāku meitasuzņēmumu būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām ir ievērojamas, uzņēmums var ņemt vērā dažādus apstākļus, piemēram, to, vai meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi darbojas citā nozarē nekā pārējā grupa, vai arī 3.7. iedaļā “Sadalījuma līmenis” atspoguļotos apstākļus.

7.7Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

105.Uzņēmumam nav pienākums izpaust klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, pat ja šāda informācija ir uzskatāma par būtisku.

106.Ja, atklājot informāciju par savu stratēģiju, plāniem un darbībām, īpaša informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, ir relevanta, lai sasniegtu informācijas atklāšanas prasības mērķi, uzņēmums šo īpašo informāciju tomēr var nenorādīt, ja:

(a)tā ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

(b)tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena, un

(c)uzņēmums ir veicis saprātīgus pasākumus, lai saglabātu šīs informācijas slepenību.

107.Ja uzņēmums iesniegtajās ziņās neietver klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, vai īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, jo tā atbilst iepriekšējā punktā noteiktajiem kritērijiem, tas izpilda informācijas atklāšanas prasības, izpaužot visu pārējo pieprasīto informāciju.

108.Uzņēmums velta saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka, neraugoties uz iesniegtajās ziņās neietverto klasificēto informāciju vai sensitīvo informāciju, vai īpašo informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, attiecīgās atklātās informācijas vispārējā relevance nav mazināta.

7.8Ziņu sniegšana par iespējām

109.Sniedzot ziņas par iespējām, atklājamajā informācijā būtu jāiekļauj aprakstoša informācija, kas ļauj lasītājam izprast uzņēmuma vai visas nozares iespējas. Sniedzot ziņas par iespējām, uzņēmums ņem vērā atklājamās informācijas būtiskumu. Šajā kontekstā tas cita starpā ņem vērā šādus faktorus:

(a)to, vai attiecīgā iespēja pašlaik tiek izmantota un ir iekļauta uzņēmuma vispārējā stratēģijā, nevis ir uzņēmuma vai nozares vispārēja iespēja, un

(b)to, vai finansiālā iespaida kvantitatīvo rādītāju iekļaušana ir piemērota, ņemot vērā izdarāmo pieņēmumu skaitu un no tā izrietošo nenoteiktību.

8.    Ilgtspējas deklarācijas struktūra

110.Šajā nodaļā aprakstītas pamatprasības, saskaņā ar kurām uzņēmuma vadības ziņojumā sniedzama informācija par ilgtspējas jautājumiem (t. i., ilgtspējas deklarācija), kas sagatavota atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantam. Šāda informācija tiek sniegta vadības ziņojuma īpašā iedaļā, un to dēvē par ilgtspējas deklarāciju. Šā standarta F papildinājumā ir sniegts “ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs”, kas ilustrē tādu ilgtspējas deklarāciju, kura struktūra atbilst šīs nodaļas prasībām.

8.1. Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

111.Ilgtspējas informāciju sniedz:

(a)tādā veidā, kas ļauj nošķirt atklājamo informāciju, kura prasīta saskaņā ar ESRS, un citu vadības ziņojumā iekļauto informāciju, un

(b)strukturētu tādā veidā, kas atvieglo piekļuvi ilgtspējas deklarācijai un tās izpratni gan cilvēkam lasāmā, gan mašīnlasāmā formātā.

8.2. Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

112.Izņemot attiecībā uz iespēju iekļaut informāciju ar atsauci saskaņā ar šā standarta 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”, uzņēmums vadības ziņojuma īpašajā iedaļā ziņo par visu piemērojamo atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS saskaņā ar šā standarta 1. nodaļu.

113.Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā sniedz informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 8 8. pantu un Komisijas deleģētajām regulām, kurās norādīts šādas atklājamās informācijas saturs un citi nosacījumi. Uzņēmums nodrošina, ka šī informācija ilgtspējas deklarācijā ir atsevišķi identificējama. Informāciju, kas jāatklāj par katru Taksonomijas regulā noteikto vidisko mērķi, sniedz kopā skaidri identificējamā ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Uz šo informāciju neattiecas ESRS noteikumi, izņemot šo punktu un šā standarta 115. punkta pirmo teikumu.

114.Kad uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā iekļauj papildu informāciju, kas izriet no i) citiem tiesību aktiem, kas pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas informāciju, vai ii) vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām, cita starpā neobligātiem norādījumiem un nozarei specifiskiem norādījumiem, ko publicējušas citas standartu noteicējas struktūras (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotajiem tehniskajiem materiāliem), šāda atklājamā informācija:

a) ir skaidri identificēta ar attiecīgu atsauci uz saistīto tiesību aktu, standartu vai sistēmu (sk. ESRS 2 BP-2, 15. punkts);

b) atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas noteiktas šā standarta 2. nodaļā un B papildinājumā.

115.Uzņēmums strukturē savu ilgtspējas deklarāciju četrās daļās šādā secībā: vispārīgā informācija, vidiskā informācija (tajā skaitā informācija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu), sociālā informācija un pārvaldības informācija. Ievērojot šā standarta 3.6. iedaļas “Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai” noteikumu, ja vienā daļā sniegtā informācija ietver informāciju, kas jāpaziņo citā daļā, uzņēmums vienā daļā var sniegt atsauci uz informāciju, kas sniegta citā daļā, lai tā nedublētos. Uzņēmums var piemērot sīki izstrādātu struktūru, kas parādīta šā standarta F papildinājumā.

116.Informāciju, kas prasīta nozarei specifiskajā ESRS, grupē pa ziņu sniegšanas jomām un attiecīgā gadījumā — pa ilgtspējas tematiem. To uzrāda kopā ar informāciju, kas prasīta ESRS 2 un attiecīgajā tematiskajā ESRS.

117.Ja uzņēmums rada būtisku, uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju saskaņā ar 11. pantu, tas sniedz šo informāciju līdztekus pašai relevantākajai vispārīgajai un nozarei specifiskajai atklājamajai informācijai.

9.Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

118.Uzņēmums sniedz informāciju, kas ļauj tā ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast saikni starp dažādo informāciju šajā deklarācijā un saikni starp informāciju ilgtspējas deklarācijā un citu informāciju, ko uzņēmums atklāj citās uzņēmuma pārskatu daļās.

9.1. Iekļaušana ar atsauci

119.Ar noteikumi, ka ir izpildīti 120. punktā minētie nosacījumi, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā (arī informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā), var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz:

(a)citu vadības ziņojuma iedaļu;

(b)finanšu pārskatiem;

(c)paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (ja tas nav vadības ziņojuma daļa);

(d)atalgojuma ziņojumu, kas pieprasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/36/EK 9 ;

(e)Regulas (ES) 2017/1129 9. pantā minēto universālo reģistrācijas dokumentu 10 ; un

(f)publisko informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013.(3. pīlāra informācija) 11 . Ja uzņēmums ar atsauci iekļauj 3. pīlāra informāciju, tas nodrošina, ka šī informācija atbilst ilgtspējas deklarācijā izmantotajam konsolidācijas tvērumam, vajadzības gadījumā papildinot iekļauto informāciju ar papildu elementiem.

120.Uzņēmums var iekļaut 119. punktā uzskaitīto informāciju ar atsauci uz dokumentiem vai to daļu ar nosacījumu, ka ar atsauci iekļautā atklājamā informācija:

(a)ir atsevišķs informācijas elements, kas skaidri norādīts attiecīgajā dokumentā kā tāds, kas attiecas uz relevanto informācijas atklāšanas prasību vai relevanto konkrēto datu punktu, kas paredzēts informācijas atklāšanas prasībā);

(b)tiek publicēta pirms vadības ziņojuma vai vienlaikus ar to;

(c)ir tajā pašā valodā kā ilgtspējas deklarācija;

(d)ir ar vismaz tādu pašu ticamības līmeni kā ilgtspējas deklarācija un

(e)atbilst tādām pašām tehniskās digitalizācijas prasībām kā ilgtspējas deklarācija.

121.Ja 120. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā, tostarp informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā, var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz uzņēmuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar ES vides vadības un audita sistēmas (EMAS) Regulu (ES) Nr. 1221/2009 12 . Šādā gadījumā uzņēmums nodrošina, ka ar atsauci iekļautā informācija tiek sagatavota, izmantojot to pašu ESRS informācijas sagatavošanas pamatu, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu un vērtības ķēdes informācijas apstrādi.

122.Gatavojot ilgtspējas deklarāciju un izmantojot iekļaušanu ar atsauci, uzņēmums ņem vērā paziņotās informācijas vispārējo saskaņotību un nodrošina, ka iekļaušana ar atsauci nepasliktina ilgtspējas deklarācijas saprotamību. Šā standarta G papildinājumā “Iekļaušanas ar atsauci piemērs” ir sniegts ilustratīvs iekļaušanas ar atsauci piemērs (sk. ESRS 2 BP-2).

9.2. Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatiem

123.Uzņēmums apraksta attiecības starp dažādām informācijas daļām. Lai to izdarītu, varētu būt nepieciešams sasaistīt aprakstošo informāciju par pārvaldību, stratēģiju un riska pārvaldību ar saistītiem rādītājiem un mērķrādītājiem. Piemēram, sniedzot saistītu informāciju, uzņēmumam varētu būt jāpaskaidro, kā tā stratēģija ietekmē vai varētu ietekmēt tā finanšu pārskatus vai finanšu plānus, vai arī to, kā tā stratēģija ir saistīta ar rādītājiem un mērķrādītājiem, ko tas izmanto, lai novērtētu progresu attiecībā pret darbības rezultātiem. Turklāt uzņēmumam, iespējams, jāpaskaidro, kā dabas resursu izmantojums un izmaiņas piegādes ķēdē var pastiprināt, mainīt vai samazināt tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Uzņēmumam varētu būt jāsasaista šī informācija par pašreizējo vai paredzamo finanšu iespaidu uz tā ražošanas izmaksām, uz tā stratēģisko reakciju šādas ietekmes vai risku mitigācijai un uz tā saistītajām investīcijām jaunos aktīvos. Uzņēmumam var būt nepieciešams arī saistīt aprakstošu informāciju ar saistītajiem rādītājiem un mērķrādītājiem, kā arī ar informāciju finanšu pārskatos. Šīs saiknes aprakstošā informācija tiek veidota skaidri un kodolīgi.

124.Ja ilgtspējas deklarācijā ir iekļautas naudas summas vai citi kvantitatīvi datu punkti, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un ir atspoguļoti finanšu pārskatos (tieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju), uzņēmums iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu punktu, kurā var atrast attiecīgo informāciju.

125.Ilgtspējas deklarācijā var iekļaut naudas summas vai citus kvantitatīvus datu punktus, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un kas ir vai nu uzņēmuma finanšu pārskatos uzrādīto naudas summu vai kvantitatīvo datu apkopojums vai arī to daļa (netieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju). Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kā šīs summas vai datu punkti ilgtspējas deklarācijā attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām. Šajā atklājamajā informācijā iekļauj atsauci uz uzņēmuma finanšu pārskatu posteni un/vai attiecīgajiem punktiem, kuros ir atrodama attiecīgā informācija. Attiecīgā gadījumā var sagatavot saskaņojumu, un to var sniegt tabulas veidā.

126.Ja uz informāciju neattiecas 124. un 125. punkts, uzņēmums norāda, pamatojoties uz būtiskuma slieksni, ilgtspējas deklarācijā iekļauto nozīmīgo datu, izdarīto pieņēmumu un kvalitatīvās informācijas saskanīgumu ar attiecīgajiem finanšu pārskatos iekļautajiem datiem, pieņēmumiem un kvalitatīvo informāciju. Tā var notikt, ja ilgtspējas deklarācijā ir norādīta šāda informācija:

(a)naudas summas vai citi kvantitatīvi dati, kas saistīti ar finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām vai citiem kvantitatīviem datiem, vai

(b)kvalitatīvā informācija, kas ir saistīta ar finanšu pārskatos sniegto kvalitatīvo informāciju.

127.126. punktā prasīto saskanīgumu nodrošina viena datu punkta līmenī, un tajā iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu piezīmju posteni vai punktu. Ja nozīmīgi dati, pieņēmumi un kvalitatīvā informācija nav saskanīgi, uzņēmums norāda šo faktu un paskaidro iemeslu.

128.Tādu posteņu piemēri, par kuriem ir jāsniedz 126. punktā minētais paskaidrojums:

(a)ja pārskata datumā viens un tas pats rādītājs ir uzrādīts finanšu pārskatos un nākotnes periodu prognozēs ilgtspējas deklarācijā; un

(b)ja ilgtspējas deklarācijā iekļauto rādītāju izstrādei tiek izmantotas makroekonomiskās vai darījumdarbības prognozes un tās ir arī relevantas, aplēšot aktīvu atgūstamo vērtību, saistību summu vai uzkrājumus finanšu pārskatos.

129.Tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS var ietvert prasības iekļaut saskaņojumus vai ilustrēt datu un pieņēmumu saskanīgumu attiecībā uz konkrētām informācijas atklāšanas prasībām. Šādos gadījumos prevalē šo ESRS prasības.

10. Pārejas noteikumi

10.1. Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

130.Paredzams, ka, izstrādājot turpmākas informācijas atklāšanas prasības, mainīsies arī tas, kādā mērā ESRS ir ietverti ilgtspējas jautājumi. Tāpēc laika gaitā, visticamāk, samazināsies vajadzība pēc uzņēmumam specifiskas atklājamās informācijas, jo īpaši pēc turpmākas nozarei specifisku standartu pieņemšanas.

131.Nosakot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums var pieņemt pārejas pasākumus šādas informācijas sagatavošanai pirmo trīs gadu ilgtspējas deklarācijās, saskaņā ar kurām tas prioritārā kārtā:

(a)sniedzamajās ziņās iekļauj uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, ko tas ziņojis iepriekšējos periodos, ja šī informācija atbilst šā standarta 2. nodaļā minētajām informācijas kvalitatīvajām iezīmēm vai ir pielāgota, lai tām atbilstu, un

(b)papildina sniedzamo informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz tematisko ESRS, ar atbilstošu papildu sniedzamās informācijas kopumu, lai aptvertu ilgtspējas jautājumus, kas ir būtiski uzņēmumam tā nozarē(-ēs), izmantojot labāko pieejamo praksi un/vai pieejamās sistēmas vai ziņu sniegšanas standartus, piemēram, IFRS nozarei specifisku standartu un GRI nozaru standartus.

10.2. Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

132.Pirmajos trīs gados, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS, ja nav pieejama kāda daļa no nepieciešamās informācijas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, uzņēmums paskaidro, kādas darbības veiktas, lai iegūtu informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc šo informāciju nav bijis iespējams iegūt, un uzņēmuma plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē.

133.Lai ņemtu vērā grūtības, kādas uzņēmumiem var rasties, apkopojot informāciju no vērtības ķēdes dalībniekiem, un lai mazinātu slogu MVU vērtības ķēdē, pirmos trīs gadus, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas ziņas saskaņā ar ESRS:

(a)atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saskaņā ar ESRS 2 un citiem ESRS, uzņēmums var ierobežot informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi līdz informācijai, kas pieejama uzņēmuma iekšienē, piemēram, datiem, kas jau ir pieejami uzņēmumam, un publiski pieejamai informācijai; un

(b)atklājot rādītājus, uzņēmumam nav jāiekļauj informācija par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izņemot datu punktus, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kā norādīts ESRS 2 B papildinājumā.

134.132. un 133. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais vērtības ķēdes dalībnieks ir vai nav MVU.

135.Sākot no ceturtā gada, kad uzņēmums sniedz ziņas saskaņā ar ESRS, tas iekļauj informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi atbilstīgi 63. punktam. Šajā kontekstā informācija, kas saskaņā ar ESRS ir jāsaņem no MVU, kuri darbojas uzņēmuma augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē, nepārsniegs to, kas ietverts topošajā ESRS biržā kotētiem MVU.

10.3. Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

136.Lai atvieglotu šā standarta pirmreizējo piemērošanu, uzņēmums pirmajā gadā, kad tas gatavo ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar ESRS, var neatklāt salīdzināmo informāciju, kā noteikts 7.1. iedaļā “Salīdzināmas informācijas sniegšana”. Informācijas izpaušanas prasībām, kas uzskaitītas C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts”, šis pārejas noteikums attiecas pirmajā gadā, kad pakāpeniski tiek atklāta informācija.

10.4. Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

137.C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts” ir izklāstīti pakāpeniskas ieviešanas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām vai informācijas atklāšanas prasību datu punktiem tematiskajā ESRS, ko var izlaist vai kas nav piemērojami pirmajā(-os) gadā(-os), kad tiek sagatavota ilgtspējas deklarācija saskaņā ar ESRS.

A papildinājums. Piemērošanas prasības

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija

AR 1.Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija ļauj lietotājiem izprast uzņēmuma ietekmi, riskus un iespējas saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem.

AR 2.Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums nodrošina, ka:

(a)atklājamā informācija atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas izklāstītas 2. nodaļā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”, un

(b)tā atklātajā informācijā attiecīgā gadījumā ir iekļauta visa būtiskā informācija, kas attiecas uz pārvaldības jomām, par kurām sniedz ziņas, stratēģiju, ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem (sk. ESRS 2 2.–5. nodaļu).

AR 3.Nosakot to rādītāju lietderību, kas iekļaujami uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, uzņēmums ņem vērā, vai:

(a)tā izvēlētie darbības rādītāji sniedz ieskatu par:

I.to, cik efektīvas ir tā veiktās darbības, lai samazinātu negatīvos rezultātus un/vai palielinātu pozitīvos rezultātus cilvēkiem un videi (saistībā ar ietekmi), un/vai

II.varbūtību, ka tā darbības radīs finansiālu iespaidu uzņēmumam (attiecībā uz riskiem un iespējām);

(b)noteiktie rezultāti ir pietiekami ticami, lai precīzi atspoguļotu situāciju, kas nozīmē, ka tie neietver pārmērīgu skaitu pieņēmumu un nezināmo, kas padarītu rādītājus pārāk patvaļīgus, un

(c)tas ir sniedzis pietiekamu kontekstuālo informāciju, lai pienācīgi interpretētu darbības rādītājus, un vai šādas kontekstuālās informācijas atšķirības var ietekmēt rādītāju salīdzināmību laika gaitā.

AR 4.Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums rūpīgi apsver: 

(a)salīdzināmību starp uzņēmumiem, taču vienlaikus nodrošina sniegtās informācijas atbilstību, saprotot, ka salīdzināmība attiecībā uz uzņēmumam specifisko atklājamo informāciju var būt ierobežota. Uzņēmums ņem vērā, vai pieejamās un relevantās sistēmas, iniciatīvas, ziņu sniegšanas standarti un etaloni (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotie tehniskie materiāli) nodrošina elementus, ar ko var maksimāli atbalstīt salīdzināmību, un

(b)salīdzināmību dažādos laikos — metodikas un atklātās informācijas saskanīgums ir galvenais faktors, lai panāktu salīdzināmību dažādos laikos.

AR 5.Papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju ir atrodami, iepazīstoties ar informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar tematisko ESRS, kurā aplūkoti līdzīgi ilgtspējas jautājumi.

Dubultais būtiskums

Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

AR 6.Papildus 22. punktā uzskaitītajām ieinteresēto personu kategorijām bieži sastopamas ieinteresēto personu kategorijas ir šādas: darbinieki un citi strādājošie, piegādātāji, patērētāji, klienti, tiešie lietotāji, vietējās kopienas un personas, kuras atrodas neaizsargātā situācijā, kā arī publiskās iestādes (tajā skaitā regulatori, uzraudzības iestādes un centrālās bankas).

AR 7.Dabu var uzskatīt par ieinteresēto personu, kas nevar pārstāvēt savas intereses. Šajā gadījumā ekoloģiskie dati un dati par sugu saglabāšanu var tikt izmantoti kā palīgmateriāls uzņēmuma būtiskuma novērtējumam.

AR 8.Būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz dialogu ar ieinteresētajām personām. Uzņēmums var sadarboties ar skartajām ieinteresētajām personām vai to pārstāvjiem (piemēram, darbiniekiem vai arodbiedrībām), kā arī ar ilgtspējas deklarāciju lietotājiem un citiem ekspertiem, lai sniegtu ieguldījumu vai atsauksmes par uzņēmuma secinājumiem par tā būtisku ietekmi, riskiem un iespējām.

Ietekmes būtiskuma novērtējums

AR 9.Novērtējot ietekmes būtiskumu un nosakot būtiskos jautājumus, par kuriem jāziņo, uzņēmums ņem vērā šādus četrus posmus:

(a)izpratnes gūšana par uzņēmuma ietekmes kontekstu, tajā skaitā tā darbībām, darījuma attiecībām, un ieinteresētajām personām;

(b)faktiskās un iespējamās ietekmes (gan negatīvās, gan pozitīvās) apzināšana, tostarp sadarbojoties ar ieinteresētajām personām un ekspertiem. Šajā posmā uzņēmums var pamatoties uz zinātniskiem un analītiskiem pētījumiem par ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;

(c)tā faktiskās un iespējamās ietekmes būtiskuma novērtēšanu un būtisko jautājumu noteikšanu. Šajā posmā uzņēmums pieņem robežvērtības, lai noteiktu, kuri ietekmes aspekti tiks ietverti tā ilgtspējas deklarācijā.

Smaguma raksturojums

AR 10.Smagumu nosaka šādi faktori:

(a)mērogs: cik nopietna ir negatīvā ietekme vai cik labvēlīga ir pozitīvā ietekme uz cilvēkiem vai vidi;

(b)tvērums: cik plaša ir negatīvā vai pozitīvā ietekme. Ietekmes uz vidi gadījumā ar tvērumu var saprast videi nodarītā kaitējuma apmēru vai ģeogrāfisko tvērumu. Ietekmes uz cilvēkiem gadījumā ar tvērumu var saprast nelabvēlīgi ietekmēto cilvēku skaitu, un

(c)neatgriezeniskums: vai un cik lielā mērā negatīvo ietekmi var labot, t. i., atjaunot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli.

AR 11.Jebkura no šīm trim iezīmēm (mērogs, tvērums un neatgriezeniskums) var padarīt negatīvu ietekmi par smagu. Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.

Ar uzņēmumu saistīta ietekme

AR 12.Piemēram:

(a)ja uzņēmums savos produktos izmanto kobaltu, kas iegūts, izmantojot bērnu darbu, negatīvā ietekme (t. i., bērnu darbs) ir saistīta ar uzņēmuma produktiem, izmantojot darījuma attiecību līmeņus tā vērtības ķēdē. Šajās attiecībās ietilpst arī lietuve un izrakteņu tirgotājs, un kalnrūpniecības uzņēmums, kas izmanto bērnu darbu; un

(b)ja uzņēmums piešķir finanšu aizdevumus citam uzņēmumam saimnieciskajai darbībai, kas, pārkāpjot saskaņotos standartus, tā darbības vietu tuvumā rada ūdens un zemes piesārņojumu, šī negatīvā ietekme ir saistīta ar aizdevēju uzņēmumu, ņemot vērā tā attiecības ar aizdevumu saņēmušo uzņēmumu.

Finansiālā būtiskuma novērtējums

AR 13.Turpmāk sniegti piemēri, kā ietekme un atkarība rada riskus vai iespējas:

(a)ja uzņēmuma darījumdarbības modelis ir atkarīgs no kāda dabas resursa (piemēram, ūdens), to var ietekmēt šā resursa kvalitātes, pieejamības un cenu izmaiņas;

(b)ja uzņēmuma darbības rada negatīvu ietekmi (piemēram, uz vietējām kopienām), uz šīm darbībām var attiekties stingrāks valdības regulējums un/vai šī ietekme var radīt ar reputāciju saistītas sekas. Tas negatīvi ietekmē uzņēmuma zīmolu, un var rasties lielākas darbā pieņemšanas izmaksas, un

(c)ja uzņēmuma darījumu partneri saskaras ar būtiskiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, arī uzņēmums var būt pakļauts saistītām sekām.

AR 14.Tādu risku un iespēju noteikšana, kas ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ir finansiālā būtiskuma novērtējuma sākumpunkts. Šajā kontekstā uzņēmums ņem vērā:

(a)dabas un sociālo resursu kā finansiālā iespaida avotu atkarības esību (sk. 50. punktu);

(b)tās klasifikāciju kā avotu:

I.riskiem (kas veicina negatīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai palielina novirzi no nākotnē paredzamajām izejošajām naudas plūsmām un/vai negatīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos) vai

II.iespējām (kas veicina pozitīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai samazina novirzi no nākotnes izejošajām naudas plūsmām un/vai pozitīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos).

AR 15.Kad uzņēmums ir identificējis savus riskus un iespējas, tas nosaka, kuri no tiem ir būtiski, lai par tiem ziņotu. To nosaka, pamatojoties uz i) rašanās varbūtības un ii) finansiālā iespaida iespējamā apmēra kombināciju, kas noteikta, pamatojoties uz atbilstošām robežvērtībām. Šajā posmā tas ņem vērā šo risku un iespēju finansiālo iespaidu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz:

(a)scenārijiem/prognozēm, kas tiek uzskatīti par iespējamiem, un

(b)iespējamo finansiālo iespaidu saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, kas izriet vai nu no situācijām, kuru iespējamības robežvērtība ir zemāka par slieksni “drīzāk ir iespējams nekā nav”, vai no aktīviem/pasīviem, kas nav (vai vēl nav) atspoguļoti finanšu pārskatos. Tas ietver šādus elementus:

I.iespējamās situācijas, kas pēc nākotnes notikumu iestāšanās var ietekmēt naudas plūsmas radīšanas potenciālu;

II.kapitāli, kas netiek atzīti kā aktīvi no grāmatvedības un finanšu pārskatu gatavošanas viedokļa, bet kam ir būtiska ietekme uz finanšu rezultātiem (piemēram, dabas kapitāls, intelektuālais (organizatoriskais) kapitāls, cilvēkkapitāls, kā arī sociālais un attiecību kapitāls) un

III.iespējamie nākotnes notikumi, kas var ietekmēt šādu kapitālu attīstību.

Ilgtspējas jautājumi, kas jāiekļauj būtiskuma novērtējumā

AR 16.Veicot būtiskuma novērtējumu, uzņēmums ņem vērā turpmāk norādīto sarakstu, kurā uzskaitīti tematiskajā ESRS ietvertie ilgtspējas jautājumi. Ja uzņēmuma veiktā būtiskuma novērtējuma (sk. ESRS 2 IRO-1) rezultātā kāds no šajā sarakstā minētajiem ilgtspējas jautājumiem tiek atzīts par būtisku, uzņēmums ziņo saskaņā ar atbilstošajām attiecīgā tematiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībām. Šā saraksta izmantošana neaizstāj būtisko jautājumu noteikšanas procesu. Šis saraksts ir instruments, kas palīdz uzņēmumam veikt būtiskuma novērtējumu. Nosakot būtiskos jautājumus, uzņēmumam joprojām ir jāņem vērā tā konkrētie apstākļi. Uzņēmums arī izstrādā uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas nav ietverti ESRS, kā aprakstīts šā standarta 11. punktā.

Tematiskais ESRS	Ilgtspējas jautājumi, kas ietverti tematiskajā ESRS
	Temats	Apakštemats	Apakštemata apakštemati
ESRS E1	Klimata pārmaiņas	·Pielāgošanās klimata pārmaiņām ·Klimata pārmaiņu mazināšana ·Enerģētika
ESRS E2	Piesārņojums	·Gaisa piesārņojums ·Ūdeņu piesārņojums ·Augsnes piesārņojums ·Dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojums ·Vielas, kas rada bažas ·Vielas, kas rada ļoti lielas bažas ·Mikroplastmasa
ESRS E3	Ūdens    un jūras resursi	·Ūdens ·Jūras resursi	·Ūdens patēriņš ·Ūdens ņemšana ·Ūdens novadīšana ·Ūdens novadīšana okeānā ·Jūras resursu ieguve un izmantojums
ESRS E4	Biodaudzveidība un ekosistēmas	·Tiešie biodaudzveidības izzušanas ietekmes faktori	·Klimata pārmaiņas ·Zemes izmantojuma maiņa, saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa ·Tieša ekspluatācija ·Invazīvas svešzemju sugas ·Piesārņojums ·Citi
		·Ietekme uz sugu stāvokli	Piemēram: ·Sugas populācijas lielums ·Sugas globālās izmiršanas risks
		·Ietekme uz ekosistēmu apjomu un stāvokli	Piemēram: ·Zemes degradācija ·Pārtuksnešošanās ·Augsnes noslēgšana
		·Ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un atkarība no tiem
ESRS E5	Aprites ekonomika	·Ienākošie resursi, tajā skaitā resursu izmantojums ·Izejošie resursi, kas saistīti ar produktiem un pakalpojumiem ·Atkritumi
ESRS S1	Pašu personāls	·Darba nosacījumi	·Droša nodarbinātība ·Darba laiks ·Adekvātas algas ·Sociālais dialogs ·Biedrošanās brīvība, uzņēmumu padomju pastāvēšana un darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību ·Koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi ·Darba un privātās dzīves līdzsvars ·Darba aizsardzība
		·Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem	·Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu ·Apmācība un prasmju pilnveide ·Personu ar invaliditāti nodarbināšana un iekļaušana ·Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā ·Daudzveidība
		·Citas ar darbu saistītas tiesības	·Bērnu darbs ·Piespiedu darbs ·Pienācīgi mājokļi ·Privātums
ESRS S2	Darbinieki vērtības ķēdē	·Darba nosacījumi	·Droša nodarbinātība ·Darba laiks ·Adekvātas algas ·Sociālais dialogs ·Biedrošanās brīvība, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšana ·Koplīguma sarunas ·Darba un privātās dzīves līdzsvars ·Darba aizsardzība
		·Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem	·Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu ·Apmācība un prasmju pilnveide ·Personu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana ·Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā ·Daudzveidība
		·Citas ar darbu saistītas tiesības	·Bērnu darbs ·Piespiedu darbs ·Pienācīgi mājokļi ·Ūdens un sanitārija ·Privātums
ESRS S3	Skartās kopienas	·Kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības	·Pienācīgi mājokļi ·Atbilstoša pārtika ·Ūdens un sanitārija ·Ar zemi saistīta ietekme ·Ar drošību saistīta ietekme
		·Kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības	·Vārda brīvība ·Pulcēšanās brīvība ·Ietekmes uz cilvēktiesību aizstāvjiem
		·Pirmiedzīvotāju tautu tiesības	·Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana ·Pašnoteikšanās ·Kultūras tiesības
ESRS S4	Patērētāji un    tiešie lietotāji	·Ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem	·Privātums ·Vārda brīvība ·Piekļuve (kvalitatīvai) informācijai
		·Patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība	·Darba aizsardzība ·Personas drošība ·Bērnu aizsardzība
		·Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana	·Nediskriminēšana ·Piekļuve produktiem un pakalpojumiem ·Atbildīga    tirgvedības prakse
ESRS G1	Darījumdarbība	·Korporatīvā kultūra ·Trauksmes cēlēju aizsardzība ·Dzīvnieku labturība ·Politiskā iesaiste    un lobēšanas darbības ·Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi
		·Korupcija un kukuļošana	·Novēršana    un    atklāšana, arī apmācība ·Incidenti

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

AR 17.Ja uzņēmums, veltījis saprātīgas pūles, nevar savākt informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi saskaņā ar 63. punktu, tas aplēš sniedzamo informāciju, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas tam ir pieejama pārskata datumā bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm. Šāda informācija ietver, bet neaprobežojas ar iekšēju un ārēju informāciju, piemēram, ietver datus no netiešiem avotiem, nozares vidējos datus, paraugu analīzes, tirgus un līdzīgu uzņēmumu grupu datus, citas aizstājējvērtības vai uz izdevumiem balstītus datus.

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

AR 18.Ilustrācijai — atbilstoši šā standarta 8.2. iedaļas “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra” 115. punkta prasībām uzņēmums var sniegt savstarpēju atsauci, ja tas vienas un tās pašas rīcībpolitikas aprakstā aptver vides un sociālos jautājumus. Proti, uzņēmums var ziņot par attiecīgo rīcībpolitiku par vidi sniedzamajā informācijā un sniegt atsauci uz to, sniedzot informāciju par sociālo jomu, vai otrādi. Rīcībpolitiku dažādos tematos ir atļauts izklāstīt konsolidēti.

B papildinājums. Informācijas kvalitatīvās iezīmes

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Šajā papildinājumā ir definētas kvalitatīvās iezīmes, kurām jāatbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar ESRS sagatavotajā ilgtspējas deklarācijā.

Relevance

QC 1.Ilgtspējas informācija ir relevanta, ja tā var ietekmēt lietotāju lēmumus saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju (sk. šā standarta 3. nodaļu).

QC 2.Informācija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu pat tad, ja daži lietotāji izvēlas to neizmantot vai jau ir informēti par to no citiem avotiem. Ilgtspējas informācija var ietekmēt lietotāju lēmumus, ja tai ir prognozējoša vai apstiprinoša vērtība, vai abas šīs vērtības. Informācijai ir prognozējoša vērtība, ja to var izmantot kā ievaddatus procesos, ko lietotāji izmanto, lai prognozētu nākotnes rezultātus. Ilgtspējas informācijai nav jābūt prognozes formā, lai tai būtu prognozējoša vērtība, bet tai ir prognozējoša vērtība, ja lietotāji to izmanto savu prognožu veikšanai.

QC 3.Informācijai ir apstiprinoša vērtība, ja tā sniedz atgriezenisko saiti par iepriekšējiem izvērtējumiem (tos apstiprina vai izmaina).

QC 4.Būtiskums ir uzņēmumam specifisks relevances aspekts, kura pamatā ir to vienību būtība vai apjoms (vai gan būtība, gan apjoms), uz ko attiecas informācija, kā novērtēts uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas kontekstā (sk. šā standarta 3. nodaļu).

Precīzs atspoguļojums

QC 5.Lai informācija būtu noderīga, tai ne tikai jāatspoguļo attiecīgās parādības, bet arī precīzi jāatspoguļo to parādību būtība, ko ar šo informāciju paredzēts atspoguļot. Lai informācija būtu atspoguļota precīzi, tai jābūt i) pilnīgai, ii) neitrālai un iii) precīzai.

QC 6.Pilnīgs ietekmes, riska vai iespējas attēlojums ietver visu būtisko informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai izprastu šo ietekmi, risku vai iespēju. Tas ietver to, kā uzņēmums ir pielāgojis savu stratēģiju, riska pārvaldību un pārvaldību, reaģējot uz šo ietekmi, risku vai iespēju, kā arī rādītājus, kas identificēti, lai noteiktu mērķrādītājus un novērtētu darbības rezultātus.

QC 7.Neitrāls attēlojums ir tāds, kas nav neobjektīvs informācijas atlases vai atklāšanas ziņā. Informācija ir neitrāla, ja tā nav tendencioza, tai nav piešķirta lielāka nozīme, tā nav uzsvērta, tās nozīme nav mazināta vai kā citādi manipulēta, lai lietotājiem būtu lielāka iespēja šo informāciju uztvert labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Tā ir līdzsvarota, lai aptvertu labvēlīgus/pozitīvus un nelabvēlīgus/negatīvus aspektus. Gan negatīvajai un pozitīvajai būtiskajai ietekmei no ietekmes būtiskuma viedokļa, gan būtiskajiem riskiem un iespējām no finansiālā būtiskuma viedokļa tiek pievērsta vienāda uzmanība. Lai informācijas atspoguļojums būtu neitrāls, jebkāda informācija par ilgtspējas mērķiem (piemēram, mērķrādītājiem vai plāniem) attiecas gan uz mērķiem, gan uz faktoriem, kas uzņēmumam varētu traucēt sasniegt šos mērķus.

QC 8.Neitralitāti atbalsta, ievērojot piesardzību, proti — apdomīgumu, kad jāizdara spriedumi nenoteiktības apstākļos. Informācijai neveic neto aprēķinus un to nekompensē, lai tā būtu neitrāla. Piesardzība nozīmē, ka iespējas netiek pārspīlētas un riski netiek novērtēti par zemu. Tāpat piesardzība neļauj pārāk zemu novērtēt iespējas vai pārāk augstu novērtēt riskus. Uzņēmums var uzrādīt neto informāciju papildus bruto vērtībām, ja šāds atspoguļojums nemaskē attiecīgo informāciju un ietver skaidru paskaidrojumu par neto aprēķinu ietekmi un to iemesliem.

QC 9.Informācija var būt precīza, pat ja tā nav pilnīgi precīza visos aspektos. Precīza informācija nozīmē, ka uzņēmums ir ieviesis atbilstošus procesus un iekšējo kontroli, lai izvairītos no būtiskām kļūdām vai būtiskiem nepareiziem apgalvojumiem. Tādējādi aplēses sniedz, skaidri uzsverot to iespējamos ierobežojumus un ar tiem saistīto nenoteiktību (sk. šā standarta 7.2. iedaļu). Nepieciešamās un sasniedzamās precizitātes līmenis, kā arī faktori, kas padara informāciju precīzu, ir atkarīgi no informācijas veida un tajā aplūkoto jautājumu būtības. Piemēram, attiecībā uz precizitāti ir nepieciešams, lai:

(a)faktiskā informācija būtu bez būtiskām kļūdām;

(b)apraksti būtu precīzi;

(c)būtu skaidri norādīts aplēšu, aptuveno vērtību un prognožu attiecīgais raksturs;

(d)nebūtu pieļautas būtiskas kļūdas, izvēloties un piemērojot atbilstošu aplēses, aptuvenās vērtības vai prognozes izstrādes procesu, un šā procesa ievaddati būtu saprātīgi un pamatoti;

(e)apgalvojumi būtu pamatoti un balstīti uz pietiekamas kvalitātes un kvantitātes informāciju; un

(f)informācija par spriedumiem attiecībā uz nākotni precīzi atspoguļotu gan šos spriedumus, gan informāciju, uz kuras tie balstīti.

Salīdzināmība

QC 10.Ilgtspējas informācija ir salīdzināma, ja to var salīdzināt ar informāciju, ko uzņēmums sniedzis iepriekšējos periodos, un to var salīdzināt ar informāciju, ko snieguši citi uzņēmumi, jo īpaši tie, kas veic līdzīgas darbības vai darbojas tajā pašā nozarē. Atskaites punkts salīdzināšanai var būt mērķrādītājs, bāzes stāvoklis, nozares etalons, salīdzināma informācija no citiem uzņēmumiem vai no starptautiski atzītas organizācijas utt.

QC 11.Saskanīgums ir saistīts ar salīdzināmību, bet nav tas pats, kas salīdzināmība. Saskanīgums attiecas uz to pašu pieeju vai metožu izmantošanu vienam un tam pašam ilgtspējas jautājumam dažādos periodos konkrētajā uzņēmumā un citos uzņēmumos. Saskanīgums palīdz sasniegt salīdzināmības mērķi.

QC 12.Salīdzināmība nav vienveidība. Lai informācija būtu salīdzināma, līdzīgiem komponentiem ir jāizskatās līdzīgi, bet dažādiem komponentiem ir jāizskatās dažādi. Ilgtspējas informācijas salīdzināmību nepalielina tas, ka atšķirīgi elementi izskatās līdzīgi, tāpat kā to nepalielina tas, ka līdzīgi elementi izskatās atšķirīgi.

Pārbaudāmība

QC 13.Pārbaudāmība palīdz lietotājiem gūt pārliecību, ka informācija ir pilnīga, neitrāla un precīza. Ilgtspējas informācija ir pārbaudāma, ja ir iespējams apstiprināt pašu informāciju vai tās iegūšanai izmantotos ievaddatus.

QC 14.Pārbaudāmība nozīmē, ka dažādi zinoši un neatkarīgi novērotāji var vienoties (kaut ne vienmēr visā pilnībā) par to, ka kāds konkrēts atspoguļojums ir precīzs. Ilgtspējas informāciju sniedz tādā veidā, kas uzlabo tās pārbaudāmību, piemēram:

(a)iekļaujot informāciju, ko var apstiprināt, salīdzinot to ar citu lietotājiem pieejamu informāciju par uzņēmuma darījumdarbību, citiem uzņēmumiem vai ārējo vidi;

(b)sniedzot informāciju par ievaddatiem un aprēķinu metodēm, kas izmantotas aplēšu vai aptuveno vērtību iegūšanai; un

(c)sniedzot informāciju, ko pārskatījušas un apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to komitejas.

QC 15.Daļa ilgtspējas informācijas būs sniegta paskaidrojumu vai uz nākotni vērstas informācijas veidā. Šādu atklājamo informāciju var pamatot, precīzi un faktiski atspoguļojot, piemēram, uzņēmuma stratēģijas, plānus un riska analīzi. Lai palīdzētu lietotājiem izlemt, vai izmantot šādu informāciju, uzņēmums apraksta informācijas sagatavošanas pamatā esošos pieņēmumus un metodes, kā arī citus faktorus, kas sniedz pierādījumus, kuri apliecina, ka tā atspoguļo uzņēmuma faktiskos plānus vai lēmumus.

Saprotamība

QC 16.Ilgtspējas informācija ir saprotama, ja tā ir skaidra un kodolīga. Saprotama informācija ļauj jebkuram saprātīgam un zinošam lietotājam viegli saprast paziņoto informāciju.

QC 17.Lai ilgtspējas informācija būtu kodolīga, a) tā nedrīkst būt vispārīga, uzņēmumam nespecifiska informācija; b) tajā nedrīkst būt nevajadzīgas informācijas dublēšanās, tajā skaitā informācijas, kas sniegta arī finanšu pārskatos; un c) tā jāveido skaidrā valodā un ar labi strukturētiem teikumiem un rindkopām. Ja atklājamā informācija ir īsa, iekļauj tikai būtisku informāciju. Papildu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 113. punktu, sniedz tā, lai izvairītos no būtiskas informācijas maskēšanas.

QC 18.Skaidrību varētu palielināt, nošķirot informāciju par izmaiņām pārskata periodā no “pastāvīgās” informācijas, kas dažādos periodos paliek relatīvi nemainīga. To var izdarīt, piemēram, atsevišķi aprakstot uzņēmuma ar ilgtspēju saistītās pārvaldības un riska pārvaldības procesu iezīmes, kas ir mainījušās kopš iepriekšējā pārskata perioda, salīdzinājumā ar tām, kas nav mainījušās.

QC 19.Ilgtspējas informācijasu pilnīgums, skaidrība un salīdzināmība ir atkarīga no tā, vai informācija tiek sniegta kā vienots veselums. Lai ilgtspējas informācija būtu saskanīga, tā jāsniedz tā, lai izskaidrotu kontekstu un saiknes starp saistīto informāciju. Saskanība arī nozīmē, ka uzņēmumam informācija jāsniedz tādā veidā, kas ļauj lietotājiem saistīt informāciju par tā ietekmi, riskiem un iespējām ilgtspējas ziņā ar uzņēmuma finanšu pārskatos sniegto informāciju.

QC 20.Ja finanšu pārskatos aprakstītie ar ilgtspēju saistītie riski un iespējas ietekmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, uzņēmums ilgtspējas deklarācijā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai lietotāji varētu novērtēt šo ietekmi, un norāda atbilstošas saiknes ar finanšu pārskatiem (sk. šā standarta 9. nodaļu). Informācijas līmenis, detalizācijas pakāpe un tehniskais līmenis ir pieskaņoti lietotāju vajadzībām un vēlmēm. Jāizvairās no saīsinājumiem, kā arī jādefinē un jānorāda izmantotās mērvienības.

C papildinājums. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

D papildinājums. ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām attiecībā uz ziņu sniegšanu četrās daļās, kā norādīts 115. punktā.

Vadības ziņojuma daļa	ESRS kodifikācija	Nosaukums
1. Vispārīga informācija	ESRS 2	“Vispārīgi atklājamā informācija”, tajā skaitā informācija, kas sniegta saskaņā ar tematiskā ESRS piemērošanas prasībām, kuras uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā.
2. Vidiskā informācija	Nav piemērojams	Informācijas atklāšana saskaņā ar Regulas 2020/852 (Taksonomijas regula) 8. pantu
	ESRS E1	Klimata pārmaiņas
	ESRS E2	Piesārņojums
	ESRS E3	Ūdens un jūras resursi
	ESRS E4	Biodaudzveidība un ekosistēmas
	ESRS E5	Resursu izmantojums un aprites ekonomika
3. Sociālā informācija	ESRS S1	Pašu personāls
	ESRS S2	Darbinieki vērtības ķēdē
	ESRS S3	Skartās kopienas
	ESRS S4	Patērētāji un tiešie lietotāji
4. Pārvaldības informācija	ESRS G1	Darījumdarbība

E papildinājums. Saskaņā ar ESRS atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma

Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ziņu sniegšanai par ilgtspēju saskaņā ar ESRS. Šajā papildinājumā nesaistošā veidā ilustrēts 3. nodaļā izklāstītais ietekmes un finansiālā būtiskuma novērtējums. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma procesu, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma. Uzņēmums var nepildīt nevienu tematiskā standarta informācijas atklāšanas prasību, ja tas ir novērtējis, ka attiecīgais temats nav būtisks. Tādā gadījumā tas var sniegt īsu skaidrojumu par šā temata būtiskuma novērtējuma secinājumiem, taču tas atklāj sīku skaidrojumu ESRS 1 “Klimata pārmaiņas” gadījumā (IRO-2 ESRS 2). ESRS ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, nevis rīcības prasības. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcības plāniem, mērķrādītājiem, rīcībpolitiku, scenāriju analīzi un pārkārtošanās plāniem ir samērīgas, jo tās ir atkarīgas no tā, vai uzņēmumam tie ir, un tas var būt atkarīgs no uzņēmuma lieluma, jaudas, resursiem un prasmēm. Piezīme. Turpmāk iekļautajā blokshēmā nav ietverta situācija, kurā uzņēmums novērtē ilgtspējības jautājumu kā būtisku, taču uz to neattiecas tematiskais standarts, un tādā gadījumā uzņēmums sniedz uzņēmumam specifisku papildu atklājamo informāciju (ESRS 1 30. punkta b) apakšpunkts).

F papildinājums. ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs

Šis papildinājums papildina ESRS 1. Tajā sniegti nesaistoši šā standarta 8.2. iedaļā izklāstītās ilgtspējas deklarācijas struktūras piemēri. Šajā piemērā uzņēmums ir secinājis, ka biodaudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums un skartās kopienas nav būtiski.

G papildinājums. Iekļaušanas ar atsauci piemērs

Šis papildinājums papildina ESRS 1. Tajā sniegti nesaistoši piemēri citas vadības ziņojuma iedaļas iekļaušanai ar atsauci ilgtspējas deklarācijā, kā izklāstīts šā standarta 9.1. iedaļā.

ESRS 2

VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA

Satura rādītājs

Mērķis    

1.    Sagatavošanas pamats    

-Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

-Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem

2.    Pārvaldība

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi    

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

3.    Stratēģija    

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli    

4.    Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība    

4.1Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija    

-Informācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts    

-Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

4.2.    Minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku un darbībām    

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

5. Rādītāji un mērķrādītāji    

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

A papildinājums. Piemērošanas prasības    

1. Sagatavošanas pamats

-Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

2. Pārvaldība    

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās    

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību    

-Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

3.Stratēģija    

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi    

-Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli    

4.Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība    

-Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

5.Rādītāji un mērķrādītāji    

-Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

B papildinājums. To datu punktu saraksts transversālajos un tematiskajos standartos, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem

C papildinājums. Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”

Mērķis

1.Šajā ESRS ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares (tās ir vispārīgas) un ir piemērojamas visiem ilgtspējas tematiem (tās ir transversālas). Šis ESRS attiecas uz ziņu sniegšanas jomām, kas definētas ESRS 1 “Vispārīgās prasības” 1.2. iedaļā “Transversālie standarti un ziņu sniegšanas jomas”.

2.Sagatavojot saskaņā ar šo standarta atklājamo informāciju, uzņēmums piemēro tematiskajā ESRS noteiktās informācijas atklāšanas prasības (ieskaitot to datu punktus), kas izklāstītas šā standarta C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija””. Uzņēmums piemēro C papildinājumā noteiktās prasības:

(a)visos gadījumos tematiskā standarta prasības saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”; un

(b)visas C papildinājumā minētās prasības tikai tad, ja ilgtspējas temats ir būtisks, pamatojoties uz uzņēmuma būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai”).

1.Sagatavošanas pamats

Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

3.Uzņēmums atklāj vispārīgo pamatu tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai.

4.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums gatavo savu ilgtspējas deklarāciju, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu, informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, un vajadzības gadījumā par to, vai uzņēmums ir izmantojis kādu no informācijas atklāšanas atbrīvojumiem, kas minēti nākamā punkta d) un e) apakšpunktā.

5.Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

(a)to, vai ilgtspējas deklarācija ir sagatavota konsolidēti vai atsevišķi;

(b)attiecībā uz konsolidētajām ilgtspējas deklarācijām —

I.apstiprinājumu, ka konsolidācijas tvērums ir tāds pats kā finanšu pārskatiem, vai attiecīgā gadījumā paziņojumu par to, ka uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ka tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu; un

II.attiecīgā gadījumā — norādi par to, kuri konsolidācijas tvērumā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ikgadēju vai konsolidētu ilgtspējas ziņu sniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu;

(c)to, cik lielā mērā ilgtspējas deklarācija aptver uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. ESRS 1 5.1. iedaļu “Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde”);

(d)to, vai uzņēmums ir izmantojis iespēju nenorādīt kādu īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem (sk. ESRS 1 7.7. iedaļu “Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem”), un

(e)attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir iedibināti kādā ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no informācijas atklāšanas par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, kā paredzēts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punktā un 29.a panta 3. punktā, — to, vai uzņēmums ir izmantojis šo iespēju.

Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem

6.Uzņēmums sniedz informāciju saistībā ar īpašiem apstākļiem.

7. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par šo īpašo apstākļu ietekmi uz ilgtspējas deklarācijas sagatavošanu.

8.Uzņēmums šo informāciju var sniegt kopā ar atklājamo informāciju, uz kuru tā attiecas.

Laika periodi

9.Ja uzņēmums neizmanto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, kas sniegtas ESRS 1 6.4. iedaļā “Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām”, tas apraksta:

(a)tā izmantotās vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas un

(b)šo definīciju piemērošanas iemeslus.

Vērtības ķēdes aplēses

10.Ja rādītājos ietverti augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes dati, kas aplēsti, izmantojot netiešus avotus, piemēram, nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, uzņēmums:

(a)identificē attiecīgos rādītājus;

(b)apraksta sagatavošanas pamatu;

(c)apraksta iegūto precizitātes līmeni un

(d)attiecīgā gadījumā apraksta darbības, ko tas plāno veikt, lai uzlabotu precizitāti nākotnē (sk. ESRS 1 5. nodaļu “Vērtības ķēde”).

Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

11.Saskaņā ar ESRS 1 7.2. iedaļu “Aplēšu avoti un rezultātu nenoteiktība” uzņēmums:

(a)identificē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, ko tas ir atklājis un kuru mērījuma nenoteiktība ir liela;

(b)attiecībā uz katru noteikto kvantitatīvo metriku un naudas summu:

I.atklāj informāciju par mērījumu nenoteiktības avotiem (piemēram, summas atkarība no nākotnes notikuma iznākuma, no mērīšanas metodes vai datu pieejamības un kvalitātes no uzņēmuma augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes); un

II.atklāj pieņēmumus, tuvinājumus un spriedumus, ko uzņēmums ir izdarījis, novērtējot to.

12.Atklājot uz nākotni vērstu informāciju, uzņēmums var norādīt, ka tas uzskata šādu informāciju par nenoteiktu.

Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

13.Ja, salīdzinot ar iepriekšējo(-iem) pārskata periodu(-iem), notikušas izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā un sniegšanā (sk. ESRS 1 7.4. iedaļu “Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā”), uzņēmums:

(a)paskaidro šīs izmaiņas un to iemeslus — arī to, kāpēc aizstātais rādītājs sniedz noderīgāku informāciju,

(b)sniedz pārrēķinātus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums to norāda. un

(c)atklāj starpību starp iepriekšējā periodā atklāto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli

Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

14.Ja uzņēmums identificē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas (sk. ESRS 1 7.5. iedaļu “Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem”), tas atklāj:

(a)atklāj iepriekšējā perioda būtiskās kļūdas būtību;

(b)iespēju robežās — korekcijas par katru iepriekšējo periodu, par kuru atklāta informācija, un

(c)ja kļūdu ir praktiski neiespējami izlabot, apstākļus, kas to izraisījuši.

Atklājamā informācija, kas izriet no citiem tiesību aktiem vai paziņojumiem par vispārpieņemto ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtību

15.Ja uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā papildus ESRS noteiktajai informācijai iekļauj informāciju, kas izriet no citiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka uzņēmumam ir jāatklāj ilgtspējas informācija, vai vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām (sk. ESRS 1 8.2. iedaļu “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra”), tas šo faktu atklāj. Citu ziņu sniegšanas standartu un sistēmu daļējas piemērošanas gadījumā uzņēmums sniedz precīzu atsauci uz piemērotā standarta vai sistēmas attiecīgajiem punktiem.

Iekļaušana ar atsauci

16.Ja uzņēmums iekļauj informāciju ar atsauci (sk. ESRS 1 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”), tas atklāj sarakstu ar ESRS informācijas atklāšanas prasībām (vai konkrētiem datu punktiem, kas prasīti informācijas atklāšanas prasībā), kas ir iekļautas ar atsauci.

Pakāpeniskas ieviešanas noteikumu izmantošana saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu

17.Ja uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kas bilances datumā nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā, nolemj saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu nenorādīt informāciju, kā to pieprasa ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 vai ESRS S4, tas/tā tomēr atklāj, vai ilgtspējas temati, ko aptver attiecīgi ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 un ESRS S4, uzņēmuma būtiskuma novērtējumā ir novērtēti kā būtiski. Turklāt, ja vismaz viens no šiem tematiem ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums par katru būtisko tematu:

(a)atklāj to jautājumu sarakstu (t. i., tematu, apakštematu vai apakštemata apakštematu) AR 16 ESRS 1 A papildinājumā, kas ir novērtēti kā būtiski, un to, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemta vērā uzņēmuma ietekme, kas saistīta ar šiem jautājumiem. Uzņēmums var identificēt jautājumu temata, apakštemata vai apakštemata apakštematu līmenī;

(b)īsi apraksta visus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ir saistīti ar attiecīgajiem jautājumiem, progresu, ko tas ir panācis šo mērķrādītāju sasniegšanā, un to, vai tā mērķrādītāji saistībā ar biodaudzveidību un ekosistēmām ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;

(c)īsi apraksta savu rīcībpolitiku saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem;

(d)īsi apraksta darbības, ko tas ir veicis, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisku vai iespējamu negatīvu ietekmi, kas saistīta ar attiecīgajiem jautājumiem, un šādu darbību rezultātus; un

(e)atklāj rādītājus, kas attiecas uz attiecīgajiem jautājumiem.

2.Pārvaldība

18.Šīs nodaļas mērķis ir izklāstīt informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par pārvaldības procesiem, kontroles mehānismiem un procedūrām, kas ieviesti, lai uzraudzītu un pārvaldītu ilgtspējas jautājumus.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

19.Uzņēmums atklāj informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu, to funkcijām un pienākumiem, kā arī par to, kādas īpašas zināšanas un prasmes tām ir pieejamas attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.

20.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par:

(a)administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu un daudzveidību;

(b)administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem, veicot būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldības procesa pārraudzību, — arī par vadības funkciju šajos procesos; un

(c)tā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašajām zināšanām ilgtspējas jautājumos vai piekļuvi šādām īpašām zināšanām un prasmēm.

21.Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībnieku sastāvu un daudzveidību:

(a)dalībnieki ar vadības pienākumiem un dalībnieki bez vadības pienākumiem;

(b)darbinieku un citu strādājošo pārstāvību;

(c)pieredzi, kas ir relevanta uzņēmuma nozarēm, produktiem un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām;

(d)procentuālo sadalījumu pēc dzimuma un citiem dažādības aspektiem, ko uzņēmums ņem vērā. Dzimumu pārstāvību valdē 13 aprēķina kā sieviešu un vīriešu valdes locekļu skaita vidējo attiecību un

(e)neatkarīgo valdes locekļu 14 procentuālo īpatsvaru. Uzņēmumos ar vienpakāpes valdi tas atbilst neatkarīgu valdes locekļu bez vadības pienākumiem procentuālajam īpatsvaram. Uzņēmumos ar divpakāpju valdi tas atbilst uzraudzības struktūras neatkarīgo locekļu procentuālajam īpatsvaram.

22.Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem:

(a)administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru (piemēram, valdes komiteja vai līdzīgas struktūras) identitāti vai par ietekmes, risku un iespēju pārraudzību atbildīgās personas, kas darbojas attiecīgajā struktūrā, identitāti;

(b)to, kā katras struktūras atbildība par ietekmi, riskiem un iespējām ir atspoguļota uzņēmuma statūtos, valdes pilnvarojumos un citos saistītajos rīcībpolitikas dokumentos;

(c)vadības pienākuma nozīme pārvaldības procesos, kontroles pasākumos un procedūrās, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas, tostarp:

I. par to, vai šī funkcija ir deleģēta konkrētam vadības līmeņa amatam vai komitejai, un kā tiek veikta šā amata vai komitejas pārraudzība;

II.iekļauj informāciju par ziņu sniegšanas kārtību administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām;

III.par to, vai ietekmes, risku un iespēju pārvaldībai tiek piemēroti īpaši kontroles mehānismi un procedūras, un — ja tā ir — kā tie ir integrēti ar citām iekšējām funkcijām; un

(d)veidiem, kādos administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras un augstākā līmeņa vadība pārrauga mērķrādītāju noteikšanu saistībā ar būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un kā tās uzrauga virzību to sasniegšanā.

23.Šajā atklājamajā informācijā iekļauj aprakstu par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras nosaka, vai ir pieejamas vai tiks attīstītas atbilstošas prasmes un īpašās zināšanas, lai pārraudzītu ilgtspējas jautājumus, tajā skaitā:

(a)ar ilgtspēju saistītās īpašās zināšanas, kas struktūrām kopumā ir pieejamas tieši, vai arī tās šādām zināšanām var piekļūt vai tās izmantot, piemēram, ar ekspertu vai apmācības palīdzību, un

(b)aprakstu par to, kā minētās prasmes un īpašās zināšanas ir saistītas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

24.Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem un kā šie jautājumi tika risināti pārskata periodā.

25.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem, kā arī par to, kādu informāciju un kādus jautājumus tās risinājušas pārskata periodā. Tas savukārt ļauj saprast, vai šo struktūru locekļi bija pienācīgi informēti un vai viņi varēja pildīt savas funkcijas.

26.Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

(a)vai, kas un cik bieži informē administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras (tajā skaitā to attiecīgās komitejas) par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”), par pienācīgas rūpības īstenošanu un to risināšanai pieņemtās rīcībpolitikas, darbību, rādītāju un mērķrādītāju rezultātiem un rezultativitāti;

(b)kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras apsver ietekmi, riskus un iespējas, pārraugot uzņēmuma stratēģiju, tā lēmumus par nozīmīgiem darījumiem un tā riska pārvaldības politiku, tajā skaitā, vai tās ir apsvērušas kompromisus saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām, un

(c)to būtiskās ietekmes aspektu, risku un iespēju sarakstu, ko pārskata periodā risinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to attiecīgās komitejas.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

27.Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā ar ilgtspēju saistītie darbības rezultāti tiek iekļauti stimulēšanas shēmās.

28.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem tiek piedāvātas stimulēšanas shēmas, kas ir saistītas ar ilgtspējas jautājumiem.

29.Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem paredzētām stimulēšanas shēmām un atalgojuma politiku (ja tādas ir) saistībā ar ilgtspējas jautājumiem:

(a)stimulēšanas shēmu galveno iezīmju aprakstu;

(b)vai darbības rezultāti tiek vērtēti, ņemot vērā konkrētus ar ilgtspēju saistītus mērķrādītājus un/vai ietekmi, un, ja tā ir, tad kādus,

(c)kā arī — vai un kādā veidā ar ilgtspēju saistītie darbības rādītāji tiek uzskatīti par darbības etaloniem vai iekļauti atalgojuma politikā;

(d)mainīgā atalgojuma daļu, kura ir atkarīga no mērķrādītājiem un/vai ietekmes, kas saistīti ar ilgtspēju; un

(e)līmeni uzņēmumā, kurā tiek apstiprināti un atjaunināti stimulēšanas shēmu noteikumi.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

30.Uzņēmums atklāj savā ilgtspējas deklarācijā sniegtās informācijas kartējumu par pienācīgas rūpības procesu

31.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir veicināt izpratni par uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.

32.Galvenie pienācīgas rūpības aspekti un posmi, kas minēti ESRS 1 4. nodaļā “Pienācīga rūpība”, ir saistīti ar vairākām transversālām un tematiskām informācijas atklāšanas prasībām, kas paredzētas ESRS. Uzņēmums sniedz kartējumu, kurā paskaidrots, kā un kur pienācīgas rūpības procesa galveno aspektu un posmu piemērošana ir atspoguļota tā ilgtspējas deklarācijā, lai būtu iespējams gūt priekšstatu par uzņēmuma faktisko praksi attiecībā uz pienācīgu rūpību 15 .

33.Šī informācijas atklāšanas prasība neparedz īpašas prasības attiecībā uz rīcību saistībā ar pienācīgas rūpības pasākumiem un plašāk neattiecas uz administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkciju, kas paredzēta citos tiesību aktos vai noteikumos, un šo funkciju nemaina.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

34.Uzņēmums atklāj galvenās riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas iezīmes saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu(-iem).

35.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu.

36.Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

(a)riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu un sistēmu tvērumu, galvenās iezīmes un elementus saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu;

(b)izmantoto riska novērtēšanas pieeju, tajā skaitā riska prioritāšu noteikšanas metodiku;

(c)galvenos identificētos riskus tajā skaitā saistītās kontroles;

(d)aprakstu par to, kā uzņēmums integrē savā riska novērtējumā paustos konstatējumus un iekšējo kontroli attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu attiecīgajās iekšējās funkcijās un procesos, un

(e)aprakstu par to, kā par šiem d) punktā minētajiem konstatējumiem periodiski ziņo administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām.

3.Stratēģija

37.Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par:

(a)uzņēmuma stratēģijas elementiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tā darījumdarbības modeli un tā vērtības ķēdi;

(b)to, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi, un

(c)uzņēmuma būtiskas ietekmes, risku un iespēju novērtējuma rezultātiem, tajā skaitā to, kā tie ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

38.Uzņēmums atklāj savas stratēģijas elementus, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, savu darījumdarbības modeli un savu vērtības ķēdi.

39.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir aprakstīt uzņēmuma vispārējās stratēģijas galvenos elementus, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, un uzņēmuma darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes galvenos elementus, lai sniegtu izpratni par uzņēmuma pakļautību ietekmei, riskiem un iespējām, kā arī par to izcelsmi.

40.Uzņēmums atklāj informāciju par tā vispārējās stratēģijas galvenajiem elementiem, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos:

(a)uzņēmums sniedz šādu elementu aprakstu:

I.nozīmīgas piedāvāto produktu un/vai pakalpojumu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni / no tirgus izņemti produkti un/vai pakalpojumi);

II.nozīmīgi apkalpotie tirgi un/vai klientu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni tirgi / tirgi, kuros pārtraukta darbība, un/vai klientu grupas);

III.darbinieku skaits pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem un

IV.vajadzības gadījumā un ja tas ir būtiski, produkti un pakalpojumi, kas ir aizliegti konkrētos tirgos;

(b)finanšu pārskatā iekļauto kopējo ieņēmumu sadalījums pa nozīmīgām ESRS nozarēm. Ja uzņēmums savos finanšu pārskatos sniedz ziņas pa segmentiem saskaņā ar IFRS 8 “Darbības segmenti” prasībām, šīs nozares ieņēmumu informāciju, ciktāl iespējams, saskaņo ar IFRS 8 prasīto informāciju;

(c)saraksts ar papildu nozīmīgām ESRS nozarēm papildus tām, kas atspoguļotas 40. punkta b) apakšpunktā (piemēram, darbībām, kuras rada starpuzņēmumu ieņēmumus), kurās uzņēmums veic būtiskas darbības vai kurās tas ir vai var būt saistīts ar būtisku ietekmi. Šo papildu ESRS nozaru identificēšana ir saskanīga ar to izskatīšanas pieeju, kādu uzņēmums izmantojis, veicot būtiskuma novērtējumu, un to, kā uzņēmums atklāj būtisku ar konkrēto nozari saistīto informāciju;

(d)attiecīgā gadījumā — paziņojums, kurā kopā ar attiecīgajiem ieņēmumiem norādīts, ka uzņēmums darbojas:

I.fosilās degvielas (akmeņogļu, naftas un gāzes) nozarē 16 (proti, tas jebkādus ieņēmumus gūst no fosilās degvielas (kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 17 2. panta 62) apakšpunktā) izpētes, ieguves, ražošanas, pārstrādes, uzkrāšanas, attīrīšanas vai izplatīšanas, tostarp transportēšanas, uzglabāšanas un tirdzniecības), tajā skaitā no akmeņogļu, naftas un gāzes gūto ieņēmumu sadalījums, kā arī no taksonomijai atbilstīgām un ar fosilo gāzi saistītām darbībām gūto ieņēmumu sadalījums, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 18 8. panta 7. punkta a) apakšpunktā;

II.ķimikāliju ražošanas 19 jomā, proti, tā darbības ietilpst Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 20.2. nodaļas darbības jomā;

III.saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem 20 (pretkājnieku mīnām, kasešu munīciju, ķīmiskajiem ieročiem un bioloģiskajiem ieročiem), un/vai

IV.tabakas audzēšanas un ražošanas jomā 21 ;

(e)uzņēmuma ar ilgtspēju saistītie mērķi attiecībā uz nozīmīgām produktu un pakalpojumu grupām, klientu kategorijām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un attiecībām ar ieinteresētajām personām;

(f)uzņēmuma pašreizējo nozīmīgo produktu un/vai pakalpojumu, kā arī nozīmīgu tirgu un klientu grupu novērtējums saistībā ar tā ilgtspējas mērķiem; un

(g)uzņēmuma stratēģijas elementi, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tajā skaitā galvenās gaidāmās problēmas, kritiskie risinājumi vai projekti, kas jāievieš, ja tas ir relevanti attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu.

41.Ja uzņēmums atrodas ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā 22 minētās informācijas atklāšanas, un ja uzņēmums ir izmantojis šo atbrīvojumu, tas var nenorādīt ieņēmumu sadalījumu pa nozīmīgām ESRS nozarēm, kas prasīts 40. punkta b) apakšpunktā. Šajā gadījumā uzņēmums tomēr atklāj uzņēmumam nozīmīgu ESRS nozaru sarakstu.

42.Uzņēmums sniedz sava darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes aprakstu, tajā skaitā informāciju par:

(a)saviem resursiem un pieeju šo resursu vākšanai, izstrādei un nodrošināšanai;

(b)savu produkciju un rezultātiem, ņemot vērā pašreizējos un gaidāmos ieguvumus klientiem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, un

(c)uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes galvenajām iezīmēm un uzņēmuma vietu vērtības ķēdē, tajā skaitā aprakstu par galvenajiem darījumdarbības dalībniekiem (piemēram, galvenajiem piegādātājiem, klientiem, izplatīšanas kanāliem un tiešajiem lietotājiem) un to attiecībām ar uzņēmumu. Ja uzņēmumam ir vairākas vērtības ķēdes, atklājamā informācija aptver galvenās vērtības ķēdes.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

43.Uzņēmums atklāj, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi.

44.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā ieinteresēto personu intereses un viedokļi ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.

45.Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par:

(a)sadarbību ar uzņēmuma ieinteresētajām personām, norādot:

I.galvenās ieinteresētās personas;

II.kad un ar kuras kategorijas ieinteresētajām personām sākās sadarbība;

III.kā šī sadarbība ir organizēta;

IV.tā mērķi, un

V.kā uzņēmums ir ņēmis vērā šīs sadarbības iznākumu;

(b)to, kā uzņēmums izprot galveno ieinteresēto personu intereses un viedokļus, kas attiecas uz uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, ciktāl tie tikuši analizēti uzņēmuma pienācīgas rūpības procesā un/vai būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1);

(c)attiecīgā gadījumā — to, kādi grozījumi ir veikti uzņēmuma stratēģijā un/vai darījumdarbības modelī;

I.to, kā uzņēmums ir mainījis vai plāno mainīt savu stratēģiju un/vai darījumdarbības modeli, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļus;

II.jebkādus turpmākus plānotos pasākumus un to termiņus, un

III.vai šie pasākumi varētu mainīt attiecības ar ieinteresētajām personām un to viedokļus, un

(d)to, vai un kādā veidā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par skarto ieinteresēto personu viedokļiem un interesēm attiecībā uz uzņēmuma ietekmi uz ilgtspēju.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

46.Uzņēmums atklāj tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas un to mijiedarbību ar savu stratēģiju un darījumdarbības modeli.

47.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma, kā arī par to, kā tie rodas un kādā veidā izraisa uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa koriģēšanu, tajā skaitā tā resursu sadali. Informācija, kas atklājama par uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, ir noteikta tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajos standartos, kas piemērojami kopā ar šajā standartā noteiktajām minimālajām informācijas atklāšanas prasībām par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem.

48.Uzņēmums atklāj šādas ziņas:

(a)īsu aprakstu par to būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no būtiskuma novērtējuma (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1), arī aprakstu par to, kur tā darījumdarbības modelī, paša darbībās, kā arī tā augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir koncentrēta šī būtiskā ietekme, riski un iespējas;

(b)uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pašreizējo un paredzamo iespaidu uz tā darījumdarbības modeli, vērtības ķēdi, stratēģiju un lēmumu pieņemšanu, kā arī tas, kā uzņēmums ir reaģējis vai plāno reaģēt uz šo iespaidu, tostarp jebkādas izmaiņas, ko tas ir veicis vai plāno veikt savā stratēģijā vai darījumdarbības modelī, veicot darbības, lai novērstu konkrētu būtisku ietekmi vai riskus vai izmantotu konkrētas būtiskās iespējas;

(c)attiecībā uz uzņēmuma būtisko ietekmi:

I.kā uzņēmuma būtiskā negatīvā un pozitīvā ietekme iespaido (vai iespējamās ietekmes gadījumā var iespaidot) cilvēkus vai vidi;

II.tas, vai un kā ietekme izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa vai ir saistīta ar to;

III.pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus; un

IV.to, vai uzņēmums ir saistīts ar būtisku ietekmi, veicot savas darbības, vai darījuma attiecību dēļ, aprakstot attiecīgo darbību vai darījuma attiecību veidu;

(d)uzņēmuma būtisko risku un iespēju pašreizējo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām, kā arī būtiskos riskus un iespējas, kuru dēļ pastāv liela iespējamība, ka nākamajā gada pārskata periodā var tikt veiktas būtiskas korekcijas saistītajos finanšu pārskatos uzrādītajās aktīvu un saistību uzskaites vērtībās; 

(e)uzņēmuma būtisko risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, arī pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus. Tas ietver uzņēmuma prognozes par to, kā tā finansiālais stāvoklis, finanšu rezultāti un naudas plūsmas mainīsies īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz risku un iespēju pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā:

I.ieguldījumu un atsavināšanas plānus (piemēram, kapitālizdevumus, lielas iegādes un atsavināšanas, kopuzņēmumus, darījumdarbības pārveidi, inovāciju, jaunas darījumdarbības jomas un aktīvu izņemšanu no apgrozības), to starpā plānus, kurus uzņēmums nav līgumiski apņēmies pildīt; un

II.uzņēmuma plānotos finansējuma avotus stratēģijas īstenošanai;

(f)informāciju par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību attiecībā uz tā spēju novērst tā būtisko ietekmi un riskus un izmantot tā būtiskās iespējas. Uzņēmums sniedz informāciju par noturības kvalitatīvo un — attiecīgā gadījumā — kvantitatīvo analīzi, tajā skaitā par to, kā analīze tika veikta, un par izmantotajiem laika periodiem, kā noteikts ESRS 1 (sk. ESRS 1 6. nodaļu “Laika periodi”). Sniedzot kvantitatīvu informāciju, uzņēmums var atklāt atsevišķas summas vai diapazonus;

(g)būtiskās ietekmes, risku un iespēju izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu un

(h)to ietekmes aspektu, risku un iespēju specifikāciju, uz kuriem attiecas ESRS informācijas atklāšanas prasības, pretstatā tiem, kurus uzņēmums izklāstījis uzņēmumam specifiskajā papildu atklājamajā informācijā.

49.Uzņēmums var atklāt 46. punktā prasīto aprakstošo informāciju līdztekus informācijai, kas atklāta saskaņā ar attiecīgo tematisko ESRS, tomēr tādā gadījumā tas joprojām iesniedz pārskatu par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām līdztekus atklājamajai informācijai, ko tas sagatavo saskaņā ar šo ESRS 2 nodaļu.

4.Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

4.1. Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija

50.Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par:

(a)procesu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un

(b)informāciju, ko uzņēmums tā būtiskuma novērtējuma rezultātā ir iekļāvis ilgtspējas deklarācijā.

Informācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesa apraksts

51.Uzņēmums atklāj informāciju par procesu, ko tas veic, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu, kuri no tiem ir būtiski.

52.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par procesu, ar kuru uzņēmums identificē ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu, kā pamatu, lai noteiktu informāciju, kas atklājama tā ilgtspējas deklarācijā (sk. ESRS 1 3. nodaļu un saistītās piemērošanas prasības, kur noteiktas prasības un principi attiecībā uz procesu, ar kuru identificē un novērtē būtisku ietekmi, riskus un iespējas, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu).

53.Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

(a)aprakstītajā procesā izmantotās metodikas un pieņēmumu aprakstu;

(b)pārskatu par procesu, ar kuru identificē, novērtē un nosaka prioritātes attiecībā uz uzņēmuma iespējamo un faktisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, pamatojoties uz uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu, tajā skaitā paskaidrojumu par to, vai un kā šajā procesā:

I.galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, darījuma attiecībām, ģeogrāfijai vai citiem faktoriem, kas rada paaugstinātu negatīvas ietekmes risku;

II.apsver ietekmi, ar kuru uzņēmums ir saistīts, īstenojot paša darbības vai darījuma attiecību rezultātā;

III.ietver apspriešanos ar skartajām ieinteresētajām personām, lai saprastu, kā tās var tikt ietekmētas, un ar ārējiem ekspertiem;

IV.nosaka prioritātes attiecībā uz negatīvo ietekmi, pamatojoties uz relatīvo smagumu un varbūtību (sk. ESRS 1 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”), un — ja piemērojamas — pozitīvo ietekmi, pamatojoties uz to relatīvo mērogu, tvērumu un varbūtību, un nosaka, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām (cita starpā kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.4. iedaļā “Ietekmes būtiskums”);

(c)pārskatu par procesu, ko izmanto, lai identificētu, novērtētu, noteiktu prioritātes un uzraudzītu riskus un iespējas, kam ir vai var būt finansiālais iespaids. Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

I.kā uzņēmums ir apsvēris savas ietekmes un atkarības saistību ar riskiem un iespējām, kas var rasties no šīs ietekmes un atkarības;

II.aprakstu par to, kā uzņēmums novērtē identificētā riska un iespēju ietekmes varbūtību, apmēru un būtību (piemēram, kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.3. iedaļā “Finansiālais būtiskums”);

III.aprakstu par to, kā uzņēmums nosaka ar ilgtspēju saistīto risku prioritāti salīdzinājumā ar citiem risku veidiem, tajā skaitā aprakstu par to, kā tas izmanto riska novērtēšanas rīkus;

(d)lēmumu pieņemšanas procesa aprakstu un ar to saistītās iekšējās kontroles procedūras;

(e)aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda ietekmi un riskus, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā un tiek izmantots, lai izvērtētu uzņēmuma vispārējo riska profilu un riska pārvaldības procesus;

(f)aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda iespējas, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā, attiecīgā gadījumā norādot:

(g)izmantotos ievades parametrus (piemēram, datu avotus, aptverto darbību tvērumu un pieņēmumos izmantoto detalizācijas pakāpi); un un

(h)to, vai un kā process ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, kad process pēdējo reizi tika mainīts, kā arī būtiskuma novērtējuma pārskatīšanas datumus nākotnē.

Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

54.Uzņēmums norāda informācijas atklāšanas prasības, kas ievērotas tā ilgtspējas deklarācijās.

55.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā ievērotajām informācijas atklāšanas prasībām un par tematiem, kas būtiskuma novērtējuma rezultātā nav iekļauti, jo novērtēti kā nebūtiski.

56.Uzņēmums iekļauj sarakstu ar informācijas atklāšanas prasībām, kas ievērotas, sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, atbilstīgi būtiskuma novērtējuma rezultātiem (sk. ESRS 1 3. nodaļu), norādot arī lapu numurus un/vai punktus, kurās ilgtspējas deklarācijā ir sniegta attiecīgā atklājamā informācija. To var noformēt kā satura indeksu. Uzņēmums iekļauj arī tabulu ar visiem datu punktiem, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti šā standarta B papildinājumā, norādot, kur tos var atrast ilgtspējas deklarācijā, un iekļaujot tos, kurus uzņēmums ir novērtējis kā nebūtiskus, un tādā gadījumā uzņēmums tabulā norāda “Nebūtisks” saskaņā ar ESRS 1 35. punktu.

57.Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1 “Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2 “ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas.

58.Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.

59.Uzņēmums sniedz paskaidrojumu par to, kā tas ir noteicis būtisko informāciju, kas jāatklāj saistībā ar ietekmi, riskiem un iespējām, ko tas ir novērtējis kā būtiskus, tajā skaitā aprakstu par robežvērtību izmantošanu un/vai to, kā tas ir īstenojis ESRS 1 3.2. iedaļā “Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums” noteiktos kritērijus.

4.2 Minimālā informācijas atklāšanas prasība par rīcībpolitiku un darbībām

60.Šajā iedaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības kas jāiekļauj, ja uzņēmums atklāj informāciju par savu rīcībpolitiku un darbībām, kuru mērķis ir novērst, mazināt un labot faktisku un iespējamu būtisku ietekmi, novērst riskus un/vai izmantot būtiskas iespējas (kopā: “pārvaldīt būtiskus ilgtspējas jautājumus”). Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā un/vai nozarei specifiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

61.Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta attiecīgajā ESRS. Ja atsevišķa rīcībpolitika vai vienas un tās pašas darbības attiecas uz vairākiem savstarpēji saistītiem ilgtspējas jautājumiem, uzņēmums pieprasīto informāciju savā pārskatā var atklāt saskaņā ar vienu tematisko ESRS un sniegt mijnorādes uz to savā pārskatā saskaņā ar citu tematisko ESRS.

62.Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku un darbībām, kas prasīta attiecīgajā ESRS, jo tas nav pieņēmis rīcībpolitiku un/vai darbības attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgā rīcībpolitika un/vai darbības nav tikušas pieņemtas. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

63.Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās minimālās informācijas atklāšanas prasības, kad tas atklāj informāciju par tā īstenoto rīcībpolitiku attiecībā uz katru ilgtspējas jautājumu, kas identificēts kā būtisks.

64.Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rīcībpolitiku, ko uzņēmums īsteno, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas.

65.Uzņēmums atklāj informāciju par rīcībpolitiku, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai. Atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas:

(a)rīcībpolitikas galvenā satura apraksts, tajā skaitā tās vispārīgie mērķi un būtiskā ietekme, riski vai iespējas, uz ko rīcībpolitika attiecas, un uzraudzības process;

(b)rīcībpolitikas tvēruma vai izņēmumu apraksts attiecībā uz darbībām, augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ģeogrāfiju un, ja nepieciešams, skartajām ieinteresēto personu grupām;

(c)augstākais uzņēmuma organizācijas līmenis, kas ir atbildīgs par attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanu;

(d)attiecīgā gadījumā — atsauce uz trešo personu standartiem vai iniciatīvām, ko uzņēmums apņemas ievērot, īstenojot konkrēto rīcībpolitiku;

(e)attiecīgā gadījumā — apraksts par to, kā, nosakot rīcībpolitiku, ņemtas vērā galveno ieinteresēto personu intereses, un

(f)attiecīgā gadījumā — vai un kā uzņēmums dara rīcībpolitiku pieejamu potenciāli skartajām ieinteresētajām personām un ieinteresētajām personām, kurām jāpalīdz to īstenot.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

66.Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas apraksta darbības, ar kurām pārvalda katru būtisko ilgtspējas jautājumu, tajā skaitā rīcības plānus un piešķirtos un/vai plānotos resursus.

67.Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, ko uzņēmums veicis un/vai plāno veikt, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā lai sasniegtu attiecīgās rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

68.Ja rīcībpolitikas īstenošanai ir nepieciešamas darbības vai visaptverošs rīcības plāns, lai sasniegtu tās mērķus, kā arī tad, ja darbības tiek īstenotas bez konkrētas rīcībpolitikas, uzņēmums atklāj šādu informāciju:

(a)pārskata gadā veikto un nākotnē plānoto galveno darbību sarakstu, to gaidāmos rezultātus un attiecīgā gadījumā — informāciju par to, kā to īstenošana veicina rīcībpolitikas mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu;

(b)galveno darbību tvērumu (t. i., tvērumu darbību, augšējās un/vai apakšējās vērtības ķēdes ģeogrāfisko aspektu un — attiecīgā gadījumā — skarto ieinteresēto personu grupu ziņā);

(c)laika periodus, kādos uzņēmums plāno pabeigt katru galveno darbību;

(d)attiecīgā gadījumā — galvenās darbības (un to rezultātus), kas veiktas, lai nodrošinātu remediāciju personām, kurām nodarīts kaitējums faktiskas būtiskas ietekmes dēļ, vai sadarbotos vai sniegtu atbalstu saistībā ar šādu remediāciju;

(e)attiecīgā gadījumā — kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par iepriekšējos periodos atklāto darbību vai rīcības plānu īstenošanas gaitu.

69.Ja rīcības plāna īstenošanai nepieciešami ievērojami pamatdarbības izdevumi (Opex) un/vai kapitālizdevumi (Capex), uzņēmums:

(a)apraksta rīcības plānam piešķirto pašreizējo un turpmāko finanšu un citu resursu veidu, tajā skaitā attiecīgā gadījumā tādu ilgtspējas finanšu instrumentu nosacījumus kā zaļās obligācijas, sociālās obligācijas un zaļie aizdevumi, vidiskos vai sociālos mērķus un to, vai spēja īstenot darbības vai rīcības plānu ir atkarīga no konkrētiem priekšnosacījumiem, piemēram, finansiālā atbalsta piešķiršanas vai publiskās politikas un tirgus norisēm;

(b)norāda pašreizējo finanšu resursu summu un paskaidro, kā tie attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām; un

(c)norāda turpmāko finanšu resursu summu.

5.Rādītāji un mērķrādītāji

70.Šajā nodaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības, kas jāiekļauj, uzņēmumam atklājot informāciju par saviem rādītājiem un mērķrādītājiem saistībā ar katru būtisko ilgtspējas jautājumu. Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

71.Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta tematiskajā ESRS.

72.Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par mērķrādītājiem, kas prasīti attiecīgajā tematiskajā ESRS, jo tas nav pieņēmis mērķrādītājus attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgie mērķrādītāji nav tikuši pieņemti. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

73.Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā ieviestajiem rādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

74.Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rādītājiem, ko uzņēmums izmanto, lai sekotu līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldības darbības.

75.Uzņēmums atklāj visus rādītājus, ko tas izmanto, lai izvērtētu darbības rezultātus un rezultativitāti saistībā ar kādu būtisku ietekmi, risku vai iespēju.

76.Rādītāji ietver tos, kas definēti ESRS, kā arī rādītājus, kas identificēti saistībā ar konkrētu uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ņemti no citiem avotiem vai arī izstrādāti pašā uzņēmumā.

77.Attiecībā uz katru rādītāju uzņēmums:

(a)atklāj metodiku un nozīmīgus pieņēmumus, kas ir rādītāju pamatā, arī izmantoto metodiku ierobežojumus;

(b)atklāj, vai noteikta rādītāja noteikšanu ir pārbaudījusi ārēja struktūra, kas nav apliecinājuma sniedzējs, un, ja tā, tad kura struktūra;

(c)apzīmē un definē rādītāju, izmantojot jēgpilnus, skaidrus un precīzus nosaukumus un aprakstus;

(d)ja kā mērvienība ir norādīta valūta — izmanto tā finanšu pārskatos izmantoto valūtu.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

78.Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā noteiktajiem mērķrādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

79.Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni katrā būtiskajā ilgtspējas jautājumā par:

(a)to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai risinātu būtiskas ietekmes, risku un iespēju jautājumus, kā arī rādītājus, ko tas izmanto, lai to darītu;

(b)izmērāmiem, uz rezultātiem orientētiem mērķrādītājiem, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko uzņēmums noteicis, lai sasniegtu rīcībpolitikas mērķus, kas definēti kā gaidāmie rezultāti cilvēkiem, videi vai uzņēmumam attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām;

(c)vispārējo progresu laika gaitā virzībā uz pieņemtajiem mērķrādītājiem;

(d)to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai novērstu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, un nosaka tā rīcībpolitikas mērķu sasniegšanas progresu, ja nav izmērāmu, uz rezultātiem orientētu mērķrādītāju, kas sasniedzami konkrētā termiņā, un

(e)to, vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

80.Uzņēmums atklāj izmērāmos, uz rezultātiem orientētos mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas ir noteicis progresa novērtēšanai būtiskos ilgtspējas jautājumos. Par katru mērķrādītāju atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas:

(a)apraksts par mērķrādītāja saistību ar rīcībpolitikas mērķiem;

(b)noteiktais sasniedzamais mērķrādītāja līmenis, attiecīgā gadījumā norādot, vai mērķrādītājs ir absolūts vai relatīvs un kāda ir tam izmantotā mērvienība;

(c)mērķrādītāja tvērums, tajā skaitā uzņēmuma darbības un/vai attiecīgā gadījumā — tā augšējā un/vai apakšējā vērtības ķēde un ģeogrāfiskās robežas;

(d)bāzes vērtība un bāzes gads, no kura veic progresa uzskaiti;

(e)periods, uz kuru attiecas konkrētais mērķrādītājs, un attiecīgā gadījumā — jebkuri atskaites punkti vai starpposma mērķrādītāji;

(f)metodika un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti, lai noteiktu mērķrādītājus, attiecīgā gadījumā — arī izvēlētais scenārijs, datu avoti, saskanība ar valsts, ES vai starptautiskajiem rīcībpolitikas mērķiem un tas, kā mērķrādītājos ņemts vērā plašāks ilgtspējīgas attīstības konteksts un/vai vietējā situācija, kurā vērojama ietekme;

(g)vai uzņēmuma mērķrādītāji, kas saistīti ar vidiskiem jautājumiem, ir pamatoti ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;

(h)vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu;

(i)jebkādas mērķrādītāju un atbilstošo rādītāju vai pamatā esošās mērījumu metodikas izmaiņas, nozīmīgi pieņēmumi, ierobežojumi, datu vākšanas avoti un procesi, kas pieņemti noteiktajā laika periodā. Tas ietver paskaidrojumu par šo izmaiņu pamatojumu un to ietekmi uz salīdzināmību (sk. “Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem” šajā standartā); un

(j)darbības rezultāti attiecībā uz norādītajiem mērķrādītājiem, tajā skaitā informācija par to, kā attiecīgais mērķrādītājs tiek uzraudzīts un pārskatīts un kā rādītājs tiek izmantots, tas, vai progress atbilst sākotnēji plānotajam, kā arī analīze par uzņēmuma darbības rezultātu tendencēm vai būtiskām izmaiņām mērķrādītāja sasniegšanai.

81.Ja uzņēmums nav noteicis izmērāmus, uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus:

(a)tas var atklāt, vai šādi mērķrādītāji tiks noteikti, un to noteikšanas termiņu vai iemeslus, kāpēc uzņēmums šādus mērķrādītājus neplāno noteikt;

(b)tas atklāj, vai tas tomēr uzrauga savas rīcībpolitikas un darbību rezultativitāti attiecībā uz būtisku ar ilgtspēju saistītu ietekmi, risku un iespējām, un, ja tā ir, uzņēmums apraksta:

I.jebkādus procesus, kurus tas šajā nolūkā izmanto;

II.noteikto sasniedzamo ieceru līmeni un jebkādus kvalitatīvus vai kvantitatīvus rādītājus, ko tas izmanto progresa izvērtēšanai; uzņēmums norāda arī bāzes periodu, no kura progress tiek vērtēts.

A papildinājums. Piemērošanas prasības

Šis papildinājums ir ESRS 2 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

1.Sagatavošanas pamats

Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

AR 1.Aprakstot to, cik lielā mērā ilgtspējas deklarācija aptver uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. ESRS 1 5.1. iedaļu “Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde”), uzņēmums var nošķirt to:

(a)cik lielā mērā tā ietekmes, risku un iespēju būtiskuma novērtējums attiecas arī uz tā augšējo un/vai apakšējo vērtības ķēdi;

(b)cik lielā mērā tā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz tā vērtības ķēdi un

(c)cik lielā mērā tas atklājamajā rādītāju informācijā iekļauj augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes datus.

Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem

AR 2.Uzņēmums var atklāt, vai tas izmanto kādus Eiropas standartu, ko apstiprinājusi Eiropas standartizācijas sistēma (ISO/IEC vai CEN/CENELEC standarti), kā arī to, cik lielā mērā datus un procesus, kas tiek izmantoti ilgtspējas deklarāciju vajadzībām, ir pārbaudījis ārējs apliecinājuma sniedzējs un konstatējis, ka tie atbilst attiecīgajam ISO/IEC vai CEN/CENELEC standartam.

2.Pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

AR 3.Aprakstot administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas un pienākumus saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, uzņēmums var norādīt:

(a)ilgtspējas aspektus, kuru pārraudzība tiek īstenota attiecībā uz vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, ar kuriem uzņēmums var saskarties, tajā skaitā:

I.uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa ar ilgtspēju saistīto aspektu novērtējumu un izmaiņas;

II.būtisko risku, iespēju un ietekmes identificēšanu un novērtēšanu;

III.ar to saistīto rīcībpolitiku un mērķrādītājus, rīcības plānus un īpašos resursus un

IV.par ilgtspēju sniedzamās ziņas;

(b)šādas pārraudzības veidu attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem aspektiem: t. i., informēšanu, konsultēšanu vai lēmumu pieņemšanu; un

(c)veidu, kādā šāda pārraudzība ir organizēta un formalizēta, t. i., procesus, ar kuru palīdzību administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras iesaistās šo ilgtspējas aspektu risināšanā.

AR 4.Gadījumos, kad pārvaldības struktūra ir sarežģīta, aprakstot uzņēmuma pārvaldības organizāciju attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, struktūras aprakstu var papildināt ar tās attēlojumu diagrammas veidā.

AR 5.Aprakstu par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašo zināšanu līmeni vai piekļuvi īpašajām zināšanām var pamatot, ilustratīvi attēlojot struktūru sastāvu, arī to locekļus, uz kuru īpašajām zināšanām šīs struktūras paļaujas ilgtspējas jautājumu pārraudzībā, kā arī sniedzot ziņas par to, kā tie izmanto šīs īpašās zināšanas kā struktūra. Aprakstā uzņēmums ņem vērā, kā īpašās zināšanas un prasmes ir saistītas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām un vai struktūrām un/vai to locekļiem ir pieejami citi īpašo zināšanu avoti, piemēram, īpaši eksperti un apmācība, un citas izglītības iniciatīvas, lai šajās struktūrās atjauninātu un attīstītu ar ilgtspēju saistītās īpašās zināšanas.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

AR 6.Atkarībā no tā, kā uzņēmums organizēts, administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras var koncentrēt savu darbību uz visaptverošiem mērķrādītājiem, vadībai koncentrējoties uz detalizētākiem mērķrādītājiem. Šādā gadījumā uzņēmums var atklāt to, kā šīs pārvaldības struktūras nodrošina, ka ir ieviests atbilstošs darbības rezultātu uzraudzības mehānisms.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

AR 7.Attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem šai informācijas atklāšanas prasībai būtu jāatbilst atalgojuma ziņojumam, kas paredzēts Direktīvas 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu 9.a un 9.b pantā. Ievērojot ESRS 1 119., 120. un 122. punkta noteikumus, biržas sarakstā iekļauts uzņēmums var atsaukties uz savu atalgojuma ziņojumu.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

AR 8.30. punktā prasīto kartējumu var sniegt tabulas veidā, kurā sniegtas mijnorādes uz pienācīgas rūpības pamatelementiem gan attiecībā uz ietekmi uz cilvēkiem, gan uz vidi, kā arī uz relevanto uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā atklājamo informāciju, kā izklāstīts turpmāk.

AR 9.Uzņēmums var iekļaut tabulā papildu slejas, lai skaidri norādītu atklājamās informācijas elementus, kas attiecas uz ietekmi uz cilvēkiem un/vai vidi, ņemot vērā, ka dažos gadījumos informāciju par vienu un to pašu pienācīgas rūpības procesa posmu var sniegt vairāk nekā vienā atklājamās informācijas elementā.

AR 10.Galvenās norādes starptautiskajos instrumentos — ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem — uz pienācīgas rūpības procesa pamatelementiem ir uzskaitītas ESRS 1 4. nodaļā.

PIENĀCĪGAS RŪPĪBAS PAMATELEMENTI	PUNKTI ILGTSPĒJAS DEKLARĀCIJĀ
a) Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī
b) Skarto ieinteresēto personu iesaiste visos galvenajos pienācīgas rūpības procesa posmos
c) Negatīvas ietekmes identificēšana un novērtēšana
d) Pasākumi minētās negatīvās ietekmes novēršanai
e) Šo centienu rezultativitātes uzraudzība un informēšana par tiem

Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

AR 11.Šī informācijas atklāšanas prasība ir vērsta tikai uz iekšējās kontroles procesiem attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu. Uzņēmums var apsvērt tādus riskus kā datu pilnīgums un integritāte, aplēšu rezultātu precizitāte, datu pieejamība par augšupējo un/vai lejupējo vērtības ķēdi un informācijas pieejamības laiks.

3.Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

AR 12.Lai sniegtu 40. punktā prasīto informāciju par nozarēm, uzņēmums kartē savas nozīmīgās darbības saskaņā ar ESRS nozaru iedalījumu. Ja apakšnozares kods nepastāv, izmanto uzrakstu “citi”.

AR 13.Sagatavojot 40. punktā noteikto atklājamo informāciju, lai noteiktu piedāvāto produktu un/vai pakalpojumu grupu, apkalpoto tirgu un/vai klientu grupu vai ESRS nozares nozīmīgumu, uzņēmums ņem vērā vienu vai abus šādus kritērijus:

(a)vai šīs jomas veido vairāk nekā 10 % no uzņēmuma ieņēmumiem;

(b)vai šīs jomas ir saistītas ar būtisku faktisku uzņēmuma ietekmi vai būtisku iespējamu negatīvu ietekmi.

AR 14.Sagatavojot atklājamo informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma darījumdarbības modeli un vērtības ķēdi, uzņēmums ņem vērā:

(a)galvenos pasākumus, resursus, izplatīšanas kanālus un klientu segmentus;

(b)galvenās darījuma attiecības un to galvenās iezīmes, to starpā attiecības ar klientiem un piegādātājiem;

(c)tā darījumdarbības segmentu izmaksu struktūru un ieņēmumus saskaņā ar IFRS 8 prasībām par informācijas atklāšanu finanšu pārskatā (ja piemērojams);

(d)Iespējamo ietekmi, riskus un iespējas tā nozīmīgajā(-ās) nozarē(-ēs) un to iespējamo saistību ar tā darījumdarbības modeli vai vērtības ķēdi.

AR 15.Uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas lietotājiem īpaši svarīga var būt kontekstuāla informācija, lai saprastu, cik lielā mērā atklātā informācija ietver informāciju par augšupējo un/vai lejupējo vērtības ķēdi. Izpratne par to, kā uzņēmums piemēro ESRS 1 5. nodaļas prasības, un par uzņēmuma veikto būtiskuma novērtējumu saskaņā ar ESRS 1 3. nodaļu būtu jāatbalsta ar vērtības ķēdes galveno iezīmju aprakstu un — attiecīgā gadījumā — galveno vērtības ķēžu uzskaitījumu. Šajā aprakstā var sniegt vispārīgu pārskatu par augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes dalībnieku galvenajām iezīmēm, norādot to relatīvo ieguldījumu uzņēmuma darbības rezultātos un stāvoklī un paskaidrojot, kā tie veicina uzņēmuma vērtības radīšanu.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

AR 16.Ieinteresēto personu viedokļi un intereses, ko tās pauž, uzņēmumam sadarbojoties ar ieinteresētajām personām pienācīgas rūpības procesā(-os), var būt relevanti vienam vai vairākiem uzņēmuma stratēģijas vai darījumdarbības modeļa aspektiem. Tādējādi tie var ietekmēt uzņēmuma lēmumus par stratēģijas vai darījumdarbības modeļa turpmāko virzību.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

AR 17.Aprakstot, kur augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē koncentrējas būtiskā ietekme, riski un iespējas, uzņēmums aplūko: ģeogrāfiskos apgabalus, kompleksus vai aktīvu veidus, resursus, produkciju un izplatīšanas kanālus.

AR 18.Šo informāciju var sniegt kā atsevišķu ietekmi, risku vai iespēju vai arī apkopot būtiskas ietekmes, risku un iespēju grupas, ja tas sniedz relevantāku informāciju un nemaskē būtisku informāciju.

4.Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

AR 19.Neatkarīgi no informācijas par ilgtspējas jautājumiem sniegšanas pamatojuma, kas ietverts ESRS 1 8. nodaļā “Ilgtspējas deklarācijas struktūra”, uzņēmums to informācijas atklāšanas prasību sarakstu, kuras ievērotas, gatavojot ilgtspējas deklarāciju (sk. 54. punktu), var atklāt vispārīgās informācijas daļā vai citās ilgtspējas deklarācijas daļās, ja uzņēmums to uzskata par lietderīgu. Uzņēmums var izmantot satura indeksu, t. i., ilgtspējas deklarācijā iekļauto informācijas atklāšanas prasību sarakstu tabulas veidā, norādot, kurā lappusē/punktā attiecīgā prasība atrodama.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

AR 20.Tā kā gan ietekme uz cilvēkiem un vidi, gan riski un iespējas ir savstarpēji atkarīgi, viena rīcībpolitika var attiekties uz vairākiem būtiskiem ilgtspējas jautājumiem, tajā skaitā jautājumiem, kas aplūkoti vairāk nekā vienā tematiskajā ESRS. Piemēram, ja viena rīcībpolitika attiecas gan uz vides, gan sociālajiem jautājumiem, uzņēmums var ziņot par šo rīcībpolitiku ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Šajā gadījumā sociālajā iedaļā sniedz mijnorādi uz iedaļu par vidi, kurā sniegtas ziņas par attiecīgo rīcībpolitiku. Tāpat par noteiktu rīcībpolitiku var ziņot sociālajā iedaļā, sniedzot mijnorādi uz to iedaļā par vidi.

AR 21.Rīcībpolitikas tvēruma aprakstā var paskaidrot, uz kādām uzņēmuma darbībām un/vai paša uzņēmuma darbības segmentiem vai augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes segmentiem tā attiecas. Aprakstā var arī paskaidrot citas robežas, kas attiecas uz konkrēto tematu vai uzņēmuma apstākļiem — tie var ietvert ģeogrāfiju, aprites ciklus utt. Atsevišķos gadījumos (piemēram, ja rīcībpolitika neattiecas uz visu vērtības ķēdi) uzņēmums var sniegt skaidru informāciju par vērtības ķēdes daļu, ko aptver attiecīgā rīcībpolitika.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

AR 22.Galvenās darbības šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības kontekstā ir darbības, kas būtiski veicina uzņēmuma mērķu sasniegšanu, risinot būtisku ietekmi, riskus un iespējas. Saprotamības labad vajadzības gadījumā galvenās darbības var izklāstīt apkopoti.

AR 23.Informāciju par resursu sadali var sniegt tabulas veidā un sadalīt starp kapitālizdevumiem un pamatdarbības izdevumiem, kā arī izklāstīt dalījumā pa attiecīgajiem laika periodiem un pa pašreizējā pārskata gadā izmantotajiem resursiem un konkrētos laika periodos plānotajiem resursiem.

5.Rādītāji un mērķrādītāji

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

AR 24.Atklājot mērķrādītājus, kas saistīti ar ietekmes uz vidi novēršanu vai mazināšanu, uzņēmums prioritāti piešķir mērķrādītājiem, kas saistīti ar ietekmes samazināšanu absolūtā, nevis relatīvā izteiksmē. Ja mērķrādītāji attiecas uz sociālās ietekmes novēršanu vai mazināšanu, tos var norādīt, ņemot vērā ietekmi uz cilvēktiesībām, labklājību vai pozitīviem rezultātiem saistībā ar skartajām ieinteresētajām personām.

AR 25.Informāciju par virzību mērķrādītāju sasniegšanā var sniegt visaptverošā tabulā, kurā ietver informāciju par bāzes un mērķa vērtību, atskaites punktiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem iepriekšējos periodos.

AR 26.Ja uzņēmums apraksta progresu kādas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā, bet nav noteikts izmērāms mērķrādītājs, tas var norādīt bāzes līmeni, attiecībā pret kuru tiek ņemts vērā progress. Piemēram, uzņēmums var noteikt, ka darba algas par noteiktiem procentpunktiem jāpalielina tiem, kuri saņem algu, kas ir zemāka par taisnīgu algu, vai var novērtēt tā attiecību ar vietējām kopienām kvalitāti, ņemot vērā to jautājumu īpatsvaru, kurus kopienas izvirzījušas un kuri atrisināti kopienām apmierinošā veidā. Bāzes līmenis un progresa novērtējums ir saistīti ar ietekmi, riskiem un iespējām, kas ir pamatā rīcībpolitikas risināmā jautājuma būtiskumam.

B papildinājums. To datu punktu saraksts transversālajos un tematiskajos standartos, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem

Šis papildinājums ir neatņemama ESRS 2 daļa. Nākamajā tabulā ir parādīti ESRS 2 un tematiskā ESRS datu punkti, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem.

Informācijas atklāšanas prasība un saistītais datu punkts	SFDR  23 atsauce	3. pīlāra 24 atsauce	Atsauce 25 uz Etalonu regulu	Atsauce uz 26 ES Klimata aktu
ESRS 2 GOV-1 Dzimumu pārstāvība valdēs, 21. punkta d) apakšpunkts	1. pielikumā 1. tabulas 13. rādītājs		Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 27 II pielikums
ESRS 2 GOV-1 Neatkarīgo valdes locekļu procentuālais īpatsvars, 21. punkta e) apakšpunkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 GOV-4 Paziņojums par pienācīgu rūpību, 30. punkts	1. pielikumā 3. tabulas 10. rādītājs
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar fosilo degvielu, 40. punkta d) apakšpunkta i) punkts	1. pielikumā 1. tabulas 4. rādītājs	Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 28 1. tabula “Kvalitatīva informācija par vides risku” un 2. tabula “Kvalitatīva informācija par sociālo risku”	Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar ķīmisku produktu ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkta ii) punkts	1. pielikumā 2. tabulas 9. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem, 40. punkta d) apakšpunkta iii) punkts	1. pielikumā 1. tabulas 14. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 29 12. panta 1. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar tabakas audzēšanu un ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkta iv) punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS E1-1 Pārkārtošanās plāns klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, 14. punkts				Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-1 Uzņēmumi, kas izslēgti no Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, 16. punkta g) apakšpunkts		449.a pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 1. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Riska darījumu kredītkvalitāte dalījumā pa sektoriem, emisijām un atlikušiem termiņiem”	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunkts un 12. panta 2. punkts
ESRS E1-4 SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, 34. punkts	1. pielikuma 2. tabulas 4. rādītājs	449.a pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 3. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Pielāgošanas rādītāji”	Deleģētā regula (ES) 2020/1818 6. pants
ESRS E1-5 Elektroenerģijas patēriņš no fosilās enerģijas avotiem, kas sadalīti pa avotiem (tikai nozares ar lielu ietekmi uz klimatu), 38. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 5. rādītājs un 2. tabulas 5. rādītājs
ESRS E1-5, enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra, 37. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 5. rādītājs
ESRS E1-5 Energointensitāte, kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu, 40.–43. punkts	1. pielikumā 1. tabulas 6. rādītājs
ESRS E1-6 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisiju un kopējo SEG emisiju apjoms, 44. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 1. un 2. rādītājs	449.a pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 1. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Riska darījumu kredītkvalitāte dalījumā pa sektoriem, emisijām un atlikušiem termiņiem”	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 5. panta 1. punkts, 6. pants un 8. panta 1. punkts
ESRS E1-6 Bruto SEG emisiju intensitāte, 53.–55. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 3. rādītājs	Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 3. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Pielāgošanas rādītāji”	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 8. panta 1. punkts
ESRS E1-7 SEG piesaiste un oglekļa kredīti, 56. punkts				Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-9 Etalonu portfeļa pakļautība ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, 66. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS E1-9 Naudas summu sadalījums pēc akūta un hroniska fiziska riska, 66. punkta a) apakšpunkts ESRS E1-9 To nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, 66. punkta c) apakšpunkts		Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 46. un 47. punkts; 5. veidne: bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam.
ESRS E1-9 Nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības sadalījums pa energoefektivitātes klasēm, 67. punkta c) apakšpunkts		Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 34. punkts, 2. veidne “Bankas portfelis — Iespējamā klimata pārmaiņu pārejas riska rādītāji: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi — nodrošinājuma energoefektivitāte.
ESRS E1-9 Portfeļa saistības pakāpe ar klimatu saistītām iespējām, 69. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums
ESRS E2-4 Katra E-PRTR regulas (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apmērs, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, 28. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 8. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 2. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 1. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 3. rādītājs
ESRS E3-1 Ūdens un jūras resursi, 9. punkts	1. pielikuma 2. tabulas 7. rādītājs
ESRS E3-1 Īpaša rīcībpolitika, 13. punkts	1. pielikuma 2. tabulas 8. rādītājs
ESRS E3-1 Ilgtspējīgi okeāni un jūras, 14. punkts	1. pielikuma 2. tabulas 12. rādītājs
ESRS E3-4 Kopējais reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjoms, 28. punkta c) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 6.2. rādītājs
ESRS E3-4 Kopējais ūdens patēriņš (m3) uz neto ieņēmumiem no pašu darbībām, 29. punkts	1. pielikuma 2. tabulas 6.1. rādītājs
ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta a) apakšpunkta i) punkts	1. pielikuma 1. tabulas 7. rādītājs
ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta b) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 10. rādītājs
ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta c) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 14. rādītājs
ESRS E4-2 Ilgtspējīga zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta b) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 11. rādītājs
ESRS E4-2 Ilgtspējīga okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta c) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 12. rādītājs
ESRS E4-2 Rīcībpolitika, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu, 24. punkta d) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 15. rādītājs
ESRS E5-5 Nereciklēti atkritumi, 37. punkta d) apakšpunkts	1. pielikuma 2. tabulas 13. rādītājs
ESRS E5-5 Bīstamie atkritumi un radioaktīvie atkritumi, 39. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 9. rādītājs
ESRS 2 — SBM-3 — S1 Piespiedu darba incidentu risks, 14. punkta f) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 13. rādītājs
ESRS 2 — SBM-3 — S1 Bērnu darba incidentu risks, 14. punkta g) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 12. rādītājs
ESRS S1-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 20. punkts	I pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs
ESRS S1-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 21. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-1 Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesi un pasākumi, 22. punkts	I pielikuma 3. tabulas 11. rādītājs
ESRS S1-1 Nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma, 23. punkts	I pielikuma 3. tabulas 1. rādītājs
ESRS S1-3 Sūdzību izskatīšanas mehānismi, 32. punkta c) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 5. rādītājs
ESRS S1-14 Nāves gadījumu skaits un ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums, 88. punkta b) un c) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 2. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-14 To dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ, 88. punkta e) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 3. rādītājs
ESRS S1-16 Nekoriģētā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība 97. punkta a) apakšpunkts	I pielikuma 1. tabulas 12. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-16 Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība, 97. punkta b) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 8. rādītājs
ESRS S1-17 Diskriminācijas incidenti, 103. punkta a) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 7. rādītājs
ESRS S1-17 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 104. punkta a) apakšpunkts	I pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs un 3. tabulas 14. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS 2 — SBM-3 — S2 Ievērojams bērnu darba vai piespiedu darba risks vērtības ķēdē, 11. punkta b) apakšpunkts	I pielikuma 3. tabulas 12. un 13. rādītājs
ESRS S2-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 17. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs
ESRS S2-1 Rīcībpolitika attiecībā uz darbiniekiem vērtības ķēdē, 18. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 11. un 4. rādītājs
ESRS S2-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 19. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S2-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 19. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S2-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, kas saistīti ar uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, 36. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs
ESRS S3-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 16. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. pielikumā 1. tabulas 11. rādītājs
ESRS S3-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP, SDO principu un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S3-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 36. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs
ESRS S4-1 Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, 16. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs
ESRS S4-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts	1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S4-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 35. punkts	1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs
ESRS G1-1 Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija, 10. punkta b) apakšpunkts	1. pielikuma 3. tabulas 15. rādītājs
ESRS G1-1 Trauksmes cēlēju aizsardzība, 10. punkta d) apakšpunkts	1. pielikuma 3. tabulas 6. rādītājs
ESRS G1-4 Naudas sodi par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem, 24. punkta a) apakšpunkts	1. pielikuma 3. tabulas 17. rādītājs		Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS G1-4 Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standarti, 24. punkta b) apakšpunkts	1. pielikuma 3. tabulas 16. rādītājs

C papildinājums. Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”

Šis papildinājums ir ESRS 2 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Šajā tabulā ir norādītas tematiskā ESRS prasības, kas jāņem vērā, sniedzot ziņas saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām ESRS 2.

Ar ESRS 2 informācijas atklāšanas prasību	saistītais ESRS punkts
GOV-1 “Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”	ESRS G1 “Darījumdarbība” (5. punkts)
GOV-3 “Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās”	ESRS E1 “Klimata pārmaiņas” (13. punkts)
SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”	ESRS S1 “Pašu personāls” (12. punkts) ESRS S2 “Darbinieki vērtības ķēdē” (9. punkts) ESRS S3 “Skartās kopienas” (7. punkts) ESRS S4 “Patērētāji un tiešie lietotāji” (8. punkts)
SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”	ESRS E1 “Klimata pārmaiņas” (18. un 19. punkts) ESRS E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas” (16. punkts) ESRS S1 “Pašu personāls” (13.–16. punkts) ESRS S2 “Darbinieki vērtības ķēdē” (10.–13. punkts) ESRS S3 “Skartās kopienas” (8.–11. punkts) ESRS S4 “Patērētāji un tiešie lietotāji” (9.–12. punkts)
IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”	ESRS E1 “Klimata pārmaiņas” (20. un 21. punkts) ESRS E2 “Piesārņojums” (11. punkts) ESRS E3 “Ūdens un jūras resursi” (8. punkts) ESRS E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas” (17. un 19. punkts) ESRS E5 “Resursu izmantojums un aprites ekonomika” (11. punkts) ESRS G1 “Darījumdarbība” (6. punkts)

ESRS E1

“KLIMATA PĀRMAIŅAS”

Satura rādītājs

Mērķis    

Mijiedarbība ar citiem ESRS    

Informācijas atklāšanas prasības    

-ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Pārvaldība

oInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”    

Stratēģija    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

oInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”    

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība    

oInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

oInformācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

Rādītāji un mērķrādītāji

oInformācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

oInformācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti

oInformācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības    

A papildinājums. Piemērošanas prasības    

-ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

oInformācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

oInformācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

oInformācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

Rādītāji un mērķrādītāji

oInformācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

oInformācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana    

oInformācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības    

Mērķis 

1.Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem saprast:

(a)to, kā uzņēmums ietekmē klimata pārmaiņas, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi;

(b)uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un saderību ar mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C;

(c)uzņēmuma plānus un spēju pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli saskaņā ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī dot ieguldījumu globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanā līdz 1,5 °C;

(d)jebkuras citas uzņēmuma veiktas darbības, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus;

(e)uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz klimata pārmaiņām un atkarības no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un

(f)tādu risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kurus rada uzņēmuma ietekme uz klimata pārmaiņām un atkarība no tām.

2.Šā standarta informācijas atklāšanas prasībās ir ņemtas vērā prasības, kas noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un noteikumos (t. i., ES Klimata aktā 30 , Klimata etalonu standartu regulā 31 , Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR) 32 , ES taksonomijā 33 un EBI 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībās 34 ).

3.Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: “Klimata pārmaiņu mitigācija” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Tas aptver arī enerģētikas jautājumus, ciktāl tie ir relevanti klimata pārmaiņu aspektā.

4.“Klimata pārmaiņu mitigācija” ir saistīta ar uzņēmuma centieniem sniegt ieguldījumu vispārējā procesā ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā noteikts Parīzes nolīgumā. Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām, kas saistītas ar septiņām siltumnīcefekta gāzēm (SEG) — oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4), dislāpekļa oksīdu (N2O), daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluorogļūdeņražiem (PCF), sēra heksafluorīdu (SF6) un slāpekļa trifluorīdu (NF3) —, bet ne tikai ar tām. Tas ietver arī informācijas atklāšanas prasības par to, kā uzņēmums risina jautājumus ar tā radītajām SEG emisijām, kā arī par saistītajiem pārkārtošanās riskiem.

5.“Pielāgošanās klimata pārmaiņām” attiecas uz uzņēmuma pielāgošanās procesu faktiskajām un gaidāmajām klimata pārmaiņām.

6.Šis standarts ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu un kas var radīt ar klimatu saistītus fiziskus riskus uzņēmumam, un tā pielāgošanās risinājumiem šo risku samazināšanai. Tas ietver arī pārkārtošanās riskus, kas izriet no nepieciešamās pielāgošanās ar klimatu saistītiem apdraudējumiem.

7.Informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz jautājumu “Enerģētika”, aptver visus enerģijas ražošanas un patēriņa veidus.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

8.Ozona slāni noārdošas vielas (ONV), slāpekļa oksīdi (NOX) un sēra oksīdi (SOX), kā arī citas emisijas gaisā ir saistīti ar klimata pārmaiņām, bet uz tām attiecas ESRS E2 noteiktās ziņu sniegšanas prasības.

9.Ietekme uz cilvēkiem, ko var radīt pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, ir ietverta ESRS S1 “Pašu personāls”, ESRS 2 “Darbinieki vērtības ķēdē”, ESRS S3 “Skartās kopienas” un ESRS S4 “Patērētāji un tiešie lietotāji”.

10.Temati “klimata pārmaiņu mitigācija” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir cieši saistīti ar tematiem, kas apskatīti ESRS E3 “Ūdens un jūras resursi” un ESRS E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas”. Attiecībā uz ūdeni — kā redzams AR 11 ar klimatu saistīto apdraudējumu tabulā, šis standarts attiecas uz akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem, ko rada ar ūdeni un okeānu saistīti apdraudējumi. Biodaudzveidības zudums un ekosistēmu degradācija, ko var izraisīt klimata pārmaiņas, ir aplūkota ESRS E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas”.

11.Šis standarts būtu jālasa kopā ar ESRS 1 “Vispārīgās prasības” un ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”. 

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

12.Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar ESRS 2 2. nodaļā “Pārvaldība”, 3. nodaļā “Stratēģija” un 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju. Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz ilgtspējas deklarācijā līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam saskaņā ar ESRS 2 46. punktu ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus citai informācijai, kas pieprasīta šajā tematiskajā standartā.

Pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”

13.Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā ar klimatu saistīti apsvērumi ir ņemti vērā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu atalgojumā, kā arī, vai to sniegums ir novērtēts, ņemot vērā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, par kuriem ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4, un par pašreizējā periodā atzīto atalgojuma procentuālo īpatsvaru, kas ir saistīts ar klimata apsvērumiem, paskaidrojot, kādi ir šie klimata apsvērumi.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

14.Uzņēmums atklāj savu klimata pārmaiņu mitigācijai veltīto pārkārtošanās plānu 35 .

15.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija un darījumdarbības modelis ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī attiecīgā gadījumā — izprast, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām.

16.Informācijā, kas minēta 14. punktā, ietveramas šādas ziņas:

(a)atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) — skaidrojums par to, kā uzņēmuma mērķrādītāji sader ar globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

(b)atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) un klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par apzinātajām dekarbonizācijas svirām un svarīgākajām plānotajām darbībām, tajā skaitā izmaiņām uzņēmuma produktu un pakalpojumu portfelī un jaunu tehnoloģiju ieviešanu paša uzņēmuma operācijās vai vērtības ķēdes augšposmā/lejasposmā;

(c)atsaucoties uz klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par uzņēmuma investīcijām un finansējumu, ar ko atbalsta pārkārtošanās plāna īstenošanu, un to apmēra noteikšanu, norādot atsauci uz taksonomijai atbilstīgo CapEx galvenajiem darbības rādītājiem un attiecīgā gadījumā CapEx plāniem, ko uzņēmums atklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178;

(d)to potenciālo ieslēgto SEG emisiju kvalitatīvs novērtējums ko rada uzņēmuma galvenie aktīvi un produkti. Tas ietver skaidrojumu par to, vai un kā šīs emisijas var apdraudēt uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu un palielināt pārkārtošanās risku, un attiecīgā gadījumā — skaidrojumu par uzņēmuma plāniem pārvaldīt tā SEG ziņā ietilpīgos un energoietilpīgos aktīvus un produktus;

(e)tādu uzņēmumu gadījumā, uz kuru saimniecisko darbību attiecas deleģētās regulas par pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mitigāciju saskaņā ar Taksonomijas regulu, skaidrojumu par uzņēmuma mērķi vai plāniem (CapEx, CapEx plāni un OpEx) saskaņot savas saimnieciskās darbības (ieņēmumi, CapEx, OpEx) ar Komisijas Deleģētajā regulā 2021/2139 36 noteiktajiem kritērijiem;

(f)attiecīgā gadījumā informāciju par būtiskām pārskata periodā investētām CapEx summām, kas attiecas uz saimnieciskajām darbībām, kuras saistītas ar oglēm, naftu un gāzi 37 ;

(g)informācija par to, vai uzņēmums ir vai nav izslēgts no Parīzes nolīgumam pielāgotajiem ES etaloniem 38 ;

(h)skaidrojums par to, kā pārkārtošanās plāns ir iekļauts uzņēmuma vispārējā darījumdarbības stratēģijā un finanšu plānošanā un ir ar to saskaņots,

(i)vai pārkārtošanās plānu ir apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras, un

(j)skaidrojums par uzņēmuma progresu pārkārtošanās plāna īstenošanā.

17.Ja uzņēmumam nav pārkārtošanās plāna, tas šo faktu norāda un šādā gadījumā precizē, kad tas pieņems pārkārtošanās plānu.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

18.Par katru būtisku ar klimatu saistīto risku, ko uzņēmums ir identificējis, tas paskaidro, vai struktūra uzskata, ka risks ir ar klimatu saistīts fizisks risks vai ar klimatu saistīts pārkārtošanās risks.

19.Uzņēmums apraksta savas stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību pret klimata pārmaiņām. Aprakstā norāda:

(a)noturības analīzes tvērumu;

(b)to, kā un kad veikta noturības analīze, tostarp apraksta klimata scenāriju analīzes izmantošanu, kā norādīts turpmāk sniegtajās informācijas atklāšanas prasībās saistībā ar ESRS 2 IRO-1 un saistītajos piemērošanas prasību punktos, un

(c)noturības analīzes rezultātus, arī scenāriju analīzes rezultātus.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

20.Uzņēmums apraksta procesu, kas paredzēts ar klimatu saistītās ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un novērtēšanai. Aprakstā ietver uzņēmuma procesu, kas saistīts ar:

(a)ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo īpaši uzņēmuma SEG emisijas (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-6);

(b)ar klimatu saistītos fiziskos riskus uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši:

I.norādot ar klimatu saistītos apdraudējumus, ņemot vērā vismaz augstu emisiju klimata scenārijus, un

II.novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un darījumdarbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret šiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus fiziskus riskus;

(c)ar klimata pārmaiņām saistītos pārkārtošanās riskus un iespējas paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši:

I.norādot ar klimatu saistītos pārkārtošanās notikumus, ņemot vērā vismaz tādu klimata scenāriju, kas atbilst globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanai līdz 1,5 °C, to nepārsniedzot vai pārsniedzot vien nedaudz, un

II.novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti šiem ar klimatu saistītajiem pārkārtošanās notikumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus pārkārtošanās riskus vai iespējas.

21.Atklājot 20. punkta b) un c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tas izmantojis ar klimatu saistīto scenāriju analīzi, kurā ietverti vairāki ar klimatu saistīti scenāriji, lai apzinātu un novērtētu fiziskos un pārkārtošanās riskus un iespējas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

22.Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas ir pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām.

23.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.

24.22. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par uzņēmuma izstrādātajām rīcībpolitikām, ar ko tas pārvalda būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saskaņā ar ESRS 2 MDR-P “Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

25.Uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādām jomām:

(a)klimata pārmaiņu mitigācija,

(b)pielāgošanās klimata pārmaiņām,

(c)energoefektivitāte,

(d)atjaunīgās enerģijas apguve un

(e)citām.

Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

1.Uzņēmums atklāj informāciju par savām klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

2.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, kas veiktas un plānotas, lai sasniegtu ar klimatu saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

3.Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saistīto darbību un resursu aprakstā ievēro principus, kas izklāstīti ESRS 2 MDR-A “Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

4.Papildus ESRS 2 MDR-A noteiktajam uzņēmums:

(a)uzskaitot galvenās darbības, kas veiktas pārskata gadā un plānotas nākotnē, norāda klimata pārmaiņu mitigācijas darbības pa dekarbonizācijas svirām, ietverot dabā balstītus risinājumus;

(b)aprakstot klimata pārmaiņu mitigācijas darbību iznākumu, norāda sasniegto un paredzamo SEG emisiju samazinājumu un

(c)būtiskas CapEx un OpEx summas, kas vajadzīgas veikto vai plānoto darbību īstenošanai, sasaista ar:

I.relevantajiem finanšu pārskatu posteņiem vai piezīmēm;

II.galvenajiem darbības rādītājiem, kuri prasīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178, un

III.attiecīgā gadījumā — CapEx plānu, kas prasīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

5.Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar klimatu saistītajiem mērķrādītājiem.

6.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir izvirzījis savu ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto rīcībpolitiku atbalstam un ar klimatu saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju aplūkošanai.

7.30. punktā prasītā mērķrādītāju atklāšana ietver informāciju, kas prasīta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

8.Lai atklātu 30. punktā prasīto informāciju, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus un/vai jebkādus citus mērķrādītājus, lai pārvaldītu būtisku ar klimatu saistītu ietekmi, riskus un iespējas, piemēram, atjaunīgās enerģijas apguvi, energoefektivitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un fizisko vai pārkārtošanās risku mitigāciju.

9.Ja uzņēmums ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus 39 , piemēro ESRS 2 MDR-T un šādas prasības:

(a)SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus norāda kā absolūtu vērtību (vai nu tonnās CO2 ekv., vai arī kā procentuālu bāzes gada emisiju daļu) un attiecīgā gadījumā kā intensitātes vērtību;

(b)SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām atklāj atsevišķi vai kopā. Kombinēto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju gadījumā uzņēmums norāda, uz kuru SEG emisiju pakāpi (1., 2. un/vai 3.) mērķrādītājs attiecas, daļu, kas attiecināma uz katru attiecīgo SEG emisiju pakāpi, un kuras SEG ir aptvertas. Uzņēmums paskaidro, kā tiek nodrošināts šo mērķrādītāju saskanīgums ar SEG inventarizācijas pārskata robežām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-6). SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir bruto mērķrādītāji, kas nozīmē, ka uzņēmums SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājos neiekļauj SEG piesaistījumus, oglekļa kredītus vai novērstas emisijas;

(c)uzņēmums atklāj savu pašreizējo bāzes gada un bāzlīnijas vērtību un no 2030. gada pēc katra nākamā piecu gadu perioda saviem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem atjaunina bāzes gadu. Uzņēmums var atklāt informāciju par iepriekš panākto progresu saistībā ar mērķrādītāju sasniegšanu pirms pašreizējā bāzes gada, ar nosacījumu, ka šī informācija atbilst šā standarta prasībām;

(d)SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ietver vismaz mērķvērtības 2030. gadam un, ja iespējams, 2050. gadam. No 2030. gada mērķvērtības nosaka pēc katra nākamā piecu gadu perioda;

(e)uzņēmums norāda, vai SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir zinātniski pamatoti un saderīgi ar globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 °C. Uzņēmums norāda, kāda sistēma un metodika ir izmantotas šo mērķrādītāju noteikšanai, arī to, vai tie ir iegūti, izmantojot nozares dekarbonizācijas trajektoriju, kādi ir pamatā esošie klimata un rīcībpolitikas scenāriji un vai mērķrādītāji ir ārēji nodrošināti. Kā daļu no kritiskajiem pieņēmumiem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju noteikšanai uzņēmums īsi paskaidro, kā tas ir ņēmis vērā nākotnes norises (piemēram, pārdošanas apjomu izmaiņas, klientu vēlmju un pieprasījuma izmaiņas, regulatīvos faktorus un jaunas tehnoloģijas) un kā tās potenciāli ietekmēs gan tā SEG emisijas, gan emisiju samazinājumus; un

(f)uzņēmums apraksta paredzamās dekarbonizācijas sviras (piemēram, energoefektivitāti vai materiālefektivitāti un patēriņa samazināšanu, kurināmā maiņu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, produktu un procesu pakāpenisku izskaušanu vai aizstāšanu) un to kopējo kvantitatīvo ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā.

Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra

10.Uzņēmums sniedz informāciju par enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru.

11.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu absolūtā izteiksmē, energoefektivitātes uzlabošanu, par to, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām, un par atjaunīgo energoresursu īpatsvaru tā kopējā energoresursu struktūrā.

12.35. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujams kopējais enerģijas patēriņš (MWh), kas saistīts ar pašu operācijām, šādā dalījumā:

(a)kopējais enerģijas patēriņš no fosilajiem energoresursiem 40 ;

(b)kopējais enerģijas patēriņš no kodolenerģijas avotiem;

(c)kopējais enerģijas patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem šādā dalījumā:

I.kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem, ieskaitot biomasu (arī bioloģiskas izcelsmes rūpnieciskus un sadzīves atkritumus), biodegvielas, biogāzi, atjaunīgo ūdeņradi 41 u. c.);

II.iepirktās vai iegūtās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika un aukstuma patēriņš un

III.tās pašu saražotās atjaunīgās enerģijas patēriņš, kas nav kurināmais.

13.Uzņēmums, kurš veic operācijas nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu 42 , kopējo enerģijas patēriņu no fosilajiem energoresursiem dezagregē vēl sīkāk šādi:

(a)kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem;

(b)kurināmā patēriņš no jēlnaftas un naftas produktiem;

(c)kurināmā patēriņš no dabasgāzes;

(d)kurināmā patēriņš no citiem fosilajiem energoresursiem;

(e)iepirktās vai iegūtās fosilo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika vai aukstuma patēriņš.

14.Turklāt attiecīgā gadījumā uzņēmums dezagregē un atsevišķi atklāj informāciju par saražoto neatjaunīgo enerģiju un atjaunīgo enerģiju (MWh) 43 .

Neto ieņēmumos balstīta energointensitāte 44

15.Uzņēmums sniedz informāciju par energointensitāti (kopējo enerģijas patēriņu uz neto ieņēmumiem), kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.

16.40. punktā prasīto atklājamo informāciju par energointensitāti iegūst tikai no kopējā enerģijas patēriņa un neto ieņēmumiem no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.

17.Uzņēmums precizē nozares ar lielu ietekmi uz klimatu, kuras izmanto energointensitātes aprēķinam, kas prasīts 40. punktā.

18.Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summu no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (saucējs energointensitātes aprēķinā, kas prasīts 40. punktā) saskaņo ar finanšu pārskatu attiecīgo posteni vai piezīmēm.

Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas

19.Uzņēmums atklāj ziņas (t CO2 ekv.) par 45 :

(a)1. pakāpes bruto SEG emisijām,

(b)2. pakāpes bruto SEG emisijām,

(c)3. pakāpes bruto SEG emisijām un

(d)kopējām SEG emisijām.

20.44. punktā noteiktais informācijas atklāšanas prasības mērķis attiecībā uz:

(a)1. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta a) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par uzņēmuma tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā kopējo SEG emisiju daļu, kas tiek regulēta ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām;

(b)2. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta b) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par netiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām, ko rada uzņēmuma patērētā enerģija, neatkarīgi no tā, vai tā ir ārēji iepirkta vai iegūta;

(c)3. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta c) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par SEG emisijām, kas rodas uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ārpus tā 1. un 2. pakāpes SEG emisijām. Daudziem uzņēmumiem 3. pakāpes SEG emisijas var būt galvenā SEG inventarizācijas pārskata daļa, un tās ir svarīgs uzņēmuma pārkārtošanās riskus veidojošais faktors;

(d)kopējām SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta d) apakšpunktā, ir jāsniedz vispārēja izpratne par uzņēmuma SEG emisijām un par to, vai tās rodas no paša uzņēmuma operācijām vai no augšposma un lejasposma vērtības ķēdes. Šīs informācijas atklāšana ir priekšnoteikums, lai izmērītu progresu SEG emisiju samazināšanā saskaņā ar uzņēmuma klimatiskajiem mērķrādītājiem un ES rīcībpolitiku mērķiem.

Šajā informācijas atklāšanas prasībā noteiktā informācija ir nepieciešama arī, lai izprastu uzņēmuma ar klimatu saistītos pārkārtošanās riskus.

21.Atklājot informāciju par SEG emisijām, kas prasīta saskaņā ar 44. punktu, uzņēmums ievēro ESRS 1 62.–67. punkta prasības. Būtībā dati par SEG emisijām no asociētajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes augšposma un lejasposma (ESRS 1 67. punkts), neaprobežojas ar piederošajām kapitāla daļām. Uzņēmums SEG emisijas no tā asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem (investīciju struktūrām) un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), uzskaita atbilstīgi uzņēmuma operacionālās kontroles apmēram tajos.

22.Ja būtiski mainās ziņojošā uzņēmuma un tā augšposma un lejasposma vērtības ķēdes definīcijas, uzņēmums šīs izmaiņas atklāj un paskaidro to ietekmi uz tā ziņoto SEG emisiju salīdzināmību starp gadiem (t. i., ietekmi uz pašreizējā un iepriekšējā pārskata perioda SEG emisiju salīdzināmību).

23.Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta a) apakšpunktu atklājama par bruto 1. pakāpes SEG emisijām, ietver:

(a)1. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un

(b)1. pakāpes SEG emisiju procentuālo daļu no regulētajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

24.Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta b) apakšpunktu atklājama par bruto 2. pakāpes SEG emisijām, ietver:

(a)uz atrašanās vietu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un

(b)uz tirgu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.).

25.Informāciju par 1. un 2. pakāpes emisijām, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. panta a) un b) apakšpunktu, uzņēmums dezagregē, atklājot atsevišķi informāciju par emisijām no:

(a)konsolidētās uzskaites grupas (mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi) un

(b)investīciju saņēmējiem, piemēram, asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, kurus konsolidētās uzskaites grupas finanšu pārskatos neuzskaita pilnībā konsolidēti, un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), pār kuriem uzņēmumam ir operacionālā kontrole.

26.Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta c) apakšpunktu atklājama par bruto 3. pakāpes SEG emisijām, ietver SEG emisijas (t CO2 ekv.) no katras nozīmīgās 3. pakāpes kategorijas (t. i., no katras 3. pakāpes kategorijas, kas uzņēmumam ir prioritāra).

27.Informācija, kas atklājama par kopējām SEG emisijām saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu, ir summa, ko veido 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. punkta a)–c) apakšpunktu. Kopējās SEG emisijas dezagregē, nodalot:

(a)kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz atrašanās vietu balstītu metodi, un

(b)kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz tirgu balstītu metodi.

Neto ieņēmumos balstīta SEG intensitāte 46

28.Uzņēmums atklāj informāciju par SEG emisiju intensitāti (kopējās SEG emisijas uz neto ieņēmumiem).

29.Informācijā, kas saskaņā ar 53. punktu atklājama par SEG intensitāti, norāda kopējās SEG emisijas (t CO2 ekv.) (kas prasītas saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu) uz neto ieņēmumiem.

30.Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summas (saucējs SEG emisiju aprēķinā, kas prasīts 53. punktā) saskaņo ar relevanto finanšu pārskatu posteni vai piezīmēm.

Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti

31.Uzņēmums atklāj šādas ziņas:

(a)SEG piesaiste un uzglabāšana (t CO2 ekv.), kas izriet no projektiem, kurus tas varētu būt izstrādājis paša operāciju ietvaros vai kuros tas varētu būt devis ieguldījumu vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un

(b)SEG emisiju samazinājums vai piesaistījumi no klimata pārmaiņu mitigācijas projektiem ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko tas ir finansējis vai plāno finansēt, iegādājoties oglekļa kredītus.

32.Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir šāds:

(a)sniegt priekšstatu par darbībām, ko uzņēmums veic, lai pastāvīgi piesaistītu SEG no atmosfēras vai aktīvi atbalstītu šādu piesaisti, iespējams, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķrādītājus (kā norādīts 60. punktā);

(b)sniegt priekšstatu par to oglekļa kredītu apjomu un kvalitāti, kurus uzņēmums ir iegādājies vai plāno iegādāties brīvprātīgajā oglekļa tirgū, iespējams, lai pamatotu norādes par SEG neitralitāti (kā norādīts 61. punktā).

33.Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta a) apakšpunktu atklājama par SEG piesaistījumiem un uzglabāšanu, attiecīgā gadījumā ietver:

(a)kopējo SEG piesaistījumu un uzglabāšanas apjomu (t CO2 ekv.), dezgregējot un atklājot atsevišķi informāciju par apjomiem, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām un tā vērtības ķēdes augšposmu un lejasposmu, kā arī sadalījumā pa piesaistes darbībām, un

(b)uzņēmuma izmantotos aprēķinu pieņēmumus, metodiku un sistēmas.

34.Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta b) apakšpunktu atklājama par oglekļa kredītiem, attiecīgā gadījumā ietver:

(a)to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, kuri ir verificēti saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem un dzēsti pārskata periodā, un

(b)to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko plānots dzēst nākotnē, un informāciju par to, vai minēto oglekļa kredītu pamatā ir spēkā esoši līgumi.

35.Ja uzņēmums papildus bruto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem norāda arī neto nulles emisiju mērķrādītāju, ievērojot informācijas atklāšanas prasības E1-4 30. punktu, tas paskaidro tvērumu, izmantoto metodiku un sistēmas, kā arī to, kā atlikušās SEG emisijas (pēc aptuveni 90–95 % SEG emisiju samazinājuma, ar iespējamām pamatotām atšķirībām starp nozarēm saskaņā ar atzītu nozaru dekarbonizācijas trajektoriju) paredzēts neitralizēt, piemēram, ar SEG piesaistījumiem paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā.

36.Ja uzņēmums ir sniedzis publiskas norādes par SEG neitralitāti, kas ietver oglekļa kredītu izmantošanu, tas paskaidro:

(a)vai un kādā veidā minētās norādes papildina SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, kā prasīts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-4;

(b)vai un kādā veidā minētās norādes un paļaušanās uz oglekļa kredītiem netraucē un nemazina tā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 47 vai attiecīgā gadījumā tā nulles emisiju mērķrādītāja sasniegšanu un

(c)izmantoto oglekļa kredītu ticamību un integritāti, cita starpā norādot atsauci uz atzītiem kvalitātes standartiem.

Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana

37.Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas piemēro iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas un, ja piemēro, kā šīs shēmas atbalsta tā lēmumu pieņemšanu un stimulē ar klimatu saistītās rīcībpolitikas un mērķrādītāju īstenošanu.

38.Informācijā, kas minēta 62. punktā, ietveramas šādas ziņas:

(a)iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas veids, piemēram, ēnu cenas, ko piemēro, pieņemot lēmumus par investīcijām CapEX vai pētniecībā un izstrādē, iekšējās oglekļa maksas vai iekšējie oglekļa fondi;

(b)oglekļa cenu noteikšanas shēmu konkrētais tvērums (darbības, ģeogrāfiskās teritorijas, struktūras utt.);

(c)oglekļa cenas, kas piemērotas atkarībā no shēmas veida, un kritiskie pieņēmumi, kas izdarīti, lai noteiktu cenas, tajā skaitā piemēroto oglekļa cenu avots un iemesli, kāpēc tās tiek uzskatītas par relevantām izvēlētajam lietojumam. Uzņēmums var atklāt oglekļa cenu aprēķināšanas metodiku, tajā skaitā to, cik lielā mērā cenas ir noteiktas, izmantojot zinātniskos norādījumus, un kā to attīstība nākotnē ir saistīta ar zinātniski pamatotām oglekļa cenu noteikšanas trajektorijām, un

(d)kārtējā gada aptuvenie 1., 2. un attiecīgā gadījumā 3. pakāpes bruto SEG emisiju apjomi (t CO2 ekv.), uz kuriem attiecas šīs shēmas, kā arī to daļa no uzņēmuma kopējā SEG emisiju apjoma saistībā ar katru attiecīgo pakāpi.

Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības

39.Uzņēmums atklāj:

(a)paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski fiziskie riski;

(b)paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski pārkārtošanās riski, un

(c)tā potenciālu gūt labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām.

40.Informācija, kas prasīta 64. punktā, papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu, kas prasīta saskaņā ar ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktu. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis saistībā ar

(a)paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski, ir sniegt izpratni par to, kā šie riski īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas. Novērtējot būtisko fizisko un pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, būtu jāizmanto scenāriju analīzes rezultāti, kas izmantoti noturības analīzes veikšanai, kā prasīts AR 10.–AR 13. punktā;

(b)potenciāls izmantot būtiskas ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības var palīdzēt izprast, kā uzņēmums var gūt finansiālu labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām. Šī atklājamā informācija papildina galvenos darbības rādītājus, kas jāatklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178.

41.Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta a) apakšpunktu atklājama par būtisku fizisku risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietveramas šādas ziņas 48 :

(a)to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms pielāgošanās klimata pārmaiņām darbību apsvēršanas; šo aktīvu naudas summas, kas dezagregētas pa akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem 49 ;

(b)to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam fiziskam riskam, uz ko attiecas pielāgošanās klimata pārmaiņām darbības;

(c)to nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam 50 , un

(d)neto ieņēmumu naudas summa un īpatsvars (procentos) no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

42.Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta b) apakšpunktu atklājama par būtisku pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietver šādas ziņas:

(a)to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms klimata pārmaiņu mitigācijas darbību apsvēršanas;

(b)to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam, uz ko attiecas klimata pārmaiņu mitigācijas darbības;

(c)uzņēmuma nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības, dalījumā pa energoefektivitātes klasēm 51 ;

(d)saistības, kas, iespējams, jāatzīst finanšu pārskatos īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un

(e)neto ieņēmumu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, naudas summas un īpatsvars (procentos), tajā skaitā attiecīgā gadījumā — neto ieņēmumi no uzņēmuma klientiem, kas veic ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības.

43.Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas ar finanšu pārskatu attiecīgajiem posteņiem vai piezīmēm saskaņo šāds summas:

(a)nozīmīgas aktīvu un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam fiziskam riskam (kā prasīts 66. punktā);

(b)nozīmīgas aktīvu, saistību un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam pārkārtošanās riskam (kā prasīts 67. punktā).

44.Atklājot informāciju par potenciālu izmantot ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības, kā noteikts 64. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums ņem vērā šādus aspektus 52 :

(a)gaidāmos izmaksu ietaupījumus no klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un

(b)potenciālā tirgus lielumu vai paredzamās izmaiņas neto ieņēmumos no mazoglekļa produktiem un pakalpojumiem vai pielāgošanās risinājumiem, kas uzņēmumam ir vai var būt pieejami.

45.No izdevībām izrietošā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja šāda atklājamā informācija neatbilst lietderīgas informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas norādītas ESRS 1 B papildinājumā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”.

A papildinājums. Piemērošanas prasības

Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E1 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mazināšanai veltīts pārkārtošanās plāns

AR 1.Pārkārtošanās plāns ir saistīts ar uzņēmuma centieniem klimata pārmaiņu mitigācijas jomā. No uzņēmuma tiek gaidīts, lai tas, atklājot savu pārkārtošanās plānu, sniegtu augsta līmeņa skaidrojumu par to, kā tas pielāgos savu stratēģiju un darījumdarbības modeli, lai nodrošinātu atbilstīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku, mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti bez pārsnieguma vai ar ierobežotu pārsniegumu, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts), un attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums koriģēs to, cik lielā mērā tas ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām

AR 2.Publiskajās rīcībpolitikās visām nozarēm trajektorijas vēl nav noteiktas. Tādēļ informācijas atklāšana saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu par pārkārtošanās plāna atbilstību mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C temperatūras palielinājumam būtu jāsaprot kā informācijas atklāšana par uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu atklājamā informācija būtu salīdzinoši jāvērtē, ņemot vērā trajektoriju ceļā uz 1,5 °C. Šīs salīdzinošās vērtēšanas pamatā būtu jābūt vai nu nozaru dekarbonizācijas trajektorijai, ja tāda pieejama uzņēmuma nozarei, vai ekonomikas mēroga scenārijam, ņemot vērā ierobežojumus (t. i., tā ir vienkārša emisiju samazināšanas mērķu pārnešana no valsts uz uzņēmuma līmeni). Šī AR ir jālasa kopā ar AR 26 un AR 27, kā arī nozaru dekarbonizācijas trajektorijām, uz kurām tajās ir sniegtas atsauces.

AR 3.Atklājot informāciju, kas prasīta saskaņā ar 16. punkta d) apakšpunktu, uzņēmums var ņemt vērā šādus aspektus:

(a)ar galvenajiem aktīviem saistītās ieslēgtās SEG emisijas (t CO2 ekv) no pārskata gada līdz 2030. un 2050. gadam. Tās tiks novērtētas kā aplēsto 1. un 2. pakāpes SEG emisiju summa aktīvo un noteikti plānoto galveno aktīvu ekspluatācijas laikā. Galvenie aktīvi ir uzņēmuma īpašumā vai kontrolē esošie vai plānotie aktīvi (piemēram, stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, kompleksi un aprīkojums), kas ir nozīmīgu tiešo vai ar enerģiju saistīto netiešo SEG emisiju avoti. Noteikti plānotie galvenie aktīvi ir tie, kurus uzņēmums, visticamāk, izveidos nākamo piecu gadu laikā;

(b)kumulatīvās ieslēgtās SEG emisijas, kuras attiecas uz pārdoto produktu tiešās lietošanas posma SEG emisijām (t CO2 ekv.) un kuras aprēķinātas kā produktu pārdošanas apjoms pārskata gadā, reizināts ar aplēsto tiešās lietošanas posma SEG emisiju summu visā to paredzamajā kalpošanas laikā. Šī prasība ir piemērojama tikai tad, ja uzņēmums 3. pakāpes kategoriju “Pārdotu produktu izmantošana” ir identificējis kā nozīmīgu saskaņā ar informācijas atklāšanas prasības E1-6 51. punktu, un

(c)skaidrojums par plāniem pārvaldīt (t. i., pārveidot, izņemt no ekspluatācijas vai pakāpeniski izskaust) SEG ziņā ietilpīgu un energoietilpīgus aktīvus un produktus.

AR 4.Atklājot 16. punkta e) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tā saimniecisko darbību saskaņošana ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 noteikumiem varētu attīstīties laika gaitā, nodrošinot tā pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Sniedzot paskaidrojumu, uzņēmums ņem vērā galvenos darbības rādītājus, kas jāatklāj saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu (jo īpaši taksonomijai atbilstīgos ieņēmumus un CapEx un attiecīgā gadījumā CapEx plānus).

AR 5.Atklājot 16. punkta f) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums norāda, vai tas ir vai nav izslēgts no ES Parīzes nolīgumam pielāgotajiem ES etaloniem ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu standartu regulas) 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunktā 53  un 12. panta 2. punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem 54 .

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

AR 6.Atklājot informāciju par noturības analīzes tvērumu, kā noteikts 19. punkta a) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, kura tā paša operāciju un vērtības ķēdes augšposma un lejasposma daļa, kā arī kuri būtiskie fiziskie un pārkārtošanās riski, no analīzes, iespējams, ir izslēgti.

AR 7.Atklājot informāciju par to, kā ir veikta noturības analīze, kā noteikts 19. punkta b) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro:

(a)kritiskos pieņēmumus par to, kā pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku un noturīgu ekonomiku ietekmēs ar to saistītās makroekonomiskās tendences, enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru, kā arī tehnoloģiju ieviešanas pieņēmumus;

(b)laika nogriežņus, kas tikuši piemēroti, un to saskaņotību ar klimata un darījumdarbības scenārijiem, kas ņemti vērā, nosakot būtiskos fiziskos un pārkārtošanās riskus (AR 11.–AR 12. punkts) un nosakot SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus (ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4), un

(c)to, kā tika ņemts vērā aplēstais paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-9), kā arī riska mazināšanas darbības un resursi (kas atklāti saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-3).

AR 8.Atklājot informāciju par noturības analīzes rezultātiem saskaņā ar 19. punkta c) apakšpunktu, uzņēmums paskaidro:

(a)noturības analīzes neskaidrību jomas un to, cik lielā mērā riskam pakļautie aktīvi un saimnieciskā darbība ir ņemti vērā, nosakot uzņēmuma stratēģiju, lēmumus par investīcijām un pašreizējās un plānotās mitigācijas darbības;

(b)uzņēmuma spēju koriģēt vai pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli klimata pārmaiņām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, cita starpā nodrošinot pastāvīgu piekļuvi finansējumam par pieņemamām kapitāla izmaksām, spēju veikt esošo aktīvu pārdali, modernizāciju vai izņemšanu no ekspluatācijas, mainot savu produktu un pakalpojumu portfeli vai pārkvalificējot savu personālu.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un izdevības”

AR 9.Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē un novērtē ar klimatu saistīto ietekmi, kā noteikts 20. punkta a) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, kā tas:

(a)pārbaudījis savas darbības un plānus, lai paša operācijās un vērtības ķēdē identificētu faktiskos un iespējamos SEG emisiju avotus un attiecīgā gadījumā — citus ar klimatu saistītas ietekmes veicinošos faktorus (piemēram, melnā oglekļa vai troposfēras ozona emisijas vai zemes izmantojuma maiņa); un

(b)novērtējis savu faktisko un iespējamo ietekmi uz klimata pārmaiņām (t. i., kopējās SEG emisijas).

AR 10.Uzņēmums informāciju, kas atklāta saskaņā ar 20. punkta a) apakšpunktu un AR 9. punktu, var saistīt ar informāciju, kas atklāta saskaņā ar šādām informācijas atklāšanas prasībām: informācijas atklāšanas prasības E1-1 16. punkta d) apakšpunkts par ieslēgtajām SEG emisijām; informācijas atklāšanas prasība E1-4 un informācijas atklāšanas prasība E1-6.

AR 11.Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē un novērtē fiziskos riskus, kā noteikts 20. punkta b) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, vai un kā tas:

(a)identificējis ar klimatu saistītos apdraudējumus (sk. nākamo tabulu) īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un pārbaudījis, vai tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt eksponēti šiem apdraudējumiem;

(b)definējis īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodus un to, kā šīs definīcijas ir saistītas ar tā aktīvu paredzamo izmantošanas laiku, stratēģiskās plānošanas periodiem un kapitāla sadales plāniem;

(c)novērtējis, cik lielā mērā tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret identificētajiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, ņemot vērā šo apdraudējumu varbūtību, apmēru un ilgumu, kā arī uzņēmuma atrašanās vietām un piegādes ķēdēm raksturīgās ģeotelpiskās koordinātas (piemēram, kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS) attiecībā uz ES teritoriju); un

(d)veicis ar klimatu saistīto apdraudējumu apzināšanu un eksponētības un jutīguma novērtēšanu, pamatojoties uz klimata scenārijiem ar augstu emisiju līmeni, kuru pamatā var būt, piemēram, IPCC SSP5-8.5, relevantajām reģionālajām klimata prognozēm, kas balstītas uz šiem emisiju scenārijiem, vai NGFS (finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls) klimata scenārijiem ar augstu fizisko risku, piemēram, “Hot house world”, “Too little, too late”. Vispārīgās prasības ar klimatu saistīto scenāriju analīzei skatiet 18., 19. punktā, kā arī AR 13.–AR 15.

Ar klimatu saistīto apdraudējumu klasifikācija (Avots: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139)
		Ar temperatūru saistītie		Ar vēju saistītie	Ar ūdeni saistītie	Ar zemi saistītie
Hroniski		Temperatūras izmaiņas (gaiss, saldūdens, jūras ūdeņi)		Vēja režīmu izmaiņas	Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas	Krasta erozija
		Termiskais stress			Nokrišņu daudzuma vai hidroloģiskā mainība	Augsnes degradācija
		Temperatūras mainība			Okeānu paskābināšanās	Augsnes erozija
		Mūžīgā sasaluma kušana			Sāļūdens intrūzija	Soliflukcija
					Jūras līmeņa celšanās
					Ūdens resursu noslodze
Akūti	Karstuma viļņi		Cikloni, viesuļvētras, taifūni		Sausums	Lavīnas
	Aukstuma viļņi / sals		Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras)		Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus)	Zemes nogruvumi
	Dabas ugunsgrēki		Viesuļvētras		Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu)	Zemes iegrimšana
					Ledājezeru pārplūde

AR 12.Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē pārkārtošanās riskus un iespējas, kā noteikts 20. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, vai un kā tas:

(a)identificējis pārkārtošanās notikumus (sk. nākamo tabulu ar piemēriem) īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un pārbaudījis, vai tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti šiem notikumiem. Pārkārtošanās risku un iespēju gadījumā laikposms, ko uzskata par ilgtermiņa, var aptvert vairāk nekā 10 gadus un var būt saskaņots ar publiskās klimata rīcībpolitikas mērķiem;

(b)novērtējis, cik lielā mērā tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret identificētajiem pārkārtošanās notikumiem, ņemot vērā pārkārtošanās notikumu varbūtību, apmēru un ilgumu;

(c)informējis par pārkārtošanās notikumu identificēšanu un eksponētības novērtēšanu, izmantojot ar klimatu saistītu scenāriju analīzi, apsverot vismaz kādu scenāriju, kas atbilst Parīzes nolīgumam un ierobežo globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C, piemēram, pamatojoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras scenārijiem (klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, ilgtspējīgas attīstības scenārijs u. c.) vai NGFS (finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls) klimata scenārijiem. Vispārīgās prasības ar klimatu saistīto scenāriju analīzei skatīt 18., 19. punktā, kā arī AR 13.–AR 15; un

(d)apzinājis aktīvus un saimniecisko darbību, kuri nav saderīgi ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku vai saistībā ar kuriem ir jāvelta ievērojamas pūles, lai tie būtu saderīgi ar šo pārkārtošanos (piemēram, tāpēc, ka pastāv ievērojamas ieslēgtās SEG emisijas vai neatbilstība prasībām par atbilstības panākšanu taksonomijai saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139).

Ar klimatu saistītu pārkārtošanās notikumu piemēri (piemēru pamatā ir TCFD klasifikācija)
Rīcībpolitika un juridiskie aspekti		Tehnoloģija	Tirgus	Reputācija
SEG emisiju cenu paaugstināšana		Esošo produktu un pakalpojumu aizstāšana ar produktiem un pakalpojumiem, kas rada mazāk emisiju	Klientu uzvedības maiņa	Patērētāju vēlmju maiņa
Lielākas ar emisijām saistītu ziņu sniegšanas saistības		Neveiksmīgas investīcijas jaunās tehnoloģijās	Tirgus signālu nenoteiktība	Nozares stigmatizācija
Pilnvarojumi un regulējums saistībā ar esošiem produktiem un pakalpojumiem		Izmaksas pārejai uz zemāku emisiju tehnoloģijām	Izejvielu izmaksu pieaugums	Lielākas ieinteresēto personu bažas
Pilnvarojumi un regulējums saistībā ar esošiem ražošanas procesiem				Negatīvas ieinteresēto personu atsauksmes
Iespējama tiesvedībā

Ar klimatu saistīto scenāriju analīze