PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS
Deleģētās regulas pamatojums un mērķi
Saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (EED) koģenerācijas stacijām jānodrošina vairāk nekā 10 % primārās enerģijas ietaupījums shēmām, kuru jauda pārsniedz 1 MWe (vai vairāk nekā 0 % mazām shēmām, kuru jauda ir mazāka par 1 MWe), lai tās varētu uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām salīdzinājumā ar elektroenerģijas un siltuma atsevišķu ražošanu.
Lai aprēķinātu primārās enerģijas ietaupījumu, ir vajadzīgas efektivitātes atsauces vērtības siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai. Saskaņā ar EED 14. panta 10. punktu un II pielikuma f) punktu Komisija ir atbildīga par darba pasūtīšanu šo vērtību aplēšanai, pamatojoties uz darbības datiem. Pilnvaras pārskatīt šīs atsauces vērtības Komisijai ir piešķirtas EED 22. panta 1. punktā.
Atsauces vērtības vispirms tika noteiktas Komisijas Lēmumā 2007/74/EK. Šīs vērtības ir regulāri jāatjaunina, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību, un tās ir pārskatītas divas reizes: Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/877/ES un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2402. Atsauces vērtības šajā deleģētajā aktā ir balstītas uz Komisijas pasūtītu pētījumu “Augstas efektivitātes koģenerācijas atsauces vērtību pārskatīšana (2022–2025)”.
Deleģētajā aktā ir ievēroti vispārējie principi, kas izriet no Direktīvas 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, kā dēļ bija vajadzīga elektroenerģijas un siltuma atsauces efektivitātes vērtību saskaņošana tā, lai atsauces vērtība konkrētam kurināmajam un konkrētam būvniecības gadam tiktu piemērota visām ES dalībvalstīm. Šī prasība ir saglabāta EED II pielikumā.
Turklāt attiecībā uz tirgus spēku būvētām iekārtām atsauces vērtībām jābūt balstītām uz darbības datiem reālos apstākļos, nevis uz ražotāju sniegto informāciju, projekta datiem vai pētniecības projektiem. Atšķirības starp projekta datiem un darbības datiem var izraisīt dažādi faktori, piemēram, slodzes profila svārstības, veiktspējas pasliktināšanās laika gaitā u.c.
Šī deleģētā regula aizstāj Deleģētās regulas (ES) 2015/2402 I, II un IV pielikumu. Pārējie regulas noteikumi netiek mainīti, jo tie joprojām ir relevanti regulas mērķiem un atbilst jaunākajam pētījumam par atsauces vērtību pārskatīšanu siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai.
Vidiskie aspekti
Regulas grozījums ir saskaņā ar enerģētikas un klimata politikas mērķiem 2030. gadam. Koģenerācija ir visefektīvākā tehnoloģija vienlaicīgai siltuma un elektroenerģijas ražošanai, kas spēj rentablā veidā nodrošināt primārās enerģijas ietaupījumus un vidiskus ieguvumus. Ar grozījumiem tiks novērstas investīcijas jaunos koģenerācijas kompleksos, kuros izmanto šķidro vai cieto fosilo kurināmo. Vienīgais fosilais kurināmais, ko var izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās, ir dabasgāze. Ilgtermiņa klimata un enerģētikas scenārijos dabasgāzes izmantošana koģenerācijā ir atzīta par saderīgu ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un ar Savienības 2030. gada mērķrādītājiem.
2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Tā kā šī deleģētā regula pēc būtības ir tehniska, pirms akta grozīšanas nebija jāveic ietekmes novērtējums vai atklāta sabiedriskā apspriešana, kā tas ir lielu iniciatīvu gadījumā.
Minētais pētījums tika uzsākts 2021. gada martā, lai pārskatītu atsauces vērtības siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ar EED komitejas starpniecību tika aicinātas piedalīties un sniegt informāciju. Pētījuma laikā tiešsaistē tika organizēti trīs darbsemināri ieinteresētajām personām – attiecīgi 2021. gada 15. jūnijā, 27. septembrī un 2. decembrī.
Kopsavilkums par atbildēm un to, kā tās ņemtas vērā
Darbsemināros notikušo diskusiju laikā dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica vairākas piezīmes un ierosinājumus par pētījuma rezultātiem, proti:
·būtu jāsaglabā princips, ka atsauces vērtības tiek noteiktas katrai kurināmā kategorijai atsevišķi, tādējādi ļaujot veikt salīdzināmu rādītāju salīdzinājumus, lai noteiktu primārās enerģijas ietaupījumus koģenerācijas blokos. Dabasgāzes elektrostaciju atsauces vērtības nav sasniedzamas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro fosilo kurināmo;
·dažām tehnoloģijām, piemēram, organiskā Renkina cikla (ORC) iekārtām, kurās izmanto biomasu un kurināmā elementus, vajadzētu būt konkrētām atsauces vērtībām pa kurināmo kategorijām;
·koģenerācijas stacijām, kas, darbojoties elastīgi, spēj nodrošināt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus, būtu jānosaka zemākas atsauces vērtības;
·tika izteiktas piezīmes par dažu enerģijas avotu, piemēram, biomasas, ūdeņraža, e-degvielu, atkritumu un atlikumsiltuma, ierosinātajām atsauces vērtībām, galvenokārt to līmeņu un piemērošanas jomas dēļ. Piemēram, tika ierosināts, ka:
·ORC iekārtām, kurās izmanto biomasu, vajadzētu būt atsevišķai apakškategorijai ar zemākām atsauces vērtībām;
·bioenerģijas iekārtām ar jaudu zem 20 MWel vajadzētu būt zemākām atsauces vērtībām;
·kurināmā elementiem vajadzētu būt savām atsauces vērtībām;
·tirgotajam ūdeņradim vajadzētu piemērot tādas pašas atsauces vērtības kā ūdeņradim, ja tas ir galvenās darbības blakusprodukts;
·pašreizējā jaudas atsauces vērtība atlikumsiltumam (30 %) ir pārāk augsta dažiem lietojumiem;
·būtu jāievieš detalizētāka pieeja korekcijas koeficientiem attiecībā uz kondensāta atgriezi. Tvaiks varētu būt viena no izlaidēm rūpnieciskajiem patērētājiem. Tā atgrieze no patērētājiem notiek ūdens (kondensāta) veidā, kas joprojām satur aptuveni 10–16 % no kopējās enerģijas, kas sākotnēji bija tvaikam. Tādējādi kondensāta atgrieze maksimizē enerģijas izguvi no tvaika efektiviātes uzlabošanai, vienlaikus samazinot ielaides vajadzības.
Šie ierosinājumi ņemti vērā šādi:
·pētījuma ziņojumā tika iekļauti papildu precizējumi, lai izskaidrotu, kāpēc atsauces vērtību noteikšanā jāizmanto vienota atsauces vērtība visiem fosilajiem kurināmajiem un tehnoloģiski neitrāla pieeja;
·aprēķinot primārās enerģijas ietaupījumu, koģenerācijas staciju elastīga darbība netiks ņemta vērā;
·attiecībā uz piezīmēm par atsauces vērtībām, kas piemērojamas atsevišķiem enerģijas avotiem, tika sniegti papildu precizējumi. Attiecībā uz ierosināto atsauces vērtību atlikumsiltumam tika pazeminātas atsauces vērtības atlikumsiltumam, kura temperatūra ir zemāka par 200 °C;
·attiecībā uz kondensāta atgriezi tika ierosināts nemainīt pašreizējo pieeju, saskaņā ar kuru dalībvalstis var lemt par valsts metodēm kondensāta atgriezes vajadzībām.
Priekšlikuma projekts sabiedrības atsauksmju saņemšanas nolūkā no 2022. gada 2. decembra līdz 2022. gada 30. decembrim bija publicēts Labāka regulējuma portālā. Kopumā tika saņemtas 14 atbildes – 8 no uzņēmumu apvienībām (tostarp no 4 organizācijām, kas pārstāv savus biedrus ES līmenī), 2 – no atsevišķiem uzņēmumiem, 2 – no valsts iestādēm, 1 – no NVO un 1 – no ES pilsoņa. Respondentu visvairāk pārstāvētās dalībvalstis bija Čehija (4 atbildes), Polija (3) un Somija (2). Piezīmēs tika prasīti papildu precizējumi vai izmaiņas:
·koģenerācijas stacijām, kurās izmanto cieto un šķidro fosilo kurināmo un kuras 2024. gadā būs vecākas par 10 gadiem, piemērot atsauces vērtības, kas bija spēkā līdz 2023. gada decembrim (no 9 respondentiem);
·šis jautājums jau ir pietiekami labi reglamentēts deleģētajā aktā, proti, 3. panta 2. punktā. Saskaņā ar minēto punktu jaunās atsauces vērtības, kas piemērojamas no 01.01.2024., attieksies uz koģenerācijas blokiem, kas būs 10 gadu veci vai vecāki, sākot ar 01.01.2034. Tāpēc visvairāk tiks skarti tikai tie koģenerācijas bloki, kuros izmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo un kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2020. gada. Tomēr šā deleģētā akta sagatavošanas darbā šādas stacijas netika konstatētas, neraugoties uz centieniem tādas atrast;
·apsvērums, kurā izskaidrota atsauces vērtību izmantošana vecākiem koģenerācijas blokiem, ir nedaudz mainīts;
·tirgotā ūdeņraža un atlikumūdeņraža atsauces vērtībām vajadzētu būt vienādām un nemainītām (6 respondenti), jo ierosinātās atsauces vērtības nav balstītas uz darbības datiem;
·Koģenerācijas bloki, kuros izmanto dabasgāzi, jau pašlaik bieži vien ir projektēti tā, lai tie būtu gatavi ūdeņraža izmantošanai. Zemāka atsauces vērtība ūdeņradim nozīmē, ka dabasgāzes iekārtām, kurās kā otro kurināmo izmanto ūdeņradi, kombinētā atsauces vērtība būs mazāka. Blokiem, kuros izmanto vairākus kurināmos, atsauces vērtība ir vidējā svērtā vērtība, kuras pamatā ir katra koģenerācijas blokā izmantotā kurināmā atsevišķā daļa. Tāpēc ir lietderīgi noteikt atsevišķu atsauces vērtību tirgotajam ūdeņradim, lai izvairītos no energoefektivitātes prasību netiešas pazemināšanas jauniem koģenerācijas blokiem;
·deleģētā akta projekts netika mainīts, pamatojoties uz šīm atsauksmēm;
·koģenerācijas bloku elastība būtu jāatalgo ar īpašu korekcijas koeficientu. Komisijai jānāk klajā ar analīzi, kurā aplūko šo konkrēto jautājumu, un attiecīgā gadījumā nākamajā pārskatīšanā jāievieš korekcijas koeficients (2 respondenti);
·pašlaik nav pietiekamu pierādījumu tam, ka koģenerācijas stacijas to elastīgās darbības dēļ varētu nebūt spējīgas izpildīt primārās enerģijas ietaupījumu prasības;
·elektroenerģijas tirgus modelim būtu jādod piemēroti signāli, lai veicinātu koģenerācijas staciju elastīgu darbību;
·ir iekļauts īpašs apsvērums, kurā uzsvērta nepieciešamība nākamajā pārskatīšanā apsvērt šo aspektu;
·atsauces vērtībām atkritumiem (kurināmā kategorija S6) vajadzētu būt augstākām (2 respondenti);
·lai gan sagatavošanas darbu laikā savāktie šādu iekārtu darbības dati bija ierobežoti, tie neapstiprina, ka piemērota būtu augstāka atsauces vērtība;
·deleģētā akta projekts netika mainīts, pamatojoties uz šīm atsauksmēm;
·stimulēt pāreju no biogāzes uz biometānu, izmantojot atsauces vērtības, jo tas ir viens no paziņojuma REPowerEU ambiciozajiem mērķiem (1 respondents).
·regulatīva iejaukšanās, izmantojot deleģēto aktu par atsauces vērtībām, ir netiešs pasākums šīs problēmas risināšanai. Tirgus mehānismi ir piemērotāki pasākumi, lai veicinātu pāreju no biogāzes uz biometānu;
·deleģētā akta projekts netika mainīts, pamatojoties uz šo atsauksmi;
·atsauces vērtības diferenciācija dabasgāzei, pamatojoties uz koģenerācijas bloku lielumu, un divu kategoriju ieviešana: virs un zem 100 MWel (1 respondents);
·deleģētā akta sagatavošanas darbā nav rasti pietiekami pierādījumi, kas pamatotu iedalīšanu kategorijās;
·deleģētā akta projekts netika mainīts, pamatojoties uz šīm atsauksmēm;
3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI
Ierosināto pasākumu kopsavilkums
Deleģētā regula paredz jaunu atsauces vērtību kopumu siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai, kas izmantojamas no 2024. gada 1. janvāra.
Ar to atjaunina atsauces vērtības siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai, pievienojot jaunus enerģijas avotus, un koriģē dažas pašreizējās atsauces vērtības.
Juridiskais pamats
Komisija ir pilnvarota pieņemt šo deleģēto regulu ar EED 14. panta 10. punktu un 22. panta 1. punktu.
Proporcionalitātes princips
Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā deleģētajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi tās mērķa sasniegšanai. Šī deleģētā regula ir grozoša regula, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tas nodrošina, ka valstu un ES pārvaldes iestādēm neradīsies nekādas izmaksas saistībā ar tiesību akta transponēšanu valsts tiesību aktos.
Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: deleģētā regula. Tā kā ar šo deleģēto regulu groza spēkā esošo regulu, tas ir vienīgais piemērotais instruments.
Ietekme uz budžetu
Šī deleģētā regula neietekmē ES budžetu.
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..
(4.7.2023)
ar ko Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2402 groza attiecībā uz saskaņoto efektivitātes atsauces vērtību elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai pārskatīšanu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, un jo īpaši tās 14. panta 10. punkta otro daļu,
tā kā:
(1)Deleģētajā regulā (ES) 2015/2402 tika noteiktas pārskatītas saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai, tās nosakot kā vērtību matricu tā, ka tās diferencētas pēc relevantiem faktoriem, tostarp būvniecības gada un kurināmā veidiem, un papildinātas ar korekcijas koeficientiem attiecībā uz vidējiem klimatiskajiem apstākļiem un novērstajiem zudumiem tīklā.
(2)Komisija ir veikusi saskaņoto efektivitātes atsauces vērtību pārskatīšanu elektroenerģijas un siltuma atsevišķajai ražošanai (“pārskatīšana”), ņemot vērā dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegtos darbības datus reālos apstākļos. Saistībā ar labāko pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju attīstību, kas notikusi pārskata periodā no 2016. līdz 2021. gadam, attiecībā uz saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām elektroenerģijas atsevišķai ražošanai būtu jāsaglabā dalījums, kas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2402 noteikts saistībā ar koģenerācijas bloku būvniecības gadu.
(3)Pārskatīšanā tika konstatēta nepieciešamība ietvert jaunus kurināmos un jauntehnoloģijas, kas varētu tikt izmantoti plašāk vai tikt ieviesti koģenerācijā. Tāpēc enerģijas avotu saraksts ar konkrētām atsauces vērtībām būtu jāpaplašina, ietverot tajā arī e-gāzes un tirgoto ūdeņradi. Attiecībā uz tirgoto ūdeņradi būtu jānosaka atsevišķas atsauces vērtības, lai palielinātu ūdeņraža izmantošanas efektivitāti lielos koģenerācijas blokos.
(4)Pārskatīšana atbalsta vienotas atsauces vērtības izmantošanu visiem fosilajiem kurināmajiem elektroenerģijas atsevišķajai ražošanai, pamatojoties uz dabasgāzes izmantošanu kombinētā cikla gāzturbīnu elektrostacijās. Tādu jaunu koģenerācijas bloku būvniecība, kuros izmanto šķidro vai cieto fosilo kurināmo, neatbilst Savienības ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas mērķiem. Tāpēc, lai izvairītos no izmaiņām ar atpakaļejošu spēku pašreizējās shēmās, atsauces vērtības būtu jāatjaunina un tām vajadzētu būt piemērojamām tiem jaunajiem un būtiski pārjaunotajiem koģenerācijas blokiem, kuros izmanto fosilo kurināmo un kas nodoti ekspluatācijā no 2024. gada 1. janvāra.
(5)Pārskatīšana parādīja, ka saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības siltuma atsevišķai ražošanai būtu jāmaina tikai attiecībā uz fosilajiem kurināmajiem. Jaunais atsauces vērtību kopums fosilajam kurināmajam ir noteikts, pamatojoties uz tikai siltumapgādei paredzētiem katliem, kuros izmanto dabasgāzi, un tas būtu jāpiemēro jaunām vai būtiski pārjaunotām iekārtām siltuma atsevišķai ražošanai, kuras pabeigtas, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
(6)Ir vajadzīgi stabili nosacījumi investīcijām koģenerācijā, un ir jāsaglabā investoru uzticība, tādēļ ir lietderīgi noteikt saskaņotas atsauces vērtības elektroenerģijai un siltumam.
(7)Viens no Direktīvas 2012/27/ES mērķiem ir veicināt koģenerāciju, lai taupītu enerģiju, tāpēc būtu jāstimulē vecāku koģenerācijas bloku modernizēšana nolūkā uzlabot to energoefektivitāti. Lai nodrošinātu šādu stimulu un saskaņā ar prasību par to, ka saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām jābalstās uz Direktīvas 2012/27/ES II pielikuma f) punktā noteiktajiem principiem, efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijai, kas piemērojamas koģenerācijas blokam, būtu jāpaaugstina, sākot ar vienpadsmito gadu pēc tā būvniecības gada, ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2402 3. panta 2. punkta noteikumus.
(8)Siltumenerģijas ražošana kļūst arvien svarīgāka energosistēmas drošībai, noturībai un elastībai. Dažu koģenerācijas sistēmu darbība var mainīties, lai atkarībā no lietojuma nodrošinātu elektroapgādes drošību, elastību vai elektroenerģijas sistēmas palīgpakalpojumus. Turpmākajās Deleģētās regulas (ES) 2015/2402 pārskatīšanās jāpēta efektivitātes līmeņu izmaiņas, jo termoelektrostacijām ir jāpielāgo sava darbība, lai tās kļūtu elastīgākas, reaģējot uz atjaunīgās elektroenerģijas nevienmērīgumu un pieprasījuma puses elektrifikāciju.
(9)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/2402,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Deleģēto regulu (ES) 2015/2402 groza šādi:
regulas I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;
IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 4.7.2023
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
I PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas atsevišķai
ražošanai (minētas 1. pantā)
Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes (%) atsauces vērtības elektroenerģijas atsevišķai ražošanai ir balstītas uz zemāko siltumspēju un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (vides temperatūra 15 °C, 1,013 bar, 60 % relatīvais mitrums).
|
|
Kategorija
|
Enerģijas avots
|
Būvniecības gads
|
|
|
·
|
·
|
Pirms 2016. g.
|
2016.–2023. g.
|
No 2024. g.
|
|
Cietais kurināmais
|
S1
|
Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss
|
44,2
|
44,2
|
53,0
|
|
|
S2
|
Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis
|
41,8
|
41,8
|
53,0
|
|
|
S3
|
Kūdra, kūdras briketes
|
39,0
|
39,0
|
53,0
|
|
|
S4
|
Sausā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi
|
33,0
|
37,0
|
37,0
|
|
|
S5
|
Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms
|
25,0
|
30,0
|
30,0
|
|
|
S6
|
Sadzīves un rūpniecības atkritumi (atjaunīgi, nebioloģiskas izcelsmes atkritumi, piemēram, plastmasa, kaučuks un citi sintētiskie materiāli) un atjaunīgi/bioloģiski noārdāmi atkritumi
|
25,0
|
25,0
|
25,0
|
|
Šķidrumi
|
L7
|
Smagā degvieleļļa, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti
|
44,2
|
44,2
|
53,0
|
|
|
L8
|
Bioloģiskie šķidrie kurināmie, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela, citas biodegvielas un visi e-šķidrumi
|
44,2
|
44,2
|
44,2
|
|
|
L9
|
Atkritumu šķidrumi, arī bioloģiski noārdāmi un neatjaunīgi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas)
|
25,0
|
29,0
|
29,0
|
|
Gāzveida kurināmais
|
G10
|
Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabasgāze un biometāns
|
52,5
|
53,0
|
53,0
|
|
·
|
G11A
|
Tirgots ūdeņradis (1)
|
44,2
|
44,2
|
53,0
|
|
·
|
G11B
|
Naftas pārstrādes deggāzes, sintēzes gāze, ūdeņradis (blakusprodukts), e-gāzes (2)
|
44,2
|
44,2
|
44,2
|
|
·
|
G12
|
Biogāze, kas iegūta no anaerobās noārdīšanas, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas
|
42,0
|
42,0
|
42,0
|
|
|
G13
|
Koksa gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gāzes (izņemot naftas pārstrādes deggāzi)
|
35,0
|
35,0
|
35,0
|
|
Citi
|
O14A
|
Atlikumsiltums, tostarp procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti (ielaides temperatūra > 200 °C)
|
|
30,0
|
30,0
|
|
|
O14B
|
Atlikumsiltums, tostarp procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti (ielaides temperatūra < 200 °C)
|
|
30,0
|
20,0
|
|
|
O15
|
Kodolenerģija
|
|
33,0
|
33,0
|
|
|
O16
|
Saules siltumenerģija
|
|
30,0
|
30,0
|
|
|
O17
|
Ģeotermālā enerģija
|
|
19,5
|
19,5
|
|
|
O18
|
Citi kurināmie, kas nav minēti iepriekš
|
|
30,0
|
30,0
|
(1) Ūdeņradis, ko tā piegādātājs pārdod koģenerācijas bloka operatoram.
(2) Par e-gāzēm sauc gāzveida sintētisku degvielu, ko iegūst no atjaunīgā ūdeņraža un oglekļa dioksīda, kas uztverts vai nu no koncentrēta avota, piemēram, rūpnieciska objekta dūmgāzēm, vai no gaisa.
II PIELIKUMS
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības siltuma atsevišķai ražošanai
(minētas 1. pantā)
Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes (%) atsauces vērtības siltuma atsevišķai ražošanai ir balstītas uz zemāko siltumspēju un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (vides temperatūra 15 °C, 1,013 bar, 60 % relatīvais mitrums).
|
Kategorija
|
Enerģijas avots
|
Būvniecības gads
|
|
|
|
Pirms 2016. g.
|
2016.–2023. g.
|
No 2024. g.
|
|
|
|
Karstais ūdens
|
Tvaiks (1)
|
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2)
|
Karstais ūdens
|
Tvaiks (1)
|
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2)
|
Karstais ūdens
|
Tvaiks (1)
|
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2)
|
|
Cietais kurināmais
|
S1
|
Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss
|
88
|
83
|
80
|
88
|
83
|
80
|
92
|
87
|
84
|
|
|
S2
|
Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis
|
86
|
81
|
78
|
86
|
81
|
78
|
92
|
87
|
84
|
|
|
S3
|
Kūdra, kūdras briketes
|
86
|
81
|
78
|
86
|
81
|
78
|
92
|
87
|
84
|
|
|
S4
|
Sausā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi
|
86
|
81
|
78
|
86
|
81
|
78
|
86
|
81
|
78
|
|
|
S5
|
Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
|
|
S6
|
Sadzīves un rūpniecības atkritumi (atjaunīgi, nebioloģiskas izcelsmes atkritumi, piemēram, plastmasa, kaučuks un citi sintētiskie materiāli) un atjaunīgi/bioloģiski noārdāmi atkritumi
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
|
Šķidrumi
|
L7
|
Smagā degvieleļļa, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti
|
89
|
84
|
81
|
85
|
80
|
77
|
92
|
87
|
84
|
|
|
L8
|
Bioloģiskie šķidrie kurināmie, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela, citas biodegvielas un visi e-šķidrumi
|
89
|
84
|
81
|
85
|
80
|
77
|
85
|
80
|
77
|
|
|
L9
|
Atkritumu šķidrumi, arī bioloģiski noārdāmi un neatjaunīgi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas)
|
80
|
75
|
72
|
75
|
70
|
67
|
75
|
70
|
67
|
|
Gāzveida kurināmais
|
G10
|
Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabasgāze un biometāns
|
90
|
85
|
82
|
92
|
87
|
84
|
92
|
87
|
84
|
|
·
|
G11A
|
Tirgots ūdeņradis
|
89
|
84
|
81
|
90
|
85
|
82
|
92
|
87
|
84
|
|
·
|
G11B
|
Naftas pārstrādes deggāzes, sintēzes gāze, ūdeņradis (blakusprodukts), e-gāzes
|
89
|
84
|
81
|
90
|
85
|
82
|
90
|
85
|
82
|
|
·
|
G12
|
Biogāze, kas iegūta no anaerobās noārdīšanas, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas
|
70
|
65
|
62
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
|
|
G13
|
Koksa gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gāzes (izņemot naftas pārstrādes deggāzi)
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
80
|
75
|
72
|
|
Citi
|
O14A
|
Atlikumsiltums, tostarp procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti (ielaides temperatūra > 200 °C)
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
|
|
O14B
|
Atlikumsiltums, tostarp procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti (ielaides temperatūra < 200 °C)
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
|
|
O15
|
Kodolenerģija
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
|
|
O16
|
Saules siltumenerģija
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
|
|
O17
|
Ģeotermālā enerģija
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
|
|
O18
|
Citi kurināmie, kas nav minēti iepriekš
|
—
|
—
|
—
|
92
|
87
|
—
|
92
|
87
|
—
|
(1) Ja tvaika iekārtām koģenerācijas termiskā lietderības koeficienta aprēķinos neņem vērā kondensāta atgriezi, tabulā norādītās tvaika efektivitātes būtu jāpalielina par 5 procentpunktiem.
(2) Ja temperatūra ir 250 °C vai augstāka, būtu jāizmanto tiešā siltuma vērtības.”
II PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
Korekcijas koeficienti par novērstajiem zudumiem tīklā, kas piemērojami saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām elektroenerģijas atsevišķai ražošanai
(minēti 2. panta 2. punktā)
|
Pieslēguma sprieguma līmenis
|
Korekcijas koeficients (ārpus objekta)
|
Korekcijas koeficients (objektā)
|
|
≥ 345 kV
|
1
|
0,976
|
|
≥ 200 - < 345 kV
|
0,972
|
0,963
|
|
≥ 100 - < 200 kV
|
0,963
|
0,951
|
|
≥ 50 - < 100 kV
|
0,952
|
0,936
|
|
≥ 12 - < 50 kV
|
0,935
|
0,914
|
|
≥ 0,45 - < 12 kV
|
0,918
|
0,891
|
|
< 0,45 kV
|
0,888
|
0,851
|
Piemērs.
100 kWel koģenerācijas bloks ar virzuļdzinēju, ko darbina dabasgāze, ražo elektroenerģiju ar spriegumu 380 V. No šīs elektroenerģijas 85 % izmanto pašpatēriņam un 15 % ievada tīklā. Iekārta ir uzbūvēta 2020. gadā. Gada vidējā apkārtējā temperatūra ir 15 °C (tātad klimatiskā korekcija nav nepieciešama).
Pēc tīkla zudumu korekcijas piemērošanas iegūtā efektivitātes atsauces vērtība elektroenerģijas atsevišķajai ražošanai šajā koģenerācijas blokā būtu šāda (pamatojoties uz šajā pielikumā norādīto koeficientu vidējo svērto vērtību):
Ref Εη = 53 % × (0,851 × 85 % + 0,888 × 15 %) = 45,4 %”.