KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) …/..

(21.1.2022)

ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883, ciktāl tā attiecas uz metodi, kura jāizmanto, lai aprēķinātu pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK 1 , un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā kuģiem, kuriem ir pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība visiem atkritumiem, kas uzkrājušies un tiks uzkrāti plānotā reisa laikā līdz nākamajai piestāšanas ostai, ir noteikts izņēmums no vispārējā pienākuma visus uz kuģa esošos atkritumus nodot piestāšanas ostā.

(2)Piemērojot šajā regulā noteikto aprēķina metodi, dalībvalstīm vajadzētu spēt saskaņoti piemērot izņēmumus no vispārējā pienākuma nodot visus uz kuģa esošos atkritumus gadījumos, kad ir pieejamas pietiekamas uzkrāšanas tilpnes.

(3)Aprēķina metodi nevajadzētu piemērot atkritumu likvidēšanai saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (“MARPOL konvencija”) II pielikumu. Kā noteikts MARPOL konvencijas II pielikumā, atkritumu likvidēšanu regulē MARPOL konvencija, un šādu atkritumu nodošana ir vai nu obligāta ostā, kurā kravu izkrauj pirms jaunas kravas iekraušanas, vai arī noteiktos apstākļos ir atļauta novadīšana jūrā. Atkarībā no vielas kravu atlieku nodošana, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums, ir obligāta pirms ostas atstāšanas, ievērojot procedūras un kontroli, kas noteiktas minētā pielikuma Noteikumos Nr. 13 un 16. MARPOL konvencijas II pielikumā minētās kravu atliekas, kas satur X kategorijas vielas, augstas viskozitātes noturīgas peldošas Y vielas un augstas viskozitātes vai cietējošas Y vielas, reglamentē obligāta pirmsmazgāšana un prasības nodot šādus atkritumus ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā, kā noteikts MARPOL konvencijas II pielikuma Noteikumos Nr. 13 un 16.

(4)Aprēķina metode nebūtu jāpiemēro pasīvi izzvejotiem atkritumiem. Šāda veida atkritumiem uz kuģa ne vienmēr ir izveidotas atkritumu uzkrāšanas tilpnes, un visu pasīvi izzvejoto atkritumu nodošanu stimulē izmaksu atgūšanas sistēma, kas noteikta Direktīvas (ES) 2019/883 8. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

(5)Lai nodrošinātu, ka Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no atkritumu nodošanas pienākuma piemēro ar vienādiem nosacījumiem, dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro saskaņota metodika. Tāpēc īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883, vajadzētu būt īstenošanas regulām.

(6)Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.Dalībvalstis Direktīvas (ES) 2019/883 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta un 9. panta piemērošanai pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību aprēķina, izmantojot šīs regulas I pielikumā noteikto metodi.

2.Lai, aplēšot dažādu veidu atkritumu rašanos kuģī, verificētu informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumu, dalībvalstis ņem vērā atkritumu rašanās rādītājus, kas noteikti šīs regulas II pielikumā.

3.Lai noteiktu aplēses par dažādu veidu atkritumu rašanos kuģī, dalībvalstis papildus šīs regulas II pielikumā noteiktajiem atkritumu rašanās rādītājiem var izmantot vienu vai abus šādus kritērijus:

(a)radušos atkritumu vēsturiskā uzskaite, kuras pamatā ir iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumiem un atkritumu nodošanas kvītis, kas pieejamas par attiecīgo kuģi;

(b)inspekcijas uz kuģa, kurās iegūst informāciju par iepriekšējiem atkritumu rašanās rādītājiem, sīkāku informāciju par atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa un informāciju par aprīkojumu vai kuģošanas rajonu, kas ietekmē faktisko atkritumu rašanās līmeni.

2. pants

Šīs regulas I pielikumā noteikto metodi, ar ko aprēķina pietiekamu atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību, nepiemēro šādiem atkritumu veidiem:

a)    atkritumu veidi, kas uzskaitīti MARPOL konvencijas II pielikumā;

b)    pasīvi izzvejoti atkritumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 21.1.2022

(1)    OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp. 

I PIELIKUMS

Pietiekamas atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības aprēķināšanas metode

1.Metodē izmanto aritmētisku aprēķinu, kura pamatā ir aplēstais uz kuģa paturēto atkritumu daudzums attiecībā pret maksimālo atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību.

2.Izmantotā atkritumu tilpņu ietilpība (“UWC”), ko aplēš brīdī, kad uz piestāšanas ostu tiek nosūtīts iepriekšējais paziņojums par atkritumiem, un ko izsaka kā maksimālās atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības procentuālo daļu, nedrīkst pārsniegt iepriekš noteiktu robežvērtību.

3.UWC aprēķina pēc šādas formulas:

UWC (%) =     

4.UWC atbilst šādiem nosacījumiem:

UWC (%) < robežvērtība,

kur

“A” ir aplēstais atkritumu veida daudzums, kas jāpatur uz kuģa, izbraucot no piestāšanas ostas (izteikts m³);

“M” ir maksimālā atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība (izteikta m3);

robežvērtība ir vērtība, kas attiecīgajam atkritumu veidam un nākamajai piestāšanas ostai noteikta 1. tabulā.

1. tabula “Robežvērtības”

Nākamā piestāšanas osta	MARPOL konvencijas I pielikums	MARPOL konvencijas IV pielikums	MARPOL konvencijas V pielikums	MARPOL konvencijas VI pielikums
Nākamā piestāšanas osta ir ES osta vai osta, kas ietilpst grupā “Atlasītas papildu ostas”	50 %	50 %	25 %	75 %
Nākamā piestāšanas osta nav ne ES osta, ne arī osta, kas ietilpst grupā “Atlasītas papildu ostas”	25 %	50 %	20 %	25 %

5.Pietiekamas atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpības aprēķināšanas metodes vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

(a)piestāšanas osta, kas norādīta Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtajā iepriekšēja paziņojuma veidlapā par atkritumu nodošanu, ir osta, uz kuru kuģis dodas un uz kuru ir nosūtīts iepriekšējais paziņojums par atkritumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantu;

(b)nākamā piestāšanas osta ir osta, kurā jāpiestāj pēc izbraukšanas un kura norādīta Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtās iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumu nodošanu 2.5. punktā;

(c)daudzums, kas norādīts Direktīvas (ES) 2019/883 2. pielikumā sniegtās iepriekšēja paziņojuma veidlapas par atkritumu nodošanu 3. punkta sestajā ailē “Aplēstais atkritumu daudzums, kas radīsies laikposmā starp paziņojumu un nākamo ostu”, attiecas uz atkritumiem, kas radušies un ko paredzēts likvidēt ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā. Paziņotajā vērtībā neiekļauj daudzumus, ko drīkst likumīgi novadīt.

6.Grupa “Atlasītās papildu ostas” ietver ostas, kas 1. tabulā noteikto robežvērtību piemērošanas vajadzībām uzskatāmas par ES ostām. Šajā grupā ietilpst visas ostas, kas atrodas Islandē, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē (arī Menas sala, Normandijas salas un Gibraltārs), un Krievijas ostas, kas atrodas Baltijas jūrā.

7.Pirmajos divos šīs regulas piemērošanas gados UWC, kas aprēķināta šā pielikuma trešajā punktā, var uzskatīt par indikatīvu šādiem kravu atlieku veidiem:

(a)MARPOL I pielikums: Nafta. Naftu saturoši tanku mazgāšanas ūdeņi;

(b)MARPOL I pielikums: Nafta. Netīrais balasta ūdens;

(c)MARPOL V pielikums: Atkritumi. Kravu atliekas (bīstamas jūras videi);

(d)MARPOL V pielikums: Atkritumi. Kravu atliekas (nav bīstamas jūras videi). 

II PIELIKUMS

1. tabula “Atkritumu rašanās rādītāji MARPOL konvencijas I, IV un V pielikuma vajadzībām” 1

Atkritumu veids	Rašanās rādītājs	Noteicošais faktors	Apstrāde uz kuģa
Naftu saturoši sateces ūdeņi	0,01–13 m3 dienā, lielāki kuģi rada lielāku daudzumu.	Kondensācija un noplūdes mašīntelpā; kuģa lielums.	Daudzumu var samazināt par 65–85 %, izmantojot naftas–ūdens separatoru un ūdens frakciju novadot jūrā.
Naftu saturošas atliekas (dūņas)	0,01–0,03 m3 dūņu uz tonnu smagās degvieleļļas. 0 un 0,01 m3 uz tonnu flotes gāzeļļas.	Degvielas veids; degvielas patēriņš.	Iztvaicēšana dūņu daudzumu var samazināt par līdz pat 75 % 2 . Incinerācija dūņu daudzumu var samazināt par 99 % vai vairāk.
Tanku mazgāšanas ūdeņi (nosēdumi)	20 līdz simtiem m3	Tanku tīrīšanas reižu skaits; kravnesības lielums.	Pēc nostādināšanas ūdens frakciju var novadīt jūrā.
Kanalizācijas ūdeņi	0,01–0,06 m3 uz cilvēku dienā. Kanalizācijas ūdeņus dažkārt sajauc ar citiem notekūdeņiem. Kopējais daudzums variē no 0,04 līdz 0,45 m3 dienā uz cilvēku.	Cilvēku skaits uz kuģa; tualešu veidi; reisa ilgums; apstrādes veids: kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas stacijas vai sasmalcināšanas un dezinfekcijas sistēmas izmantošana rada atšķirīgu atkritumu daudzumu.	Efluentu no attīrīšanas stacijām bieži novada jūrā, ja to atļauj MARPOL konvencijas IV pielikums.
Plastmasa	0,001–0,008 m3 plastmasas uz cilvēku dienā.	Cilvēku skaits uz kuģa.	Bieži vien netiek incinerēta. Netīra plastmasa (plastmasa, kas ir bijusi saskarē ar pārtiku) bieži tiek apstrādāta kā atsevišķa atkritumu plūsma.
Pārtikas atkritumi	0,001–0,003 m3 uz cilvēku dienā.	Cilvēku skaits uz kuģa; provīzija.	Ja to atļauj MARPOL konvencijas V pielikums, pārtikas atkritumus bieži novada jūrā.
Mājsaimniecības atkritumi	0,001–0,02 m3 dienā uz cilvēku.	Cilvēku skaits uz kuģa; izmantoto produktu veids.
Cepamā eļļa	0,01–0,08 litri uz cilvēku dienā.	Cilvēku skaits uz kuģa; pagatavotās pārtikas veids.	Lai gan tas nav atļauts, dažkārt cepamā eļļa joprojām tiek ievadīta dūņu tankā.
Incineratora pelni	0,004 un 0,06 m3 mēnesī.	Incineratora izmantojums; incineratora izmantošanas izmaksas.	Incineratoru neizmanto visu veidu atkritumiem, to izmanto galvenokārt papīram, dažkārt naftu saturošām dūņām.
Ekspluatācijas atkritumi	0,001–0,1 m3 uz cilvēku dienā.	Kuģa lielums; kravas veids.
Kravu atliekas	0,001–2 % no iekrautās kravas.	Kravas veids; kuģa lielums.

2. tabula Atkritumu rašanās rādītāji MARPOL konvencijas par atkritumiem VI pielikuma vajadzībām (izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas (EGCS))

EGCS veids	Koeficients	Mērvienība	Piemēri (10 MW dzinējs vai smagās degvieleļļas patēriņš 40 t/dienā)
Izgatavotājs Nr. 1
Dūņu daudzums atvērta loka sistēmā	0,1	kg/MWh	0,1 x 10 MW x 24 = 24 kg/dienā
Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā (DAF-BOTU)	3,5–7,0	kg/MWh atkarībā no īpatnējā degvieleļļas patēriņa (SFOC), ilgstošas maksimālās noslodzes (MCR) un degvielas kvalitātes	3,5 x 10 MW x 24 = 840 kg/dienā
Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā (BOTU-M)	3,0	l/MWh/S% atkarībā no SFOC, MCR un degvielas kvalitātes	3,0 x 10 MW x 24 x S2,5% = 1800 l/dienā
Izgatavotājs Nr. 2
Dūņu daudzums slēgta loka sistēmā	2,5–3,0	Kg/tonnas patērētās smagās degvieleļļas	2,5 x 40 t/dienā = 100 kg/dienā

NB! Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas radīto dūņu daudzums galu galā ir atkarīgs arī no konkrētās iekārtas specifikas: tāpēc būtu jāiepazīstas ar izgatavotāja nodrošināto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas rokasgrāmatu. Tabulās norādīto informāciju iesnieguši ieinteresētie uzņēmumi.

(1)    Izgūti no EMSA 2017. gada janvāra pētījuma “The Management of Ship-Generated Waste On-board Ships”.

(2)    Naftas dūņu ūdens frakcijas iztvaicēšana ir process, kas rūpīgi jāuzrauga, un tas būtu jādara tikai tādā mērā, lai nodrošinātu incinerācijai paredzēto dūņu degtspēju.