PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1316/2013 un Regulu (EK) Nr. 283/2014 paredz atbalstu infrastruktūrai un savienojamībai šādos trīs sektoros: transports, enerģētika un digitālā joma.
2021.–2027. gada finansēšanas periodā pārskatītās EISI programmas enerģētikas daļā ir ieviesta jauna atbalsttiesīgo projektu kategorija, proti, “pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā”, kas definēti EISI regulas 7. pantā. Tas bija iespējams, paplašinot EISI regulas juridisko pamatu, proti, tajā iekļaujot arī LESD 194. pantu.
Šī jaunā atbalsttiesīgo projektu kategorija papildina infrastruktūras atbalstu, ko sniedz saskaņā ar TEN-E regulu. Komisija 2020. gada decembrī ierosināja minēto regulu pārskatīt, lai to pieskaņotu gan zaļajam kursam, gan vērienīgākiem dekarbonizācijas mērķiem, kas izvirzīti 2030. gadam. Pārskatītās EISI programmas atbalsts atjaunīgajai enerģijai ir saskaņā arī ar vērienīgākajiem mērķiem, kas izklāstīti 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā un ES stratēģijās, kas veltītas atkrastes atjaunīgajai enerģijai, energosistēmas integrācijai un ūdeņradim.
No EISI enerģētikas budžeta, kas ir 5,83 miljardi EUR pašreizējās cenās, 15 % (t. i., 875 miljoni EUR) ir paredzēti atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem, ņemot vērā ieviešanu tirgū. Ja 15 % robežvērtība tiks sasniegta, Komisija šo daļu palielinās līdz 20 %, atkal ņemot vērā ieviešanu tirgū. Komisija regulāri novērtēs ieviešanu tirgū un, ja pieprasījums izrādīsies nepietiekams, tā neizlietoto budžetu pārvirzīs TEN-E regulas mērķu sasniegšanai. No 2024. gada neizmantoto budžetu varēs izmantot, lai līdzfinansētu ES atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu.
Jaunais finansējums (15 % no EISI enerģētikas budžeta) EISI regulā atvēlēts, arī atsaucoties uz paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un tās uzsvaru uz reģionālo un pārrobežu sadarbību, kuras mērķis ir Eiropā izvērst atjaunīgo enerģiju. Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir noteikts, ka Komisijai jāatbalsta dalībvalstu ieceres atjaunīgās enerģijas jomā, izmantojot veicinošu satvaru, tostarp izmantojot ES līdzekļus, lai uzlabotu reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Jaunais EISI logs kopā ar Savienības atjaunīgo energoresursu attīstības platformu un Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu ir daļa no šā veicinošā satvara.
Turklāt Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir noteikti četri sadarbības mehānismi: statistiski pārvedumi (8. pants); kopēji projekti starp dalībvalstīm (9. pants); kopēji projekti starp dalībvalstīm un trešām valstīm (11. pants); kopīgas atbalsta shēmas (13. pants). Lai varētu saņemt finansējumu, atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem ir jāizmanto viens no šiem četriem sadarbības mehānismiem.
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti veicina arī palīdz sasniegt EISI izvirzīto mērķrādītāju 60 % no budžeta atvēlēt ar klimatu saistītiem projektiem. Līdzekļi šajā logā tiek uzskaitīti kā 100 % ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, ar nosacījumu, ka attiecībā uz bioenerģiju ir izpildīti Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktie ilgtspējības kritēriji.
Sadarbība atjaunīgo energoresursu ieviešanā var veicināt izmaksefektīvāku izvēršanu, proti, tas ļauj izmantot vietas ar vislabāko potenciālu, sakopot resursus un plānot un ieviest atjaunīgās enerģijas ražošanu. Sadarbība, tostarp reģionālās sadarbības platformās (piemēram, uz ES makroreģionālo stratēģiju pamata), var palīdzēt ciešāk saskaņot atjaunīgo energoresursu politiku un atbalstīt darbu, kas jau noris reģionālos enerģētikas forumos (Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības satvars (NESC), Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns (BEMIP), Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas energosavienojums (CESEC), Piecpusējais enerģētikas forums utt.). Tā var veicināt atjaunīgo tehnoloģiju stratēģisku ieviešanu nolūkā uzturēt un uzlabot ES tehnoloģiskās līderpozīcijas atjaunīgās enerģijas jomā. Projektiem būtu jāveicina arī dekarbonizācija, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un piegādes drošības uzlabošana, proti, jāveicina pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm atjaunīgo energoresursu plānošanas, attīstīšanas un izmaksefektīvas izmantošanas jomā.
Jaunais finansējuma logs papildina citas ES atjaunīgās enerģijas finansēšanas iespējas, un tas īpaši veltīts pārrobežu sadarbībai nolūkā optimizēt valstu centienus atjaunīgās enerģijas izmantošanā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM) ievērojama vieta atvēlēta investīcijām atjaunīgos energoresursos. Piemēram, Komisija ir noteikusi kopīgu mērķi 40 % līdz 2030. gadam vajadzīgās papildu jaudas 500 GW apmērā finansēt no pamatiniciatīvas “Progresīvāka enerģētika”, kā arī no kohēzijas politikas finansējuma, tostarp Interreg. EISI dotācijas var apvienot ar aizdevumiem, garantijām vai kapitālieguldījumiem Invest EU ietvaros. Sakopojot tirgus, valstu un ES finansējumu (piemēram, no ANM, EISI, InvestEU un citām programmām), varētu panākt, ka līdz 2030. gadam atjaunīgā enerģija veido vismaz 32 % enerģijas galapatēriņā (mērķrādītājs pašlaik tiek pārskatīts), un ievirzīt ES uz pareizā ceļa, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti.
Atjaunīgās enerģijas apguves ātrums nākamajā desmitgadē būs jādivkāršo. Jo īpaši atjaunīgās elektroenerģijas avotu izvēršanai ir jāiet kopsolī ar enerģiju patērējošo nozaru elektrifikāciju, un līdz 2050. gadam ir jādivkāršo elektroenerģijas īpatsvars enerģijas galapieprasījumā. Jaunais EISI atjaunīgās enerģijas logs var palīdzēt enerģiju patērējošos sektoros integrēt atjaunīgo enerģiju, veicināt nozaru integrāciju (tostarp EISI sinerģijas darbību ietvaros) un tādējādi sniegt būtisku ieguldījumu plašākā enerģētikas pārkārtošanā.
Visas investīcijas ražošanas aktīvos, kuru pamatā ir kāds no Atjaunojamo energoresursu direktīvā uzskaitītajiem atjaunīgajiem energoresursiem, var pretendēt uz finansējumu. Investīcijas var būt saistītas ar elektroenerģiju, siltumapgādi un aukstumapgādi, transporta projektiem — tie ir tikai daži piemēri —, arī tad, ja atjaunīgie energoresursi ir integrēti plašākos investīciju projektos, piemēram, AER ūdeņraža eksporta jomā, un ir šādu projektu daļa. EISI finansējumu var saņemt arī projekti, kuros tie kombinētas dažādas atjaunīgās tehnoloģijas, projekti ar uzkrāšanas komponentu (gan uz vietas objektā, gan ārpus tā) un/vai projekti, kuri integrē atjaunīgās enerģijas ražotni tīklā/apsildes sistēmā. Šādi projekti ir jāveido, izmantojot sadarbības mehānismu saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas 8.–13. pantu. Šādi projekti var būt (bet tiem nav obligāti jābūt) fizisku saistīti ar vairākām dalībvalstīm. Sadarbības mehānismus var izmantot, lai atjaunīgās enerģijas statistisko daudzumu apmainītu pret finanšu pārvedumu (“statistisks pārvedums”), vai ar tie var būt saistīti ar visu atbalsta shēmu ar dažādiem projektiem (kopīga atbalsta shēma), nevis tikai ar specifisku projektu.
2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS
Gatavojot šo deleģēto aktu, Komisija 2019. gadā rīkoja vairākas neformālas apspriešanās ar dalībvalstu pārstāvjiem un ieinteresētajām personām. Divas apspriedes bija balstītas uz priekšizpēti. Pirmajā sanāksmē, kas notika 2019. gada 3. jūnijā un kurā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieki (tostarp pārstāvji no 16 dalībvalstīm, projektu virzītāji, komunālo pakalpojumu uzņēmumi, atjaunīgās enerģijas un uzkrāšanas asociācijas, IRENA, EIB, NVO un Eiropas Komisija), tika apkopotas noderīgas atsauksmes, kas tika ņemtas vērā, gatavojot šā deleģētā akta izstrādei nepieciešamo galīgo pētījuma versiju. Otrajā, neformālajā darbseminārā ar dalībvalstu pārstāvjiem un ieinteresētajām personām, kas notika 2019. gada 13. decembrī, tika izklāstīta pašreizējā domu gaita un apkopotas atsauksmes par prasībām izmaksu un ieguvumu analīzei, pamatojoties uz galīgajā pētījumā sniegtajiem ieteikumiem.
Trešā neformālā viedokļu apmaiņa par deleģētā akta galvenajiem elementiem un par to papildinošajām norādēm par atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem notika 2019. gada 28. novembrī Atjaunojamo energoresursu direktīvas saskaņotas rīcības sanāksmē. Šis ir dalībvalstu ekspertu forums, kurā notiek strukturēts dialogs starp tām valstu iestādēm, kuras īsteno Atjaunojamo energoresursu direktīvu.
Visbeidzot, EISI ekspertu grupa tikās 2021. gada 17. septembrī un 28. oktobrī, lai apspriestu deleģētā akta projektu.
Deleģētā akta projekts no 2021. gada 21. oktobra līdz 18. novembrim bija publicēts atsauksmju saņemšanai. Atklāta sabiedriskā apspriešana netika rīkota, jo šis nav sevišķi nozīmīgs Komisijas darba programmas punkts.
Kopumā atsauksmes apstiprināja mērķorientēta atbalsta nozīmīgumu atjaunīgās enerģijas projektos ar pārrobežu saikni. Dažos komentāros bija paustas bažas par pretendēttiesīguma prasībām, kas izslēdz atsevišķos uzkrāšanas projektus, taču Komisija uzskata, ka šādi projekti ES 2030. gada atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu veicina tikai netieši, tāpēc, lai pēc iespējas sekmīgāk sasniegtu EISI regulas mērķus, atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu galvenajam komponentam EISI ietvaros vienmēr vajadzētu būt atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijai.
3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI
Ar EISI regulu tiek ieviesta jauna pretendēttiesīgo projektu kategorija, proti “pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā” jeb “atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti”. Šo projektu vispārējais mērķis ir veicināt dalībvalstu pārrobežu sadarbību atjaunīgo energoresursu plānošanas, attīstīšanas un izmaksefektīvas izmantošanas jomā un sekmēt dekarbonizāciju, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu, energoapgādes drošības un inovācijas uzlabošanu, kā arī atjaunīgo energoresursu integrēšanu, pateicoties enerģijas uzkrāšanas ietaisēm.
Saskaņā ar EISI regulas 7. pantu šajā deleģētajā aktā ir izklāstīti specifiski atlases kritērijiem un detalizēta informācija par pārrobežu projektu atlases procesu atjaunīgo energoresursu jomā. Tajā ir paredzēts, ka pirmajā posmā projekta virzītāji, tostarp dalībvalstis, var pieteikties uz “atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekta” statusa piešķiršanu savam projektam un līdz ar to uz šī projekta iekļaušanu pretendēttiesīgo projektu sarakstā (“saraksts”). Projekta virzītājs var nolemt pieteikt savu projektu atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekta statusam, bet nepieteikties EISI finansiālajam atbalstam. Otrajā posmā sarakstā iekļautie projekti var pieteikties EISI atbalstam, kas izpaužas kā piešķīrumi pētījumiem un darbiem.
Šis deleģētais akts ir sadalīts šādās trīs nodaļās: vispārīga nodaļa par priekšmetu un definīcijām (I nodaļa); nodaļa, kurā noteikti atlases kritēriji, pēc kuriem projektus iekļauj atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā (II nodaļa); nodaļa, kurā noteikts projektu saraksta atlases process (III nodaļa).
II nodaļā noteiktas pretendēttiesīgās tehnoloģijas, komponenti un investīcijas, precizēts nepieciešamā sadarbības mehānisma veids un forma; precizēts, ka pieteikumā jāpierāda projekta nestie neto sociālekonomiskie ieguvumi. Attiecībā uz pēdējo minēto prasību Komisija publicēs sīki izstrādātu izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku.
III nodaļā noteikts, kā izveido atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu grupu (“grupa”). Grupas pienākums ir izveidot pretendēttiesīgo projektu provizoriskais saraksts, uz kura pamata Komisija pieņems projektu galīgo sarakstu. III nodaļā ir izklāstīta arī procedūra un prasības projektu iekļaušanai provizoriskajā un galīgajā sarakstā, kā arī noteikumi par sarakstā iekļauto projektu īstenošanas uzraudzību un par informāciju un publicitāti.
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..
(21.12.2021)
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 papildina attiecībā uz specifiskiem atlases kritērijiem un detalizētu informāciju par pārrobežu projektu atlases procesu atjaunīgās enerģijas jomā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
tā kā:
(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 Savienībā tika ieviests jauns saistošs atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs 2030. gadam. Minētajā direktīvā arī aicināts izmantot sadarbības mehānismus, jo tie ir iedarbīgi instrumenti, kas var palīdzēt šo mērķrādītāju sasniegt.
(2)Ar Regulu (ES) 2021/1153 instruments aptver vairs ne tikai Eiropas komunikāciju tīklus, bet arī atjaunīgās enerģijas ražošanu, un ir izveidota jauna no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējamu projektu kategorija — “pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā”.
(3)Pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā (“atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti”) būtu jāveicina atjaunīgās enerģijas izmaksefektīva izvēršana Savienībā, jāsekmē Direktīvā (ES) 2018/2001 minētā 2030. gadam nospraustā Savienības saistošā atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšana un jārosina inovatīvu atjaunīgo tehnoloģiju stratēģiska ieviešana. Projektiem būtu jāveicina arī dekarbonizācija, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un piegādes drošības uzlabošana, proti, jāveicina pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm atjaunīgo energoresursu plānošanas, attīstīšanas un izmaksefektīvas izmantošanas jomā.
(4)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu tikai tad, ja tie vispirms ir iekļauti atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā. “Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekta” oficiāls statuss var sniegt tādus ieguvumus kā lielāka pamanāmība, lielāka investoru pārliecinātība un lielāks atbalsts no dalībvalstīm.
(5)Projekta virzītājs, kura projekts ir atlasīts iekļaušanai atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā, var arī pieteikties Regulā (ES) 2021/1153 paredzētajam finansējumam, kas domāts pētījumiem vai darbiem, kas saistīti ar minēto projektu.
(6)Mērķi, izpildāmie vispārējie kritēriji un procedūra, kas jāievēro attiecībā uz atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem, ir paredzēti Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļā. Ar minētās regulas 7. pantu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar ko nosaka specifiskus atlases kritērijus un detalizētu informāciju par tādu pārrobežu projektu atlases procesu, kuri iekļaujami atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā.
(7)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti būtu jāveido, izmantojot sadarbības mehānismu. Minētais mehānisms var būt jebkura veida sadarbības nolīgums, kas paredzēts Direktīvas (ES) 2018/2001 8., 9., 11. un 13. pantā, un to var izveidot starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm. Lai šis kritērijs būtu izpildīts, ir svarīgi, lai būtu pierādījumi par zināmu atbalsta līmeni no iesaistītajām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā no iesaistītajām trešām valstīm. Šā iemesla dēļ būtu jāiesniedz rakstiska deklarācija, kurā pausta vēlme atbalstīt projektu, izmantojot sadarbības nolīgumu, un kuru apstiprinājušas atbildīgās iestādes visās līdzdalīgajās dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā trešās valstīs. Nav īpašu ierobežojumu attiecībā uz deklarācijas formātu.
(8)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 11. pantu programmā piedalīties tiesīgi ir dalībvalstī iedibināti tiesību subjekti, tostarp kopuzņēmumi. Tie saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 9. un 11. pantu var iesniegt ar sadarbības nolīgumu izveidotu pieteikumu kopīgam projektam, tostarp projektam, kurā iesaistīta trešā valsts. Tomēr, ja runa ir par kopīgu atbalsta shēmu, tad saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 13. pantu pieteikumu var iesniegt tikai dalībvalsts. Ja sadarbības mehānisms izpaužas kā atsevišķs statistisks pārvedums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 8. pantu, tam nav piesaistītas papildu investīcijas, tāpēc EISI atbalsts var būt nepieciešams tikai pētījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 7. panta 3. punktu.
(9)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 2. punkta b) un c) apakšpunktu pārrobežu projektiem būtu jānodrošina efektīvāks atjaunīgo energoresursu ieviešanas risinājums salīdzinājumā ar projektiem, ko īsteno kāda no līdzdalīgajām dalībvalstīm viena pati. Tāpēc, lai projekts tiktu iekļauts atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā, ir ne tikai jāizveido sadarbības mehānisms, bet arī jāpierāda neto sociālekonomiskie ieguvumi no projekta.
(10)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekta sniegtie neto sociālekonomiskie ieguvumi būtu jāpierāda ar projekta virzītāja sagatavotu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas aptver visus Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 3. punkta elementus. Komisija kopā ar šo deleģēto aktu publicēs metodiku, kurā izklāstīts, kā jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un kā Komisijai būtu jānovērtē projekta atbilstība vispārējiem kritērijiem.
(11)Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļā ir noteikti atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā iekļaujamo projektu atlases procedūras galvenie posmi. Atlases procedūra ietver šādus posmus: a) Komisija vispirms izvērtē atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekta pieteikumu, ņemot vērā vispārējos kritērijus; b) Komisija izveido atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu grupu, kuras kompetencē ir pieņemt provizorisko sarakstu un sekot līdzi sarakstā iekļauto projektu īstenošanai un tam, vai tie var saglabāt savu statusu; c) grupa vienojas par provizorisko sarakstu; d) Komisija pieņem galīgo sarakstu un to pārskata reizi divos gados.
(12)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu saraksta pieņemšanā Komisija būtu jātiecas nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru. Projektu atlasē tā var arī izmantot reģionālas grupas, paturot prātā, ka ne visas dalībvalstis pašlaik pieder pie šādas grupas un ka pārrobežu sadarbība atjaunīgo energoresursu ieviešanā var būt arī starp valstīm, kurām nav kopīgas fiziskas robežas.
(13)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekti var būt saistīti ar dažādām tehnoloģijām, kas uzskatāmas par pretendēttiesīgām. Te var minēt atjaunīgās enerģijas ražošanu no sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, saules enerģijas, ilgtspējīgas biomasas, okeāna enerģijas, ģeotermālās enerģijas vai to kombinācijas, attiecīgos tīkla pieslēgumus un papildu elementus, piemēram, uzkrāšanas vai pārveides ietaises.
(14)Lai tieši sekmētu ES 2030. gadam izvirzītā atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu, pārrobežu projektos kā neatņemama to daļa allaž būtu jāiekļauj atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaise. Projekta papildu komponenti, kas netieši palīdz sasniegt ES 2030. gada atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju un izmaksefektīvi apgūt atjaunīgo enerģiju, veicinot atjaunīgās enerģijas ražošanas sekmīgu integrāciju, var būt pretendēttiesīgi, taču nevis kā atsevišķi projekti, bet gan kā neatņemama pārrobežu projekta daļa, kas tiek īstenota papildus atjaunīgās enerģijas ražošanai. Šādi papildu komponenti var būt pārrobežu pārvades tīkls, termiskā akumulācija, akumulācija baterijās un akumulatoros, akumulācija saspiestā gaisā un sašķidrinātā gaisā, hidroakumulācija un ūdens elektrolīze kombinācijā ar ūdeņraža uzglabāšanu. Pretendēttiesīgās darbības neaprobežojas tikai ar elektroenerģijas nozari, bet var aptvert arī citus energonesējus un potenciālu nozaru sasaistīšanu, piemēram, sasaisti ar siltumapgādi un aukstumapgādi, elektrogāzes tehnoloģijas, uzkrāšanu un transportēšanu.
(15)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektos nav obligāti jābūt fiziskai saiknei starp dalībvalstīm, kuras sadarbojas. Šie projekti var atrasties tikai vienas iesaistītās dalībvalsts teritorijā ar noteikumu, ka ir ievēroti pielikuma IV daļas vispārējie kritēriji.
(16)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem būtu jāatbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām par ilgtspēju un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumiem, kā arī principam “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantu.
(17)Regula (ES) 2021/1153 paredz, ka saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu EISI programma var atbalstīt pētījumus, kas palīdz izstrādāt un apzināt atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektus. Šo pētījumu mērķis ir sagatavot sadarbības mehānismus atjaunīgo energoresursu plānošanai un ieviešanai un pārvarēt sākotnējos šķēršļus šādas sadarbības izveidei. Atbalstu šādiem pētījumiem var sniegt pirms projekta iekļaušanas atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā, un to var izmantot arī, lai sagatavotu pieteikumu uz projekta iekļaušanu sarakstā un/vai izmaksu un ieguvumu analīzi.
(18)Projektam, kam piešķirts atbalsts pētījumam saskaņā ar 7. panta 3. punktu, nevajadzētu būt priekšrocībai procedūrā, kuras gaitā projekti tiek iekļauti atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā un/vai saņem EISI finansējumu pētījumiem un būvdarbiem. Tāpat, ja tiek izmantots pētījums saskaņā ar 7. panta 3. punktu, tas nenozīmē, ka rodas pienākums pieteikties vai nu iekļaušanai atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā, vai EISI finansējumam, kas domāts pētījumiem un darbiem.
(19)Tā kā pretendēttiesīgo projektu riski un rentabilitāte var atšķirties un laika gaitā arī mainīties, varētu būt lietderīgi atļaut daļu no atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem pieejamā piešķīruma nodrošināt kā iemaksas finansējuma apvienošanas darbībās vai finansējuma apvienošanas mehānismā InvestEU ietvaros.
(20)Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektos būtu pilnībā jāievēro visi relevantie Savienības tiesību aktu noteikumi, jo īpaši par bioenerģijas ilgtspēju, jaudas piešķiršanu uz robežām, atsaistīšanu, konkurenci un valsts atbalstu, biodaudzveidību un vides aizsardzību.
(21)Visi atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā iekļautie projekti būtu jāīsteno ātri, un tie būtu cieši un regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, vienlaikus līdz minimumam samazinot projekta virzītājiem uzliktās ziņošanas prasības,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 7. panta 2. punktu ir noteikti specifiski atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu atlases kritēriji un detalizēta informācija par projektu atlases procesu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“atjaunīgās enerģijas pārrobežu projekts” jeb “projekts” ir pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā Regulas (ES) 2021/1153 nozīmē;
(2)“atjaunīgā enerģija” ir Regulas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definētā “atjaunojamā enerģija”;
(3)“projekta virzītājs” ir tiesību subjekts, kas izstrādā atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu, tostarp dalībvalsts;
(4) “pieteikums” ir pieteikums, lai Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 projektu atlasītu kā atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu;
(5)“sadarbības mehānisms” ir sadarbība starp vismaz divām dalībvalstīm vai starp vismaz vienu dalībvalsti un trešo valsti, kas notiek saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 8., 9., 11. un 13. pantu;
(6)“sadarbības nolīgums” ir oficiāls nolīgums, ar ko izveido sadarbības mehānismu;
(7)“provizoriskais saraksts” ir atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu saraksts, par ko vienojusies Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 4. punkta b) apakšpunktā minētā grupa;
(8)“galīgais saraksts” ir atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu saraksts, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 4. punkta g) apakšpunktu;
(9)“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā fiziski atrodas atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaise;
(10)“noņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura finansiāli piedalās atjaunīgās enerģijas ražošanas investīcijās, kas notiek citā dalībvalstī;
(11)“līdzdalīgās dalībvalstis” ir gan noņēmējas, gan uzņēmējas dalībvalstis;
(12)“uzkrāšana” ir Regulas (ES) 2019/944 2. panta 59. punktā definētā “enerģijas uzkrāšana”.
II NODAĻA
ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS PĀRROBEŽU PROJEKTU SPECIFISKIE ATLASES KRITĒRIJI
3. pants
Pretendēttiesīgās tehnoloģijas, komponenti un investīcijas
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu ietvaros pretendēttiesīgas ir šādas tehnoloģijas, komponenti un investīcijas:
(a)ražošanas tehnoloģijas, kas balstās uz kādu no Direktīvā (ES) 2018/2001 uzskaitītajiem atjaunīgajiem energoresursiem;
(b)uzkrāšanas ietaises gan uz vietas objektā, gan ārpus tā, ar nosacījumu, ka tās ir neatņemama projekta daļa un faktiski nodrošina atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises integrēšanu un to papildina;
(c)jebkādas sistēmas un komponenti, ar ko tiek integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp, lai uzlabotu atjaunīgās enerģijas ražošanas prognozējamību, un jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska investīcijas pienācīgai funkcionēšanai, tostarp monitoringa un kontroles sistēmas, ar nosacījumu, ka tās ir neatņemama projekta daļa, faktiski nodrošina atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises integrāciju un to papildina;
(d)atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises pieslēgums sadales vai pārvades tīklam un – attiecīgā gadījumā – uzkrāšanas ietaises pieslēgums pārvades vai sadales tīklam, ar nosacījumu, ka tās ir neatņemama projekta daļa, faktiski nodrošina atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises integrēšanu un to papildina;
(e)atjaunīgās elektroenerģijas pārveidošana šķidrā un gāzveida atjaunīgā nebioloģiskas izcelsmes kurināmajā, arī pārveides vai uzkrāšanas ietaises un digitālie elementi gan uz vietas objektā, gan ārpus tā, ar nosacījumu, ka tie ir neatņemama projekta daļa un faktiski nodrošina atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises integrēšanu un to papildina;
(f)jebkādas citas tehnoloģijas, komponenti vai investīcijas, kas norādītas relevantajās EISI darba programmās un uzaicinājumos un kas ir neatņemama projekta daļa un faktiski nodrošina atjaunīgās enerģijas ražošanas ietaises integrēšanu un to papildina.
4. pants
Sadarbības mehānismi, ar ko izveido atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektus, un pieteikšanās
1.Lai projektu varētu iekļaut atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu provizoriskajā sarakstā, tam jābūt izveidotam, izmantojot sadarbības mehānismu.
2.Projekta virzītājs, kurš piesaka projektu iekļaušanai atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu provizoriskajā sarakstā, iesniedz līdzdalīgo dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu rakstisku deklarāciju, kurā tās pauž vēlmi noslēgt sadarbības nolīgumu, lai izveidotu atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu. Deklarācija nav jāsagatavo konkrētā formātā, bet to paraksta līdzdalīgo dalībvalstu ministrijas, kas atbildīgas par sadarbības nolīguma īstenošanu, un arī tranzīta valstu ministrijas, ja tas ir relevanti un ja nolīgums prasa to infrastruktūras izmantošanu.
3.Pieteikumā uz iekļaušanu provizoriskajā sarakstā norāda informāciju par šajā nodaļā minētajiem atlases kritērijiem.
5. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu neto sociālekonomiskie ieguvumi
1.Projekta virzītājs, kurš piesaka projektu iekļaušanai atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu provizoriskajā sarakstā, pierāda, ka iespējamie kopējie izmaksu ietaupījumi atjaunīgo energoresursu ieviešanā un/vai ieguvumi par labu sistēmas integrācijai, piegādes drošībai vai inovācijai, kas saistīti ar projektu, pārsniedz tā izmaksas (“neto sociālekonomiskie ieguvumi”).
2.Iepriekšējā punktā minētos neto sociālekonomiskos ieguvumus pierāda par periodu, kas aptver vismaz 15 gadus, sākot ar projekta pirmo darbības gadu, un kas atspoguļo tā tehnoloģisko ekspluatācijas laiku.
3.Šā panta 1. punktā minēto projekta neto sociālekonomisko ieguvumu aplēses pamatā ir projekta virzītāja sagatavota izmaksu un ieguvumu analīze. Izmaksu un ieguvumu analīzē iekļauj visus elementus, kas minēti Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 3. punktā, un tajā pierāda, ka radīsies neto sociālekonomiskie ieguvumi salīdzinājumā ar līdzīgu projektu vai atjaunīgās enerģijas projektu, ko īsteno kāda no sadarbības nolīgumā iesaistītajām dalībvalstīm viena pati.
.
III NODAĻA
ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS PĀRROBEŽU PROJEKTU ATLASES PROCESS
6. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu grupa
1.Komisija izveido un vada atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu grupu (“grupa”), kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens pārstāvis no Komisijas.
2.Katras dalībvalsts pārstāvim var pievienoties citas relevantas puses, piemēram, valsts regulatīvā iestāde, pārvades vai sadales sistēmu operatori vai atļaujas izdevējas iestādes.
3.Grupa pēc vajadzības uzaicina atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu virzītājus un to trešo valstu pārstāvjus, kas iesaistītas atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektos.
4.Grupa uz savām sanāksmēm attiecīgā gadījumā var aicināt organizācijas, kas pārstāv relevantās ieinteresētās personas, tostarp ražotājus, piegādātājus, patērētājus un vides aizsardzības organizācijas. Grupa var rīkot uzklausīšanas vai apspriedes, ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu izpildei.
5.Grupa izveido provizorisko sarakstu ar projektiem, kas varētu kļūt par atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem, un seko līdzi galīgajā sarakstā iekļauto projektu īstenošanai.
6.Grupa pieņem savu reglamentu, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
7. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu provizoriskais saraksts
1.Komisija vismaz reizi gadā izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus ar mērķi atlasīt atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektus.
2.Pēc projektu izvērtēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 4. punkta c) apakšpunktu Komisija sagatavo un grupai iesniedz to projektu sarakstu, kuri atbilst atlases kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļā, kopā ar relevanto informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2021/1153 pielikuma IV daļas 4. punkta d) apakšpunktā. Komisija grupai neiesniedz pilnus pieteikumus vai jebkādu informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis kā komerciāli sensitīvu.
3.Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Komisijas, grupa izveido provizorisko sarakstu ar projektiem, kas varētu kļūt par atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektiem.
8. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu galīgais saraksts
1.Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu galīgo sarakstu Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1153 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Galīgajā projektu sarakstā iekļautos projektus nesarindo.
2.Galīgais saraksts atspoguļo provizorisko sarakstu, ko grupa izveidojusi saskaņā ar šīs regulas 7. panta 3. punktu. Ja galīgais saraksts atšķiras no provizoriskā saraksta, Komisijai pirms galīgā saraksta pieņemšanas no grupas jāsaņem pozitīvs atzinums.
9. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu galīgā saraksta izskatīšana
1.Sarakstu Komisija izskata vismaz reizi divos gados.
2.Neskarot iepriekšējā punktā minēto izvērtēšanu, Komisija svītro projektu no galīgā saraksta, tiklīdz tā ir konstatējusi, ka:
(a)projekta izvērtējums balstījās uz nepareizu informāciju, kura turklāt izvērtējumā bija noteicošais faktors, vai
(b)projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem.
3.Komisija var svītrot projektu no saraksta, ja:
(a)viena vai visas līdzdalīgās dalībvalsts ir atsaukušas savu apstiprinājumu un/vai
(b)projekta virzītājs informē grupu, ka projekts vairs netiek īstenots, vai
(c)projekts kopš tā iekļaušanas sarakstā nav pavirzījies uz priekšu, vai
(d)projekts ir pabeigts.
4.Pirms projekta svītrošanas no saraksta Komisija apspriežas ar grupu un pienācīgi ņem vērā no grupas locekļiem saņemto relevanto informāciju.
10. pants
Atjaunīgās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā iekļauto projektu īstenošanas uzraudzība
1.Galīgajā sarakstā iekļautā projekta virzītājs reizi gadā iesniedz Komisijai progresa ziņojumu ar relevantu jaunāko informāciju par projekta specifikāciju un īstenošanu, un Komisija ziņojumu iesniedz grupai.
2.Ja projekta virzītāji savos ziņojumos iekļauj komerciāli sensitīvu informāciju, tie norāda, kāda informācija nav ne publiskojama, ne iesniedzama grupai tādā veidā, ka ir iespējams identificēt projektu, uz kuru informācija attiecas. Šādā gadījumā Komisija grupai sniedz agregētu informāciju par projektu īstenošanas uzraudzību.
3.Lai grupa varētu veikt uzraudzību, projekta virzītāja iesniegtajā progresa ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
(a)atjaunināts projekta apraksts un tā statuss;
(b)grafiks, kurā attiecīgā gadījumā norādīti šādi posmi: īstenojamības izpēte, projektēšana, atļaujas saņemšana, būvniecība, nodošana ekspluatācijā;
(c)jebkāda administratīva, juridiska, finansiāla vai cita informācija, kas atšķiras no iepriekš sniegtās informācijas.
4.Grupa projektu īstenošanu uzrauga, balstoties uz Komisijas iesniegto informāciju par progresu.
5.Grupa var sniegt ieteikumus par specifisku projektu, lai novērstu iespējamos īstenošanas kavējumus. Te var ietilpt arī darbības, kas jāveic vienā vai vairākās dalībvalstīs.
11. pants
Informācija un publicitāte
1.Komisija informāciju par galīgajā projektu sarakstā iekļautajiem projektiem publicē veidā, kas ir viegli pieejams plašai sabiedrībai.
2.Komisija par projektu publicē tikai tādu informāciju, kas nav komerciāli sensitīva, proti, projekta aprakstu, statusu, īstenošanas grafiku vai atrašanās vietu.
3.Galīgajā sarakstā iekļautā projekta virzītājs vismaz iepriekšējā punktā norādīto informāciju publicē savā tīmekļa vietnē un to atjaunina vismaz reizi 6 mēnešos.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 21.12.2021
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN