PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS
Eiropas Komisijas (“Komisija”) rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai galvenais mērķis ir pārvirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem un nodrošināt tirgus pārredzamību. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija aicināja izveidot ES klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām darbībām, t. i., ES taksonomiju.
Regula (ES) 2020/852 (“Taksonomijas regula”) tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 22. jūnijā un stājās spēkā 2020. gada 12. jūlijā. Tās mērķis ir definēt vides ziņā ilgtspējīgas darbības. Taksonomijas regula ir svarīgs tiesību akts ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un palielināšanai un tādējādi Eiropas zaļā kursa īstenošanai, tostarp ekonomikai, kas darbojas cilvēku labā un nodrošina taisnīgu pārkārtošanos, kura rada darbvietas un nevienu neatstāj novārtā. Jo īpaši tas, ka uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem tiek definēts, kuras saimnieciskās darbības var uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgām, palīdzēs novirzīt ieguldījumus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi. Pašreizējā Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi vajadzību padarīt ES ekonomiku, uzņēmumus un sabiedrību, jo īpaši veselības aprūpes sistēmas, noturīgākas pret klimatiskajiem un vidiskajiem riskiem. Taksonomijas regula var būt vērtīgs instruments, ar ko palīdzēt novirzīt finansējumu zaļajai atveseļošanai. Tā var kalpot arī kā instruments, ar ko virzīt uzņēmumu un ieguldītāju pāreju uz ilgtspēju.
Taksonomijas regulu piemēro finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā finanšu produktus, un finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, kuri ietilpst Direktīvas 2014/95/ES (Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva) darbības jomā. To piemēro arī dalībvalstīm un ES saistībā ar valsts un ES līmeņa prasību ieviešanu attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem tādu finanšu produktu vai uzņēmumu obligāciju marķēšanai, kurus tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgus.
Taksonomijas regulā ir noteiktas vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izklāstīti saskaņā ar šo regulu izstrādātajos Komisijas deleģētajos aktos. Pirmais deleģētais akts par tehniskās pārbaudes kritērijiem saimnieciskajām darbībām, kas būtiski ietekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām (“Deleģētais akts par klimatisko komponentu”), tika pieņemts 2021. gada 4. jūnijā. Vēlāk tiks izstrādāts un pieņemts vēl viens deleģētais akts par tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz pārējiem četriem vides mērķiem (“Deleģētais akts par vidisko komponentu”).
Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka dažiem lieliem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu ir jāpublicē nefinanšu informācija (“uzņēmumi”), būtu jāatklāj sabiedrībai informācija par to, kā un cik lielā mērā to darbības ir saistītas ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, kā noteikts ES taksonomijas tiesību aktos. Pēc Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanas ar Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvu tiktu paplašināta to uzņēmumu darbības joma, uz kuriem attiecas Taksonomijas regulas 8. pants. 8. panta 2. punktā ir precizēti galvenie darbības rādītāji (“GDR”), kas attiecas uz apgrozījumu, kapitālizdevumiem (“CapEx”) un pamatdarbības izdevumiem (“OpEx”) un kas nefinanšu uzņēmumiem ir jāatklāj, bet tajā nav norādīti līdzvērtīgi rādītāji finanšu uzņēmumiem, galvenokārt lielām bankām, aktīvu pārvaldītājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Taksonomijas regulas 8. panta 4. punktā noteikts, ka Komisijai līdz 2021. gada 1. jūnijam ir jāpieņem deleģētais akts, lai sīkāk precizētu tās informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu, kas jāatklāj gan nefinanšu, gan finanšu uzņēmumiem (“Deleģētais akts”).
Deleģētajā aktā ir precizēti informācijas atklāšanas pienākumi saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu. Deleģētā akta noteikumi ļauj uzņēmumiem Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu (un gaidāmajā Deleģētajā aktā par vidisko komponentu) paredzētos tehniskās pārbaudes kritērijus pārvērst kvantitatīvos saimnieciskās darbības rezultātu rādītājos (GDR), kas tiks publiskoti (piemēram, vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību procentuālā daļa uzņēmuma apgrozījumā vai kapitālizdevumos).
Šī informācijas atklāšana palīdzēs ieguldītājiem un sabiedrībai izprast uzņēmumu trajektoriju virzībā uz ilgtspēju, tā kā katru gadu tiks publicēti to GDR, kas saistīti ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Tāpēc deleģētais akts palielinās tirgus pārredzamību un palīdzēs novērst zaļmaldināšanu, informējot ieguldītājus par uzņēmumu veikumu vides jomā.
Lielie finanšu un nefinanšu uzņēmumi var izmantot atklāto informāciju, lai izstrādātu uzticamus zaļos finanšu produktus, piemēram, zaļās obligācijas vai ieguldījumu fondus, un, publiskojot informāciju saskaņā ar deleģēto aktu, virzīt ieguldītāju pieprasījumu uz ilgtspējīgiem projektiem. Tirgus dalībnieki, uz kuriem neattiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva, piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), var brīvprātīgi ziņot par dažiem vai visiem GDR. Šādai tirgus pārredzamībai, kas tiek panākta, publicējot to apgrozījuma vai ieguldījumu procentuālo daļu, kas ir atbilstīga Taksonomijas regulai, būtu jāpalīdz uzņēmumiem palielināt finansējumu ilgtspējīgām darbībām.
Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva, ko pārskatīja ar Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvu, Regula par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (t. i., Regula (ES) 2019/2088), un saskaņā ar Taksonomijas regulu pieprasītā informācijas atklāšana, kura izklāstīta deleģētajā aktā, ir ilgtspējas ziņošanas režīma galvenie elementi, kas ir ES ilgtspējīga finansējuma stratēģijas pamatā.
Saskaņā ar Taksonomijas regulu finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva, cita starpā ir jāatklāj informācija par to, cik lielā mērā to produkti vai darbības ir vides ziņā ilgtspējīgas. Tāpēc Taksonomijas regula un šis deleģētais akts papildina Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu un Regulu par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, paredzot vienotu atsauces punktu, lai ziņotu par pakāpi, kādā panākta atbilstība ilgtspējīgām darbībām Taksonomijas regulā. Šis deleģētais akts ir izstrādāts līdztekus un atbilstībā regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, un noteikumiem par nefinanšu pārskatu sniegšanu, ko paredz Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva.
Šajā deleģētajā aktā izklāstītā ar taksonomiju saistītā ziņošana kalpo par pamatu dažādām turpmākām un pašreizējām iniciatīvām ilgtspējīga finansējuma jomā. Ziņošana saskaņā ar šo deleģēto aktu atvieglos ES mēroga standartu izstrādi vides ziņā ilgtspējīgiem finanšu produktiem un tādu marķējumu izveidi, kas atzīst atbilstību šiem standartiem. Proti, gaidāmajos Komisijas priekšlikumos par ES zaļo obligāciju standartu un ES ekomarķējumu finanšu produktiem tiks izmantota Taksonomijas regula. Tāpēc ar taksonomiju saistītā informācijas atklāšana radīs veselu ekosistēmu ar tādiem ilgtspējīgiem finanšu instrumentiem, tostarp standartiem, marķējumu un piekļuvi saskaņotam un atbilstīgam ilgtspējas datu kopumam, kuri ir nepieciešami, lai novirzītu kapitālu ieguldījumiem, kas vajadzīgi ES ilgtspējas mērķu sasniegšanai.
Komisija pēc pienācīga laikposma var nolemt pārskatīt deleģēto aktu, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo:
–turpmākās norises saistībā ar Taksonomijas regulas 19. pantā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, tostarp Taksonomijas regulas iespējamo pārskatīšanu;
–Regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 8. panta 4. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 5. punktā un 11. panta 4. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz Taksonomijas regulas 5. un 6. pantā minētās informācijas satura un noformējuma precizējumu;
–Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu, un
–Regulā (EK) Nr. 1126/2008 paredzētos grāmatvedības standartus.
2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS
Komisija 2020. gada 28. jūlijā publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu apspriešanai sešu nedēļu garumā. Kopumā iesaistījās 78 respondenti, no kuriem 53,9 % bija uzņēmumu apvienības, 26,9 % bija uzņēmumi/uzņēmējdarbības organizācijas, 9 % bija nevalstiskās organizācijas un 6,4 % – ES pilsoņi.
Komisijā iesniegtās vispārējās atsauksmes liecināja, ka deleģētais akts tiek uzskatīts par lietderīgu iniciatīvu, kas varētu palīdzēt novirzīt kapitālu vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Daudzi respondenti pauda īpašu interesi par turpmāk atklājamās informācijas detalizācijas pakāpi.
Nefinanšu uzņēmumi, ar kuriem apspriedās, uzskatīja, ka Taksonomijas regulā noteiktie trīs elementi, kas jāatklāj, ir piemēroti. Finanšu uzņēmumi uzsvēra, ka kritērijiem jābūt konsekventiem, salīdzināmiem un publiski pieejamiem.
Daudzi respondenti norādīja, ka ir jāizvairās no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistītas ar datu vākšanu, jo īpaši MVU. Daudzi arī minēja, ka ir problemātiski vākt datus par atbilstību taksonomijai uzņēmumos un grupās un attiecināt šos datus uz konkrētiem darījumdarbības virzieniem.
Daži pauda viedokli, ka lielākie uzņēmumi un finanšu partneri, uz kuriem attiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas darbības joma, joprojām var lūgt MVU, uz kuriem neattiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva, sniegt zināmu ar taksonomiju saistītu informāciju, lai tie varētu pilnībā izpildīt šajā deleģētajā aktā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus.
Vairākas atbildes attiecās uz to, cik svarīgi ir nodrošināt informācijas atklāšanas prasību konsekvenci saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem, jo īpaši Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu, Regulu par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē un Taksonomijas regulu. Tirgus dalībnieki arī pauda zināmas bažas par šā deleģētā akta īso piemērošanas termiņu un atbalstīja pakāpenisku stāšanos spēkā. Dažiem bija arī jautājumi par starptautisko kontekstu un to, kā ziņot par globālām darbībām saistībā ar Taksonomijas regulu.
Lai sagatavotu deleģēto aktu, Komisija 2020. gada 15. septembrī nosūtīja Eiropas uzraudzības iestādēm (“EUI”) aicinājumu sniegt konsultācijas. Tā jo īpaši aicināja EUI izpētīt attiecīgo GDR saturu un noformējumu un noteikt, kāda metodoloģija būtu jāizmanto dažādiem finanšu uzņēmumiem, kas ir to atbildības jomā, lai atklātu savu taksonomijas atbilstīguma pakāpi saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu. Konkrētāk, Komisija lūdza EUI apsvērt, kā varētu sīkāk precizēt tos trīs GDR nefinanšu uzņēmumiem, kas iekļauti Taksonomijas regulas 8. panta 2. punktā, un noteikt vispiemērotākās izmantojamās metodoloģijas. Šajā sakarā EUI tika aicinātas nodrošināt konsekvenci pieprasītajos ieteikumos un tehnisko standartu projektos saskaņā ar Regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 8. panta 4. punktu, 9. panta 6. punktu un 11. panta 5. punktu.
Sākotnēji Komisija plānoja šim deleģētajam aktam pievienot ietekmes novērtējumu. Tā rezultātā tika publicēts sākotnējais ietekmes novērtējums. Pēc tikšanās ar Regulējuma kontroles padomi (RKP), kurā tika apspriests aicinājums sniegt konsultācijas, tika piešķirta atkāpe no ietekmes novērtējuma ar nosacījumu, ka deleģētajam aktam ir pievienots analītisks dokuments dienestu darba dokumenta veidā. Šī pieeja tika uzskatīta par piemērotāku, ņemot vērā to, ka deleģētā akta saturs lielā mērā ir balstīts uz to EUI ieteikumu, kuras sāka apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un veica izmaksu un ieguvumu novērtējumus.
EUI pēc pienācīgas sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām un deleģētā akta ietekmes novērtējuma sniedza ieteikumus 25. februārī un 1. martā. Sabiedrības atsauksmju kopsavilkumi ir atrodami ziņojumos, ko EUI iesniegusi Komisijai.
Komisijas izstrādātā deleģētā akta saturā lielā mērā ievēroti EUI ieteikumi. Deleģētā akta projekts tika publicēts Labāka regulējuma portālā, kurā trīs nedēļas (no 2021. gada 7. maija līdz 2. jūnijam) bija iespējams sniegt atsauksmes. Kopumā 162 ieinteresētās personas sniedza atsauksmes. Deleģētā akta projekts tika apspriests arī ar Ilgtspējīga finansējuma platformu 2021. gada 12. maijā. Turklāt 2021. gada 28. aprīlī un 3. jūnijā tas tika stādīts priekšā dalībvalstu ekspertu grupai un Eiropas Parlamenta novērotājiem un apspriests ar tiem. Komisija arī pieprasīja papildu atsauksmes no EUI.
Atsauksmēs tika apstiprināts vispārējais atbalsts deleģētajam aktam, vienlaikus norādot uz dažām nepilnībām. Nefinanšu uzņēmumi atzinīgi novērtēja informācijas atklāšanai noteikto viena gada pakāpeniskas ieviešanas periodu, bet daži pauda bažas par to, ka daļa no pieprasītās informācijas nav samērīga. Finanšu uzņēmumi lielā mērā atbalstīja tiem piemērojamās prasības par informācijas atklāšanu, bet vairāki atkārtoti iebilda pret dažu informācijas prasību nepieciešamību un samērīgumu (piem., rādītāji par banku darbībām, kas nav kreditēšana). Daudzi atzinīgi novērtēja pakāpenisku ieviešanu attiecībā uz informācijas atklāšanu par tādiem riska darījumiem un ieguldījumiem, ko veic valsts struktūras un uz kuriem neattiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva (tostarp MVU), bet daži argumentēja, ka pakāpeniskas ieviešanas periods būtu jāsaīsina. Lai arī daudzi respondenti pauda atbalstu brīvprātīgai MVU riska darījumu (vai to konkrētu daļu) iekļaušanai, citi bija noraizējušies par to, vai būs iespējams savākt šādus datus, par nepamatota administratīvā sloga radīšanu MVU un to nespēju sniegt šādus datus, tādēļ tie atbalstīja riska darījumu ar MVU izslēgšanu no skaitītāja un saucēja. Liels skaits respondentu arī ieteica pakāpeniskās ieviešanas periodā no banku zaļo aktīvu koeficienta (ZAK) skaitītāja nevajadzētu izslēgt citādā veidā iegūtu uzticamu informāciju par atbilstīgumu taksonomijai attiecībā uz riska darījumiem ar trešo valstu uzņēmumiem un ieņēmumu izlietojuma instrumentiem saistībā ar valsts struktūrām.
Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, šajā deleģētajā aktā tika veikti vairāki pielāgojumi. Tie ir apkopoti dienestu darba dokumenta III pielikumā, kuram pievienots plašāks atsauksmju kopsavilkums.
3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI
Deleģētā akta pamatā ir Taksonomijas regulas 8. panta 4. punkts.
1. pantā ir sniegts ierobežots to definīciju saraksts, kas vajadzīgas regulas noteikumu formulēšanai.
2. pantā ir precizēts tās informācijas saturs un noformējums, kas nefinanšu uzņēmumiem būtu jāatklāj saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. un 2. punktu.
3. pantā ir precizēts tās informācijas saturs un noformējums, kas aktīvu pārvaldītājiem būtu jāatklāj saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu.
4. pantā ir precizēts tās informācijas saturs un noformējums, kas kredītiestādēm būtu jāatklāj saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu.
5. pantā ir precizēts tās informācijas saturs un noformējums, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāatklāj saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu.
6. pantā ir precizēts tās informācijas saturs un noformējums, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāatklāj saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. panta 1. punktu.
7. pantā izklāstīti kopīgi noteikumi par finanšu uzņēmumu veiktu informācijas atklāšanu, proti, par informācijas atklāšanas tvērumu un šo uzņēmumu GDR aprēķināšanu attiecībā uz to riska darījumiem ar nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas darbības joma un kuriem saskaņā ar deleģēto aktu nav jāatklāj informācija.
8. pantā ir izklāstīti kopīgi noteikumi par nefinanšu un finanšu uzņēmumu veiktu informācijas atklāšanu, proti, par informācijas atklāšanas vietu, salīdzinošo informāciju un valūtu GDR aprēķināšanai.
9. pantā ir paredzēts pārskatīt šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz to, kā finanšu uzņēmumi GDR iekļauj riska darījumus ar centrālo valdību un riska darījumus ar uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva.
10. pantā ir precizēti deleģētā akta spēkā stāšanās un piemērošanas datumi.
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..
(6.7.2021),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu,
tā kā:
(1)Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants , ir jāatklāj informācija par to, kā un cik lielā mērā to darbības ir saistītas ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punktā noteikts, ka nefinanšu uzņēmumiem ir jāatklāj informācija par to apgrozījuma, kapitāla izdevumu un [pamat]darbības izdevumu (“galvenie darbības rādītāji”) proporciju, kas attiecas uz aktīviem vai procesiem, kuri saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kuras uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām. Tomēr minētajā noteikumā nav precizēti līdzvērtīgi galvenie darbības rādītāji finanšu uzņēmumiem, proti, kredītiestādēm, aktīvu pārvaldītājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Tāpēc ir nepieciešams papildināt Regulas (ES) 2020/852 8. pantu, lai precizētu galvenos darbības rādītājus finanšu uzņēmumiem un sīkāk precizētu tās informācijas saturu un noformējumu, kas jāatklāj visiem uzņēmumiem, un metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei.
(2)Ir jānodrošina, lai nefinanšu uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, vienādi piemērotu Regulas (ES) 2020/852 8.panta 2. punktā noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi, lai sīkāk precizētu Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasītās informācijas saturu un noformējumu, tostarp metodoloģiju šo noteikumu ievērošanai. Lai ieguldītāji un sabiedrība varētu pienācīgi novērtēt nefinanšu uzņēmumu vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību (“taksonomijai atbilstīgu darbību”) proporciju, šiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums atklāt informāciju par to, kuras no to saimnieciskajām darbībām ir taksonomijai atbilstīgas. Turklāt ir jāatklāj, kuru vides mērķu sasniegšanu šīs darbības būtiski sekmē. Tāpēc nefinanšu uzņēmumiem galvenajos darbības rādītājos būtu arī jāsniedz sīkāks sadalījums par to darbību proporciju, kas ir atbilstīgas taksonomijai, pamatojoties uz katru vides mērķi, kura sasniegšanu šīs darbības būtiski sekmē.
(3)Apgrozījums, kapitālizdevumi un pamatdarbības izdevumi nav būtiski finanšu darbību, tostarp aizdevumu, ieguldījumu un apdrošināšanas, vidiskās ilgtspējas novērtēšanai. Tāpēc Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punktā nefinanšu uzņēmumiem noteiktie trīs galvenie darbības rādītāji nav piemēroti, lai parādītu, kādā mērā finanšu uzņēmumu saimnieciskās darbības ir atbilstīgas taksonomijai. Tādēļ attiecībā uz finanšu uzņēmumiem ir jāparedz konkrēti galvenie darbības rādītāji un šādu galveno darbības rādītāju aprēķina metodoloģijas. Lai atbalstītu tirgu izpratni par minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem, atklājot jebkādu informāciju par šādiem galvenajiem darbības rādītājiem, būtu jāpievieno kvalitatīva informācija, lai finanšu uzņēmumiem būtu iespēja paskaidrot, kā tie noteikuši galvenos darbības rādītājus.
(4)Ieguldītājiem un sabiedrībai būtu jāspēj novērtēt ieguldījumu saņēmēju veikto taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporcija. Tādēļ aktīvu pārvaldītājiem būtu jāatklāj informācija par ieguldījumu, ko tie veikuši taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, proporciju attiecībā pret visu to pārvaldīto ieguldījumu vērtību, kas izriet gan no to kolektīvām, gan individuālām portfeļa pārvaldības darbībām. Minētā taksonomijai atbilstīgo ieguldījumu proporcija būtu jāaprēķina kā ieguldījumu saņēmēju taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporcija, kas izriet no to attiecīgajiem galvenajiem darbības rādītājiem, jo minētie galvenie darbības rādītāji atspoguļo ieguldījumu saņēmēju vidisko veikumu.
(5)Kredītiestāžu galvenā darbība ir finansējuma nodrošināšana reālajai ekonomikai un ieguldījumi tajā. Kredītiestāžu riska darījumi ar uzņēmumiem, kurus tās finansē vai kuros tās iegulda, kredītiestāžu bilancē atspoguļojas kā aktīvi. Galvenajam darbības rādītājam kredītiestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, vajadzētu būt zaļo aktīvu koeficientam (ZAK), kas atspoguļo ar taksonomijai atbilstīgu darbību saistītu riska darījumu proporciju attiecībā pret minēto kredītiestāžu kopējiem aktīviem. ZAK būtu jāattiecas uz kredītiestāžu galveno kreditēšanas un ieguldījumu darbību, tostarp aizdevumiem, avansiem un parāda vērtspapīriem, un to līdzdalību kapitālā, lai atspoguļotu apmēru, kādā minētās iestādes finansē taksonomijai atbilstīgas darbības.
(6)Kredītiestādes veic arī citus komercpakalpojumus un darbības, kas nav finansējuma sniegšana. Šīs darbības rada maksu un komisijas naudas ienākumus. Ir nepieciešams dot ieguldītājiem un sabiedrībai iespēju novērtēt to taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju, ko veic minēto pakalpojumu saņēmēji. Tāpēc kredītiestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, būtu jāatklāj informācija arī par to maksu un komisijas naudas ienākumu proporciju, ko gūst no komercpakalpojumiem un darbībām, kuras saistītas ar to klientu taksonomijai atbilstīgajām saimnieciskajām darbībām.
(7)Kredītiestādes var pārvaldīt pamatā esošos aktīvus vai sniegt finanšu garantijas, kā rezultātā rodas ārpusbilances riska darījumi. Lai ieguldītāji un sabiedrība varētu novērtēt, kāda ir kredītiestāžu veikto taksonomijai atbilstīgo darbību proporcija attiecībā uz šādiem ārpusbilances riska darījumiem, kredītiestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, būtu jāatklāj informācija par taksonomijai atbilstīgu darbību proporciju to pārvaldītajos pamatā esošajos aktīvos vai saistībās, kuru izpildi tās garantē.
(8)Papildus informācijas atklāšanai par savu bankas portfeli kredītiestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, būtu arī atsevišķi jāatklāj savu kopējo aktīvu vispārējā struktūra, tostarp tirdzniecības portfelis, kā arī tendences un ierobežojumi klimata un vides risku ziņā. Kredītiestādēm, kuru tirdzniecības darbību apjoms ir būtisks, būtu jāpiemēro pienākums izklāstīt detalizētāku informāciju par to tirdzniecības portfeli.
(9)Ir svarīgi sniegt ieguldītājiem un sabiedrībai pilnīgu pārskatu par to, kādus ieguldījumus ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, ir veikusi taksonomijai atbilstīgās darbībās. Tāpēc šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību galvenajiem darbības rādītājiem būtu jāaptver gan darījumi savā vārdā, gan darījumi klientu vārdā. Atklājot informāciju par savā vārdā veiktu darījumu galveno darbības rādītāju, būtu jāatspoguļo, kādu kopējo aktīvu proporciju veido aktīvi, kas saistīti ar taksonomijai atbilstīgām darbībām. Šim rādītājam būtu jākoncentrējas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību ieguldījumiem, tostarp parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla instrumentiem ieguldījumu saņēmējās sabiedrībās. Ieguldījumu brokeru sabiedrību pakalpojumu un darbību, kas veiktas visu to klientu vārdā, vidiskās ilgtspējas galvenais darbības rādītājs būtu jābalsta uz ieņēmumiem maksu, komisijas maksu un citu monetāro ieguvumu veidā, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības gūst no saviem klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām.
(10)Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, galvenajiem darbības rādītājiem būtu jāaptver to nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas darbības un ieguldījumu politika, kas ir daļa no to darījumdarbības modeļa, lai parādītu, kādā apmērā šīs darbības ir atbilstīgas taksonomijai. Vienam galvenajam darbības rādītājam būtu jāattiecas uz šādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu politiku attiecībā uz līdzekļiem, kas iegūti no to parakstīšanas darbībām, un būtu jāparāda aktīvu, kas ir ieguldīti taksonomijai atbilstīgās darbībās, proporcija to kopējos aktīvos. Otram rādītājam būtu jāattiecas uz pašām parakstīšanas darbībām un jāparāda, cik lielu kopējo nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas darbību proporciju veido nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas darbības, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ko veic saskaņā ar Deleģēto aktu par klimatisko komponentu (“Deleģētais akts par klimatisko komponentu”).
(11)Aprēķinot savu galveno darbības rādītāju skaitītāju, finanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi, nebūtu jāņem vērā riska darījumi ar nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, vai ieguldījumi šādos nefinanšu uzņēmumos. Šādu riska darījumu iekļaušanu skaitītājā varētu apsvērt šī deleģētā akta pārskatīšanas laikā, kad tam tiks pievienots ietekmes novērtējums. Minētie nefinanšu uzņēmumi var tomēr nolemt brīvprātīgi atklāt informāciju par saviem galvenajiem darbības rādītājiem, lai piekļūtu vides ziņā ilgtspējīgam finansējumam, pamatojoties vai nu uz specifiskām ekomarķējuma sistēmām un vides ziņā ilgtspējīgiem finanšu produktiem, vai arī uz to vispārējo darījumdarbības stratēģiju, kuras pamatā ir vides ilgtspēja.
(12)Ņemot vērā to, ka Deleģētā akta par klimatisko komponentu stāšanās spēkā un piemērošana ir paredzēta līdz 2021. gada beigām, un ņemot vērā būtiskas grūtības novērtēt saimniecisko darbību atbilstīgumu 2022. gadā tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuri noteikti minētajā deleģētajā regulā attiecībā uz iepriekšējo pārskata gadu, šīs regulas piemērošana 2022. gadā būtu jāattiecina tikai uz konkrētiem elementiem un kvalitatīvo ziņošanu, bet pārējie noteikumi būtu jāsāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem un no 2024. gada 1. janvāra attiecībā uz finanšu uzņēmumiem. Turklāt kredītiestāžu galvenie rādītāji saistībā ar to tirdzniecības portfeli un komisijas maksām un maksām par komercpakalpojumiem un darbībām, kas nav finansējuma sniegšana, būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra.
(13)Saistībā ar to, ka patlaban nepastāv piemērota aprēķina metodoloģija, no galveno darbības rādītāju skaitītāja un saucēja būtu jāizslēdz riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem. Finanšu uzņēmumi var brīvprātīgi sniegt informāciju par riska darījumiem ar taksonomijai atbilstīgām obligācijām un taksonomijai atbilstīgiem parāda vērtspapīriem, kurus emitējušas centrālās valdības, centrālās bankas vai pārvalstiski emitenti. Līdz 2024. gada 30. jūnijam būtu jāveic pārskatīšana, kurā būtu jāizvērtē iespēja šādus riska darījumus iekļaut galvenajos darbības rādītājos,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“vides mērķis” ir viens no Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteiktajiem vides mērķiem;
(2)“taksonomijai atbilstīga saimnieciskā darbība” ir Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajām prasībām atbilstoša saimnieciska darbība;
(3)“pārejas saimnieciskā darbība” ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā noteiktajām prasībām atbilstoša saimnieciskā darbība;
(4)“veicinoša saimnieciskā darbība” ir Regulas (ES) 2020/852 16. pantā noteiktajām prasībām atbilstoša saimnieciska darbība;
(5)“taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība” ir saimnieciskā darbība, kas aprakstīta saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, neatkarīgi no tā, vai minētā saimnieciskā darbība atbilst kādam vai visiem no minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;
(6)“taksonomijai nepiederīga saimnieciskā darbība” ir jebkāda saimnieciska darbība, kas nav aprakstīta saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos;
(7)“aktīvu pārvaldītājs” ir uzņēmums, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi un kurš ir kāds no turpmāk minētajiem:
(a)AIFP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(b)pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(c)ieguldījumu sabiedrība, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 27., 28. un 29. pantu un kas savai pārvaldībai nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, kura saņēmusi atļauju saskaņā ar minētās direktīvas 6., 7. un 8. pantu;
(8)“finanšu uzņēmums” ir uzņēmums, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi un kurš ir aktīvu pārvaldītājs, kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā, apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1) punktā, vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4) punktā;
(9)“nefinanšu uzņēmums” ir uzņēmums, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi un kurš nav finanšu uzņēmums, kā definēts 8. punktā;
(10)“taksonomijai atbilstīga apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbība” ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbība, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikuma 10.1. un 10.2. iedaļā.
2. pants
Informācija, kas jāatklāj nefinanšu uzņēmumiem
1.Nefinanšu uzņēmumi atklāj Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju, kā norādīts šīs regulas I pielikumā.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļautās veidnes.
3. pants
Informācija, kas jāatklāj aktīvu pārvaldītājiem
1.Aktīvu pārvaldītāji atklāj Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kā norādīts šīs regulas III un XI pielikumā.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas IV pielikumā iekļauto veidni.
4. pants
Informācija, kas jāatklāj kredītiestādēm
1.Kredītiestādes atklāj Regulas (ES) Nr. 2020/852 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kā norādīts šīs regulas V un XI pielikumā.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas VI pielikumā iekļauto veidni.
5. pants
Informācija, kas jāatklāj ieguldījumu brokeru sabiedrībām
1.Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kā norādīts šīs regulas VII un XI pielikumā.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas VIII pielikumā iekļauto veidni.
6. pants
Informācija, kas jāatklāj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām
1.Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atklāj Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kā norādīts šīs regulas IX un XI pielikumā.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas X pielikumā iekļautās veidnes.
7. pants
Informācijas atklāšanas noteikumi, kas kopīgi visiem finanšu uzņēmumiem
1.Riska darījumus ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem izslēdz no finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītāja un saucēja.
2.Atvasinātos instrumentus izslēdz no finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītāja.
3.Riska darījumus ar uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu, izslēdz no finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītāja.
4.Neskarot 1. punktu, vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kuru mērķis ir finansēt specifiskas noteiktas darbības un kuras emitējis ieguldījumu saņēmējs, ietver galveno darbības rādītāju skaitītājā līdz tādu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību pilnai vērtībai, kuras finansē ar ieņēmumiem no šīm obligācijām un parāda vērtspapīriem, pamatojoties uz ieguldījuma saņēmēja sniegto informāciju.
Riska darījumi, kuru mērķis nav finansēt specifiskas noteiktās darbības, ietver skaitītājā, kas svērts ar emitenta apgrozījuma GDR un CapEx GDR, saskaņā ar III, V, VII un IX pielikumā noteikto metodoloģiju.
Ja ieguldījumu saņēmējs ir emitējis vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas vai parāda vērtspapīrus nolūkā finansēt specifiskas noteiktās darbības, finanšu uzņēmumi attiecīgi diskontē ieguldījuma saņēmēja GDR, lai izvairītos no dubultas uzskaites.
5.Ja tiek veikti grozījumi tehniskajos pārbaudes kritērijos, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, tad 4. punktā minētos īpašam nolūkam paredzētos aizdevumus un instrumentus, ko tur finanšu uzņēmumi, kuri finansē taksonomijai atbilstīgas darbības vai aktīvus, – ja finansētās saimnieciskās darbības vai aktīvi nav saskaņoti ar grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem–, uzrāda kā tādus saskaņā ar šo regulu līdz pieciem gadiem pēc šo deleģēto aktu, ar kuriem groza minētos tehniskās pārbaudes kritērijus, piemērošanas datuma.
6.Finanšu uzņēmumi attiecīgā gadījumā galveno darbības rādītāju skaitītājā un saucējā sniedz sīkāku sadalījumu par:
(a)riska darījumiem ar nefinanšu uzņēmumiem un ieguldījumiem tajos;
(b)riska darījumiem ar finanšu uzņēmumiem un ieguldījumiem tajos;
(c)riska darījumiem ar nefinanšu uzņēmumiem, kuri ir iedibināti Savienībā un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktais nefinanšu informācijas publicēšanas pienākums, un ieguldījumiem tajos;
(d)riska darījumiem ar finanšu uzņēmumiem, kuri ir iedibināti Savienībā un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktais nefinanšu informācijas, kas minēta šā panta 2. punktā, publicēšanas pienākums, un ieguldījumiem tajos;
(e)riska darījumiem ar nefinanšu uzņēmumiem, kuri ir iedibināti trešā valstī un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktais nefinanšu informācijas publicēšanas pienākums, un ieguldījumiem tajos;
(f)riska darījumiem ar finanšu uzņēmumiem, kuri iedibināti trešā valstī un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā noteiktais nefinanšu informācijas publicēšanas pienākums, un ieguldījumiem tajos;
(g)riska darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem un ieguldījumiem tajos;
(h)citiem riska darījumiem un ieguldījumiem.
7.Finanšu uzņēmumi var izmantot aplēses, lai novērtētu, cik lielā mērā taksonomijai atbilst to riska darījumiem ar 6. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, ja minētie finanšu uzņēmumi spēj pierādīt atbilstību visiem Regulas (ES) 2020/852 3. panta kritērijiem, izņemot minētās regulas 3. panta b) punkta kritērijus.
Finanšu uzņēmumi formalizē, dokumentē un publisko metodoloģiju, uz kuru šīs aplēses ir balstītas, tostarp pieeju un izpētes metodoloģiju, izmantotos galvenos pieņēmumus un piesardzības principus.
Finanšu uzņēmumi sniedz šādu informāciju:
(a)taksonomijai atbilstīgu riska darījumu proporciju, balstoties uz aplēsēm, atsevišķi no to galvenajiem darbības rādītājiem, kas atklāti saskaņā ar šo regulu;
(b)veiktos pasākumus un laikposmu, kas bija nepieciešams, lai pierādītu atbilstību Regulas (ES) 2020/852 3. panta b) punktā noteiktajiem kritērijiem.
8. pants
Informācijas atklāšanas noteikumi, kas kopīgi visiem finanšu uzņēmumiem un nefinanšu uzņēmumiem
1.Finanšu uzņēmumi un nefinanšu uzņēmumi visu papildu atklāto informāciju, kas pievienota galvenajiem darbības rādītājiem, kuri noteikti I, III, V, VII, XI pielikumā, iekļauj tajās pašās nefinanšu pārskata daļās, kurās ir minētie rādītāji, vai sniedz savstarpējas atsauces uz tām nefinanšu pārskata daļām, kurās ir minētie rādītāji.
2.Informācija, kas atklāta saskaņā ar šo regulu, attiecas uz gada pārskata periodu no informācijas atklāšanas datuma iepriekšējā kalendārajā gadā.
3.Finanšu uzņēmumi un nefinanšu uzņēmumi nefinanšu pārskatā norāda galvenos darbības rādītājus, kas attiecas uz iepriekšējo gada pārskata periodu.
Šajā punktā pirmais gada pārskata periods aptver 2023. gadu.
4.Finanšu uzņēmumi un nefinanšu uzņēmumi, atklājot informāciju, izmanto to pašu valūtu, ko tie izmantojuši savos finanšu pārskatos.
Finanšu uzņēmumi izmanto visjaunākos pieejamos datus un to darījuma partneru galvenos darbības rādītājus, lai aprēķinātu savus galvenos darbības rādītājus.
5.Galvenie darbības rādītāji attiecas tikai uz mērķiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, līdz divpadsmit mēnešiem pēc to deleģēto regulu piemērošanas dienas, kas ietver tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz pārējiem vides mērķiem un kas ir pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu.
9. pants
Pārskatīšana
1.Līdz 2024. gada 30. jūnijam Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu. Komisija jo īpaši izvērtē vajadzību veikt turpmākus grozījumus attiecībā uz šādu elementu iekļaušanu:
(a)riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītājā un saucējā;
(b)riska darījumi ar uzņēmumiem, kas nepublicē nefinanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu, finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītājā.
2.Riska darījumu ar MVU pārskatīšanai pievienos ietekmes novērtējumu, kurā novērtēs administratīvo slogu, piekļuvi finansējumam un iespējamo ietekmi uz MVU, ko varētu radīt iespējamā darbības jomas paplašināšana, lai aptvertu riska darījumus ar MVU, uz kuriem neattiecas šī deleģētā regula vai kuri brīvprātīgi sniedz šādu informāciju.
3.Riska darījumus ar uzņēmumiem, kas nepublicē nefinanšu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu un Regulas (ES) 2020/852 8. pantu, bet šādu līdzvērtīgu informāciju sniedz brīvprātīgi, un ieguldījumus tajos var ietvert finanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju skaitītājos no 2025. gada 1. janvāra, ja ir pieejams 2. punktā minētais pozitīvs novērtējums.
10. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1.No 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nefinanšu uzņēmumi atklāj informāciju tikai par taksonomijai piederīgo un taksonomijai nepiederīgo saimniecisko darbību proporciju to kopējā apgrozījumā, kapitālā un pamatdarbības izdevumos, un šai informācijas atklāšanai būtisko I pielikuma 1.2. iedaļā minēto kvalitatīvo informāciju.
2.No 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim finanšu uzņēmumi atklāj tikai:
(a)riska darījumu ar taksonomijai piederīgām un taksonomijai nepiederīgām saimnieciskajām darbībām proporciju to kopējos aktīvos;
(b)7. panta 1. un 2. punktā minēto riska darījumu proporciju to kopējos aktīvos;
(c)7. panta 3. punktā minēto riska darījumu proporciju to kopējos aktīvos;
(d)XI pielikumā minēto kvalitatīvo informāciju.
Kredītiestādes atklāj arī informāciju par sava tirdzniecības portfeļa un pēc pieprasījuma atmaksājamo starpbanku aizdevumu proporciju to kopējos aktīvos.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumi arī atklāj taksonomijai piederīgu un taksonomijai nepiederīgu nedzīvības apdrošināšanas saimniecisko darbību proporciju.
3.Nefinanšu uzņēmumu galvenos darbības rādītājus, tostarp visu pievienoto informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar šīs regulas I un II pielikumu, atklāj no 2023. gada 1. janvāra.
4.Finanšu uzņēmumu galvenos darbības rādītājus, tostarp visu pievienoto informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar šīs regulas III, V, VII, IX, XI pielikumu, atklāj no 2024. gada 1. janvāra.
V pielikuma 1.2.3. un 1.2.4. iedaļu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 6.7.2021
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
I PIELIKUMS. Nefinanšu uzņēmumu galvenie darbības rādītāji (GDR)
1.TO GALVENO RĀDĪTĀJU SATURS, KAS JĀATKLĀJ NEFINANŠU UZŅĒMUMIEM
1.1.Galveno darbības rādītāju (GDR) specifikācija
1.1.1.GDR, kas saistīti ar apgrozījumu (apgrozījuma GDR)
Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto apgrozījuma proporciju aprēķina, neto apgrozījuma daļu, kas iegūta no produktiem vai pakalpojumiem, tostarp nemateriālajiem aktīviem, kas saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām (skaitītājs), dalot ar neto apgrozījumu (saucējs), kas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 5. punktā. Apgrozījums ietver ieņēmumus, kas atzīti saskaņā ar 1. starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS), kas pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008, 82. punkta a) apakšpunktu.
No pirmajā daļā minētā GDR skaitītāja izslēdz neto apgrozījuma daļu, kas iegūta no produktiem un pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas pielāgotas klimata pārmaiņām saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) (“Deleģētais akts par klimatisko komponentu”) II pielikumu, ja vien minētās darbības:
(a)ir kvalificējamas kā veicinošas darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai
(b)pašas būtībā atbilst taksonomijai.
1.1.2.GDR, kas saistīts ar kapitāla izdevumiem (CapEx)(CapEx GDR)
CapEx proporciju, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā, aprēķina kā skaitītāja dalījumu ar saucēju, kā norādīts šā pielikuma 1.1.2.1. un 1.1.2.2. punktā.
1.1.2.1.Saucējs
Saucējs attiecas uz materiālo un nemateriālo aktīvu papildinājumiem finanšu gada laikā pirms nolietojuma, amortizācijas un jebkādiem atkārtotiem novērtējumiem, tostarp tiem, kas izriet no pārvērtēšanas un vērtības samazināšanās, par attiecīgo finanšu gadu, izņemot patiesās vērtības izmaiņas. Saucējs ietver arī materiālo un nemateriālo aktīvu papildinājumus, kas rodas uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā.
Attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem, kas piemēro starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), kuri pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008, CapEx ietver izmaksas, kas tiek uzskaitītas, pamatojoties uz:
(a)16. SGS Pamatlīdzekļi, 73. punkta e) apakšpunkta i) un iii) punktu;
(b)38. SGS Nemateriālie aktīvi, 118. punkta e) apakšpunkta i) punktu;
(c)40. SGS Ieguldījuma īpašums, 76. punkta a) un b) apakšpunktu (patiesās vērtības modelim);
(d)40. SGS Ieguldījuma īpašums, 79. punkta d) apakšpunkta i) un ii) punktu (izmaksu modelim);
(e)41. SGS Lauksaimniecība, 50. punkts, b) un e) apakšpunktu;
(f)16. SFPS Noma, 53. punkta h) apakšpunktu.
Attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem, kas piemēro valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus (VPGP), CapEx attiecas uz izmaksām, kuras uzskaitītas saskaņā ar piemērojamajiem VPGP un kuras atbilst izmaksām, ko nefinanšu uzņēmumi iekļāvuši kapitālizdevumos, piemērojot SFPS.
Nomu, kuras rezultātā netiek atzītas aktīva lietošanas tiesības, neuzskata par CapEx.
1.1.2.2.Skaitītājs
Skaitītājs ir vienāds ar saucējā iekļauto kapitālizdevumu daļu, kas atbilst kādam no turpmāk minētajām nosacījumiem:
(a)ir saistīta ar aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām,
(b)ir daļa no plāna paplašināt taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības vai ļaut taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām kļūt par taksonomijai atbilstīgām (“CapEx plāns”) saskaņā ar šā 1.1.2.2. punkta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem;
(c)ir saistīta ar produkcijas iegādi no taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām un individuāliem pasākumiem, kas ļauj mērķa darbībām kļūt par zemgolekļa darbībām, vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, jo īpaši darbībām, kas uzskaitītas Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.3. līdz 7.6. iedaļā, kā arī citām saimnieciskajām darbībām, kas uzskaitītas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15.panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, un ar nosacījumu, ka šādi pasākumi tiek īstenoti un darbojas 18 mēnešu laikā.
Šā 1.1.2.2. punkta pirmajā daļā minētais CapEx plāns atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem:
(a)plāna mērķis ir vai nu izvērst uzņēmuma taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības, vai arī modernizēt taksonomijai piederīgas darbības, lai tās kļūtu taksonomijai atbilstīgas piecu gadu laikā;
(b) minēto plānu izklāsta saimniecisko darbību agregētā līmenī, un to apstiprina nefinanšu iestādes vadības struktūra, tieši vai deleģējot.
Ja pirms CapEx plāna izpildīšanas tiek grozīti būtiskie tehniskās pārbaudes kritēriji, nefinanšu uzņēmumi vai nu atjaunina minēto plānu divu gadu laikā, lai nodrošinātu, ka a) apakšpunktā minētās saimnieciskās darbības ir saskaņotas ar grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem plāna izpildes beigās, vai koriģē CapEx GDR skaitītāju. Laikposmu kas minēts a) apakšpunktā, sāk uzskaitīt no brīža, kad plāns ir atjaunināts. Laikposms, kas minēts šā 1.1.2.2. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā, var pārsniegt piecus gadus tikai tad, ja ilgāks laikposms ir objektīvi pamatots ar saimnieciskās darbības un attiecīgās modernizācijas īpatnībām, un tas nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Minētais pamatojums ir ietverts pašā CapEx plānā un kontekstuālajā informācijā, kas sīki izklāstīta šā pielikuma 1.2.3. punktā.
Ja CapEx plāns neatbilst šā 1.1.2.2. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, koriģē iepriekš publicētos GDR, kas saistīti ar kapitālizdevumiem.
Skaitītājs ietver arī CapEx daļu saimniecisko darbību pielāgošanai klimata pārmaiņām saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumu. Skaitītājā sniedz sadalījumu par to CapEx daļu, kas attiecināta uz būtisku ieguldījumu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
1.1.3.GDR, kas saistīts ar pamatdarbības izdevumiem (OpEx) (OpEx GDR)
OpEx proporciju, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, skaitītāju dalot ar saucēju, kā norādīts šā pielikuma 1.1.3.1. un 1.1.3.2. punktā.
1.1.3.1.Saucējs
Saucējs ietver tiešās nekapitalizētās izmaksas, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, ēku renovācijas pasākumiem, īstermiņa nomu, uzturēšanu un remontu, un visus citus tiešos izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu aktīvu ikdienas apkalpošanu, ko veic uzņēmums vai trešā persona, kurai šīs darbības ir nodotas ārpakalpojumā, un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šādu aktīvu nepārtrauktu un efektīvu darbību.
Nefinanšu uzņēmumi, kas piemēro valsts VPGP un nekapitalizē lietošanas tiesību aktīvus, papildus šā pielikuma 1.1.3.1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām izmaksām iekļauj OpEx nomas izmaksas.
1.1.3.2.Skaitītājs
Skaitītājs ir vienāds ar saucējā iekļauto pamatdarbību izdevumu daļu, kas atbilst kādam no turpmāk minētajām nosacījumiem:
(a)ir saistīta ar aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, tostarp apmācību un citām cilvēkresursu pielāgošanās vajadzībām, un tiešām nekapitalizētām izmaksām, kas atspoguļo pētniecību un izstrādi;
(b)ir daļa no CapEx plāna izvērst taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības vai ļaut taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām kļūt par taksonomijai atbilstīgām iepriekš noteiktā termiņā, kā noteikts šā 1.1.3.2. punkta otrajā daļā;
(c)ir saistīta ar produkcijas iegādi no taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām un individuāliem pasākumiem, kas ļauj mērķa darbībām kļūt par zemgolekļa darbībām, vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kā arī atsevišķiem ēku renovācijas pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu pieņemtajos minētajos deleģētajos aktos, un ar nosacījumu, ka šādi pasākumi tiek īstenoti un darbojas 18 mēnešu laikā.
Šā 1.1.3.2. punkta pirmajā daļā minētais CapEx plāns atbilst šā pielikuma 1.1.2.2. punktā norādītajiem nosacījumiem.
Pētniecības un izstrādes izmaksas, kuras jau uzskaitītas CapEx GDR, neuzskaita kā OpEx.
Skaitītājā iekļauj arī OpEx daļu saimniecisko darbību pielāgošanai klimata pārmaiņām saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu II pielikumu. Skaitītājs sniedz sadalījumu par OpEx daļu, kas attiecināta uz būtisku ieguldījumu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Ja pamatdarbības izdevumi nav būtiski nefinanšu uzņēmumu darījumdarbības modelim, minētie uzņēmumi:
(a)ir atbrīvoti no OpEx GDR skaitītāja aprēķina saskaņā ar 1.1.3.2. punktu un uzrāda skaitītāju, kas vienāds ar nulli;
(b)atklāj OpEx saucēja kopējo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 1.1.3.1. punktu;
(c)paskaidro, kāpēc to darījumdarbības modelī pamatdarbības izdevumi nav būtiski.
1.2.Nefinanšu uzņēmumu GDR pievienotās informācijas atklāšanas specifikācija
Nefinanšu uzņēmumi atklāj šādu informāciju, kas pievienota attiecīgajiem GDR.
1.2.1.Uzskaites politika
Nefinanšu uzņēmumi paskaidro:
(a)kā tika noteikts un pie skaitītāja iedalīts apgrozījums, kapitālizdevumi un pamatdarbības izdevumi;
(b)apgrozījuma, kapitālizdevumu un pamatdarbības izdevumu aprēķina bāzi, tostarp jebkādu novērtējumu par ieņēmumu vai izdevumu attiecināšanu uz dažādām saimnieciskajām darbībām.
Attiecībā uz apgrozījumu un kapitālizdevumiem nefinanšu uzņēmumi nefinanšu pārskatos ietver atsauces uz attiecīgajiem saistītajiem posteņiem;
Ja kopš iepriekšējā pārskata perioda jebkuru aprēķinu piemērošana ir mainījusies, nefinanšu uzņēmumi paskaidro, kāpēc šo izmaiņu rezultātā tiek iegūta ticamāka un atbilstīgāka informācija, un sniedz koriģētus salīdzināmus skaitļus.
Nefinanšu uzņēmumi atklāj visas būtiskās izmaiņas, kas pārskata periodā ir notikušas attiecībā uz CapEx plānu īstenošanu, par kuriem informācija atklāta saskaņā ar šā pielikuma 1.1.2. punktu. Nefinanšu uzņēmumi atklāj visu turpmāk minēto:
(a)CapEx plānā notikušās būtiskās izmaiņas un šo izmaiņu iemeslus;
(b)šādu izmaiņu ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību potenciālu kļūt par taksonomijai atbilstīgām, un uz laikposmu, kurā paredzams, ka šādas pārmaiņas notiks;
(c)CapEx un OpEx GDR koriģēšanu par katru iepriekšējo pārskata gadu, uz kuru attiecas plāns, ikreiz, kad izmaiņas plānā ir ietekmējušas minētos GDR.
1.2.2.Novērtējums par atbilstību Regulai (ES) 2020/852
1.2.2.1.Informācija par atbilstības Regulai (ES) 2020/852 novērtējumu
Nefinanšu uzņēmumi:
(a)apraksta savu taksonomijai piederīgo un taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību būtību, atsaucoties uz deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu;
(b)paskaidro, kā tie novērtēja atbilstību Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajiem kritērijiem un a) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos iekļautajiem saistītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;
(c)paskaidro, kā tie izvairījās no dubultas ieskaitīšanas skaitītājā, attiecinot apgrozījuma, CapEx un OpEx GDR uz saimnieciskajām darbībām.
1.2.2.2.Ieguldījums vairāku mērķu sasniegšanā
Ja saimnieciskā darbība veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu, nefinanšu uzņēmumi:
(a)pierāda atbilstību Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, jo īpaši tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz vairākiem vides mērķiem;
(b)atklāj informāciju par apgrozījumu, CapEx un OpEx, kas izriet no minētās darbības, kas veicina vairāku vides mērķu sasniegšanu;
(c)lai izvairītos no dubultas uzskaites, apgrozījumu no minētās darbības tikai vienreiz ieskaita šā pielikuma 1.1. punktā minētā GDR skaitītājā.
1.2.2.3.Galveno darbības rādītāju sadalījums
Ja saimnieciskās darbības GDR ir jāsadala, jo īpaši, ja ražošanas iekārtas izmanto integrētā veidā, nefinanšu uzņēmumi nodrošina, ka:
(a)jebkura sadalījuma pamatā ir īstenojamajam ražošanas procesam piemēroti kritēriji, un tas atspoguļo minētā procesa tehniskās īpatnības;
(b)ir sniegta atbilstoša informācija, kas pievienota galvenajiem darbības rādītājiem, ar ko pamato šādu sadalījumu.
1.2.3.Kontekstuāla informācija
Nefinanšu uzņēmumi paskaidro katra GDR skaitļus un šo skaitļu izmaiņu iemeslus pārskata periodā.
Nefinanšu uzņēmumi var atklāt informāciju par papildu apgrozījuma, CapEx un OpEx GDR, kas saskaņā ar 11. SFPS vai 28. SGS ietver to ieguldījumus kopuzņēmumu kapitālā, norādot informāciju proporcionāli to daļai šādu uzņēmumu kapitālā.
1.2.3.1.Kontekstuāla informācija par apgrozījuma GDR
Nefinanšu uzņēmumi sniedz visu turpmāk minēto:
(a)skaitītāja kvantitatīvs sadalījums, lai atspoguļotu galvenos apgrozījuma GDR izmaiņu virzītājspēkus pārskata periodā, piemēram, ieņēmumus no līgumiem ar klientiem, nomas ieņēmumus vai citus ienākumu avotus;
(b)informācija par summām, kas saistītas ar taksonomijai atbilstīgām darbībām, ko nefinanšu uzņēmumi veic nolūkā izmantot iekšējam patēriņam;
(c)kvalitatīvs skaidrojums par galvenajiem apgrozījuma GDR izmaiņu elementiem pārskata periodā.
Nefinanšu uzņēmumi, kas ir emitējuši vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas vai parāda vērtspapīrus nolūkā finansēt specifiskas noteiktas taksonomijai atbilstīgas darbības, atklāj arī informāciju par apgrozījuma GDR, kas koriģēts, lai izvairītos no dubultas uzskaites.
1.2.3.2.Kontekstuāla informācija par CapEx GDR
Nefinanšu uzņēmumi sniedz skaitītājā iekļauto summu kvantitatīvu sadalījumu saimniecisko darbību agregētā līmenī un kvalitatīvu skaidrojumu par CapEx GDR izmaiņu galvenajiem elementiem pārskata periodā. Šādā sadalījumā atklāj visu turpmāk minēto:
(a)pamatlīdzekļu, iekšēji radītu – tostarp uzņēmējdarbības apvienošanas vai iegādes rezultātā – nemateriālo aktīvu, ieguldījuma īpašumu, kas iegādāti vai atzīti uzskaites vērtībā, un, attiecīgā gadījumā, kapitalizētu lietošanas tiesību aktīvu papildinājumu apkopojums;
(b)to papildinājumu apkopojums, kas saistīti ar iegādēm uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā;
(c)saistībā ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām radušos izdevumu un šā pielikuma 1.1.2. punktā minētā CapEx plāna ietvaros radušos izdevumu apkopojums.
Nefinanšu uzņēmumi atklāj pamatinformāciju par katru savu CapEx plānu, kas minēts šā pielikuma 1.1.2. punktā, tostarp visu turpmāk minēto:
(a)sasniedzamie vides mērķi;
(b)attiecīgās saimnieciskās darbības;
(c)attiecīgā gadījumā, pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumi;
(d)laikposms, kurā ir sagaidāms, ka tiks izvērsta katra taksonomijai atbilstīgā saimnieciskā darbība, vai kurā ir sagaidāms, ka katra saimnieciskā darbība kļūs atbilstīga taksonomijai, tostarp, ja laikposms, kurā ir sagaidāms, ka saimnieciskā darbība kļūs atbilstīga taksonomijai, pārsniedz piecus gadus, – objektīvs pamatojums par šādu garāku laikposmu, pamatojoties uz attiecīgās saimnieciskās darbības īpašām iezīmēm un attiecīgo modernizāciju;
(e)kopējie kapitāla izdevumi, kas varētu rasties pārskata periodā un CapEx plānu periodā.
Nefinanšu uzņēmums, kasir emitējis vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas vai parāda vērtspapīrus nolūkā finansēt specifiskas noteiktas taksonomijai atbilstīgas darbības, atklāj arī CapEx GDR, kas koriģēts attiecībā uz taksonomijai atbilstīgiem kapitāla izdevumiem, kas finansēti ar šādām obligācijām vai parāda vērtspapīriem.
1.2.3.3.Kontekstuāla informācija par OpEx GDR
Nefinanšu uzņēmumi sniedz visu turpmāk minēto:
(a)skaitītāja kvantitatīvs sadalījums (pamatdarbības izdevumi noteikti saskaņā ar šā pielikuma 1.1.3.2. punktu), lai ilustrētu galvenos OpEx GDR izmaiņu elementus pārskata periodā;
(b)kvalitatīvs skaidrojums par galvenajiem OpEx GDR izmaiņu elementiem pārskata periodā;
(c)skaidrojums par citiem izdevumiem, kas saistīti ar pamatlīdzekļu objektu ikdienas apkalpošanu, kuri iekļauti OpEx aprēķinā gan skaitītājam, gan saucējam.
Ja OpEx ir daļa no CapEx plāna, kā minēts šā pielikuma 1.1.2.2. un 1.1.3.2. punktā, nefinanšu sabiedrības saskaņā ar šā pielikuma 1.2.3.2. punkta prasībām atklāj pamatinformāciju par katru CapEx plānu.
2.METODOLOĢIJA ZIŅOŠANAI PAR GDR, KURI JĀATKLĀJ NEFINANŠU UZŅĒMUMIEM
Attiecībā uz informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. panta 2. punktu piemēro šādas prasības:
(a)nefinanšu uzņēmumi identificē katru saimniecisko darbību, tostarp pārejas un veicinošo saimniecisko darbību apakškopu;
(b)nefinanšu uzņēmumi atklāj GDR par katru saimniecisko darbību un kopējos GDR par visām saimnieciskajām darbībām attiecīgā uzņēmuma vai grupas līmenī;
(c)nefinanšu uzņēmumi atklāj šā pielikuma 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3. punktā noteiktos galvenos darbības rādītājus par katru vides mērķi un kopējos GDR par visiem vides mērķiem uzņēmuma vai grupas līmenī, vienlaikus izvairoties no dubultas uzskaites;
(d)nefinanšu uzņēmumi identificē taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju un taksonomijai piederīgo saimniecisko darbību proporciju, kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem. Taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības ietvaros nefinanšu uzņēmumi nosaka tās darbības proporciju, kas ir taksonomijai atbilstīga;
(e)nefinanšu uzņēmumi identificē taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības un atklāj šo saimniecisko darbību apgrozījuma GDR proporciju uzņēmuma vai grupas līmenī;
(f)GDR sniedz atsevišķa uzņēmuma līmenī, ja minētais uzņēmums sagatavo tikai atsevišķus nefinanšu pārskatus, vai grupas līmenī, ja uzņēmums sagatavo konsolidētos nefinanšu pārskatus.
II PIELIKUMS. Nefinanšu uzņēmumu galveno darbības rādītāju veidnes
Veidne. Apgrozījuma proporcija no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām – informācija par N gadu
|
|
|
|
|
Būtiska ieguldījuma kritēriji
|
DNSH kritēriji
(nenodarīt būtisku kaitējumu)
|
|
|
|
|
|
|
Saimnieciskās darbības (1)
|
Kods(-i) (2)
|
Absolūtais apgrozījums (3)
|
Apgrozījuma proporcija (4)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (5)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (6)
|
Ūdens un jūras resursi (7)
|
Aprites ekonomika (8)
|
Piesārņojums (9)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (10)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (11)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (12)
|
Ūdens un jūras resursi (13)
|
Aprites ekonomika (14)
|
Piesārņojums (15)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (16)
|
Minimālie aizsardzības pasākumi (17)
|
Apgrozījuma taksonomijai atbilstīgā proporcija, N gads (18)
|
Taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma proporcija, N-1 gads (19)
|
Kategorija (veicinošā darbība) (20)
|
Kategorija
“(pārejas darbība)”
21)
|
|
|
|
Valūta
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
Procenti
|
Procenti
|
V
|
P
|
|
A. TAKSONOMIJAI PIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.1. Vides ziņā ilgtspējīgas darbības (taksonomijai atbilstīgas)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
V
|
|
|
2. darbība
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ
|
JĀ
|
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
|
|
|
Vides ziņā ilgtspējīgu darbību apgrozījums (taksonomijai atbilstīgas) (A.1)
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
|
|
|
A.2 Taksonomijai piederīgas, bet vides ziņā neilgtspējīgas darbības (taksonomijai neatbilstīgas darbības)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
P
|
|
|
3. darbība
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
N
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
|
|
|
Taksonomijai piederīgu, bet vides ziņā neilgtspējīgu darbību apgrozījums (taksonomijai neatbilstīgas darbības) (A.2)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A.1 + A.2)
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
%
|
|
|
B. TAKSONOMIJAI NEPIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taksonomijai nepiederīgu darbību apgrozījums (B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A + B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par pārejas darbībām, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, jāaizpilda 21. sleja.
Attiecībā uz A.2. punktā uzskaitītajām darbībām nefinanšu uzņēmumi var brīvprātīgi izvēlēties, vai aizpildīt 5. līdz 17. sleju.
Veidne. CapEx proporcija no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām – informācija par N gadu
|
|
|
|
|
Būtiska ieguldījuma kritēriji
|
DNSH kritēriji
(nenodarīt būtisku kaitējumu)
|
|
|
|
|
|
|
Saimnieciskās darbības (1)
|
Kods(-i) (2)
|
Absolūtie CapEx (3)
|
CapEx proporcija (4)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (5)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (6)
|
Ūdens un jūras resursi (7)
|
Aprites ekonomika (8)
|
Piesārņojums (9)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (10)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (11)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (12)
|
Ūdens un jūras resursi (13)
|
Aprites ekonomika (14)
|
Piesārņojums (15)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (16)
|
Minimālie aizsardzības pasākumi (17)
|
Taksonomijai atbilstīgā CapEx proporcija, N gads (18)
|
Taksonomijai atbilstīgā CapEx proporcija, N-1 gads (19)
|
Kategorija (veicinošā darbība) (20)
|
Kategorija
(pārejas darbība
21)
|
|
|
|
Valūta
|
%
|
&
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
Procenti
|
Procenti
|
V
|
P
|
|
A. TAKSONOMIJAI PIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.1. Vides ziņā ilgtspējīgas darbības (taksonomijai atbilstīgas)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
V
|
|
|
2. darbība
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
|
|
|
Vides ziņā ilgtspējīgu darbību CapEx (taksonomijai atbilstīgas) (A.1)
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
|
|
|
A.2 Taksonomijai piederīgas, bet vides ziņā neilgtspējīgas darbības (taksonomijai neatbilstīgas darbības)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
P
|
|
|
3. darbība
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
N
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
|
|
|
Taksonomijai piederīgu, bet vides ziņā neilgtspējīgu darbību CapEx (taksonomijai neatbilstīgas darbības) (A.2)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A.1 + A.2)
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
%
|
|
|
B. TAKSONOMIJAI NEPIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taksonomijai nepiederīgu darbību apgrozījums (B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A + B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz A.2. punktā uzskaitītajām darbībām nefinanšu uzņēmumi var brīvprātīgi izvēlēties, vai aizpildīt 5. līdz 17. sleju.
Veidne. OpEx proporcija no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām – informācija par N gadu
|
|
|
|
|
Būtiska ieguldījuma kritēriji
|
DNSH kritēriji
(nenodarīt būtisku kaitējumu)
|
|
|
|
|
|
|
Saimnieciskās darbības (1)
|
Kods(-i) (2)
|
Absolūtie OpEx (3)
|
OpEx proporcija (4)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (5)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (6)
|
Ūdens un jūras resursi (7)
|
Aprites ekonomika (8)
|
Piesārņojums (9)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (10)
|
Klimata pārmaiņu mazināšana (11)
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (12)
|
Ūdens un jūras resursi (13)
|
Aprites ekonomika (14)
|
Piesārņojums (15)
|
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (16)
|
Minimālie aizsardzības pasākumi (17)
|
Taksonomijai atbilstīgā OpEx proporcija, N gads (18)
|
Taksonomijai atbilstīgā OpEx proporcija, N-1 gads (19)
|
Kategorija (veicinošā darbība) (20)
|
Kategorija
(pārejas darbība
21)
|
|
|
|
Valūta
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
Procenti
|
Procenti
|
V
|
P
|
|
A. TAKSONOMIJAI PIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
A.1. Vides ziņā ilgtspējīgas darbības (taksonomijai atbilstīgas)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
V
|
|
|
2. darbība
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
%
|
|
|
|
|
Vides ziņā ilgtspējīgu darbību OpEx (taksonomijai atbilstīgas) (A.1)
|
|
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
|
|
|
A.2 Taksonomijai piederīgas, bet vides ziņā neilgtspējīgas darbības (taksonomijai neatbilstīgas darbības)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. darbība
|
|
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
P
|
|
|
3. darbība
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
JĀ
|
JĀ
|
NĒ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
0 %
|
|
|
|
|
Taksonomijai piederīgu, betvides ziņā neilgtspējīgu darbību OpEx (taksonomijai neatbilstīgas darbības) (A.2)
|
|
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A.1 + A.2)
|
|
|
%
|
%
|
0 %
|
%
|
0 %
|
0 %
|
0 %
|
|
|
|
|
|
|
|
%
|
|
%
|
|
|
B. TAKSONOMIJAI NEPIEDERĪGAS DARBĪBAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taksonomijai nepiederīgu darbību apgrozījums (B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (A + B)
|
|
|
%
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz A.2. punktā uzskaitītajām darbībām nefinanšu uzņēmumi var brīvprātīgi izvēlēties, vai aizpildīt 5. līdz 17. sleju.
III PIELIKUMS. Aktīvu pārvaldītāju galvenie darbības rādītāji
1.TĀ GDR SATURS, KAS JĀATKLĀJ AKTĪVU PĀRVADĪTĀJIEM
GDR aprēķina kā skaitītāju, dalītu ar saucēju, kā norādīts šā pielikuma 1.1. un 1.2. punktā.
1.1.Skaitītājs
Skaitītāju veido tādu ieguldījumu vērtības vidējā svērtā vērtība, kuri veikti ieguldījumu saņēmēju taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās. Ieguldījumu vērtības vidējo svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēju taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju, ko mēra šādi:
(a)ieguldījumu saņēmējiem, kas ir nefinanšu uzņēmumi – apgrozījuma un CapEx GDR, kas izriet no ieguldījumu saņēmēja GDR aprēķina saskaņā ar I un II pielikumu;
(b)ieguldījumu saņēmējiem, kas ir aktīvu pārvaldītāji – uz apgrozījumu un uz CapEx balstīti GDR, kuri izriet no ieguldījumu saņēmēja GDR aprēķina saskaņā ar III un IV pielikumu;
(c)ieguldījumu saņēmējiem, kas ir kredītiestādes – uz apgrozījumu un uz CapEx balstīts zaļo aktīvu koeficients, kas izriet no ieguldījumu saņēmēja zaļo aktīvu koeficienta aprēķina saskaņā ar V un VI pielikumu;
(d)ieguldījumu saņēmējiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības – ieguldījumi un ieņēmumi, kas izriet no ieguldījumu saņēmēja uz apgrozījumu un uz CapEx balstītu GDR aprēķina saskaņā ar VII un VIII pielikumu un saskaņā ar pakalpojumu un darbību, kas ir darījumu veikšana savā vārdā un kas nav darījumu veikšana savā vārdā, proporciju ieguldījumu brokeru sabiedrības ienākumos;
(e)ieguldījumu saņēmējiem, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības – ieguldījumi, bruto parakstītās prēmijas vai, attiecīgā gadījumā, kopējie apdrošināšanas ieņēmumi, kas iegūti, aprēķinot vai nu uz apgrozījumu balstītu vai uz CapEx balstītu ieguldījumu GDR, attiecīgā gadījumā, apvienojumā ar nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu saņēmēju parakstīšanas GDR saskaņā ar IX un X pielikumu.
Aprēķins ļauj veikt ieskaitu, lai ziņotu par ieguldījumu taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās proporciju, piemērojot neto īso pozīciju aprēķināšanas metodoloģiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. panta 4. un 5. punktā.
Atkāpjoties no šā 1.1. punkta pirmās daļas, parāda vērtspapīrus, kuru mērķis ir finansēt specifiskas noteiktas darbības vai projektus, vai vides ziņā ilgtspējīgas obligācijas, kuras emitējis ieguldījumu saņēmējs, ietver skaitītājā līdz tādu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību vērtībai, kuras finansē ar ieņēmumiem no šīm obligācijām un parāda vērtspapīriem, pamatojoties uz ieguldījuma saņēmēja sniegto informāciju.
1.2.Saucējs
Saucēju veido visu pārvaldīšanā esošo aktīvu (AuM) vērtība bez šīs regulas 7. panta 1. punktā minētajiem riska darījumiem, kas izriet no aktīvu pārvaldītāju kolektīvo un individuālo portfeļu pārvaldīšanas darbībām.
Aktīvu pārvaldītāji atklāj GDR, kura pamatā ir ieguldījumu saņēmēju apgrozījuma GDR, un GDR, kura pamatā ir ieguldījumu saņēmēju CapEx GDR.
2.Tā GDR sagatavošanas un ziņošanas metodoloģija, kas jāatklāj aktīvu pārvaldītājiem
Regulas (ES) 2020/852 8. panta 1. punktā minētās informācijas atklāšanas nolūkā aktīvu pārvaldītāji:
(a)atklāj GDR par katru vides mērķi un par agregētajām taksonomijai atbilstīgajām saimnieciskajām darbībām attiecīgā uzņēmuma vai grupas līmenī;
(b)identificē pārejas un veicinošo saimniecisko darbību apakškopu un atklāj GDR par agregētām saimnieciskajām darbībām uzņēmuma vai grupas līmenī;
(c)norāda skaitītāja un saucēja sadalījumu pa ieguldījumu veidiem;
(d)atklāj GDR attiecībā uz agregētajām taksonomijai piederīgām saimnieciskajām darbībām;
(e)atklāj taksonomijai nepiederīgo saimniecisko darbību proporciju pārvaldīšanā esošajos aktīvos;
(f)atklāj ieguldījumu riska darījumos, kas minēti šīs regulas 7. panta 1. punktā, proporciju kopējos ieguldījumos;
(g)sniedz GDR atsevišķa aktīvu pārvaldītāja līmenī, ja minētais uzņēmums sagatavo tikai atsevišķus nefinanšu pārskatus, vai grupas līmenī, ja uzņēmums sagatavo konsolidētos nefinanšu pārskatus.
IV PIELIKUMS. Aktīvu pārvaldītāju GDR veidne
Standarta veidne informācijas atklāšanai, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu (aktīvu pārvaldītāji)
|
Visu to ieguldījumu vidējā svērtā vērtība, kas ir vērsti uz taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību finansēšanu, vai ir ar tām saistīti, attiecībā pret kopējo aktīvu vērtību, uz kuriem attiecas GDR , ar turpmāk minēto svērumu attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumos:
Pamatojoties uz apgrozījumu: %
Pamatojoties uz CapEx %
|
Visu to ieguldījumu vidējā svērtā vērtība, kas ir vērsti uz taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību finansēšanu, vai ir ar tām saistīti, ar šādu svērumu attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumos:
Pamatojoties uz apgrozījumu: [naudas summa]
Pamatojoties uz CapEx [naudas summa]
|
|
To aktīvu procentuālā daļa, uz kuriem attiecas GDR, attiecībā pret kopējiem ieguldījumiem (pārvaldīšanā esošie aktīvi kopā). Izņemot ieguldījumus valsts struktūrās, Seguma rādītājs: %
|
To aktīvu monetārā vērtība, uz kuriem attiecas GDR. Izņemot ieguldījumus valsts struktūrās.
Segums: [naudas summa]
|
|
Papildu informācijas sniegšana: GDR saucēja sadalījums
|
|
Atvasināto instrumentu procentuālā attiecība pret kopējiem aktīviem, uz kuriem attiecas GDR.
X %
|
Naudas summās izteikta atvasināto instrumentu vērtība.
[naudas summa]
|
|
Riska darījumu ar ES finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
Nefinanšu uzņēmumiem:
Finanšu uzņēmumiem:
|
Riska darījumu ar ES finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, vērtība:
Nefinanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
Finanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
|
|
Riska darījumu ar trešo valstu finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
Nefinanšu uzņēmumiem:
Finanšu uzņēmumiem:
|
Riska darījumu ar trešo valstu finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, vērtība:
Nefinanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
Finanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
|
|
Riska darījumu ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
Nefinanšu uzņēmumiem:
Finanšu uzņēmumiem:
|
Riska darījumu ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, vērtība:
Nefinanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
Finanšu uzņēmumiem: [naudas summa]
|
|
Riska darījumu ar citiem darījumu partneriem proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
X %
|
Riska darījumu ar citiem darījumu partneriem vērtība:
[naudas summa]
|
|
Visu to ieguldījumu vērtība, ar kuriem finansē taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības, attiecībā pret kopējo aktīvu vērtību, uz kuriem attiecas GDR:
X %
|
Visu to ieguldījumu vērtība, ar kuriem finansē taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības:
[naudas summa]
|
|
Visu to ieguldījumu vērtība, ar kuriem finansē saimnieciskās darbības, kas ir taksonomijai piederīgas, bet nav taksonomijai atbilstīgas, attiecībā pret kopējo aktīvu vērtību, uz kuriem attiecas GDR:
X %
|
Visu to ieguldījumu vērtība, ar kuriem finansē saimnieciskās darbības, kas ir taksonomijai piederīgas, bet nav taksonomijai atbilstīgas:
[naudas summa]
|
|
Papildu informācijas sniegšana: GDR skaitītāja sadalījums
|
|
Taksonomijai atbilstīgu riska darījumu ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
Nefinanšu uzņēmumiem:
Pamatojoties uz apgrozījumu: %
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: %
Finanšu uzņēmumiem:
Pamatojoties uz apgrozījumu: %
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: %
|
Taksonomijai atbilstīgu riska darījumu ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, vērtība:
Nefinanšu uzņēmumiem:
Pamatojoties uz apgrozījumu: [naudas summa]
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: [naudas summa]
Finanšu uzņēmumiem:
Pamatojoties uz apgrozījumu: [naudas summa]
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: [naudas summa]
|
|
Taksonomijai atbilstīgu riska darījumu ar citiem darījumu partneriem proporcija kopējos aktīvos, uz kuriem attiecas GDR:
Pamatojoties uz apgrozījumu: %
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: %
|
Taksonomijai atbilstīgu riska darījumu ar citiem darījumu partneriem vērtība:
Pamatojoties uz apgrozījumu: [naudas summa]
Pamatojoties uz kapitālizdevumiem: [naudas summa]
|
|
GDR skaitītāja sadalījums pa vides mērķiem
|
|
Taksonomijai atbilstīgas darbības –:
|
|
(1)Klimata pārmaiņu mazināšana
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
|
(2)Pielāgošanās klimata pārmaiņām
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
|
(3)Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
|
(4)Pāreja uz aprites ekonomiku
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
|
(5)Piesārņojuma novēršana un kontrole
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
|
(6)Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana
|
Apgrozījums: %
CapEx:%
|
Pārejas darbības: A % (apgrozījums; CapEx)
Veicinošas darbības: B % (apgrozījums; CapEx)
|
V PIELIKUMS. Kredītiestāžu GDR
1.TO GDR SATURS, KAS JĀATKLĀJ KREDĪTIESTĀDĒM
1.1.GDR tvērums
1.1.1.Konsolidācija
Kredītiestādes atklāj attiecīgos GDR, pamatojoties uz to prudenciālās konsolidācijas tvērumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu.
1.1.2.Kopējie segtie aktīvi
Zaļo aktīvu koeficienta (ZAK) aprēķins bilances riska darījumiem aptver šādas finanšu aktīvu uzskaites kategorijas, tostarp aizdevumus un avansus, parāda vērtspapīrus, līdzdalību kapitālā un atgūtos nodrošinājumus:
(a)amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi;
(b)finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;
(c)ieguldījumi meitasuzņēmumos;
(d)kopuzņēmumi un asociētie uzņēmumi;
(e)finanšu aktīvi, kas uzskaitīti kā novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
(f)nekustamā īpašuma nodrošinājums, ko kredītiestādes ieguvušas, to pārņemot apmaiņā pret parādu dzēšanu.
Riska darījumus, kas minēti šīs regulas 7. panta 1. punktā, izslēdz no ZAK tvēruma.
ZAK skaitītājā neiekļauj šādus aktīvus:
(a)tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi;
(b)pēc pieprasījuma atmaksājami starpbanku aizdevumi;
(c)riska darījumi ar uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma publicēt nefinanšu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu.
Aprēķinot GDR par ārpusbilances riska darījumiem, ņem vērā finanšu garantijas, kuras piešķīrusi attiecīgā kredītiestāde, un pārvaldīšanā esošos aktīvus attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem, kas saņem garantijas un ieguldījumus. Minētajā aprēķinā neiekļauj citus ārpusbilances riska darījumus, piemēram, ārpusbilances saistības.
1.2.GDR saturs un metodoloģija
1.2.1.Zaļo aktīvu koeficients (ZAK)
ZAK atspoguļo kredītiestādes aktīvu, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības un kurus tajās iegulda, proporciju kopējos segtajos aktīvos saskaņā ar šā pielikuma 1.1.2. punktu.
ZAK pamatā ir riska darījumi un bilance atbilstīgi prudenciālās konsolidācijas tvērumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu attiecībā uz aktīvu veidiem un uzskaites portfeļiem, kas norādīti šā pielikuma 1.1.2. punktā, tostarp informācija par krājumiem un plūsmām, pārejas un veicinošām darbībām un specializētiem un vispārēja mērķa aizdevumiem.
Kredītiestādes atklāj visu turpmāk minēto:
(a)agregētais ZAK segtajiem bilances aktīviem;
(b)iedalījums pēc vides mērķa un darījuma partnera veida.
GDR definīcijas pamatā ir šādi komponenti:
(a)skaitītājs, kas aptver aizdevumus un avansus, parāda vērtspapīrus, līdzdalību kapitālā un atgūtos nodrošinājumus, ar ko finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, pamatojoties uz pamatā esošo aktīvu apgrozījuma GDR un CapEx GDR;
(b)saucējs, kas aptver kopējos aizdevumus un avansus, kopējos parāda vērtspapīrus, kopējo līdzdalību kapitālā un kopējos atgūtos nodrošinājumus un visus pārējos segtos bilances aktīvus.
Papildus ZAK kredītiestādes atklāj to kopējo aktīvu procentuālo daļu, kas ir izslēgti no ZAK skaitītāja saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu un šā pielikuma 1.1.2. punktu.
1.2.1.1.ZAK, ko piemēro riska darījumiem ar nefinanšu uzņēmumiem
Kredītiestādes atklāj ZAK attiecībā uz aizdevumu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā krājumiem, kā arī jaunām aizdevumu plūsmām. Lai aprēķinātu ZAK katram vides mērķim, kredītiestādes veic šādas darbības.
|
Vides mērķi
|
Pirmā darbība
|
Otrā darbība
|
Zaļo aktīvu īpatsvars (ZAĪ)
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa sasniegšanai, proporcija attiecībā pret kopējiem nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem/to parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem un visiem pārējiem bilances segtajiem aktīviem
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa sasniegšanai, proporcija attiecībā pret aizdevumiem un avansiem/parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem, ar ko finansē saimnieciskās darbības nozarēs, uz kurām attiecas taksonomija, klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa sasniegšanai.
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa sasniegšanai, proporcija attiecībā pret kopējiem nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un avansiem/ to parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem un visiem pārējiem bilances aktīviem
|
|
|
No kā: veicinošas darbības No kā: veicinošas darbības No kā: pārejas darbības No kā: pārejas darbības
|
|
Krājumi un plūsma
|
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, proporcija attiecībā pret kopējiem nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem/to parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem un visiem pārējiem bilances segtajiem aktīviem
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, proporcija attiecībā pret aizdevumiem un avansiem/parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem, ar ko finansē saimnieciskās darbības nozarēs, uz kurām attiecas taksonomija, nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām
|
To aizdevumu un avansu/parāda vērtspapīru/pašu kapitāla instrumentu, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, proporcija attiecībā pret kopējiem nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un avansiem/to parāda vērtspapīriem/pašu kapitāla instrumentiem un visiem pārējiem bilances segtajiem aktīviem
|
|
|
No kā: veicinošas darbības,
pielāgošanās darbības
|
|
Krājumi un plūsma
|
|
Citas darbības vides jomā
|
Pēc tam, kad ir noteikti pārbaudes kritēriji, būtu jāatklāj tie paši koeficienti attiecībā uz katru no pārējiem četriem vides mērķiem. Tas ir: ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; piesārņojuma novēršana un kontrole; bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
|
|
|
1.2.1.1.1.1.i) ZAK attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un līdzdalību to kapitālā vai attiecībā uz aizdevumiem un avansiem (ZAĪ aizdevumi un avansi)
Lai aprēķinātu šāda veida riska darījumu ZAK, kredītiestādes izmanto un atklāj šādus posteņus:
(1)(a)
nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi un avansi kopā, kas atzīti šā pielikuma 1.2. punktā minētajās uzskaites kategorijās, t. i., bruto uzskaites vērtība, ko veido:
i)
aizdevumi un avansi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;
ii)
aizdevumi un avansi, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā un ir novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
(1)(b)
nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi un avansi, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības attiecībā uz katru vides mērķi, tostarp to aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtība attiecīgajās uzskaites kategorijās, kas piešķirti uzņēmumiem, kuri veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības (ja pieejams, 4. līmeņa saimniecisko darbību nomenklatūras (NACE) kodi) attiecībā uz katru vides mērķi;
(1)(c)
nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi un avansi, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības attiecībā uz katru vides mērķi, tostarp visi aizdevumi un avansi, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, tostarp pārejas un veicinošu darbību apakškopas.
Summu (1)(c) punkta vajadzībām aprēķina, izmantojot šādu formulu 1(c) = (1)(c)(1) + (1)(c)(2), kur:
(1)(c)(1)
atspoguļo aizdevumus un avansus, par kuriem ir zināms ieņēmumu izlietojums, tostarp specializētā kreditēšana – projekta finansēšanas aizdevumi, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 V pielikumā,
(1)(c)(2)
atspoguļo aizdevumus un avansus, kuru ieņēmumu izlietojums nav zināms (vispārēji aizdevumi).
(1)(c)(1) punkta nolūkā kredītiestādes ņem vērā projekta finansējuma riska darījumu ar nefinanšu uzņēmumu bruto uzskaites vērtību tādā mērā un proporcijā, kādā no finansētā projekta finansē taksonomijai atbilstīgu darbību. Novērtējums par to, vai minētā prasība ir izpildīta, tiek balstīts uz darījuma partnera sniegto informāciju par projektu vai darbībām, kurām tiks izlietoti ieņēmumi. Kredītiestādes sniedz informāciju par finansētās saimnieciskās darbības veidu. Dubulta uzskaite nav atļauta. Ja viens un tas pats specializētās kreditēšanas riska darījums attiecas uz diviem vides mērķiem, kredītiestādes to attiecina uz visbūtiskāko mērķi.
(1)(c)(2) punkta vajadzībām kredītiestādes paļaujas uz CapEx un apgrozījuma GDR, ko darījuma partneris saskaņā ar šo regulu atklāj par katru vides mērķi. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un avansu summa ir nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kopējo aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtība ar nezināmu ieņēmumu izlietojumu, kas svērta ar taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju, sadalījumā pa pārejas un veicinošām darbībām attiecībā uz katru darījuma partneri.
Kredītiestādes GDR par minētajiem riska darījumu veidiem aprēķina šādi:
Pirmā darbība = (1)(b)/(1)(a).
Otrā darbība = (1)(c)/(1)(b). Kredītiestādes atsevišķi atklāj to GDR daļu, kas attiecas uz veicinošām darbībām, ja nepieciešams.
ZAK aizdevumiem un avansiem (katram vides mērķim) = (1)(c)/(1)(a). Kredītiestādes atklāj ZAK, pamatojoties uz apgrozījuma GDR un atsevišķi to GDR daļu, kas attiecīgā gadījumā attiecas uz veicinošām un pārejas darbībām.
Atklāj šādus GDR aspektus:
(a)krājumu izteiksmē – pamatojoties uz aizdevumu un avansu kopējo bruto uzskaites vērtību informācijas atklāšanas atsauces datumā;
(b)plūsmas izteiksmē – pamatojoties uz jauno aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtību gadā pirms informācijas atklāšanas atsauces datuma;
(c)atsevišķi iedalot veicinošās un pārejas, un pielāgošanās darbības, kā arī specializēto kreditēšanu.
1.2.1.1.1.2.ii) ZAK attiecībā uz nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīriem (“ZAK PV”)
Lai aprēķinātu šāda veida riska darījumu ZAK, kredītiestādes izmanto un atklāj šādus posteņus:
(2)(a)
nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīri kopā, tostarp bruto uzskaites vērtība parāda vērtspapīriem, kas novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, un parāda vērtspapīri, kuri netiek turēti tirdzniecības nolūkā, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
(2)(b)
nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīri, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības attiecībā uz katru vides mērķi, tostarp parāda vērtspapīru bruto uzskaites vērtība attiecīgajās uzskaites kategorijās attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības (ja ir pieejami, NACE 4. līmeņa kodi);
(2)(c)
attiecīgo struktūru parāda vērtspapīri, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, tostarp visi parāda vērtspapīri, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, tostarp pārejas un veicinošas darbības.
Summu (2)(c) punkta vajadzībām aprēķina, izmantojot šādu formulu:
2(c) = (2)(c)(1) + (2)(c)(2), kur:
(2)(c)(1) atspoguļo parāda vērtspapīrus, par kuriem ir zināms ieņēmumu izlietojums,
(2)(c)(2) ir parāda vērtspapīri, par kuriem nav zināms ieņēmumu izlietojums.
2(c)(1) punkta vajadzībām kredītiestādes ņem vērā:
(2)(c)(1)(a) kredītiestādes ņem vērā kopējo bruto uzskaites vērtību riska darījumiem ar vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām, kas emitētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Pašreizējās obligāciju emisijas, ko emitenti kvalificējuši kā zaļās obligācijas, kuru ieņēmumi ir jāiegulda taksonomijai piederīgās saimnieciskajās darbībās, novērtē atkarībā no līmeņa, kādā saimnieciskās darbības atbilst taksonomijai, saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 vai atkarībā no finansēto projektu līmeņa, pamatojoties uz konkrētu informāciju, ko emitents sniedzis par emisiju. Kredītiestādes nodrošina pārredzamību attiecībā uz finansējamās saimnieciskās darbības veidu. Dubulta uzskaite nav atļauta. Ja viena un tā pati zaļā obligācija var attiekties uz diviem vides mērķiem, kredītiestādes to attiecina uz visatbilstošāko mērķi.
(2)(c)(1)(b) Kredītiestādes ņem vērā to parāda vērtspapīru bruto uzskaites vērtību, kas ieguldīti ar projekta finansēšanu saistītos riska darījumos, ciktāl finansētā projekta darbības ir taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības. Novērtējuma pamatā ir konkrēta informācija, ko emitents sniedzis par konkrēto emisiju. Dubulta uzskaite nav atļauta. Ja viens un tas pats specializētās kreditēšanas riska darījums var attiekties uz diviem vides mērķiem, kredītiestādes to attiecina uz visbūtiskāko mērķi. Kredītiestādes nodrošina pārredzamību attiecībā uz finansētās saimnieciskās darbības veidu.
(2)(c)(2) punkta vajadzībām kredītiestādes paļaujas uz apgrozījuma GDR un CapEx GDR, ko darījuma partneris atklāj saskaņā ar šīs regulas 2. pantu. Nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīru summa ir kopējo parāda vērtspapīru bruto uzskaites vērtības summa ar nezināmu ieņēmumu izlietojumu, kas svērta ar taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju, sadalījumā pa pārejas un veicinošām darbībām attiecībā uz katru darījuma partneri.
Kredītiestādes aprēķina GDR, kas šāda veida riska darījumiem ierosināti saskaņā ar šādu formulu:
Pirmā darbība = (2)(b)/(2)(a).
Otrā darbība = (2)(c)/(2)(b); kredītiestādes atsevišķi atklāj to GDR daļu, kas attiecas uz veicinošām un pārejas darbībām, ja nepieciešams.
ZAK PV = (2)(c)/(2)(a), pamatojoties uz apgrozījuma GDR; (2)(c)/(2)(a), pamatojoties uz CapEx GDR.
Jāatklāj šādi GDR aspekti:
(a)krājumu izteiksmē – pamatojoties uz parāda vērtspapīru kopējo bruto uzskaites vērtību informācijas atklāšanas atsauces datumā;
(b)plūsmas izteiksmē, pamatojoties uz jauno parāda vērtspapīru bruto uzskaites vērtību gadā pirms informācijas atklāšanas atsauces datuma;
(c)ar atsevišķu iedalījumu veicinošām un pārejas darbībām, kā arī specializētajai kreditēšanai.
1.2.1.1.1.3.iii) Zaļo aktīvu koeficients attiecībā uz kredītiestāžu līdzdalību nefinanšu uzņēmumu kapitālā (“ZAK LK”)
1.2.1.1.1.4.Kredītiestādes aprēķina un atklāj:
(a)līdzdalības tādu nefinanšu uzņēmumu kapitālā, kas veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības, proporcionālā attiecība pret līdzdalību nefinanšu uzņēmumu kapitālā kopā.
Skaitītājs aptver tādas ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību, kas ietver finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un finanšu aktīvus, kuri nav turēti tirdzniecības nolūkā, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un ieguldījumus nefinanšu uzņēmumu meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības.
Saucējs ietver ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā kopējo bruto uzskaites vērtību, kas ietver finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un finanšu aktīvus, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un ieguldījumus nefinanšu uzņēmumu meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos.
(b)līdzdalības tādu nefinanšu uzņēmumu kapitālā, kuri veic taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, proporcionālā attiecība pret līdzdalību to nefinanšu uzņēmumu kapitālā, kuri veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības.
Skaitītājs ir vienāds ar ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību, pamatojoties uz apgrozījuma GDR un CapEx GDR, attiecībā pret tāda nefinanšu uzņēmuma taksonomijai atbilstīgajām saimnieciskajām darbībām, kuram pieder pašu kapitāla instrumenti.
Saucējs ietver ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību, pamatojoties uz to nefinanšu uzņēmumu apgrozījuma GDR, kuri veic taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības.
(c)ZAK LK = tādas līdzdalības nefinanšu uzņēmumu kapitālā, kas finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, proporcionālā attiecība pret līdzdalību nefinanšu uzņēmumu kapitālā kopā.
Skaitītājs ir vienāds ar ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību, kas svērta ar apgrozījuma un CapEx GDR, kas saistīts ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām un ko atklājis nefinanšu uzņēmums, kuram pieder pašu kapitāla instrumenti.
Saucējs ietver nefinanšu uzņēmumu ne tirdzniecības nolūkā turētas līdzdalības kapitālā kopējo bruto uzskaites vērtību.
Jāatklāj šādi koeficientu aspekti:
(a)krājumu izteiksmē – pamatojoties uz līdzdalības kapitālā kopējo bruto uzskaites vērtību informācijas atklāšanas atsauces datumā;
(b)plūsmas izteiksmē – pamatojoties uz līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību gadā pirms informācijas atklāšanas atsauces datuma;
(c)ar atsevišķu sadalījumu pa veicinošām un pārejas darbībām.
1.2.1.1.1.5.iv) ZAK kopējam finansējumam nefinanšu uzņēmumos (aizdevumi plus līdzdalība kapitālā)
Minētos trīs koeficientus par katru vides mērķi uzrāda, pamatojoties uz apgrozījuma GDR un – attiecībā uz parāda vērtspapīriem un līdzdalību kapitālā – pamatojoties uz pamatā esošo aktīvu apgrozījuma GDR un CapEx GDR, agregētā līmenī par visiem nefinanšu uzņēmumu bilances finansēšanas instrumentiem, tostarp līdzdalību kapitālā.
Koeficientu skaitītājs un saucējs ietver katrā gadījumā būtisko aizdevumu un avansu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību.
1.2.1.2.Zaļo aktīvu koeficients attiecībā uz finanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un līdzdalību to kapitālā
ZAK attiecībā uz finanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un līdzdalību to kapitālā aprēķina kā attiecīgo uzskaites portfeļu aizdevumu un avansu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā, ar ko finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības katra vides mērķa sasniegšanai, proporciju attiecībā pret finanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un avansiem, to parāda vērtspapīriem un līdzdalību to kapitālā kopā.
Šajā ZAK ietver informāciju par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, norādot sadalījumu par veicinošām darbībām. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu ZAK ietver arī informāciju par pārejas darbībām un pielāgošanās darbībām. Attiecībā uz tām darbībām, kuras veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī citus vides mērķus, kredītiestādes arī sniedz informāciju par krājumiem un plūsmu.
Attiecībā uz finanšu uzņēmumiem ZAK skaitītāju aprēķina, pamatojoties uz darījuma partneru GDR, kas aprēķināti saskaņā ar šo regulu. Attiecīgo uzskaites portfeļu aizdevumu un avansu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā summa attiecībā uz finanšu sabiedrībām, kas jāņem vērā koeficienta skaitītājā, ir to bruto uzskaites vērtības summa, kas svērta ar taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību proporciju, sadalījumā pa pārejas, pielāgošanas un veicinošām darbībām attiecībā uz katru darījuma partneri.
Ja darījuma partneris ir cita kredītiestāde, izmantotie uz apgrozījumu un CapEx balstītie GDR ir attiecīgo uzskaites portfeļu parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtība, kas svērta ar “Kopējo darījuma partnera ZAK, kā noteikts iedaļā”, t. i., bruto uzskaites vērtība, kas reizināta ar darījuma partnera “kopējo ZAK”.
Ja darījuma partneris ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, pamatojoties uz pakalpojumu proporciju ieguldījumu brokeru sabiedrības ienākumos, piemēro šādu GDR aprēķinu:
(a)attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic darījumus savā vārdā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļu, parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību sver ar ieguldījumu brokeru sabiedrību uzrādīto uz apgrozījumu balstīto un uz CapEx balstīto ZAK, t. i., bruto uzskaites vērtība, kas reizināta ar “to aktīvu vērtību, kas ieguldīti taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās (parāda vērtspapīri, pašu kapitāla instrumenti un atvasinātie instrumenti) kā proporcija no kopējo ieguldīto aktīvu vērtības”.
(b)attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neveic darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļu, parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtību sver, izmantojot uz apgrozījumu un uz CapEx balstītu GDR ieņēmumiem, kas ir maksas, komisijas maksas un citi monetāri labumi, ko atklājušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, t. i., bruto uzskaites vērtība, kas reizināta ar “maksām, komisijas maksām un citiem monetāriem labumiem no pakalpojumiem un darbībām saistībā ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām kā kopējo maksu, komisijas naudas ienākumu un citu monetāro labumu proporcija, kas iegūta no visiem pakalpojumiem un darbībām”.
Ja darījuma partneris ir aktīvu pārvaldītājs, uz apgrozījumu un CapEx balstītie GDR ir parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtība, kas svērta ar attiecību starp darījuma partnera ieguldījumiem taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, kā precizēts šīs regulas III un IV pielikumā, t. i., bruto uzskaites vērtība, kas ir reizināta ar aktīvu pārvaldītāja kopējo ieguldījumu attiecību.
Attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kritērijs ir ieguldījumi, bruto parakstītās prēmijas vai, attiecīgā gadījumā, apdrošināšanas ieņēmumi kopā, kas iegūti, aprēķinot vai nu uz apgrozījumu un CapEx balstītu ieguldījumu GDR, vai arī ieguldījumu saņēmēja parakstīšanas GDR saskaņā ar šīs regulas XI un X pielikumu.
Saucējs ir attiecīgo uzskaites portfeļu finanšu uzņēmumos aizdevumu un avansu, parāda vērtspapīru un līdzdalības kapitālā bruto uzskaites vērtība kopā.
1.2.1.3.Zaļo aktīvu koeficients riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU
ZAK attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļa nekustamo īpašumu vai mājokļa renovācijas aizdevumiem aprēķina kā mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai piešķirti mājokļa renovācijai un kas ir taksonomijai atbilstīgi saskaņā ar ēku tehniskās pārbaudes kritērijiem, proti, renovācija un iegāde, un īpašumtiesības saskaņā ar attiecīgi Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6. un 7.7. punktu, proporciju attiecībā pret kopējiem aizdevumiem mājsaimniecībām, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai piešķirti mājokļa renovācijai. Šis ZAK ietver informāciju par pārejas darbībām un informāciju par krājumiem un plūsmu. Šis ZAK attiecas tikai uz ieguldījumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu.
ZAK attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU patēriņa aizdevumiem automobiļu iegādei aprēķina kā to aizdevumu proporciju, ar kuriem finansē automobiļu iegādi, kas atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, kā noteikts Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 6.5. iedaļā. Šis ZAK ietver informāciju par pārejas darbībām, kā arī informāciju par aizdevumu krājumiem, tikai attiecībā uz tiem aizdevumiem, kuri piešķirti pēc [šīs regulas piemērošanas dienas], un aizdevumu plūsmu. Šis ZAK attiecas tikai uz ieguldījumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu.
GDR par tādiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, piemēro tikai klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim.
1.2.1.3.1.1.i) aizdevumi mājokļa nekustamajam īpašumam
Kredītiestāžu GDR informācijas atklāšana attiecas uz privātpersonu vai MVU aizdevumu portfeli, jo īpaši hipotekāro aizdevumu portfeli. Šo GDR atklāj, ņemot vērā atbilstību ēku tehniskās pārbaudes kritērijiem, kā noteikts Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6. un 7.7. iedaļā.
Kredītiestādes atklāj GDR par to mājokļa nekustamā īpašuma aizdevumu portfeli kā tādu aizdevumu mājsaimniecībām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu un veicina vides mērķi par klimata pārmaiņu mazināšanu, kā noteikts Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6. un 7.7. iedaļā, proporciju attiecībā pret tiem kopējiem aizdevumiem mājsaimniecībām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu.
Kredītiestādes informāciju par aizdevumu krājumiem atklāj no informācijas atklāšanas atsauces datuma un informāciju par jaunu aizdevumu plūsmām – informācijas atklāšanas periodā.
Koeficienta skaitītājā ietver to mājokļa nekustamā īpašuma aizdevumu bruto uzskaites vērtību, kuri atbilst Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Koeficienta skaitītājā kredītiestādes ņem vērā arī aizdevumus, kas piešķirti ēkas vai mājas renovācijai atbilstīgi ēku tehniskās pārbaudes kritērijiem saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.2., 7.3., 7.4., 7.5. un 7.6. iedaļu.
Saucējs ietver mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kopējo bruto uzskaites vērtību un mājsaimniecībām izsniegto mājokļu renovācijas aizdevumu kopējo bruto uzskaites vērtību, izvairoties no aizdevumu dubultas uzskaites gadījumā, ja tie ir nodrošināti aizdevumi.
1.2.1.3.1.2.ii) Privātpersonas vai MVU – patēriņa kredīti automobiļu iegādei
Kredītiestādes atklāj GDR par aizdevumiem, kas mājsaimniecībām piešķirti mehāniskā transportlīdzekļa iegādei (aizdevumi automobiļu iegādei). GDR ir tādu aizdevumu proporcija, kas saistīta ar automobiļiem, kuri atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 6.5. iedaļu.
Kredītiestādes minētos aizdevumus automobiļu iegādei, kas piešķirti no informācijas atklāšanas prasību piemērošanas dienas, ņem vērā gan attiecībā uz krājumu, gan jaunu aizdevumu GDR. Tās neņem vērā atjauninājums par aizdevumu krājumiem, kas piešķirti pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.
1.2.1.4.ZAK attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, ar ko finansē valsts mājokļus, un cita specializēta kreditēšana valsts iestādēm
Ja kredītiestādēm ir darījumdarbības modelis, kas lielā mērā balstās uz valsts mājokļu finansēšanu, tās atklāj informāciju par GDR par to, cik lielā mērā ir nodrošināta atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļu attiecībā uz ēkām, kuru iegādi kredītiestāde finansē. Šo ZAK kredītiestāde aplēš un atklāj kā tādu aizdevumu pašvaldībām, ar kuriem finansē valsts mājokļus, kas atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem saskaņā ar Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļu, proporciju attiecībā pret kopējiem aizdevumiem pašvaldībām, kuras finansē valsts mājokļus. Kredītiestāde ietver informāciju par krājumiem un plūsmu.
Skaitītāja un saucēja aprēķināšanas metodoloģija ir tāda pati kā mājokļa nekustamā īpašuma aizdevumu aprēķināšanas metodoloģija.
Attiecībā uz citu darbību un aktīvu finansēšanu, kas nav valsts mājokļi, kredītiestādes ņem vērā projekta finansējuma riska darījumu ar valsts sektora iestādi bruto uzskaites vērtību tādā mērā un proporcijā, kādā no finansētā projekta finansē taksonomijai atbilstīgu darbību. Novērtējums par to, vai minētā prasība ir izpildīta, ir balstīts uz valsts sektora iestādes sniegto informāciju par projektu vai darbībām, kurām tiks piemēroti ieņēmumi. Kredītiestādes sniedz informāciju par finansētās saimnieciskās darbības veidu. Dubulta uzskaite nav atļauta. Ja viens un tas pats specializētās kreditēšanas riska darījums attiecas uz diviem vides mērķiem, kredītiestādes to attiecina uz visbūtiskāko mērķi.
1.2.1.5.Citi bilances riska darījumi – atgūti nekustamā īpašuma nodrošinājumi
Kredītiestādes atklāj GDR par to, cik lielā mērā ir izpildīti Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļā noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz to komerciālā un mājokļa nekustamā īpašuma atgūtā nodrošinājuma portfeli, kas tiek turēts pārdošanai, lai sasniegtu vides mērķi – klimata pārmaiņu mazināšanu – kā komerciālā un mājokļa atgūtā nekustamā īpašuma nodrošinājuma, kas atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuri noteikti Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļā, proporciju attiecībā pret kopējo komerciālo un mājokļa atgūto nekustamo īpašumu nodrošinājumu.
Kredītiestādes informāciju par aizdevumu krājumiem atklāj no informācijas atklāšanas atsauces datuma un informāciju par jaunu aktīvu plūsmām – informācijas atklāšanas periodā.
Koeficienta skaitītājā ietver komerciālā un mājokļa atgūtā nekustamā īpašuma nodrošinājuma bruto uzskaites vērtību, kas atbilst Deleģētā akta par klimatisko komponentu I pielikuma 7.7. iedaļā minētajiem ēku tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Saucējs ietver kredītiestādes pārdošanai turēto komerciālo un mājokļa nekustamā īpašuma atgūto nodrošinājumu kopējo bruto uzskaites vērtību.
Kredītiestādes informāciju par aizdevumu krājumiem atklāj no informācijas atklāšanas atsauces datuma un informāciju par jaunu aizdevumu plūsmām – informācijas atklāšanas periodā.
1.2.1.6.Kopējais ZAK
Kredītiestādes atklāj informāciju par kopējo ZAK. Tas atspoguļo uz riska darījumiem balstīto GDR kumulatīvo vērtību, saucējā iekļaujot kopējos bilances aktīvus bez riska darījumiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, un kopējā skaitītājā pieskaitot uz riska darījumiem balstīto GDR vides ziņā ilgtspējīgu riska darījumu skaitītājus:
(a)kopējais ZAK attiecībā uz finansēšanas darbībām, kas vērstas uz finanšu uzņēmumiem, attiecībā uz visiem vides mērķiem.
(b)kopējais ZAK attiecībā uz finansēšanas darbībām, kas vērstas uz nefinanšu uzņēmumiem, attiecībā uz visiem vides mērķiem.
(c)ZAK attiecībā uz mājokļu nekustamā īpašuma riska darījumiem, tostarp mājokļu renovācijas aizdevumiem, klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā.
(d)ZAK attiecībā uz privātpersonām vai MVU sniegtiem aizdevumiem automobiļa iegādei klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā.
(e)ZAK attiecībā uz aizdevumiem vietējām pašvaldībām mājokļu finansēšanai un citai specializētai kreditēšanai.
(f)ZAK attiecībā uz pārdošanai turēto komerciālo un mājokļa nekustamo īpašumu atgūto nodrošinājumu.
Kopā ar kopējo ZAK kredītiestādes atklāj to aktīvu procentuālo daļu, kas izslēgti no ZAK skaitītāja saskaņā ar 7. panta 2. un 3. punktu un šā pielikuma 1.1.2. iedaļu.
1.2.2.GDR par ārpusbilances riska darījumiem
Kredītiestādes atklāj papildu koeficientu par to, cik lielā mērā ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām ir saistīti ārpusbilances riska darījumi, kurus kredītiestādes pārvalda un virza vai kuri veicina kapitāla plūsmu novirzīšanu uz tādām saimnieciskajām darbībām, kuru vides ilgtspēju var novērtēt saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852:
(a)finanšu garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus un citus parāda instrumentus uzņēmumiem; un
(b)pārvaldīšanā esošie aktīvi.
1.2.2.1.Zaļo aktīvu koeficients attiecībā uz finanšu un nefinanšu uzņēmumiem sniegtajām finanšu garantijām (FinGuar GDR)
Zaļo aktīvu koeficientu attiecībā uz uzņēmumiem sniegtajām finanšu garantijām definē kā finanšu garantiju, ar ko atbalsta parāda instrumentus, ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, proporciju attiecībā pret visām finanšu garantijām, ar kurām atbalsta uzņēmumiem sniegtos parāda vērtspapīrus. Tas ietver informāciju par krājumiem un plūsmu. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu tas ietver arī informāciju par to, kuras no darbībām ir veicinošas un pārejas darbības. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām tas ietver informāciju par to, kuras no darbībām ir veicinošas un pielāgošanās darbības.
Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu GDR par finanšu garantijām, ir tāda pati kā metodoloģija, kas noteikta attiecībā uz GDR par uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem un avansiem un/vai to parāda vērtspapīriem, bet to piemēro pamatā esošajiem aizdevumiem un avansiem/parāda vērtspapīriem, ko kredītiestāde atbalsta.
1.2.2.2.Pārvaldīšanā esošo aktīvu “zaļais” koeficients (AuM GDR)
“Zaļais” koeficients attiecībā uz pārvaldīšanā esošajiem aktīviem ir uzņēmumu pārvaldīšanā esošo aktīvu (pašu kapitāla un parāda instrumentu), ar kuriem finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, proporcija attiecībā pret kopējiem pārvaldīšanā esošajiem aktīviem (pašu kapitāla un parāda instrumenti). Tas ietver informāciju par krājumiem un plūsmu. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu tas ietver arī informāciju par to, kuras no darbībām ir veicinošas un pārejas darbības. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām tas ietver informāciju par to, kuras no darbībām ir veicinošas un pielāgošanās darbības.
Pārvaldīšanā esošo aktīvu GDR aprēķināšanas metodoloģija ir tāda pati kā metodoloģija aktīvu pārvaldītājiem saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.
1.2.3.GDR par pakalpojumiem, kas nav aizdevumi – maksas un komisijas naudas ienākumi (F&C GDR)
GDR par maksām un komisijas naudas ienākumiem no pakalpojumiem, kas saistīti ar uzņēmumu taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību, definē kā kredītiestādes no uzņēmumiem par produktiem vai pakalpojumiem, kuri nav aizdevumi saistībā ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, saņemto maksu un komisijas naudas ienākumu proporcija attiecībā pret kopējām maksām un komisijas naudas ienākumiem no uzņēmumiem par produktiem vai pakalpojumiem, kas nav kreditēšana.
Kredītiestādes atklāj maksu un komisijas naudas ienākumus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav aizdevumi un aktīvu pārvaldība, tostarp šādus pakalpojumus (par ko iestādes ziņojušas saskaņā ar Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 noteikto 22.1. veidni “Maksas un komisijas naudas ienākumi un izdevumi pa darbībām”):
(a)emisija vai citi pakalpojumi, kas saistīti ar trešo personu vērtspapīriem;
(b)vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu pieņemšana, nosūtīšana un izpilde klientu vārdā;
(c)uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas konsultāciju pakalpojumi;
(d)uzņēmumu finansējuma pakalpojumi, kas saistīti ar kapitāla tirgus konsultācijām korporatīvajiem klientiem vai citiem;
(e)maksas saistībā ar individuālajiem banku pakalpojumiem;
(f)tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi;
(g)glabāšanas un citi saistīti pakalpojumi;
(h)maksājumu pakalpojumi,
(i)maksu un komisijas naudas ienākumi par tādu produktu izplatīšanu saviem pašreizējiem klientiem, kurus emitējušas sabiedrības, kas neietilpst prudenciālajā grupā;
(j)aizdevumu apkalpošanas darbības;
(k)valūtas maiņas pakalpojumi un starptautiskie darījumi.
GDR skaitītājā ietver maksas un komisijas naudas ienākumus, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 V pielikuma 284. punktā, no uzņēmumiem sniegtiem pakalpojumiem, kas nav aizdevumi un aktīvu pārvaldība un kas ir saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām. To aplēš, no katra darījuma partnera gūtās maksas un komisijas naudas ienākumus, ko uzņēmums atklājis saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu, sverot ar apgrozījuma un CapEx proporciju, kas saistīta ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kuras veicina attiecīgā vides mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz finanšu uzņēmumiem darījuma partnerim piemērojamais koeficients ir tāds pats kā tas, ko piemēro šo uzņēmumu GDR.
Saucējs ir no uzņēmumiem par produktiem vai pakalpojumiem, kas nav kreditēšana un aktīvu pārvaldība, saņemto maksu un komisijas naudas ienākumu kopsumma.
1.2.4.Cita informācijas atklāšana ZAK: ZAK attiecībā uz tirdzniecības portfeli
Tirdzniecības portfeli izslēdz no kopējā ZAK saucēja un seguma.
Kredītiestādes sniedz paskaidrojumus par ieguldījumu politiku attiecībā uz to tirdzniecības portfeli, vispārējo sastāvu un par jebkuru tendenci attiecībā uz dominējošām nozarēm un to saistību ar taksonomijai atbilstīgam saimnieciskajām darbībām. Tās arī izskaidro iespējamos ierobežojumus attiecībā uz klimatiskajiem un vidiskajiem riskiem, to, cik lielā mērā šādi ierobežojumi ir saistīti ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, un to, kā tās pārvalda vidiskos riskus, kas var ietekmēt portfeļa vērtību.
Ja tirdzniecības portfelim ir svarīga loma kredītiestādes darījumdarbības modelī, jo īpaši, ja kredītiestādes neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem vai minētās regulas 325.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kredītiestādes atklāj kvantitatīvo informāciju un GDR, kas parāda, kādā mērā iestāde tirgojas ar vides ziņā ilgtspējīgiem aktīviem un kādā mērā tā veicina šāda veida aktīvu tirdzniecību.
Kredītiestādes atklāj šādu informāciju:
(a)taksonomijai atbilstīgu instrumentu kopējā tirdzniecība informācijas atklāšanas periodā, tostarp absolūtās summas no vides ziņā ilgtspējīgu vērtspapīru iegādēm un pārdošanas;
(b)vērtspapīru kopējais tirdzniecības apjoms informācijas atklāšanas periodā, tostarp kopējās absolūtās summas no vērtspapīru iegādēm un pārdošanas.
Kredītiestādes tirdzniecības portfeļa īpašā ZAK skaitītājā iekļauj absolūtās summas no vides ziņā ilgtspējīgu vērtspapīru iegādēm un pārdošanas. Kopējās absolūtās summas no vērtspapīru iegādēm un pārdošanas iekļauj tirdzniecības portfeļa ZAK saucējā.
Tirdzniecības portfeļa ZAK skaitītāja daļu aplēš, no katra darījuma partnera nopirkto un/vai pārdoto parāda vērtspapīru un/vai pārdoto parāda vērtspapīru un/vai pārdoto kapitāla instrumentu bruto uzskaites vērtību, ko attiecīgais darījuma partneris norādījis saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu un šo regulu, sverot ar uzņēmuma apgrozījuma un CapEx proporciju, kas saistīta ar taksonomijai atbilstīgām saimnieciskajām darbībām, kuras veicina attiecīgā vides mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz finanšu uzņēmumiem darījuma partnerim piemērojamais koeficients ir tāds pats kā tas, ko piemēro šo darījumu partneru attiecīgajiem GDR.