PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.DELEĢĒTĀ AKTA KONTEKSTS

Saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu regulas( 1 ) 42. panta 1. punktu Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 44. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai un veicinātu piekļuvi iekšējam tirgum un brīvu apriti tiem ES mēslošanas līdzekļiem, kuriem ir nozīmīga apjoma tirdzniecības potenciāls iekšējā tirgū un attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi un ka tie nodrošina agronomisko efektivitāti. Ar Regulu (ES) 2019/1009 atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003( 2 ) un to piemēro no 2022. gada 16. jūlija.

Turklāt Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 2. punktā Komisijai ir noteikts pienākums bez liekas kavēšanās pēc regulas stāšanās spēkā izvērtēt struvītu, biokokogles un pelnus saturošus produktus (turpmāk kopā “STRUBIAS”) un pieņemt deleģētos aktus, lai iekļautu minētos materiālus II pielikumā, ja ir izpildīti iepriekš minētie kritēriji attiecībā uz zinātniskiem pierādījumiem.

Komisija ir pabeigusi šādu novērtējumu, pamatojoties uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) ziņojumu par tehniskajiem un tirgus nosacījumiem attiecībā uz iespējamo tiesisko regulējumu konkrētu drošu un efektīvu, no STRUBIAS iegūtu mēslošanas līdzekļu ražošanai un laišanai tirgū. Ziņojumā iekļauti tehniski priekšlikumi par atbilstīgiem ielaidmateriāliem un procesa nosacījumiem STRUBIAS ražošanas paņēmieniem, STRUBIAS materiālu kvalitātes prasībām un kvalitātes pārvaldības sistēmām. Ziņojumā sniegta arī informācija par pievienoto vērtību, ko STRUBIAS materiāli varētu nodrošināt pārtikas nodrošinājumam, pārtikas nekaitīgumam, vides aizsardzībai un ES mēslošanas un lauksaimniecības nozarei.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 3. punktu Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar minēto pantu, lai iekļautu regulas II pielikumā materiālus, kas pēc reģenerācijas darbības vairs nav atkritumi, tika tad, ja minētajā pielikumā pieņemtie reģenerācijas noteikumi, kas pieņemti pirms iekļaušanas, nodrošina, ka materiāli atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem( 3 ). Ar šo deleģēto regulu nosaka termiski oksidētu materiālu un atvasinājumu reģenerācijas darbības, nodrošinot to atbilstību Direktīvā 2008/98/EK paredzētajiem nosacījumiem. Līdz ar to ir izpildīta Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 3. punktā noteiktā prasība.

Šajā kontekstā ar šo deleģēto regulu groza Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumu, pievienojot termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus kā jaunu komponentmateriālu kategoriju, III pielikumu – pievienojot marķēšanas prasības ES mēslošanas līdzekļiem, kas satur termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus, un regulas IV pielikumu, nosakot tiesisko regulējumu šādu produktu attiecīgajam atbilstības novērtējumam.

2.PIRMS AKTA PIEŅEMŠANAS NOTIKUSĪ APSPRIEŠANĀS

Atbilstoši Regulas (ES) 2019/1009 44. panta 4. punktam saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisijas ekspertu grupa mēslošanas līdzekļu jautājumos (E01320) apspriedās ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem.

Sīkāka informācija par šīm apspriedēm atrodama 2019. gada 7. novembra un 2020. gada 24. novembra sanāksmju protokolos, kā arī dažādos ieinteresēto personu nostājas dokumentos, kas grupas CIRCABC lapā publiski pieejami, izmantojot šo saiti:

https://circabc.europa.eu/ui/group/36ec94c7-575b-44dc-a6e9-4ace02907f2f/library/b8e01334-4d39-445d-bf4e-589356d55b1f .

Dalībvalstis un ieinteresētās personas šīs deleģētās regulas pieņemšanu lielā mērā atbalstīja.

Lai apzinātu sabiedrības viedokli, deleģētās regulas projekts publicēts Labāka regulējuma portālā. Apmēram divos dučos saņemto komentāru lielā mērā tika pausts atbalsts. Tomēr tika paustas bažas par dažām prasībām attiecībā uz ielaidmateriāliem un to apstrādes metodēm, kā arī dažām prasībām attiecībā uz izlaidmateriālu (termiski oksidētiem materiāliem un atvasinājumiem vai ES mēslošanas līdzekļiem, kas satur šādus materiālus).

Attiecībā uz ielaidmateriāliem tika paustas bažas saistībā ar to, ka, ņemot vērā izsmeļošo sarakstu, netiktu izmantota iespēja reģenerēt svarīgas atkritumu plūsmas (jo īpaši lauksaimniecības pārtikas rūpniecības dūņas un rūpniecības dūņu). Gluži pretēji, dažās atbildēs tika norādīts, ka ielaidmateriālu saraksts ir pārāk plašs un neskaidrs, tādējādi radot risku, ka tiks iekļauti nepietiekami rūpīgi novērtēti materiāli. Turklāt tika norādīts, ka ielaidmateriāli ar biomasu galvenokārt būtu jāizmanto procesos, kas neiznīcina tik ļoti vajadzīgo organisko vielu (piemēram, kompostēšanas vai noārdīšanās procesā).

Izsmeļošs ielaidmateriālu saraksts ir bijis galvenais elements, nosakot drošības un agronomiskās efektivitātes kritērijus termiski oksidētiem materiāliem un atvasinājumiem. Šajā sarakstā ir iekļautas tās atkritumu plūsmas, par kurām ir pietiekama informācija attiecībā uz riskiem un parametriem, kas būtu jāpārbauda. Šajā sarakstā cita starpā ir iekļautas svarīgas atkritumu plūsmas un labi zināmi ielaidmateriāli šādiem procesiem. Šo sarakstu nevar paplašināt, neveicot sīkāku papildu analīzi, kas līdzīga KPC veiktajai analīzei attiecībā uz ierosinātajiem ielaidmateriāliem.

Ņemot vērā fakultatīvo saskaņošanu mēslošanas līdzekļu jomā, kas pieļauj Mēslošanas līdzekļu regulas un valsts noteikumu līdzāspastāvēšanu, sagaidāms, ka daži ielaidmateriāli, kas atļauti valsts tiesību aktos, nav ietverti izsmeļošajā sarakstā saskaņošanas noteikumos un otrādi. Šīs regulas mērķis ir aptvert materiālus, ar kuriem iekšējā tirgū ir nozīmīga apjoma tirdzniecības potenciāls un par kuriem zinātniskie dati apliecina to drošību un agronomisko efektivitāti.

Lauksaimniecības pārtikas rūpniecības dūņas un rūpniecības dūņas var izmantot kā ielaidmateriālu termiski oksidētiem materiāliem un atvasinājumiem.

Attiecībā uz argumentu par alternatīviem procesiem, kas saglabā organisko vielu, Komisijas pilnvaras, pielāgojot Mēslošanas līdzekļu regulu tehnikas attīstībai un atvieglojot mēslošanas līdzekļu piekļuvi tirgum, ir tikai nodrošināt, lai šiem līdzekļiem būtu ievērojams tirdzniecības potenciāls un lai tie būtu droši un efektīvi. Jautājums par to, vai izejvielu alternatīva izmantošana būtu labāka, kopumā nav iekļauts šajā novērtējumā. Alternatīvus lietojumus izvērtē tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka reģenerācijas procedūra ir saderīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK( 4 ). Tāpēc šis deleģētais akts atļauj bioatkritumus, kas dalīti savākti incinerācijai reciklēšanai, izmantot par ielaidmateriālu tikai tad, ja incinerācija sniedz vislabākos rezultātus vides jomā.

Attiecībā uz apstrādes nosacījumiem sabiedrības atsauksmēs ir minēts, ka temperatūras pazemināšana un minimālā laika saīsināšana dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu lietošanai varētu radīt patogēnu risku. Tomēr šīs regulas mērķis ir noteikt minimālos nosacījumus, pamatojoties uz kuriem procesu var uzskatīt par termiskās oksidācijas procesu. Nosakot beigu punktu ražošanas ķēdē, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu noteikumos var noteikt stingrākas apstrādes prasības.

Attiecībā uz prasībām izlaidmateriāliem lielākā daļa saņemto atbilžu attiecās uz kopējā hroma un vanādija robežvērtību ieviešanu, vai nu atbalstot, vai apstrīdot to. Galvenie iemesli šo robežvērtību apstrīdēšanai bija netieši. Tādējādi tika lēsts, ka, tā kā sarunās par Mēslošanas līdzekļu regulu piesārņotāju robežvērtības tika noteiktas mēslošanas līdzekļu funkcionālajās kategorijās, šādi ierobežojumi komponentmateriālu kategorijās nebūtu jānosaka. Turklāt tika atgādināts, ka tajās pašās sarunās tika pieņemts lēmums robežvērtībās mēslošanas līdzekļu funkcionālajās kategorijās iekļaut tikai hromu (VI) nevis kopējo hromu. Tika arī apgalvots, ka vanādijs nerada bažas kā piesārņotājs.

Visas minētās prasības šajā regulā ir ierosinātas, pamatojoties uz sīki izstrādātu Kopīgā pētniecības centra analīzi, kas iekļauta ziņojumā. Patiesi, vispārējie un konstatētie riski tiek risināti Mēslošanas līdzekļu regulas I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas līmenī, bet var būt nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi attiecībā uz produktiem, kas satur materiālus, kuri iegūti no dzelzs un tērauda rūpniecības ielaidmateriāliem. Esošajās komponentmateriālu kategorijās šādi ielaidmateriāli nav atļauti. Tāpēc produkti, kas satur no tiem iegūtus materiālus, varētu nebūt ņemti vērā, nosakot I pielikumā vispārīgās drošuma prasības. Nevar pieņemt, ka ar I pielikumā noteiktajiem vispārīgajiem drošuma kritērijiem pietiek, lai nodrošinātu, ka arī produkti, kas satur termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus no dzelzs un tērauda rūpniecības ielaidmateriāliem, ir droši.

Netiek apstrīdēts, ka hroma un vanādija lietošana lauksaimniecības zemēs nebūtu izdevīga. Bažas par hromu un vanādiju pastāv sakarā ar metālu iespējamo uzkrāšanos augsnē pēc ilgstošas mēslošanas līdzekļu lietošanas.

Turklāt deleģētās regulas projekts tika paziņots, pamatojoties uz Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 2. panta 9. punkta 2. apakšpunktu. Atsauksmes netika saņemtas.

3.DELEĢĒTĀ AKTA JURIDISKIE ASPEKTI

Šis tiesību akts groza Regulu (ES) Nr. 2019/1009. Šā deleģētā akta juridiskais pamats ir Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punkts.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(6.7.2021),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 II, III un IV pielikumu groza, lai ES mēslošanas līdzekļos kā komponentmateriālu kategoriju pievienotu termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003( 5 ), un jo īpaši tās 42. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)Regula (ES) 2019/1009 nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus. ES mēslošanas līdzekļi satur vienas vai vairāku minētās regulas II pielikumā uzskaitīto kategoriju komponentmateriālus.

(2)Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 2. punktā, to lasot saistībā ar minētās regulas 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, noteikts, ka Komisijai pēc 2019. gada 15. jūlija bez liekas kavēšanās ir jāizvērtē pelnus saturoši produkti un, ja minētajā novērtējumā tiek secināts, ka ES mēslošanas līdzekļi, kas satur minēto materiālu, nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi un nodrošina agronomisko efektivitāti, tie jāiekļauj minētās regulas II pielikumā.

(3)Pelnus saturoši produkti var būt atkritumi, un saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 19. pantu tie var vairs nebūt atkritumi, ja tos satur atbilstīgs ES mēslošanas līdzeklis. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK( 6 ) 6. pantu, Komisija Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā var iekļaut pelnus saturošus produktus tikai tad, ja minētajā pielikumā iekļautie reģenerācijas noteikumi nodrošina, ka materiāli izmantojami konkrētiem mērķiem, ka tiem ir tirgus vai pieprasījums pēc tiem un ka to izmantošana kopumā neradīs negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību.

(4)Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) sāka izvērtēt pelnus saturošus produktus, gaidot Regulas (ES) 2019/1009 pieņemšanu, un pabeidza to 2019. gadā. Visā novērtējumā gaitā piemērošanas joma tika paplašināta, lai iekļautu plašu termiski oksidētu materiālu spektru, kā arī to atvasinājumus.

(5)KPC novērtējuma ziņojumā( 7 ) secināts, ka termiski oksidēti materiāli un atvasinājumi, ja tie ražoti saskaņā ar ziņojumā ierosinātajiem reģenerācijas noteikumiem, nodrošina augiem barības vielas vai uzlabo to uzturvērtību un tādējādi nodrošina agronomisko efektivitāti.

(6)Turklāt KPC novērtējuma ziņojumā secināts, ka tirgū pastāv un pieaug pieprasījums pēc termiski oksidētiem materiāliem un atvasinājumiem un ka šos materiālus, visticamāk, izmantos, lai nodrošinātu barības vielu ielaidi Eiropas lauksaimniecībā. Turklāt tajā secināts, ka tādu termiski oksidētu materiālu un atvasinājumu, kas ražoti saskaņā ar ziņojumā ierosinātajiem reģenerācijas noteikumiem, lietošana kopumā nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību.

(7)KPC novērtējuma ziņojumā ierosinātie reģenerācijas noteikumi ietver pasākumus, kas ierobežotu reciklēšanas vai piesārņotāju ražošanas risku, piemēram, izveidot izsmeļošu sarakstu ar atbilstīgiem ielaidmateriāliem un izslēgt, piemēram, jauktus sadzīves atkritumus, noteikt īpašus apstrādes nosacījumus un produktu kvalitātes prasības. Minētajā novērtējuma ziņojumā arī secināts, ka mēslošanas līdzekļiem, kas satur termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus, būtu jāievēro īpaši marķēšanas noteikumi un ka šādiem līdzekļiem piemērojamos atbilstības novērtēšanas noteikumos būtu jāiekļauj kvalitātes sistēma, ko novērtējusi un apstiprinājusi paziņotā struktūra.

(8)Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka termiski oksidēti materiāli un atvasinājumi, ja tie ražoti saskaņā ar KPC novērtējuma ziņojumā ierosinātajiem reģenerācijas noteikumiem, nodrošina agronomisko efektivitāti Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Turklāt tie atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. pantā noteiktajiem kritērijiem. Visbeidzot, ja tie atbilstu pārējām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/1009 kopumā un jo īpaši tās I pielikumā, tie neapdraudētu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tāpēc termiski oksidēti materiāli un atvasinājumi būtu jāiekļauj Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā, ievērojot minētos reģenerācijas noteikumus.

(9)Jo īpaši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009( 8 ) nozīmē būtu jāatļauj kā ielaidmateriāli termiski oksidētiem materiāliem un atvasinājumiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/1009, tikai tad, ja un kad to beigu punkti ražošanas ķēdē ir noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu un tiks sasniegti vēlākais līdz ES mēslošanas līdzekļa, kas satur termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus, ražošanas procesa beigām.

(10)Turklāt, ņemot vērā to, ka termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus var uzskatīt par reģenerētiem atkritumiem vai blakusproduktiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, šādi materiāli būtu jāizslēdz no Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma 1. un 11. komponentmateriālu kategorijas saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punkta trešo daļu.

(11)Ir svarīgi nodrošināt, ka gadījumos, kad mēslošanas līdzekļi satur termiski oksidētus materiālus un atvasinājumus, tiktu ievēroti papildu marķēšanas noteikumi un piemērota attiecīga atbilstības novērtēšanas procedūra, tostarp kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko novērtējusi un apstiprinājusi paziņotā struktūra. Tāpēc Regulas (ES) 2019/1009 III un IV pielikums ir jāgroza, lai nodrošinātu šādiem mēslošanas līdzekļiem piemērotas marķēšanas prasības un atbilstības novērtēšanu.

(12)Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2019/1009 II un III pielikumā izklāstītās prasības un minētās regulas IV pielikumā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras ir jāpiemēro no 2022. gada 16. jūlija, šīs regulas piemērošana ir jāatliek uz to pašu datumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2019/1009 groza šādi:

(1)regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

(2)III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

(3)IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 16. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 6.7.2021

   Komisijas vārdā —

   priekšsēdētāja
   Ursula VON DER LEYEN

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1.–114. lpp.).
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.).
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(5)    OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(7)    Huygens D, Saveyn HGM, Tonini D, Eder P, Delgado Sancho L, Technical proposals for selected newfertilising materials under the Fertilising Products Regulation (Regulation (EU) 2019/1009) - Process and quality criteria, and assessment of environmental and market impacts for precipitated phosphate salts & derivates, thermal oxidation materials & derivates and pyrolysis & gasification materials, EUR 29841 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019, ISBN 978-92-76-09888-1, doi:10.2760/186684, JRC117856.
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumu groza šādi:

(1)I daļai pievieno šādu punktu:

“CMC 13: termiski oksidēti materiāli un to atvasinājumi”;

(2)II daļu groza šādi:

(a)CMC 1 1. punktā pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j) termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, vai”;

(b)CMC 11 1. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f) termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, vai”;

(c)pievieno šādu ierakstu par CMC 13:

“CMC 13: TERMISKI OKSIDĒTI MATERIĀLI UN TO ATVASINĀJUMI

1.ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus, kas termoķīmiskā pārveidē skābekļa neierobežojošos apstākļos iegūti no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem:

(a)dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot (*):

no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,

notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas, un

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

(b)augu atkritumi, kas radušies pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tie nav ķīmiski modificēti;

(c)bioatkritumu frakcija, kas rodas tādu bioatkritumu turpmākajās apstrādes darbībās, kuri dalītā veidā savākti reciklēšanai Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un kuru sadedzināšana saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu dod vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

(d)materiāli, kas iegūti kontrolētā mikrobiālās vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai a), b) un c) apakšpunktā minētos ielaidmateriālus; 

(e)notekūdeņu dūņas no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

(f)materiāli, kas iegūti tādu notekūdeņu neatkarīgi veiktā attīrīšanā, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK (**) un kuri ir no pārtikas rūpniecības, lolojumdzīvnieku barības, barības, piena un dzērienu nozares, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

(g)atkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, izņemot (*):

ielaidmateriālus, kas minēti no a) līdz f) apakšpunktam,

bīstamos atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 2. punkta nozīmē,

no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus,

bioatkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta, 4. punkta nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā, un

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;

(h)palīgkurināmie (dabasgāze, sašķidrinātā gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, jēlnafta, ogles, kokss, kā arī to atvasinātie materiāli), ja tos izmanto no a) līdz g) apakšpunktā minēto ielaidmateriālu pārstrādei;

(i)vielas, ko izmanto dzelzs un tērauda rūpniecības ražošanas procesos; vai

(j)vielas un maisījumi, izņemot (*):

ielaidmateriālus, kas minēti no a) līdz i) apakšpunktam,

atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē,

vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu,

vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu, vai maisījumus, kuru sastāvā ir šādas vielas, un

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

2.Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un minētās regulas 32. panta 3. punktā norādītajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem skābekļa neierobežojošos apstākļos termoķīmiski pārveidojot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

(a)ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;

(b)ir izpildīti 3., 4. un 5. punkta nosacījumi.

3.Termiskā oksidācija notiek skābekļa neierobežojošos apstākļos tā, lai termoķīmiskās pārveides procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz 2 sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C. Šos nosacījumus piemēro visiem ielaidmateriāliem, izņemot:

(a)ielaidmateriālus, kas minēti 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā vai kas rodas kontrolētā mikrobiālā vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai šos materiālus, un

(b)ielaidmateriālus, kas minēti 2. punktā,

kam vismaz 0,2 sekundes piemēro vismaz 450 °C temperatūru.

4.Termiskā oksidācija notiek sadedzināšanas kamerā vai degkamerā. Kamerā drīkst pārstrādāt vienīgi tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai tādus ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.

Ražotnē, kur notiek termiskā oksidācija, ievēro visus šos nosacījumus:

(a)ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kuri minēti 1. un 2. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei,

(b)ielaidmateriālu oksidē tā, lai kopējais organiskā oglekļa (Corg) saturs iegūtajos izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks par 3 % no materiāla sausnas,

(c)pēc termoķīmiskās pārveides procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.

5.Termiski oksidēti materiāli ir pelni vai izdedži, un tajos nav vairāk par:

(a)6 mg PAH16 uz kg sausnas(***),

(b)20 ng PCDD/F(*****) PVO toksiskuma ekvivalenti (****) uz kg sausnas.

6.ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētu materiālu atvasinājumus, kas ražoti no 1. un 2. punktā minētajiem ielaidmateriāliem, kuri atbilst 5. punkta nosacījumiem un ir ražoti, izmantojot termoķīmiskās pārveides procesu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Atvasinājumu ražošanas procesu veic tā, lai apzināti pārveidotu termiski oksidētu materiālu ķīmisko sastāvu.

Atvasinājumu ražošanas process ir šāds:

(a)ķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ķīmiskās ražošanas posmus, kuros termiski oksidēti materiāli reaģē ar 1. punkta j)‑apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei, taču neizmanto bioloģiski nenoārdāmus polimērus;

(b)termoķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ražošanas posmus, kuros uz termiski oksidēti materiāli termoķīmiski reaģē ar 1. un 2. punktā minētajiem reaģentiem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei.

Termiski oksidētus materiālus, kam piemīt viena vai vairākas no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām, nedrīkst sajaukt vai reaģēt ar atkritumiem, vielām vai materiāliem, lai bīstamās vielas samazinātu līdz līmenim, kas ir zemāks par minētās direktīvas III pielikumā noteiktajām bīstamās īpašības robežvērtībām. Izmantojot masas bilances metodi, ražotājiem, kas izmanto termiski oksidētus materiālus ar bīstamām īpašībām, ir jāpierāda piesārņotāju atdalīšana vai pārveidošana līdz līmenim, kas ir zemāks par Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

7.Piesārņotāji ES mēslošanas līdzeklī, kas satur termiski oksidētus materiālus vai to atvasinājumus vai sastāv no tiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

(a)kopējais hroms (Cr): 400 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem;

(b) tallijs (Tl): 2 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g), h) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.

Hlora (Cl-) saturs nepārsniedz 30 g uz kg sausnas. Tomēr šo robežvērtību nepiemēro ES mēslošanas līdzekļiem, kas ražoti ražošanas procesā, kurā pievienota Cl- saturoša sastāvdaļa nolūkā ražot sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un tā ir deklarēta saskaņā ar III pielikumu.

Vanādija (V) saturs nav lielāks par 600 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.

8.Termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1907/2006, ir reģistrēti dokumentācijā, kas satur:

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju, un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu – ķīmiskās drošības pārskatu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantu,

ja vien uz tiem nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.”

______________________________________________________________

(*) Ielaidmateriāla izslēgšana no apakšpunkta neliedz tam būt par atbilstīgu ielaidmateriālu, pamatojoties uz citu apakšpunktu.

(**) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(***) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

(****) van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences. Toksikoloģijas biedrības oficiālais izdevums, 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.

(*****) Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni.



II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 III pielikuma I daļā iekļauj šādu punktu:

“7.a Ja ES mēslošanas līdzeklis satur II pielikuma II daļas kategorijā “CMC 13” norādītos termiski oksidētos materiālus vai to atvasinājumus vai sastāv no tiem un mangāna (Mn) saturs pārsniedz 3,5 masas %, norāda mangāna saturu.”



III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 IV pielikuma II daļas D1 moduli (Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana) groza šādi:

(1)pielikuma 2.2. punktu groza šādi:

(a)punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu, un attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” vai “CMC 13”, ražošanas procesa rakstisks apraksts un diagramma, kuros skaidri norādīta katra apstrāde, glabāšanas tvertne un zona;”;

(b)iekļauj šādu ga) apakšpunktu:

“ga) bīstamo atkritumu aprēķini ES mēslošanas līdzekļiem, kas satur kategoriju “CMC 13” vai sastāv no tās; II pielikuma II daļas CMC 13 6. punktā minēto testēšanu veic vismaz reizi gadā vai vai, ja notikušas būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti vai drošumu (piemēram, dažāda sastāva ielaidmateriāla partiju pārstrāde, pārstrādes apstākļu maiņa), agrāk nekā plānots. Attiecībā uz reprezentatīvu ielaidmateriāla partiju, ko pārstrādā ražotnē, konstatēto bīstamo īpašību (saskaņā ar 5.1.3.1. punktu) un kopējo masu mēra dažādiem ielaidmateriāliem (1,..., n) un izlaidmateriālam, kas tiks iekļauts ES mēslošanas līdzeklī. Pēc tam bīstamās īpašības iekļaušanas pakāpi izlaidmateriālā aprēķina šādi:

kur:

HPC = bīstamās īpašības koncentrācija (mg/kg),

M = kopējā masa (kg), un

i (1-n) = dažādie ražošanas procesā izmantotie ielaidmateriāli.

Bīstamās īpašības likvidēšana ražošanas procesā notiek tādā veidā, lai iekļaušanas pakāpe, kas reizināta ar katra atsevišķā ielaidmateriāla bīstamās īpašības koncentrāciju, būtu mazāka par Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā minētajai bīstamajai īpašībai noteiktajām robežvērtībām.”;

(2)pielikuma 5.1.1.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.1.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, ražotāja organizācijas augstākā vadība:”;

(3)pielikuma 5.1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“5.1.2.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina atbilstību minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.”;

(4)pielikuma 5.1.3.1. punktu groza šādi:

(a)ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.3.1. Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, pārbaudes un testi aptver šādus elementus:”;

(b)punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b) kvalificēti darbinieki veic katra ielaidmateriālu sūtījuma vizuālu pārbaudi un pārbauda to atbilstību II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13” ielaidmateriālu specifikācijām;

c) ražotājs noraida katru jebkura ielaidmateriāla sūtījumu, kuram veicot vizuālo pārbaudi, rodas aizdomas par kādu no šiem apstākļiem:

i)tādu vielu klātbūtne, kas ir bīstamas vai nelabvēlīgi ietekmē procesu vai gatavā ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti;

ii)neatbilstība II pielikumā noteiktās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13” specifikācijām, jo īpaši saistībā ar plastmasu klātbūtni, kuras dēļ pārsniegtas makroskopisko piemaisījumu robežvērtības.”;

(c)punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) no izlaidmateriāliem ņem paraugus, lai pārbaudītu, vai tie atbilst II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13” specifikācijām un vai izlaidmateriāla īpašības neapdraud ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām I pielikumā noteiktajām prasībām.”;

(d)punkta fa) apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“fa) attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12” un “CMC 13”, izlaidmateriāla paraugus ņem vismaz ar šādu standarta biežumu vai, ja notikušas būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti, agrāk nekā plānots:”;

(e)punkta fb) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“fb) attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12” un “CMC 13”, katrai produkcijas partijai vai daļai kvalitātes pārvaldības nolūkos piešķir unikālu kodu. Vismaz vienu paraugu uz 3000 tonnām šo materiālu vai vienu paraugu divos mēnešos (atkarībā no tā, kas pienāk drīzāk) glabā labā stāvoklī vismaz divus gadus.”;

(f)punkta g) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv) attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12” un “CMC 13”, izmēra fb) apakšpunktā minētos saglabātos paraugus un veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai novērstu iespējamu turpmāku minētā materiāla transportēšanu un izmantošanu.”;

(5)pielikuma 5.1.4.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.4.1.    Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, dati par kvalitāti liecina par faktisku ielaidmateriālu, ražošanas un glabāšanas kontroli un ielaidmateriālu un izlaidmateriālu atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām. Visi dokumenti ir salasāmi un pieejami to attiecīgajā lietošanas vietā(-s); novecojušas redakcijas nekavējoties izņem no visām to lietošanas vietām vai vismaz identificē kā novecojušas. Kvalitātes vadības dokumentācijā ir vismaz šāda informācija:”;

(6)pielikuma 5.1.5.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.5.1.    Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, ražotājs izveido ikgadējas iekšējās revīzijas programmu, kas paredzēta kvalitātes sistēmas atbilstības pārbaudei, un tajā ir šādi elementi:”;

(7)pielikuma 6.3.2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“6.3.2.    Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12” un “CMC 13”, paziņotā struktūra katras revīzijas laikā ņem izlaidmateriāla paraugus un veic to analīzi, un minētās revīzijas veic, ievērojot šādu biežumu:”.