UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM
Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā. Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.
Iniciatīvas nosaukums	Cenas ziņā pieejamu mājokļu akts
Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa	ENER ĢD.TFH.01 (saistīta ar GROW ĢD.E.5.)
Paredzamais iniciatīvas veids	Leģislatīvs un neleģislatīvs
Orientējošais laiks	2026. gada 4. cet.
Papildinformācija	https://housing.ec.europa.eu/
Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas izklāsts un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Eiropa saskaras ar akūtu mājokļu krīzi, kas dažās jomās ir īpaši jūtama. Situācija ir vissaspringtākā ES lielākajās pilsētās un populārākajos tūrisma galamērķos. 2025. gada jūnijā veiktā Eirobarometra aptauja liecina, ka pilsētās dzīvojošo Eiropas iedzīvotāju uzskatā vissteidzamāk risināmais jautājums ir cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums.

Komisija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar Cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu Eiropai (EAHP), lai papildinātu un atbalstītu dalībvalstu mājokļu rīcībpolitikas un iniciatīvas, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu. Pēc plašām apspriedēm un viedokļu saņemšanas ar EAHP nosaka desmit galvenās darbības jomas, kurās ES var radīt pievienoto vērtību un atbalstīt citu publisko iestāžu un ieinteresēto personu centienus, tostarp pieņemot jaunu Cenas ziņā pieejamu mājokļu aktu. Iniciatīvas mērķis būs palīdzēt publiskajām iestādēm apzināt teritorijas, kurās ir saspringta situācija mājokļu jomā, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, un, pilnībā ievērojot subsidiaritāti, dot tām iespēju veikt pasākumus, lai aizsargātu un veicinātu mājokļu pieejamību cenas ziņā šajās teritorijās, jo īpaši ar likumdošanas iniciatīvu par īstermiņa īri, kas būs Cenas ziņā pieejamu mājokļu akta centrālā sastāvdaļa.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Noteiktās apkaimēs, jo īpaši dažās pilsētās un tūristu iecienītās vietās, ir akūta situācija saistībā ar cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Šādās teritorijās, kur situācija mājokļu jomā ir saspringta, ierobežotais mājokļu piedāvājuma pieaugums apvienojumā ar īstermiņa īres straujo pieaugumu, kā arī spekulatīvu investīciju prakse var pastiprināt konkurenci par ierobežotu mājokļu fondu, tādējādi novedot pie cenu kāpuma.

Lai gan cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums galvenokārt ir saistāms ar strukturāliem faktoriem, piemēram, ierobežotu piedāvājumu, īstermiņa īres pakalpojumu darbības pieaugums ir saistīts ar augstākām īres un pārdošanas cenām vairākās Eiropas pilsētās, kur īstermiņa īres mājokļi var veidot līdz pat 20 % no dzīvojamā fonda 1 .

Regula par īstermiņa īri 2 , kas piemērojama no 2026. gada maija, nodrošinās lielāku pārredzamību, cita starpā saskaņojot izmitinātāju reģistrāciju un datus par faktiskajiem darījumiem pārsūtot starp digitālajām platformām un valsts iestādēm. Lai gan šie dati būs svarīgs instruments, kas palīdzēs publiskajām iestādēm mazināt gan individuālo, gan kumulatīvo ietekmi uz mājokļiem, jo īpaši teritorijās, kurās situācija ir vissaspringtākā, joprojām pastāvēs problēmas saistībā ar to, kā precīzi pielāgot pasākumus tā, lai tie atbilstu piemērojamajiem ES tiesību aktu principiem (jo īpaši nediskriminēšanas, pamatojuma un proporcionalitātes principiem).

Eiropas Savienības Tiesa ir sākusi izstrādāt judikatūru par īstermiņa īri, taču vietējais regulators, piemēram, pilsētplānotājs, ne vienmēr var viegli īstenot vēl maz pieejamos un katrai lietai specifiskos nolēmumus, lai risinātu tūlītējas problēmas uz vietas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt skaidru un funkcionējošu ES satvaru šo problēmu risināšanai vietējā līmenī. Turklāt atšķirīgas valstu un vietējās pieejas īstermiņa īres tirgum ir šķērslis taisnīgu un pārredzamu noteikumu izstrādei šādu pakalpojumu reglamentēšanai vienotajā tirgū. Ir jānovērš iespējamā negatīvā ietekme uz konkrētām teritorijām un apkaimēm, nodrošinot dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām instrumentus, lai (to līmenī) rastu risinājumus to konkrētajās situācijās, vienlaikus saglabājot īstermiņa īres priekšrocības un vienotā tirgus integritāti. Turklāt pastāv bažas, ka īstermiņa īres mājokļi, jo īpaši tie, ko pārvalda profesionāli izmitinātāji, konkurē ar tradicionālajiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp MVU, kuriem ir jāievēro stingrākas valsts prasības, piemēram, drošības, atbildības un patērētāju aizsardzības noteikumi.

Vienlaikus mājokļu krīzes galvenais strukturālais virzītājspēks ir tas, ka piedāvājums nav spējis apmierināt augošo pieprasījumu. Lielāko daļu rīcībpolitiku mājokļu piedāvājuma attīstīšanai nosaka dalībvalstis, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. To pamatā ir dažādu faktoru kopums, citastarp zemes izmaksas un pieejamība, degradētu teritoriju projektu potenciāls, kā arī iespējas labāk izmantot esošo ēku fondu. Mājokļu nozari ietekmē arī būvnormatīvi, zemes izmantošanas un zonējuma rīcībpolitikas, iepirkums un vietējie nodokļi. Lai gan daudzi no šiem noteikumiem ir vērsti uz to, lai ievērotu vides, sociālos un ekonomiskos mērķus, tie pārāk bieži noved pie administratīvas sarežģītības, kas rada nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos, ierobežojot mājokļu piedāvājumu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Iniciatīvas pamatā, visticamāk, būs:

-Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. un 62. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētos noteikumus par pakalpojumu izveidi un sniegšanu,

-un/vai LESD 114. pants, kura mērķis ir vienotā tirgus izveide un darbība, pieņemot pasākumus valstu noteikumu tuvināšanai.

Atkarībā no iniciatīvas galīgajiem elementiem tiks noteikts alternatīvs vai papildu juridiskais pamats, kas varētu ietvert leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus.

ES iniciatīvas mērķis būtu nodrošināt pasākumu kopumu, ievērojot subsidiaritātes, proporcionalitātes un vienkāršošanas principus.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Norises mājokļu jomā (īstermiņa īre, bet arī pilsētplānošana un atļauju piešķiršana) galvenokārt reglamentē valsts, reģionālie un/vai vietējie tiesību akti. Saskaņā ar subsidiaritātes principu iniciatīvas mērķis nav aizstāt šos noteikumus dalībvalstīs.

Īstermiņa īres pakalpojumu gadījumā, kas ir joma, uz kuru jau attiecas jo īpaši Līguma noteikumi par brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants), pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants), Pakalpojumu direktīva (Direktīva 2006/123/EK) un Regula par īstermiņa īri (Regula (ES) 2024/1028), ES rīcība ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt noteiktību publiskajām iestādēm un izmitinātājiem par to, kad mājokļu nepieejamību un nepieejamību cenas ziņā var uzskatīt par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, kas ļauj dalībvalstīm pamatot ierobežojumus ES vienotā tirgus pamatbrīvībai sniegt pakalpojumus un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir jāievēro “samērīguma novērtēšana”. Tas nozīmē, ka ierobežojumiem jāveicina uz sabiedrības interešu mērķa (t. i., mājokļu pieejamība cenas ziņā) sasniegšana, un tiem jābūt saiknei ar ierobežoto darbību, kā arī tiem jābūt nediskriminējošiem un samērīgiem. Tādēļ iniciatīvas mērķis ir precizēt vai konkretizēt juridiskos principus, tiesības un pienākumus ES tiesiskajā regulējumā, kam būtu jāreglamentē šī joma, lai veidotu satvaru dalībvalstu rīcībai. Turklāt iniciatīvas mērķis ir arī veicināt atbilstību ES tiesību aktiem un mazināt regulējuma sadrumstalotību attiecībā uz īstermiņa īri, tostarp jautājumos, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību. To var paveikt tikai ar rīcību ES līmenī.

Priekšlikums balstītos uz ES Tiesas judikatūru attiecībā uz īstermiņa īri.

Turklāt, ņemot vērā strukturālo mājokļu trūkumu, Komisijas mērķis ir virzīt un informēt publiskās iestādes, lai attīstītu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu teritorijās, kurās ir īpaša spriedze. Tas radīs Eiropas pievienoto vērtību pašreizējiem centieniem, jo tiks izplatīta un paplašināta pierādījumos balstīta prakse un risinājumi.

Abos gadījumos tiek ievērots subsidiaritātes princips un nodrošināta ES pievienotā vērtība.

B. Mērķi un politikas risinājumu varianti

Ar iniciatīvu būtu jāizveido saskaņots, datos balstīts, skaidrs un paredzams ES (tiesiskais) regulējums, lai ļautu publiskajām iestādēm apzināt teritorijas, kurās pastāv spriedze mājokļu jautājuma jomā, un ļautu tām veikt pasākumus cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājuma aizsargāšanai un veicināšanai šajās teritorijās, tostarp mērķtiecīgi un samērīgi rīkoties, lai pārvaldītu īstermiņa īres iespējamo negatīvo ietekmi.

Tas nodrošinās lielāku juridisko saskaņotību vienotajā tirgū īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējiem, kā arī valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritāti un proporcionalitāti. Tas arī samazinās administratīvo slogu publiskajām iestādēm saistībā ar īstermiņa īres ierobežojumu saderību ar ES tiesību aktiem par pakalpojumiem.

Vienlaikus, lai palielinātu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu šajās teritorijās, ir vajadzīgi pasākumi, kas īpaši pielāgoti vietējām īpatnībām, lai ilgtspējīgā veidā veicinātu jaunu dzīvojamo vienību attīstību (piemēram, izmantojot jaunu ēku būvniecību, degradētu teritoriju attīstību) un arī labāk izmantotu esošo ēku fondu (piemēram, veicot pārprofilēšanu un renovāciju, blīvuma palielināšanu, brīvo mājokļu un brīvdienu māju labāku izmantošanu un tādas spekulatīvas prakses novēršanu, kas samazina mājokļu pieejamību ilgtermiņa izmantošanai). Svarīgs šo mērķu sasniegšanas veicinātājs var būt attiecīgo administratīvo procedūru, piemēram, plānošanas un atļauju piešķiršanas, paātrināšana un vienkāršošana, jo īpaši teritorijās, kurās situācija ar mājokļiem ir saspringta.

Lai sasniegtu šos mērķus, šīs iniciatīvas vajadzībām tiek apsvērtas šādas jomas.

-Sociālekonomisko rādītāju apzināšana un izstrāde, lai palīdzētu noteikt, vai teritorijā ir saspringta situācija mājokļu jomā, pamatojoties uz publiski pieejamiem augstas kvalitātes datiem.

-ES darbības satvara nodrošināšana pasākumiem mājokļu krīzes risināšanai vietējā līmenī, pamatojoties uz judikatūru, precizējot juridiskos principus, tiesības un pienākumus, kam būtu jāreglamentē jebkādi īstermiņa īres ierobežojumi vienotajā tirgū. Šajā kontekstā uz pierādījumiem balstīts “proporcionalitātes tests” varētu palīdzēt valstu un reģionālajām iestādēm noteikt racionalizētu ierobežojumu kopumu, kas atbilst ES tiesību aktiem. Tas palielinās juridisko noteiktību un samazinās administratīvo slogu.

-Pienācīga patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšana izmitināšanas vietu īstermiņa īres jomā.

-Sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājuma pieauguma veicināšana, jo īpaši teritorijās, kurās ir spriedze mājokļu jomā, veicinot jaunu dzīvojamo vienību būvniecību un labāk izmantojot esošo ēku fondu, izpētot, kā ES var virzīt un atbalstīt šādus centienus, kā arī palīdzot samazināt ierobežojumus, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

Lai atbalstītu šo iniciatīvu, Komisija veicinās regulatīvo dialogu un pieredzes apmaiņu starp publiskajām iestādēm, platformām, īpašumu īpašniekiem un īrniekiem, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot Mājokļu aliansi un citas iniciatīvas.

Paredzamā ietekme

Turpmāka analīze par iniciatīvas paredzamo ietekmi uz mājokļu tirgiem un galvenajām ieinteresētajām personām tiks veikta ietekmes novērtējumā.

Turpmākā pārraudzība

Dalībvalstis tiek mudinātas regulāri pārraudzīt datus par mājokļu pieejamību cenas ziņā to teritorijā. Iniciatīvā nav paredzēta jauna pārraudzības sistēma ES līmenī.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Lai palīdzētu sagatavot šo iniciatīvu un Komisijai nodrošinātu priekšlikumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tiks veikts ietekmes novērtējums.

Novērtējums balstīsies uz pierādījumiem, kas apkopoti Komisijas dienestu darba dokumentā “Mājokļu krīzes izprašana”, kā arī uz pētījumiem par tūrismu un vietējo apdzīvojamību (JRC), mājokļu pieprasījuma pieaugumu (JRC), mājokļu tirgus norisēm (ECFIN ĢD), īstermiņa īres pieaugumu (Eurostat), Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas mājokļu krīzes risināšanai ES (HOUS) un Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) padziļinātu pētījumu par īstermiņa īri.

Apspriešanas stratēģija

Papildus šim uzaicinājumam iesniegt atsauksmes Komisija 2026. gada pirmajā ceturksnī organizēs mērķorientētu apspriešanos. Tā ietvers mērķorientētas anketas un darbseminārus ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tas ļaus efektīvi apkopot speciālās zināšanas un pārbaudīt politikas risinājumus.

Mājokļu jautājumi, tostarp īstermiņa īre, jau tika aplūkoti plašajā sabiedriskajā apspriešanā, ko Komisija 2025. gadā veica, sagatavojot Eiropas plānu cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un kurā tika saņemtas vairāk nekā 13 300 atbildes.

Komisija ir arī apkopojusi informāciju no Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas mājokļu krīzes risināšanai ES, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes, Eiropas Reģionu komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un ES reģionu, pilsētu un pašvaldību pārstāvjiem. Komisija arī turpinās izmantot Mājokļu konsultatīvās padomes neatkarīgos ieteikumus.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanas mērķis ir apkopot atziņas un atsauksmes no valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citām ieinteresētajām personām, uz kurām iniciatīva attiecas visvairāk. Tas minētajiem respondentiem dos iespēju palīdzēt Komisijai novērtēt, kā iespējamie leģislatīvie vai neleģislatīvie pasākumi Eiropas līmenī var radīt pievienoto vērtību cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājuma palielināšanā.

Mērķauditorija

Mērķauditorija, kas varētu būt ieinteresēta šajā iniciatīvā, ir valsts, reģionālās un vietējās iestādes dalībvalstīs, kā arī citas galvenās ieinteresētās personas, piemēram, īpašnieku un īrnieku organizācijas, īstermiņa īres platformas, tūrisma un patērētāju apvienības, pilsētplānotāji, publisko, kooperatīvo un sociālo mājokļu nodrošinātāji, arhitektūras, būvniecības un renovācijas nozares profesionāļi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātpersonas.