UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas turpmāko likumdošanas darbu, lai tās varētu paust atsauksmes par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo variantu paredzamo ietekmi.

Iniciatīvas nosaukums

Tiesiskais satvars iespējamai starptautisko kredītu izmantošanai nolūkā sasniegt 2040. gada ES klimata mērķrādītāju saskaņā ar Eiropas Klimata aktu

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

CLIMA ĢD A2 nodaļa (Prognozēšana, ekonomiskā analīze un modelēšana) un darba grupa (Starptautiskā oglekļa cenas noteikšana un tirgu diplomātija)

Paredzamais iniciatīvas veids

Tiesiskais satvars

Orientējošais laiks

2026. g. 4. cet.

Papildinformācija

Eiropas Klimata akts. Klimatrīcība (Eiropas Komisija)

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Komisija ir ierosinājusi Eiropas Klimata aktu (2025/0524 COD) grozīt attiecībā uz starpposma mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni līdz 2040. gadam samazināt par 90 %, nosakot vairākas elastības iespējas pēc 2030. gada piemērojamās rīcībpolitikas arhitektūras izstrādei, cita starpā iespēju no 2036. līdz 2040. gadam saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu ierobežoti izmantot kvalitatīvus starptautiskos kredītus, lai papildinātu iekšējo rīcību ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. ES likumdevēji ir panākuši provizorisku vienošanos par grozījumu, kas stāsies spēkā pēc tam, kad to būs oficiāli pieņēmis gan Eiropas Parlaments, gan Padome. Grozījums prasa, lai Komisija no 2036. gada atspoguļotu pienācīgu devumu 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā, ieviešot kvalitatīvus starptautiskos kredītus līdz 5 % apmērā no 1990. gada ES neto emisijām, un paredz iespējamu izmēģinājuma periodu no 2031. līdz 2035. gadam ar mērķi izveidot kvalitatīvu augstas integritātes starptautisko kredītu tirgu.

Starptautisko kredītu nozīmes novērtējums ir saistīts ar citām iniciatīvām. Pirmkārt, tas ir saistīts ar plašāku nacionālo mērķrādītāju un elastības iespēju izskatīšanu ES klimata rīcībpolitikas satvarā laikam pēc 2030. gada, tostarp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, Kopīgo centienu regulas un Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas izskatīšanu. Otrkārt, tas ir saistīts ar Enerģētikas savienības un klimatrīcības pārvaldības regulas izskatīšanu; minētā regula ietver ziņošanas, monitoringa un plānošanas prasības, kas saistītas ar nacionālajiem klimata un enerģētikas mērķrādītājiem. Iespējams, ka kādi elementi vēlāk tiks pārvietoti un integrēti citās iniciatīvās.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Šajā iniciatīvā tiks pētīts, kā grozītos Eiropas Klimata akta noteikumus par iespējamo starptautisko kredītu izmantošanu 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai īstenot. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ar visu ekonomikas nozaru un teritoriju centieniem būs jāpārveido ES ekonomika, kā arī jāpalielina piesaistījumi. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, vienlaikus gādājot par konkurētspēju, neatkarību un taisnīgu pārkārtošanos, ES ir jāturpina vērienīgs un izmaksefektīvs dekarbonizācijas ceļš. Lai piesaistītu investīcijas, kas vajadzīgas klimatneitralitātes sasniegšanai ar konkurētspējīgām nozarēm, tehnoloģijām un darbvietām, šim ceļam un ES pasākumiem pēc 2030. gada ir jānodrošina noteiktība un izmaksefektivitāte.

Lai palīdzētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, ES ir jāieņem globāli vadoša loma un sadarbībā ar partneriem visā pasaulē jāiestājas par vērienīgu globālu klimatrīcību nolūkā panākt, ka, rīkojoties ilgtspējīgas attīstības garā, joprojām izdotos nepieļaut, ka sasilšana pārsniegtu 1,5 grādus. Ja 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanu veicinātu, ierobežoti izmantojot kvalitatīvus starptautiskos kredītus, šos globālos centienus varētu atbalstīt Eiropas Savienībai izmaksefektīvākā veidā, vienlaikus aizsargājot tās konkurētspēju un tiecoties ieņemt tehnoloģiskas līderpozīcijas. Lai rezultatīvi un reāli mīkstinātu globālās klimata pārmaiņas, ir būtiski gādāt par starptautisko kredītu vidisko integritāti un kvalitāti. Ar šo iniciatīvu tiks ieviesti noteikumi par starptautiskajiem kredītiem, kas noteikti grozītajā Eiropas Klimata aktā. Mērķis ir to darīt tā, lai ES nostādītu uz visefektīvākā ceļa uz neto nulles emisijām ES līdz 2050. gadam un negatīvām emisijām pēc tam, vienlaikus nodrošinot pārticīgu ekonomisko pārkārtošanos ES un atbalstot vērienīgu rīcību partnervalstīs.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 1. punkts. Šīs iniciatīvas mērķis ir īstenot noteikumus, kas izklāstīti grozītajā Eiropas Klimata aktā (Regulā (ES) 2021/1119).

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, kuras risināšanā koordinētai ES rīcībai ir jāpapildina un jāpastiprina valsts un vietējā līmeņa rīcība. Koordinācija ES līmenī spēcina klimatrīcību, un ES rīcība šajā jomā balstās uz subsidiaritātes principu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantam. ES kopš 1992. gada strādā pie kopīgu risinājumu izstrādes un cenšas panākt globālu vienošanos par cīņu pret klimata pārmaiņām.

ES rīcība ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts ES mēroga 2040. gada klimata mērķrādītājs, proti, siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājums par 90 %, cita starpā — pienācīgi izmantojot kvalitatīvus starptautiskos kredītus. Pienācīgas starptautisko kredītu izmantošanas noteikumu īstenošana ietekmēs visu ES ekonomiku. Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izvairītos no sadrumstalotības un izveidotu saskanīgus, konsekventus un stingrus ES mēroga noteikumus par starptautisko kredītu izcelsmi, kvalitāti, iegādi un izmantošanu, kā nosaka Eiropas Klimata akts, ir vajadzīga ES rīcība. Īstenošana ES līmenī nodrošinās arī apjomradītus ietaupījumus un citus ieguvumus. Koordinēta rīcība klimata jomā ES līmenī ir ļoti svarīga arī starptautiskajai klimatrīcībai ES klimata diplomātijas kontekstā. Lai ar kādu mehānismu starptautiskie kredīti tiks integrēti ES klimata satvarā, šā mehānisma klimatisko integritāti un ekonomisko efektivitāti būtu vieglāk panākt, nosakot skaidrus un kodificētus kopīgus mērķus un procedūras ES līmenī.

B. Mērķi un politisko risinājumu varianti

Galvenais mērķis ir īstenot noteikumus par starptautisko kredītu izmantošanu virzībai uz ES 2040. gada klimata mērķrādītāju, proti, neto emisiju samazinājumu par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā neatņemamu daļu no klimata rīcībpolitikas satvara laikam pēc 2030. gada. Tas būtu jādara gan vērienīgi, gan izmaksefektīvi un atbilstoši Parīzes nolīguma noteikumiem, kā arī saskanīgi ar ES virzību uz klimatneitralitāti un negatīvām emisijām pēc tam. Mērķis ir, liekot lietā starptautiskā oglekļa tirgus potenciālu, panākt lielāku emisiju samazinājumu par optimizētām izmaksām un ar lielākiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem ES un tās partneriem, tā gādājot par klimata mērķu sasniegšanu un strādājot pie Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas.

Attiecībā uz kvalitatīvu starptautisko oglekļa kredītu iegādes satvara izstrādi un to izmantošanu ES 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai saskaņā ar ES klimata satvaru laikam pēc 2030. gada tiks novērtēti vairāki rīcībpolitikas varianti. Tie risinās vairākus svarīgus jautājumus, proti, kā nodrošināt, ka ES iegādātie kredīti atbilst Parīzes nolīgumā prasītajam kvalitātes līmenim; kā kredītu iegādi un izmantošanu plānot tā, lai vislabāk sasniegtu ES klimata rīcībpolitikas un citu rīcībpolitiku mērķus (tas attiecīgi ietekmēs kredītu veidu — nozare, tehnoloģija, emisiju samazinājumi, tehniskie piesaistījumi, zemesatkarīgie piesaistījumi utt. — un izcelsmi), kā kredītu iegādi finansēt un kā starptautiskos kredītus integrēt rīcībpolitikas satvarā laikam pēc 2030. gada, vienlaikus nodrošinot ES un starptautiskās klimatrīcības integritāti.

C. Paredzamā ietekme

Paredzamā ekonomiskā ietekme

Nesenajos Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumos, arī 2024. gadā publicētajā ietekmes novērtējumā par 2040. gada klimata mērķrādītāju (SWD(2024) 63 final), ir uzsvērts, ka, lai gan pārejai uz klimatneitralitāti vajadzīgo pasākumu kopējā ietekme uz IKP, visticamāk, būs ierobežota, ir jārīkojas vērienīgi, lai izvairītos no ievērojamām bezdarbības izmaksām, kas IKP samazinātu. Tajā arī konstatēts, ka pārkārtošanās pārveidos ES ekonomiku un ka būs būtiski jāmaina ražošanas procesi un patēriņa modeļi. Paredzams, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasīs ievērojami palielināt uzņēmumu, mājsaimniecību un publiskā sektora investīcijas, kā arī pārdalīt kapitālu starp nozarēm vai tehnoloģijām.

Makroekonomiskā ietekme, ko atstās starptautisko kredītu integrēšana ES klimatiskajā arhitektūrā Eiropas Klimata aktā noteiktajos apjomos, ekonomiskās izlaides līmenī, visticamāk, būs salīdzinoši ierobežota, bet atkarībā no izraudzītā rīcībpolitikas varianta potenciāli lielāka var būt ietekme uz konkrētām nozarēm vai reģioniem.

Starptautisko kredītu iegādes un izmantošanas modeļa izvēle ietekmēs investīciju līmeni un darbības dažādās nozarēs. Starptautisko kredītu izmantošanas ekonomiskā ietekme tiks novērtēta, lai to varētu salīdzināt ar līdzvērtīgas iekšējās rīcības ietekmi un lai varētu pieņemt lēmumus, kas nodrošinātu, ka starptautisko kredītu izmantošanas izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas būtu vajadzīgas, lai neto emisijas Eiropas Savienībā līdz 2040. gadam par 90 % samazinātu ar iekšējiem pasākumiem.

Paredzamā sociālā ietekme

Lai līdz 2050. gadam izdotos panākt klimatneitralitāti, ir svarīgi, lai pārkārtošanās būtu taisnīga. Attiecībā uz ES tiks novērtēts, kāda ietekme ir tendencēm un kāda distributīvā ietekme būs pēc 2030. gada paredzētajiem pasākumiem un starptautisko kredītu izmantošanai 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā. Tiks ņemts vērā arī tas, kādu ietekmi ES starptautisko kredītu iegāde atstās uz ilgtspējīgu attīstību trešās valstīs. Kā minēts iepriekš, šī iniciatīva ir daļa no plašāka pasākumu kopuma klimata un enerģētikas rīcībpolitikas satvarā laikam pēc 2030. gada.

Paredzamā ietekme uz vidi

Šīs iniciatīvas galvenais vidiskais mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, cita starpā stiprinot ES globāli vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir jāņem vērā arī līdzieguvumi, sinerģija un iespējamie kompromisi attiecībā uz gaisa piesārņojumu, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu, resursefektivitāti, bioekonomiku, aprites ekonomiku un biodaudzveidību.

Eiropas Klimata akts skaidri nosaka, ka starptautiskajiem kredītiem būtu jānāk no ticamām un transformatīvām darbībām un jāatbalsta trešās valstis ar neto emisiju samazināšanas trajektorijām, kas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus sekmējot un atbalstot tādu piegādes ķēžu izveidi, kas vajadzīgas pārejai uz neto nulles emisijām. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu ES ar attiecīgajām trešām valstīm būtu jāvienojas par klimata pārmaiņu mitigācijas ieguvumu sadali. Novērtējumā tiks izskatīti arī dažādu kategoriju starptautisko kredītu pastāvības un apvērses riski. 

Ietekmes novērtējumā tiks sīki aplūkota dažādu pieejamo variantu ietekme uz ES klimatiskajiem mērķiem, kā arī cita iespējamā ietekme uz vidi un nestie ieguvumi, kā arī to saskanība ar iepriekš izklāstītajām prasībām.

Paredzamā ietekme uz pamattiesībām un līdztiesību

Šī iniciatīva ir saskaņā ar Pamattiesību hartas 37. pantu, kas nosaka: “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Nekāda relevanta ietekme uz citām pamattiesībām nav paredzama.

D. Labāka regulējuma instrumenti

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums šīs iniciatīvas vajadzībām tiks publicēts 2026. gada 4. ceturksnī.

Ietekmes novērtējumā tiks ņemta vērā dažādo kredītu iegādes un izmantošanas iespēju ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme un to lietderība, cita starpā šādos aspektos: līdzsvars starp iekšējo un starptautisko klimatrīcību, kredītu integritāte un standarti, vidiskā un sociālā ilgtspēja, ietekme uz investīcijām, tirdzniecību, ES drošību un neatkarību un ietekme uz inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju, ekonomisko attīstību un klimata pārmaiņu mīkstināšanu partnervalstīs.

Apspriešanas stratēģija

Komisija apkopos galveno ieinteresēto personu viedokļus 12 nedēļu sabiedriskajā apspriešanā, kas sākta vienlaikus ar šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Šie viedokļi tiks iekļauti ietekmes novērtējumā par starptautisko kredītu izmantošanu 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanai.

·Sabiedriskā apspriešana tiks organizēta kā anketa, kurai respondenti var pievienot nostājas dokumentus.

·Sabiedriskā apspriešana būs piekļūstama Komisijas centrālajā sabiedriskās apspriešanas portālā “Izsakiet viedokli” un CLIMA ĢD vietnē.

·Tiks izskatīti arī ieinteresēto personu dokumenti, kas nav portālā iesniegtie nostājas dokumenti, piemēram, rīcībpolitikas kopsavilkumi vai ceļveži. 

·Sabiedriskā apspriešana noritēs visās 24 oficiālajās ES valodās. 

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks izmantoti ietekmes novērtējumā. Astoņās nedēļās pēc sabiedriskās apspriešanas beigām apspriešanas lapā tiks publicēts faktu kopsavilkuma ziņojums. Ietekmes novērtējuma ziņojumam tiks pievienots sinopses ziņojums, kurā būs apkopoti visi apspriešanas rezultāti.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma politiku, kas paredz iniciatīvas izstrādāt, balstoties uz labākajām pieejamajām zināšanām, Komisija aicina zinātniekus, akadēmiskas organizācijas, akadēmiskas biedrības un zinātniskas apvienības, kas specializējas klimata pārmaiņu mīkstināšanas stratēģiju analīzē, oglekļa tirgos un kredītos un klimata pārmaiņu ietekmes analīzē, iesniegt relevantus publicētus un publicēšanai sagatavotus zinātniskos pētījumus, analīzes un datus. Esam īpaši ieinteresēti materiālos, kuros apkopotas pašreizējās zināšanas attiecīgajās jomās.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Sabiedriskā apspriešana dos iespēju no ieinteresētajām personām ievākt pierādījumus un atsauksmes par to, kā kvalitatīvu starptautisko oglekļa kredītu izmantošana ierobežota apmērā — līdz 5 % — vislabāk atbalstītu 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanu, nodrošinot elastību un efektivitāti 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Tā sagādās vērtīgus pierādījumus, ko Komisija izmantos, vērtējot, kādu satvaru izstrādāt kredītu iegādei un izmantošanai 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanas vajadzībām, un palīdzēs ietekmes novērtējumā izanalizēt pieejamos variantus.

Šī iniciatīva ir saistīta ar citām iniciatīvām, par kurām Komisija pašlaik apspriežas ar sabiedrību. To vidū ir plašāka nacionālo mērķrādītāju un elastības iespēju izskatīšana ES klimata rīcībpolitikas satvarā laikam pēc 2030. gada (tur ietilpst Kopīgo centienu regulas un Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas izskatīšana) un Pārvaldības regulas izskatīšana, kas ietver ar nacionālajiem mērķrādītājiem saistīto ziņošanas, monitoringa un plānošanas prasību izskatīšanu.

Mērķauditorija

Sabiedriskā apspriešana ir domāta plašai sabiedrībai un ieinteresētajām personām, kuras ES starptautisko kredītu izmantošana varētu ietekmēt un/vai interesēt tiešāk, piemēram, valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, finanšu iestādēm un kreditēšanas aģentūrām, attiecīgajām rūpniecības nozarēm un saistītajām apvienībām, projektu izstrādātājiem, sociālajiem partneriem, patērētājiem un profesionālajām organizācijām, NVO, pētnieciskajām un akadēmiskajām iestādēm un publiskā iepirkuma iestādēm.