UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)

Iniciatīvas nosaukums	Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2025.–2030. gadam
Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa	Tiesiskuma un patērētāju ĢD. A1 nodaļa. Digitālā pārkārtošanās un tiesiskā apmācība
Paredzamais iniciatīvas veids	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
Orientējošais laiks	2025. gada 4. cet.
Papildu informācija	1.Vietne “EUROPA”: Tiesu sistēmas darbinieku apmācība – Eiropas Komisija 2.E-tiesiskuma portāls: ES tiesiskās apmācības politika \| Eiropas e-tiesiskuma portāls 3.About the Platform \| European Training Platform
Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Komisāram Maiklam Makgrātam pilnvarojuma vēstulē tika uzdots izstrādāt stratēģiju par digitālo tehnoloģiju, t. sk. mākslīgā intelekta, izmantošanu, lai uzlabotu ES civiltiesību un krimināltiesību sistēmu efektivitāti, noturību un drošību. Tas atbilst Komisijas prioritātēm – padarīt Eiropas Savienību konkurētspējīgāku, uz izaugsmi orientētāku un digitālāku.

Jaunā tiesiskās apmācības stratēģija 2025.–2030. gadam tiks pieņemta kā tiesību aktu kopums paralēli ar tieslietu sistēmu digitalizācijas stratēģiju 1 , lai nodrošinātu, ka tieslietu speciālisti apgūst digitālās prasmes un zināšanas, kas ļautu viņiem sekot līdzi šīm tendencēm. Digitalizācijas regulā 2023/2844 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpiedāvā tieslietu speciālistiem nepieciešamā apmācība, un Komisijai ir noteikts pienākums nodrošināt, ka šī apmācība ir viena no apmācības prioritātēm, ko atbalsta ar attiecīgajām ES finanšu programmām. Padome nesen uzsvēra, cik svarīga ir tiesiskā apmācība par digitālajiem rīkiem un MI tieslietu jomā. Tā ir atbalstījusi tieslietu speciālistu apmācību, lai nodrošinātu ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu civiltiesību un krimināltiesību, un pamattiesību jomā.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Efektīvas tiesu sistēmas veicina izaugsmi, uzlabojot ES ekonomikas konkurētspēju. Uzņēmumi un rūpnieki drīzāk investē valstīs ar efektīvām tiesu sistēmām. Covid-19 krīze parādīja, ka ir ļoti svarīgi digitalizētas tiesu sistēmas padarīt noturīgākas visā ES un paātrināt valstu reformas, lai informācijas apmaiņa notiku digitāli un visi varētu arī turpmāk viegli piekļūt tiesību aizsardzības sistēmai.

2024. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka, lai gan dalībvalstis jau izmanto digitālos risinājumus dažādos kontekstos un dažādā mērā, joprojām ir iespējami ievērojami uzlabojumi. Tajā pašā laikā tiesiskā apmācība par digitalizāciju neatbilst paātrinātajai pārejai uz tieslietu sistēmu digitalizāciju. Komisijas 2024. gada ziņojumā par tiesisko apmācību tika konstatēts, ka 2023. gadā tikai 2,5 % no tālākizglītības pasākumiem koncentrējās uz digitalizāciju. Tieslietu speciālisti uzskata, ka apmācība digitalizācijas jomā ir viena no viņu visakūtākajām mācību vajadzībām. Daudzi uzsver: lai spētu efektīvi izmantot konkrētus digitālos rīkus, vispirms ir jāiziet IT pamatapmācība. Lielā interese par MI lietotnēm juridiskajā kontekstā pierāda vajadzību pēc mērķtiecīgas apmācības šajā mainīgajā jomā. Turklāt videokonferences un tiesas sēdes tiešsaistē rada dažādas problēmas, sākot ar tehniskām grūtībām un procesuālo tiesību un pamattiesību aizsardzību digitālajā vidē un beidzot ar efektīvu tiesvedības vadīšanu tiešsaistē.

Tiesiskās apmācības izvērtēšanas provizoriskie rezultāti pēdējo četru gadu laikā liecina, ka tiesiskajai apmācībai pieejamos līdzekļus un budžetu varētu labāk koordinēt, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Būtu sekmīgāk jāizmanto dažādu ES fondu un valstu budžetu sinerģija un labāk jāsaskaņo apmācības saturs. Lai nodrošinātu ES finansētās tiesiskās apmācības ilgtermiņa ietekmi, ir arī jāpielāgo apmācības un novērtēšanas metodes.

Papildus digitalizācijai tiesiskā apmācība palīdz īstenot citas ES stratēģiskās prioritātes. Tai ir būtiska nozīme tiesnešu un prokuroru, tiesu un prokuratūras darbinieku, tiesu izpildītāju, notāru, cietumu un probācijas darbinieku un juristu apmācībā.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Tiesiskā apmācība ir valstu kompetencē, taču ES atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību civillietās un krimināllietās tiesu iestāžu sadarbības nolūkā ES (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 81. panta 2. punkta h) apakšpunkts un 82. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Tiesiskās apmācības stratēģija ir vispiemērotākais instruments, lai nodrošinātu vienotu un precīzu ES acquis piemērošanu, aptverot ES tiesību aktus civiltiesību, krimināltiesību un sabiedrību tiesību jomā un ņemot vērā ES politiskās prioritātes.

Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija arī tiks izstrādāta tā, lai saskaņotu valstu un ES tiesiskās apmācības centienus un risinātu kopīgas prioritāras mācību vajadzības, ko apzinājuši tieslietu speciālisti visās dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Pašlaik 80 % ES tiesību apmācības tiek finansēti no valstu līdzekļiem, taču tā joprojām ir sadrumstalota un neizmanto sinerģijas iespējas. Labāka koordinācija ar tiesiskās apmācības stratēģijas palīdzību ļautu dalībvalstīm maksimāli palielināt un padziļināt apmācības ietekmi, optimizēt valstu budžetus, izmantojot ES finansētas programmas, un uzlabot digitālo un pārrobežu tiesu iestāžu sadarbību. Jo īpaši koordinētāka apmācība par ES tiesību aktu īstenošanu digitalizācijas un digitālā tiesiskuma jomā dotu lielākas iespējas tieslietu speciālistiem un veicinātu vienotāku, kvalificētāku un efektīvāku Eiropas tiesiskuma telpu, kura nāktu par labu privātpersonām, uzņēmumiem un ekonomikas izaugsmei.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Tiesiskās apmācības stratēģija, visticamāk, i) koncentrēsies uz tieslietu sistēmu digitalizāciju, lai palīdzētu īstenot Digitalizācijas regulu 2023/2844; ii) nodrošinās labvēlīgu vidi tiesu sistēmas digitalizācijas stratēģijai; iii) nodrošinās tieslietu speciālistiem nepieciešamās spējas, kas ļaus tikt galā ar tiesu sistēmu, kā arī ekonomikas un sabiedrības, digitālo pārveidi. Turklāt saskaņā ar ES stratēģiskajām prioritātēm arī turpmāk tiks atbalstīta apmācība par spēkā esošajiem ES acquis.

Tiesiskās apmācības stratēģijai būtu jākoncentrējas uz trim mērķiem.

1Nodrošināt tieslietu speciālistiem prasmes, kas vajadzīgas, lai tiesvedībā efektīvi izmantotu digitālos rīkus un infrastruktūru (tostarp MI tehnoloģiju).

2Nodrošināt tieslietu speciālistiem zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai pareizi piemērotu ES tiesību aktus, kuri reglamentē dažādus digitālās ekonomikas un sabiedrības aspektus. Apmācībā būtu arī jāliek uzsvars uz konkrētiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (piemēram, datu aizsardzības prasības, pamattiesības un procesuālās tiesības), kas saistīti ar digitālo un MI rīku izmantošanu (tostarp tiesvedībā).

3Palielināt tieslietu speciālistu informētību par digitalizācijas un MI tehnoloģiju priekšrocībām un ierobežojumiem tiesvedībā (tostarp iespēju izplatīt jaunus tiesvedības veidus, piemēram, kolektīvās prasības).

Mācību metodes būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu sniegtās apmācības ilgtermiņa ietekmi. Lai palīdzētu speciālistiem pielāgoties digitālajām darbplūsmām un apgūt jaunu praksi, ir vajadzīga praktiska apmācības metodika (tostarp tiesu procesa izspēle). Apmācības piedāvājumos jāņem vērā arī atšķirības tieslietu speciālistu digitālo prasmju un zināšanu līmenī.

Lai maksimāli palielinātu pieejamo budžetu ietekmi un radītu sinerģiju, ir labāk jākoordinē pieejamie mācību kursi, ko finansē no dažādiem avotiem. Tam būtu nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm un valstu mācību iestādēm un organizācijām, jo aptuveni 80 % ES tiesību apmācības tiek finansēti no valstu mācību budžetiem. Rezultātu optimizācijai varētu izmantot esošos kanālus un tīklus (piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu).

Paredzamā ietekme

Tieslietu speciālistu digitālo spēju pilnveidošana varētu ātri mazināt administratīvo slogu tiesvedībā, tādējādi ietaupot izmaksas un laiku un ļaujot tieslietu speciālistiem vairāk koncentrēties uz saviem pamatpienākumiem. Praksē lietas varētu ātrāk izskatīt, uzraudzīt, virzīt uz priekšu un pabeigt. Rutīnas darbus var deleģēt mākslīgajam intelektam, ciktāl tas ir saderīgi ar attiecīgās personas tiesībām. Zināmos apstākļos var izmantot videokonferences (nevis tiesas sēdes klātienē), tādējādi veicinot tiesu iestāžu pieejamību un samazinot ar ceļošanu saistītās izmaksas un citus apgrūtinājumus (sevišķi pārrobežu lietās).

Tikai labi apmācīti tieslietu speciālisti var pilnā mērā un prasmīgi izmantot digitālos rīkus, lai gūtu no tiem labumu efektīvākas un vairāk uz kvalitāti vērstas lēmumu pieņemšanas veidā. Tādējādi tiesiskā apmācība digitālo prasmju un zināšanu jomā palīdz veidot tādu ekonomikas telpu, kas piesaista investīcijas, inovāciju, konkurētspējīgus uzņēmumus un izaugsmi, vienlaikus aizsargājot arī indivīdu un neaizsargātu personu tiesības.

Plašāk raugoties, tiesiskā apmācība uzlabos arī tieslietu speciālistu zināšanas par ES tiesību aktiem un nodrošinās to pareizu un vienādu piemērošanu visā Savienībā.

Turpmākā pārraudzība

Mācību projektus, ko finansē ar pasākumu dotācijām, uzrauga, izmantojot i) Komisijas veiktos galīgo rezultātu novērtējumus un ziņojumus; ii) projektu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes novērtējumus. Dotāciju saņēmējiem ir sistemātiski jāizvērtē savi mācību pasākumi.

Komisija katru gadu novērtē darbības dotāciju saņēmēju (t. i., Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla – EJTN) sniegumu salīdzinājumā ar pamatā esošo dotāciju nolīgumu prasībām. Dotāciju nolīgumos ir noteikts, ka EJTN ir jāizvērtē katrs mācību pasākums.

Komisija arī organizē tiešsaistes aptaujas, aicinot ES finansētas apmācības dalībniekus novērtēt apmeklēto apmācību kvalitāti un atbilstību.

Rezultāti un statistikas dati tiks publicēti e-tiesiskuma portāla tiesiskās apmācības infopanelī.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā iniciatīvas plaši stratēģisko raksturu, ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

Apspriešanas stratēģija

Attiecīgās ieinteresēto personu grupas, ar kurām notikusi apspriešanās, ietver tiesnešus, prokurorus, juristus, tiesu un prokuratūras darbiniekus, notārus, tiesu izpildītājus un to profesionālās organizācijas, apmācības sniedzējus valsts un ES līmenī, dalībvalstu tiesiskās apmācības struktūras, kas pārstāvētas EJTN, un plašu sabiedrību (tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas).

2024. gadā tika veikts tiesiskās apmācības rezultātu izvērtējums par 2021.–2024. gadu. Tas koncentrējās ne tikai uz trūkumu apzināšanu, bet arī uz nākotnes digitalizācijas vajadzībām. Rezultāti tiks izmantoti tiesiskās apmācības stratēģijas sagatavošanā un tiks publicēti kopā ar to.

Tiesiskās apmācības vajadzības (tostarp par digitalizāciju un metodiku) tika pētītas i) ekspertu grupā Eiropas tiesiskās apmācības jautājumos 2023. gadā; ii) ES ikgadējās konferencēs par apmācības vajadzībām ar ieinteresētajām personām 2023. un 2024. gadā; iii) izmantojot divpusējus informatīvus pasākumus ar ieinteresēto personu apvienībām; iv) izmantojot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes par tiesiskās apmācības rezultātiem 2021.–2024. gadā; v) prezidentvalsts Ungārijas un Komisijas rīkotajā 2024. gada novembra konferencē par MI un citām progresīvām tehnoloģijām tiesiskuma uzlabošanai. Apspriešanās ar ekspertu grupu notika vēlreiz 2025. gada aprīlī.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Šā uzaicinājuma iesniegt atsauksmes mērķis ir apzināt tieslietu speciālistu apmācības vajadzības, sevišķi attiecībā uz tieslietu sistēmu digitalizāciju. Būtu svarīgi apzināt apmācības vajadzības atsevišķās valstīs vai profesionālajās grupās, vai saistībā ar citiem konkrētiem tematiem, kurus tieslietu speciālisti uzskata par būtiskiem. Turklāt Komisija būtu ieinteresēta saņemt citus praktiskus vai konkrētus komentārus (piemēram, par tiesu iestāžu digitālās pārveides pieredzi; par mācību ietekmi uz spēkā esošo acquis piemērošanu tiesu iestāžu sadarbības jomā; par ES apmācības prioritāšu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs; par budžeta jautājumiem; par labu praksi; par efektīvām apmācības metodēm un formātiem; kā arī ierosinājumus par uzlabojumiem).

Rezultāti palīdzēs veidot Komisijas jauno tiesiskās apmācības stratēģiju 2025.–2030. gadam.

Mērķauditorija

Mērķauditorija ir plaša sabiedrība; privātpersonas; pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzņēmumu un nozaru pārstāvji; tieslietu speciālisti (piemēram, tiesneši, prokurori, juristi, tiesu un prokuratūras darbinieki, notāri, tiesu izpildītāji, cietumu un probācijas darbinieki) un viņu profesionālie tīkli; tiesiskās apmācības pakalpojumu sniedzēji un tiesiskās apmācības tīkli; valsts tiesiskās apmācības iestādes; dalībvalstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī to kompetentās iestādes un pārstāvji.