UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas turpmāko likumdošanas darbu, lai tās varētu paust atsauksmes par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo variantu paredzamo ietekmi.

Iniciatīvas nosaukums

Standartizācijas regula — pārskatīšana

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW) — H.3. nodaļa (Standartu politika)

Paredzamais iniciatīvas veids

Standartizācijas regulas pārskatīšanas priekšlikums

Orientējošais laiks

2026. gada otrais ceturksnis

Papildinformācija

Skatiet Standartizācijas politiku

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Komisija ir ziņojusi, ka 2025. gada Eiropas Savienības Konkurētspējas kompass paredz Standartizācijas regulas pārskatīšanu, lai standartu noteikšanas procesus padarītu “ātrākus un pieejamākus, jo īpaši attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem”. 2022. gada Eiropas Savienības standartizācijas stratēģijā atzīts, ka ES konkurētspēja, tehnoloģiskā suverenitāte un spēja aizsargāt savas vērtības un intereses arvien vairāk balstās uz tās pienākuma noteikt globālus standartus.

Eiropas Savienības mērķi panākt noturīgu, videi draudzīgu un digitālu ekonomiku, kā arī tīras rūpniecības kursā 2025. gadam noteiktos mērķus nav iespējams īstenot, neizstrādājot Eiropas standartus. Eiropas Savienība ir arī apņēmusies vienkāršot dažādos procesus Eiropā un padarīt tos ātrākus, tādējādi samazinot administratīvo slogu un atvieglojot šo procesu īstenošanu vienotajā tirgū. Lai to panāktu, ir nepieciešams izstrādāt nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu, kas ļautu reaģēt uz tirgus un politikas vajadzībām un ātri izstrādāt saskaņotus standartus, vienlaikus nodrošinot visu Eiropas Savienības ieinteresēto personu iekļaušanu un līdzsvarotu dalību. Nesenajos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos uzsvērts, ka ir nepieciešams arī ieviest risinājumus, kas nodrošinātu pārredzamību un piekļuvi standartiem. Regula tiks pārskatīta saistībā ar jaunā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu; tā pamatā ir saskaņoti standarti, ko piemēro, īstenojot pamatprasības attiecībā uz Eiropas Savienības vienotajā tirgū laistajiem produktiem.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Saskaņotos standartus pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma izstrādā privātas Eiropas standartizācijas organizācijas un ieinteresētās personas. Standarti palīdz uzņēmumiem ievērot Eiropas Savienības tiesību aktus, un tiem ir būtiska nozīme uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanā. Kopīgi standarti nodrošina arī labāku sadarbspēju un apjomradītus ietaupījumus, kā arī veicina inovāciju. Izvērtējumā secināts, ka Regula (ES) Nr. 1025/2012 kopš tās pieņemšanas 2012. gadā ir uzlabojusi saskaņoto standartu izstrādi un izpildi. Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas, un ar tiesisko regulējumu ne vienmēr tiek apmierinātas mainīgās tirgus un politikas vajadzības.

Jo īpaši jāuzsver, ka standartu un galvenokārt jauno tehnoloģiju standartu noteikšanas process bieži vien ir garš un sarežģīts, ņemot vērā tehnoloģiju un inovācijas ciklu ātrās pārmaiņas, pieaugošo globālo konkurenci un arvien plašāku Eiropas Savienības tiesību aktu klāstu, kas balstās uz saskaņotajiem standartiem. Standartu izstrādes procesi nav pietiekami digitalizēti, un tādēļ iespējas paātrināt standartu izstrādi, pārskatīšanu un publicēšanu ir ierobežotas. Saskaņoto standartu projektu nepietiekama pielāgošana juridiskajām prasībām bieži rada kavēšanos. Tas savukārt rada šķēršļus to Eiropas Savienības juridisko prasību savlaicīgai īstenošanai, kuru pamatā ir standarti. Ja saskaņotie standarti nav savlaicīgi pieejami, uzņēmumiem rodas papildu izmaksas. Šādās situācijās pašreizējā regulējumā trūkst arī elastīguma, kas ļautu izmantot alternatīvas iespējas standartu vai specifikāciju ieguvei. Regula ļauj nosūtīt standartizācijas pieprasījumus tikai trim Eiropas standartizācijas organizācijām (un neļauj Komisijai nosūtīt pieprasījumus citām organizācijām, kas minētos standartus vai specifikācijas piegādātu ātrāk).

Vēl viens izaicinājums ir nodrošināt ieinteresēto personu līdzsvarotu dalību. Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, joprojām pastāv šķēršļi šo personu dalībai un trūkst resursu un stimulu, kas veicinātu Eiropas Savienības MVU, jaunuzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līdzdalību. Nepietiekami pārstāvētām organizācijām bieži trūkst informētības, prasmju un spēju efektīvi piedalīties gan Eiropas standartizācijas organizācijās, gan valstu standartizācijas struktūrās. Tas jo īpaši ir novērojams sarežģītās tehniskās nozarēs, piemēram, datu pārvaldības vai vidiskuma marķējuma jomā, kur darbam ar standartiem ir nepieciešamas specializētas zināšanas.

Judikatūra apliecina, ka saskaņotie standarti ir daļa no Eiropas Savienības tiesību aktiem un ka tiek piemērots gan pārredzamības, gan piekļūstamības princips. Pašreizējā regulējumā noteiktās prasības veicināt un atvieglot piekļuvi standartiem ir izrādījušās nepietiekamas. Tādēļ pieejamības un piekļūstamības nodrošināšana standartiem, jo īpaši to garantēšana publiskajām iestādēm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tieši izriet no tiesību aktu atbilstības un no godīgas konkurences. Turklāt, lai gan Eiropas Savienībai tradicionāli ir bijusi spēcīga ietekme starptautiskās standartizācijas darbībās, citas valstis un reģioni ir kļuvuši arvien prasīgāki, un tie standartus izmanto, lai savām nozarēm nodrošinātu konkurences priekšrocības. Lai Eiropas Savienība aizvien spētu aizsargāt savas vērtības, intereses un konkurētspēju, tai ir jāstiprina sava līderes pozīcija globālo standartu noteikšanā. Lai to panāktu, ir nepieciešams nākotnes prasībām atbilstošs Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz standartiem, kas arī ir šīs iniciatīvas mērķis.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Šī iniciatīva ietilpst politikas jomā, kurā Eiropas Savienībai ir kopīga kompetence ar dalībvalstīm. Šās rīcības juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants.

Kopējiem Eiropas standartiem, un jo īpaši saskaņotiem standartiem, ir ļoti svarīga nozīme vienotā tirgus darbībā. Eiropas standarti aizstāj valstu standartus, kas var radīt pretrunas un tehniskus šķēršļus vienotajam tirgum. Eiropas standarti vienkāršo preču un pakalpojumu tirdzniecību vienotajā tirgū, un ar tiem tiek atbalstīta Eiropas Savienības konkurētspēja pasaules mērogā. Standartu saskaņošanas izmaksas un sarežģītība, ja saskaņošana tiek veikta katrā dalībvalstī atsevišķi, apliecina praktisku nepieciešamību pēc koordinētas Eiropas Savienības rīcības.

B. Mērķi un politikas risinājumu varianti

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir: i) veicināt Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspēju, ii) stimulēt izaugsmi un inovāciju, iii) stiprināt vienoto tirgu un iv) palielināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti. Konkrētie mērķi ir šādi: i) paātrināt un vienkāršot standartu izstrādi, ii) veicināt iekļautību un līdzsvarotu ieinteresēto personu interešu pārstāvību, iii) uzlabot piekļuvi standartiem un iv) stiprināt Eiropas Savienības nozīmi un ietekmi starptautiskajā standartu noteikšanas procesā.

Pamatscenārijs paredz saglabāt pašreizējo regulējumu, vienlaikus ņemot vērā darbu, ko Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas veic, lai uzlabotu standartu noteikšanas procesus.

Regulā ir izskatīti iespējamie grozījumi, kuru mērķis ir paātrināt standartu izstrādi un uzlabot iekļautību, piemēram, vienkāršojot standartu noteikšanas procesus, nosakot skaidrus termiņus procedūras etapiem, uzlabojot uzraudzību un galvenos snieguma rādītājus, atbalstot dažādo ieinteresēto personu (jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU, mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu) līdzdalību, veicot digitalizēšanas pasākumus un uzlabojot standartizācijas vajadzību plānošanu un prognozēšanu (tehnoloģisko produktu aprites cikla agrīnākā posmā), vienlaikus (regulāri) pārskatot Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstu, kas iekļauts regulas I pielikumā.

Tiks pētītas arī citas iespējas, kā nodrošināt lielāku elastību un veicināt saskaņotu standartu un specifikāciju izstrādi, piemēram, veicot standartu iepirkumus, atlasot esošos standartus un specifikācijas (tādējādi paplašinot pašreizējās iespējas noteikt tehniskās specifikācijas arī ārpus publiskiem iepirkumiem un ārpus IKT nozares) vai tos izstrādājot iekšēji. Tiks apsvērti arī atvērtā pirmkoda īstenošanas risinājumi. Šie risinājumi var vai nu papildināt, vai aizstāt pašreizējos pasākumus, ar kuriem iegūst saskaņotus standartus un tehniskās specifikācijas. Lai nodrošinātu šā procesa efektīvu īstenošanu, pārskatīšanas procesā tiks ņemtas vērā pārvaldības un pārraudzības vajadzības.

Vienlaikus, lai uzlabotu piekļuvi, tiks apsvērtas iespējas, kā nodrošināt brīvu piekļuvi juridiski nozīmīgam saskaņoto standartu saturam.

Īstenojot visus šos risinājumus, prioritāte tiks piešķirta vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas iespējām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī tam, lai Eiropas Savienības MVU, jaunuzņēmumiem un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi standartu noteikšanas procesam, kā arī, lai panāktu, ka standartizācijas process atspoguļo šo uzņēmumu vajadzības, palielina to konkurētspēju un ļauj tiem efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā.

C. Paredzamā ietekme

Šīs iniciatīvas ietekme tiks detalizētāk novērtēta ietekmes novērtējuma laikā un salīdzināta ar pamatscenāriju. Paredzams, ka regulas grozījumi vienkāršos un paātrinās minētos procesus, uzlabos digitālo tehnoloģiju izmantošanu standartu izstrādes procesā, novērsīs šķēršļus visu ieinteresēto personu grupu (jo īpaši jaunuzņēmumu, MVU, mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu) līdzsvarotai dalībai un uzlabos piekļuvi juridiski nozīmīgam saskaņoto standartu saturam. Lielāka elastība saskaņoto standartu un specifikāciju ieguves procesā ļaus Komisijai izvēlēties ātruma un iekļautības ziņā optimālo standartu noteikšanas pieeju atkarībā no tehnoloģiju veida un tirgus un politikas vajadzībām. Paredzams, ka tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kad uzņēmumiem rodas izmaksas tādēļ, ka saskaņotie standarti kļūst pieejami novēloti. Turklāt paredzams, ka uzlabota pārvaldība stiprinās Eiropas Savienības kā globālu standartu noteicējas pozīciju.

Nodrošinot, ka standartu noteikšanas procesi kļūst ātrāki un iekļaujošāki, ar regulējumu būs iespējams labāk reaģēt uz inovācijām un ieinteresēto personu vajadzībām, kā arī saskaņot standartus, lai savlaicīgi atbalstītu Eiropas Savienības politikas izstrādes un likumdošanas prioritātes. Tādējādi arī tiks palielināta Eiropas Savienības ietekme uz starptautiskajiem standartu noteikšanas procesiem, veicinot Eiropas Savienības uzņēmumu, to vidū jaunuzņēmumu, MVU un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, globālo konkurētspēju. Saskaņoto standartu savlaicīgā pieejamība arī stiprinās vienoto tirgu un sniegs uzņēmumiem lielāku juridisko noteiktību.

Dažādo risinājumu izmaksas un ieguvumi tiks izpētīti un, kad vien iespējams, izteikti skaitliski. Ņemot vērā šīs iniciatīvas mērķi vienkāršot procesus, liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai apzinātu veidus, kā samazināt administratīvo slogu. Turklāt uzsvars tiks likts arī uz katras minētās iespējas konkurētspējas aspektu analīzi attiecībā uz MVU, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējās problēmas, ar kurām MVU saskaras, proti, izmaksas un grūtības, kas saistītas ar dalību standartu noteikšanas procesos.

Šai iniciatīvai būs arī ietekme uz sociālo jomu, jo tā uzlabos standartu noteikšanas procesus un rezultātus, kas ir pamatā galvenajiem ražojumu tiesību aktiem, kuri nodrošina ražojumu drošumu vienotajā tirgū. Ietekmes novērtējumā tiks aplūkots, kā ierosinātā pārskatīšana var veicināt Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz zaļu, digitālu un noturīgu pāreju. Šī iniciatīva, visticamāk, veicinās ANO ilgtspējīgas attīstības devītā mērķa (ražošana, inovācijas un infrastruktūra), kā arī sešpadsmitā mērķa (miers, taisnīgums, laba pārvaldība) sasniegšanu, ietekmējot ekonomikas attīstību un politikas iekļautību.

D. Labāka regulējuma instrumenti

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums tiek veikts, lai atbalstītu šīs iniciatīvas sagatavošanu, kā arī Komisijas lēmuma par Standartizācijas regulas pārskatīšanu īstenošanu. Tiks veikts pētījums, lai atbalstītu darbu pie ietekmes novērtējuma. Tā pamatā būs nesenais regulas izvērtējums.

Apspriešanas stratēģija

Apspriešanas procesa mērķis ir apkopot visus būtiskos pierādījumus un īpašās zināšanas par galvenajām problēmām un iespējām saistībā ar Standartizācijas regulas pārskatīšanu, kā arī par aplūkotajiem politikas risinājumiem un to ietekmi.

Sabiedriskā apspriešana tiks uzsākta atsevišķi no šā uzaicinājuma iesniegt atsauksmes, proti, 2025. gada trešajā ceturksnī, un tā būs pieejama portālā “Izsakiet viedokli”. Anketa būs pieejama visās 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās, un atbildes varēs iesniegt jebkurā no šīm valodām. Tās kopsavilkums tiks publicēts astoņas nedēļas pēc sabiedriskās apspriešanas beigām.

Ir plānotas arī mērķorientētas konsultācijas aptaujas, interviju un darbsemināru veidā. Lai noskaidrotu ieinteresēto personu viedokli, notiks apspriešanās arī ar saistītajām ekspertu grupām, piemēram, ar augsta līmeņa Eiropas standartizācijas forumu un ar daudzpusējo ieinteresēto personu platformu IKT standartizācijas jomā. Tiks apsekota reālā situācija, lai noskaidrotu praktiskā darba veicēju domas par to, kā vienkāršot un uzlabot standartu noteikšanas procesus.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanas mērķis ir apkopot būtiskos pierādījumus un īpašās zināšanas par galvenajām problēmām un iespējām saistībā ar Standartizācijas regulas pārskatīšanu un par apsvērtajiem politikas risinājumiem un to ietekmi.

Mērķauditorija

Galvenās ieinteresētās personas, kuru viedoklis tiks lūgts, ir uzņēmumi (to vidū MVU, mazie vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi), pilsoniskā sabiedrība, organizācijas, kas pārstāv vides, patērētāju un darba ņēmēju intereses, akadēmiskās aprindas, publiskās iestādes, Eiropas standartizācijas organizācijas, valstu standartizācijas iestādes un plašākā ekspertu kopiena. Īpaša uzmanība tiks pievērsta organizācijām, kas ir nepietiekami pārstāvētas standartu noteikšanas procesos, piemēram, jaunuzņēmumiem.