UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM
Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas turpmāko likumdošanas darbu, lai tās varētu paust atsauksmes par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo variantu paredzamo ietekmi.
Iniciatīvas nosaukums	Noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku labturība: ES tiesību aktu modernizēšana
Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa	Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts – G3 nodaļa "Dzīvnieku labturība:
Paredzamais iniciatīvas veids	Tiesību akta priekšlikums
Orientējošais laiks	2026. gada 4. ceturksnis
Papildinformācija	https://food.ec.europa.eu/animals/animal-welfare/eu-animal-welfare-legislation/animal-welfare-farm_lv https://food.ec.europa.eu/animals/animal-welfare/evaluations-and-impact-assessment/revision-animal-welfare-legislation_lv
Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Ar 2025. gada februāra Redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari Komisija paziņoja, ka padziļināti apmainīsies viedokļiem ar lauksaimniekiem, pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību. Pamatojoties uz to, Komisija plāno iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pārskatītu spēkā esošos ES tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā, tostarp apņemšanos pakāpeniski atteikties no sprostiem. Redzējumā arī norādīts, ka tā nodrošinās, lai turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos par dzīvnieku labturību tiktu piemēroti vienādi standarti produktiem, kas ražoti ES, un produktiem, kas importēti no trešām valstīm. Dzīvnieku labturības tiesību aktu mērķtiecīga pārskatīšana būs iespēja tos piemērot atbilstoši PTO noteikumiem un balstoties uz ietekmes novērtējumu.

Komisijas 2022. gadā veiktajā ES dzīvnieku labturības tiesību aktu atbilstības pārbaudē tika secināts, ka tie vairs neatbilst paredzētajam mērķim. Kā skaidri apliecināts Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Ārā no sprostiem”, kuru atbalstīja Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija 1 , tiesību akti vairs neatbilst sabiedrības un ētikas prasībām. 2021. gadā, reaģējot uz iniciatīvu “Ārā no sprostiem”, Komisija paziņoja par nodomu ierosināt tiesību aktus, lai pakāpeniski izbeigtu un aizliegtu konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku (dējējvistu, cūku, teļu, jaunvistu, vaislas broileru, vaislas dējējvistu, trušu, pīļu, zosu un paipalu) turēšanu sprostos. Pastāv arī ētiskas bažas par diennakti vecu vīriešu dzimuma cāļu sistemātisku nonāvēšanu, ko atspoguļo 2022. gada 17. oktobrī Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes debatēs par šo jautājumu notikusī diskusija. Šāda jaundzimušo cāļu nonāvēšanas prakse ir likusi pastiprināti uzraudzīt olu nozari.

Visa lauksaimniecības dzīvnieku nozarē ir jūtama interese par dzīvnieku labturības tiesību aktu modernizēšanu nolūkā labāk izmantot labturības rādītājus un nodrošināt strukturālo prasību elastību. Šāda pieeja vienkāršotu atbilstības ievērošanu un izpildi. Lauksaimniecības dzīvniekos ieinteresētās personas ir arī aicinājušas veikt atbalsta pasākumus, tostarp nodrošināt ES finansējumu un pagarināt pārejas periodus, kā arī piemērot ES dzīvnieku labturības noteikumus importam atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem.

Pašlaik piecās ES direktīvās par lauksaimniecības dzīvnieku labturību nav prasīts, lai importētie dzīvnieku izcelsmes produkti atbilstu ES dzīvnieku labturības standartiem vai līdzvērtīgiem standartiem. Tas iedzīvotāju vidū ir raisījis ētiska rakstura bažas, un to ir apstrīdējušas daudzas ieinteresētās personas.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Pašreizējie ES noteikumi ļauj turpināt izmantot norobežotas novietņu sistēmas dējējvistām, cūkām, teļiem, jaunvistām, vaislas broileriem, vaislas dējējvistām, trušiem, pīlēm, zosīm un paipalām. Šādas sistēmas būtiski ierobežo šo dzīvnieku dabisko uzvedību un pārvietošanos. Noteikumi ļauj arī sistemātiski nonāvēt diennakti vecus vīriešu dzimuma cāļus dējējvistu nozarē, kas raisa ētiska rakstura bažas. Turklāt daudzi ES tiesību akti dzīvnieku labturības jomā uzliek neskaidrus pienākumus. Tādējādi var rasties atšķirīgas interpretācijas, kā rezultātā dalībvalstis minētos tiesību aktus var piemērot atšķirīgi. Tas ir novedis pie atšķirībām izpildē visā ES un pie vienotā tirgus nevienmērīgas darbības. Turklāt pašlaik nav stabilu rādītāju attiecībā uz dzīvnieku labturības uzraudzību un uzlabošanu, un digitālo rīku sniegtās iespējas nav pilnībā izpētītas. ES noteikumu vispārējo ietekmi uz dzīvnieku labturību vēl vairāk vājina tas, ka tie neattiecas uz tādiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ko ES importē no trešām valstīm.

Sprosti neļauj dzīvniekiem izturēties dabiski, piemēram, baroties, socializēties un brīvi pārvietoties. Šīs norobežotās novietņu sistēmas rada hronisku stresu, sliktu veselību un vispārējas ciešanas. No tā izrietošā zemā labklājība rada nopietnas ētiska rakstura bažas un negatīvi ietekmē ekonomiku, mazinot patērētāju uzticēšanos. Kā liecina ES kvalitātes shēmu izstrāde, kas aptver augstākus dzīvnieku labturības standartus, piemēram, bioloģisko ražošanu vai alternatīvas lauksaimniecības metodes (piemēram, turēšanas kūtī un brīvās turēšanas sistēmas), pieaug sabiedrības pieprasījums pēc humānākas attieksmes pret dzīvniekiem. Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmēm, vairākas dalībvalstis ir ieviesušas stingrākus valsts noteikumus, atklājot ES tiesību aktu nepilnības un radot lauksaimniekiem un pārtikas uzņēmumiem visā vienotajā tirgū nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Pašreizējo noteikumu sarežģītība un pārklāšanās apgrūtina to piemērošanu, uzraudzību un izpildi.

Kā izklāstīts 2022. gadā veiktajā atbilstības pārbaudē, pašreizējā situācija ir izraisījusi būtiskus izkropļojumus vienotajā tirgū un novedusi pie lauksaimniecības dzīvnieku sliktas labturības ES.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Dzīvnieku labturības noteikumu saskaņošana ES līmenī nodrošina konsekventus standartus visās dalībvalstīs, novēršot tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci. Bez vienotas pieejas valstu tiesību akti joprojām ir sadrumstaloti, radot lauksaimniekiem un pārtikas uzņēmumiem nevienlīdzīgus nosacījumus.

Saskaņoti standarti un skaidri noteikumi atvieglo arī izpildi un atbilstības ievērošanu. ES mēroga satvars uzlabo pārskatatbildību un palīdz iestādēm sekot līdzi progresam. Integrējot dzīvnieku labturības rādītājus un digitālos rīkus, arī uzraudzība kļūst efektīvāka un pārredzamāka.

Lai aizsargātu patērētāju uzticēšanos, reaģētu uz iedzīvotāju vēlmēm un aizsargātu ES lauksaimniecības pārtikas nozares dzīvotspēju, ir svarīgi nodrošināt saskaņotākas prasības attiecībā uz importētiem un ES produktiem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pants.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Saskaņota ES pieeja ir būtiska ne tikai, lai standartizētu labturības nosacījumus vienotajā tirgū, bet arī lai racionalizētu izpildi, nodrošinot, ka visas dalībvalstis ievēro vienādus, stingrus standartus. Turklāt ES mēroga uzraudzības satvars atvieglotu dzīvnieku labturības rādītāju un digitālo rīku izmantošanu, kā rezultātā varētu īstenot efektīvāku uzraudzību un pārskatatbildību, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekiem lielāku elastību. Tajā pašā laikā atbilstīgu, samērīgu un reālistisku rādītāju izvēle varētu mazināt administratīvo slogu operatoriem un kompetentajām iestādēm. Ņemot vērā sabiedrības lielo pieprasījumu uzlabot dzīvnieku labturību, koordinēta ES reakcija arī novērstu valstu noteikumu turpmāku sadrumstalotību. Šāda vienotāka pieeja sniegtu praktiskus ieguvumus: tā veicinātu godīgāku konkurenci, samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu un attaisnotu iedzīvotāju cerības attiecīgajās nozarēs.

B. Mērķi un politisko risinājumu varianti

Šīs tiesību aktu pārskatīšanas galvenie mērķi ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz dzīvnieku labturības standartiem, modernizēt spēkā esošos noteikumus un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Ārā no sprostiem”. Šīs pārskatīšanas pamatā būs jaunākie zinātniskie pierādījumi, un tajā tiks ņemta vērā tiesību aktu sociālekonomiskā ietekme uz lauksaimniekiem un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, tostarp MVU un patērētājiem. Pārskatīšana arī nodrošinās atbalstu un atbilstošus, konkrētām sugām paredzētus pārejas periodus. Lai, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu, nezaudētu ES morālās vērtības, Komisija atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem izpētīs līdzvērtīgus dzīvnieku labturības ražošanas standartus importētiem produktiem.

Komisijas mērķis ir 2026. gadā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu pirmajām nozarēm. Pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un priekšizpētes, kas jāveic 2025. gadā, tā lems, kuras nozares iekļaut.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma konstatējumiem, iniciatīva var risināt ētiskas problēmas, kas izriet no diennakti vecu vīriešu dzimuma cāļu sistemātiskas nonāvēšanas. Iniciatīvas mērķis ir arī modernizēt ES tiesību aktus lauksaimniecības dzīvnieku labturības jomā, ieviešot uz iznākumiem balstītu labturības pieeju. Tā ietver skaidru dzīvnieku labturības rādītāju integrēšanu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzraudzībai un izpildei, tādējādi nodrošinot vienkāršošanu un samazinot administratīvo slogu.

Ietekmes novērtējumā tiks pētīts arī tas, kā modernizācija varētu operatoriem radīt vienkāršotu satvaru, racionalizējot tiem piemērojamos dzīvnieku labturības standartus, kas varētu samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu.

Vispārējais mērķis ir nodrošināt vienotu, dzīvnieku labturības augsta līmeņa aizsardzību, godīgu konkurenci lauksaimniekiem, mazāku administratīvo slogu un atbilstību ētikas prasībām un bažām par labāku izpildi. Apspriešanās gaitā un ietekmes novērtējuma posmā varētu apsvērt šādus galvenos risinājumus.

·Sprostu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana. Noteikt piemērotus pārejas periodus, lai pakāpeniski pārtrauktu sprostu izmantošanu, un tehniskās prasības sistēmām bez sprostiem. Nozares, ko, iespējams, jāņem vērā apspriedēs un ietekmes novērtējumā, ir dējējvistu, cūku, teļu, jaunvistu, vaislas broileru, vaislas dējējvistu, trušu, pīļu, zosu un paipalu nozares.

·Rādītāji un digitalizācija. Noteikt, kādus labturības rādītājus izmantot un kā tos mērīt. Izpētīt iespēju integrēt digitālos rīkus efektīvai, pārredzamai uzraudzībai un mazākam administratīvajam slogam. Nozares, ko, iespējams, jāņem vērā apspriedēs un ietekmes novērtējumā, ir mājputnu, cūku, liellopu un gaļas trušu nozares.

·Prasības importam. Noteikt, vai un kādā mērā dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importam būtu jāpiemēro līdzvērtīgi dzīvnieku labturības standarti. Tas attiecas uz spēkā esošajām ES dzīvnieku labturības prasībām un visām jaunajām prasībām tiesību akta priekšlikumā. Nozares, ko, iespējams, jāņem vērā apspriedēs un ietekmes novērtējumā, ir mājputnu, cūku, teļu un trušu nozares.

·Diennakti vecu vīriešu dzimuma cāļu sistemātiska nonāvēšana dējējvistu nozarē. Pakāpeniski izbeigt šo praksi un noteikt piemērotus pārejas periodus un iespējamās atkāpes.

C. Paredzamā ietekme

Iniciatīvas mērķis ir saskaņot ES dzīvnieku labturības standartus, lai labāk attaisnotu iedzīvotāju pieaugošās ētiskās cerības. Pakāpeniska sprostu izmantošanas pārtraukšana vairākiem lauksaimniekiem var likt ieguldīt savu saimniecību modernizācijā vai piekopt jaunas ražošanas metodes. Taču šo ietekmi atsvērtu skaidrāki noteikumi un prognozējami iznākumi, savukārt to mazināt varētu ar finansiālu atbalstu un pakāpeniskiem pārejas periodiem. No tā izrietoši augstāki standarti palielinātu patērētāju uzticēšanos un pavērtu jaunas tirgus iespējas attiecībā uz ilgtspējīgi ražotu pārtiku trešās valstīs.

Progresīvu uzraudzības un digitalizācijas rīku integrēšana skartajās nozarēs racionalizētu atbilstību un izpildi, ļaujot vākt un analizēt datus, samazinot administratīvo slogu un veicinot efektīvāku, uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Lauksaimnieki gūtu labumu no skaidrākiem kritērijiem, savukārt pārstrādātāji un mazumtirgotāji no lielākas pārredzamības un pārskatatbildības varētu iemantot labu reputāciju. Šie pasākumi varētu veicināt arī labāku resursu pārvaldību un vidisko sniegumu, veicinot ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku lauksaimniecības pārtikas nozari.

D. Labāka regulējuma instrumenti

Ietekmes novērtējums

Iniciatīva tiks izstrādāta, izmantojot mērķtiecīgus ietekmes novērtējumus, strukturētas konsultācijas un visaptverošu vairāku kritēriju analīzi. Komisija sistemātiski izvērtēs paredzēto izmaiņu iespējamo sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, integrējot kvantitatīvus datus, kvalitatīvu ieskatu un neatkarīgu ārējo analīzi. Ārējā pētījumā tiks novērtēta ietekme uz lauksaimniekiem, patērētājiem un vidi, un politikas risinājumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskie pierādījumi.

Pamatojoties uz iepriekšējiem novērtējumiem un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, Komisija rīkos papildu mērķorientētas apspriešanās ar lauksaimniekiem, pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību. Šajās apspriedēs tiks apzinātas praktiskas problēmas un tās tiks ņemtas vērā tehniskajās specifikācijās, reālistiskos pārejas periodos un atbalsta pasākumos. Ietekmes novērtējumā tiks izmantota pārredzama metodika, lai nodrošinātu, ka ieinteresēto personu ieguldījums tiek sistemātiski sadzirdēts un ņemts vērā galīgajā priekšlikumā.

Apspriešanas stratēģija

Apspriešana notiek, lai apkopotu plašu viedokļu un pierādījumu klāstu par iniciatīvu, nodrošinot, ka galīgā politika būtu gan efektīva, gan atspoguļotu visu ieinteresēto personu vajadzības un vēlmes. Iesaistoties šajā procesā, Komisijas mērķis ir palielināt pārredzamību, uzlabot lēmumu pieņemšanu un nodrošināt, ka iniciatīva atbilst gan uzņēmēju vajadzībām, gan sabiedrības un ētikas apsvērumiem par dzīvnieku labturību.

Komisija apspriedīsies ar dažādām ieinteresēto personu grupām, tostarp ES lauksaimnieku organizācijām, inkubatoriju apvienībām un valstu iestādēm, kas atbild par dzīvnieku labturības tiesību aktu izpildi. Turklāt apspriešanā tiks iesaistīti uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas, kas darbojas pārtikas piegādes ķēdē, Eiropas un valstu dzīvnieku labturības profesionālās grupas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, akadēmiskie eksperti un attiecīgo dzīvnieku izcelsmes produktu eksportēšanā iesaistīto trešo valstu pārstāvji. Piedalīties tiks aicinātas arī starptautiskas organizācijas, kas darbojas dzīvnieku labturības jomā.

Apspriešanās process ilgs četras nedēļas, izmantojot šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes un turpmākas mērķorientētas apspriešanās, tostarp izmantojot ES Dzīvnieku labturības platformu un Eiropas Lauksaimniecības un pārtikas padomi. Papildu iesaiste notiks, izmantojot aptaujas, intervijas, fokusa grupas un darbseminārus kā daļu no ārēja pētījuma, kas atbalsta ietekmes novērtējumu. Tiks rīkota arī sabiedriskā apspriešana, kas ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai dos iespēju sniegt ieguldījumu. Šī daudzšķautņainā pieeja balstās uz iepriekšējām 2022. un 2023. gada apspriešanām, un visas atsauksmes tiks apkopotas visaptverošā kopsavilkuma ziņojumā, kas tiks izmantots Komisijas galīgā ietekmes novērtējuma un priekšlikuma sagatavošanā.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Iniciatīvā tiks pētītas vairākas iespējas, kā novērst konkrētus trūkumus, kas konstatēti 2022. gada ES dzīvnieku labturības tiesību aktu atbilstības pārbaudē. Mērķis ir pārskatīt šos tiesību aktus, ciktāl tie attiecas uz labturību saimniecībās, tostarp sprostu izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu.

Mērķauditorija

Ikkatra grupa, ko tieši skar tiesību akti, piemēram, lauksaimnieki un citi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kā arī sabiedrība, dzīvnieku labturības NVO un patērētāju organizācijas.