UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

LĪDZTEKUS RĪKOTAS IZVĒRTĒŠANAS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes par plānoto iniciatīvu un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo risinājumu paredzamo ietekmi.

Iniciatīvas nosaukums

Digitālo tīklu akts

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (B1. nodaļa – Elektronisko sakaru politika, īstenošana un izpilde)

Paredzamais iniciatīvas veids

Tiesību akta priekšlikums

Orientējošais laiks

2025. g. 4. cet.

Papildinformācija

Politika | Savienojamība 

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

E. Letas, M. Dragi un S. Nīnistes ziņojumi un Komisijas paziņojums “Konkurētspējas kompass ES” norāda, ka jaunāko tehnoloģiju digitālā tīkla infrastruktūra ir kritiski svarīga Eiropas ekonomikas, drošības un sociālās labklājības konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē. Kvalitatīvas, uzticamas un drošas savienojamības pieejamība galalietotājiem, kā arī galvenajām ekonomikas nozarēm ir obligāts priekšnosacījums. Ņemot vērā šādu pakalpojumu veiktspējas un drošības prasību pieaugošo nozīmi, digitālajos tīklos notiek tehnoloģiska pārveide, un mākoņdatošanas un perifērdatošanas spējas kļūst par savienojamības infrastruktūras neatņemamu sastāvdaļu. Būtiska nozīme ir mūsdienīgam un vienkāršotam tiesiskajam regulējumam, kas stimulē pāreju no mantotajiem tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem, 5G un mākoņdatošanas infrastruktūru, kā arī darbības izvēršanai, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot pārrobežu darbību. Tas pirmo reizi tika aplūkots Komisijas 2024. gada Baltajā grāmatā “Kā pārvaldīt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības”. Lai stiprinātu konkurētspēju un veicinātu integrētāku vienoto tirgu, Digitālo tīklu akta pieņemšana, kas saskaņā ar Komisijas 2025. gada darba programmu plānota 2025. gada 4. ceturksnī un ko papildina Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EESK) un saistīto tiesību aktu pārskatīšana un izvērtēšana, ir iespēja tiesisko regulējumu vienkāršot un ciešāk saskaņot.

Izvērtēšana

EESK 122. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāpārskata šīs direktīvas darbība kopš tās piemērojamības no 2020. gada 21. decembra un jo īpaši tās 61. panta 3. punkts, 76., 78. un 79. pants. Turklāt 122. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāpārskata universālā pakalpojuma darbības joma, ņemot vērā sociālo, ekonomisko un tehnoloģisko attīstību. Papildus tam 123. pants nosaka, ka Komisijai ir jāziņo par to, kā tiek piemēroti noteikumi par galalietotāju tiesībām.

EESK pārskatīšanā tiks novērtēta tā darbība, ņemot vērā pašreizējos mērķus un piemērotību svarīgākajām konstatētajām jaunajām problēmām. Svarīgākajās jomās tiks apsvērti atbilstības, efektivitātes, lietderības, ES pievienotās vērtības un saskaņotības izvērtēšanas kritēriji.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

ES savienojamības nozare joprojām ir sadrumstalota pa atsevišķām valstīm, tāpēc galalietotāji un ES operatori nevar pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. EESK kā direktīvai ir ierobežojumi attiecībā uz laiku līdz laišanai tirgū (transponēšanai kavējoties līdz pat 4 gadiem) un saskaņošanas līmeni (galvenais uzsvars likts uz valstu tirgiem). Vienotā tirgus izveidi kavē arī prakse dažās dalībvalstīs, kas pieņem stingrākus noteikumus, nekā to pieprasa ES, padziļina tirgus sadrumstalotību un palielina vispārējo regulatīvo slogu.

Kopš tirgus liberalizācijas pirms 30 gadiem tiesiskais regulējums lielā mērā ir sniedzis ieguvumus patērētājiem un konkurencei šajā nozarē. Tomēr, kā aprakstīts Baltajā grāmatā “Kā pārvaldīt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības” un uzsvērts E. Letas un M. Dragi ziņojumos, elektronisko sakaru nozarei ES trūkst inovācijas un investīciju. Joprojām pastāv šķēršļi pārrobežu darbībai un paplašināšanās iespējām, un tie kavē ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu un tehnoloģisko pārveidi par mākoņdatošanas tīkliem un pakalpojumiem. Divi valstu tirgu sadrumstalotības pamatcēloņi ir šādi: i) ar vispārējo atļauju saistītie nosacījumi dalībvalstīs atšķiras un ii) spektra piešķiršanas procedūras un nosacījumi tiek vāji koordinēti brīvprātīgā un nedokumentētā profesionālizvērtēšanas procesā, savukārt investīcijas ne vienmēr tiek pietiekami stimulētas ar piešķiršanas nosacījumiem.

Turklāt pieaugošais pieprasījums pēc piekļuves ES satelītu tirgum apvienojumā ar sadrumstalotu un nesaskaņotu atļauju piešķiršanas procedūru izraisa operatoru diskrimināciju, sekmē labvēlīgākās tiesas izvēli un rada šķēršļus pārrobežu satelītpakalpojumu attīstībai, kā rezultātā netiek izmantoti ieguvumi tīkla noturības, pārklājuma un dzīvības glābšanas pakalpojumu uzlabošanas ziņā.

Turklāt tiesiskais regulējums joprojām ir sarežģīts, un tas kļūst arvien nepiemērotāks tirgus un tehnoloģiju pārmaiņām, piemēram, attiecībā uz: i) atšķirīgiem pienākumiem, ko uzliek valstu regulatori, lai novērstu tirgus nepilnības, ii) tādu proaktīvu pasākumu trūkumu, kuri veicinātu atteikšanos no vara kabeļiem, iii) atklātā interneta noteikumu juridiskās skaidrības trūkumu attiecībā uz inovatīvu pakalpojumu regulatīvo pieeju un iv) problēmām, kas saistītas ar dažādu digitālās infrastruktūras ekosistēmas digitālo dalībnieku sadarbību.

Visbeidzot, attiecībā uz pārvaldību pēdējo 15 gadu laika gūtā pieredze liecina, ka pašreizējā pārvaldības sistēma ir ierobežota, jo Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) un Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG) ir Komisijas padomdevējas, un tām ir ierobežota loma vienotā tirgus attīstības veicināšanā.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Plānots, ka Digitālo tīklu akts pamatosies uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, uzlabojot pasākumus valstu tiesiskā regulējuma tuvināšanai.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Iniciatīvai būs ievērojama pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu līmenī veiktajiem pasākumiem. Lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, ir vajadzīga piekļuve ātrai, drošai un noturīgai digitālajai infrastruktūrai. Situācijā, kad digitālās savienojamības vide strauji mainās līdz ar telesakaru, satelītu, mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģiju konverģenci, ko virza virtualizācija un mākslīgais intelekts, ES spēs sasniegt šos mērķus vienīgi tad, ja visā ES nodrošinās saskaņotāku tiesisko vidi, kas nepieļauj nekonsekventu valstu administratīvo praksi vai īstenošanas nosacījumus, kuri ierobežo vienotā tirgus iespējas.

Pieredze ar EESK liecina, ka dalībvalstis nav spējušas laikus risināt nozares problēmas, jo kodeksa transponēšanai valsts tiesību aktos ir vajadzīgs ilgs laiks. Turklāt direktīvu transponēšanu valstu tiesību aktos bieži vien papildina jauni noteikumi, kas rada pārmērīgu regulējumu.

Kopumā digitālās ekosistēmas problēmu mēroga dēļ ir vajadzīga ES līmeņa likumdošanas iniciatīva, jo tām ir arvien lielāka ES dimensija un tās var efektīvāk atrisināt Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot kopumā lielākus ieguvumus, ātrāku un saskaņotāku īstenošanu un zemākas izmaksas nekā tad, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

B. Mērķi un politikas risinājumu varianti

Lai atbalstītu Savienības politikas mērķus patērētāju labklājības, rūpniecības konkurētspējas, drošības, noturības un vides ilgtspējas jomā, Digitālo tīklu akta mērķis ir stimulēt visus tirgus dalībniekus ieviest inovācijas un investēt progresīvā savienojamībā, kā arī veicināt savienojamības un datošanas infrastruktūru ekosistēmu, kas palīdz īstenot iniciatīvu “MI kontinents”.

Vienkāršošana. Digitālo tīklu akts i) tieksies samazināt esošos ziņošanas pienākumus (līdz 50 %) un likvidēt nevajadzīgu regulatīvo slogu (piemēram, prasības starpuzņēmumu pakalpojumu un lietu interneta pakalpojumu sniedzējiem), un universālā pakalpojuma pienākumus pārorientēt uz ekonomiskās pieejamības aspektiem; ii) varētu ietvert dažādu tieši saistītu likumdošanas instrumentu (piemēram, EESK, BEREC regulas, Atvērtā interneta piekļuves regulas, Radiofrekvenču spektra politikas programmas) apvienošanu pašā Digitālo tīklu aktā; un iii) varētu ierosināt vienkāršotu atļauju piešķiršanas kārtību un atvieglotu un saskaņotāku kopēju nosacījumu kopumu, kas operatoriem ļautu vieglāk darboties pāri robežām, kā arī pakalpojumu sniedzējiem citu piemērojamo prasību (piemēram, drošības un tiesībaizsardzības jomā) turpmāku koordināciju un kopīgu īstenošanu. Turpmākas saskaņošanas iespējas cita starpā redzamas arī galalietotāju aizsardzības jomā.

Spektrs. Digitālo tīklu akts varētu ierosināt i) stiprināt salīdzinošās izvērtēšanas procedūru, nodrošināt savlaicīgu spektra izmantošanas atļauju izdošanu, pamatojoties uz jaunu ceļvedi, un noteikt kopīgas procedūras un nosacījumus valsts spektra izmantošanas atļauju izdošanai, ii) paredzēt ilgāku licences termiņu un vieglāku atjaunošanu, kā arī spektra izsoļu modeļus virzīt uz spektra efektivitāti un tīkla izvēršanu kā pamatu agrīnai 6G ieviešanai; iii) padarīt atļauju piešķiršanu elastīgāku, tostarp paredzēt spektra koplietošanu (saskaņā ar konkurences tiesību principiem) un atvieglot spektra harmonizācijas pieprasījumu iesniegšanu; iv) stiprināt ES suverenitāti un solidaritāti attiecībā uz spektra harmonizāciju un trešo valstu radītu pārrobežu traucējumu risināšanā; un v) izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus satelītu konstelācijām, ko izmanto, lai piekļūtu ES tirgum.

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Digitālo tīklu akts varētu i) izveidot efektīvu sadarbību starp plašākas savienojamības ekosistēmas dalībniekiem, dodot valsts regulatīvajām iestādēm/BEREC pilnvaras sekmēt sadarbību noteiktos apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos; un ii) precizēt atvērtā interneta noteikumus par inovatīviem pakalpojumiem, piemēram, izmantojot skaidrojošus norādījumus, vienlaikus pilnībā saglabājot atvērtā interneta principus.

Piekļuves regulējums. Digitālo tīklu akts varētu ierosināt i) piemērot ex ante regulējumu (t. i., piekļuves nosacījumus valsts līmenī) pēc simetrisku pasākumu (piemēram, Gigabitiskās infrastruktūras akta vai citu jau esošas simetriskas piekļuves veidu) piemērošanas novērtēšanas tikai aizsardzības nolūkos, pēc tirgus pārskatīšanas, pamatojoties uz spēkā esošo trīs kritēriju pārbaudi un ģeogrāfiskā tirgus definīciju, un ņemot vērā Komisijas, BEREC un citu valsts regulatīvo iestāžu veikto pārskatīšanu, Komisijai saglabājot veto pilnvaras; ii) vienkāršot un palielināt piekļuves nosacījumu paredzamību, ieviešot saskaņotu(-s) ES mēroga piekļuves produktu(-us) ar iepriekš noteiktiem tehniskiem raksturlielumiem, kas būtu standarta tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ko piemēro operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū, ja tiktu konstatētas konkurences problēmas; un iii) paātrināt atteikšanos no vara kabeļiem, nodrošinot rīkkopu optiskās šķiedras pārklājuma izvēršanai un valstu plāniem, virzoties uz atteikšanos no vara kabeļiem, kā arī nosakot vienotu datumu visā ES, līdz kuram jāatsakās no vara kabeļiem, un paredzot atkāpes mehānismu, kas aizsargātu galalietotājus, kam nav piemērotu alternatīvu.

Pārvaldība. Lai stiprinātu vienotā tirgus dimensiju, Digitālo tīklu akts varētu apsvērt iespēju uzlabot ES pārvaldību ar pietiekamām administratīvām un regulatīvām spējām (konsultatīvās vai lēmumu pieņemšanas pilnvaras), palielinot BEREC, BEREC biroja un RSPG attiecīgās funkcijas, kas palīdzētu risināt dažādus Eiropas mēroga uzdevumus un veicināt digitālo vienoto tirgu.

C. Paredzamā ietekme

Iniciatīvai paredzama šāda ietekme.

·Ekonomiskā ietekme: potenciāla inovācija un investīcijas progresīvos digitālajos tīklos un pakalpojumos, kas stiprinātu nozares un visas ekonomikas konkurētspēju, kā arī ekonomisko drošību un noturību. It īpaši pārrobežu darbību un pakalpojumu sniegšanas stimulēšanas pasākumu ietekme tiks novērtēta saskaņā ar vienotā tirgus mērķiem. Vienkāršotiem noteikumiem jo īpaši būtu jādod iespēja MVU sniegt ieguldījumu ekosistēmā.

·Sociālā ietekme: ieguvumi iedzīvotājiem un patērētājiem, ko sniedz digitālo pakalpojumu pieejamība, izaugsme un ES radītās darbvietas, kā arī suverenitātes un sabiedrības noturības saglabāšana. Tiks ietverti pasākumi, kas aizsargās mazaizsargātus galalietotājus, piemēram, saistībā ar atteikšanos no mantotās infrastruktūras un universālā pakalpojuma jomu.

·Ietekme uz vidi: tiks veicināta savienojamības plašāka izmantošana tīriem rūpnieciskiem risinājumiem, kā arī pašas nozares ilgtspēja, izmantojot jaunākās paaudzes ilgtspējīgas infrastruktūras un pakalpojumus, tīklu un ierobežotu resursu, piemēram, spektra, efektīva izmantošana, labāka enerģijas izmantošana un mazāka oglekļa pēda.

D. Labāka regulējuma instrumenti

Ietekmes novērtējums un izvērtēšana

Lai palīdzētu sagatavot Komisijas priekšlikumu, 2025. gadā, pamatojoties uz EESK izvērtējumu, tiks veikts ietekmes novērtējums, ko papildinās pierādījumu vākšana un ieinteresēto personu ieguldījums. Tas tiks sagatavots saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm. Ietekmes novērtējumā un izvērtējumā tiks ņemti vērā arī to pētījumu konstatējumi, kurus Komisija ir pasūtījusi nepieciešamo pierādījumu vākšanai. Līgumslēdzēji, kas veic šos pētījumus, sadarbosies arī ar ieinteresētajām personām, izmantojot papildu aptaujas, intervijas vai darbseminārus.

Apspriešanas stratēģija

Komisija plaši apspriežas, lai apkopotu svarīgāko informāciju un nodrošinātu, ka Digitālo tīklu akta izstrādē tiek pienācīgi atspoguļotas sabiedrības intereses.

Lai apkopotu atsauksmes par Komisijas izpratni par problēmu, iespējamiem politikas risinājumiem un jebkādu būtisku informāciju par dažādo apsvērto risinājumu ietekmi, līdztekus šā uzaicinājuma iesniegt atsauksmes publicēšanai jau ir veikti vairāki apspriešanās pasākumi. Iniciatīvā tiks ņemtas vērā ieinteresēto personu atsauksmes par 2024. gada februāra Balto grāmatu “Kā pārvaldīt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības” un 2023. gada februārī sākto izpētes apspriešanu par elektronisko sakaru nozares un tās infrastruktūras nākotni. Komisija pēdējos gados ir veikusi plašas apspriedes, izmantojot izpētes apspriešanu un Balto grāmatu, kas aptver šīs iniciatīvas darbības jomu, tādēļ jauna atsevišķa sabiedriskā apspriešana nenotiks.

Informācija tiks iegūta arī trīs atsevišķos pētījumos, kas jau ir apstiprināti šādās jomās:

·regulatīvie veicinātāji pārrobežu tīkliem/vienotā tirgus izveides pabeigšanai;

·piekļuves politika, tostarp ieteikuma par attiecīgajiem tirgiem pārskatīšana un EESK piekļuves noteikumu pārskatīšana;

·finansēšanas jautājumi, tostarp universālā pakalpojuma nākotne.

Pētījumu neatņemama sastāvdaļa ir turpmāka sadarbība ar ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot intervijas, anketas un darbseminārus. Pētījumu galīgo ziņojumu, tiklīdz tas būs pabeigts, plānots publicēt līdz 2025. gada beigām. Komisijai vajadzības gadījumā atbalstu sniegs arī BEREC un RSPG, kā arī ad hoc darbsemināri ar valstu iestādēm. Kopsavilkuma ziņojums, kurā apkopoti visās apspriešanās gūtie rezultāti, tiks publicēts kā ietekmes novērtējuma pielikums.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanā Komisija vēlētos iegūt:

1.ieinteresēto personu viedokli par pastāvošām un milstošām problēmām, kas saistītas ar i) investīciju un inovāciju trūkumu Eiropas elektronisko sakaru nozarē, ii) elektronisko sakaru vienotā tirgus pastāvīgo sadrumstalotību un iii) sarežģīto tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā;

2.ieinteresēto personu viedokli par iespējamām politikas pieejām šo problēmu risināšanai, tostarp par pieejamajiem risinājumiem un to iespējamo ietekmi, kā arī

3.pierādījumus un datus, kas apstiprina šos viedokļus.

Mērķauditorija

Apspriešanas mērķis ir apkopot dažādu ieinteresēto personu viedokļus. Tās ir, piemēram, šādas:

·elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātāji, tostarp satelītu operatori un raidorganizācijas;

·vērtību ķēdes ieinteresētās personas (materiālu ražotāji, satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji u. c.);

·dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes;

·Eiropas Savienības struktūras;

·valsts pārvaldes iestādes (valsts un reģionālās);

·patērētāji, patērētāju organizācijas un savienojamības pakalpojumu lietotāji;

·akadēmiskie eksperti un pētniecības iestādes;

·nevalstiskās organizācijas;

·iedzīvotāji.

Piedalīties tiek aicinātas visas ieinteresētās personas.