UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

LĪDZTEKUS RĪKOTAS IZVĒRTĒŠANAS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes par plānoto iniciatīvu un rezultatīvi piedalīties apspriešanā.

Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā, t. sk. par dažādo variantu paredzamo ietekmi.

Iniciatīvas nosaukums

Pārskatītas ES ekodizaina un energomarķējuma prasības aukstumiekārtām ar tiešās pārdošanas funkciju

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

Enerģētikas ĢD, B.3. nodaļa — Ēkas un ražojumi

Paredzamais iniciatīvas veids

Komisijas deleģētā regula (ekodizains)

Komisijas deleģētā regula (energomarķējums)

Orientējošs laiks

Paredzēts pieņemt līdz 2028. gada trešajam ceturksnim.

Papildinformācija

Ekodizaina/energomarķējuma noteikumu izskatīšana attiecībā uz aukstumiekārtām ar tiešās pārdošanas funkciju

Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija. 

A. Politiskais konteksts, izvērtēšana, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Ekodizains un energomarķējums palīdz īstenot tīras rūpniecības kursu un Lētākas enerģijas rīcības plānu. Ar ekodizainu jau ilgstoši ir veicināta aprites ekonomika un stiprināts ES vienotais energopatēriņu ietekmējošo ražojumu tirgus. Ekodizaina noteikumu ieviešana ir būtiski samazinājusi patērētāju rēķinus par elektroenerģiju un uzlabojusi ES enerģētisko drošību, samazinot primārās enerģijas patēriņu un atkarību no importa. Tā ir arī palīdzējusi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi izmaksefektīvi mīkstinot klimata pārmaiņas, jo aiztaupītās enerģijas izmaksas atsver nepieciešamās investīcijas.

Pašreizējie pasākumi ir regulāri jāizskata, lai nodrošinātu to turpmāko piemērotību, efektivitāti un lietderību, ņemot vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību. Komisijas Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam ( 1 ) bija paredzēta komerciālo aukstumiekārtu ekodizaina un energomarķējuma pasākumu (Regulas (ES) 2019/2024 un Regulas (ES) 2019/2018) izskatīšana. Plānā ir uzsvērts, ka ekodizainam un energomarķējumam ir vairāk jāsekmē aprites ekonomika, piemēram, sistemātiskāk risinot tādus materiālefektivitātes jautājumus kā ilgizturība, remontējamība un reciklējamība. Pašlaik ir publicēts pirmais darba plāns saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu ( 2 ). Uzdevumi, kas netika pabeigti iepriekšējā darba plāna īstenošanas laikā un kas nebija iekļauti pārejas pasākumos, tostarp uzdevumi, kas saistīti ar komerciālajām aukstumiekārtām, ir pārcelti uz jauno darba plānu.

Izvērtēšana

Izskatot pašreizējos ekodizaina un energomarķējuma pasākumus, izvērtēšanā tiks novērtēts, cik sekmīgi ir sasniegti minēto regulu mērķi vai cik sekmīgi ir notikusi virzība uz to sasniegšanu (koncentrējoties uz trim vērtēšanas kritērijiem, kas paredzēti “labāka regulējuma” pamatnostādnēs, t. i., vai pasākumi ir bijuši lietderīgi, efektīvi un piemēroti). Tiks analizēta saistība starp izmantotajiem resursiem un regulu ietekmi, ņemot vērā gan izmaksas, gan ieguvumus dažādajām ieinteresētajām personām. Saskaņotība tiks novērtēta samērīgi. Subsidiaritāte un ES pievienotā vērtība netiks novērtēta detalizēti, jo izvērtējamās regulas ir sekundārie tiesību akti un šie aspekti jau tika apskatīti, izstrādājot galveno tiesību aktu.

Izvērtēšana tiks veikta Eiropas Savienības mērogā, un tiks aptverts laiks no regulu stāšanās spēkā līdz šodienai. 

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Ietekmes novērtējumā tika aplēsts, ka pašreizējās ekodizaina un energomarķējuma regulas, kas piemērojamas komerciālajām aukstumiekārtām, līdz 2030. gadam samazinās šo iekārtu enerģijas patēriņu par 19 TWh, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumam sasniedzot 7,4 Mt CO2 ekv./gadā, salīdzinājumā ar šo iekārtu enerģijas patēriņu, ja pasākumi netiktu ieviesti ( 3 ). Tomēr ir konstatētas vairākas problēmas, kas varētu kavēt energoefektivitātes tālāku palielināšanu un mazināt vidisko sniegumu, to vidū tālāk minētās problēmas.

-Energomarķējuma robežvērtības tika noteiktas, pamatojoties uz vislabākajiem tobrīd pieejamajiem datiem, taču EPREL dati tagad sniedz aktuālu, pilnīgu un pārliecinošu pārskatu par modeļiem Eiropas Savienības tirgū, kas ļauj noteikt marķējumu robežvērtības ar ievērojami uzlabotu nozīmīgumu no tirgus viedokļa.

-Ar energomarķējuma un informācijas prasībām būtu jānodrošina, ka pircēji ir labāk informēti par aprites ekonomikas problēmjautājumiem.

-Prasības būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu tirgus un tehnoloģiju attīstību un tādējādi nodrošinātu visus ekonomiski iespējamos ietaupījumus ražojumiem, uz kuriem attiecas regulas. Tas ietver attīstību, kuras pamatā ir Eiropas Savienības fluorēto siltumnīcefekta gāzu regula un ekonomiskais spiediens.

-Ir iespējams panākt enerģētiskus un vidiskus ietaupījumus, regulu darbības jomā iekļaujot līdz šim vēl neiekļautus ražojumus, piemēram, slēdzamus pārtikas uzglabāšanas aukstumskapjus (pēcpārdošanas ledusskapjus, kas nav lielveikalu ledusskapji), viedos tirdzniecības automātus, lielveikalu vitrīnas, kas savienotas ar atdzesēta ūdens kontūriem un kas par aukstumaģentu izmanto CO2 (abu veidu vitrīnas kļūst arvien izplatītākas sakarā ar noteikumiem, kas regulē fluorētās siltumnīcefekta gāzes).

-Būtu nepieciešams nodrošināt, lai lielveikalu aukstumskapju uzglabāšanas temperatūras, kā arī integrālo un atstatu konfigurāciju korekcijas koeficienti joprojām būtu piemēroti.

-Regulas būtu jāpielāgo tā, lai nekavētu pārtikas rūpniecības nozares centienus panākt enerģijas ietaupījumus, pielāgojot saldētas pārtikas uzglabāšanas temperatūru (daži nozares dalībnieki atbalsta pāreju no -18 °C uz -15 °C, lai panāktu enerģijas ietaupījumu).

-Citi Regulas (ES) 2019/2024 8. pantā uzskaitītie aspekti arī varētu radīt papildu ieguvumus un ļaut labāk īstenot noteikumus.

Tiks novērtēti arī veidi, kā vienkāršot tiesību aktus un samazināt administratīvās izmaksas.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Energomarķējuma regula (ES) 2017/1369 ( 4 ) balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) ( 5 ) 194. panta 2. punktu, kas ir energoefektivitātes veicināšanas pasākumu juridiskais pamats.

Produktu ilgtspējas ekodizaina regula (ES) 2024/1781 ( 6 ) balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kas ir vienotā tirgus darbības pasākumu juridiskais pamats.

Ar šiem tiesību aktiem Parlaments un Padome ir piešķīruši Komisijai likumdevēja pilnvaras regulēt energopatēriņu ietekmējošo ražojumu vidisko sniegumu un jo sevišķi to energoefektivitāti.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Minētajiem ražojumiem veltītajos ES tiesību aktos ir noteikts, ka Komisijai tiesību akti jāpārskata, ņemot vērā tehnikas progresu. Rīkoties šo noteikumu atjaunināšanas nolūkā var tikai Eiropas Savienības līmenī. Var būt aspekti, kurus tiesību akti neaptver un attiecībā uz kuriem Eiropas Savienības dalībvalstis varētu vēlēties rīkoties. Ja ES šajās jomās nav veikusi pasākumus, dalībvalstis attiecībā uz neregulētiem aspektiem un ražojumiem varētu noteikt pašas savus noteikumus. Šādā gadījumā tehnisko aspektu sarežģītības dēļ noteikumi kļūtu sadrumstaloti; tas savukārt varētu apgrūtināt iekšējā tirgus funkcionēšanu.

B. Mērķi un politisko risinājumu varianti

Tiesiskā regulējuma galvenais mērķis ir vienotajā tirgū izmakslietderīgā veidā samazināt ražojumu vidisko ietekmi, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši, uzlabojot energoefektivitāti. Ietekmes novērtējumā tiks novērtēti vismaz šādi galvenie aspekti:

1.mērīšanas un testēšanas metodes,

2.energoefektivitātes un materiālefektivitātes prasības,

3.energomarķējuma aspekti, to vidū energomarķējuma skala,

4.aptverto ražojumu klāsts,

5.cita veida vidiskā ietekme.

Ietekmes novērtējumā tiks aplūkoti vismaz šādi politikas risinājumi:

1.ES nerīkošanās (ierastās darbības scenārijs),

2.brīvprātīgas vienošanās,

3.pārskatītas ekodizaina prasības, piemēram:

a.tvēruma paplašināšana,

b.prasību pārskatīšana, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un labākus tirgus datus (EPREL),

c.informācijas prasības,

d.pārskatītas materiālefektivitātes prasības, kas tostarp var ietvert ilgizturības, pārražošanas, remontējamības, reciklējamības un reciklēta satura prasības,

4.pārskatītas energomarķējuma prasības, piemēram:

a.atjauninātas energoefektivitātes klases,

b.informēšana par aprites ekonomikas aspektiem,

c.ražojumu klasifikācijas precizēšanas lietderīguma izvērtēšana, cita starpā ņemot vērā integrālas un atstatu konfigurācijas aukstumskapju atšķirības.

C. Paredzamā ietekme

Stingrāku ekodizaina prasību noteikšana varētu palielināt iegādes izmaksas, paaugstināt cenas, kā arī palielināt apgrozījumu ražotājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem. Šīs saimnieciskās darbības pārmaiņas, visticamāk, radītu salīdzināmas pārmaiņas nodarbinātībā. Jebkādas izmaiņas materiālefektivitātes prasībās ietekmētu arī ražotāju pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai. Energomarķējums varētu palielināt konkurenci veiktspējas jomā attiecībā uz galvenajiem marķējumā norādītajiem elementiem, jo īpaši energoefektivitāti.

Šo ražojumu galveno vidisko ietekmi rada enerģijas patēriņš lietošanas posmā. Zemāks enerģijas patēriņš vājinās saistīto negatīvo ietekmi uz vidi, samazinās patērētājiem radītās izmaksas, kā arī energoapgādes nozares apgrozījumu. Energoefektivitātes prasību mērķis būs panākt viszemākās izmaksas patērētājiem ražojuma aprites cikla laikā, lai paredzamie izmaksu ietaupījumi kompensētu ražojumu cenu pieaugumu.

Citu vidisko prasību ietekmē varētu palielināties sākotnējās izmaksas. Ražojumu darbmūžu ietekmējošo prasību ekonomiskā ietekme būs atkarīga no tā, vai patērētāji izvēlēsies pagarināt ražojuma darbmūžu, piemēram, veicot remontu, un no saistītajām izmaksām. Garāks darbmūžs samazinās ražojumu pārdošanas apjomu un apgrozījumu.

Nav paredzams, ka tiks ietekmēta konkurētspēja, jo prasības attieksies uz visiem līdzvērtīgajiem ražojumiem. Ietekme varētu rasties tad, ja ražotājs specializējies konkrētā ražojumu segmentā vai cenu līmenī. Nav gaidāms, ka apgrozījuma izmaiņas mainīs ekonomikas operatoru pelnītspēju. Racionalizējot reģistrēšanas procesu un ražojumu kategorijas, plānots samazināt slogu piegādātājiem.

D. Labāka regulējuma instrumenti

Ietekmes novērtējums un izvērtēšana

Lai atbalstītu šīs iniciatīvas sagatavošanu un Komisijai sniegtu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, tiks sagatavots paralēli veikts izvērtējums un ietekmes novērtējums. Paredzams, ka izvērtēšana tiks pabeigta 2025. gada ceturtajā ceturksnī. Sagaidāms, ka ietekmes novērtējumu Regulējuma kontroles padome izskatīs 2026. gada ceturtajā ceturksnī.

Apspriešanas stratēģija

Apspriešanas mērķis ir informēt sabiedrību un ieinteresētās personas un apkopot viņu atsauksmes par plānoto iniciatīvu. Lai veiktu analīzi, ir plānots apkopot gan kvalitatīvo informāciju (par pieejamajām tehnoloģijām, pircēju, piegādātāju un vides organizāciju viedokļiem utt.), gan kvantitatīvos datus (EPREL datus, tirgus datus par pārdošanu un cenām, laboratorijas testu rezultātus).

-Šim uzaicinājumam iesniegt atsauksmes sekos sabiedriskā apspriešana portālā “Izsakiet viedokli!” ( 7 ). Apspriešanas anketa būs pieejama visās Eiropas Savienības valodās, un apspriešana ilgs 12 nedēļas.

-Izvērtēšanas un ietekmes novērtējuma darbā paveiktais tiks iesniegts Ekodizaina un energomarķējuma forumam. Šis forums pulcē dalībvalstis, nozares apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, dodot tiem iespēju sniegt ieguldījumu visa procesa laikā. 

-Tiesību akta priekšlikuma projektam tiks piemērots četru nedēļu garš periods atsauksmju sniegšanai, un par to paziņos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) parastajā pieņemšanas procedūrā.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanu rīkojam, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu iespēju sniegt piezīmes par spēkā esošo regulu īstenošanu komerciālo aukstumiekārtu jomā, kā arī par galvenajiem risinājumu variantiem, kas apzināti ietekmes novērtējumā, un nodrošinātu papildu informāciju par jebkādu notikušu tirgus vai tehnoloģiju attīstību.

Mērķauditorija

Apspriešanas mērķauditorija ir eksperti un tādu nozīmīgu ieinteresēto pušu kā nozaru apvienību (ražošanas, mazumtirdzniecības, uzstādīšanas un remonta uzņēmumu), individuālo uzņēmumu, vides un patērētāju organizāciju, valsts iestāžu un privātpersonu pārstāvji.