UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Iniciatīvas nosaukums

Ietekmes novērtējums par datu saglabāšanu, ko kriminālprocesu vajadzībām veic pakalpojumu sniedzēji

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

HOME.D4

Paredzamais iniciatīvas veids

Orientējošais laiks

2026. g. 1. cet.

Papildinformācija

Kibernoziedzība – Eiropas Komisija; Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos – Eiropas Komisija

   A. Politiskais konteksts, problēmas apraksts un subsidiaritātes kritērijs

Politiskais konteksts

Lai efektīvi apkarotu noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem, policijai un tiesu iestādēm var būt vajadzīga piekļuve noteiktiem nesatura datiem, ko apstrādā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Ja minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nav īpašu pienākumu saglabāt datus saprātīgā un ierobežotā laikposmā, dati var būt jau izdzēsti brīdī, kad iestādes tos pieprasa kriminālprocesu vajadzībām. Pašlaik ES mēroga tiesiskais regulējums šajā jomā nepastāv. Lielākā daļa ES dalībvalstu paļaujas uz valstu tiesību aktiem, kas ES teritorijā atšķiras, bet citās dalībvalstīs noteikumu nav. Policija, prokuratūras dienesti un tiesu iestādes ir atzinušas, ka saskaņotu datu saglabāšanas noteikumu trūkums attiecībā uz svarīgām datu kategorijām ir būtiska problēma valstu kriminālprocesos par noziegumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē un ka tas kavē pārrobežu sadarbību visā ES. Šis bija viens no būtiskākajiem diskusiju tematiem Augsta līmeņa grupā jautājumos par piekļuvi datiem, kur eksperti ieteica pieņemt ES regulējumu par datu saglabāšanu tiesībaizsardzības nolūkos, tostarp arī piekļuves aizsardzības pasākumus. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (1) (2) un ES dalībvalstis Padomes secinājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā un par kopīgu terorisma apkarošanas centienu stiprināšanu nesen uzsvēra, ka ir jārīkojas, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu piekļuvi datiem tiesībaizsardzības nolūkos. Paziņojumā Protect EU: Eiropas iekšējās drošības stratēģija Komisija apņēmās 2025. gadā nākt klajā ar ceļvedi, kurā izklāstīta turpmākā virzība attiecībā uz iestāžu likumīgu un efektīvu piekļuvi datiem tiesībaizsardzības vajadzībām, un noteikt par prioritāti datu saglabāšanas noteikumu ietekmes novērtējumu ES līmenī.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Digitālā sabiedrībā elektroniskajiem pierādījumiem ir izšķiroša nozīme lielākajā daļā kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Nesatura dati (piemēram, abonenta informācija, ziņojuma avots un galamērķis, ierīces atrašanās vieta, datums, laiks, ilgums, lielums vai cita veida mijiedarbība, kas neietver saziņas saturu) var būt izšķiroši aizdomās turēto un/vai apsūdzēto personu un cietušo identificēšanai vai atrašanās vietas noteikšanai un vispārējai informācijai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji savās sistēmās glabā nesatura sakaru datus. Tā kā šie nesatura dati var būt personiski un sniegt informāciju par to personu privāto dzīvi, uz kurām tie attiecas, saskaņā ar pamattiesībām (jo īpaši Hartas 7., 8. un 11. pantu) un ES tiesību aktiem privātuma un datu aizsardzības jomā pakalpojumu sniedzējiem šie dati ir jādzēš, ja tie vairs nav nepieciešami likumīgiem uzņēmējdarbības mērķiem. Datu saglabāšana ilgāku laiku ir iespējama tikai tad, ja pastāv konkrēts juridisks pienākums to darīt. Pēc Eiropas Savienības Tiesas lēmuma pasludināt ES Datu saglabāšanas direktīvu par spēkā neesošu, pamatojoties uz nopietnu iejaukšanos pamattiesībās un konkrētu piekļuves aizsardzības pasākumu trūkumu, kopš 2014. gada ES tiesību aktos pakalpojumu sniedzējiem vairs nav paredzēts pienākums saglabāt datus tiesībaizsardzības nolūkos. Lai gan daudzās ES dalībvalstīs šie pienākumi pastāv, starp to tiesību aktiem pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz saglabāšanas prasībām. Šie apstākļi traucē policijai un prokuroriem veikt savu darbu, jo nepieciešamie dati izmeklēšanas laikā bieži vien nav vai vairs nav pieejami. Pašreizējā situācijā dažus noziegumus, sevišķi tos, kas notiek tikai tiešsaistē, nevar efektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības par tiem.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji arī saskaras ar lielākām izmaksām un šķēršļiem, piedāvājot savus pakalpojumus visā ES, tāpēc ka tiem ir jāizpilda atšķirīgas juridiskās prasības dažādās dalībvalstīs un tāpēc, ka valsts un/vai ES līmeņa spriedumu dēļ bieži tiek mainīti valstu tiesību akti. 1 Turklāt lielākā daļa valsts datu saglabāšanas tiesību aktu attiecas tikai uz tradicionālajām telesakaru platformām un neskar sakaru pakalpojumu sniedzējus internetā, kas patlaban ir visbiežāk izmantotie sakaru pakalpojumi. Atšķirīgi valstu tiesību akti ietekmē arī iedzīvotājus, ņemot vērā to, ka līdz kriminālizmeklēšanas uzsākšanai nepieciešamie nesatura dati jau ir dzēsti. Līdz ar to iestādes, iespējams, nespēj pienācīgi aizsargāt iedzīvotājus un nodrošināt tiem taisnīgumu. Paredzams, ka nākotnē, kad tiks izstrādātas jaunas digitālo sakaru tehnoloģijas un pakalpojumi, šīs atšķirības starp valstu tiesību aktiem turpinās pieaugt.

Var konstatēt, ka pašreizējās situācijas cēlonis ir saskaņotu prasību un aizsardzības pasākumu trūkums (gan numuratkarīgu, gan numurneatkarīgu) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāt datus ilgāk par laiku, kas nepieciešams to konkrētajām uzņēmējdarbības vajadzībām, lai tiesībaizsardzības nolūkos dati būtu pieejami ilgāk.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Par juridisko pamatu ir jālemj, un tas ir atkarīgs no ietekmes novērtējuma rezultātiem.

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Atsevišķas dalībvalstis pašas nevar pienācīgi atrisināt konstatētās problēmas. Ja netiks veikti pasākumi ES līmenī, sagaidāms, ka dalībvalstis turpinās atjaunināt savus tiesību aktus, lai īstenotu no ES Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un valstu tiesu judikatūras izrietošās prasības. Tām būs arī jāreaģē uz jaunu un topošo tehnoloģiju parādīšanos, radot risku, ka noteikumi kļūs vēl atšķirīgāki. Tas vēl saasinās negatīvo ietekmi uz ES iedzīvotājiem, kriminālizmeklēšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Vienlaikus ir jānodrošina, ka datu saglabāšanas un piekļuves pienākumu radītā iejaukšanās lietotāju pamattiesībās ir samērīga, kā noteikts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Datu saglabāšanas tiesību akti skar dažādas politikas jomas, tostarp drošību, tiesiskumu, pamattiesības, ekonomiku, un ietekmē dažādas ieinteresētās personas (piemēram, iestādes, uzņēmumus, iedzīvotājus). Ņemot vērā ietekmi uz ES iekšējo tirgu un ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, par vispiemērotāko turpmāko rīcību konstatēto problēmu risināšanai varētu uzskatīt rīcību ES līmenī. ES rīcības galvenais mērķis varētu būt – nodrošināt saskaņotu datu saglabāšanas pienākumu piemērošanu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp aizsardzības pasākumus attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu piekļuvi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem, kuri tos piedāvā Eiropas Savienībā.

B. Mērķi un politikas risinājumu varianti

Iniciatīvas vispārējais mērķis ir nodrošināt noteiktu nesatura datu kategoriju pieejamību sekmīgas kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas veikšanai, vienlaikus ievērojot un aizsargājot ES standartus pamattiesību aizsardzībai, saglabājot kiberdrošību un ES tirgus integritāti.

Komisija apsvērs un izvērtēs dažādas iespējas, kā to panākt. Tās ir, piemēram, šādas:

- ieteikuma tiesību akti sadarbības uzlabošanai starp valsts iestādēm un numuratkarīgu un numurneatkarīgu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kopīgi ES līmeņa datu kategorizācijas standarti, datu pieprasīšanas un sniegšanas veidlapas, vadlīnijas par minimālajiem datu glabāšanas periodiem attiecībā uz abonentiem un IP adresēm ar laika zīmogu, brīvprātīga sadarbība;

- tiesību akti, ar kuriem nosaka obligātas prasības visiem pakalpojumu sniedzējiem, uz ko attiecas Eiropas Elektronisko sakaru kodekss 2 , attiecībā uz nesatura datu saglabāšanu un piekļuvi tiem saskaņā ar esošo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Iespējams izstrādāt dažādus juridiskos risinājumus atkarībā no tā, kādi nesatura dati jāsaglabā saistībā ar izmeklējamo noziegumu.

Piemērotākais risinājums tiks noteikts ietekmes novērtējumā, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un pēc dažādo risinājumu salīdzināšanas.

C. Paredzamā ietekme

Paredzams, ka šī iniciatīva ietekmēs vairākas jomas.

Ietekme uz sabiedrību. Bezsatura datu pieejamība palīdzētu publiskajām iestādēm efektīvāk atklāt, izmeklēt noziegumus un saukt pie atbildības par tiem, tādējādi uzlabojot sabiedrisko drošību ES iedzīvotājiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Ir sagaidāma pozitīva ietekme gan uz valstu kriminālprocesiem, gan uz pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā.

Ekonomiskā ietekme. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji varēs izvairīties no papildu atbilstības nodrošināšanas izmaksām un juridiskās nenoteiktības, ko rada dažādas juridiskās un tehniskās prasības atkarībā no ES dalībvalsts(-īm), kurā(-ās) tie ir iedibināti vai darbojas. Ar iniciatīvu tiks vērtētas iespējas samazināt šķēršļus pakalpojumu sniegšanai ES iekšējā tirgū. Vienlaikus tā palielinās datu saglabāšanas izmaksas dalībvalstīs, kurās nav datu saglabāšanas pienākuma tiesībaizsardzības nolūkos.

Ietekme uz pamattiesībām. Saglabātie un piekļuvei pieejamie nesatura dati varētu sniegt iestādēm informāciju par to personu privāto dzīvi, uz kurām šie dati attiecas, un tādējādi var notikt iejaukšanās pamattiesībās, kas aizsargā viņu privātumu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants), viņu personas datus (8. pants) un vārda brīvību (11. pants). Valsts iestāžu spēju uzlabošana nesatura datu izgūšanā un pierādījumu iegūšanā kriminālprocesos kalpotu sabiedrības interesēm – ļautu efektīvāk atklāt noziegumus un saukt pie atbildības par tiem, izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību ES iekšējā tirgū, kā arī nodrošināt lielāku taisnīgumu cietušajiem, aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Ja ietekmes novērtējumā apsvērtie risinājumi novedīs pie pamattiesību ierobežošanas, tie tiks izsvērti salīdzinājumā ar iejaukšanos šādās tiesībās, un tiks rūpīgi izvērtēta pienācīgu aizsardzības pasākumu nodrošināšana, lai pārliecinātos, ka tie ir nepieciešami un samērīgi paredzētā mērķa sasniegšanai.

D. Labāka regulējuma instrumenti 

Ietekmes novērtējums

Komisija veiks ietekmes novērtējumu, lai vajadzības gadījumā atjauninātu noteikumus par datu saglabāšanu ES līmenī. Sabiedriskā apspriešana tiks publiskota 2025. gada 2. vai 3. ceturksnī saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku. Komisija rūpīgi ievāks atsauksmes no dažādiem avotiem, tostarp no plašas sabiedrības, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, šo publisko uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, un attiecīgajām ieinteresētajām personām paredzētas aptaujas.

Apspriešanas stratēģija

Komisija plāno vairākus apspriešanās pasākumus šīs iniciatīvas atbalstam. To mērķis ir apkopot plaša ieinteresēto personu loka atsauksmes un viedokļus. Galvenie apspriešanās pasākumi būs šādi:

-atbildes uz šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes;

-atsauksmes no sabiedriskās apspriešanas, kas 12 nedēļas būs publicēta visās ES oficiālajās valodās Komisijas tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”;

-mērķorientētas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām interviju un aptauju veidā, lai apkopotu arī kvantitatīvas un kvalitatīvas atsauksmes par šo pasākumu nepieciešamību un samērīgumu.

Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku, lai izstrādātu iniciatīvas, kas balstītas uz labākajām pieejamajām zināšanām, aicinām zinātniekus, kā arī akadēmiskas organizācijas, akadēmiskas biedrības un zinātniskas apvienības, kurām ir speciālās zināšanas ar šo iniciatīvu saistītās tehniskās un rīcībpolitikas jomās, iesniegt atbilstošus publicētus un vēl nepublicētus zinātniskus pētījumus, analītiskus materiālus un datus. Komisiju īpaši interesē materiāli, kuros ir kopsavilkums par zināšanu pašreizējo stāvokli attiecīgajā(s) jomā(s).

Kopā ar sabiedriskajā apspriešanā iegūto informāciju Komisija publicēs faktu kopsavilkuma ziņojumu. Tā arī analizēs šajā uzaicinājumā iesniegtās atsauksmes un turpmāko apspriežu rezultātus ietekmes novērtējumam pievienotā kopsavilkuma ziņojumā (dienestu darba dokumentā).

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanas mērķis ir nodrošināt, ka ietekmes novērtējums balstās uz plašām kvantitatīvām un kvalitatīvām atsauksmēm un speciālajām zināšanām, un ļaut ieinteresētajām personām (tostarp iedzīvotājiem un personām, kuras tieši skartu šī iniciatīva) paust savu viedokli un sniegt ieguldījumu attiecībā uz iespējamiem turpmākās rīcības variantiem.

Mērķauditorija

Galvenās ieinteresēto personu kategorijas, ar kurām Komisija plāno apspriesties, ir šādas: plaša sabiedrība; speciālisti, kas darbojas sabiedriskās drošības nozarēs (tieslietas, iekšlietas un digitālā politika); policija un tiesu iestādes; kiberdrošības eksperti, datu aizsardzības un privātuma iestādes; profesionālu juristu asociācijas, akadēmiskās aprindas, pētnieki un domnīcas; pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā ar digitālo tiesību pārkāpumos cietušo tiesībām vai plašākā nozīmē – ar pamattiesībām; nozaru pārstāvji.

(1)    Eurojust un Eiropas Tiesu iestāžu tīkla kibernoziedzības jautājumos (EJCN) nesen veiktajā analīzē “ The effect of Court of Justice of the European Union case-law on national data retention regimes and judicial cooperation in the EU ” ziņots, ka divpadsmit dalībvalstis (BE, DK, EE, IE, FR, HR, IT, LV, LT, PT, SK, SE) no 2018. līdz 2022. gadam savos tiesību aktos ir veikušas būtiskas izmaiņas, kuru tiešs cēlonis ir EST lieta C-746/18 Prokuratuur un apvienotās lietas C-511/18, C-512/18 un C-520/18, La Quadrature du Net u. c.; četrās dalībvalstīs vairs nav noteikumu par obligātu datu saglabāšanu kriminālizmeklēšanas nolūkos (DE, NL, RO, SI), 6. lpp.
(2)    Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punkts: “elektronisko sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, ko parasti nodrošina elektronisko sakaru tīklos par atlīdzību un kas – izņemot pakalpojumus, ar kuriem nodrošina vai veic redakcionālu uzraudzību saturam, kas tiek pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus – aptver šādus pakalpojumu veidus:a) “interneta piekļuves pakalpojumu”, kā tas definēts Regulas (ES) 2015/2120 2. panta otrās daļas 2. punktā;b) starppersonu sakaru pakalpojumu; kā arīc) pakalpojumus, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārvades, piemēram, pārraidīšanas pakalpojumus, ko izmanto mašīnas-mašīnas pakalpojumu sniegšanai un apraidei.