(1)

Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (4). Tīras rūpniecības kursā, kas izklāstīts Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumā (5), ir uzsvērta nepieciešamība rūpniecības konkurētspēju saskaņot ar klimatiskajām iecerēm, nodrošinot, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku norit gan taisnīgi, gan ekonomiski noturīgi. Tam ir vajadzīgs stabils un konkurētspējīgs Eiropas bateriju sektors.

(2)

Pašlaik Eiropas bateriju sektors saskaras ar strukturālām grūtībām sasniegt nepieciešamo konkurētspējas mērogu, ņemot vērā globālo jaudas pārpalikumu visā bateriju vērtības ķēdē, it sevišķi izvēršanas posmā. Turklāt Eiropas bateriju ražotāji konkurē globālā kontekstā, kurā vienlīdzīgus konkurences apstākļus kropļo trešo valstu subsīdijas.

(3)

Ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Neto nulles emisiju industrijas aktā (Regulā (ES) 2024/1735) (6), ar ko izveido pasākumu satvaru Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas nozares stiprināšanai un tīro tehnoloģiju ieviešanas atbalstam, ir jāparedz mērķēti finansiāli pasākumi, lai atbalstītu notiekošo projektu attīstīšanu Savienībā, veicinātu turpmākas privātā sektora investīcijas un vairotu piegādes drošību autobūves un enerģijas uzkrāšanas industrijās.

(4)

2025. gada 16. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu (7), kurā izklāstīja bateriju ražošanas veicināšanas stratēģiju. Minētā stratēģija atbalsta noturīgu un ilgtspējīgu bateriju sektoru Savienībā un uzlabo izmaksu konkurētspēju Savienības bateriju ražošanā, balstīdamās uz tādām iniciatīvām kā Regula (ES) 2024/1735, Autobūves nozares rīcības plāns, kas izklāstīts Komisijas 2025. gada 5. marta paziņojumā (8), un stratēģiskais rīcības plāns bateriju jomā, kas izklāstīts Komisijas 2018. gada 17. maija paziņojumā (9). Bateriju ražošanas veicināšanas stratēģijā minēts, ka investīciju situācija bateriju izgatavošanas sektorā, jo īpaši projektu izvēršanas posmā, nav optimāla, un tajā norādīts, ka ir kritiski svarīgi atbalstīt bateriju ražošanu ES, reaģējot uz akūtām starptautiskajām problēmām un grūtībām, ar kurām industrija saskaras ražošanas mēroga kāpināšanā. Bateriju ražošanas veicināšanas stratēģija ietver arī mērķorientētus rīcībpolitikas pasākumus, kas stiprinās Savienības bateriju industriju, tostarp Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma izveidi investīciju atbalstam.

(5)

Šāds atbalsts ir īpaši nepieciešams bateriju izgatavošanas projektu izvēršanas posmā, kas ietver pāreju uz lielapjoma, augstas precizitātes izgatavošanu, kas vienlaikus jāsabalansē ar zemu ienesīgumu, augstām materiālu izmaksām un stingrām kvalitātes prasībām. Izvēršanas posms ir tas, kas seko ražošanas kompleksu būvniecībai un uzstādīšanai. Šajā posmā visas sistēmas, aprīkojumu un procesus plaši testē, validē un pilnveido, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbību. Šim posmam raksturīgs augsts metāllūžņu līmenis; tas nozīmē, ka ir grūti sasniegt rentabilitāti un izpildīt stingros kvalitātes standartus, ko uzstādījusi autobūves nozare. Tāpēc Bateriju ražošanas veicināšanas mehānismam šis sensitīvais un sarežģītais procesa posms būtu īpaši jāatbalsta. Bateriju ražošanas veicināšanas mehānismam būtu jānodrošina atbalsts no Inovāciju fonda, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu, tieši pārvaldītu finanšu instrumentu formā.

(6)

Atzīstot to, ka reālam finansiālajam atbalstam bateriju ražošanas izvēršanas posmā ir izšķirīga nozīme, aizdevumi šajā kontekstā salīdzinājumā ar dotācijām piedāvā neapšaubāmas priekšrocības. Aizdevumi veicina efektīvu kapitāla pārvaldību un ir saskanīgi ar mērķi panākt, ka bateriju ražošanas kāpināšana notiek ilgtspējīgi un atbildīgi. Tie mudina uzņēmumus ātrāk sasniegt komerciālo dzīvotspēju, un tāpēc tie ir labāk piemēroti ražošanas mēroga kāpināšanai un komercializācijai. Turklāt tie papildina un piesaista turpmākas privātā sektora investīcijas, nodrošinot grodu finanšu satvaru industrijas stabilizēšanai ES. Attiecīgi Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma atbalsts būtu jāpiešķir aizdevumu formā, jo tas ir instruments, kas vislabāk atbalsta uzņēmumus darbības izvēršanas posmā.

(7)

Lai bateriju ražošanas izvēršanas posmu atbalstītu finansiāli, aizdevumi no Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma ir jāpielāgo specifiskajām izvēršanas posma prasībām. Tiem būtu jāietver izdevīguma elementi, piemēram, aizdevumu piešķiršana bez procentiem.

(8)

Saskaņā ar Deleģētās Regulas (ES) 2019/856 15. panta 1. punktu ir jānosaka maksimālā Bateriju veicināšanas mehānismam pieejamā Inovāciju fonda atbalsta summa un noteikumi par projektu atlasi un atbalsta izmaksāšanu.

(9)

Varētu uzskatīt, ka baterijas elementu izgatavotāji, kuru jau guvuši tiešu vai netiešu pieredzi pilnībā komerciālu projektu attīstīšanā, jau ir ieguvuši speciālās zināšanas un pabeiguši izvēršanas posmu, tāpēc būtu jāuzskata, ka tie nav tiesīgi uz atbalstu no Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma.

(10)

Aizdevuma līgumā, kas tiek slēgts sakarā ar Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma atbalsta piešķiršanu, būtu jānosaka atmaksas grafiks, kas ir piemērots nobriedušiem projektiem, vienlaikus ņemot vērā arī esošās projektu finanšu struktūras. Lai varētu pielāgoties bateriju ražošanas komerciālajai realitātei, vienlaikus nodrošinot atbalsta nepārtrauktību, projektos vajadzētu būt iespējai atmaksas grafiku atlikt, par ko tiktu piemērota procentu likme, kas būtu jānosaka aizdevuma līgumā. Lai nodrošinātu ilgstošu ietekmi uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju, bateriju izgatavošanas darbību pārcelšana ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) pēc atbalsta saņemšanas no Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma būtu jāsoda ar atbilstošiem līgumiskiem aizsardzības līdzekļiem.

(11)

Lai nodrošinātu Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma īstenošanu, ik gadu jāpieņem finansēšanas lēmums saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (“Finanšu regula”) 110. panta 2. punktu.

(12)

Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisms atvieglos baterijas elementu izgatavošanas attīstīšanu Eiropā. Baterijas elementu izgatavošana Eiropā notiek sarežģītos tirgus apstākļos, kā izklāstīts paziņojumā par bateriju ražošanas veicināšanas stratēģiju, tāpēc Eiropas Komisija ir atzinusi, ka ir vajadzīgs īslaicīgs finansēšanas risinājums. Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisms ir orientēts uz projektiem, kuriem ir liels izdošanās potenciāls jebkur EEZ, un tas palielina iespējamību, ka atbalsts sekmēs saimnieciskās darbības attīstību. Atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar Bateriju ražošanas veicināšanas mehānismu, baterijas elementu izgatavotājiem atvieglos ražošanas izvēršanu, palīdzot rast minētajā posmā vajadzīgo finansējumu. Noteiktie atbalsttiesīguma un piešķiršanas kritēriji un citi Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma noteikumi rada pamatu, balstīdamās uz ko, Komisija varēs nodrošināt, ka atbalsts atmaksājamu bezprocentu aizdevumu formā ir nepieciešams, piemērots, samērīgs un pārredzams. Tā kā minētie elementi ir sabalansēti, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirams Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma ietvaros, atbilst valsts atbalsta noteikumiem Finanšu regulas 212. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(13)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.f pantu Bateriju ražošanas veicināšanas mehānismam būtu jāatbalsta projekti, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tāpēc atlases procesam būtu jānodrošina, ka projekti atbilst minimālajām vidiskajām prasībām un nenodara būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (10) 17. panta nozīmē.

(14)

Atmaksājumi un atmaksājumu plūsmas, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, kuri nodrošināti no Bateriju ražošanas veicināšanas mehānisma, tiks izmantoti, lai atbalstītu inovācijas mazoglekļa un bezoglekļa tehniskajos paņēmienos, procesos un tehnoloģijās saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu.

(15)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/856 15. pantu par šo lēmumu ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm.

(16)

Ņemot vērā, ka ir steidzami jāsāk īstenot Bateriju ražošanas veicināšanas mehānismu un organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tiek ierosināts noteikt, ka šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas,

(a)

“baterija” ir baterija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 (11) 3. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

(b)

“baterijas elements” ir baterijas elements, kā definēts Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;

(c)

“elektrotransportlīdzekļa baterija” ir elektrotransportlīdzekļa baterija, kā definēts Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

(d)

“izvēršanas posms” ir pārejas periods elektrotransportlīdzekļu baterijas elementu vai to daļu ražotnē, kas sākas ar pirmssērijas C parauga ražošanas posma sākumu un beidzas, kad ir sasniegts pilnvērtīgas komerciālās darbības posms. Pilnvērtīga komerciāla darbība ir posms, kurā bateriju izgatavošanas komplekss sasniedz pastāvīgu ražošanas izlaidi, kas ir vismaz 95 % no nominālās gada ražošanas jaudas;

(e)

“C parauga posms” ir brīdis, kad baterijas elementa konstrukcija lielā mērā ir pabeigta un validēta, izmantojot prototipus, kas izgatavoti, izmantojot reprezentatīvus industriāla līmeņa procesus un aprīkojumu, un tas nozīmē, ka tie ir gatavi klientu kvalifikācijas posmam.