I PIELIKUMS

I.A   MAINĪGO LIELUMU SARAKSTS UN APRAKSTS

Individuālos datus par katru vietējo vienību un katru darbinieku sniedz divās datu kopās, kurās ietverti mikrodatu ieraksti:

Datu kopa A: ieraksti par vietējām vienībām

Datu kopa B: ieraksti par darbiniekiem

Ierakstus par darbiniekiem saista ar ierakstiem par vietējām vienībām ar kodu atslēgu, kas neatklāj uzņēmuma identitāti. Tas varētu būt secīgs skaitlis vai pastāvoša neidentificējoša kodu atslēga, ja vien to pašu kodu atslēgu izmanto gan vietējo vienību, gan darbinieku ierakstos (KEY_L). Papildus tam, lai viegli identificētu darbinieku, katram darbiniekam izmanto neidentificējošu kodu atslēgu (KEY_E), kas neidentificē konkrēto personu.

Par visiem mainīgajiem lielumiem visos mikrodatu ierakstos sniedz pilnīgu informāciju, ja vien tie nav atzīmēti ar “ neobligāts” vai “ neobligāts vietējām vienībām, kas pieder uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki”.

Ja ir pieejama informācija par neobligātu mainīgo lielumu, būtu vēlams, lai dati tiktu sniegti par visām vietējām vienībām vai darbiniekiem.

Visas ierakstu pozīcijas A un B datu kopā aizpilda pilnībā. Datus ieraksta par visām atsevišķajām pozīcijām, arī par neobligātajiem mainīgajiem lielumiem, un nevienu pozīciju neatstāj neaizpildītu. Izmanto attiecīgos kodus attiecībā uz “nav norādīts”; sk. modalitātes kodus tālāk.

Nulles vērtību “ 0 ” izmanto tikai tiem mainīgajiem lielumiem, kuriem nulles vērtība dažkārt patiešām ir iespējama (piem., kad darbiniekam nav virsstundu pārskata mēnesī).

Ja mainīgie lielumi attiecas uz naudas vērtībām (piem., stundas, mēneša, gada izpeļņa un prēmijas, nodokļi, sociālā nodrošinājuma iemaksas, samaksa natūrā), tos izsaka attiecīgās valsts valūtas vienībās.

Datu kopa A: ieraksti par vietējām vienībām

Detalizēts temats	Mainīgā lieluma identifikators	Mainīgā lieluma nosaukums	Modalitātes kods vai vērtība	Modalitātes iezīme
Apsekojuma tehniskie aspekti	TABLE	Datu kopas identifikācija	A	Informācija par vietējo vienību
Apsekojuma tehniskie aspekti	YEAR	Atsauces gads	4 cipari, ciparisks	Atsauces gads
Apsekojuma tehniskie aspekti	KEY_L	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētai vietējai vienībai	6 rakstzīmes, burtciparu	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētai vietējai vienībai (skaitļi vai burti, vai abu kombinācija)
Apsekojuma tehniskie aspekti	A51	Ekstrapolācijas koeficients vietējai vienībai	Ciparisks	Vietējās vienības svērums: ekstrapolācijas koeficients vietējai vienībai (ar 2 decimālcipariem, atdalot ar punktu)
Apsekojuma tehniskie aspekti	KEY_B	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētam uzņēmumam (neobligāti)	6 rakstzīmes, burtciparu	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētam uzņēmumam (skaitļi vai burti, vai abu kombinācija)
			OPT	Nav datu
Darba devēja raksturlielumi	A11	Vietējās vienības ģeogrāfiskā atrašanās vieta (NUTS 1)	3 rakstzīmes, burtciparu	NUTS 1 reģions
Darba devēja raksturlielumi	A12	Tā uzņēmuma lielums, kuram pieder vietējā vienība	E1_9	1–9
			E10_49	10–49
			E50_249	50–249
			E250_499	250–499
			E500_999	500–999
			E1000	1 000 vai vairāk darbinieku
Darba devēja raksturlielumi	A13	Vietējās vienības galvenā saimnieciskā darbība	3 rakstzīmes, burtciparu	Saimnieciskā darbība Kods NACE 2 ciparu līmenī/nodaļās, pirms kura ir rakstzīme
Darba devēja raksturlielumi	A14	Tā uzņēmuma ekonomiskās un finanšu kontroles veids, pie kura pieder vietējā vienība	A	Publiska kontrole
			B	Privāta kontrole
Darba devēja raksturlielumi	A15	Darba samaksas koplīgums	A	Valsts līmeņa vai starpkonfederāciju koplīgums
			B	Ražošanas nozares koplīgums
			C	Koplīgums par atsevišķām ražošanas nozarēm atsevišķos reģionos
			D	Uzņēmuma vai viena darba devēja koplīgums
			E	Koplīgums, ko piemēro tikai vienas vietējās vienības darbiniekiem
			F	Jebkāda cita veida koplīgums
			N	Nav darba samaksas koplīguma
Darba devēja raksturlielumi	A16	Kopējais darbinieku skaits vietējā vienībā pārskata mēnesī (neobligāti)	1–9999999	Nodarbināto skaits
			–1	Nav datu
Darba devēja raksturlielumi	A17	Vietējās vienības piederība uzņēmumu grupai (neobligāti)	Y	Jā
			N	Nē
			OPT	Nav datu
Darba devēja raksturlielumi	A18	Uzņēmuma institucionālais sektors (neobligāti par vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	S11	Nefinanšu sabiedrības
			S12	Finanšu sabiedrības
			S13	Vispārējā valdība
			S15	Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas
			OPT	Nav datu

Datu kopa B: ieraksti par darbiniekiem

Detalizēts temats	Mainīgā lieluma identifikators	Mainīgā lieluma nosaukums	Modalitātes kods vai vērtība	Modalitātes iezīme
Apsekojuma tehniskie aspekti	TABLE	Datu kopas identifikācija	B	Informācija par konkrēto darbinieku
Apsekojuma tehniskie aspekti	YEAR	Atsauces gads	4 cipari, ciparisks	Atsauces gads
Apsekojuma tehniskie aspekti	KEY_E	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētam darbiniekam	6 rakstzīmes, burtciparu	Kodu atslēga, kas piešķirta konkrētam darbiniekam (skaitļi vai burti, vai abu kombinācija)
Apsekojuma tehniskie aspekti	B52	Ekstrapolācijas koeficients darbiniekam	Ciparisks	Darbinieka svērums: ekstrapolācijas koeficients darbiniekam (ar 2 decimālcipariem, atdalot ar punktu)
Apsekojuma tehniskie aspekti	KEY_L	Kodu atslēga, kas piešķirta vietējai vienībai, pie kuras pieder darbinieks	6 rakstzīmes, burtciparu	Kodu atslēga, kas piešķirta vietējai vienībai, pie kuras pieder darbinieks (skaitļi vai burti, vai abu kombinācija)
Darbinieka raksturlielumi	B21	Dzimums	F	Sieviete
			M	Vīrietis
Darbinieka raksturlielumi	B22	Dzimšanas gads	4 cipari, ciparisks	Dzimšanas gads
Darbinieka raksturlielumi	B23	Nodarbošanās pārskata mēnesī	3 rakstzīmes (2 rakstzīmes vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki), burtciparu	Profesija Kods 3 ciparu līmenī / ISCO mazās grupās, pirms kura ir divas rakstzīmes (Kods 2 ciparu līmenī / ISCO apakšgrupās vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)
Darbinieka raksturlielumi	B24	Vadītāja/pārraudzītāja amats (neobligāti)	Y	Jā (darbiniekam ir kāda veida vadības funkcija)
			N	Nē
			OPT	Nav datu
Darbinieka raksturlielumi	B25	Iegūtais izglītības līmenis	G1	Zems izglītības līmenis (Nav formālās izglītības vai izglītība ir zemāka par ISCED 1, ISCED 1 Pamatizglītība, ISCED 2 Pirmās pakāpes vispārējā vidējā izglītība)
			G2	Vidējs izglītības līmenis (ISCED 3 Vidusskolas izglītība, ISCED 4 Arodizglītība, kas iegūta pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kas nav augstākā izglītība)
			G3	Augstākā izglītība – līdz 4 gadiem (ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība, ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis)
			G4	Augstākā izglītība – vairāk nekā 4 gadi (ISCED 7 Maģistrs vai līdzvērtīgs līmenis, ISCED 8 Doktors vai līdzvērtīgs līmenis)
Darbinieka raksturlielumi	B26	Darba stāžs uzņēmumā (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	0–60	Darba stāžs uzņēmumā (gados)
			–1	Nav datu
Darbinieka raksturlielumi	B27	Darba līgumā noteiktais darba laiks (pilna vai nepilna slodze)	FT	Pilnas slodzes darbinieks
			PT	Nepilnas slodzes darbinieks
Darbinieka raksturlielumi	B271	Pilnas slodzes darbinieka parasto darba stundu daļa	0.01–100.00	Pilnas slodzes darbinieka parasto darba stundu daļa, % (ar 2 decimālcipariem, atdalot ar punktu)
Darbinieka raksturlielumi	B28	Darba līguma veids	A	Uz nenoteiktu laiku
			B	Uz noteiktu laiku (izņemot mācekļus, ieskaitot stažierus un praktikantus, kas saņem atlīdzību)
			C	Māceklis
Darbinieka raksturlielumi	B29	Valstspiederība un dzīvesvieta (neobligāti)	A	Rezidents ar valsts pilsonību
			B	Rezidents ar ārvalstu pilsonību
			C	Nerezidents (svārstmigrants) ar valsts pilsonību
			D	Nerezidents (svārstmigrants) ar ārvalstu pilsonību
			OPT	Nav datu
Darba periodi	B31	To nedēļu skaits pārskata gadā, uz kurām attiecas gada bruto izpeļņa	0.01–53.00	To nedēļu skaits pārskata gadā, uz kurām attiecas gada bruto izpeļņa (ar 2 decimālcipariem, atdalot ar punktu)
Darba periodi	B32	Pārskata mēnesī apmaksāto stundu skaits	1–744	Pārskata mēnesī apmaksāto stundu skaits
Darba periodi	B321	Pārskata mēnesī apmaksāto virsstundu skaits (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	0–744	Pārskata mēnesī apmaksāto virsstundu skaits
			–1	Nav datu
Darba periodi	B322	Samaksas grafiks (neobligāti)	H	Stundas
			D	Dienas
			W	Nedēļas
			M	Mēneša
			O	Cits
			OPT	Nav datu
Darba periodi	B33	Atvaļinājuma dienas gadā (neobligāti)	0–366	Atvaļinājuma dienas gadā (pilnas dienas)
			–1	Nav datu
Darba periodi	B34	Citas apmaksātas prombūtnes dienas gadā (neobligāti)	0–366	Citas apmaksātas prombūtnes dienas gadā
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B41	Gada bruto izpeļņa pārskata gadā	1–99999999	Gada bruto izpeļņa pārskata gadā
Izpeļņa	B411	Gada prēmijas un pabalsti, kas nav maksāti par katru maksājumu laikposmu (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	0–99999999	Gada prēmijas un pabalsti, kas nav maksāti par katru maksājumu laikposmu
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B412	Gada samaksa natūrā (neobligāti)	0–99999999	Gada samaksa natūrā
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B42	Bruto izpeļņa pārskata mēnesī	1–99999999	Bruto izpeļņa pārskata mēnesī
Izpeļņa	B421	Ar virsstundām saistītā izpeļņa (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	0–99999999	Ar virsstundām saistītā izpeļņa
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B422	Īpaša samaksa par maiņu darbu (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)	0–99999999	Īpaša samaksa par maiņu darbu
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B423	Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļi, ko darba devējs maksā par darbinieku (neobligāti)	0–99999999	Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļi, ko darba devējs maksā par darbinieku
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B4231	Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas, ko darba devējs maksā par darbinieku (neobligāti)	0–99999999	Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas, ko darba devējs maksā par darbinieku
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B4232	Nodokļi, ko darba devējs maksā par darbinieku (neobligāti)	0–99999999	Nodokļi
			–1	Nav datu
Izpeļņa	B43	Vidējā stundas bruto izpeļņa pārskata mēnesī	0.01–999999.99	Vidējā stundas bruto izpeļņa pārskata mēnesī (ar 2 decimālcipariem, atdalot ar punktu)

I.B   TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.   Informācija par vietējo vienību, kurai piederīgi izlasē ietvertie darbinieki

1.1.   Tā uzņēmuma ekonomiskās un finanšu kontroles veids, pie kura pieder vietējā vienība (A14)

Attiecībā uz šo mainīgo lielumu izšķir kategorijas “valsts kontrole” un “privāta kontrole”. Pirmā kategorija attiecas uz katru uzņēmumu, uz kuru valsts iestādēm tieši vai netieši var būt dominējoša ietekme uzņēmuma īpašumtiesību, finanšu līdzdalības šajā uzņēmumā vai reglamentējošu noteikumu dēļ. Jāuzskata, ka valsts iestādēm ir dominējoša ietekme (vai kontrole), ja šīs iestādes tieši vai netieši:

—	ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla (> 50 %) vai

—	kontrolē to balsu vairākumu, kas saistītas ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai var iecelt vairāk par pusi no uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

Otro kategoriju definē analoģiski. Līdzsvarotas valsts un privātās īpašumtiesības (50/50 “kopīga kontrole”) ir ļoti reti sastopamas praksē. Tāpēc šādi gadījumi nav jākodē atsevišķi un, tādiem parādoties, tie ir jāiekļauj kategorijā “privāta kontrole”.

1.2.   Darba samaksas koplīgums (A15)

Šis mainīgais lielums sniedz informāciju par darba samaksas koplīgumu veidiem no tālāk uzskaitītajiem, kas aptver vairāk nekā 50 % vietējās vienības darbinieku:

—	valsts līmeņa vai starpkonfederāciju koplīgums, kas ietver darbiniekus vairākās ražošanas nozarēs un ko parasti paraksta viena vai vairākas arodbiedrību konfederācijas un viena vai vairākas valsts darba devēju organizācijas,

—	ražošanas nozares koplīgums, kas nosaka nodarbinātības noteikumus un apstākļus visiem atsevišķas ražošanas vai saimnieciskas nozares darbiniekiem vai to lielākajai daļai,

—	koplīgums par atsevišķām ražošanas nozarēm atsevišķos reģionos,

—	uzņēmuma vai viena darba devēja koplīgums, kas aptver šā paša darba devēja darbiniekus neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Koplīgums var aptvert tikai dažas uzņēmuma vietējās vienības vai tā darbinieku grupas,

—	koplīgums, ko piemēro tikai vienas vietējās vienības darbiniekiem,

—	jebkāda cita veida koplīgums, kas nav ietverts iepriekš minētajā,

—	neviens darba samaksas koplīgums neaptver 50 % vai vairāk darbinieku vietējā vienībā.

Tā vietā, lai tieši jautātu par koplīguma veidu, vienībai var jautāt, kādi kolektīvi noteikumi tiek piemēroti, un pēc atbildēm noteikt koplīguma veidu. Pat ja vienlaikus var piemērot vairākas kategorijas, jāizvēlas tikai viena no iepriekš minētajām kategorijām, proti, tā, kas aptver vairāk nekā 50 % vietējās vienības darbinieku.

1.3.   Kopējais darbinieku skaits vietējā vienībā pārskata mēnesī (A16) (neobligāti)

Šis mainīgais lielums atspoguļo kopējo darbinieku skaitu pārskata mēnesī (piem., 1. vai 31. oktobrī) un ietver visus darbiniekus, ieskaitot mācekļus, praktikantus, kuri saņem atlīdzību, un internus (attiecībā uz jēdzienu “darbinieki” sk. 2.1. punktu).

1.4.   Vietējās vienības piederība uzņēmumu grupai (A17) (neobligāti)

Šis mainīgais lielums norāda, vai vietējā vienība pieder pie uzņēmumu grupas. Uzņēmumu grupa ir statistikas vienība, kas definēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (1). Uzņēmumu grupa būtu jāskata pasaules līmenī. Lielākoties vietējā vienība pieder uzņēmumam, ko nekontrolē valsts grupa vai ārvalstu grupa. Ja vietējā vienība pieder uzņēmumu grupai, tas parasti ir labi zināms. Respondentiem var sniegt praktisku palīdzību ar norādījumu par to, vai attiecīgā uzņēmuma pārskats ir pilnīgi konsolidēts ar uzņēmumu grupas pārskatu.

1.5.   Uzņēmuma institucionālais sektors (A18) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Šis mainīgais lielums reģistrē uzņēmuma institucionālo sektoru, kā definēts EKS 2010 2.31. punktā, no kuriem piemēro tikai šādus sektorus:

—	S.11 nefinanšu sabiedrības,

—	S.12 finanšu sabiedrības,

—	S.13 vispārējā valdība,

—	S.15 mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas.

1.6.   Ekstrapolācijas koeficients vietējai vienībai (A51)

Ekstrapolācijas koeficients vietējai vienībai ir vietējo vienību skaits datu kopā, ko pārstāv vietējās vienības ieraksts izlasē. To izmanto, lai ekstrapolētu vietējo vienību mainīgos lielumus no izlases uz visu kopu.

Ekstrapolācijas koeficienti ir specifiski katrai vietējai vienībai atkarībā no tādiem elementiem kā izlases biežums, izlases struktūra, atbildes nesniegšana, a posteriori kalibrācija u. c. Visu ekstrapolācijas koeficientu kopējā summa visā vietējo vienību izlasē ir vienāda ar vietējo vienību skaitu datu kopā.

2.   Informācija par katra izlasē ietvertā darbinieka individuālajām pazīmēm pārskata mēnesī

2.1.   Darbinieki

Darbinieki ir visas personas neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas vai dalībvalstī nostrādātā laika, kuras ir tiešās darba attiecībās (noteiktās ar formālu vai neformālu vienošanos) ar darba devēju un kuras saņem atlīdzību neatkarīgi no veicamā darba veida, nostrādātajām stundām (pilnas vai nepilnas slodzes) vai līguma laika (uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, arī sezonāls); darbiniekiem atlīdzību maksā algas veidā, ieskaitot prēmijas, samaksu par gabaldarbu un samaksu par maiņu darbu, pabalstus, honorārus, komisijas maksas un atlīdzību natūrā.

Šis jēdziens “darbinieki” ietver gan fiziska darba strādniekus, gan garīga darba darītājus un vadības personālu privātajā un publiskajā sektorā.

Šajā sarakstā sniegti ilustratīvi piemēri darbinieku kategorijām, kas ir iekļautas:

—	civildienesta ierēdņi (2) (arī no bruņotajiem spēkiem (3)),

—	izplatītāji, ja viņi ir algu sarakstā un saņem vēl cita veida atlīdzību, kas nav komisija,

—	algoti strādājoši īpašnieki,

—

mācekļi,

—	stažieri un praktikanti, kas saņem atlīdzību (advokātu mācekļi, studējošas medmāsas, zinātniskie vai pedagoģiskie asistenti, slimnīcu interni utt.), kam ir formālas saistības, kuru dēļ viņi par atlīdzību sekmē vienības ražošanas procesu,

—	pagaidu darbinieki (piem., sekretariāta personāls), kurus nodarbinātības aģentūras pieņem darbā, nodarbina un kuri no tām saņem atlīdzību, strādājot citās darba vietās, bieži uz laiku,

—	sezonas un gadījuma darbu strādnieki, ja tiem ir oficiāls vai neoficiāls līgums ar uzņēmumu vai vietējo vienību un iepriekš noteikts darba laiks,

—

darbinieki, par kuriem pārskata gadā bija radušās darbaspēka izmaksas par paveikto darbu, bet kuri īslaicīgi nebija darbā tādu iemeslu dēļ kā slimība vai trauma, brīvdienas vai atvaļinājums, streiks vai lokauts, izglītības vai mācību atvaļinājums, grūtniecības vai bērna kopšanas atvaļinājums (4), saimnieciskās darbības sašaurināšana, darba pārtraukums tādu iemeslu dēļ kā slikti laika apstākļi, mehānismu darbības kļūmes vai izejmateriālu, degvielas vai enerģijas trūkums, vai citāda pagaidu prombūtne ar atvaļinājumu vai bez tā,

—	ārvalstīs strādājoši darbinieki, ja tie saņem atlīdzību no darba devēja,

—	mājās strādājošie (5), arī tāldarba veicēji, ja ir skaidra vienošanās, ka šādi darba ņēmēji vismaz daļēji saņem atalgojumu, pamatojoties uz paveikto darbu, proti, darba apjomu (faktiski nostrādātajās stundās), ko tie iegulda ražošanas procesā [EKS 2010, 11.13. punkta g) apakšpunkts].

Jāizslēdz šādas kategorijas:

—	preču izplatītāji un citas personas, ko pilnīgi atalgo ar līgumatlīdzību vai komisiju, kas nav algu sarakstā vai kas ir pašnodarbinātas,

—	īpašnieki, direktori vai vadītāji, kuri saņem atlīdzību tikai peļņas daļas veidā,

—	ģimenē strādājošie, kas nav uzņēmuma vai vietējās vienības darbinieki (iepriekš minētās definīcijas nozīmē),

—	pašražotāji,

—	mājās strādājošie, kuriem maksā tikai saskaņā ar gabaldarba likmēm [EKS 2010, 4.07. punkta e) apakšpunkts] un kuriem ir saistošs komerclīgums (pretstatā oficiālam, neoficiālam vai netiešam darba līgumam),

—	brīvprātīgi darba ņēmēji, kuri nesaņem samaksu (piem., tie, kuri parasti strādā tādām bezpeļņas organizācijām kā labdarības dienesti).

Darbinieki, kas jāiekļauj tematā “izpeļņas struktūra”, ir darbinieki, kas pārskata mēnesī faktiski ir saņēmuši atlīdzību par darbu. Darbinieki, kas šādu atalgojumu nav saņēmuši, būtu jāizslēdz.

2.2.   Dzimums (B21)

Dzimums ir bioloģisko un fizioloģisko īpašību kombinācija, kas nosaka, vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete. Gadījumos, kad personas bioloģiskais dzimums nav zināms, informāciju var aizstāt ar informāciju no administratīviem datiem vai ar pašdeklarēto dzimumu (apsekojuma dati).

2.3.   Dzimšanas gads (B22)

Šis mainīgais lielums reģistrē apsekotā darbinieka dzimšanas gadu.

2.4.   Nodarbošanās pārskata mēnesī (B23)

Šis mainīgais lielums reģistrē nodarbošanos, kam piešķirts kods saskaņā ar Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO). Šo informāciju vāc 3 ciparu līmenī, izņemot par vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki (2 ciparu līmenī; 3 ciparu līmenis ir neobligāts). Būtiska informācija nodarbošanās noteikšanai parasti ir darbinieka amata nosaukums un tā galveno darba pienākumu apraksts.

Praktikantus, kas saņem atlīdzību, vai studentus ar darba līgumu un mācekļus klasificē nodarbošanās veidā, uz kuru attiecas viņu mācekļa laiks, apmācība vai prakse.

2.5.   Vadītāja/pārraudzītāja amats (B24) (neobligāti)

Šis mainīgais lielums norāda, vai darbiniekam ir vadītāja vai pārraudzītāja funkcijas. Vārds “vadītājs” nav identisks “pārraudzītājam”, jo daži vadītāji nepārrauga citus darbiniekus. Pārraudzītāja amats var būt visās ISCO grupās, ieskaitot strādniekus.

Vadītāja funkcijas ir saistītas ar uzņēmumu vai iestāžu politikas un darbības noteikšanu, formulēšanu, īstenošanu, vadīšanu vai konsultēšanu. Tās bieži ietver pārraudzības pienākumus.

Uzskata, ka personai ir pārraudzītāja amats, ja tā pārrauga vismaz vienas personas darbu (izņemot mācekļus, praktikantus, kas saņem atlīdzību, vai internus). Parasti tādai personai var būt “brigadiera” vai “pārrauga” amata nosaukums / darba apraksts kopā ar nodarbošanās nosaukumu.

2.6.   Iegūtais izglītības līmenis (B25)

Personas iegūtais izglītības līmenis ir augstākais sekmīgi pabeigtais ISCED (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija) līmenis. Izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu apstiprina ar kvalifikāciju, ko oficiāli atzinušas attiecīgās valsts izglītības iestādes vai kas ir atzīta par līdzvērtīgu citai formālās izglītības kvalifikācijai. Valstīs, kurās izglītības programmas, jo īpaši ISCED 1. un 2. līmeņa programmas, nebeidzas ar kvalifikācijas iegūšanu, tā vietā var izmantot kritēriju par pilnīgu dalību programmā un parasti iegūto piekļuvi augstākam izglītības līmenim. Nosakot augstāko līmeni, būtu jāņem vērā gan vispārējā, gan profesionālā izglītība.

2.7.   Darba stāžs uzņēmumā (B26) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Kopējais darba stāžs pārskata mēnesī ir jānorāda kā pabeigto darba gadu skaits. Jebkura diena pārskata mēnesī var būt noteiktais termiņš (piem., 1. vai 31. oktobris). Kopējais darba stāžs atbilst periodam, kopš darbinieks sācis strādāt uzņēmumā, kas var būt bijis citā vietējā vienībā. Ja uzņēmumi ir apvienojušies vai ir notikusi īpašumtiesību pāreja, darba stāžs ir jāreģistrē saskaņā ar uzņēmuma veikto uzskaiti.

Būtu jāuzskaita tikai pilnībā pabeigti nostrādātie gadi. Piemēram, par kopējo stāžu, kas ir 5 gadi un 10 mēneši, būtu jāziņo kā par 5 gadiem.

Īss prombūtnes laiks, kas ir īsāks par 12 mēnešiem (piem., grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai slimības atvaļinājumā), būtu jāiekļauj kopējā darba stāžā (pretējā pusē jāatskaita karjeras pārtraukumi, kas pārsniedz vienu gadu).

2.8.   Darba līgumā noteiktais darba laiks (pilna vai nepilna slodze) (B27)

Pilnas slodzes darbinieki ir tie, kuru pastāvīgais darba laiks ir tāds pats kā koplīgumā paredzētais vai parastais darba laiks, ko strādā attiecīgajā vietējā vienībā, pat ja šo darbinieku līgums ir īsāks par vienu gadu.

Nepilnas slodzes darbinieki ir tie, kuriem pastāvīgo darba stundu ir mazāk nekā darba stundu, par kurām ir kolektīvā vienošanās, vai stundas, ko vietējā vienībā parasti strādā vai nu katru dienu, vai katru nedēļu, vai katru mēnesi (puse dienas, trīs ceturtdaļas dienas, četras piektdaļas dienas utt.).

Mācekļi, praktikanti, kas saņem atlīdzību, un interni var būt vai nu pilnas slodzes, vai nepilnas slodzes darbinieki.

2.9.   Pilnas slodzes darbinieka parasto darba stundu daļa (B271)

Pilnas slodzes darbiniekam šī daļa vienmēr ir 100 %. Nepilnas slodzes darbiniekam līgumā noteiktās nostrādātās stundas būtu jāizsaka procentos no pilnas slodzes darbinieka vietējā vienībā parasti nostrādāto stundu skaita (darbā, kas ir līdzvērtīgs nepilnas slodzes darbinieka darbam).

2.10.   Darba līguma veids (B28)

Par darba līguma veidu vajadzīga šāda informācija:

—	uz nenoteiktu laiku,

—	uz noteiktu laiku (izņemot mācekļus, arī praktikantus, kas saņem atlīdzību, un internus),

—	mācekļa līgums.

Darba līgums uz nenoteiktu laiku ir tāds līgums starp darbinieku un darba devēju, kurā iepriekš nav nolīgts faktiskais līguma ilgums un kurš garantē minimālo darba stundu skaitu.

Darba līgumu uzskata par līgumu uz noteiktu laiku, ja darba devēja un darbinieka nodoms ir bijis līguma ilgumu saistīt ar dažiem nosacījumiem, tādiem kā noteikts darba pabeigšanas grafiks, kāda uzdevuma izpilde vai cita pašlaik aizstājama darbinieka atgriešanās darbā. Minētais neietver mācekļus, bet ietver praktikantus, kas saņem atlīdzību, un internus.

Mācekļi, praktikanti, kas saņem atlīdzību, un interni ir darbinieki, kas veic jebkādu darbību, lai ražotu preces vai sniegtu pakalpojumus citiem nolūkā iegūt darba pieredzi vai prasmes arodā vai profesijā, un saņem samaksu par veikto darbu. Darba pieredzes vai prasmju iegūšana darbā var notikt, izmantojot tradicionālas, oficiālas vai neformālas vienošanās neatkarīgi no tā, vai tiek izsniegta konkrēta kvalifikācija vai sertifikāts. Salīdzinājumā ar pilnībā kvalificētiem darba ņēmējiem viņi parasti saņem mazāku atalgojumu. Tie neietver šādus darba ņēmējus: a) kuriem ir pārbaudes periodi, kas saistīti ar darba uzsākšanu; b) kuri apgūst vispārēju apmācību darbavietā vai mūžizglītību nodarbinātības laikā.

Turklāt mācekļiem būtu jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	jābūt iesaistītiem formālās izglītības programmā, kas ir īsāka par sešiem gadiem;

b)	jābūt noslēgtam mācekļa prakses līgumam, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, vienlaikus ar praktisko apmācību darbavietā apgūstot teorētisko izglītību izglītības iestādē un pēc tam iegūstot formālu kvalifikāciju.

2.11.   Valstspiederība un dzīvesvieta (B29) (neobligāti)

Personas primārās valstspiederības valsti definē kā īpašu juridisko saikni starp personu un viņa vai viņas valsti, kas iegūta, piedzimstot vai naturalizējoties, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta deklarācijas, izvēles, laulības vai citā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Personu, kurai ir divas vai vairākas valstspiederības, klasificē tikai pēc vienas valstspiederības valsts, ko nosaka šādā prioritātes secībā: 1) ziņotājvalsts; 2) ja personai nav ziņotājvalsts pilsonības, – cita dalībvalsts, 3) ja personai nav kādas dalībvalsts pilsonības – cita valsts ārpus Savienības.

Jāizvēlas viena no šādām kategorijām:

—	rezidents ar valsts pilsonību,

—	rezidents ar ārvalstu pilsonību,

—	nerezidents (svārstmigrants) ar valsts pilsonību,

—	nerezidents (svārstmigrants) ar ārvalstu pilsonību.

3.   Informācija par katra izlasē ietvertā darbinieka darba laikposmiem

3.1.   To nedēļu skaits pārskata gadā, uz kurām attiecas gada bruto izpeļņa (B31)

Šis mainīgais lielums attiecas uz darbinieka darba laiku, par ko gadā ir samaksāts un kam būtu jāatbilst faktiskajai gada bruto izpeļņai (mainīgais lielums B41). To izmanto, lai ekstrapolētu faktisko gada bruto izpeļņu un gada prēmijas, un pabalstus, ja darbinieks ir nostrādājis mazāk par pilnu gadu, proti, mazāk par 52,14 nedēļām.

Nepilnas slodzes darbinieki ir jāuzskata par pilnas slodzes darbiniekiem neatkarīgi no nostrādātajām stundām. Jāreģistrē “52.14”, ja nepilnas slodzes darbiniekam ir samaksāts par pilnu gadu, un, piemēram, “26.07”, ja viņam ir samaksāts par sešiem mēnešiem.

3.2.   Pārskata mēnesī apmaksāto stundu skaits (B32)

Kopējam stundu skaitam, ko darba devējs apmaksājis pārskata mēnesī, nevajadzētu būt stundu skaitam standarta darba mēnesī.

Faktiski apmaksātās stundas ietver visas darba devēja par mēnesi apmaksātās parasti nostrādātās stundas un virsstundas. Nenostrādātās, bet tomēr apmaksātās stundas būtu jāuzskaita kā “apmaksātas stundas” (piem., ikgadējais atvaļinājums, valsts svētku dienas, apmaksāts slimības atvaļinājums, apmaksāta profesionālā apmācība, apmaksāts īpašs atvaļinājums, citas apmaksātas stundas, arī brīvdienas medicīnisko izmeklējumu, bērna piedzimšanas, kāzu, bēru, pārcelšanās dēļ). Darbiniekiem, kuriem tiek maksāta dienas likme, apmaksātās stundas būtu jāaprēķina, vidējo nostrādāto stundu skaitu dienā reizinot ar darba dienu skaitu pārskata mēnesī.

Darbiniekiem, kuriem maksā saskaņā ar nedēļas likmi, apmaksātās stundas būtu jāaprēķina, vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā reizinot ar 31/7 = 4,43, kas ir nedēļu skaits pārskata mēnesī. Līdzīgu aprēķinu var veikt attiecībā uz darbiniekiem, kuriem maksā saskaņā ar divu nedēļu likmi (kā reizinātāju izmantojot 2,21).

Ja darbiniekiem maksā saskaņā ar mēneša likmi, apmaksātās stundas būtu jānosaka, pamatojoties uz līgumā noteikto darba laiku, kas apmaksāts par standarta mēnesi, pieskaitot pārskata mēnesī apmaksātās virsstundas.

Mainīgajam lielumam B32 būtu jāatbilst pārskata mēneša bruto izpeļņai (mainīgais lielums B42). Tas nozīmē, ka stundas, par kurām darba devējs maksājis pēc pazeminātas likmes par prombūtnes laikposmiem, neņem vērā ne mainīgajā lielumā B32, ne mainīgajā lielumā B42. Turklāt, ja darbinieka apmaksātās stundas ietekmē neapmaksāta prombūtne, tās būtu jākoriģē, lai aprēķinātu apmaksātās stundas par pilnu mēnesi, izmantojot to pašu korekcijas koeficientu, ko piemēro mainīgajam lielumam B42.

3.3.   Pārskata mēnesī apmaksāto virsstundu skaits (B321) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Virsstundas ietver stundas, kuras tiek nostrādātas papildus parastā vai tradicionālā darba mēneša darba stundām un par kurām tiek maksāts pēc augstākas likmes nekā par parastajām darba stundām. Ja, piemēram, 4 stundas ir apmaksātas pēc likmes, kas ir 1,5 reizes lielāka par parasto likmi, ir jāreģistrē 4 stundas, nevis 6 stundas. Brīvo laiku, kas ir neapmaksāto darba laikposmu kompensācija, un laiku komandējumā neuzskata par virsstundām.

Mainīgajam lielumam B321 būtu jāatbilst virsstundu izpeļņai pārskata mēnesī (mainīgais lielums B421). Tādējādi būtu jāietver tikai tās virsstundas, kas atbilst mainīgajā lielumā B321 norādītajai maksai par virsstundām.

Turklāt, ja darbinieka apmaksātās stundas ietekmē neapmaksāta prombūtne, tās būtu jākoriģē, lai aprēķinātu apmaksātās stundas par pilnu mēnesi, izmantojot to pašu korekcijas koeficientu, ko piemēro mainīgajam lielumam B421.

3.4.   Atvaļinājuma dienas gadā (B33) (neobligāti)

Tas, izsakot dienās, attiecas uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu kopējo skaitu, izņemot slimības atvaļinājumu un valsts svētkus. Tas attiecas uz visu parastā apmaksātā atvaļinājuma dienu kopsummu gadā, arī uz dienām, kas darbiniekam piešķirtas vecuma, īpašu uzdevumu izpildes, darba stāža u. c. iemeslu dēļ.

Zināms, ka daudzi darba devēji nespēj norādīt darbinieka faktiski izmantoto atvaļinājuma dienu skaitu gadā. Šā iemesla dēļ mainīgais lielums B33 attiecas uz atvaļinājuma tiesībām gadā, kas uzskatāmas par aizvietotāju faktiski izmantotajam atvaļinājumam gadā.

Par atvaļinājumu neuzskata:

—	slimības atvaļinājumu,

—	mācību atvaļinājumu,

—	apmaksātu personisku iemeslu dēļ piešķirtu īpašu atvaļinājumu,

—	papildu atbrīvojumu darba laikā, kas piešķirts atbilstoši darba laika samazināšanas līgumiem.

Salīdzināšanas vajadzībām viena darba nedēļa atbilst piecām dienām. Sestdienas un svētdienas nav jāietver. Piemēram, ja pilnas slodzes darbiniekam parasti ir tiesības uz piecu nedēļu atvaļinājumu, tas atbilst 25 dienām.

Turpretī nepilnas slodzes darbiniekam, kas strādā 60 % no parasta pilnas slodzes darbinieka stundām (mainīgais lielums B271), piecu nedēļu atvaļinājuma tiesības nozīmē tikai tiesības uz 15 “pilnām” atvaļinājuma dienām.

3.5.   Citas apmaksātas prombūtnes dienas gadā (B34) (neobligāti)

Šo mainīgo lielumu atkal izsaka dienās. Tas ietver, piemēram:

—	faktiski gadā izmantoto apmaksāto slimības atvaļinājuma dienu kopējo skaitu,

—	apmaksātu personisku iemeslu dēļ piešķirtu īpašu atvaļinājumu,

—	valsts svētkus.

Tajā neietilpst apmaksātas dienas, kuras uzskata par ekvivalentām faktiski nostrādātajām dienām, piemēram, tādas apmaksātas dienas gadā, kuras darbinieks pavadījis profesionālajās mācībās.

4.   Informācija par katra izlasē ietvertā darbinieka izpeļņu

Visos šajos mainīgajos lielumos par gada, mēneša un stundas izpeļņu iekļaujami tikai tie darbinieki, kas faktiski saņēmuši atlīdzību par darbu pārskata mēnesī. Darbinieki, kas nav saņēmuši atlīdzību pārskata mēnesī, ir jāizslēdz.

Turklāt, ja darbinieka bruto izpeļņu pārskata mēnesī (mainīgais lielums B42) ietekmē neapmaksāta prombūtne (slimības, grūtniecības vai mācību atvaļinājuma dēļ utt.) un to nevar pienācīgi koriģēt, lai iegūtu uzticamu novērtējumu par darbinieka izpeļņu pilnā mēnesī, šis darbinieks arī ir jāizslēdz.

Darbinieku ekstrapolācijas koeficientiem (mainīgais lielums B52) ir noteikti jāattiecas uz tiem izlasē ietvertajiem darbiniekiem, par kuru mēneša bruto izpeļņu var sniegt pareizu novērtējumu. Pārējie darbinieki būtu jāizslēdz no izlases, un būtu attiecīgi jākoriģē ekstrapolācijas koeficienti.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka neviens no tālāk definētajiem mainīgajiem lielumiem nav jākoriģē kalendāri.

4.1.   Gada bruto izpeļņa pārskata gadā (B41)

Gada bruto izpeļņa ietver atalgojumu naudā un natūrā, kas darba devējam ir jāmaksā darbiniekam par veikto darbu pārskata gadā pirms nodokļu atskaitījumiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kuras maksā algotais darbinieks un ietur darba devējs.

Tajā nav iekļautas summas, ko izmaksājis darba devējs un ko pilnībā atlīdzina, piemēram, izmantojot sociālo nodrošinājumu.

Galvenā gada un mēneša izpeļņas atšķirība – gada izpeļņa nav tikai katrā maksājumu laikposmā darbiniekam samaksātā tiešās atlīdzības, prēmiju un pabalstu summa. Tādējādi gada izpeļņa parasti pārsniedz summu, kuru iegūst, “standarta mēneša paketi” reizinot ar 12.

“Standarta mēneša pakete” ietver tās prēmijas un pabalstus, kuri tiek izmaksāti katrā maksājumu laikposmā, pat ja šo “regulāro” prēmiju un pabalstu summa atšķiras, bet neietver prēmijas un pabalstus, kuri neuzkrājas katrā maksājumu laikposmā. Turklāt mēneša izpeļņā neņem vērā samaksu natūrā. Tomēr gada izpeļņa ietver arī visus “nestandarta maksājumus”, proti, maksājumus, kurus nemaksā katrā maksājumu laikposmā (mainīgais lielums B411), un samaksu natūrā (mainīgais lielums B412).

Dati par mainīgo lielumu B41 būtu jāsniedz par visiem darbiniekiem, par kuriem var iesniegt mēneša bruto izpeļņas datus (mainīgais lielums B42), proti, dati par mainīgo lielumu B41 nav jāsniedz par darbiniekiem, kuriem nevar veikt mēneša bruto izpeļņas novērtējumu. Šie darbinieki ir jāizslēdz no izlases, un attiecīgi ir jāpielāgo svērumi.

Nav svarīgi, vai darbinieka izpeļņa vienmēr attiecas uz visu gadu. Dažiem darbiniekiem būs prombūtnes laikposmi, par kuriem nemaksā, vai arī gada laikā tie būs sākuši strādāt uzņēmumā vai aizgājuši no tā. Jānorāda faktiskā bruto izpeļņa pārskata gadā. Ja mainīgais lielums B31 (to nedēļu skaits, uz kurām attiecas gada izpeļņa) ir mazāks par 52,14 nedēļām, mainīgais lielums B31 būtu jāizmanto, lai ekstrapolētu mainīgo lielumu B41 un tā sastāvdaļas.

4.2.   Gada prēmijas un pabalsti, kas nav maksāti par katru maksājumu laikposmu (B411) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Šis mainīgais lielums attiecas uz visām pozīcijām (tiešais atalgojums, prēmijas un pabalsti), kas neparādās katrā samaksas periodā, piemēram, uz:

—	13. vai 14. mēnešalgu, Ziemassvētku un Jaungada prēmijām [EKS 2010, 4.03. punkta d) apakšpunkts],

—	atvaļinājuma prēmijām,

—	uzņēmuma ceturkšņa un gada prēmijām,

—	darba ražīguma prēmijām, kas atkarīgas no iepriekš izvirzītiem mērķiem, darbinieku atzinības prēmijām, darbā pieņemšanas stimuliem,

—	darba attiecību izbeigšanas vai pensionēšanās prēmijām, ja šie maksājumi nav saistīti ar koplīgumu un nav prasīti tiesību aktos [EKS 2010, 4.03. punkta i) apakšpunkts],

—	maksājumiem ar atpakaļejošu datumu.

4.3.   Gada samaksa natūrā (B412) (neobligāti)

Šis mainīgais lielums attiecas uz visu to preču un pakalpojumu vērtības aplēsi, kas pārskata gadā bez maksas vai par samazinātu cenu darīti pieejami darbiniekiem ar darba devēja starpniecību. Uzņēmuma ražojumi, personāla dzīvesvietas, uzņēmuma automobiļi, akciju iespēju līgumi un akciju pirkšanas shēmas tiek ietvertas. Ja ir pieejama informācija par personas algas un atalgojuma natūrā aplikšanu ar nodokli, to var izmantot kā aizvietotāju.

Ja mainīgais lielums B31 ir mazāks par 52,14 nedēļām, mainīgais lielums B412 nebūtu jākoriģē.

4.4.   Bruto izpeļņa pārskata mēnesī (B42)

Šis mainīgais lielums ietver atlīdzību naudā, kas samaksāta pārskata mēnesī pirms nodokļu atskaitījumiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kuras maksā algotais darbinieks un ietur darba devējs. Mainīgajam lielumam B42 būtu jāatbilst pārskata mēnesī apmaksāto stundu skaitam (mainīgais lielums B32).

Ietver šādus elementus:

—	visi maksājumi, kas attiecas uz šo laikposmu (pat ja tie samaksāti ārpus pārskata mēneša), ietverot atlīdzību par virsstundām, piemaksu par maiņu darbu, pabalstu, komisijas maksu u. c.,

—	piemaksas par virsstundām, kopīgu darbu, darbu naktīs, darbu nedēļas nogalēs, komisijas naudu u. c.,

—	katrā maksājumu laikposmā regulāri samaksātās prēmijas un piemaksas, pat ja summa ik mēnesi mainās,

—	maksājumus par prombūtnes un darba apstāšanās laikposmiem, par ko pilnībā maksā darba devējs,

—	ģimenes pabalstus un citus pabalstus naudā, kas noteikti koplīgumos vai brīvprātīgi nolīgti,

—	maksājumus darbinieku uzkrājumu sistēmā.

Neietver šādus elementus:

—	maksājumus, kas šajā laikposmā samaksāti, bet attiecas uz citiem laikposmiem, tādus kā parādi, avansi vai samaksa par atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ārpus šā laikposma,

—	periodiskas prēmijas un piemaksas, ko nemaksā regulāri katrā algas izmaksas dienā,

—	maksājumus par prombūtnes laikposmiem, par ko darba devējs maksā pēc samazinātas likmes,

—	obligātos ģimenes pabalstus,

—	piemaksas par darba apģērbiem vai instrumentiem,

—	kompensācijas vai maksājumus par komandējumu, uzturēšanās u. c. izdevumiem, kas radušies, veicot darba devēja uzdevumus,

—	samaksu natūrā.

Ja darbinieka mēneša bruto izpeļņu ietekmē prombūtne, par kuru nemaksā (slimības, grūtniecības vai mācību atvaļinājuma u. c. dēļ vai tāpēc, ka darbinieks sāka strādāt uzņēmumā vai aizgāja no tā pārskata mēnesī), izpeļņu pienācīgi koriģē, lai iegūtu darbinieka izpeļņas novērtējumu visā mēnesī. Ja, piemēram, ir zināms, ka darbiniekam 20 % no pārskata mēneša bijusi neapmaksāta prombūtne, faktiski samaksātā mēneša bruto izpeļņa (pēc pilnas likmes) par klātbūtnes laikposmu būtu jāreizina ar korekcijas koeficientu 1,25 [100/(100–20)].

Ja nevar koriģēt darbinieka mēneša bruto izpeļņu tā, lai novērtētā summa atbilstu visa mēneša izpeļņai, darbinieks ir jāizslēdz no izlases.

4.5.   Ar virsstundām saistītā izpeļņa (B421) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Summas, kas samaksātas par virsstundām. Jāņem vērā visa likme, nevis tikai piemaksas sastāvdaļa, ko pieskaita parastajai stundas tarifa likmei. Mainīgajam lielumam B421 jāatbilst mainīgajam lielumam B321 (pārskata mēnesī apmaksāto virsstundu skaits).

4.6.   Īpaša samaksa par maiņu darbu (B422) (neobligāti vietējām vienībām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuros ir 1–9 darbinieki)

Tas attiecas uz īpašām piemaksām par maiņu darbu, nakts darbu vai darbu nedēļas nogalē, ja šo darbu neuzskata par virsstundām. Iekļaujamā summa ir piemaksas elements vai papildsamaksa, nevis kopējā samaksa par šādu maiņu darbu.

4.7.   Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļi, ko darba devējs maksā par darbinieku (B423) (neobligāti)

Šis mainīgais lielums attiecas uz obligātajām sociālajām iemaksām un nodokļiem, ko darba devējs maksā par darbinieku valsts iestādēm pārskata mēnesī. Šī informācija tiek pieprasīta, lai iegūtu mēneša neto izpeļņu par katru darbinieku.

Ja darbinieka mēneša izpeļņu ietekmē neapmaksāta prombūtne, mainīgais lielums B423 (kopā ar tā apakšsastāvdaļām B4231 un B4232) būtu jākoriģē, lai iegūtu novērtētos atskaitījumus visam mēnesim.

4.8.   Obligātās sociālā nodrošinājuma iemaksas, ko darba devējs maksā par darbinieku (B4231) (neobligāti)

Tas attiecas uz darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksu summu, kas noteikta likumā vai koplīgumos un ko ietur darba devējs.

4.9.   Nodokļi, ko darba devējs maksā par darbinieku (B4232) (neobligāti)

Tas attiecas uz visu darbinieka izpeļņas nodokļu summu, ko ietur darba devējs pārskata mēnesī un ko tas par darbinieku maksā nodokļu iestādēm.

4.10.   Vidējā stundas bruto izpeļņa pārskata mēnesī (B43)

Jānorāda darbiniekam samaksātā vidējā stundas bruto izpeļņa pārskata mēnesī. Šim skaitlim ir jāatbilst vidējai stundas bruto izpeļņai, kas atvasināta no bruto izpeļņas pārskata mēnesī (mainīgais lielums B42) un ko dala ar šajā mēnesī apmaksāto stundu skaitu (mainīgais lielums B32).

4.11.   Ekstrapolācijas koeficients darbiniekiem (B52)

Ekstrapolācijas koeficients darbiniekiem ir darbinieku skaits datu kopā, ko atspoguļo konkrēts ieraksts par darbiniekiem. To izmanto, lai ekstrapolētu mainīgos lielumus par darbiniekiem no izlases uz visu kopu. Ekstrapolācijas koeficienti ir specifiski katram darbiniekam atkarībā no tādiem elementiem kā izlases biežums, izlases struktūra, atbildes nesniegšana, a posteriori kalibrācija u. c. Visu ekstrapolācijas koeficientu kopējā summa visā darbinieku izlasē ir vienāda ar darbinieku skaitu datu kopā.

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.; ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1993/696/oj).

(2)  Šī kategorijas ietver “ierēdņus un citus valsts kalpotājus, kuru nodarbinātības nosacījumus un noteikumus nosaka publiskās tiesības (EKS 2010, 11.13. punkta b) apakšpunkts).

(3)   “Bruņoto spēku kontingents ir tie darbinieki, kas pašlaik brīvprātīgi vai obligāti strādā bruņotajos spēkos, arī palīgdienestos, un kas nevar brīvi pieņemt darbu ierēdniecībā un ir pakļauti militārai disciplīnai. Tas ietver parastos armijas, jūras spēku, gaisa spēku un citu militāro dienestu spēkus, kā arī iesauktos militārām mācībām vai citam dienestam uz noteiktu laiku” (Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija – ISCO-08).

(4)  Būtu jāiekļauj darbinieki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ar nosacījumu, ka pārskata mēnesī darba devējs darbiniekam ir samaksājis vismaz par vienu stundu. Attiecībā uz darbiniekiem, kurus aizstāj bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, būtu jāreģistrē:

a)	tikai viens darbinieks darbinieku skaitā, tādējādi izvairoties no darbinieka un viņa aizstājēja dubultas uzskaites;

b)	gan darbinieka, gan tā aizstājēja izpeļņa pārskata periodā;

c)	stundas, par ko maksā gan darbiniekam, gan viņa aizstājējam pārskata mēnesī.

(5)  Mājās strādājošais ir persona, kura piekrīt strādāt noteiktam uzņēmumam vai piegādāt zināmu daudzumu preču vai pakalpojumu konkrētam uzņēmumam uz iepriekšējas vienošanās vai līguma pamata ar šo uzņēmumu, bet kuras darba vieta nav šajā uzņēmumā.

II PIELIKUMS

PRECIZITĀTES MĒRĶI