(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 778/2003 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Korejas Republikas (“Koreja”) un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam (“sākotnējā izmeklēšana”). Pēc pirmās antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (3), 11. panta 2. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1001/2008 (4) antidempinga pasākumus noteica atkārtoti. Pēc otrās antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5), 11. panta 2. punktu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014 (6) antidempinga pasākumus noteica atkārtoti. Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un kurā dempinga pārbaude veikta tikai attiecībā uz Korejas ražotāju eksportētāju TK Corporation, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/306 (7) grozīja Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014. Pēc trešās antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija ar 2019. gada 9. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/566 (8) antidempinga pasākumus noteica atkārtoti.

(2)

Patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus konkrētiem Korejas izcelsmes cauruļu savienotājelementiem noteica ad valorem maksājuma likmes veidā, kas dempinga starpības līmenī, proti, 32,4 %, tika noteikta par importu, ko veicis atsevišķi minētais eksportētājs (TK Corporation), bet atlikušo maksājuma likmi noteica kaitējuma starpības līmenī proti, 44 %.

(3)

Patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus konkrētiem Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementiem noteica ad valorem maksājuma likmes veidā, kas dempinga starpības līmenī, proti, 49,9 % un 59,2 %, tika noteikta atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikusī maksājuma likme bija 75 %.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 78/2013 (9) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Turcijas Republikas (“Turcija”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam. Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas Komisija ar 2019. gada 9. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2019/566 atkārtoti noteica antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes importam un izbeidza izmeklēšanu attiecībā uz tā paša Turcijas izcelsmes ražojuma importu.

(5)

Patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi Krievijai tika noteikti ad valorem atlikušā maksājuma likmes veidā dempinga starpības līmenī, proti, 23,8 %.

(6)

Patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam, kuri ir attiecināti arī uz Taivānu, Indonēziju, Šrilanku un Filipīnām (10).

(7)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (11), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam.

(8)

Pārskatīšanas pieprasījumu (“pieprasījums”) 2024. gada 11. janvārī iesniedza Eiropas Savienības Tērauda sadurmetināšanas piederumu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) konkrētu cauruļu savienotājelementu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pieprasījums ir pamatots ar to, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos.

(9)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 9. aprīlī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Korejas, Malaizijas un Krievijas (turpmāk “attiecīgās valstis”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Paziņojumu par procedūras sākšanu Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (12) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(10)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas, aptverot laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus trijās attiecīgajās valstīs, Korejas, Malaizijas un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī zināmās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Pēc procedūras sākšanas Krievijas valdība sniedza piezīmes par dempinga un kaitējuma aspektiem pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī par neatbilstību PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) 11. panta 3. punktam.

(14)

Krievijas valdība apgalvoja, ka termiņbeigu pārskatīšana nav pamatota, jo Savienības aizliegums importēt Krievijas izcelsmes cauruļu savienotājelementus neļauj atgriezties tirgū neatkarīgi no antidempinga pasākumiem. Tomēr Komisija atgādina, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir novērtēt dempinga un kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, neatkarīgi no pagaidu ģeopolitiskajiem pasākumiem, piemēram, sankcijām. Patiešām, sankciju esība neizslēdz juridisko pienākumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar piemērojamo tirdzniecības aizsardzības regulējumu.

(15)

Turklāt Krievijas valdība apgalvoja, ka atkārtošanās iespējamības analīze ir balstīta uz nepārbaudāmiem privātiem datiem, kas ir pretrunā publiski pieejamajai tirdzniecības statistikai, kura liecina par augstākām eksporta cenām. Jānorāda, ka pārskatīšanas pieprasījuma sagatavošanas laikā Krievija nebija publicējusi savu oficiālo muitas statistiku kopš 2021. gada beigām. Līdz ar to Krievijas eksporta dati vairs nebija pieejami, izmantojot ANO Comtrade vai PTO ITC, un Krievijas Muitas pārvaldes tīmekļvietnē nebija iespējams piekļūt šai statistikai. Rezultātā pieprasījuma iesniedzējam, lai iegūtu informāciju par eksporta pārdošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”), bija jāpaļaujas uz privātā tirgus izpēti.

(16)

Krievijas valdība arī norādīja, ka saliktā normālā vērtība balstās uz apšaubāmām resursu izmaksām un nepārredzamu metodiku, kas mazina dempinga analīzes ticamību. Komisija vēlas norādīt, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tā izmantoja neizkropļotas ražošanas izmaksas un ticamus trešo valstu datus, ņemot vērā tirgus kropļojumus Krievijā, un ka šī metodika atbilst iedibinātajai praksei.

(17)

Turklāt Krievijas valdība, pretēji pārskatīšanas pieprasījumā minētajam apgalvojumam par stabilu Krievijas cauruļu savienotājelementu iekšzemes tirgu, apgalvoja, ka oficiālie dati liecina par Krievijas cauruļu savienotājelementu ievērojamām tirdzniecības paplašināšanās iespējām iekšzemes tirgū. Krievijas valdība sniedza atsauces uz konkrētiem pētījumiem, kuriem būtu jāpierāda šādas paplašināšanās iespējas. Tomēr atsauces nedeva Komisijai iespēju izsekot šos dokumentus līdz to avotam vai citai publiskai informācijai par šo tematu. Gluži pretēji, vienkārša meklēšana internetā atklāja, ka, piemēram, Krievijas cauruļu tirgus saskaras ar ievērojamām grūtībām neseno enerģētikas nozares norišu un tirgus tendenču dēļ (13).

(18)

Krievijas valdība arī apgalvoja, ka termiņbeigu pārskatīšanas sākšana ir pretrunā PTO noteikumiem un jo īpaši ADN 11. panta 1. punktam, jo sankcijas, kas pašlaik ir spēkā pret Krieviju pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, ir faktiski apturējušas visu Krievijas cauruļu savienotājelementu importu Savienībā. Tomēr, kā izklāstīts 14. un 81. apsvērumā, pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par ilglaicīgu. Tāpēc spēkā esošās sankcijas nevar ietekmēt ne izmeklēšanas sākšanu, ne tās secinājumus.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja Krievijas valdības apgalvojumus par procedūras sākšanu.

(20)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(21)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz pārskatāmā ražojuma ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu 2023. gadā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 50 % no kopējā aplēstā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(22)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs neiesniedza prasīto informāciju un nepiekrita, ka to iekļauj izlasē.

(23)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus attiecīgo valstu zināmos ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza attiecīgo valstu pārstāvniecības Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(24)

Neviens ražotājs eksportētājs attiecīgajās valstīs neiesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

(25)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un pieprasījuma iesniedzējam. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (14).

(26)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus:

(27)

2025. gada 6. maijā Komisija izpauda tos būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plāno saglabāt spēkā esošos antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(28)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(29)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums, par kuru tika veikta sākotnējā izmeklēšana un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas, proti, dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un piederumus ar iegrieztu vītni), kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11 , ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (TARIC kodi 7307 93 11 91, 7307 93 11 93, 7307 93 11 94, 7307 93 11 95, 7307 93 11 99, 7307 93 19 91, 7307 93 19 93, 7307 93 19 94, 7307 93 19 95, 7307 93 19 99, 7307 99 80 92, 7307 99 80 93, 7307 99 80 94, 7307 99 80 95 un 7307 99 80 98) (“TPF” vai “pārskatāmais ražojums”).

(30)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Korejas Republikas, Malaizijas un Krievijas Federācijas izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11 , ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (TARIC kodi 7307 93 11 91, 7307 93 11 93, 7307 93 11 94, 7307 93 11 95, 7307 93 11 99, 7307 93 19 91, 7307 93 19 93, 7307 93 19 94, 7307 93 19 95, 7307 93 19 99, 7307 99 80 92, 7307 99 80 93, 7307 99 80 94, 7307 99 80 95 un 7307 99 80 98).

(31)

Kā jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, arī šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi, ir šādiem ražojumiem:

(32)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Kā minēts 19. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens no ražotājiem Korejā, Malaizijā un Krievijā.

(34)

Komisija informēja visu attiecīgo valstu iestādes par to, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Koreju, Malaiziju un Krieviju varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija no šo trīs valstu iestādēm nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(35)

Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga iespējamu atkārtošanos pamatojās uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz publiskā telpā, piemēram, oficiālajās uzņēmumu tīmekļvietnēs pieejamo informāciju, uz pārskatīšanas pieprasījuma informāciju un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojas (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem). Komisija izmantoja arī dažādus importa statistikas datus, ietverot importa statistiku, kas savākta Global Trade Atlas (“GTA”) (15) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) importa datubāzē.

(36)

Korejas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu paļāvās uz pieejamajiem faktiem. Tie ietvēra informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pārskatīšanas pieprasījumā un ko papildināja pieejamie statistikas dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, piemēram, GTA un ASV importa statistika.

(37)

Eksports no Korejas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti mazs (aptuveni 60 t), tāpēc to neuzskatīja par reprezentatīvu. Analīzē uzmanība tika koncentrēta uz dempinga no Korejas atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(38)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cenas no Korejas uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Korejā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(39)

Lai novērtētu Korejas TPF ražotāju iespējamo eksporta rīcību Savienības tirgū, ja pasākumi netiktu noteikti, Komisija analizēja eksportu uz ASV. ASV tirgus tika izvēlēts par piemērotu atsauces tirgu, pamatojoties uz to, ka atšķirībā no citiem Korejas eksporta galamērķiem tas pēc apjoma ir salīdzināms ar Savienības tirgu, tam raksturīga spēcīga iekšzemes ražošanas nozare, ievērojams importa apjoms un salīdzinoši zemi importa tarifi, tādējādi veidojot tirgu, kurā valda liela konkurence. Turklāt ASV ir Korejas galvenais eksporta galamērķis, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 32 % no tās kopējā TPF eksporta (16). Šī metodika atbilst pieejai, kas izmantota iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz Koreju, kā minēts 1. apsvērumā.

(40)

Tā kā nebija pieejama nekāda cita informācija un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs. Lai noteiktu šo TPF vērtību Korejā PIP laikā, pieprasījuma iesniedzējs paļāvās uz lielākā Korejas TPF ražotāja cenu datiem. Cenrādis, kas ir bijis spēkā no 2023. gada decembra, tika izteikts KRW pēc FCA Busan principa un konvertēts euro, izmantojot Eiropas Komisijas publicēto vidējo tūlītējo valūtas maiņas kursu (17).

(41)

Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pieprasījuma iesniedzējs klasificēja ražojuma veidus kategorijās pēc lieluma un piemēroja svēruma koeficientus, pamatojoties uz to nozīmīgumu tirgum. Visbeidzot, lai salīdzinātu ar eksporta cenām, pieprasījuma iesniedzējs noteica normālo vērtību Korejā, kas izteikta kā vērtība pēc svēruma.

(42)

Eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas, izmantojot publiski pieejamus datus, proti, ASV muitas statistiku (18). Tirdzniecības līmeņa korekcijas nebija nepieciešamas, jo FOB eksporta cena tika uzskatīta par salīdzināmu ar normālo vērtību, pamatojoties uz FCA.

(43)

Lai cenu starpību izteiktu procentos no importa cenas CIF līmenī trešā valstī, pieprasījuma iesniedzējam bija jānovērtē apdrošināšanas un starptautisko pārvadājumu izmaksas no Korejas uz tā galvenajiem eksporta tirgiem. Tas tika darīts, pamatojoties uz ESAO datubāzi, preču tirdzniecības starptautiskā transporta un apdrošināšanas izmaksām (ITIC) (19).

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālā vērtība pēc tam tika salīdzināta ar iepriekš noteikto eksporta cenu.

(45)

Konstatētā cenu starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz ASV robežai, bija 21 %.

(46)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā pieejamajiem faktiem Korejas TPF ražošanas nozare ir ļoti attīstīta – vismaz septiņi ražotāji, tostarp divi lieli ražotāji – Tae Kwang Bend Co. (“TK Bend”) un Sung Kwang Bend Co. (“SK Bend”) –, kuru kopējā ražošanas jauda pārsniedz 260 000 tonnu. Proti, SK Bend kopš pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas 2019. gadā ir divkāršojis savu jaudu, savukārt divi citi ražotāji ir pārtraukuši darbību.

(47)

Kopumā Korejas kopējā aplēstā TPF ražošanas jauda ir palielinājusies no 160 000 tonnu 2019. gadā līdz aptuveni 283 000 tonnu PIP laikā. Lai ņemtu vērā iespējamo pārklāšanos starp ražojumu kategorijām, tika izmantotas piesardzīgas aplēses 250 000 tonnu apmērā.

(48)

Saskaņā ar to pašu avotu Korejā ir ievērojama neizmantotā jauda ar zemu izmantošanas līmeni – 23 %. PIP laikā iekšzemes patēriņš tika lēsts 16 500 tonnu apmērā, savukārt kopējais ražošanas apjoms bija 58 200 tonnas, galvenokārt eksportam. Tā rezultātā ir radies ievērojams jaudas pārpalikums 191 800 tonnu apmērā. Šis jaudas pārpalikums gandrīz četras reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, kas PIP laikā tika lēsts aptuveni 48 000 tonnu apmērā.

(49)

Turklāt pieejamie fakti neliecina par būtisku izaugsmi vai sarukumu nozarēs, kuras izmanto TPF Korejā, tādēļ Korejas TPF iekšzemes tirgus patēriņš turpmākajos gados būs uzskatāms par diezgan stabilu un Korejas TPF ražotājiem tajā nebūs būtisku darbības paplašināšanas iespēju. Papildus ASV citi svarīgākie Korejas TPF ražotāju eksporta tirgi ir Tuvie Austrumi un Dienvidaustrumāzija. Izmeklēšanas gaitā pieejamā informācija neliecina, ka pieprasījums šajos tirgos turpmākajos gados ievērojami pieaugtu. Turklāt pieaugošā konkurence no Ķīnas varētu ierobežot Korejas TPF eksporta izaugsmes potenciālu galvenajos reģionos, iespējams, mudinot meklēt jaunas eksporta iespējas tādos tirgos kā Eiropas Savienība, ja esošie tirdzniecības pasākumi tiktu atcelti.

(50)

Savienības tirgus joprojām ir ļoti pievilcīgs Korejas ražotājiem eksportētājiem – gan apjoma ziņā kā viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, gan cenu ziņā. Patiešām, vidējā cena Savienības tirgū, kas novērtēta 122. apsvērumā, bija par 19 % augstāka nekā vidējā cena, par kādu Koreja PIP laikā eksportēja TPF uz Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”), kā norādīts ASV importa datubāzē. Tāpēc Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Korejas TPF eksporta tirgus.

(51)

Ņemot vērā Korejas ievērojamo neizmantoto jaudu, uz trešām valstīm eksportēto Korejas TPF zemo cenu līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs kā galvenais potenciālais eksporta galamērķis, ir ļoti iespējams, ka, beidzoties pašreizējo pasākumu termiņam, Savienības tirgū no Korejas ienāktu ievērojami TPF daudzumi par dempinga cenām. Komisija tādējādi secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir iespējama dempinga atkārtošanās.

(52)

Malaizijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Komisija izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pārskatīšanas pieprasījumā un kas atjaunināta ar pieejamajiem statistikas datiem par PIP, arī ar Global Trade Atlas (“GTA”) eksporta datiem.

(53)

Saskaņā ar Comext datubāzi imports no Malaizijas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija niecīgs (zem 1 t), tāpēc to neuzskatīja par reprezentatīvu. Analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga no Malaizijas atkārtošanās iespējamībai, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(54)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena no Malaizijas uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Malaizijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(55)

Lai pārbaudītu TPF ražotāju iespējamo uzvedību Malaizijā, Komisija pārbaudīja Malaizijas eksportu uz ASV. Šī pieeja ir identiska pieejai, kas izmantota iepriekšējā attiecībā uz Malaiziju veiktajā termiņbeigu pārskatīšanā, kura minēta 1. apsvērumā. Komisija izvēlējās ASV, jo šis tirgus pēc lieluma līdzinās Savienības tirgum un tajā ir ne tikai daudz iekšzemes ražotāju, bet arī liels importa īpatsvars, kas to padara par tirgu, kurā valda izteikta konkurence. Turklāt ASV tirgus neapšaubāmi ir nozīmīgākais Malaizijas eksporta tirgus. Saskaņā ar GTA eksporta statistiku eksporta apjoms uz ASV pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 19 000 tonnu, kas veido 72 % no Malaizijas kopējā TPF eksporta šajā periodā.

(56)

Tā kā nebija pieejama nekāda cita informācija un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs. Pieprasījuma iesniedzējs nevarēja atrast datus par TPF cenām Malaizijā, jo šāda informācija nav publiski pieejama. Tā vietā normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas faktoriem, izmantojot publiski pieejamos Malaizijas datus par izejvielu, enerģijas, komunālo pakalpojumu, darbaspēka un citām ražošanas izmaksām.

(57)

Galvenie izmaksu komponenti tika iegūti no Malaizijas valdības statistikas (20) un citas globālās statistikas (21) (22), savukārt netiešās izmaksas tika aplēstas, izmantojot Savienības ražošanas nozares atsauces vērtības. Pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņas normas pamatā bija liela Malaizijas TPF ražotāja – Pantech Steel Industries – finanšu pārskati.

(58)

Eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas, pamatojoties uz publiski pieejamajiem datiem, t. i., GTA. Pamatojoties uz metodiku, ko pieprasījuma iesniedzējs bija izstrādājis pārskatīšanas pieprasījumā, lai nodrošinātu labāku salīdzināmību, Komisija koriģēja statistiku, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, kuri pieejami ESAO datubāzē par CIF/FOB starpībām.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālo vērtību salīdzināja ar TPF eksporta cenu uz ASV. Kopumā Malaizijas eksports uz ASV tirgu uzrāda ievērojamu cenu atšķirību, kas pārsniedz 73 %.

(60)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā ir identificējis piecus Malaizijas TPF ražotājus. Šo ražotāju kopējā aplēstā ražošanas jauda ir 57 000 tonnu gadā. Anggerik Laksana ir vislielākā jauda, proti, 24 000 tonnu gadā, kam seko Pantech Steel Industries ar 21 000 tonnu. Tiek lēsts, ka pārējo trīs ražotāju – Arah Dagang, Jaks Steel Industries un ML Pipe Fittings – jauda katram 4 000 tonnu gadā.

(61)

Tiek lēsts, ka Malaizijas iekšzemes patēriņš ir 12 000 tonnu gadā, savukārt eksports PIP laikā (2023. gada aprīlis–septembris) bija aptuveni 21 800 tonnu un imports – 10 400 tonnu. Tas liecina, ka iekšzemes ražošanas apjoms ir aptuveni 23 400 tonnu, atstājot neizmantoto jaudu 33 600 tonnu apmērā, kas ir vairāk nekā 70 % no ES aplēstā patēriņa aptuveni 48 000 tonnu apmērā PIP laikā.

(62)

Visbeidzot, Malaizijas ražošanas jauda ievērojami pārsniedz tās iekšzemes pieprasījumu, un ievērojama daļa ir vērsta uz eksportu. Šī nelīdzsvarotība liecina, ka antidempinga pasākumu atcelšana varētu palielināt eksporta apjomu uz ES.

(63)

Tika konstatēts, ka no 2023. gada aprīļa līdz septembrim Malaizijas eksporta cenas uz ASV un visiem galamērķiem bija attiecīgi par 62 % un 56 % zemākas nekā TPF cenas ES. Pat ņemot vērā pārvadājumu izmaksas, Malaizijas cenas joprojām būtu ievērojami zemākas par Savienības cenu līmeni, tāpēc Savienības tirgus ir pievilcīgs arī cenu ziņā. Ņemot vērā Malaizijas lielo neizmantoto jaudu un globālo pārprodukciju, antidempinga pasākumu atcelšana, visticamāk, ievērojami palielinātu Malaizijas eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(64)

Turklāt ASV iestādes pēc apiešanas izmeklēšanas 2018. gada 25. jūlijā antidempinga maksājumu, kas 182,9 % apmērā noteikts oglekļa tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu importam no Ķīnas, pagaidu kārtā attiecināja uz šā paša ražojuma importu no Malaizijas (23). ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (USITC) 2023. gada martā noteica, ka, atceļot spēkā esošos antidempinga maksājuma rīkojumus par nerūsējošā tērauda sadurmetinātu cauruļu savienotājelementiem no Malaizijas, varētu turpināties vai atkārtoties būtisks kaitējums ASV ražošanas nozarei. Rezultātā Malaizijas ražotājiem eksportētājiem būtu jāmeklē alternatīvi tirgi, lai eksportētu TPF.

(65)

Iepriekš izklāstītais padara Savienības tirgu par mērķa tirgu Malaizijas jaudas pārpalikumam un ražojumiem, kas iepriekš pārdoti ASV, ja pasākumi zaudētu spēku.

(66)

Ņemot vērā neizmantoto jaudu, cenu noteikšanas praksi ASV un antidempinga maksājumus, ko minētajā tirgū attiecināja uz Malaiziju, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu Malaizijas TPF ražotājiem, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Malaizijas TPF ražotāji uz Savienību par dempinga cenām eksportēs ievērojamu daudzumu TPF. Komisija tādējādi secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir iespējama dempinga atkārtošanās.

(67)

Tā kā Krievijas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu paļāvās uz pieejamajiem faktiem, t. i., informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

(68)

Saskaņā ar Comext datubāzi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Krievijas nepastāvēja. Tāpēc Komisijas analīze tika koncentrēta uz dempinga atkārtošanos.

(69)

Kopš 2021. gada beigām Krievijas iestāžu publicētie oficiālie muitas statistikas dati nav pieejami ne tieši, ne caur tādām datubāzēm kā ANO Comtrade vai PTO ITC. Tāpēc, lai novērtētu eksporta pārdošanas apjomus uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP), Komisija izmantoja datus, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs un kas tika iegūti no privātā tirgus izpētes, kura pieejama, izmantojot Tradedata.pro (24).

(70)

Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā procesā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena no Krievijas uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(71)

Cita informācija nebija pieejama, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

(72)

Iekšzemes cenu dati Krievijā nebija publiski pieejami, tāpēc pieprasījuma iesniedzējs aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Krievijā. Metodika ietvēra reprezentatīvo Savienības ražotāju ražošanas faktoru piemērošanu un to apvienošanu ar Krievijas izmaksu datiem. Izejvielu, tostarp “bāzes cauruļu” (bezšuvju tērauda cauruļu) cenas tika noteiktas, izmantojot importa statistiku no privātā tirgus izpētes, un dati aptvēra laikposmu no 2023. gada marta līdz oktobrim. Citas izmaksas, piemēram, enerģijas un komunālo pakalpojumu izmaksas, tika balstītas uz publiski pieejamu informāciju par elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdens cenām Krievijā. Attiecībā uz darbaspēka izmaksām pieprasījuma iesniedzējs izmantoja Trading Economics un ESAO datus. Pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) kopā ar peļņas normu tika iekļautas saliktajā normālajā vērtībā, izmantojot Krievijas TPF ražotāja BAZ “Blagovesschensky Fittings Plant” JSC finanšu datus.

(73)

Eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas, pamatojoties uz privātu tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēju (25). Tikai divi eksporta tirgi ir nozīmīgi Krievijas TPF ražotājiem: Uzbekistāna (1 282 t) un Armēnija (216 t). Šīs valstis veido attiecīgi 85 % un 14 % no kopējā Krievijas eksporta apjoma.

(74)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālā vērtība pēc tam tika salīdzināta ar minētajām divām valstīm paredzētā eksporta cenu.

(75)

Pēc tam cenu starpība tika aprēķināta procentos no Krievijas eksporta cenas attiecīgi uz katru no šīm divām valstīm. Pamatojoties uz to, cenu starpība bija 29,6 % Uzbekistānai un 65,9 % Armēnijai. Ņemot vērā visus galamērķus, svērtās cenu starpības procentuālā daļa PIP laikā bija 25,1 %.

(76)

Saskaņā ar pieejamajiem faktiem ir identificēti 14 Krievijas pārskatāmā ražojuma eksportētāji, tostarp 13 ražotāji eksportētāji. Šo ražotāju jauda ir aplēsta šādi: JSC Lisky – 26 000 tonnu, OMK Group Trubodetal – 30 000 tonnu, BAZ – 10 000 tonnu un 10 citi ražotāji – katram 2 400 tonnu, kopā 90 000 tonnu. Tiek piesardzīgi lēsts, ka mazāk zināmo ražotāju jauda ir mazāka par mazo Savienības ražotāju vidējo jaudas rādītāju.

(77)

Lai aplēstu neizmantoto jaudu, pieprasījuma iesniedzējs pieņēma, ka jaudas izmantojuma līmenis Krievijā ir 40 %, kā rezultātā neizmantotā jauda ir 54 000 tonnu, kas pārsniedz Eiropas Savienībā esošo TPF patēriņu, kurš tiek lēsts 48 000 tonnu apmērā.

(78)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Krievijas ražotāji eksportēja pārskatāmo ražojumu uz trešo valstu tirgiem par cenām, kas ir aptuveni par 44 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū, un tas liecina, ka eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem varētu būt pievilcīgāks nekā eksports uz citām valstīm.

(79)

Turklāt Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un pievilcīgs eksporta galamērķis, ņemot vērā tā ģeogrāfisko tuvumu, lielumu un ievērojamo patēriņa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(80)

Galvenie šo nozaru eksporta tirgi ir ne tikai Krievija, bet arī Kazahstāna un Baltkrievija. Pieejamā informācija neliecina, ka pieprasījums kādā no šiem tirgiem nākamajos gados ievērojami saruktu vai pieaugtu. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju pasaulē ir izveidojies TPF ražošanas jaudas pārpalikums un Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un tādēļ – arī pievilcīgs eksporta galamērķis.

(81)

Komisija atzīst, ka spēkā esošo sankciju dēļ šāda novirzīšana varētu nenotikt. Tomēr, tā kā šīs sankcijas ir saistītas ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un ilgums nav prognozējami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā šīs neskaidrības un to, ka Padome jebkurā brīdī var grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka pašreizējo sankciju pastāvēšana nevar ietekmēt tādu potenciālu pasākumu īstenošanu kā, piemēram, antidempinga pasākumu pārskatīšana, un tādējādi nevar mainīt Komisijas secinājumus šajā procedūrā.

(82)

Dempinga atkārtošanās iespējamību Komisija noteica, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem elementiem. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportēja TPF uz trešām valstīm par cenām, kas bija zemākas par normālo vērtību. Arī ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, un neizmantotā jauda pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā. Turklāt, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma, ģeogrāfiskā tuvuma un cenu ziņā rada iespējamību, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Krievijas eksports un neizmantotā jauda atkārtoti tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(83)

Komisija uzskatīja, ka sankcijām ir pagaidu ietekme, kas kuru katru brīdi var mainīties. Tādējādi šajā procedūrā sankcijas nevarēja ietekmēt secinājumus.

(84)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uz pieejamo faktu pamata secināja, ka, TPF no Krievijas noteiktajiem antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, dempings varētu atkārtoties.

(85)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka sankcijas uz neprognozējamu laiku nebija ļāvušas atsākties importam no Krievijas, tādēļ tad, ja pasākumi tiktu atcelti, imports no Krievijas neatsāktos. Tā arī apgalvoja, ka Komisija ir nonākusi pretrunās, apgalvojot, ka Krievijas izcelsmes TPF nevar tikt novirzīti.

(86)

Bez tam Krievijas valdība apgalvoja, ka informācijas avots, ko Komisija izmantoja eksporta cenas noteikšanai, nebija pārbaudāms un pārredzams, jo balstījās uz privātā tirgus izpētē iegūtiem datiem, izmantojot Tradedata.pro. Krievijas valdība tāpat arī norādīja, ka ANO Comtrade statistika par importu no Krievijas ir publiski pieejama gan Armēnijā, gan Uzbekistānā.

(87)

Krievijas valdība vēl atzīmēja, ka pasaules tirgi ir samērā atvērti tirdzniecībai ar TPF.

(88)

Kā paskaidrots 83. apsvērumā, Komisija uzskatīja – tāpēc ka sankciju tvērums un ilgums ir neprognozējams, to esība nevar ietekmēt tādu pasākumu īstenošanu kā, piemēram, antidempinga pasākumu pārskatīšana un tad mainīt Komisijas secinājumus šajā procedūrā. Komisija arī norādīja, ka Krievijas valdība nesniedza statistikas datus, kas būtu balstīti uz ANO Comtrade, un nepierādīja, ka tādi dati ļautu izdarīt citādu secinājumu kā to, kurš izdarīts, pamatojoties uz Tradedata.pro, maksas datu avotu. Apgalvojums par pasaules tirgus atvērtību tika uzskatīts par nesvarīgu un nepārliecinošu, ņemot vērā arī Savienības tirgus pievilcīgumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(89)

Komisija secināja, ka, ņemot vērā attiecīgo valstu eksporta cenu noteikšanas praksi, ievērojamo jaudas pārpalikumu attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu TPF ražotājiem šajās valstīs, pārskatāmā ražojuma imports no šīm valstīm uz Savienību ievērojami palielinātos, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Turklāt Komisija konstatēja, ka minētais imports, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām. Tāpēc Komisija secināja, ka tad, kad TPF noteiktie pasākumi zaudēs spēku, varētu atkārtoties dempings no Korejas, Malaizijas un Krievijas.

(90)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 22 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(91)

Tika konstatēts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 24 368 tonnas. Šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, uz pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 21. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas veido vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā.

(92)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un kas tika salīdzināti ar pārbaudītajiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem.

(93)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(94)

Patēriņš Savienībā visā attiecīgajā periodā saglabājās stabils. Tā kā TPF galvenokārt izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, būvniecībā, enerģijas ražošanā un rūpnieciskās iekārtās cauruļu savienošanai, pieprasījums pēc TPF parasti ir saistīts ar darbību energoinfrastruktūras nozarē. Tomēr Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un tai sekojošā enerģētikas krīze ir novedusi pie stagnācijas lēmumu pieņemšanā par ilgtspējīgu energoresursu izvēli. Tas nozīmē, ka plānotie un pašreizējie ilgtermiņa projekti, kas saistīti ar enerģētikas pārkārtošanu, pagaidām ir lielā mērā apturēti. Rezultātā patēriņš Savienībā pēdējos gados ir saglabājies stabils. Paredzams, ka patēriņš palielināsies, tiklīdz valdības un enerģētikas uzņēmumi būs pieņēmuši lēmumu par ilgtspējīgas enerģijas veidu, uz kuru notiks pāreja no fosilajām degvielām (piemēram, uz vēja enerģiju, saules enerģiju, kodolenerģiju vai citu enerģiju).

(95)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem un pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, kas sniegti 1. tabulā.

(96)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(97)

Imports no visām trim attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā bija niecīgs vai tā nebija vispār. Korejas un Malaizijas gadījumā šie līmeņi ir līdzīgi tiem, kas novēroti kopš sākotnējo galīgo pasākumu ieviešanas 2002. gadā. Krievijas gadījumā imports, kas jau bija ļoti zemā līmenī pirms attiecīgā perioda, ir samazinājies līdz nullei, kopš Krievijai tika noteiktas sankcijas pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu.

(98)

Ņemot vērā ļoti mazo vai pat neesošo importa apjomu no attiecīgajām valstīm un to, ka pārskatāmā ražojuma veidu (kas ietver tādus dažādus parametrus kā specifikācijas standarti, materiālu kategorija, pamatizejvielas, tips (līkumi, trejgabali vai pārejas uzmavas) ārējais diametrs un sieniņu biezums) klāsts ir plašs, šā importa cenas nevarēja jēgpilni analizēt.

(99)

Tā kā ražotāji eksportētāji nevienā no attiecīgajām valstīm nesadarbojās un ņemot vērā no šīm valstīm Savienībā importētos ļoti nelielos daudzumus, Komisija noteica cenu salīdzinājumu ar cenām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(100)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Vidējās svērtās cenas starpība Malaizijai svārstījās no 30,4 % līdz 40,1 % un Krievijai tā bija 31,7 %. Savukārt Korejas cenas pēc antidempinga maksājumu piemērošanas bija par 18,8 % līdz 29,9 % augstākas nekā cenas Savienības tirgū.

(101)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka Armēnijas un Uzbekistānas izvēle, kā paskaidrots 99. apsvēruma 2. punkta b) apakšpunktā, nebija ekonomiski pamatota, jo šie tirgi ražojuma klāsta un citu parametru ziņā atšķiras no Savienības tirgus. Tomēr Krievijas valdība apgalvojumu pamatošanai nekādus pierādījumus nesniedza un neierosināja piemērotāku avotu vai metodiku cenu salīdzinājumam 99. apsvērumā. Turklāt, kā paskaidrots 73. apsvērumā, Armēnija un Uzbekistāna kopā veido gandrīz 100 % no Krievijas TPF eksporta un ir vienīgie nozīmīgie tirgi, kurus var ņemt vērā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(102)

TPF imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, galvenokārt bija no Ķīnas un Kambodžas.

(103)

Pārskatāmā ražojuma importa Savienībā (agregētajam) apjomam, kā arī TPF importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

3. tabula

Imports no trešām valstīm

(104)

Lai gan patēriņš Savienībā visā attiecīgajā periodā saglabājās stabils, imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Ķīnas un Kambodžas, palielinājās no 18 291 tonnas 2020. gadā līdz 28 897 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Rezultātā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par vairāk nekā 20 procentpunktiem līdz 60,3 %. Tajā pašā laikā, kā redzams 5. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās līdzīgā mērā no 60,9 % līdz 39,5 %.

(105)

Importa cenas no Ķīnas un Kambodžas attiecīgajā periodā palielinājās attiecīgi par 7 % un 21 %, kas ir daudz zemāk par 7. tabulā norādīto Savienības ražošanas nozares cenu līmeni gan pieauguma ziņā (Savienības cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 95 %), gan absolūto cenu līmenī (vidējās Ķīnas un Kambodžas importa cenas bija attiecīgi 1 889 EUR un 1 905 EUR par tonnu salīdzinājumā ar vidējo Savienības pārdošanas cenu 5 033 EUR par tonnu).

(106)

Arī pārējo trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās, bet lielākā mērā (59 %) nekā Ķīnas un Kambodžas cenas. Tā kā vidējā importa cena no šīm citām trešām valstīm arī saglabājās zemāka par vidējo pārdošanas cenu Savienībā visā attiecīgajā periodā, tirgus daļa palielinājās, lai gan mazākā mērā (tirgus daļas pieaugums par mazāk nekā deviņiem procentpunktiem) nekā Ķīnas un Kambodžas kopējā tirgus daļa.

(107)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(108)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase, kā norādīts 21. apsvērumā.

(109)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, kas attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija aprēķināja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem bija snieguši atlasītie Savienības ražotāji, kā arī uz pārbaudes apmeklējumiem uzņēmumu telpās.

(110)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(111)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(112)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(113)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %. Konkrētāk, laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam tas saglabājās diezgan stabils un ievērojami samazinājās 2023. gadā un vēl vairāk – pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šī tendence bija pretēja tai, kāda bija importam no trešām valstīm, konkrēti no Ķīnas un Kambodžas, kuru imports ievērojami palielinājās 2023. gadā un vēl vairāk – pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Bez tam tā sakrita laikā ar Savienības ražošanas izmaksu tendenci, proti, tās sāka pieaugt 2022. gadā, ievērojami palielinājās 2023. gadā un vēl vairāk – pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas lika Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas, lai sasniegtu noteiktu rentabilitātes līmeni, kā rezultātā cenas salīdzinājumā ar importu no trešām valstīm bija mazāk konkurētspējīgas, pārdošanas līmenis bija zemāks, tika zaudēta tirgus daļa un līdz ar to bija zemāks ražošanas līmenis.

(114)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda saglabājās tāda pati, un rezultātā jaudas izmantojums tajā pašā periodā samazinājās par 28 %. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā bija ļoti zems (23 %–16 %). Saskaņā ar iepriekšējām termiņbeigu izmeklēšanām (29) šis zemais līmenis daļēji ir saistīts ar metodi, kas tika izmantota kopējās jaudas aprēķināšanai šai konkrētajai ražošanas nozarei, kur paziņotā jauda ir teorētiska maksimālā jauda (cita starpā pamatojoties uz trim maiņām dienā), kas ne vienmēr precīzi atspoguļo faktisko jaudu. Tomēr, pat ja jauda atspoguļotu vienu maiņu dienā, tādējādi kopējo jaudu dalot ar trīs, jaudas izmantojuma rādītājs būtu tikai 50 %, kas nav ilgtspējīgs līmenis ilgtermiņā.

(115)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (tonnas)

(116)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %, savukārt Savienības patēriņš saglabājās stabils. Savienības tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās katru gadu, bet jo īpaši no 2022. līdz 2023. gadam. Kā paskaidrots 113. apsvērumā, tas sakrita ar ražošanas izmaksu lielo pieaugumu un saistīto pārdošanas cenu pieaugumu.

(117)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(118)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 14 %. Tomēr, tā kā ražošanas līmenis samazinājās vēl vairāk, ražīguma līmenis uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %.

(119)

Patēriņa līmenis attiecīgajā periodā bija nemainīgs. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 34 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 35 %.

(120)

Kā paskaidrots 53., 37. un 68. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija iespējams apstiprinoši konstatēt dempingu nevienai no attiecīgajām valstīm. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā.

(121)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas nozares finansiālais un ekonomiskais stāvoklis minētajā izmeklēšanas periodā bija pasliktinājies vēl vairāk. Pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis sāka uzrādīt pazīmes, kuras liecināja par atgūšanos no iepriekšējā dempinga ietekmes, proti, par dažu galveno kaitējuma rādītāju labvēlīgu tendenci Savienības ražošanas nozarei. Tomēr attiecībā uz citiem rādītājiem situācija turpināja pasliktināties, kā izklāstīts tālāk tekstā.

(122)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(123)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 95 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 5 033 EUR/t. Savienības ražošanas nozare izvēlējās koriģēt cenas uz augšu, lai atspoguļotu ievērojamo ražošanas izmaksu pieaugumu, ko galvenokārt veicināja izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu pieaugums attiecīgajā periodā. Turklāt Savienības ražošanas nozare pakāpeniski palielina specializētu augstākās kvalitātes produktu ražošanu, nevis pamatpreču ražošanu, lai saglabātu konkurētspēju, ņemot vērā pastāvīgo importu par zemām cenām no trešām valstīm. Šādu ar patēriņa precēm nesaistītu ražojumu pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas vidēji bija augstākas.

(124)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī vidējās ražošanas izmaksas, lai gan mazākā mērā, t. i., 38 % apmērā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 4 504 EUR par tonnu.

(125)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(126)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 40 %, kas sekoja darbaspēka izmaksu pieaugumam Savienības mērogā pēdējo gadu laikā (30).

(127)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(128)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 33 %, atspoguļojot jo īpaši patēriņa preču tipa TPF pārdošanas apjoma samazināšanos šajā laikā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā krājumu līmenis veidoja 61 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma.

(129)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(130)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz starptautisko preču plūsmu 2020. un 2021. gadā, Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas cenas, lai 2022. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā sasniegtu rentablu līmeni. Tomēr 2023. un 2024. gadā Krievijas iebrukuma Ukrainā kopējā ietekme, kas izraisīja ražošanas izmaksu pieaugumu un spiedienu, kuru radīja imports par zemām cenām no trešām valstīm, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pazemināja peļņas līmeni līdz 2,4 %.

(131)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi, ļaujot Savienības ražošanas nozarei ieguldīt nepieciešamajā iekārtu tehniskajā apkopē un nomaiņā.

(132)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija – 3 %.

(133)

Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, jo īpaši gados pēc pandēmijas, par ko liecina nedaudz ienesīga situācija pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils. Patēriņš saglabājās stabils, savukārt imports no trešām valstīm visā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, rezultātā samazinoties ražošanas apjomiem, jaudas izmantojumam un pārdošanas līmenim, un tas noveda pie tirgus daļas samazināšanās no 60,9 % līdz 39,5 %.

(134)

Turklāt palielinājās krājumu līmenis, samazinājās darbinieku skaits un ražīguma līmenis, savukārt naudas plūsmu līmeņi – lai gan pozitīvi – neļāva veikt citus ieguldījumus kā vien tos, kas vajadzīgi, lai saglabātu ražošanu Savienībā. Pastāvīgā nenoteiktība saistībā ar plānoto pāreju uz ilgtspējīgiem enerģijas avotiem ir likusi apturēt lielāko daļu ilgtermiņa enerģētikas projektu, par kuriem šajās jomās jāpieņem lēmumi. Tam kopā ar izmaksu pieaugumu un importa pieaugumu no trešām valstīm ir bijusi negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozarei ir izdevies saglabāt pastāvīgi augstu eksporta sniegumu, tādējādi mazinot Savienības iekšzemes tirgus negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(135)

Imports no attiecīgajām valstīm visā attiecīgajā periodā saglabājās nenozīmīgā vai neesošā līmenī, savukārt imports no citām trešām valstīm (galvenokārt Kambodžas un Ķīnas) ievērojami palielinājās ar pastāvīgi zemām cenām.

(136)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Ņemot vērā gandrīz neesošo importu no trim attiecīgajām valstīm, Komisija arī secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novēroto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevarēja izraisīt imports no Korejas, Malaizijas vai Krievijas.

(137)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija vēl pārbaudīja tā kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ko sākotnēji bija izraisījis imports par dempinga cenām no Korejas, Malaizijas vai Krievijas, ja pasākumi tiktu atcelti.

(138)

Komisija 136. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Komisija tajā pašā apsvērumā secināja arī, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevarēja būt izraisījis imports par dempinga cenām no Korejas, Malaizijas vai Krievijas, jo tā apjoms bija ļoti neliels. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(139)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, saistību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, iespējamos cenu līmeņus importam no attiecīgajām valstīm, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli un Savienības tirgus pievilcīgumu, kā arī tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ko piemēro citas valstis.

(140)

Kā noteikts 60., 48. un 77. apsvērumā, trīs attiecīgo valstu aplēstā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 279 000 tonnu, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz patēriņa apjomu Savienībā tajā pašā periodā.

(141)

Turklāt tika konstatēts, ka nebija elementu, kas liecinātu par drīzu un ievērojamu iekšzemes pieprasījuma pēc TPF kāpumu Korejā, Malaizijā, Krievijā vai kādā citā trešā valstī. Tāpēc Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums trīs attiecīgajās valstīs vai citu trešo valstu tirgos nespētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu. Ņemot vērā Savienības patēriņa stabilo līmeni attiecīgajā periodā un prognozes par pieprasījuma pieaugumu tuvākajā nākotnē pēc lēmumiem par ilgtspējīgas enerģijas projektiem, šo neizmantoto jaudu varētu izmantot, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku (31).

(142)

Nevienas attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Turklāt nevarēja noteikt uzticamas importa cenas Savienībā, ņemot vērā niecīgos vai neesošos importa daudzumus.

(143)

Komisija veica cenu analīzi bez antidempinga pasākumiem, pamatojoties uz eksporta cenām uz trešām valstīm, lai noteiktu, kā tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, imports no trim attiecīgajām valstīm ietekmētu Savienības ražošanas nozari. Tas parādīja, ka Korejas, Malaizijas un Krievijas importa cenas, visticamāk, būtu attiecīgi par 10 %, 56,7 % un 44,3 % zemākas par Savienības pārdošanas cenām.

(144)

Kā norādīts 64. apsvērumā, TPF importam uz ASV noteiktie antidempinga pasākumi kopš 2018. gada jūlija ir attiecināti arī uz Malaiziju. Tas nozīmē, ka ir ierobežota TPF piekļuve vienam no lielākajiem eksporta tirgiem (ASV). Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu un – Krievijas eksportētāju gadījumā – Savienības tirgus tuvumu normālos apstākļos, kā aprakstīts 3.2.2.3., 3.3.2.3. un 3.4.2.3. iedaļā, pastāv liela iespējamība, ka šie ražotāji eksportētāji novirzīs savu TPF eksportu uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(145)

Turklāt pašreizējā ģeopolitiskā nenoteiktība un ievērojamie savstarpējie tirdzniecības ierobežojumi pasaules tirgū, jo īpaši saistībā ar tēraudu, piemēram, tie, ko Amerikas Savienotās Valstis noteica 2025. gada martā (32), visticamāk, izraisīs to, ka valstis, uz kurām attiecas pasākumi, novirzīs tirdzniecības plūsmas uz tām valstīm, kurās ir spēkā mazāk ierobežojoši tirdzniecības pasākumi vai to nav nemaz. Pašlaik šo darbību ietekmi nevar prognozēt, bet ir iespējams, ka vismaz daļa no šā pasaules eksporta tiks novirzīta uz Savienību.

(146)

Ņemot vērā lielo jaudas pārpalikumu visās trijās attiecīgajās valstīs, zemās vidējās importa cenas no šīm valstīm un Savienības tirgus pievilcīgumu, pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare būtu pakļauta ievērojamam cenu spiedienam no Korejas, Malaizijas un Krievijas. Potenciāli liels importa par dempinga cenām pieplūdums pasliktinātu Savienības jau tā trauslo ekonomisko situāciju. Tas varētu radīt finansiālus zaudējumus un, iespējams, iznīcināt Savienības ražošanas nozari, kura jau darbojas ļoti zemā ražošanas un pārdošanas līmenī un kurai ir izdevies sasniegt tikai nelielu pozitīvu peļņas līmeni situācijā bez šāda importa par dempinga cenām.

(147)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa apmērs no Korejas, Malaizijas un Krievijas par kaitējumu izraisošām dempinga cenām, visticamāk, ievērojami pieaugtu un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

(149)

Kā secināts 136. apsvērumā, PIP laikā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko apliecina tas, ka negatīva tendence bija lielākajai daļai kaitējuma rādītāju. Tāpat 147. apsvērumā tika secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, kaitējums atkārtotos.

(150)

Lai gan Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū ir nonākusi situācijā, kas tai nodara kaitējumu, Komisija kopumā uzskatīja, ka nozare joprojām ir dzīvotspējīga. Tā pamatā bija fakts, ka pēc gadiem ilgiem zaudējumiem ražošanas nozarei izdevās ne tikai atgriezties rentablā situācijā, bet arī Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji joprojām ir stabili, un eksporta pārdošanas apjoms veido ievērojamu daļu no kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr Savienības ražošanas nozarei joprojām ir ļoti zems jaudas izmantojuma līmenis, samazinoties ražošanas līmenim un ražīgumam, un arī peļņas līmenis joprojām ir ļoti zems un vēl nav sasniedzis peļņas līmeni, ko varētu sasniegt normālos apstākļos.

(151)

Ja pasākumi zaudētu spēku, visticamāk, importa par dempinga cenām pieplūdums no trim attiecīgajām valstīm postoši ietekmētu Savienības ražošanas nozari, atkal pazeminot tās peļņas līmeni, riskējot ar ražošanas apjoma turpmāku samazināšanos vai pat ražotņu slēgšanu Savienībā. Tāpēc var secināt, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz Koreju, Malaiziju un Krieviju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(152)

Šīs izmeklēšanas sākumā Komisija sazinājās ar 35 importētājiem un lietotājiem un aicināja tos sadarboties. Tomēr neviens no tiem nesadarbojās pašreizējā izmeklēšanā un neiesniedza nekādu informāciju, izņemot vienu importētāju, kas pauda atbalstu spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Jāatgādina arī, ka iepriekšējās izmeklēšanās par TPF tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētāju un lietotāju situāciju.

(153)

Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecinātu, ka būtu bijušas grūtības iegūt TPF, un izmeklēšanā arī netika izdarīti citādi konstatējumi. Faktiski 102.–106. apsvērumā tika parādīts, ka importa no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, tirgus daļa pārsniedz Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, kas nozīmē, ka lietotāji un importētāji iegādājas savus TPF galvenokārt no minētajām trešām valstīm.

(154)

Iepriekšējās izmeklēšanās tika pierādīts, ka importētāji un lietotāji varēja nodot antidempinga pasākumu izraisīto cenu pieaugumu. Šajā izmeklēšanā netika konstatēti nekādi elementi, kas būtu pretrunā šim secinājumam. Tas ir saistīts arī ar to, ka TPF naftas ķīmijas un būvniecības nozarē izmanto kā cauruļu savienotājelementus. Tādējādi TPF veido tikai nelielu daļu no kopējām izmaksām šajās nozarēs, salīdzinot ar daudz lielāku pašu cauruļu izmaksu ietekmi.

(155)

Uz šā pamata un atbilstīgi iepriekšējās izmeklēšanās izdarītajiem secinājumiem sagaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem vai importētājiem.

(156)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav ar Savienības interesēm saistītu pārliecinošu iemeslu pret Korejas, Malaizijas un Krievijas izcelsmes TPF importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(157)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz Korejas, Malaizijas un Krievijas izcelsmes TPF importu.

(158)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav iesniegts, importam būtu jāpiemēro antidempinga maksājums, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(159)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumi, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(160)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(161)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(162)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (33). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(163)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(164)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un kuram tāpēc ir noteikti antidempinga maksājumi, iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(165)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (34) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(166)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,