EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3100

(2024. gada 27. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Vienmēr būtu jāgarantē drošība Savienības kuģniecībai un iedzīvotājiem, kas to izmanto, kā arī jāaizsargā vide.

(2)

Ir svarīgi ņemt vērā jūrnieku dzīves un darba apstākļus uz kuģa un jūrnieku apmācību un kvalifikāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/54/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/993 (4), ņemot vērā to, ka veselība, drošums, drošība un cilvēkfaktors ir cieši saistīti un ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst jebkādu cilvēka kļūdu izraisītu kaitējumu.

(3)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un konvencijām, kuru depozitārs ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) (“SJO konvencijas”), valstis, kuras ir minēto instrumentu puses, ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu un par visiem citiem pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu minētos instrumentus, panākot to, ka tādā ziņā kā cilvēku dzīvības aizsardzība uz jūras un jūras vides aizsardzība kuģi ir gatavi darbam, kam tie ir paredzēti.

(4)

Lai nodrošinātu SJO konvenciju efektīvu īstenošanu Savienībā, visām dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu minētajās konvencijās noteiktos pienākumus un saistības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu rezultatīvi un konsekventi jāpilda pienākumi un saistības, kas tām kā karoga valstīm noteikti saskaņā ar 2013. gada 4. decembrī pieņemto SJO Rezolūciju A.1070(28) par SJO instrumentu īstenošanas kodeksu (“III kodekss”), kurā ir iekļauti obligātie noteikumi, kas jāīsteno karoga valstīm. Saskaņā ar UNCLOS 91. panta 1. punktu starp kuģi un tā karoga valsti ir jābūt patiesai saiknei, kā interpretēts starptautiskajā judikatūrā un kas atspoguļots karoga valsts pienākumos.

(5)

Neskarot SJO konvencijās paredzētos noteikumus par force majeure, dalībvalstīm būtu jāspēj krīzes situācijās, kas var apdraudēt par apskatēm, inspekcijām, revīzijām un pārbaudēm atbildīgo vai tās veicošo darbinieku fizisko neaizskaramību, ieviest ierobežojumus šādām darbībām, vienlaikus ļaujot kuģiem turpināt darboties.

(6)

Uz III kodeksa piemērošanu attiecas šādi starptautiskie instrumenti to jaunākajās redakcijās: 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras; 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kurā izmaiņas izdarītas ar tās 1978. gada protokolu; 1997. gada Protokols, kas groza 1973. gada Starptautisko Konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kurā izmaiņas izdarītas ar tā 1978. gada protokolu; 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem; 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un tās 1988. gada protokols; 1969. gada Starptautiskā kuģu tonnāžas noteikšanas konvencija; un 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem.

(7)

Dalībvalstu administrācijas pilnvaro karoga valsts apskašu veicējus veikt kuģu apskati un sertificēšanu. Šādiem apskašu veicējiem var palīdzēt citi darbinieki, piemēram, darbinieki, kas veic radioiekārtu inspekciju. Tomēr šādu darbinieku vidū nevajadzētu būt tehniķiem, kuri iesaistīti dzīvības glābšanas ierīču tehniskajā apkopē, vai apskašu veicējiem, kuri nav tieši iesaistīti tirdzniecības flotes apskatē.

(8)

III kodeksa 22. iedaļā ir noteikts, ka karoga valstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, un tās jurisdikcijā esošās struktūras un personas ievēro starptautiskos noteikumus un standartus, lai nodrošinātu tās starptautisko pienākumu izpildi. Konkrētāk, 22.2. iedaļa attiecas uz inspekcijām, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai kuģa un tā apkalpes faktiskais stāvoklis atbilst tam izdotajām apliecībām. Dalībvalstīm būtu jānosaka šādu inspekciju periodiskums, vai nu izmantojot uz risku balstītu pieeju, vai izmantojot savas procedūras un norādījumus, tostarp kvantitatīvus vai kvalitatīvus kritērijus.

(9)

Starptautiskā līmenī par jūras negadījumu izmeklēšanu ir atbildīga karoga valsts, savukārt Savienības līmenī jūras negadījumu izmeklēšanas pamatprincipus, piemēram, izmeklēšanas struktūru neatkarību dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (5). Šo direktīvu piemēro, neskarot Direktīvu 2009/18/EK.

(10)

Dalībvalstu administrācijām būtu jāspēj paļauties uz pietiekamiem resursiem, lai pildītu savus karoga valsts pienākumus, atbilstoši to flotes lielumam un veidam un balstoties uz attiecīgajām SJO prasībām. Minimālie kritēriji un inspekciju mērķrādītāji attiecībā uz minētajiem resursiem būtu jānosaka saskaņā ar III kodeksu, pamatojoties uz dalībvalstu praktisko pieredzi, tostarp izmantojot neekskluzīvi nodarbinātus inspektorus.

(11)

Neskarot attiecīgos valsts tiesību aktus, dalībvalstis var atļaut karoga valsts apskašu veicējiem un karoga valsts inspektoriem, kurus ekskluzīvi nodarbina kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, veikt citu darbu, piemēram, zinātniskas vai akadēmiskas darbības, ar noteikumu, ka tas nerada interešu konfliktus vai netraucē viņu neatkarībai.

(12)

Karoga valsts apskašu veicējiem, karoga valsts inspektoriem un citiem darbiniekiem, kas palīdz veikt apskates, vajadzētu būt izglītībai, apmācībai un uzraudzībai, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kurus viņi ir pilnvaroti veikt. Komisijai ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) palīdzību un sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā brīvprātīga apmācības programma, lai atbalstītu karoga valsts pārvaldes iestādes šajā ziņā, un tai būtu jāveicina koordinācija un informācijas un paraugprakses apmaiņa. Šāda apmācības programma būtu pastāvīgi jāatjaunina, un tajā būtu jāņem vērā jauni vai papildu pienākumi, kas izriet no instrumentiem un konvencijām, piemēram, tie, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām, sociāliem jautājumiem un citām attiecīgām norisēm.

(13)

Tādas datubāzes izveidei un izstrādei, kas elektroniskā formātā sniedz būtisku informāciju par kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un kas nodrošina iespēju izdot elektroniskas apliecības, būtu jāveicina uzlabota informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Kopējas un vienotas elektronisko apliecību izdošanai paredzētas datubāzes, tostarp minēto apliecību derīguma pārbaudes rīku, izstrāde veicinātu un sekmētu jūtamu izrāvienu virzībā uz jūrniecības digitalizāciju Savienībā. Šāda datubāze atbalstītu tās lietotāju operatīvās vajadzības, jo īpaši tās dalībvalstis, kuras nav spējušas izstrādāt savas elektronisko apliecību sistēmas, kā arī tiktu veicināta pieejamo ierobežoto resursu efektīvāka izmantošana.

(14)	Uzraudzības un inspekcijas nolūkā visām attiecīgajām iestādēm un Komisijai vajadzētu būt pieejamai būtiskai informācijai, piemēram, informācijai par kuģi, tā reģistrēto īpašnieku un tā apliecībām.

(15)	Dalībvalstīm būtu jāturpina pierādīt, ka tās ievēro SJO obligātos instrumentus, kā prasīts Rezolūcijā A.1067(28) par SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas satvaru un procedūrām, tās jaunākajā redakcijā, ko SJO pieņēma 2013. gada 4. decembrī.

(16)

Lai vēl vairāk uzlabotu kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, kvalitāti un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstu administrācijām, ir vajadzīga administratīvo procedūru kvalitātes sertifikācija, kas ir iekļauta kvalitātes vadības sistēmā saskaņā ar ISO vai līdzvērtīgiem standartiem. Tai būtu jāaptver administrācijas darbību operatīvās daļas, kas saistītas ar apskati, karoga valsts inspekciju, revīziju, verifikāciju un sertifikāciju, par ko atbild dalībvalsts kā karoga valsts, neatkarīgi no tā, vai tā ir nacionāla (pirmais reģistrs) vai starptautiska (otrais vai aizjūras reģistrs). Turklāt būtu jāprecizē visas attiecīgās to karoga valsts darbinieku, kuri veic apskates vai inspekcijas vai ir tajās iesaistīti, kā arī citu darbinieku, kas palīdz inspekciju veikšanā, kurus dalībvalsts kompetentā iestāde nodarbina neekskluzīvi un kuri var palīdzēt veikt inspekcijas, kas nav obligātās apskates vai karoga valsts inspekcijas, darbības, tostarp pienākumi, pilnvaras, savstarpējā saistība starp darbiniekiem un ziņošanas un saziņas līdzekļi. Kvalitātes vadības sistēmai būtu jānodrošina, ka uzdevumi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/21/EK (6) darbības jomu uzticēti atzītajām organizācijām, tiek veikti atbilstoši karoga valsts norādījumiem, un šajā sakarā tai būtu jāietver vajadzīgie kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu attiecīgo darbinieku neatkarību, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu šādu darbinieku interešu konfliktus saistībā ar viņu veicamo darbu.

(17)	Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas sadarbībā ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO) turpināt iestāties par jūrnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu.

(18)	Būtu jāizveido elektronisks ziņošanas rīks, lai vēl vairāk uzlabotu attiecīgās statistikas un jūrniecības datu un informācijas konsekventu vākšanu no dalībvalstīm.

(19)

Būtu jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz kuģu informācijas datubāzi. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2009/21/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(20)

Komisijai būtu jāizveido forums dalībvalstu ekspertiem, kas nodarbojas ar karoga valsts jautājumiem, kā arī vajadzības gadījumā citām ieinteresētajām personām, lai regulāri apmainītos ar informāciju un paraugpraksi un izstrādātu norādījumus attiecībā uz tādiem jautājumiem kā kuģu inspekciju procedūras, inspektoru apmācības resursi, uz risku balstīti kritēriji, ko var izmantot, lai uzlabotu inspekciju efektivitāti, kopējas saskaņotas darbības sistēmas iespējama izstrāde, karoga valsts snieguma analīzes kritēriji nolūkā apzināt paraugpraksi un citi jautājumi, kas attiecas uz Direktīvas 2009/21/EK īstenošanu.

(21)

Lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga, transponējot šo direktīvu, dalībvalstis var piemērot dažus atbrīvojumus, ja vien ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Dalībvalstīm, kurām nav kuģu, kas kuģo ar to karogu un ietilpst Direktīvas 2009/21/EK darbības jomā, nevajadzētu būt pienākumam transponēt un īstenot Direktīvas 2009/21/EK 6. pantu attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar kuģiem. Dalībvalstīm, kurām nav kuģu, kas kuģo ar to karogu un ietilpst Direktīvas 2009/21/EK darbības jomā, un kuras ir slēgušas šādu kuģu reģistru, nevajadzētu būt pienākumam transponēt un īstenot Direktīvu 2009/21/EK.

(22)	EMSA būtu jāsniedz atbalsts Direktīvas 2009/21/EK īstenošanā, jo īpaši, nodrošinot attiecīgu apmācību karoga valsts apskašu veicējiem un karoga valsts inspektoriem, ja dalībvalstis to pieprasa.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot kuģošanas drošību un novērst piesārņojumu no kuģiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)	Tādēļ Direktīva 2009/21/EK būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/21/EK

Direktīvu 2009/21/EK groza šādi:

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šīs direktīvas mērķis ir:

a)	nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi un konsekventi pildītu savus karoga valsts pienākumus un saistības; un

b)	uzlabot drošību un dzīves un darba apstākļus un novērst piesārņojumu no kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.”

;

2)	direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu: “2. pants Darbības joma Šo direktīvu piemēro tās dalībvalsts administrācijai, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecībā uz kuģiem, kam ir jāsaņem apliecība un kas veic jebkāda veida starptautiskus reisus.” ;

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)	“kuģis” ir kuģis vai jūras transportlīdzeklis, kam ir piemērojama viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un kuram ir vajadzīga apliecība;”

;

panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)	“SJO revīzija” ir revīzija, ko veic saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtās Rezolūcijas A.1067(28) par SJO dalībvalstu revīzijas shēmas satvaru un procedūrām noteikumiem, tās jaunākajā redakcijā;”

;

pantam pievieno šādus punktus:

“f)	“konvencijas” ir konvencijas ar to protokoliem un grozījumiem, kas nosaka, ka III kodeksa izmantošana ir obligāta, un saistītie obligāti ievērojamie kodeksi, to jaunākajās redakcijās;

g)	“III kodekss” ir SJO pieņemtās Rezolūcijas A.1070(28) (“SJO instrumentu īstenošanas kodekss”) 2. daļa, izņemot minētās daļas 16., 18., 19., 20.3., 21., 29., 30., 31., 32., 34., 38., 39., 40. un 41. punktu, tās jaunākajā redakcijā;

“karoga valsts apskašu veicējs” ir publiskā sektora darbinieks, ko ekskluzīvi nodarbina un ir pienācīgi pilnvarojusi kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurš ir atbildīgs par kuģu un uzņēmumu, uz kuriem attiecas attiecīgie starptautiskie obligātie instrumenti, apskatēm, pārbaudēm un revīzijām vai kurš veic tās, un kurš atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajai prasībai par neatkarību;

“karoga valsts inspektors” ir:

i)	publiskā sektora darbinieks, kuru ekskluzīvi nodarbina un ir pienācīgi pilnvarojusi kādas dalībvalsts kompetentā iestāde; vai

ii)	persona, kuru neekskluzīvi nodarbina un kuru ir pienācīgi pilnvarojusi kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, uz ad hoc pamata vai līgumattiecībās ar kādas dalībvalsts kompetento iestādi,

kura var veikt karoga valsts inspekcijas un atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajām kvalifikācijas un neatkarības prasībām;

“citi darbinieki, kas palīdz veikt apskates” ir tādas personas, ko pienācīgi pilnvarojusi dalībvalsts administrācija vai atzīta organizācija, kas rīkojas tās vārdā, kuras var palīdzēt karoga valsts apskašu veicējiem veikt apskates, kā noteikusi administrācija, un kuras atbilst 8. panta 1. punktā noteiktajām saziņas, kvalifikācijas un neatkarības prasībām;

k)	“karoga valsts inspekcija” ir inspekcija, kuras rezultātā netiek izdota apliecība un kuras uzdevums ir pārbaudīt, vai kuģa un tā apkalpes faktiskais stāvoklis atbilst tam izdotajām apliecībām”

;

direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pirms kuģim, kam ir piešķirtas tiesības kuģot ar dalībvalsts karogu, dod atļauju darboties, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgais kuģis atbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem, tostarp drošības, sociālajiem un vides standartiem. Pasākumus var veikt atzīta organizācija, kas rīkojas dalībvalsts vārdā, ja to ir pienācīgi pilnvarojusi kompetentā iestāde. Jo īpaši, atkarībā no gadījuma, attiecīgā dalībvalsts vai atzīta organizācija, kas rīkojas tās vārdā, pārbauda datus par kuģa drošību, izmantojot, ja tādi ir pieejami, karoga valsts inspekcijas ziņojumus un apliecības, kas ietverti tās pašas datubāzē vai, tādu dalībvalstu gadījumā, kuras ir izvēlējušās izmantot 6.a pantā minētajā kuģu informācijas datubāzi, šajā datubāzē. Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts sazinās ar iepriekšējās karoga valsts administrāciju, lai noteiktu, vai ir palikuši nenovērsti kādi trūkumi vai neatrisināti ar drošību saistīti jautājumi, ko minētā administrācija ir apzinājusi.”

;

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Tādu kuģu drošība, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

“1. Attiecībā uz starptautisko kuģošanu dalībvalstis pilnībā piemēro konvencijās paredzētos obligātos noteikumus, kas attiecas uz karoga valsti, saskaņā ar tajās paredzētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajās minētajiem kuģiem.

2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kam ir tiesības kuģot ar to karogu, ievēro konvencijās noteiktos starptautiskos noteikumus un standartus, tostarp šādus pasākumus:

a)	nodrošina, ka apskates veicējs, ko nodarbina atzīta organizācija, var veikt tādus pašus uzdevumus kā karoga valsts apskates veicēji, ja to pilnvarojusi dalībvalsts kompetentā iestāde; un

b)	veic karoga valsts inspekcijas, lai pārbaudītu, vai kuģa faktiskais stāvoklis atbilst tam izdotajām apliecībām;

Šā punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā minētās karoga valsts pārbaudes var veikt, izmantojot uz risku balstītu pieeju, kas ietver šādus kritērijus:

i)	karoga valsts veiktajās obligātajās apskatēs, revīzijās un pārbaudēs atklāto trūkumu un neatbilstību uzskaite;

ii)	attiecīgie negadījumu izmeklēšanas ziņojumi;

iii)	ostas valsts kontroles iestādes izdotie aizturēšanas vai darbības aizlieguma paziņojumi;

iv)	pārsniegts ostas valsts kontrolē atklāto trūkumu īpatsvars, ko noteikusi katra dalībvalsts;

v)	uzskaite par trūkumiem, kas atklāti karoga valsts inspekcijās, kuras veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā katra dalībvalsts to uzskata par nepieciešamu;

vi)	cita būtiska informācija, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgu.

Dalībvalstis, kas izmanto uz risku balstītu pieeju, nodrošina, ka kuģi, par kuriem nav pieejami pietiekami dati riska reitinga aprēķināšanai, tiek inspicēti vismaz reizi piecos gados.

Dalībvalstis, kas neizmanto uz risku balstītu pieeju, veic karoga valsts inspekcijas, izmantojot savas procedūras, norādījumus un attiecīgu informāciju saskaņā ar III kodeksu. Tās nodrošina, ka katru kuģi inspicē vismaz reizi piecos gados.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādi trūkumi, kuru dēļ nepieciešami korektīvi pasākumi, tostarp drošuma, sociālas un vides bažas, un kas apstiprināti vai atklāti karoga valsts inspekcijā, kura veikta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tiek izlaboti pienācīgā termiņā, kas jānosaka karoga valstij.

4. Kad ir pabeigta karoga valsts veiktā inspekcija, karoga valsts inspektors sagatavo ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti.

4.b pants

Drošības un piesārņojuma novēršanas prasības

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās administrācijai ir pieejami resursi, kas atbilst tās flotes lielumam un veidam un to administratīvo procesu, procedūru un resursu īstenošanai, kas jo īpaši nepieciešami 4.a pantā un šā panta 2. un 3. punktā paredzēto pienākumu izpildei.

2. Katra dalībvalsts nodrošina karoga valsts apskašu veicēju, karoga valsts inspektoru un citu darbinieku, kas palīdz veikt apskates, un atzīto organizāciju darbību pārraudzību.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek attīstītas vai uzturētas projekta pārskatīšanas un tehnisko lēmumu pieņemšanas spējas atbilstoši tās flotes lielumam un veidam.

4.c pants

Apmācība un spēju veidošana

1. Darbinieki, kas ir atbildīgi par kuģu un uzņēmumu apskatēm, karoga valsts inspekcijām, revīzijām un pārbaudēm vai tās veic, iziet apmācību, kas attiecas uz konkrētajām veicamajām darbībām.

2. Dalībvalstis var izstrādāt un pastāvīgi atjaunināt savu karoga valsts inspektoru un karoga valsts apskates veicēju spēju veidošanas shēmu, ņemot vērā jaunus vai papildu pienākumus, kas izriet no konvencijām.

3. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (*1), palīdzību un sadarbībā ar dalībvalstīm, vajadzības gadījumā un pamatojoties uz dalībvalstu atbalsta pieprasījumiem, organizē attiecīgus karoga valsts inspektoru un karoga valsts apskašu veicēju apmācības pasākumus.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).”;"

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Tādu kuģu aizturēšana, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

1. Ja administrāciju informē, ka kuģis, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir aizturēts ostas valstī, tā saskaņā ar procedūrām, ko tā noteikusi šim nolūkam, pārrauga to, lai kuģis atbilstu attiecīgām SJO konvencijām.

2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno atbilstīgu kontroles un pārraudzības programmu, lai nodrošinātu savlaicīgu reakciju uz 1. punktā minētajām situācijām.”

;

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Elektroniskā informācija un apmaiņa

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2031. gada 6. janvārim elektroniskā formātā tiek darīta pieejama šāda informācija par kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tās jaunākajā redakcijā:

a)	obligātās apliecības (pilnīgas vai pagaidu), tostarp apskašu vai papildu apskašu, ja tādas veiktas, un revīziju veikšanas datumi;

b)	to kuģu identifikācijas dati, kuri iepriekšējos 12 mēnešos ir beiguši kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

2. Komisija izstrādā, uztur un atjaunina digitālu sadarbspējīgu portālu, kas nodrošina vienotu piekļuves punktu 1. punktā minētajai informācijai un ļauj dalībvalstu karoga valsts inspektoriem un ostas valsts inspektoriem piekļūt minētajai informācijai, pildot savus pienākumus.

Komisija dara minēto portālu elektroniski un bez maksas pieejamu dalībvalstīm.

Minētajā portālā neiekļauj personas datus vai konfidenciālu informāciju.

Komisija nodrošina portāla sadarbspēju ar 6.a pantā minēto kuģu informācijas datubāzi.

Minēto portālu izveido vēlākais līdz 2028. gada 6. janvārim.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka šā panta 2. punktā minētā portāla tehnisko darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.”

;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Kuģu informācijas datubāze

1. Komisija izstrādā, uztur un atjaunina kuģu informācijas datubāzi, kas ietver 6. pantā minēto informāciju un sniedz pakalpojumus dalībvalstīm saistībā ar elektronisko apliecību izdošanu un kontroli. Minēto kuģu informācijas datubāzi izveido līdz 2030. gada 6. janvārim. Dalībvalstis var pieslēgties minētajai datubāzei. Minēto datubāzi var balstīt uz datubāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (*2) 24. pantā, un tai var būt minētajai datubāzei līdzīgas funkcionalitātes.

2. Neskarot valsts datu aizsardzības prasības, dalībvalstis, kas izvēlas izmantot kuģu informācijas datubāzi:

a)	var nodot kuģu informācijas datubāzei informāciju saistībā ar karoga valsts inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp informāciju par trūkumiem un apliecībām; un

b)	var izmantot minēto datubāzi, lai izdotu, parakstītu, apstiprinātu, pagarinātu un atsauktu elektroniskās apliecības saviem kuģiem.

Šādas dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētā informācija ir saderīga ar minētās datubāzes prasībām un ir sadarbspējīga.

3. Komisija nodrošina, lai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem inspekciju datiem, no kuģu informācijas datubāzes varētu iegūt atbilstīgus datus par šīs direktīvas īstenošanu.

4. Dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās izmantot datubāzi, ir piekļuve visai informācijai, kas reģistrēta šā panta 2. punkta a) apakšpunkta minētajā kuģu informācijas datubāzē un Direktīvā 2009/16/EK paredzētajā inspekciju sistēmā. Nekas šajā direktīvā neliedz apmainīties ar šādu informāciju starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un starp tām, ar Komisiju vai ar EMSA.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka šajā pantā minētās datubāzes tehnisko darbību, tostarp nosacījumus par piekļuvi saskaņā ar šā panta 2. punktu dalībvalstu sniegtajai informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).”;"

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Dalībvalstu atbilstības un darbības pārraudzība

“1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar SJO pieņemto ciklu tiktu veikta SJO revīzija to administrācijai. Dalībvalstis publicē revīzijas rezultātus saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par konfidencialitāti.

2. Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un pārraudzītu, kā kopumā darbojas administrācijas juridisko pienākumu pildīšana no karoga valsts puses, ievērojot šo direktīvu, Komisija, apmeklējot dalībvalstis, ievāc vajadzīgo informāciju.”

;

10)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Kvalitātes vadības sistēma un iekšējie izvērtējumi

1. Katra dalībvalsts izstrādā, īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu, kas aptver tās administrācijas tādu darbību operatīvās daļas, kuras saistītas ar karoga valsti. Šādu kvalitātes vadības sistēmu sertificē saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem kvalitātes standartiem, piemēram, ISO 9001.

Kvalitātes vadības sistēma ietver informāciju par pienākumiem, pilnvarām un savstarpējo saistību starp darbiniekiem, kas veic apskates, inspekcijas, revīzijas un pārbaudes, un karoga valsts darbiniekiem, kuri vada, veic un pārbauda darbu, kas saistīts ar karoga valsts pienākumiem un ietekmē tos. Šādus pienākumus dokumentē, norādot, kāda veida un tvēruma inspekcijas darbu var veikt arī karoga valsts inspektori, ko nodarbina neekskluzīvi, un kā šie darbinieki veic saziņu un ziņošanu. Kvalitātes vadības sistēma norāda uzdevumus, ko var veikt citi darbinieki, kas palīdz veikt apskates.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka karoga valsts inspektori, ko nodarbina neekskluzīvi, un citi darbinieki, kas palīdz veikt apskates, ir pienācīgi izglītoti, apmācīti un uzraudzīti atbilstoši uzdevumiem, kurus viņi ir pilnvaroti veikt, un ka viņi spēj piemērot karoga valsts norādījumus, procedūras un kritērijus.

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu visu to darbinieku interešu konfliktus, kuri veic apskates, inspekcijas, revīzijas un pārbaudes, un attiecībā uz neatkarību saistībā ar veicamo darbu.

Līdz 2028. gada 6. janvārim kvalitātes vadības sistēma aptver šajā punktā minētos aspektus.

2. Dalībvalstis, kas ir iekļautas zema darbības līmeņa sarakstā vai kas divus gadus pēc kārtas ir iekļautas vidēja darbības līmeņa sarakstā, kas publicēts jaunākā gada ziņojumā par Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli (“Parīzes MOU”), vēlākais četrus mēnešus pēc Parīzes MOU ziņojuma publicēšanas iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tās darbojas kā karoga valstis.

Ziņojumā norāda un analizē galvenos iemeslus, kuru dēļ kuģis ir aizturēts, un trūkumus, kuru dēļ ir piešķirts zema vai vidēja darbības līmeņa statuss.”

;

11)	direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu: “9. pants Ziņojumi un pārskatīšana Reizi piecos gados un pirmoreiz līdz 2028. gada 6. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.” ;

12)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Paraugprakses un pieredzes apmaiņa

Komisija organizē paraugprakses un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu administrācijām un karoga valsts ekspertiem un karoga valsts inspektoriem, tostarp attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, par šīs direktīvas īstenošanu.

Dalībvalstu administrācijas, karoga valsts eksperti un karoga valsts inspektori kopā ar Komisiju izskata iespēju izstrādāt norādījumus par tādiem elementiem kā karoga valsts inspekciju veikšanas metodika, ziņojumu saturs un formāts vai spēju veidošana.

9.b pants

Informācija un dati

Komisija izveido elektronisku ziņošanas rīku, ko izmanto, lai apkopotu informāciju un datus no dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis reizi gadā informē Komisiju par to karoga valsts inspekciju skaitu, kas veiktas saskaņā ar 4.a pantu, katrai karoga valsts inspekcijai norādot kuģa SJO numuru, datumu un vietu.”

;

13)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Komiteju procedūra

“1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002. Minētā Komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*3) nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

14)	direktīvā iekļauj šādu pantu: “10.a pants Konvenciju un III kodeksa grozījumi Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantā izklāstīto atbilstības pārbaudes procedūru Komisija no šīs direktīvas darbības jomas var izslēgt konvenciju un III kodeksa grozījumus.” ;

15)

direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas,

a)	dalībvalstis, kurām nav kuģu, kas kuģo ar to karogu un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var atkāpties no pienākuma transponēt un īstenot šīs direktīvas 6. pantu, kamēr vien ir izpildīts minētais nosacījums;

b)	dalībvalstis, kurām nav kuģu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un kuras ir slēgušas savu reģistru attiecībā uz šādiem kuģiem, var atkāpties no pienākuma transponēt un īstenot šo direktīvu, kamēr vien ir izpildīts minētais nosacījums.

Jebkura dalībvalsts, kas ir iecerējusi izmantot vienu no pirmajā daļā minētajām atkāpēm, par to paziņo Komisijai līdz 2027. gada 6. jūlijam. Komisijai dara zināmas arī jebkādas turpmākās izmaiņas.

Minētās dalībvalstis nedrīkst atļaut kuģiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kuģot ar to karogu vai reģistrēt šādus kuģus savā valsts reģistrā, kamēr tās nav pilnībā transponējušas un īstenojušas šo direktīvu.”

2. pants

Transponēšana

Dalībvalstis līdz 2027. gada 6. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2024. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

BÓKA J.

(1) OV C, C/2023/877, 8.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/877/oj.

(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 18. novembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 10.12.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/993 (2022. gada 8. jūnijs) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 169, 27.6.2022., 45. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).