PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2024/1484

(2024. gada 27. maijs)

par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Krievijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Vladimir Putin) 2022. gada 4. martā parakstīja likumu, kas bloķē piekļuvi Facebook un Twitter, pašreiz pazīstams kā X, un paredz cietumsodus tiem, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņi izplata nepatiesu informāciju par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Minētā likuma rezultātā tika ieslodzītas daudzas personas, kas protestē pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu vai izplata ar to saistītu informāciju.

(2)

Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) 2023. gada 17. aprīlī paziņoja, ka Savienība stingri nosoda to, ka opozīcijas politiķim, demokrātijas aktīvistam un atklātam Kremļa kritiķim Vladimiram Karam-Murzam (Vladimir Kara-Murza) tika piespriests 25 gadu cietumsods, balstoties uz politiski motivētām apsūdzībām. Augstais pārstāvis paziņoja, ka “tiesas process” neatbilda starptautiskajiem standartiem par taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu kompetentā, objektīvā un neatkarīgā tiesā un ka tiesas lēmums vēlreiz skaidri parāda tiesu varas ļaunprātīgu politisku izmantošanu tam, lai izdarītu spiedienu uz aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un jebkādiem viedokļu paudējiem, kuri iebilst pret Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu.

(3)

Augstais pārstāvis 2023. gada 29. oktobrī paziņoja, ka Savienība godina Krievijas politiskās represijas upurus un aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp Juriju Dmitrijevu (Yuri Dmitriev), Vladimiru Karu-Murzu (Vladimir Kara-Murza), Iļju Jašinu (Ilya Yashin), Alekseju Gorinovu (Alexei Gorinov) un Ivanu Safronovu (Ivan Safronov). Viņš arī pauda bažas par ziņojumiem par sliktu izturēšanos, uzmākšanos un fizisku un psiholoģisku spīdzināšanu, ko veic Krievijas ieslodzījuma vietās, un par pieaugošo cilvēktiesību juristu aizskaršanu Krievijā.

(4)

Krievijas Augstākā tiesa 2023. gada 30. novembrī to, ko tā nosauca par “starptautisko LGBT sabiedrisko kustību”, pasludināja par nelikumīgu kā “ekstrēmistu” kustību un aizliedza tās darbību Krievijas teritorijā. Augstais pārstāvis 2023. gada 1. decembrī paziņoja, ka Savienība stingri nosoda minēto lēmumu un ka minētā lēmuma mērķis ir turpināt LGBTIQ kopienas vajāšanu Krievijā un apklusināt pilsonisko sabiedrību un tos, kas drosmīgi aizstāv cilvēktiesības.

(5)

Augstais pārstāvis 2024. gada 19. februārī Savienības vārdā nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda sašutumu par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija (Alexei Navalny) nāvi un paziņoja, ka galīgā atbildība par šo nāvi gulstas uz prezidentu Putinu un Krievijas iestādēm. Augstais pārstāvis mudināja Krieviju ļaut veikt neatkarīgu un pārredzamu starptautisku izmeklēšanu par Alekseja Navaļnija kunga nāves apstākļiem un pauda, ka tā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Krievijā paplašinās sistemātiskas represijas.

(6)

Augstais pārstāvis 2024. gada 27. februārī paziņoja, ka Savienība ir sašutusi par ievērojama cilvēktiesību aizstāvja un slavenās cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” līdzpriekšsēdētāja Oļega Orlova (Oleg Orlov) notiesāšanu, kuram tika piespriests divarpus gadu cietumsods, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām. Augstais pārstāvis aicināja Krievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos un atteikties no represīvajiem tiesību aktiem, ko izmanto, lai apspiestu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgu viedokļu paudējus, un paziņoja, ka Savienība izrāda solidaritāti ar visiem Krievijas pilsoņiem, kuri pauduši savu viedokli un kritizējuši Krievijas karu un kuri par to ir aizturēti, vajāti vai ieslodzīti.

(7)

Savos 2024. gada 22. marta secinājumos Eiropadome inter alia aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos Krievijā un izbeigt politiskās opozīcijas vajāšanu. Turklāt tā aicināja Padomē virzīt darbu uz priekšu, lai, ņemot vērā situāciju Krievijā, noteiktu jaunu sankciju režīmu.

(8)

Ņemot vērā situācijas Krievijā pasliktināšanos un nopietnību, būtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību aizskārumiem vai pārkāpumiem, par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un par demokrātijas un tiesiskuma graušanu Krievijā, un ar tām saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Tādēļ Padome uzskata, ka šā lēmuma pielikumā iekļautajam fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstam būtu jāpievieno 19 fiziskas personas un 1 juridiska persona.

(9)	Turklāt ir lietderīgi ieviest ierobežojumus tādu priekšmetu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, kā arī priekšmetu, ko galvenokārt paredzēts izmantot informācijas drošības un telesakaru uzraudzībai vai pārtveršanai, eksportam.

(10)	Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu savā teritorijā ieceļot vai to šķērsot tranzītā fiziskām personām, kuras:

a)	ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai aizskārumiem vai represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju vai ir iesaistītas šādās darbībās, vai kuru darbība citādi nopietni grauj demokrātiju vai tiesiskumu Krievijā;

b)	sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas a) apakšpunktā noteiktajās darbībās, tostarp plānojot, vadot, pasūtot, palīdzot, sagatavojot šādas darbības, atvieglojot to veikšanu, vai mudinot tās veikt;

c)	ir saistītas ar a) vai b) apakšpunktā minētajām fiziskajām personām,

kā uzskatīts pielikumā.

2. Šā panta 1. punkts neuzliek dalībvalstij pienākumu liegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, kad dalībvalstij ir saistošs kāds starptautisko tiesību pienākums, proti:

a)	kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;

b)	kā uzņēmējvalstij, kurā tiek rīkota starptautiska konference, ko sasauc Apvienoto Nāciju Organizācija vai kas notiek tās aizbildnībā;

c)	saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, kas piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)	saskaņā ar 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdzis Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

4. Šā panta 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

5. Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir atbrīvojumu, ievērojot 3. vai 4. punktu.

6. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus no pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, ja ieceļošana vai teritorijas šķērsošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai tāpēc, lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes vai sanāksmes, ko atbalsta vai uzņem Savienība vai ko uzņem dalībvalsts, kura ir EDSO prezidējošā valsts, ja tajās noris politiskais dialogs, kas tieši sekmē ierobežojošo pasākumu politiskos mērķus, tostarp atbalstu tiesiskumam, demokrātijai un cilvēktiesībām Krievijā.

7. Dalībvalstis var arī piešķirt atbrīvojumus no pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, ja ieceļošana vai teritorijas šķērsošana tranzītā ir nepieciešama tiesvedības nolūkā.

8. Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 6. vai 7. punktā minētos atbrīvojumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Atbrīvojumu uzskata par piešķirtu, ja 2 darba dienās no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto atbrīvojumu, viens vai vairāki Padomes locekļi pret to neiebilst. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt piešķirt ierosināto atbrīvojumu.

9. Ja, ievērojot 3., 4., 6., 7. un 8. punktu, dalībvalsts atļauj pielikumā uzskaitītajām personām ieceļot savā teritorijā vai to šķērsot tranzītā, atļauja attiecas tikai uz to nolūku, kādam tā ir piešķirta, un tikai uz attiecīgo personu.

2. pants

1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kuras:

a)	ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai aizskārumiem vai represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju vai ir iesaistītas šādās darbībās, vai kuru darbība citādi nopietni grauj demokrātiju vai tiesiskumu Krievijā;

b)	sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas a) apakšpunktā noteiktajās darbībās, tostarp plānojot, vadot, pasūtot, palīdzot, sagatavojot šādas darbības, atvieglojot to veikšanu, vai mudinot tās veikt;

c)	ir saistītas ar a) vai b) apakšpunktā minētajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām,

kā uzskaitīts pielikumā.

2. Netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi pielikumā uzskaitītajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	vajadzīgi, lai nodrošinātu pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtiku, īri vai hipotekāro aizdevumu, medikamentiem un ārstēšanu, nodokļiem, apdrošināšanas prēmijām un komunālajiem pakalpojumiem;

b)	paredzēti vienīgi pamatotu honorāru un izdevumu, kas saistīti ar juridisku pakalpojumu sniegšanu, atlīdzināšanai;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parasto turēšanu vai pārvaldību;

d)	nepieciešami ārkārtas izdevumu segšanai, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz 2 nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja; vai

paredzēti tam, lai veiktu maksājumus tādas diplomātiskās misijas vai konsulārās pārstāvniecības, vai starptautiskas organizācijas kontā, kurai ir starptautiskajās tiesībās noteikta imunitāte, vai lai veiktu maksājumus no šāda konta, ciktāl šādi maksājumi ir paredzēti izmantošanai diplomātiskās misijas vai konsulārās pārstāvniecības, vai starptautiskās organizācijas oficiālajiem mērķiem.

Attiecīgā dalībvalsts par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju 2 nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minētā fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra tika iekļauta pielikumā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā taisīts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai attiecīgajā dalībvalstī pirms vai pēc minētās dienas izpildāms tiesas nolēmums;

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas ar šādu nolēmumu atzīti par spēkā esošiem, ievērojot ierobežojumus, kuri noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tādu personu tiesības, kam ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras labā; un

d)	nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Attiecīgā dalībvalsts par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju 2 nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.

5. Šā panta 1. punkts neliedz pielikumā uzskaitītai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumus, kuri veicami saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms dienas, kad šāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra tika tajā uzskaitīta, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir konstatējusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem 1. punktā minēta fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra.

6. Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldēto kontu papildinājumiem, kurus veido:

a)	procenti vai citi ienākumi no minētajiem kontiem;

b)	maksājumi, kuri veicami saskaņā ar līgumiem vai vienošanām, kas noslēgti, vai saistībām, kas radušās pirms dienas, kad minētajiem kontiem sāka piemērot 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus; vai

c)	maksājumi, kas jāmaksā saskaņā ar Savienībā pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktā paredzētos pasākumus.

7. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības.

8. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu saimniecisko resursu atbrīvošanu, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka tas ir nepieciešams:

a)	Savienības un dalībvalstu vai partnervalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbībai Krievijā, tostarp delegāciju, vēstniecību un misiju, vai starptautisko organizāciju darbībai Krievijā, kurām piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

lai Savienības telesakaru operatori Krievijā, Ukrainā, Savienībā, starp Krieviju un Savienību un starp Ukrainu un Savienību sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus, nodrošinātu saistītās iekārtas un pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu elektronisko sakaru pakalpojumu darbībai, uzturēšanai un drošībai, un datu centru pakalpojumiem Savienībā; vai

lai līdz 2024. gada 28. augustam vai 6 mēnešu laikā no dienas, kad tās iekļautas pielikumā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, pārdotu un nodotu īpašumtiesības uz Savienībā iedibinātu juridisku personu, vienību vai struktūru, ja minētās īpašumtiesības tieši vai netieši pieder pielikumā uzskaitītai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, un pēc tam, kad ir konstatēts, ka ieņēmumi no šādas pārdošanas un nodošanas joprojām ir iesaldēti.

9. Ja piecu darba dienu laikā no 7. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, tad uzskata, ka minētā atļauja ir piešķirta.

10. Attiecīgā dalībvalsts par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju 4 nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas..

3. pants

1. Padome, vienprātīgi rīkojoties pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) priekšlikuma, nolemj izveidot un grozīt pielikumā iekļauto sarakstu.

2. Padome 1. punktā minēto lēmumu, tostarp sarakstā iekļaušanas pamatojumu, paziņo attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese un ja šāda paziņošana var tikt veikta, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju iesniegt apsvērumus.

3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minēto lēmumu un par to attiecīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

4. pants

1. Pielikumā norāda 1. panta 1. punktā un 2. panta 1.punktā minēto fizisku un juridisku personu, vienību un struktūru sarakstā iekļaušanas pamatojumu.

2. Pielikums satur informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, ja tāda ir pieejama. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert: vārdus, uzvārdus un pieņemtos vārdus; dzimšanas datumu un vietu; valstspiederību; pases un personas apliecības numuru; dzimumu; adresi, ja tā ir zināma; un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert: nosaukumus; reģistrācijas vietu un datumu; reģistrācijas numuru; un uzņēmējdarbības vietu.

5. pants

1. Lai veiktu šajā lēmumā paredzētos uzdevumus, Padome un Augstais pārstāvis var apstrādāt personas datus, jo īpaši:

a)	kas attiecas uz Padomi – lai sagatavotu un veiktu grozījumus pielikumā;

b)	kas attiecas uz Augsto pārstāvi – lai sagatavotu grozījumus pielikumā.

2. Vajadzības gadījumā Padome un Augstais pārstāvis var apstrādāt attiecīgus datus par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas pielikumā uzskaitītās fiziskās personas, un par notiesājošiem spriedumiem vai drošības pasākumiem attiecībā uz šādām personām tikai tiktāl, ciktāl šāda apstrāde ir nepieciešama pielikuma sagatavošanai.

3. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās fiziskās personas var izmantot tiesības, kas tām noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (1), šā lēmuma vajadzībām Padome un Augstais pārstāvis tiek izraudzīti par “pārziņiem” minētās regulas 3. panta 8) punkta nozīmē.

6. pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, ir aizliegts Krievijai pārdot, piegādāt, nodot vai uz to eksportēt aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav to teritorijās.

2. Ir aizliegts arī:

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu un izmantošanu;

tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību, kas saistīta ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītas tehniskas palīdzības, starpnieku pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā;

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tāda aprīkojuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai, kuru paredzēts izmantot vienīgi Savienības un tās dalībvalstu personālam aizsardzības nolūkos Krievijā, vai tehniskas palīdzības, starpnieka pakalpojumu un citu pakalpojumu vai finansējuma un finansiālas palīdzības sniegšanai saistībā ar šādu aprīkojumu.

4. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem, var atļaut tāda iekšējām represijām iespējami izmantojama aprīkojuma pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportēšanu, ko paredzēts izmantot vienīgi humānos vai aizsardzības nolūkos, ANO vai Savienības iestāžu veidošanas programmām, vai ANO un Savienības vai reģionālu un apakšreģionālu organizāciju krīzes pārvarēšanas operācijām, un ar to saistīto finansējumu un finansiālo un tehnisko palīdzību.

5. Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu attiecīgos priekšmetus, kuriem piemērojams šis pants.

7. pants

1. Aizliegts jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt aprīkojumu, tehnoloģijas vai programmatūru, ko galvenokārt paredzēts izmantot, lai Krievijas iestādes vai to vārdā varētu uzraudzīt vai pārtvert interneta un telefonsakarus mobilajos vai fiksētajos tīklos, tostarp sniegt visu veidu telesakaru vai interneta uzraudzības vai pārtveršanas pakalpojumus, kā arī finansiālo un tehnisko palīdzību, lai dalībvalstu valstspiederīgie vai no dalībvalstu teritorijas šādu aprīkojumu, tehnoloģijas vai programmatūru instalētu, darbinātu vai atjauninātu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt 1. punktā minēto aprīkojumu, tehnoloģijas vai programmatūru, tostarp sniegt visa veida telesakaru vai interneta uzraudzības vai pārtveršanas pakalpojumus, kā arī saistīto finansiālo un tehnisko palīdzību, ja tām ir pamatoti iemesli konstatēt, ka Krievijas valdība, tās publiskās iestādes, uzņēmumi vai aģentūras vai jebkura fiziska vai juridiska persona vai vienība, kas rīkojas to vārdā vai to vadībā, aprīkojumu, tehnoloģijas vai programmatūru neizmantos iekšējām represijām.

Attiecīgā dalībvalsts par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju 4 nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut tajā minēto pakalpojumu pārdošanu, piegādi, nodošanu, eksportu vai sniegšanu ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka tas ir nepieciešams:

a)	Savienības un dalībvalstu vai partnervalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbībai Krievijā, tostarp delegāciju, vēstniecību un misiju, vai starptautisko organizāciju darbībai Krievijā, kurām piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

lai Savienības telesakaru operatori Krievijā, Ukrainā, Savienībā, starp Krieviju un Savienību un starp Ukrainu un Savienību sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus, kas vajadzīgi elektronisko sakaru pakalpojumu darbībai, uzturēšanai un drošībai, tostap kiberdrošībai, un datu centru pakalpojumiem Savienībā.

Attiecīgā dalībvalsts par katru atļauju, ko tā piešķīrusi saskaņā ar šo punktu, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju 4 nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.

4. Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu attiecīgos priekšmetus, kuriem piemērojams šis pants.

8. pants

1. Neapmierina nekādus prasījumus saistībā ar līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ir ietekmējuši pasākumi, kas noteikti saskaņā ar šo lēmumu, tostarp prasījumus par atlīdzību vai jebkādu citu tamlīdzīgu prasījumu, piemēram, prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai ar galvojumu nodrošinātu prasījumu, jo īpaši prasījumu par obligācijas pagarināšanu vai samaksu, galvojumu vai atlīdzību, jo īpaši finansiālu galvojumu vai finansiālu atlīdzību, ja tos izvirza:

a)	sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas uzskaitītas pielikumā;

b)	jebkura fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas ar kādas a) apakšpunktā minētās fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās vārdā.

2. Tiesvedībā par prasījuma izpildi pienākums pierādīt, ka 1. punkts neaizliedz šāda prasījuma apmierināšanu, ir fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas prasa minētā prasījuma izpildi.

3. Šis pants neskar 1. punktā minēto fizisku vai juridisku personu, vienību un struktūru tiesības vērsties tiesā, lai pārbaudītu līgumsaistību neizpildes likumību saskaņā ar šo lēmumu.

9. pants

Ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet šajā lēmumā noteiktos aizliegumus.

10. pants

Lai šajā lēmumā paredzēto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, Savienība mudina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

11. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2025. gada 28. maijam.

Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. To atjauno vai attiecīgi groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.

Izņēmumus, kas minēti 2. panta 7. punktā attiecībā uz 2. panta 1. un 2. punktu, pārskata regulāri un vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai pēc jebkuras dalībvalsts, Augstā pārstāvja vai Komisijas steidzama lūguma pēc būtiskām apstākļu izmaiņām.

12. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2024. gada 27. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā minētais fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru saraksts

A. Fiziskas personas

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“1.

Nikolai Pavlovich DUBOVIK

(Николай Павлович ДУБОВИК)

Amats: Krievijas Federācijas Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Nikolai Pavlovich Dubovik ir Krievijas Federācijas Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs. Būdams šajā amatā, viņš atteicās izskatīt Alexei Navalny kasācijas sūdzību par spriedumu “veterāna apmelošanas” tiesas procesā. Rezultātā viņš Alexei Navalny politiski diskreditēja pirms 2020. gada konstitucionālā referenduma Krievijā.

Tādējādi Nikolai Pavlovich Dubovik ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

Eduard Borisovich ERDYNIEV

(Эдуард Борисович ЭРДЫНИЕВ)

Amats: Krievijas Federācijas Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Eduard Borisovich Erdyniev ir Krievijas Federācijas Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs. Būdams šajā amatā, viņš atteicās izskatīt Alexei Navalny kasācijas sūdzību par lēmumu aizstāt probācijas sodu ar pilnu sodu. Tāpēc Alexei Navalny tika atzīts par vainīgu un pēc vairākiem gadiem ieslodzīts stingra režīma soda izciešanas kolonijā, lai viņu atturētu no iesaistīšanās politiskās darbībās.

Tādējādi Eduard Borisovich Erdyniev ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

Andrey Vladimirovich FEDOROV

(Андрей Владимирович ФЕДОРОВ/ФЁДОРОВ)

Amats: Kirovsky rajona tiesas tiesnesis, Tomsk pilsēta

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Andrey Vladimirovich Fedorov ir Krievijas tiesnesis, kas strādā Kirovsky rajona tiesā, Tomsk pilsētā. Būdams šajā amatā, viņš noraidīja prasību par Tomsk Oblast Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas amatpersonu bezdarbību attiecībā uz Alexei Navalny saindēšanu. Viņa lēmuma rezultātā Alexei Navalny tika ieslodzīts cietumā.

Tādējādi Andrey Vladimirovich Fedorov ir atbildīgs par darbībām, kas nopietni grauj tiesiskumu Krievijā.

27.5.2024.

Ekaterina Vasilevna FEDOTOVA (NAUMOVA)

(Екатерина Васильевна ФЕДОТОВА (НАУМОВА))

Amats: Krievijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Khimki pilsētā, Moscow Oblast

Dzimšanas datums: 6.11.1995.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Ekaterina Vasilevna Fedotova (Naumova) strādā Krievijas Iekšlietu ministrijas pārstāvniecībā Khimki pilsētā, Moscow Oblast. Būdama šajā amatā, viņa 2021. gada 18. janvārī piedalījās tiesas sanāksmē, kas tika rīkota policijas iecirknī, un pieprasīja pagarināt Alexei Navalny nelikumīgo aizturēšanu par 30 dienām.

Tādējādi Ekaterina Vasilevna Fedotova (Naumova) ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

Inna Alexandrovna FESENKO

(Инна Александровна ФЕСЕНКО)

Amats: Kirovsky rajona tiesas tiesnese, Tomsk pilsēta

Dzimšanas datums: 22.12.1968.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Inna Alexandrovna Fesenko ir Krievijas tiesnese, kas strādā Kirovsky rajona tiesā, Tomsk pilsētā. Būdama šajā amatā, viņa divas reizes noraidīja sūdzības par Tomsk transporta policijas bezdarbību attiecībā uz Alexei Navalny saindēšanu. Turklāt viņa noteica aizliegumu veikt konkrētas darbības Ksenia Fadeeva, kas ir bijusī Navalny organizācijas galvenās mītnes vadītāja Tomskā (Tomsk).

Tādējādi Inna Alexandrovna Fesenko ir atbildīga par darbībām, kas nopietni grauj tiesiskumu Krievijā.

27.5.2024.

Ekaterina Viktorovna GALYAUTDINOVA

(Екатерина Викторовна ГАЛЯУТДИНОВА)

Amats: Kirovsky rajona tiesas tiesnese, Tomsk pilsēta

Dzimšanas datums: 1969. gads

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Ekaterina Viktorovna Galyautdinova ir Krievijas tiesnese, kas strādā Kirovsky rajona tiesā, Tomsk pilsētā. Būdama šajā amatā, viņa divas reizes noraidīja sūdzības par Tomsk transporta policijas bezdarbību attiecībā uz Alexei Navalny saindēšanas izmeklēšanu.

Tādējādi Ekaterina Viktorovna Galyautdinova ir atbildīga par darbībām, kas nopietni grauj tiesiskumu Krievijā.

27.5.2024.

Dmitry Evgenevich PANKRATOV

(Дмитрий Евгеньевич ПАНКРАТОВ)

Amats: Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā militārās izmeklēšanas departamenta vecākais izmeklētājs, justīcijas pulkvedis

Dzimšanas datums: 29.12.1967.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Dmitry Evgenevich Pankratov ir Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā militārās izmeklēšanas departamenta vecākais izmeklētājs. Būdams šajā amatā, viņš atteicās sākt izmeklēšanu par Alexei Navalny slepkavības mēģinājumu pēc Navalny saindēšanas ar neiroparalītisku vielu Novičok.

Tādējādi Dmitry Evgenevich Pankratov ir atbildīgs par darbībām, kas nopietni grauj tiesiskumu Krievijā.

27.5.2024.

Evgeniy Borisovich RASTORGUEV

(Евгений Борисович РАСТОРГУЕВ)

Amats: 9. arbitrāžas apelācijas tiesas tiesneša pienākumu izpildītājs, Krievija

Dzimšanas datums: 20.8.1970.

Dzimšanas vieta: Vladimir Oblast, bijusī PSRS (tagad Krievijas Federācija)

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Evgeniy Borisovich Rastorguev ir 9. arbitrāžas apelācijas tiesas, Krievija, tiesneša pienākumu izpildītājs. Būdams šajā amatā, viņš apmierināja uzņēmuma Druzhba Narodov prasību pret Alexei Navalny. Alexei Navalny savā pētījumā uzņēmumu apsūdzēja par to, ka tas ir iesaistīts korupcijas shēmā ar Krievijas Nacionālo gvardi (Rosgvardia).

Tādējādi Evgeniy Borisovich Rastorguev ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību, un par darbībām, kas nopietni grauj tiesiskumu Krievijā.

27.5.2024.

Alexander Sergeevich ERMOLENKO

(Александр Сергеевич ЕРМОЛЕНКО)

Amats: Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta Sodu izpildes departamenta Kriminālsodu izpildes inspekcijas 15. nodaļas Maskavā (Moscow) vadītājs

Dzimšanas datums: 11.11.1993.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Alexander Sergeevich Ermolenko ir Federālā sodu izpildes dienesta Sodu izpildes departamenta Kriminālsodu izpildes inspekcijas 15. nodaļas Maskavā (Moscow) vadītājs. Būdams šajā amatā, viņš Yves Rocher lietas tiesas sēdē atbalstīja, ka nosacīts sods Alexei Navalny tiek aizstāts ar brīvības atņemšanas sodu.

Tādējādi Alexander Sergeevich Ermolenko ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

10.

Irina Geroldovna KIM

(Ирина Герольдовна КИМ)

Amats: Vladimir Oblast Kovrov pilsētas tiesas tiesnese

Dzimšanas datums: 14.8.1978.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Irina Geroldovna Kim ir Vladimir Oblast Kovrov pilsētas tiesas tiesnese.

Kopš 2022. gada viņa bija tieši iesaistīta mokpilnu apstākļu radīšanā un uzturēšanā Alexei Navalny, atkārtoti noraidot Alexei Navalny prasījumus pret IK-6 soda izciešanas koloniju saistībā ar izturēšanos pret viņu; šajā kolonijā viņš izcieta politiski motivētas kriminālvajāšanas rezultātā piespriestu sodu.

Tādējādi Irina Geroldovna Kim ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, patvaļīgu aizturēšanu un uzskatu un vārda brīvības sistemātisku pārkāpšanu.

27.5.2024.

11.

Kirill Sergeevich NIKIFOROV

(Кирилл Сергеевич НИКИФОРОВ)

Amats: Vladimir Oblast Kovrov pilsētas tiesas tiesnesis

Dzimšanas datums: 14.3.1992.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Kirill Sergeevich Nikiforov ir Vladimir Oblast Kovrov pilsētas tiesas tiesnesis.

Kopš 2022. gada viņš bija tieši iesaistīts mokpilnu apstākļu radīšanā un uzturēšanā Alexei Navalny, atkārtoti noraidot Alexei Navalny prasījumus pret IK-6 soda izciešanas koloniju saistībā ar izturēšanos pret viņu; šajā kolonijā viņš izcieta politiski motivētas kriminālvajāšanas rezultātā piespriestu 12 gadu sodu.

Tādējādi Kirill Sergeevich Nikiforov ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, patvaļīgu aizturēšanu un uzskatu un vārda brīvības sistemātisku pārkāpšanu.

27.5.2024.

12.

Sergey Vladimirovich BLINOV

(Сергей Владимирович БЛИНОВ)

Amats: Kirov Leninsky rajona tiesas tiesnesis

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Sergey Vladimirovich Blinov ir Kirov Leninsky rajona tiesas tiesnesis.

2013. gadā viņš politiski motivētā “Kirovles lietas” tiesas procesā piesprieda Alexei Navalny 5 gadu cietumsodu un uzņēmējam Pyotr Ofitserov – 4 gadu cietumsodu saistībā ar apsūdzībām par piesavināšanos. Turklāt viņiem katram tika uzlikts 500 000 rubļu naudassods.

Tādējādi Sergei Vladimirovich Blinov ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

13.

Evgeny Vladimirovich BORISOV

(Евгений Владимирович БОРИСОВ)

Amats: Moscow Nikulinsky rajona tiesas tiesnesis

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Evgeny Vladimirovich Borisov ir Moscow Nikulinsky rajona tiesas tiesnesis.

2015. gadā viņš politiski motivētajā “Kirovles lietā” pieņēma uzņēmuma Kirovles prasību par 16 miljonu rubļu atgūšanu no Alexei Navalny un diviem citiem apsūdzētajiem.

Tādējādi Evgeny Vladimirovich Borisov ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

14.

Tatyana Stanislavovna DODONOVA

(Татьяна Станиславовна ДОДОНОВА)

Amats: Moscow pilsētas tiesas tiesnese

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Tatyana Stanislavovna Dodonova ir Moscow pilsētas tiesas tiesnese.

2014. gadā viņa Yves Rocher lietā atzina par likumīgu lēmumu noteikt Alexei Navalny mājas arestu. Viņa sistemātiski ir bijusi iesaistīta lietās pret Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir iestājušies pret politisko režīmu Krievijā, notiesājot saistībā ar 2019. gada Maskavas protestiem aizturētās personas.

Tādējādi Tatyana Stanislavovna Dodonova ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

15.

Elena Sergeevna ASTAKHOVA

(Елена Сергеевна АСТАХОВА)

Amats: Moscow Golovinsky rajona tiesas tiesnese

Dzimšanas datums: 30.3.1978.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

ID Nr. 45 01 525454

Nodokļu maksātāja personas identifikācijas numurs (ИНН):

7703204586

Būdama Moscow Golovinsky rajona tiesas tiesnese, Elena Sergeevna Astakhova ievērojamam cilvēktiesību aizstāvim un “Memoriāls” līdzpriekšsēdētājam Oleg Orlov piesprieda divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu vispārējā režīma kolonijā, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, par uzstāšanos pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. 70 gadus vecais Oleg Orlov ir viens no visrespektētākajiem un visilgāk strādājušajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā, viens no līderiem 2022. gadā Nobela Miera prēmiju ieguvušajā organizācijā Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”, kurš tika likvidēts kā daļa no sistemātiskas un plaša mēroga vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību apspiešanas Krievijā. Oleg Orlov tika apsūdzēts un notiesāts, kā apgalvots, par Krievijas armijas “diskreditēšanu” pēc tam, kad viņš Francijas medijos publicēja viedokļrakstu pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Tādējādi Elena Sergeevna Astakhova ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

16.

Olesya Yurievna VOROBYOVA

(Олеся Юрьевна ВОРОБЬЕВА)

Amats: valsts prokurore

Dzimšanas datums: 4.6.1981.

Būdama prokurore politiski motivētajā lietā pret ievērojamo cilvēktiesību aizstāvi Oleg Orlov, Olesya Yurievna Vorobyova prasīja piespriest Oleg Orlov 2 gadu un 11 mēnešu cietumsodu, argumentējot, ka Orlov raksta pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu motivācija bija “ideoloģisks naidīgums un naids”. 70 gadus vecais Oleg Orlov ir viens no visrespektētākajiem un visilgāk strādājušajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā, viens no līderiem 2022. gadā Nobela Miera prēmiju ieguvušajā organizācijā Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”, kas tika likvidēts kā daļa no sistemātiskas un plaša mēroga vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību apspiešanas Krievijā. Oleg Orlov tika apsūdzēts un notiesāts, kā apgalvots, par Krievijas armijas “diskreditēšanu” pēc tam, kad viņš Francijas medijos publicēja viedokļrakstu pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Tādējādi Olesya Yurievna Vorobyova ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

17.

Ilya Andreevich SAVCHENKO

(Илья Андреевич САВЧЕНКО)

Amats: izmeklētājs Tver izmeklēšanas departamentā (Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja)

Dzimšanas datums: 18.6.1997.

Dzimšanas vieta: Rtishchevo – Saratov reģions, Krievijas Federācija

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Kā Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas izmeklētājam Ilya Andreevich Savchenko tika iedalīta Oleg Orlov lieta, un viņš veicināja Orlov apsūdzību par to, ka viņš publicējis viedokļrakstu pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ilya Andreevich Savchenko konstatēja, ka Orlov publicējis rakstu, jo viņu vadījis “ideoloģisks naidīgums pret tradicionālajām krievu garīgajām, morālajām un patriotiskajām vērtībām” un naids pret sociālo grupu “Krievijas militārpersonas”.

Tādējādiizmeklētājs Ilya Andreevich Savchenko ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

18.

Oksana Vasilyevna DEMYASHEVA

(Оксана Васильевна ДЕМЯШЕВА)

Amats: Saint Petersburg Vasileostrovsky rajona tiesas tiesnese

Dzimšanas datums: 10.3.1980.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: sieviete

Būdama Saint Petersburg Vasileostrovsky rajona tiesas tiesnese, Oksana Vasilyevna Demyasheva piesprieda Alexandra Skochilenko, kas ir māksliniece, septiņu gadu cietumsodu, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, par tā saukto “viltus ziņu” izplatīšanu par Krievijas armiju. Skochilenko tika aizturēta par to, ka lielveikalā cenu zīmes aizstāja ar pretkara uzlīmēm. Viņa kļuva par vienu no pirmajiem apsūdzētajiem saskaņā ar nesen pieņemto krimināllikumu, kas aizliedz tā sauktās “viltus ziņas” par Krievijas armiju; viņas tiesas process piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību vēl nepieredzētā spiediena dēļ, ko uz Skochilenko izdarīja cietuma administrācija, tiesnese un prokurors.

Tādējādi Oksana Vasilyevna Demyasheva ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

19.

Alexander Yurievich GLADYSHEV

(Александр Юрьевич ГЛАДЫШЕВ)

Amats: prokurors Valsts prokuroru departamentā/Saint Petersburg prokuratūra

Dzimšanas datums: 28.10.1994.

Valstspiederība: Krievija

Dzimums: vīrietis

Būdams prokuratūras Sanktpēterburgā (Saint Petersburg) prokurors, Alexander Yurievich Gladyshev prasīja Alexandra Skochilenko, kas ir māksliniece, piespriest astoņu gadu cietumsodu, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, par “viltus ziņu” izplatīšanu par Krievijas armiju pēc tam, kad viņa tika aizturēta par to, ka lielveikalā cenu zīmes aizstāja ar pretkara uzlīmēm. Skochilenko kļuva par vienu no pirmajiem apsūdzētajiem saskaņā ar nesen pieņemto krimināllikumu, kas aizliedz tā sauktās “viltus ziņas” par Krievijas armiju; viņas tiesas process piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību vēl nepieredzētā spiediena dēļ, ko uz Skochilenko izdarīja cietuma administrācija, tiesnese un prokurors.

Tādējādi Alexander Yurievich Gladyshev ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pārkāpjot uzskatu un vārda brīvību.

27.5.2024.

B. Juridiskas personas, vienības un struktūras

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

FEDERAL PENITENTIARY SERVICE OF THE RUSSIAN FEDERATION

(FSIN)

ФЕДЕРАЛЬНАЯ СЛУЖБА ИСПОЛНЕНИЯ НАКАЗАНИЙ

(ФСИН) (RU)

Adrese: Zhitnaya Street 14 Yakimanka District, Central Administrative Okrug, Moscow

Tīmekļa vietne: http://www.fsin.su/eng

Krievijas Federācijas Federālais sodu izpildes dienests (Federal Penitentiary Service of the Russian Federation (FSIN)) ir federāla aģentūra Krievijas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. FSIN ir federālā iestāde, kuras darbības jomas ir aizdomās turēto un notiesāto personu turēšana apcietinājumā, cietumu drošība un uzturēšana Krievijā, ieslodzīto pārvadāšana un rehabilitācijas programmas.

Tādējādi FSIN ir centrālā iestāde, kas pārvalda Krievijas cietumu sistēmu, un tā ir pazīstama ar plaši izplatītiem un sistemātiskiem pārkāpumiem un sliktu izturēšanos pret politieslodzītajiem Krievijā. Kā federāla aģentūra FSIN ir atbildīgs par soda kolonijām, kurās Krievijas opozīcijas politiķis Alexei Navalny tika turēts, pamatojoties uz publiski motivētām apsūdzībām, un visbeidzot 2024. gada 16. februārī nomira. Ieslodzījuma laikā Alexei Navalny cieta no vardarbības, tostarp tika atkārtoti ieslodzīts soda izolatorā un tika pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai rīcībai, kas būtiski pasliktināja viņa veselību. Citi politieslodzītie, kas tiek turēti Krievijas cietumu sistēmā tādos pašos skarbos ieslodzījuma apstākļos, tiek pakļauti vardarbībai un pret viņiem slikti izturas, lai viņus fiziski un psiholoģiski salauztu.

Tāpēc FSIN ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

27.5.2024.