European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2024/721

8.3.2024

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2024/721

(2024. gada 27. februāris),

ar ko, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu (ES) 2018/229

(izziņots ar dokumenta numuru C(2024) 1113)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās V pielikuma 1.4.1. punkta ix) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2000/60/EK dalībvalstīm nosaka pienākumu aizsargāt, stiprināt un atjaunot visus virszemes ūdensobjektus, lai panāktu labu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli. Tā dalībvalstīm nosaka arī pienākumu aizsargāt un stiprināt visus mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus, lai panāktu labu ekoloģisko potenciālu un labu ķīmisko stāvokli.

(2)

Lai varētu precizēt vienu no galvenajiem Direktīvas 2000/60/EK vides aizsardzības mērķiem jeb vidiskajiem mērķiem – labu ekoloģisko stāvokli –, minētajā direktīvā paredzēta kārtība, kā panākt dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultātu un to monitoringa sistēmu klasifikāciju salīdzināmību. Dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultāti un monitoringa sistēmu klasifikācijas jāsalīdzina, izmantojot interkalibrācijas tīklu, ko veido monitoringa punkti katrā dalībvalstī un katrā Savienības ekoreģionā. Direktīva 2000/60/EK dalībvalstīm nosaka pienākumu attiecīgā gadījumā savākt vajadzīgo informāciju par interkalibrācijas tīklā iekļautajiem punktiem, lai būtu iespējams novērtēt nacionālo monitoringa sistēmu klasifikāciju atbilstību Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām. Lai veiktu interkalibrāciju, dalībvalstis ir sadalītas šā lēmuma 2. pielikumā noteiktajās interkalibrācijas ģeogrāfiskajās grupās, kurās ietilpst tās dalībvalstis – un Norvēģija –, kam ir kopīgi konkrēti virszemes ūdensobjektu tipi.

(3)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK savstarpēji salīdzinošā kalibrēšana jeb interkalibrācija jāveic bioloģiskās kvalitātes faktoru līmenī, nacionālo monitoringa sistēmu klasifikācijas rezultātus attiecībā uz katru bioloģiskās kvalitātes faktoru un katru kopīgo virszemes ūdensobjektu tipu salīdzinot dalībvalstu starpā. Turklāt ir jānodrošina rezultātu saskanība ar normatīvajām definīcijām, kas noteiktas minētās direktīvas V pielikuma 1.2. iedaļā.

(4)

Komisija ir palīdzējusi īstenot četras interkalibrācijas kārtas. Lai interkalibrācijas procesu atvieglotu, saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas kopīgo īstenošanas stratēģiju tika sagatavotas četras vadlīnijas (Nr. 6 (2), Nr. 14 (divas versijas (3)) un Nr. 30 (4)). Tās sniedz pārskatu par galvenajiem interkalibrācijas procesa principiem un variantiem, arī orientējošiem termiņiem un ziņošanas prasībām. Tās arī nosaka, kā nodrošināt, ka jaunas vai pārskatītas nacionālās klasifikācijas metodes atbilst saskaņotajai laba ekoloģiskā stāvokļa definīcijai.

(5)

Komisijas Lēmumā 2008/915/EK (5) bija iekļauti daži vairāku bioloģiskās kvalitātes faktoru interkalibrācijas rezultāti. Minētajā lēmumā tika noteiktas kategoriju robežvērtības, kuras dalībvalstīm bija jāizmanto savās nacionālo monitoringa sistēmu klasifikācijās.

(6)

Pirmā interkalibrācijas kārta bija nepilnīga. Tāpēc Komisija sāka šā procesa otro kārtu. Lai novērstu nepilnības un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2015. gadā paredzētajai otro upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādei, minētās interkalibrācijas kārtas rezultāti tika iekļauti Komisijas Lēmumā 2013/480/ES (6). Rezultāti liecināja, ka dažos gadījumos interkalibrācija panākta tikai daļēji. Bija arī tādas interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas un bioloģiskās kvalitātes faktori, kuru gadījumā nebija nekādu minētajā lēmumā iekļaujamu interkalibrācijas rezultātu.

(7)

Lai šīs nepilnības novērstu un uzlabotu interkalibrācijas rezultātu salīdzināmību līdz 2021. gadā paredzētajai trešo upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādei, bija vajadzīga trešā interkalibrācijas kārta. Šīs interkalibrācijas rezultāti tika ietverti Komisijas Lēmumā (ES) 2018/229 (7). Arī šoreiz rezultāti liecināja, ka dažos gadījumos interkalibrācija panākta tikai daļēji.

(8)

Šīs atlikušās nepilnības bija jānovērš, savukārt daži iepriekš pieņemtie rezultāti jāizskata, lai pielāgotos dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmu izmaiņām, kas saistītas ar zinātnes un tehnikas attīstību. Tāpēc Komisija sāka ceturto interkalibrācijas kārtu. Tās rezultāti ir iekļauti šā lēmuma 1. pielikumā.

(9)

Attiecībā uz 1. pielikuma 1. daļā iekļautajiem rezultātiem ir pabeigti visi vadlīnijās izklāstītā interkalibrācijas procesa posmi. 1. pielikuma 2. daļā ir iekļautas nacionālās klasifikācijas metodes un to robežvērtības, kuru gadījumā salīdzināmības novērtējumu nav bijis tehniski iespējams pabeigt, jo trūcis kopīgu tipu, vērtēti atšķirīgi slodzes faktori vai atšķīrusies novērtēšanas pieeja. 1. pielikuma 3. daļā ir iekļauti virszemes ūdensobjektu tipi (dalībvalstīs un Norvēģijā), kuriem bioloģiskās kvalitātes faktors vai apakšfaktors nav piemērojams sakarā ar sniegtajiem un pieņemtajiem pamatojumiem. Tā kā 1. pielikuma 1. un 2. daļā izklāstītie rezultāti atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajām normatīvajām definīcijām, attiecīgās robežvērtības būtu jāizmanto dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmās.

(10)

Ja ūdensobjekti, kas atbilst interkalibrētajiem tipiem, ir atzīti par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šā lēmuma 1. pielikumā sniegtos rezultātus izmantot šo ūdensobjektu labā ekoloģiskā potenciāla noteikšanai. To darot, tām būtu jāņem vērā ūdensobjektu fizikālās modifikācijas un ar tām saistītais ūdens izmantojums saskaņā ar normatīvajām definīcijām Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.5. punktā.

(11)

Dalībvalstīm interkalibrācijas rezultāti būtu jāizmanto, savās nacionālajās klasifikācijas sistēmās visiem nacionālajiem tipiem nosakot robežas starp ļoti labiem un labiem rādītājiem un starp labiem un vidējiem rādītājiem.

(12)

Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā paredzēto monitoringa programmu izveides procesā un tās 5. pantā minēto upju baseinu apgabalu īpašību izskatīšanas un atjaunināšanas laikā var atklāties jauni pierādījumi. Dažos gadījumos šāda informācija var radīt vajadzību dalībvalstīm savas monitoringa un klasifikācijas sistēmas pielāgot, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Tāpat dalībvalstis var izstrādāt jaunas nacionālās klasifikācijas metodes, kas aptver bioloģiskās kvalitātes faktorus vai bioloģiskās kvalitātes apakšfaktorus un attiecīgas robežvērtības, kuru gadījumā jāievēro Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punkta normatīvās definīcijas.

(13)

Lēmums (ES) 2018/229 būtu jāatceļ un attiecīgi jāaizstāj.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punkta iii) apakšpunkta izpildes vajadzībām dalībvalstis monitoringa un klasifikācijas sistēmās izmanto šā lēmuma 1. pielikuma 1. daļā noteiktās kategoriju robežvērtības.

2.   Ja kādā ģeogrāfiskajā interkalibrācijas grupā, kas norādīta šā lēmuma 2. pielikumā, kāda bioloģiskās kvalitātes faktora salīdzināmības novērtēšana nav pabeigta, dalībvalstis Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punkta iii) apakšpunkta izpildes vajadzībām savās monitoringa un klasifikācijas sistēmās izmanto šā lēmuma 1. pielikuma 2. daļā noteiktās metodes un kategoriju robežvērtības.

3.   Dalībvalstis šā lēmuma 1. pielikumā noteiktās metodes un kategoriju robežvērtības var izmantot, lai noteiktu tādu ūdensobjektu labu ekoloģisko potenciālu, kuri atzīti par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu.

2. pants

Lēmums (ES) 2018/229 ir atcelts.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2024. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS


(1)   OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(2)  Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 6 “Ceļā uz vadlīnijām par interkalibrācijas tīkla izveidi un interkalibrācijas procesu”, Eiropas Kopienas, 2003, ISBN 92-894-5126-2.

(3)  Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2004.–2006. gadam”, ISBN 92-894-9471-9; Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) kopīgā īstenošanas stratēģija, vadlīnijas Nr. 14 “Vadlīnijas par interkalibrācijas procesu 2008.–2011. gadam”, ISBN 978-92-79-18997-5.

(4)   “Procedūra, kā jaunas vai atjauninātas klasifikācijas metodes pielāgot pabeigtas interkalibrācijas rezultātiem”, vadlīnijas Nr. 30. Tehniskais ziņojums 2015-085, ISBN: 978-92-79-38434-9.

(5)  Komisijas Lēmums 2008/915/EK (2008. gada 30. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas (OV L 332, 10.12.2008., 20. lpp.).

(6)  Komisijas Lēmums 2013/480/ES (2013. gada 20. septembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Lēmumu 2008/915/EK (OV L 266, 8.10.2013., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums (ES) 2018/229 (2018. gada 12. februāris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Komisijas Lēmumu 2013/480/ES (OV L 47, 20.2.2018., 1. lpp.).


1. PIELIKUMS

Šā pielikuma 1. daļā ir apkopoti tās interkalibrācijas daļas rezultāti, kurā pilnīgi pabeigti visi interkalibrācijas posmi, un sniegtas attiecīgās robežvērtības.

2. daļā norādītas nacionālās metodes un to robežvērtības, kuras atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā sniegtajai normatīvajai definīcijai, bet kuru gadījumā ģeogrāfiskās interkalibrācijas grupas salīdzināmības novērtējumu nav bijis tehniski iespējams pabeigt, jo trūcis kopīgu tipu, vērtēti atšķirīgi slodzes faktori vai atšķīrusies novērtēšanas pieeja.

3. daļā ir iekļauti virszemes ūdensobjektu tipi (dalībvalstīs un Norvēģijā), kuriem bioloģiskās kvalitātes faktors vai apakšfaktors nav piemērojams sakarā ar sniegtajiem un pieņemtajiem pamatojumiem.

1. daļa

Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Alpīnās upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Sateces baseins (km2)

Augstums (m v. j. l.) un ģeomorfoloģija

Sārmainība

Tecējuma režīms

R-A1

Prealpīnās upes, mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, kaļķainas

10 –1 000

800 –2 500  m (sateces baseins), laukakmeņi/oļi

Augsta (tomēr ne ārkārtīgi augsta) sārmainība

 

R-A2

Mazas un vidēji lielas, lielā augstumā, silicītu

10 –1 000

500 –1 000  m (sateces baseina maksimālais augstums – 3 000  m, vidējais augstums – 1 500  m), laukakmeņi

Nav kaļķainas (granīts, metamorfie ieži), vidēja līdz zema sārmainība

Sniega–ledāju tecējuma režīms

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Tips R-A1

:

Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Slovēnija

Tips R-A2

:

Austrija, Francija, Itālija, Spānija

ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips R-A1

 

 

 

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz makrozoobentosu [Erhebung der biologischen Qualitätselemente – Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)]

0,80

0,60

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,605

0,354

Vācija

PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos

0,80

0,60

Itālija

MacrOper, kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi)

0,97

0,73

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,80

0,60

Tips R-A2

 

 

 

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz makrozoobentosu [Erhebung der biologischen Qualitätselemente – Teil Makrozoobenthos (Detaillierte MZB-Methode)]

0,80

0,60

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,665

0,460

Itālija

MacrOper, kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi)

0,95

0,71

Spānija

Pireneju pussalas bioloģiskā monitoringa darba grupa (IBMWP)

0,83

0,53


ALPĪNO UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips R-A1

 

 

 

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos]

0,89

0,71

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,94

0,78

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen

0,735

0,54

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009)

0,87

0,70

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,80

0,60

Tips R-A2

 

 

 

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos]

0,89

0,71

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,94

0,78

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,94

0,74

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009)

0,85

0,64


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Centrāleiropas/Baltijas reģiona upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Sateces baseins (km2)

Augstums un ģeomorfoloģija

Sārmainība (mekv/l)

R-C1

Mazas zemieņu upes, silicītu (smilts) gultne

10 –100

Zemieņu upes, gultnes substrātu galvenokārt veido smilts (mazas daļiņas), platums: 3–8 m (pilngultnes līmenī)

> 0,4

R-C2

Mazas zemieņu upes, silicītu (akmeņu) gultne

10 –100

Zemieņu upes, akmeņaina gultne

Platums: 3–8 m (pilngultnes līmenī)

< 0,4

R-C3

Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne

10 –100

Upes vidējā augstumā, substrātu veido akmeņi (granīts) un grants, platums: 2–10 m (pilngultnes līmenī)

< 0,4

R-C4

Vidēji lielas zemieņu upes, jaukta tipa

100 –1 000

Zemieņu upes, substrātu veido smilts un grants, platums: 8–25 m (pilngultnes līmenī)

> 0,4

R-C5

Lielas zemieņu upes, jaukta tipa

1 000 –10 000

Zemieņu upes, barbes zona, dažāds ātrums, maksimālais sateces baseina augstums: 800 m v. j. l., platums: > 25 m (pilngultnes līmenī)

> 0,4

R-C6

Mazas zemieņu upes, kaļķainas

10 –300

Zemieņu upes, substrātu veido grants (kaļķakmens), platums: 3–10 m (pilngultnes līmenī)

> 2

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Tips R-C1

:

Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija

Tips R-C2

:

Francija, Īrija, Spānija, Zviedrija

Tips R-C3

:

Austrija, Beļģija (Valonija), Čehija, Francija, Vācija, Luksemburga, Polija, Spānija, Zviedrija

Tips R-C4

:

Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Čehija, Dānija, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija

Tips R-C5

:

Beļģija (Valonija), Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija

Tips R-C6

:

Beļģija (Valonija), Dānija, Igaunija, Francija, Īrija, Itālija, Polija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Spānija, Zviedrija

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

0,80

0,60

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF)

0,90

0,70

Beļģija (Valonija)

Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) (Norme AFNOR NF T 90 350, 1992) un Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.

0,94

(tips R-C1)

0,97

(tips R-C3, R-C5, R-C6)

0,75

(tips R-C1)

0,74

(tips R-C3, R-C5, R-C6)

Čehija

Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,80

0,60

Dānija

Dānijas ūdensteču faunas indekss (DSFI)

1,00

0,71

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji

0,90

0,70

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,665

0,443

Vācija

PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos

0,80

0,60

Īrija

Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value)

0,85

0,75

Itālija

MacrOper, kura pamatā ir STAR_ICM indeksa aprēķins

0,96

0,72

Latvija

Latvijas makrozoobentosa indekss (LMI)

0,92

0,72

Lietuva

Lietuvas upju makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss

0,80

0,60

Luksemburga

Makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (I2M2)

0,64

0,45

Nīderlande

KRW-maatlat

0,80

0,60

Polija

RIVECOmacro – MMI_PL

0,91 (tips R-C1)

0,72 (tips R-C1)

Spānija

METI

0,93

0,70

Spānija (Basku zeme)

MBf (Basku zemes dzimtas līmeņa vairākrādītāju indekss)

0,91

0,68

Zviedrija

DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004)

0,80

0,60


CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai)

RC-3

0,875

0,625

Beļģija (Flandrija)

MAFWAT – Flandrijas sistēma novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem

R-C1

0,80

0,60

Beļģija (Valonija)

IBMR-WL – bioloģiskais upju makrofītu indekss (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.).

R-C3

0,925

0,607

Čehija

Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus

R-C3 (nacionālais tips 1)

0,83

0,67

R-C3 (nacionālais tips 4)

0,82

0,64

R-C4

0,86

0,62

Dānija

DSPI – Dānijas ūdensteču augu indekss

R-C1, R-C4

0,70

0,50

Igaunija

Igaunijas upju makrofītu indekss

R-C4

0,85

0,65

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten

R-C1

0,745

0,495

R-C3

0,80

0,55

R-C4

0,575

0,395

Vācija

NRW-Verfahren zur Bewertung von Fließgewässern mit Makrophyten

R-C1, R-C3, R-C4

0,995

0,695

Francija

IBMRIndice Biologique Macrophytique en Rivière, Francijas standarts NF T90-395 (0, 1.10.2003.).

R-C3

0,93

0,79

R-C4

0,905

0,79

Īrija

MTR-IE – vidējais trofiskais rādītājs

R-C4

0,74

0,62

Itālija

IBMR-IT – bioloģiskais upju makrofītu indekss

R-C1

0,90

0,80

R-C4

0,90

0,80

Lietuva

Lietuvas upju makrofītu indekss

R-C4

0,61

0,41

Latvija

Latvijas makrofītu metode

R-C4

0,75

0,55

Luksemburga

IBMR-LU – bioloģiskais upju makrofītu indekss

R-C3, R-C4, R-C5 un R-C6

0,89

0,79

Nīderlande

Pārskatītā makrofītu metode Nīderlandes upju novērtēšanai

R-C1 un R-C4

0,80

0,60

Polija

MIR – upju makrofītu indekss

R-C1

0,90

0,65

R-C3

0,910

0,684

R-C4

0,90

0,65


CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos]

Visi tipi, augstums: < 500 m

0,64

0,49

Visi tipi, augstums: > 500 m

0,81

0,53

Beļģija (Flandrija)

Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)

Visi tipi

0,80

0,60

Beļģija (Valonija)

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982) Lenoir un Coste, 1996, un Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.

Visi tipi

0,98

0,73

Čehija

Čehijas metode upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

R-C3, R-C4, R-C5

0,80

0,63

Dānija

Dānijas bentisko aļģu indekss (SID_TID)

R-C1, R-C4, R-C6

0,861

0,68

Igaunija

Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)

Visi tipi

0,85

0,70

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

Visi tipi

0,94

0,78

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen

R-C1

0,67

0,43

R-C3

0,67

0,43

R-C4

0,61

0,43

R-C5

0,73

0,55

Īrija

Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis

Visi tipi

0,93

0,78

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009)

Visi tipi

0,89

0,70

Īrija

Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis

Visi tipi

0,93

0,78

Latvija

Latvijas fitobentosa metode

R-C4, R-C5, R-C6

0,70

0,50

Lietuva

Lietuvas upju fitobentosa indekss

R-C1, R-C4, R-C5, R-C6

0,73

0,55

Luksemburga

Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)

R-C3, R-C4 (zema sārmainība)

0,98

0,78

R-C4 (augsta sārmainība), R-C5 un R-C6

0,99

0,78

Nīderlande

KRW Maatlat

Visi tipi

0,80

0,60

Polija

Indeks Okrzemkowy IO dla rzek (kramaļģu indekss upju novērtēšanai)

Visi tipi

0,80

0,58

Spānija

Kramaļģu vairākrādītāju indekss (MDIAT)

R-C2, R-C3, R-C4

0,93

0,70

Zviedrija

Zviedrijas izmantotās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA noteikumi (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)

Visi tipi

0,89

0,74


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Austrumu kontinentālā reģiona upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Ekoreģions

Sateces baseins (km2)

Augstums (m v. j. l.)

Ģeoloģija

Substrāts

R-E1a

Karpati: mazas līdz vidēji lielas upes vidējā augstumā

10 .

10 –1 000

500 –800

Jaukta tipa

 

R-E1b

Karpati: mazas līdz vidēji lielas upes vidējā augstumā

10 .

10 –1 000

200 –500

Jaukta tipa

 

R-E2

Līdzenumi: vidēji lielas zemieņu upes

11 . un 12 .

100 –1 000

< 200

Jaukta tipa

Smilts un dūņas

R-E3

Līdzenumi: lielas zemieņu upes

11 . un 12 .

> 1 000

< 200

Jaukta tipa

Smilts, dūņas un grants

R-E4

Līdzenumi: vidēji lielas upes vidējā augstumā

11 . un 12 .

100 –1 000

200 –500

Jaukta tipa

Smilts un grants

R-EX4

Lielas upes vidējā augstumā

10 ., 11 . un 12 .

> 1 000

200 –500

Jaukta tipa

Grants un laukakmeņi

R-EX5

Līdzenumi: mazas zemieņu upes

11 . un 12 .

10 –100

< 200

Jaukta tipa

Smilts un dūņas

R-EX6

Līdzenumi: mazas upes vidējā augstumā

11 . un 12 .

10 –100

200 –500

Jaukta tipa

Grants

R-EX7

Balkāni: mazas, kaļķainas upes vidējā augstumā

5 .

10 –100

200 –500

Kaļķaina tipa

Grants

R-EX8

Balkāni: Balkāni: mazas līdz vidēji lielas, kaļķaini karsta avoti

5 .

10 –1 000

 

Kaļķaina tipa

Grants, smilts un dūņas

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

R-E1a

:

Bulgārija, Čehija, Rumānija, Slovākija

R-E1b

:

Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija

R-E2

:

Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija

R-E3

:

Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija

R-E4

:

Austrija, Čehija, Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija

R-EX4

:

Čehija, Rumānija, Slovākija

R-EX5

:

Horvātija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija

R-EX6

:

Horvātija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija

R-EX7

:

Horvātija, Slovēnija

R-EX8

:

Horvātija, Slovēnija

AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

R-E4

0,80

0,60

Bulgārija

IBI (BG) (Īrijas biotiskais indekss (BG))

R-E1a, R-E1b

0,86

0,67

R-E2, R-E3

0,80

0,60

Horvātija

Horvātijas metode klasificēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

R-E2, R-E3, R-EX5, R-EX6

0,80

0,60

Čehija

Čehijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3

0,80

0,60

Ungārija

Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss

R-E1b, R-E3, R-E4, R-EX5, R-EX6

0,80

0,60

Rumānija

Ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji

R-E1a, R-E1b, R-E3, R-EX4

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

R-E4, R-EX5, R-EX6

0,80

0,60

Slovākija

Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai upēs

R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4

0,80

0,60


AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

AIM upju novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss upju novērtēšanai)

R-E4

0,875

0,625

Bulgārija

References indekss

R-E2, R-E3

0,570

0,370

R-E4

0,510

0,270

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc makrofītu rādītājiem

R-E2, R-E3

0,800

0,600

Čehija

Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus

R-E2, R-E3

0,750

0,500

Čehija

Metode, ar ko novērtē Čehijas virszemes ūdensteces, par bioloģiskās kvalitātes faktoru izmantojot makrofītus

R-E4

0,770

0,560

Ungārija

References indekss

R-E2, R-E3

0,700

0,370

Rumānija

Rumānijas upju novērtēšanas sistēma, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji (upju makrofītu indekss (MARI))

R-E2, R-E3, R-E4

R-E2 un R-E3: 0,875 , R-E4: 0,783

Visi tipi 0,625

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti

R-E2, R-E3, R-E4

0,800

0,600

Slovākija

Bioloģiskais makrofītu indekss upju novērtēšanai (IBMR-SK)

R-E2, R-E3, R-E4

0,800

0,600


AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu [Leitfaden zur Erhebung der biologischen Qualitätselemente, Teil A3 – Fließgewässer/Phytobenthos]

R-E4

0,64

0,49

Bulgārija

Bulgārijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, kura pamatā ir IPS kramaļģu indekss

R-E1a, R-E1b, R-E3

0,87 (nacionālais tips R2, R4)

0,85 (nacionālais tips R7, R8)

0,66 (nacionālais tips R2, R4)

0,64 (nacionālais tips R7, R8)

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

R-E2, R-E3, R-EX5, R-EX6, R-EX7, R-EX8

0,862

0,60

Čehija

Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-EX4

0,80

0,60

Ungārija

Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem

R-E1b, R-E2, R-E3, R-EX5

0,80

0,60

Rumānija

Nacionālā (Rumānijas) upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa (kramaļģu) rādītāji, RO-AMRP

R-E1a, R-E1b, R-E3

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

R-E4, R-EX5, R-EX6, R-EX7, R-EX8

0,80

0,60

Slovākija

Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

R-E1a, R-E1b, R-E2, R-E3, R-E4, R-EX4

0,90

0,70


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Vidusjūras reģiona upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Sateces baseins (km2)

Ģeoloģija

Tecējuma režīms

R-M1

Mazas Vidusjūras reģiona ūdensteces

< 100

Jaukta tipa (izņemot silicītu)

Izteikti sezonāls

R-M2

Vidēji lielas Vidusjūras reģiona ūdensteces

100 –1 000

Jaukta tipa (izņemot silicītu)

Izteikti sezonāls

R-M4

Vidusjūras reģiona kalnu ūdensteces

 

Nav silicītu

Izteikti sezonāls

R-M5

Īslaicīgas ūdensteces

 

 

Īslaicīgs

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

R-M1

:

Bulgārija, Horvātija, Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija

R-M2

:

Bulgārija, Horvātija, Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija

R-M4

:

Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija

R-M5

:

Horvātija, Kipra, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija

VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

R-M1

 

 

 

Horvātija

Horvātijas metode klasificēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,800

0,600

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,676

0,464

Grieķija

Grieķijas izstrādātā izvērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2)

0,943

0,750

Itālija

MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi)

0,970

0,720

Portugāle

Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)

0,870 (1. tips)

0,678 (1. tips)

0,850 (3. tips)

0,686 (3. tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,800

0,600

Spānija

Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)

0,845

0,698

Spānija

Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvus datus (IMMi-T)

0,811

0,707

R-M2

 

 

 

Bulgārija

IBI (BG) (Īrijas biotiskais indekss (BG))

0,800

0,600

Horvātija

Horvātijas metode klasificēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,800

0,600

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,676

0,464

Grieķija

Grieķijas izstrādātā izvērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2)

0,944

0,708

Itālija

MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi)

0,940

0,700

Portugāle

Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)

0,830 (2. tips)

0,693 (2. tips)

0,880 (4. tips)

0,676 (4. tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,800

0,600

Spānija

Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)

0,845

0,698

Spānija

Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvus datus (IMMi-T)

0,811

0,707

R-M4

 

 

 

Kipra

STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi)

0,972

0,729

Francija

Vairākrādītāju indekss brienamu Francijas upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (I2M2)

0,676

0,464

Grieķija

Grieķijas izstrādātā izvērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2)

0,850

0,637

Itālija

MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi)

0,940

0,700

Spānija

Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)

0,840

0,700

Spānija

Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvus datus (IMMi-T)

0,850

0,694

R-M5

 

 

 

Horvātija

Horvātijas metode klasificēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,800

0,600

Kipra

STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (STAR_ICMi)

0,982

0,737

Grieķija

Grieķijas izstrādātā izvērtēšanas sistēma Hellenic Evaluation System-2 (HESY-2)

0,963

0,673

Itālija

MacrOper (kura pamatā ir STAR standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss ICMi)

0,970

0,730

Portugāle

Metode upju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN, IPtIS)

0,973 (5. tips)

0,705 (5. tips)

0,961 (6. tips)

0,708 (6. tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,800

0,600

Spānija

Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa (IBMWP)

0,830

0,630

Spānija

Pireneju pussalas Vidusjūras reģiona vairākrādītāju indekss, kurā izmanto kvantitatīvus datus (IMMi-T)

0,830

0,620

Spānija (Baleāru salas)

Indekss INVMIB (INVertebrate Multimetric Illes Balears)

0,93

0,68


VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

R-M1, M2, M4

 

 

 

Bulgārija (R-M1 un R-M2)

RI (BG) (references indekss (BG))

0,640

0,350

Horvātija (R-M1 un R-M2)

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc makrofītu rādītājiem

0,800

0,600

Kipra (R-M4)

IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss

0,795

0,596

Francija

IBMRIndice Biologique Macrophytique en Rivière, Francijas standarts NF T90-395 (01.10.2003.)

0,930

0,745

Grieķija

IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss

0,750

0,560

Itālija

IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss

0,900

0,800

Portugāle (R-M1 un R-M2)

IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss

0,920

0,690

Slovēnija (R-M1 un R-M2)

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti

0,800

0,600

Spānija

IBMR – bioloģiskais upju makrofītu indekss

0,950

0,740


VIDUSJŪRAS REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

R-M1

 

 

 

Bulgārija

IPS (Indice de polluo-sensibilité)

0,820

0,630

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

0,829

0,555

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,940

0,780

Grieķija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS)

0,956

0,717

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009)

0,800

0,610

Portugāle

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,970 (1 . tips)

0,730 (1 . tips)

0,910 (3 . tips)

0,680 (3 . tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,800

0,600

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,937

0,727

R-M2

 

 

 

Bulgārija

IPDS (Indice de polluo-sensibilité)

0,820

0,630

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

0,829

0,555

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,940

0,780

Grieķija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS)

0,953

0,732

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi)

(Mancini un Sollazzo, 2009)

0,800

0,610

Portugāle

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,910 (2 . tips)

0,680 (2 . tips)

0,970 (4 . tips)

0,730 (4 . tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,800

0,600

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,938

0,727

R-M4

 

 

 

Kipra

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,910

0,683

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2007. gada decembris. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,940

0,780

Grieķija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982), interkalibrēts (EQR IPS)

0,932

0,716

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi)

(Mancini un Sollazzo, 2009)

0,800

0,610

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,935

0,727

R-M5

 

 

 

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

0,850

0,585

Kipra

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,958

0,718

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi)

(Mancini un Sollazzo, 2009)

0,880

0,650

Portugāle

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,800 (5 . tips)

0,651 (5 . tips)

0,940 (6 . tips)

0,700 (6 . tips)

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,800

0,600

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,935

0,700

Spānija (Baleāru salas)

Kramaļģu vairākrādītāju indekss (DIATMIB)

0,93

0,68


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Ziemeļu reģiona upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Attiecīgās daļas sateces baseins (km2)

Augstums un ģeomorfoloģija

Sārmainība

(mekv/l)

Organiskā viela

(mg Pt/l)

R-N1

Mazas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība

10 –100

< 200  m v. j. l. vai zem augstākās piekrastes līnijas

0,2 –1

< 30

(Īrijā < 150 )

R-N3

Mazas un vidēji lielas zemieņu upes, augsts organiskās vielas saturs, zema sārmainība

10 –1 000

< 0,2

> 30

R-N4

Vidēji lielas zemieņu upes, silicītu gultne, vidēja sārmainība

100 –1 000

0,2 –1

< 30

R-N5

Mazas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība

10 –100

Starp zemienēm un augstienēm

< 0,2

< 30

R-N9

Mazas un vidēji lielas upes vidējā augstumā, silicītu gultne, zema sārmainība, daudz organiskās vielas (humozas)

10 –1 000

Starp zemienēm un augstienēm

< 0,2

> 30

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

R-N1

:

Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija

R-N3

:

Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija

R-N4

:

Somija, Norvēģija, Zviedrija

R-N5

:

Somija, Norvēģija, Zviedrija

R-N9

:

Somija, Norvēģija, Zviedrija

ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo bagātināšanos ar organiskām vielām un vispārēju degradāciju)

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Somija

Pārskatītā Somijas upju bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode

0,80

0,60

Īrija

Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value)

0,85

0,75

Norvēģija

ASPT

0,99

0,87

Zviedrija

DJ indekss (Dahl un Johnson, 2004)

0,80

0,60


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki (metodes, kas atspoguļo paskābināšanos)

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Šie rezultāti attiecas uz dzidrūdens upēm ar zemu sārmainību.

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Īrija

Ūdens paskābināšanās indikatorsugu sabiedrība (IE AWICSp)

0,99

0,90

Norvēģija

AcidIndex2 (modificēts Raddum index2) (upju paskābināšanās)

0,675

0,515

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Šie rezultāti attiecas uz humozām upēm ar zemu sārmainību.

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Zviedrija

MISA – ūdensteču paskābināšanās vairākrādītāju indekss pēc bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,550

0,400


ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Tips un valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

R-N3 un R-N9

 

 

 

Somija

Trofiskā stāvokļa indekss TIc

0,889

0,610

Zviedrija

Trofiskā stāvokļa indekss TIc

0,889

0,610

Norvēģija

Trofiskā stāvokļa indekss TIc

0,889

0,610


ZIEMEĻU REĢIONA UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Somija

Pārskatītā Somijas upju fitobentosa metode

0,80

0,60

Īrija

Pārskatītais trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) modelis

0,93

0,78

Norvēģija

Trofiskā stāvokļa noteikšanas perifitona indekss (PIT)

0,99

(Ca ≤ 1  mg/l)

0,83

0,95

(Ca > 1  mg/l)

Zviedrija

Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS)

0,89

0,74


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas

Visas

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Pārskats par reģionālajām grupām, kas izveidotas upju zivju rādītāju interkalibrācijai:

 

Alpīno kalnu grupa – Austrija, Francija, Vācija, Itālija, Slovēnija

 

Donavas grupa – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija

 

Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa – Beļģija (Flandrija), Beļģija (Valonija), Dānija, Igaunija, Francija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija

 

Vidusjūras un Atlantijas okeāna dienviddaļas grupa – Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Spānija

 

Ziemeļu grupa – Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Alpīno kalnu grupa

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

FIA

0,875

0,625

Francija

FBI (zivju indekss) – Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344

1,131

0,876

Vācija

FIBSfischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

1,086

0,592

Itālija

Indekss NISECI (jaunais zivju sabiedrību ekoloģiskā stāvokļa indekss)

0,800

0,520

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi rib

0,800

0,600

Donavas grupa

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

TsBRI (tipspecifiskais Bulgārijas zivju indekss)

0,860

0,650

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc zivju rādītājiem

0,800

0,600

Čehija

Čehijas vairākrādītāju metode CZI

0,780

0,585

Rumānija

Eiropas zivju indekss EFI+ (brienamas karpu tipa upes)

0,939

0,700

Rumānija

Eiropas zivju indekss EFI+ (brienamas lašu tipa upes)

0,911

0,755

Slovākija

Slovākijas zivju indekss FIS

0,710

0,570

Zemieņu un vidēja augstuma teritoriju grupa

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

Pretstraumes un zemieņu IBI

0,850

0,650

Beļģija (Valonija)

IBIP (Arrêté du Gouvernement wallon du 13 septembre 2012 relatif à l’identification, à la caractérisation et à la fixation des seuils d’état écologique applicables aux masses d’eau de surface et modifiant le Livre II du Code de l’Environnement, contenant le Code de l’Eau. Moniteur belge, 12.10.2012.).

0,958

0,792

Dānija

Dānijas ūdensteču zivju indekss DFFVa

0,700

0,500

Francija

FBI (zivju indekss) – Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344.

1,131

0,835

Vācija

FIBSfischbasiertes Bewertungssystem für Fließgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

1,086

0,592

Latvija

Latvijas zivju indekss

0,880

0,660

Lietuva

Lietuvas upju zivju indekss

0,940

0,720

Luksemburga

Classification française DCE Indice Poissons Rivière (IPR). AFNOR NF T90-344

1,131

0,835

Nīderlande

NLFISR

0,800

0,600

Polija

Indekss EFI+PL

0,800

0,600

Vidusjūras reģiona grupa

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

Horvātijas metode upju klasificēšanai pēc zivju rādītājiem

0,800

0,600

Grieķija

Grieķijas zivju indekss (HeFI)

0,800

0,600

Portugāle

F-IBIP – Portugāles brienamo ūdensteču biotiskās integritātes indekss, kura pamatā ir zivju rādītāji

0,850

0,675

Spānija

IBIMED, tips: T2

0,816

0,705

Spānija

IBIMED, tips: T3

0,929

0,733

Spānija

IBIMED, tips: T4

0,864

0,758

Spānija

IBIMED, tips: T5

0,866

0,650

Spānija

IBIMED, tips: T6

0,916

0,764

Ziemeļu grupa

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Somija

Somijas zivju indekss (FiFi), tips: L2

0,665

0,499

Somija

Somijas zivju indekss (FiFi), tips: L3

0,658

0,493

Somija

Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M1

0,709

0,532

Somija

Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M2

0,734

0,550

Somija

Somijas zivju indekss (FiFi), tips: M3

0,723

0,542

Īrija

Īrijas zivju klasifikācijas shēma 2 (FCS2)

0,845

0,540

Zviedrija

Zviedrijas metode VIX

0,739

0,467


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas

Visas: ļoti lielas upes

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Upju raksturojums

Attiecīgās daļas sateces baseins (km2)

Sārmainība (mekv/l)

R-L1

Ļoti lielas upes, zema sārmainība

> 10 000

< 0,5

R-L2

Ļoti lielas upes, vidēja līdz augsta sārmainība

> 10 000

> 0,5

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

R-L1

:

Somija, Norvēģija, Zviedrija

R-L2

:

Austrija, Beļģija (Flandrija), Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija

ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem (lielas alpīnās upes)

0,80

0,60

Austrija

Slovākijas izstrādātais lielās upēs sastopamo bentisko bezmugurkaulnieku novērtējums (lielas zemieņu upes)

0,80

0,60

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF)

0,90

0,70

Bulgārija

mRBA – modificēta ātrā bioloģiskā novērtēšana

0,80

0,60

Horvātija

Sistēma ļoti lielu upju ekoloģiskā statusa noteikšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,80

0,60

Čehija

Čehijas sistēma lielu, nebrienamu upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,80

0,60

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: lielu upju makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji

0,90

0,70

Somija

Pārskatītā Somijas upju bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode

0,80

0,60

Vācija

Vācijas PTIPotamon-Typie-Index

0,80

0,60

Grieķija

Indekss STAR_ICMi

1,01

0,73

Ungārija

Ungārijas HMMI_II – Ungārijas makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss lielu un ļoti lielu upju novērtēšanai

0,80

0,60

Itālija

ISA (Indice per la classificazione sulla base dei Substrati Artificiali) – Vidusjūras reģiona upju indekss

0,94

0,70

Itālija

ISA (Indice per la classificazione sulla base dei Substrati Artificiali) – ārpus Vidusjūras reģiona esošo upju indekss

0,96

0,72

Latvija

LRMI – Latvijas lielo upju makrozoobentosa indekss

0,88

0,63

Lietuva

Lietuvas upju makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss

0,80

0,60

Nīderlande

ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji

0,80

0,60

Norvēģija

Norvēģijas ASPT – taksonu vidējais vērtējuma indekss

0,99

0,87

Polija

RIVECOmacro – MMI_PL

0,91

0,71

Portugāle

Portugāles metode lielu upju novērtēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem (IPtIN)

0,849

0,637

Rumānija

Ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji

0,80

0,60

Slovākija

Slovākijas metode bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanai lielās upēs

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,80

0,60

Spānija

IBMWP – Pireneju pussalas bioloģiskā stāvokļa monitoringa darba grupa

0,79

0,48

Zviedrija

Taksonu vidējais vērtējums (ASPT) un DJ indekss

0,80

0,60


ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Vācijas PhytoFluss-Index 4.0

0,80

0,60

Beļģija (Flandrija)

Vācijas PhytoFluss-Index 2.0

0,80

0,60

Bulgārija

Vācijas PhytoFluss-Index 4.0

0,80

0,60

Horvātija

HRPI – Ungārijas upju fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Čehija

CZ – upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitoplanktona rādītāji

0,80

0,60

Vācija

Vācijas PhytoFluss-Index

0,80

0,60

Igaunija

EST_PHYPLA_R – Igaunijas lielo upju fitoplanktona indekss

0,85

0,65

Ungārija

HRPI – Ungārijas upju fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Latvija

Latvijas lielo upju fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Lietuva

Vācijas upju fitoplanktona indekss (PhytoFluss-Index zemieņu upju novērtēšanai, tips: 15.2)

0,80

0,60

Polija

IFPL rādītājs – metode lielu upju novērtēšanai pēc fitoplanktona

1,08

0,92

Portugāle

Portugāles lielo upju fitoplanktona novērtēšanas metode (NMASRP)

0,80

0,60

Rumānija

ECO-FITO – ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitoplanktona rādītāji

0,92

0,76

Slovākija

Phytoplankton-SK – Slovākijas metode fitoplanktona novērtēšanai lielās upēs

0,80

0,60


ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

R-L1

 

 

 

Somija

Pārskatītā Somijas upju fitobentosa metode

0,80

0,60

Zviedrija

Bentiskās aļģes tekošā ūdenī: kramaļģu analīze

0,89

0,74

R-L2

 

 

 

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējums: daļa, kas attiecas uz fitobentosu

0,85

0,57

Bulgārija

IPS (Indice de Polluo-Sensibilité)

0,76

0,58

Horvātija

Sistēma upju fitobentosa ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc kramaļģu rādītājiem

0,80

0,61

Čehija

Sistēma upju novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

0,80

0,60

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: upju fitobentoss

0,83

0,64

Francija

IBD 2007 (Coste et al, Ecol. Ind. 2009). AFNOR NF T90-354, 2016. gada aprīlis. Arrêté ministériel du 25 janvier 2010 modifié relatif aux méthodes et critères d’évaluation de l’état écologique {...} des eaux de surface

0,92

0,76

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Fließgewässern zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Diatomeen

0,725

0,55

Ungārija

Upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc kramaļģu rādītājiem

0,762

0,60

Itālija

Standartizēto interkalibrācijas rādītāju indekss (ICMi) (Mancini un Sollazzo, 2009)

0,89 (nacionālais tips C)

0,70 (nacionālais tips C)

0,82 (nacionālais tips M3 )

0,62 (nacionālais tips M3 )

Latvija

Latvijas ļoti lielo upju fitobentosa metode (indekss IPS)

0,78

0,58

Lietuva

Lietuvas upju fitobentosa indekss

0,73

0,55

Nīderlande

ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji

0,80

0,60

Portugāle

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,90

0,67

Rumānija

Nacionālā (Rumānijas) upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa (kramaļģu) rādītāji, RO-AMRP

0,80

0,60

Slovākija

Sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc fitobentosa rādītājiem

0,90

0,70

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,80

0,60

Spānija

IPS (Coste, CEMAGREF, 1982)

0,68

0,48


ĻOTI LIELU UPJU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

 

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

 

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Austrijas zivju indekss (FIA)

 

n. i.

0,625

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas biotiskās integritātes indekss (IBIFL)

 

n. i.

0,805

Bulgārija

Bulgārijas Donavas indekss (BRID)

 

n. i.

0,600

Horvātija

Horvātijas lielo upju zivju indekss (CFILR)

 

0,87

0,550

Čehija

Čehijas vairākrādītāju zivju indekss upju novērtēšanai (CZI)

 

0,800

0,600

Grieķija

Grieķijas zivju indekss (HeFI)

 

n. i.

0,650

Ungārija

Ungārijas vairākrādītāju zivju indeksu grupa (HMMFI)

Augstienes

0,800

0,600

Zemienes

Latvija

Latvijas lielo upju zivju indekss

 

n. i.

0,660

Lietuva

Lietuvas upju zivju indekss

 

n. i.

0,720

Norvēģija

Eiropas zivju indekss (EFI)

 

0,996

0,755

Polija

Biotiskās integritātes indekss kombinācijā ar diadromu indeksu (IBIPL)

 

n. i.

0,688

Portugāle

Portugāles lielo upju biotiskās integritātes indekss, kura pamatā ir zivju rādītāji (FIBIP-GR)

 

0,860

0,600

Rumānija

Jaunais Eiropas zivju indekss (EFI+I)

Paraugošana no laivas

0,971

0,651

Paraugošana iebrienot

0,939

0,655

Slovākija

Slovākijas zivju indekss (FIS)

 

n. i.

0,661

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi rib

 

0,800

0,600

Spānija

Jaunais Eiropas zivju indekss (EFI+I)

Paraugošana no laivas

n. i.

0,614

Zviedrija

Zviedrijas metode VIX

 

0,739

0,467

n.i.

– nav interkalibrēts sakarā ar nepietiekamu valsts paraugu skaitu


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Alpīnie ezeri

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m virs jūras līmeņa)

Vidējais dziļums (m)

Sārmainība (mekv/l)

Ezera lielums (km2)

L-AL3

Zemieņu ezeri vai ezeri vidējā augstumā, dziļi, vidēja līdz augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli

50 –800

> 15

> 1

> 0,5

L-AL4

Ezeri vidējā augstumā, sekli, vidēja līdz augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli

200 –800

3 –15

> 1

> 0,5

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Tips L-AL3

:

Austrija, Francija, Vācija, Itālija un Slovēnija

Tips L-AL4

:

Austrija, Francija, Vācija, Itālija

ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Bioloģiskās kvalitātes faktoru izvērtējums: daļa B2 “Fitoplanktons”

0,80

0,60

Francija

Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre

0,80

0,60

Vācija

PSI (Phyto-Seen-Index) – Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

0,80

0,60

Itālija

Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM)

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitoplanktona

0,80

0,60


ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

IK tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

AIM ezeru novērtēšanai (Austrijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai)

L-AL3+

L-AL4

0,80

0,60

Francija

Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs

L-AL3+

L-AL4

0,92

0,72

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten

L-AL3+

L-AL4

0,76

0,51

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten und Phytobenthos

LAL4

0,74

0,47

Itālija

MacroIMMI (makrofītu indekss Itālijas ezeru ekoloģiskās kvalitātes izvērtēšanai)

L-AL3+

L-AL4

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitobentosa in makrofitov, makrofiti

L-AL3

0,80

0,60


ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

Metode alpīno ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,80

0,60

Vācija

AESHNABewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

0,80

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,80

0,60


ALPĪNO EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Austrija

ALFI (Austrijas ezeru zivju indekss) – vairākrādītāju indekss alpīno ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai pēc zivju rādītājiem

0,80

0,60

Vācija

DeLFI_SITE – Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie

0,85

0,69

Itālija

Ezeru zivju indekss (LFI)

0,82

0,64

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja vodotokov na podlagi rib

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Centrāleiropas/Baltijas reģiona ezeri

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m virs jūras līmeņa)

Vidējais dziļums (m)

Sārmainība (mekv/l)

Ūdens apmaiņas laiks (gados)

L-CB1

Zemieņu, sekli, kaļķaini

< 200

3 –15

> 1

1 –10

L-CB2

Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini

< 200

< 3

> 1

0,1 –1

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi

Tips L-CB1

:

Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija

Tips L-CB2

:

Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija

CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,80

0,60

Dānija

Dānijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru fitoplanktons

0,80

0,60

Vācija

PSI (Phyto-Seen-Index) – Bewertungsverfahren für Seen mittels Phytoplankton zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland – Vācijas ezeru fitoplanktona indekss (Phyto-See-Index)

0,80

0,60

Īrija

Īrijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Latvija

Latvijas ezeru fitoplanktona indekss

0,81

0,61

Lietuva

Vācijas ezeru fitoplanktona indekss (Phyto-See-Index)

0,81

0,61

Nīderlande

ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji

0,80

0,60

Polija

Metode Polijas ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (PMPL)

0,80

0,60


CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

IK tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas sistēma novērtēšanai pēc makrofītu rādītājiem

Visi tipi

0,80

0,60

Dānija

Dānijas ezeru makrofītu indekss

Visi tipi

0,80

0,60

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru makrofīti

LCB1

0,78

0,52

LCB2

0,76

0,50

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Makrophyten

Visi tipi

0,80

0,60

Latvija

Latvijas ezeru makrofītu novērtēšanas metode

Visi tipi

0,80

0,60

Lietuva

Lietuvas ezeru makrofītu indekss

Visi tipi

0,75

0,50

Nīderlande

ŪPD dabisko ūdeņu tipu rādītāji

Visi tipi

0,80

0,60

Polija

Ezeru novērtēšanas indikatormetode, kuras pamatā ir makrofītu rādītāji, – ekoloģiskā stāvokļa makrofītu indekss ESMI (vairākrādītāju indekss)

Visi tipi

0,68

0,41


CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas lielo bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (MMIF)

0,90

0,70

Dānija

Dānijas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss (DLMI)

0,696

0,511

Igaunija

Igaunijas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: ezeru makroskopiskie bezmugurkaulnieki

0,86

0,70

Vācija

AESHNABewertungsverfahren für das eulitorale Makrozoobenthos in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

0,80

0,60

Latvija

Latvijas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss (LLMMI)

0,85

0,52

Lietuva

Lietuvas ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss

0,74

0,50

Nīderlande

ŪPDi – dabisko ūdeņu tipu rādītājs

0,80

0,60

Polija

Ezeru makroskopisko bezmugurkaulnieku indekss (LMI)

0,92

0,588


CENTRĀLEIROPAS/BALTIJAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Kopīgu interkalibrācijas tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m virs jūras līmeņa)

Vidējais dziļums (m)

Sārmainība (mekv/l)

Ūdens apmaiņas laiks (gados)

L-CB1

Zemieņu, sekli, kaļķaini

< 200

3 –15

> 1

1 –10

L-CB2

Zemieņu, ļoti sekli, kaļķaini

< 200

< 3

> 1

0,1 –1

L-CB3

Zemieņu, sekli, mazi, silicītu (mērena sārmainība)

< 200

3 –15

0,2 –1

1 –10

L-CB4

Stipri pārveidoti ūdensobjekti

200 –700

3 –30

> 0,2

0,1 –5

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi

Tips L-CB1

:

Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija

Tips L-CB2

:

Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija

Tips L-CB3

:

Beļģija, Dānija, Igaunija, Francija, Latvija, Polija

Tips L-CB4

:

Čehija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Čehija

CZ-FBI

0,870

0,619

Dānija

Dānijas ezeru zivju indekss

0,75

0,54

Igaunija

LAFIEE

0,80

0,61

Vācija

DeLFI_SITE – Deutsches probennahmestandort-spezifisches Bewertungsverfahren für Fische in Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie

0,95

0,80

Francija

ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss): Indice ichtyofaune lacustre (IIL)

0,73

0,49

Latvija

Latvijas ezeru zivju indekss

0,76

0,57

Lietuva

Lietuvas ezeru zivju indekss

0,865

0,605

Nīderlande

VISMAATLAT

0,80

0,60

Polija

LFI+

0,866

0,595

Polija

LFI EN

0,804

0,557


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Austrumu kontinentālā reģiona ezeri

Kopīgu interkalibrācijas tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m virs jūras līmeņa)

Vidējais dziļums (m)

Sārmainība (mekv/l)

Elektrovadītspēja (μS/cm)

L-EC1

Zemieņu, ļoti sekli, cietūdens

< 200

< 6

1 –4

300 –1 000

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi

Tips L-EC1

:

Bulgārija, Ungārija, Rumānija

AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Ungārija

HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Rumānija

HLPI – Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60


AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

RI-BG – pielāgotais references indekss

0,83

0,58

Ungārija

HU-RI – pielāgotais references indekss

0,89

0,67

Rumānija

MIRO – Rumānijas ezeru makrofītu indekss (pielāgotais references indekss)

0,86

0,66


AUSTRUMU KONTINENTĀLĀ REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

HMMI_lakes (Ungārijas ezeru makrozoobentosa vairākrādītāju indekss)

0,85

0,65

Ungārija

HMMI_lakes (Ungārijas ezeru makrozoobentosa vairākrādītāju indekss)

0,85

0,65

Rumānija

ECO-NL-BENT (Rumānijas sistēma dabisko ezeru ekoloģiskā statusa novērtēšanai pēc bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem)

0,93

0,60


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Vidusjūras reģiona ezeri

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m)

Gada vidējais nokrišņu daudzums (mm) un temperatūra (°C)

Vidējais dziļums (m)

Platība (km2)

Sateces baseins (km2)

Sārmainība (mekv/l)

L-M5/7

Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, silicītu, “mitras teritorijas”

< 1 000

> 800 un/vai < 15

> 15

0,5 –50

< 20 000

< 1

L-M8

Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, kaļķaini

< 1 000

> 15

0,5 –50

< 20 000

> 1

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi

Tips L-M5/7

:

Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Spānija

Tips L-M8

:

Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija

VIDUSJŪRAS REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons


Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

L-M5/7

Francija

Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre

nav not. (*1)

0,60

Grieķija

Jaunā Vidusjūras reģiona ūdenskrātuvju novērtēšanas sistēma (NMASRP)

nav not. (*1)

0,60

Itālija

Jaunā Itālijas metode (NITMET)

nav not. (*1)

0,60

Portugāle

Metode ūdenskrātuvju bioloģiskās kvalitātes novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem – NMASRP)

nav not. (*1)

0,60

Spānija

Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP)

nav not. (*1)

0,58

L-M8

Kipra

Jaunā Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (NMASRP)

nav not. (*1)

0,60

Francija

Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre

nav not. (*1)

0,60

Grieķija

Jaunā Vidusjūras reģiona ūdenskrātuvju novērtēšanas sistēma (NMASRP)

nav not. (*1)

0,60

Itālija

Jaunā Itālijas metode (NITMET)

nav not. (*1)

0,60

Spānija

Vidusjūras reģiona sistēma ūdenskrātuvju novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem (MASRP)

nav not. (*1)

0,60


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Ziemeļu reģiona ezeri


ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Augstums (m virs jūras līmeņa)

Vidējais dziļums (m)

Sārmainība (mekv/l)

Krāsainība (mg Pt/l)

L-N1

Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, dzidrūdens

< 200

3 –15

0,2 –1

< 30

L-N2a

Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens

< 200

3 –15

< 0,2

< 30

L-N2b

Dziļi zemieņu ezeri, zema sārmainība, dzidrūdens

< 200

> 15

< 0,2

< 30

L-N3a

Sekli zemieņu ezeri, zema sārmainība, mezohumozi

< 200

3 –15

< 0,2

30 –90

L-N5

Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens

200 –800

3 –15

< 0,2

< 30

L-N6a

Sekli ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, mezohumozi

200 –800

3 –15

< 0,2

30 –90

L-N8a

Sekli zemieņu ezeri, vidēja sārmainība, mezohumozi

< 200

3 –15

0,2 –1

30 –90

Tipi L-N1, L-N2a, L-N3a, L-N8a

:

Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija

Tips L-N2b

:

Norvēģija, Zviedrija

Tipi L-N5, L-N6a

:

Norvēģija, Zviedrija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Somija

Somijas metode ezeru novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,80

0,60

Īrija

Īrijas ezeru fitoplanktona indekss

0,80

0,60

Norvēģija

Metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa klasificēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,80

0,60

Zviedrija

Ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metodes, kvalitātes faktors: fitoplanktons

0,80

0,60


ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Sārmainība (mekv/l)

Krāsainība (mg Pt/l)

L-N-M 101

Zema sārmainība, dzidrūdens

0,05 –0,2

< 30

L-N-M 102

Zema sārmainība, humozi

0,05 –0,2

> 30

L-N-M 201

Vidēja sārmainība, dzidrūdens

0,2 –1,0

< 30

L-N-M 202

Vidēja sārmainība, humozi

0,2 –1,0

> 30

L-N-M 301a

Augsta sārmainība, dzidrūdens, atlantiskais apakštips

> 1,0

< 30

L-N-M 302 a

Augsta sārmainība, humozi, atlantiskais apakštips

> 1,0

> 30

Tipi 101, 102, 201 un 202

:

Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija

Tips 301a

:

Īrija

Tips 302a

:

Īrija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Somija

Somijas sistēma klasificēšanai pēc makrofītu rādītājiem (Finnmac)

0,8 (visiem tipiem)

0,6 (visiem tipiem)

Īrija

Frī makrofītu indekss

0,9 (visiem tipiem)

0,68 (visiem tipiem)

Norvēģija

Nacionālais makrofītu indekss (trofiskā stāvokļa indekss – TIc)

Tipam 101: 0,98

Tipam 102: 0,96

Tipam 201: 0,95

Tipam 202: 0,99

Tipam 101: 0,87

Tipam 102: 0,87

Tipam 201: 0,75

Tipam 202: 0,77

Zviedrija

Trofiskā stāvokļa makrofītu indekss (TMI)

Tipam 101: 0,93

Tipam 102: 0,93

Tipam 201: 0,89

Tipam 202: 0,91

Tipam 101: 0,80

Tipam 102: 0,83

Tipam 201: 0,78

Tipam 202: 0,78


ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Ekoreģions

Augstums (m v. j. l.)

Sārmainība (mekv/l)

Krāsainība (mg Pt/l)

Ezeru litorāles paskābināšanās

 

 

 

 

L-N-BF1

Zemieņu ezeri un ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, dzidrūdens

nav not.

< 800

0,05 –0,2

< 30

Ezeru profundāles eitrofikācija

 

 

 

 

L-N-BF2

22. ekoreģions, zema sārmainība, dzidrūdens un humozi

22

Platība: > 1 km2 , maksimālais dziļums: > 6  m

< 0,2

nav not.

Tips L-N-BF1

:

Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija

Tips L-N-BF2

:

Somija, Zviedrija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Ezeru litorāles paskābināšanās

Īrija

LAMM (ezeru paskābināšanās rādītājs, kura pamatā ir makroskopisko bezmugurkaulnieku rādītāji)

0,86

0,70

Norvēģija

MultiClear – dzidrūdens ezeru bezmugurkaulnieku vairākrādītāju indekss

0,95

0,74

Zviedrija

MILA – ezeru paskābināšanās vairākrādītāju indekss, kura pamatā ir bezmugurkaulnieku rādītāji

0,85

0,60

Ezeru profundāles eitrofikācija

Somija

Pārskatītā Somijas ezeru bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode (PICM)

0,80

0,60

Zviedrija

BQI (bentiskās kvalitātes indekss)

0,84

0,67


ZIEMEĻU REĢIONA EZERU INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Ezera platība (km2)

Sārmainība (mekv/l)

Krāsainība (mg Pt/l)

L-N-F1

Dimiktiskie dzidrūdens ezeri

< 40

< 0,2

< 30

L-N-F2

Dimiktiskie humozie ezeri

< 5

< 0,2

30 –90

Tips L-N-F1

:

Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija

Tips L-N-F2

:

Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Eitrofikācija

Somija

EQR4

0,80

0,60

Īrija

FIL2

0,76

0,53

Norvēģija

EindexW3

0,75

0,56

Zviedrija

EindexW3

0,75

0,56

Paskābināšanās

Norvēģija

AindexW5

0,74

0,55

Zviedrija

AindexW5

0,74

0,55


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Fitobentoss dažādās IĢG

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Ezeru raksturojums

Sārmainība (mekv/l)

Ekoreģioni

HA

Dzidrūdens ezeri ar augstu sārmainību

> 1

Alpīnais, Centrāleiropas/Baltijas, austrumu kontinentālais, Vidusjūras

MA

Ezeri ar vidēju sārmainību

0,2 –1

Alpīnais, Centrāleiropas/Baltijas, austrumu kontinentālais, Vidusjūras, ziemeļu

LA

Ezeri ar zemu sārmainību

< 0,2

Ziemeļu

HA tips

:

Beļģija, Horvātija, Dānija, Vācija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Slovēnija

MA tips

:

Beļģija, Somija, Īrija, Itālija, Rumānija, Zviedrija

LA tips

:

Somija, Īrija, Zviedrija

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

HA tips

Beļģija (Flandrija)

Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)

0,80

0,60

Horvātija

Horvātijas izstrādātā novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa rādītāji

0,81

0,62

Dānija

Dānijas ezeru fitobentosa klasifikācijas metode

0,921

0,76

Vācija

Verfahrensanleitung für die ökologische Bewertung von Seen zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie: Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB), Modul Phytobenthos

0,80

0,55

Ungārija

MIL – ezeru vairākrādītāju indekss

0,80

0,69

Īrija

Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija)

0,90

0,63

Itālija

Itālijas nacionālā metode ezeru ekoloģiskās kvalitātes izvērtēšanai pēc bentisko kramaļģu rādītājiem (EPI-L)

0,75

0,5

Lietuva

Lietuvas ezeru fitobentiskais indekss

0,63

0,47

Polija

PL IOJ (Multimetryczny Indeks Okrzemkowy dla Jezior – ezeru kramaļģu vairākrādītāju indekss)

0,91

0,76

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja jezer na podlagi fitobentosa in makrofitov, fitobentos

0,80

0,60

Zviedrija

IPS

0,89

0,74

MA tips

Beļģija (Flandrija)

Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD)

0,80

0,60

Somija

Pārskatītā Somijas ezeru fitobentosa metode

0,80

0,60

Īrija

Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija)

0,90

0,63

Itālija

Itālijas nacionālā metode ezeru ekoloģiskās kvalitātes izvērtēšanai pēc bentisko kramaļģu rādītājiem (EPI-L)

0,75

0,5

 

 

 

 

Zviedrija

IPS

0,89

0,74

LA tips

Īrija

Ezeru trofiskā stāvokļa kramaļģu indekss (Īrija)

0,90

0,66


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Baltijas jūra

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Sāļums virsējā slānī praktiskā sāļuma vienībās (PSV)

Sāļums piedibena slānī (PSV)

Pakļautība iedarbībai

Ledus dienas

Citas iezīmes

BC1

0,5 –6

Oligohalīni

1 –6

Atklāti

90 –150

Teritorijas Kvarkenā un Botnijas jūrā līdz Arhipelāga jūrai (attiecībā uz fitoplanktonu Arhipelāga jūra nav iekļauta tipā un ir integrēta tipā BC9). Humozu vielu ietekme

BC2

6 –22

Mezohalīni

2 –6

Ļoti pasargāti

 

Lagūnas

BC3

3 –6

Oligohalīni

3 –6

Pasargāti

90 –150

Somu līča Somijas un Igaunijas piekraste

BC4

5 –8

Mezohalīni zemā pakāpē

5 –8

Pasargāti

< 90

Igaunijas un Latvijas teritorijas Rīgas līcī

BC5

6 –8

Mezohalīni zemā pakāpē

6 –12

Atklāti

< 90

Teritorijas Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā gar Latvijas, Lietuvas un Polijas piekrasti

BC6

8 –12

Mezohalīni vidējā pakāpē

8 –12

Pasargāti

< 90

Teritorijas Baltijas jūras rietumdaļā gar Zviedrijas dienvidu piekrasti un Dānijas dienvidaustrumu piekrasti

BC7

6 –8

Mezohalīni vidējā pakāpē

8 –11

Atklāti

< 90

Polijas rietumu piekraste un Vācijas austrumu piekraste

BC8

13 –18

Mezohalīni augstā pakāpē

18 –23

Pasargāti

< 90

Dānijas un Vācijas piekraste Baltijas jūras rietumdaļā

BC9

3 –6

Mezohalīni zemā pakāpē

3 –6

Mēreni atklāti un atklāti

90 –150

Teritorijas Somu līča rietumdaļā, Arhipelāga jūrā un Askē arhipelāgā (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Tips BC1

:

Somija, Zviedrija

Tips BC2

:

Vācija

Tips BC3

:

Igaunija, Somija

Tips BC4

:

Igaunija, Latvija

Tips BC5

:

Latvija, Lietuva, Polija

Tips BC6

:

Zviedrija, Dānija

Tips BC7

:

Vācija, Polija

Tips BC8

:

Vācija, Dānija

Tips BC9

:

Somija, Zviedrija, Igaunija (tips ir attiecināms tikai uz fitoplanktonu)

BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC7

Vācija

Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,8

0,6

Polija

Polijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,8

0,6

BC8

Dānija

Dānijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,8

0,6

Vācija

Vācijas metode piekrastes ūdeņu novērtēšanai pēc fitoplanktona rādītājiem

0,8

0,6

Biomasas indikatorparametra (hlorofils-a) rezultāti:

Valsts un tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC1

Somija (Kvarkena ārējā daļa)

0,76

0,59

1,7

2,2

Somija (Botnijas jūras ārējā daļa)

0,78

0,60

1,6

2,1

Zviedrija (Kvarkena ārējā daļa)

0,75

0,58

1,6

2,1

Zviedrija (Botnijas jūras ārējā daļa)

0,80

0,60

1,5

2,0

BC4

Igaunija

0,830

0,670

2,4

3,0

Latvija

0,82

0,67

2,2

2,7

BC5

Latvija

0,650

0,390

1,85

3,1

Lietuva

0,880

0,600

2,5

4,9

BC6

Dānija

0,78

0,62

1,36

1,72

Zviedrija

0,79

0,64

1,44

1,78

BC9

Igaunija

0,82

0,67

2,20

2,70

Somija

0,79

0,65

1,90

2,30

Zviedrija

0,80

0,67

1,50

1,80


BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC3

Igaunija

EPI – Igaunijas piekrastes ūdeņu fitobentiskais indekss (makroaļģes un segsēkļi)

0,98

0,86

Somija

Brūnaļģu Fucus spp. maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes)

0,92

0,79

BC4

Igaunija

EPI – Igaunijas fitobentiskais indekss (makroaļģes un segsēkļi)

0,91

0,70

Latvija

PEQI – fitobentosa ekoloģiskās kvalitātes indekss

0,90

0,75

BC5

Latvija

MDFLD –sārtaļģu Furcellaria lumbricalis maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes)

0,90

0,75

Lietuva

MDFLD – sārtaļģu Furcellaria lumbricalis maksimālais augšanas dziļums Lietuvā (makroaļģes)

0,84

0,68


BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC1

Somija

BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss

0,96

0,56

Zviedrija

BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna)

0,77

0,31

BC3

Igaunija

ZKI – Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss

0,39

0,24

Somija

BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss

0,94

0,56

BC5

Latvija

BQI – bentiskās kvalitātes indekss

0,87

0,61

Lietuva

BQI – bentiskās kvalitātes indekss

0,94

0,81

BC6

Dānija

Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija (DKI ver2)

0,84

0,68

Zviedrija

BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna)

0,76

0,27

BC7

Vācija

MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks

0,60

Polija

Bioloģiskās kvalitātes faktora “B-makrozoobentoss” novērtējums pēc vairākrādītāju indeksa

0,58

BC8

Dānija

Dānijas kvalitātes indeksa 2. versija (DKI ver2)

0,86

0,72

Vācija

MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Raksturojums

Sāļums (PSV)

Plūdmaiņu amplitūda (m)

Dziļums (m)

Straumes ātrums (mezglos), pakļautība iedarbībai

Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks

Tips attiecībā uz oportūnistiskām ziedošajām makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

NEA 1/26

Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

< 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis (Vadenzē – nedēļas)

Apakštipi attiecībā uz plūdmaiņu zonas makroaļģēm

NEA 1/26 A2

Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli Vidējas temperatūras ūdeņi (galvenokārt > 13 °C) un augsts gaismas starojuma līmenis (fotosintētiski aktīvā radiācija (FAR) galvenokārt > 29 mol/m2 dienā)

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA 1/26 B21

Atklātā okeāna vai slēgtas jūras ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

Zemas temperatūras ūdeņi (galvenokārt < 13 °C) un vidējs gaismas starojuma līmenis (FAR galvenokārt < 29 mol/m2 dienā)

> 30

Galvenokārt vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

Apakštipi attiecībā uz fitoplanktonu

NEA 1/26a

Atklātā okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA 1/26b

Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA 1/26c

Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, daļēji stratificēti

> 30

Maza/vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA 1/26d

Skandināvijas piekrastes ūdeņi, atklāti vai pasargāti, sekli

> 30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

< 30

Mazs: < 1

Atklāti vai mēreni atklāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA 1/26e

Apvelinga apgabali, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: < 1

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

Tips attiecībā uz fitoplanktonu, makroaļģēm, jūraszālēm, sāļo purvu ekosistēmām un bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

NEA 5

Helgolande (Vācu līcis), akmeņaini, atklāti un daļēji stratificēti

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti

Daļēja stratifikācija

Vairākas diennaktis

NEA 3/4

Polihalīni, atklāti vai mēreni atklāti (Vadenzē tips)

Polihalīni: 18–30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

< 30

Vidējs: 1–3

Atklāti vai mēreni atklāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA 7

Dziļu fjordu un šauru jūras līču sistēmas

> 30

Vidēja plūdmaiņu amplitūda: 1–5

> 30

Mazs: < 1

Pasargāti

Pilnīga

Vairākas diennaktis

NEA 8a

Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni atklāti, sekli

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Mēreni atklāti

Pilnīga

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA 8b

Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, mēreni pasargāti, sekli

Polihalīni: 10–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

< 30

Mazs: < 1

Pasargāti vai mēreni atklāti

Daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

NEA 9

Fjords ar seklu slieksni pie ieejas jūrā, kura maksimālais dziļums centrālajā baseinā ir ļoti liels un dziļūdeņu apmaiņa ir vāja

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Pasargāti

Daļēja stratifikācija

Vairākas nedēļas

NEA 10

Skageraka ārējā loka tips, polihalīni ūdeņi, maza plūdmaiņu amplitūda, atklāti, dziļi

Polihalīni: 25–30

Maza plūdmaiņu amplitūda: < 1

> 30

Mazs: < 1

Atklāti

Daļēja stratifikācija

Vairākas diennaktis

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

 

Tips NEA1/26 (oportūnistiskas ziedošās makroaļģes, jūraszāles, sāļo purvu ekosistēmas un bentiskie bezmugurkaulnieki): Beļģija, Francija, Vācija, Dānija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija

 

Tips NEA1/26 A2 (plūdmaiņu zonas makroaļģes) Francija, Spānija, Portugāle

 

Tips NEA1/26 B21 (plūdmaiņu zonas makroaļģes) Francija, Īrija, Norvēģija

 

Tips NEA1/26a (fitoplanktons): Spānija, Francija, Īrija, Norvēģija

 

Tips NEA1/26b (fitoplanktons): Beļģija, Francija, Nīderlande

 

Tips NEA1/26c (fitoplanktons): Vācija, Dānija

 

Tips NEA1/26d (fitoplanktons): Dānija

 

Tips NEA1/26e (fitoplanktons): Portugāle, Spānija

 

Tips NEA 5: Vācija

 

Tips NEA3/4: Vācija, Nīderlande

 

Tips NEA7: Norvēģija

 

Tips NEA8a: Norvēģija, Zviedrija

 

Tips NEA8b: Dānija, Zviedrija

 

Tips NEA9: Norvēģija, Zviedrija

 

Tips NEA10: Norvēģija, Zviedrija

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Fitoplanktons: biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a)

Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto veģetācijas periodu sešu gadu periodā.

Valsts un tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

NEA 1/26a

Francija

0,76

0,33

4,40

10,00

Īrija

0,82

0,60

9,90

15,00

Norvēģija

0,67

0,33

2,50

5,00

Spānija (Kantabrijas jūras austrumu piekraste)

0,67

0,33

1,50

3,00

Spānija (Kantabrijas jūras dienvidu un vidus piekraste)

0,67

0,33

3,00

6,00

Spānija (Kadisas līča piekraste)

0,67

0,33

5,00

10,00

NEA 1/26b

Beļģija

0,80

0,67

12,50

15,00

Francija

0,67

0,44

10,00

15,00

Nīderlande

0,67

0,44

10,00

15,00

NEA 1/26c

 

 

 

 

Vācija

0,67

0,44

5,0

7,5

Dānija

0,67

0,44

5,0

7,5

NEA 1/26e

Portugāle (Pireneju pussalas spēcīgā apvelinga reģions A5)

0,670

0,440

8,000

12,000

Portugāle (apvelinga reģions A6, A7)

0,880

0,490

4,500

8,200

Spānija (Pireneju pussalas rietumkrasta apvelinga reģions)

0,67

0,44

6,00

9,00

Spānija (Pireneju pussalas rietumkrasta apvelinga reģions, rias)

0,67

0,44

8,00

12,00

NEA 3/4

Vācija (Emsas–Dollarda reģions)

0,80

0,60

7,00

11,00

Vācija (Vadenzē)

0,80

0,60

7,00

11,00

Nīderlande (Emsas–Dollarda reģions)

0,80

0,60

6,75

10,13

Nīderlande (Vadenzē)

0,80

0,60

9,60

14,40

Nīderlande (Ziemeļjūra)

0,80

0,60

11,25

16,88

NEA 8a

Norvēģija

0,79

0,57

3,95

5,53

Zviedrija

0,75

0,49

1,54

2,35

NEA 8b (Ēresunds)

Dānija

0,79

0,59

1,22

1,63

Zviedrija

0,80

0,60

1,18

1,56

NEA 8b (Kategats un Lielais Belts)

Dānija

0,83

0,64

1,22

1,58

Zviedrija

0,84

0,65

1,18

1,52

NEA 9

Norvēģija

0,76

0,43

3,92

6,90

Zviedrija

0,73

0,38

1,89

3,60

NEA 10

Norvēģija

0,73

0,49

3,53

5,26

Zviedrija

0,71

0,46

1,39

2,14


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makroaļģes

Plūdmaiņu zonas vai zem plūdmaiņu līmeņa esošās makroaļģes uz akmeņaina substrāta

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips NEA1/26 A2 (plūdmaiņu zonas makroaļģes)

Francija

CCO – pārklājums, raksturīgās sugas, oportūnistiskās sugas plūdmaiņu zonā uz akmeņaina substrāta

0,80

0,60

Portugāle

PMarMAT – rīks jūras novērtēšanai pēc makroaļģu rādītājiem

0,80

0,61

Spānija

CFR – akmeņainu substrātu kvalitātes indekss

0,81

0,60

Spānija

RICQI – akmeņainu substrātu plūdmaiņu zonas sabiedrības kvalitātes indekss

0,82

0,60

Spānija

RSL – saīsināts sugu saraksts

0,75

0,48

Tips NEA1/26 B21 (plūdmaiņu zonas makroaļģes)

Īrija

RSL – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts

0,80

0,60

Norvēģija

RSLA – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar skaitliskuma rādītājiem

0,80

0,60

Tips NEA 7 (plūdmaiņu zonas makroaļģes)

 

Norvēģija

RSLA – saīsināts akmeņainiem krastiem raksturīgo sugu saraksts ar skaitliskuma rādītājiem

0,80

0,60

Tips NEA8a/9/10 (makroaļģes zem plūdmaiņu līmeņa)

Norvēģija

MSMDI – daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss

0,80

0,60

Zviedrija

MSMDI – daudzsugu maksimālā augšanas dziļuma indekss

0,80

0,60


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makroaļģes

Plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, skaitliskuma indikators

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips NEA 1/26

Vācija

OMAI – oportūnistisko makroaļģu pārklājums/platība plūdmaiņu zonas mīkstajā substrātā piekrastes ūdeņos

0,78

0,59

Francija

CWOGA – makroaļģu ziedēšanas novērtējums

0,825

0,617

Īrija

OGA rīks – oportūnistisko zaļo makroaļģu skaitliskuma rīks

0,80

0,60


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Segsēkļi

Jūraszāles

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips NEA 1/26

Vācija

Rīks plūdmaiņu zonas jūraszāļu novērtēšanai piekrastes un pārejas ūdeņos

0,80

0,60

Francija

SBQ – jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdensobjektos

0,80

0,645

Īrija

Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks

0,80

0,61

Nīderlande

Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu

0,80

0,60

Portugāle

SQI – jūraszāļu kvalitātes indekss

0,80

0,60

Tips NEA 3/4

 

 

 

Vācija

SG – Bewertungssystem für Makroalgen und Seegräser der Küsten- und Übergangsgewässer zur Umsetzung der EG-Wasserrahmenrichtlinie in Deutschland

0,80

0,60

Nīderlande

Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu

0,80

0,60


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips NEA 1/26

Beļģija

BEQI – bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss

0,80

0,60

Dānija

Dānijas kvalitātes indekss (DKI)

0,80

0,60

Vācija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,85

0,70

Francija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,77

0,53

Īrija

IQI – infaunas kvalitātes indekss

0,75

0,64

Nīderlande

BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss

0,80

0,60

Norvēģija

NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss

0,72

0,63

Portugāle

BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks

0,79

0,58

Spānija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,77

0,63

Tips NEA 3/4

Vācija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,85

0,70

Nīderlande

BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss

0,80

0,60

Tips NEA 7

Norvēģija

NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss

0,72

0,63

Tips NEA 8b

Dānija

Dānijas kvalitātes indekss (DKI)

0,84

0,68

Zviedrija

BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna)

0,71

0,54

Tips NEA 8a/9/10

Norvēģija

NQI – Norvēģijas kvalitātes indekss

0,82

0,63

Zviedrija

BQI – Zviedrijas vairākrādītāju bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna)

0,71

0,54


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Vidusjūra

Interkalibrēto tipu apraksts (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)

Attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem, makroaļģēm un jūraszālēm interkalibrācijas rezultāti attiecas uz visu Vidusjūras teritoriju, kas ietilpst valsts teritorijā.

Tips

Apraksts

Blīvums (kg/m3)

Vidējais sāļums gadā (PSV)

Tips I

Liela saldūdens ieplūdes ietekme

< 25

< 34,5

Tips IIA, IIA (Adrijas jūra)

Mērena saldūdens ieplūdes ietekme (kontinenta ietekme)

25 –27

34,5 –37,5

Tips IIIW

Kontinentālā piekraste, saldūdens ieplūdes ietekmes nav (Rietumu baseins)

> 27

> 37,5

Tips IIIE

Saldūdens ieplūdes ietekmes nav (Austrumu baseins)

> 27

> 37,5

Tips Island-W*

Salu piekraste (Rietumu baseins)

Viss diapazons

Viss diapazons

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Tips I

:

Francija, Itālija

Tips IIA

:

Francija, Spānija, Itālija

Tips IIA (Adrijas jūra)

:

Itālija, Horvātija, Slovēnija

Tips Island-W*

:

(šim tipam nav noteiktas robežas, un tā interkalibrācija pamatotu iemeslu dēļ nav iespējama): Francija, Spānija, Itālija

Tips IIIW

:

Francija, Spānija, Itālija, Horvātija

Tips IIIE

:

Grieķija, Kipra

VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Fitoplanktons: biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a)

Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Parametra vērtības izteiktas μg/l kā hlorofila-a 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta par gadu vismaz piecu gadu periodā.

Valsts un tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Tips II A

Francija

0,67

0,37

1,92

3,50

Spānija

0,67

0,37

1,92

3,50

Tips II A (Adrijas jūra)

Horvātija

0,82

0,61

1,70

4,00

Itālija

0,82

0,61

1,70

4,00

Slovēnija

0,82

0,61

1,70

4,00

Tips IIIW

Francija

0,67

0,42

1,18

1,89

Spānija

0,67

0,42

1,18

1,89

Tips IIIE

Kipra

0,66

0,37

0,29

0,53

Grieķija

0,66

0,37

0,29

0,53

Malta

0,66

0,37

0,29

0,53


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makroaļģes

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Šie rezultāti attiecas uz augšējo infralitorāles zonu (3,5–0,2 m dziļumā) akmeņainās piekrastēs.

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Kipra

EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa izvērtēšanas indekss

0,76

0,48

Francija

CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija

0,75

0,60

Grieķija

EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa izvērtēšanas indekss

0,76

0,48

Horvātija

CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija

0,75

0,60

Itālija

CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija

0,75

0,60

Malta

CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija

0,75

0,60

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja obalnega morja na podlagi makroalg

0,76

0,48

Spānija

CARLIT – akmeņainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles sabiedrību kartogrāfija

0,75

0,60


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Segsēkļi

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

POMIPosidonia oceanica vairākparametru indekss

0,775

0,55

Kipra

PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss

0,775

0,55

Francija

PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss

0,775

0,55

Grieķija

WePOSI – svērtais Posidonia oceanica indekss

0,775

0,55

Itālija

PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss

0,775

0,55

Malta

PREI – ātrais un vienkāršais Posidonia oceanica indekss

0,775

0,55

Spānija

POMIPosidonia oceanica vairākparametru indekss

0,775

0,55

Spānija

Valencian-CS

0,775

0,55


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Itālija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,81

0,61

Slovēnija

Metodologija vrednotenja ekološkega stanja obalnega morja na podlagi bentoških nevretenčarjev

0,83

0,62

Horvātija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,83

0,62

Kipra

Bentix

0,75

0,58

Francija

AMBI

0,83

0,58

Grieķija

Bentix

0,75

0,58

Malta

Bentix

0,75

0,58

Spānija

BOPA

0,95

0,54

Spānija

MEDOCC

0,73

0,47


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Melnā jūra

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Apraksts

CW-BL1

Mezohalīni, maza plūdmaiņu amplitūda: (< 1 m), sekli (< 30 m), mēreni atklāti un ļoti atklāti, jaukts substrāts (smalka smilts zoobentosam)

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi: Bulgārija un Rumānija

MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

IBI

0,80

0,63

Rumānija

IBI

0,80

0,63


MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

EI – ekoloģiskais indekss

0,837

0,644

Rumānija

EI – ekoloģiskais indekss

0,837

0,644


MELNĀS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

M-AMBI(n) – normalizēts AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,90

0,68

Rumānija

M-AMBI(n) – normalizēts AZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,90

0,68


Ūdeņu kategorija

Pārejas ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Baltijas jūras IĢG

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Sāļums virsējā slānī (PSV)

Sāļums piedibena slānī (PSV)

Pakļautība iedarbībai

Ledus dienas

Citas iezīmes

BT1

0 –8

Oligohalīni

0 –8

Ļoti pasargāti

Polijas Vislas līcis un Lietuvas Kuršu joma

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

Lietuva un Polija

BALTIJAS JŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Biomasas indikatorparametra (hlorofils-a) rezultāti:

Šie rezultāti attiecas uz vidējām vērtībām vasarā no maija/jūnija līdz septembrim.

Valsts

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Lietuva

0,83

0,57

31,70

46,60

Polija

0,77

0,61

33,46

42,20


Ūdeņu kategorija

Pārejas ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

Interkalibrēto tipu apraksts

Tips

Raksturojums

Sāļums (PSV),

plūdmaiņu amplitūda (m), dziļums (m)

Straumes ātrums (mezglos), pakļautība iedarbībai

Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks

NEA 11

Pārejas ūdeņi

0 –35

No mazas plūdmaiņu amplitūdas līdz lielai

< 30

Mainīgs

Pasargāti vai mēreni atklāti

Pastāvīga daļēja stratifikācija

No vairākām diennaktīm līdz nedēļām

Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:

 

Beļģija, Vācija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija

Bioloģiskās kvalitātes faktora “Bentiskie bezmugurkaulnieki” kopīgo interkalibrācijas apakštipu apraksts

Apakštips

Raksturojums

Dalībvalstis, kam apakštips kopīgs

A

Lagūnas

Īrija, Spānija

B

Saldūdens un oligohalīni ūdeņi, vidēja upes notece

Īrija, Spānija

C

Grīva ar vidēju plūdmaiņu amplitūdu un neregulāru upes noteci

Portugāle, Spānija

D

Lielas grīvas

Vācija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Spānija

E

Mazas un vidējas grīvas ar > 50 % plūdmaiņu zonu

Francija, Īrija, Vācija, Spānija

F

Mazas un vidējas grīvas ar < 50 % plūdmaiņu zonu

Francija, Īrija, Portugāle, Spānija


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Fitoplanktons: biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a)

Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Parametra vērtības izteiktas μg/l, ko mēra kā nacionālo hlorofila-a rādītāju, aprēķinātu sešu gadu periodā. Francijā, Nīderlandē, Portugālē un Spānijā par nacionālo rādītāju parasti izmanto 90. procentiles hlorofila-a mērījumu ar sliekšņvērtībām, kas koriģētas pēc sāļuma, Īrijā izmanto 90. procentiles hlorofila-a vērtību un medianālo vērtību kombināciju.

Valsts

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

0,67

0,397

5,33

8,88

Īrija

0,80

0,60

12,96

25,96

Nīderlande

0,80

0,60

12,00

18,00

Portugāle, ziemeļi

0,667

0,467

10,000

14,288

Spānija, Centrālkantabrijas un Galisijas grīvas, sajaukšanās zona (*2)

0,67

0,44

8,00

12,00

Spānija, Centrālkantabrijas un Galisijas grīvas, eihalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

4,00

8,00

Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, eihalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

1,95

3,90

Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, polihalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

3,30

6,60

Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, mezohalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

5,10

10,20

Spānija, Austrumkantabrijas grīvas, oligohalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

6,60

13,20

Spānija, Kadisas līča grīvas, sajaukšanās zona

0,67

0,33

3,75

7,50

Spānija, Kadisas līča grīvas, eihalīni ūdeņi (*2)

0,67

0,33

3,00

6,00


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makroaļģes

Plūdmaiņu zonas mīkstā substrāta ziedošās makroaļģes, skaitliskuma indikators

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

TWOGA – makroaļģu ziedēšanas novērtējums

0,80

0,60

Īrija

OGA rīks – oportūnistisko zaļo makroaļģu skaitliskuma rīks

0,80

0,60

Portugāle

BMI – ziedošo makroaļģu indekss

0,770

0,590


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Segsēkļi

Jūraszāles

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Vācija

Rīks plūdmaiņu zonas jūraszāļu novērtēšanai piekrastes un pārejas ūdeņos

0,80

0,60

Francija

SBQ – jūraszāļu audžu kvalitāte piekrastes un pārejas ūdensobjektos

0,80

0,645

Īrija

Plūdmaiņu zonas jūraszāļu rīks

0,80

0,61

Nīderlande

Katra ūdensobjekta jūraszāļu audžu monitorings, izmantojot aerofotogrāfijas un in situ datus un nosakot katras sugas izplatību un audžu blīvumu

0,80

0,60

Portugāle

SQI – jūraszāļu kvalitātes indekss

0,800

0,600


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Segsēkļi

Sāļie purvi

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

 

 

 

Spānija (Kantabrija)

AQI – segsēkļu kvalitātes indekss

0,88

0,73

Portugāle

AQuA – segsēkļu kvalitātes novērtēšanas indekss

0,800

0,600

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Apakštips D

Francija

BEQI-FR

0,870

0,670

Vācija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,850

0,700

Nīderlande

BEQI2 – otrais bentiskais ekosistēmu kvalitātes indekss

0,800

0,600

Spānija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,770

0,530

Portugāle

BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks

0,84

0,60

Apakštips E

Francija

BEQI-FR

0,830

0,620

Spānija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,770

0,530

Spānija

QSB – mīksto substrātu kvalitātes indekss

0,800

0,600

Apakštips F

Francija

BEQI-FR

0,840

0,630

Spānija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,770

0,530

Portugāle

BAT – bentisko rādītāju novērtēšanas rīks

0,79

0,580


ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija

EBI – Zēšeldes grīvas biotiskais indekss

0,850

0,615

Francija

ELFI – grīvu un lagūnu zivju indekss

0,910

0,675

Vācija

FAT – TW – Fischbasiertes Bewertungswerkzeug für Übergangsgewässer der norddeutschen Ästuare

0,840

0,620

Īrija

TFCI – pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss

0,810

0,580

Īrija

EMFI – grīvu zivju vairākrādītāju indekss

0,920

0,650

Nīderlande

FAT – TW – ŪPD pārejas ūdeņu zivju indekss, tips O2

0,800

0,600

Portugāle

EFAI – grīvu zivju novērtēšanas indekss

0,865

0,700

Spānija

AFIAZTI zivju indekss

0,780

0,550

Spānija

TFCI – pārejas ūdeņu zivju klasifikācijas indekss

0,900

0,650


Ūdeņu kategorija

Pārejas ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Vidusjūra

Interkalibrēto tipu apraksts

Kopīgais IK tips

Tipa pazīme

Dalībvalstis, kam kopīgais IK tips kopīgs

Oligohalīnas piekrastes lagūnas

Piekrastes lagūnas (sāļums: < 5 PSV)

Spānija, Francija, Itālija

Mezohalīnas piekrastes lagūnas, iežņaugtas un ierobežotas

Piekrastes lagūnas (sāļums: 5–18 PSV)

Spānija (*3), Francija (*3), Itālija, Grieķija

Polihalīnas piekrastes lagūnas, iežņaugtas un ierobežotas

Piekrastes lagūnas (sāļums: 18–40 PSV)

Spānija (*3), Francija (*3), Itālija, Grieķija

Hiperhalīnas (sāļums: > 40 PSV)

Hiperhalīnas (sāļums: > 40 PSV)

Spānija

Grīvas

Grīvas (sālsūdens ķīļa tipa)

Spānija, Horvātija


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Fitoplanktons: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Piekrastes lagūnas, polihalīnas, iežņaugtas

Francija

PhIL – polihalīnu Vidusjūras lagūnu fitoplanktona indekss

0,710

0,390

Grieķija

MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss

0,780

0,510

Itālija

MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss

0,780

0,510

Piekrastes lagūnas, polihalīnas, ierobežotas

Francija

PhIL – polihalīnu Vidusjūras lagūnu fitoplanktona indekss

0,710

0,390

Grieķija

MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss

0,820

0,540

Itālija

MPI – fitoplanktona vairākrādītāju indekss

0,820

0,540


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Mezohalīnas, polihalīnas un eihalīnas piekrastes lagūnas (> 5 ‰), iežņaugtas vai ierobežotas

Francija

Exclame

0,8

0,6

Grieķija

EEI-c – ekoloģiskā stāvokļa izvērtēšanas indekss

0,7

0,4

Itālija

MaQI – makrofītu kvalitātes indekss

0,8

0,6


VIDUSJŪRAS INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀS GRUPAS REZULTĀTI

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: interkalibrēto nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Piekrastes lagūnas, polihalīnas, ierobežotas

Francija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,84

0,63

Itālija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,96

0,71

Grieķija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,83

0,62

Mezohalīnas piekrastes lagūnas, iežņaugtas un ierobežotas

Itālija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,71

Grieķija

M-AMBIAZTI jūras biotiskais vairākparametru indekss

0,62

2. daļa

Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Dažādas IĢG

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Donavas grupa

Ungārija

Ungārijas vairākrādītāju zivju indekss (HMMFI)

0,80

0,60

Vidusjūras reģiona grupa

Bulgārija

TsBRI (tipspecifiskais Bulgārijas zivju indekss)

0,860

0,650

Itālija

Indekss NISECI (jaunais zivju sabiedrību ekoloģiskā stāvokļa indekss)

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Upes

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Ļoti lielu upju šķērsgrupa

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Interkalibrēto nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti, tips R-L2

Valsts

Interkalibrētās nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

PISIAD indekss (pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība)

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Alpīnie ezeri

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Itālija

BQIES (bentiskās kvalitātes indekss – paredzamais sugu skaits)

0,88

0,76


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss): Indice ichtyofaune lacustre (IIL)

0,73

0,49


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Centrāleiropas/Baltijas reģiona ezeri

Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre

0,80

0,60


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Francija

Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs

0,80

0,60


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Beļģija (Flandrija)

Flandrijas (Beļģija) ezeru un ūdenskrātuvju zivju indekss

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Vidusjūras reģiona ezeri


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

Ungārijas ezeru fitoplanktona indekss (HLPI)

0,80

0,60

Francija

Ezeru fitoplanktona indekss (IPLAC) – Indice Phytoplancton Lacustre

0,80

0,60

Grieķija

HeLPhy – Grieķijas ezeru fitoplanktona novērtēšanas metode

0,80

0,60

Itālija

Itālijas fitoplanktona novērtēšanas metode (IPAM)

0,80

0,60


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Makrofīti

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

Biocenotiskais indekss (BMHR)

0,90

0,70

Francija

Francijas makrofītu indekss ezeru novērtēšanai (IBML) – Indice Biologique Macrophytique en Lacs

0,80

0,60

Grieķija

HeLM – Grieķijas ezeru makrofītu novērtēšanas metode

0,80

0,60

Itālija

VLMMI – vulkānisko ezeru makrofītu vairākrādītāju indekss

0,70

0,50

Spānija

Spānijas makrofītu metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai OFALAM 1: eitrofisko makrofītu pārklājums

Nacionālie ezeru tipi:

L-T01, L-T02, L-T03, L-T04, L-T05, L-T06, L-T07, L-T08, L-T10, L-T11, L-T12, L-T14, L-T15, L-T16, L-T17, L-T18, L-T19, L-T20, L-T21, L-T22, L-T23, L-T24, L-T25, L-T26, L-T2, L-T28, L-T29

0,99

0,90

Spānija

Spānijas makrofītu metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai OFALAM 2: eksotisko makrofītu pārklājums

Nacionālie ezeru tipi: L-T01, L-T02, L-T03, L-T04, L-T05, L-T06, L-T07, L-T08, L-T10, L-T11, L-T12, L-T14, L-T15, L-T16, L-T17, L-T18, L-T19, L-T20, L-T21, L-T22, L-T23, L-T24, L-T25, L-T26, L-T2, L-T28, L-T29

1,00

0,95

Spānija

Spānijas makrofītu metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai OFALAM 3:

Nacionālie ezeru tipi (norādot piemēroto rādītāju)

 

 

Kopējais hidrofītu pārklājums

 

 

L-T10, L-T14, L-T15, L-T16, L-T25

0,83

0,55

L-T11

0,86

0,57

L-T18

0,88

0,62

L-T20, L-T21, L-T22, L-T23, L-T29

0,92

0,61

L-T12, L-T24, L-T26, L-T27, L-T28

0,94

0,62

Hidrofītu klātesība/neesība

 

 

L-T01, L-T02, L-T03, L-T04, L-T05, L-T06, L-T07, L-T08

Klātesība

Neesība

Spānija

Spānijas makrofītu metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai OFALAM 4:

Nacionālie ezeru tipi (norādot piemēroto rādītāju)

 

 

Helofītu pārklājums

 

 

L-T20, L-T21, L-T22, L-T23

0,86

0,50

L-T12, L-T14, L-T15, L-T25, L-T29

0,88

0,75

L-T10, L-T11, L-T16, L-T18, L-T24, L-T26, L-T27, L-T28

0,90

0,75

Kopējais makrofītu pārklājums

 

 

L-T17

0,90

0,75

L-T19

0,83

0,55

Spānija

Spānijas makrofītu metode ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai OFALAM 5: makrofītu bagātīgums

Nacionālie ezeru tipi:

 

 

L-T18; L-T25

0,48

L-T16, L-T17, L-T19

0,50

L-T27, L-T28

0,53

L-T29

0,56

L-T24

0,60

L-T11; L-T26

0,62

L-T10

0,64

L-T12

0,70

L-T14, L-T15

0,78


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

Horvātijas metode ezeru klasificēšanai pēc makroskopisko bentisko bezmugurkaulnieku rādītājiem

0,80

0,60

Grieķija

GLBiI – Grieķijas ezeru bentisko bezmugurkaulnieku indekss

0,80

0,60

Grieķija

HeLLBI – Grieķijas ezeru litorāles bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanas metode

0,80

0,60

Itālija

BQIES (bentiskās kvalitātes indekss – paredzamais sugu skaits)

0,88

0,76

Spānija

Spānijas ezeru bezmugurkaulnieku indekss IBCAEL Nacionālie ezeru tipi

 

 

L-T01, L-T02, L-T03, L-T04, L-T05, L-T09

0,92

0,69

L-T06, L-T07, L-T08, L-T10, L-T11, L-T12

0,93

0,69

L-T13, L-T17, L-T30

0,89

0,68

L-T14, L-T15, L-T24, L-T25, L-T26, L-T27, L-T29

0,78

0,59

L-T16, L-T18

0,86

0,58

L-T19, L-T21

0,80

0,60

L-T20, L-T28

0,80

0,60

L-T22

0,9

0,67

L-T23

0,84

0,63

Spānija

Indekss QAELS2010

 

 

Sekli pastāvīgi dīķi

0,86

0,58

Sekli pagaidu dīķi

0,89

0,68


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Horvātija

Horvātijas dabisko ezeru zivju indekss (CFIL)

0,80

0,60

Francija

ELFI (Eiropas ezeru zivju indekss): Indice ichtyofaune lacustre (IIL)

0,73

0,49

Grieķija

GLFI – Grieķijas ezeru zivju indekss

0,80

0,60

Itālija

Ezeru zivju indekss (LFI)

0,82

0,64


Ūdeņu kategorija

Ezeri

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Austrumu kontinentālā reģiona ezeri


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makrofīti un fitobentoss

Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors

Fitobentoss

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Rumānija

RO-AMLP – nacionālā (Rumānijas) dabisko ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metode, kuras pamatā ir fitobentosa (kramaļģu) rādītāji

0,80

0,60


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Zivis

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts

Nacionālās klasifikācijas metodes

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Bulgārija

Bulgārijas metode ezeru ekoloģiskajai klasificēšanai un monitorēšanai pēc zivju rādītājiem

0,76

0,52

Ungārija

Ungārijas vairākrādītāju zivju indekss vecupju novērtēšanai (HMMFIfO)

0,80

0,60

Ungārija

Balatona zivju indekss (BFI)

0,80

0,60


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Baltijas jūra


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Fitoplanktons: biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a)

Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Valsts un tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC2 (arī Vācijas nacionālie tipi B1, B2a, B2b)

Vācija (B1)

0,91

0,67

9,30

12,70

Vācija (B2a)

0,89

0,67

1,80

2,40

Vācija (B2b)

0,93

0,67

1,40

1,95


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Makroaļģes un segsēkļi

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC2

Vācija

PHYBIBCO – Baltijas jūras iekšējo piekrastes ūdeņu fitobentiskais indekss

0,80

0,60

BC1

Somija

Brūnaļģu Fucus spp. maksimālais augšanas dziļums (makroaļģes)

0,90

0,74

Zviedrija

MSMDI (makroaļģes un segsēkļi)

0,60

0,40

BC6

Dānija

Segsēkļu maksimālais augšanas dziļums

0,90

0,74

Zviedrija

MSMDI (makroaļģes un segsēkļi)

0,60

0,40

BC7

Vācija

Balcosis – Baltijas jūras aļģu sabiedrību analīzes sistēma (makroaļģes un segsēkļi)

0,80

0,60

Polija

MQAI – makrofītu kvalitātes novērtēšanas indekss

0,90

0,70

BC8

Vācija

Balcosis – Baltijas jūras aļģu sabiedrību analīzes sistēma (makroaļģes un segsēkļi)

0,80

0,60

Dānija

Segsēkļu maksimālais augšanas dziļums

0,90

0,74


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Valsts un tips

Nacionālās klasifikācijas sistēmas

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

BC2

Vācija

MarBIT – jūras biotiskā indeksa rīks

0,80

0,60

BC4

Igaunija

ZKI – Igaunijas piekrastes ūdeņu makrozoobentosa sabiedrības indekss

0,39

0,24

Latvija

BQI – bentiskās kvalitātes indekss

0,88

0,75


Ūdeņu kategorija

Piekrastes ūdeņi

Interkalibrācijas ģeogrāfiskā grupa

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa


Bioloģiskās kvalitātes faktors

Fitoplanktons

Rezultāti: nacionālo klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Fitoplanktons: biomasas indikatorparametrs (hlorofils-a)

Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības

Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90. procentiles vērtība, kas aprēķināta attiecībā uz definēto veģetācijas periodu sešu gadu periodā.

Valsts un tips

Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti

Vērtības (μg/l)

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem

Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem

NEA 1/26d

Dānija

0,66

0,50

3,00

4,00

NEA 5

Vācija

0,67

0,44

5,00

7,50

NEA 7