European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2024/573

20.2.2024

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/573

(2024. gada 7. februāris)

par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas zaļais kurss, kā izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, uzsāka jaunu Savienības izaugsmes stratēģiju, kuru īstenojot Savienību ir iecerēts pārveidot par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā ir atkārtoti apstiprināta Komisijas iecere līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo nulles piesārņojuma kontinentu, un šī kursa mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju veselības un labsajūtas aizsardzību pret riskiem un ietekmi, kas saistīti ar vidi, vienlaikus nodrošinot iekļaujošu, godīgu un taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt Savienība ir apņēmusies nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (3) un 8. vides rīcības programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (4), un ir apņēmusies īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(2)

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir cilvēka radītas ķimikālijas, kas ir ļoti spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kuras dažkārt ir pat vairākus tūkstošus reižu spēcīgākas par oglekļa dioksīdu CO2. Kopā ar CO2, metānu un slāpekļa(I) oksīdu fluorētās siltumnīcefekta gāzes pieder pie siltumnīcefekta gāzu emisiju grupas, uz kuru attiecas Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”) (5). Fluorētās siltumnīcefekta gāzes mūsdienās veido līdz 2,5 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā, un to daudzums no 1990. gada līdz 2014. gadam ir divkāršojies atšķirībā no citām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir samazinājušās.

(3)

Lai apturētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (6). Kā secināts Komisijas sagatavotā izvērtējumā, pateicoties Regulai (ES) Nr. 517/2014, fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas gadu no gada ir samazinājušās. No 2015. gada līdz 2019. gadam daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu (HFC) piedāvājums ir samazinājies par 37 %, rēķinot tonnās, un par 47 %, rēķinot tonnās CO2 ekvivalenta. Ir arī notikusi acīmredzama virzība uz tādu alternatīvu izmantošanu, kurām ir zemāks globālās sasilšanas potenciāls (GSP), tostarp dabiskām alternatīvām (piemēram, gaisu, CO2, amonjaku, ogļūdeņražiem un ūdeni), attiecībā uz daudziem aprīkojuma veidiem, kuros tradicionāli izmantoja fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

(4)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2021. gada īpašajā ziņojumā secināts, ka visā pasaulē fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam būtu jāsamazina līdz pat 90 % apmērā salīdzinājumā ar 2015. gadu. Ņemot vērā to, ka ir steidzami jārīkojas klimata jomā, Savienība kāpināja savu klimata jomas ieceru vērienu ar Regulu (ES) 2021/1119. Minētajā regulā ir noteikts saistošs Savienības iekšējais mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazināšanai par vismaz 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un mērķis panākt klimatneitralitāti Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam. Savienība savu sākotnējo atbilstīgi Parīzes nolīgumam nacionāli noteikto devumu, proti, līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vismaz 40 %, ir arī palielinājusi līdz vismaz 55 %. Tomēr Regulas (ES) Nr. 517/2014 izvērtējums liecina, ka emisiju aiztaupījumi, kas laikposmam līdz 2030. gadam paredzēti novecojušo Savienības klimata mērķu kontekstā, netiks pilnībā sasniegti.

(5)

Tā kā HFC emisijas visā pasaulē palielinās, 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”) puses 2016. gadā saskaņā ar Kigali grozījumu Monreālas protokolam (“Kigali grozījums”), ko Savienības vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1541 (7), nolēma pakāpeniski izbeigt HFC izmantošanu, tas ir, samazināt HFC ražošanu un patēriņu par vairāk nekā 80 % nākamajos 30 gados. Tas nozīmē, ka katrai pusei jāievēro HFC patēriņa un ražošanas samazināšanas grafiks, kā arī jāparedz importa un eksporta licencēšanas sistēma un ziņošana par HFC. Ir aplēsts, ka ar Kigali grozījumu vien līdz šī gadsimta beigām tiks aiztaupīts līdz 0,4 °C papildu globālās sasilšanas.

(6)

Svarīgi ir tas, ka šī regula nodrošina, ka Savienība ilgtermiņā izpilda savas starptautiskās saistības saskaņā ar Kigali grozījumu, jo īpaši attiecībā uz HFC patēriņa un ražošanas samazināšanu un ziņošanas un licencēšanas prasībām, un šajā nolūkā jo īpaši pakāpeniski izbeidz HFC ražošanu un iekļauj papildu samazināšanas pasākumus HFC laišanai tirgū laikā pēc 2030. gada.

(7)

Dažas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas šī regula, ir perfluorētas un polifluorētas vielas (PFAS), vai par tām ir pierādījumi vai aizdomas, ka tās noārdīšanās procesā kļūst par PFAS. PFAS ir ķimikālijas, kas ir noturīgas pret noārdīšanos, un tām ir potenciāls negatīvi ietekmēt veselību un vidi. Saskaņā ar piesardzības principu uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja izmantot alternatīvas, kas ir mazāk kaitīgas veselībai, videi un klimatam, ja tādas ir pieejamas. 2023. gadā Eiropas Ķimikāliju aģentūrai tika iesniegts priekšlikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (8) ierobežot PFAS, tostarp fluorēto siltumnīcefekta gāzu, ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu. Apsverot iespējamos PFAS ierobežojumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāņem vērā minēto alternatīvu pieejamība.

(8)

Lai nodrošinātu saskanību ar Protokolā noteiktajiem pienākumiem, HFC globālās sasilšanas potenciāls būtu jāaprēķina kā viena gāzes kilograma 100 gadu globālās sasilšanas potenciāls attiecībā pret viena CO2, kilograma potenciālu, pamatojoties uz IPCC pieņemto ceturto novērtēšanas ziņojumu. Attiecībā uz citām florētām siltumnīcefekta gāzēm būtu jāizmanto Sestais IPCC novērtējuma ziņojums. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir ātri samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto globālās sasilšanas 1,5 °C apmērā mērķrādītāju, siltumnīcefekta gāzu 20 gadu globālās sasilšanas potenciāls kļūst arvien aktuālāks. Šajā kontekstā, lai sniegtu labāku informāciju par to vielu ietekmi uz klimatu, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānorāda 20 gadu globālās sasilšanas potenciāls, ja tas ir pieejams. Komisijai būtu jāpalielina informētība par fluorēto siltumnīcefekta gāzu 20 gadu globālās sasilšanas potenciālu.

(9)

Fluorēto vielu tīša izlaišana atmosfērā, ja šāda izlaišana ir nelikumīga, ir nopietns šīs regulas pārkāpums un būtu skaidri jāaizliedz. Būtu jānosaka pienākums aprīkojuma operatoriem un ražotājiem novērst šādu vielu noplūdi, ciktāl tas ir iespējams, tostarp veicot nozīmīgākā aprīkojuma noplūžu pārbaudi. Ja fluorēto vielu izlaišana ir tehniski nepieciešama, operatoriem būtu jāveic visi tehniski un ekonomiski iespējamie pasākumi, lai nepieļautu šādu vielu noplūdi atmosfērā, un šajā nolūkā cita starpā jāveic emitēto gāzu atkārtota uztveršana.

(10)

Sulfurilfluorīds ir vēl viena ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze, kas var tikt emitēta, ja to izmanto fumigācijai. Operatoriem, kas fumigācijai izmanto sulfurilfluorīdu, būtu jādokumentē minētās gāzes uztveršanas un savākšanas pasākumu izmantošana vai, ja uztveršana nav tehniski vai ekonomiski iespējama, jānorāda iemesli.

(11)

Ņemot vērā, ka dažu fluorēto savienojumu ražošanas procesā var rasties citu fluorēto siltumnīcefekta gāzu kā blakusproduktu emisija, būtu jānosaka, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes var laist tirgū tikai tad, ja šādas blakusproduktu emisijas ir iznīcinātas vai atgūtas turpmākai izmantošanai. Būtu jāprasa ražotājiem un importētājiem dokumentēt ietekmes mazināšanas pasākumus, ko tie apstiprinājuši, lai ražošanas procesā nepieļautu trifluormetāna emisijas, un sniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka šādas blakusproduktu emisijas ir iznīcinātas vai atgūtas turpmākas izmantošanas nolūkā, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Brīdī, kad fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek laistas tirgū, būtu jāiesniedz atbilstības deklarācija.

(12)

Lai novērstu fluorēto vielu emisijas, ir jāparedz noteikumi par vielu atgūšanu no produktiem un aprīkojuma un par šādu vielu noplūžu novēršanu. Ar putām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, būtu jāapietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/19/ES (9). Lai maksimāli samazinātu emisijas, atgūšanas pienākumi būtu jāattiecina arī uz ēku īpašniekiem un būvuzņēmējiem, kad tie noņem noteiktu veidu putas no ēkām. Tā kā fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana, reciklēšana un pārgūšana ir aprites ekonomikas principu piemērošana, noteikumus par vielu atgūšanu ievieš, cita starpā ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”, 2021. gada 5. maija paziņojumu “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” un 2021. gada 12. maija paziņojumu “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”.

(13)

Dzesēšanas un saldēšanas ierīču pienācīga darbība lielā mērā ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, un tās ir viena no svarīgākajām elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas kategorijām. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un nolūkā nodrošināt atkritumu pareizu apsaimniekošanu attiecībā uz minētajām kaitīgajām gāzēm, ir svarīgi pienākumus, kas saistīti ar ražotāju paplašinātu atbildību par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, attiecināt arī uz to fluorēto siltumnīcefekta gāzu apsaimniekošanu, kuras satur elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Direktīvā 2012/19/ES ir noteikti finansēšanas pienākumi elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem. Šī regula papildina minēto direktīvu, nosakot prasību finansēt šīs regulas I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu savākšanu no produktiem un iekārtām, kuras satur minētās gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm un kuras veido elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, un to apstrādi, atgūšanu, videi nekaitīgu likvidēšanu, reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu.

(14)

Dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas atrodas transportlīdzekļos, ir īpaši augsts noplūdes koeficients to vibrāciju dēļ, kas rodas transportēšanas laikā. Lielākās daļas transportlīdzekļu operatoriem būtu jāveic noplūžu pārbaudes šādam mobilam aprīkojumam vai jāuzstāda noplūžu atklāšanas sistēmas un jāatgūst fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu uz kuģiem operatoriem, tāpat kā cita aprīkojuma operatoriem, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāprasa veikt piesardzības pasākumus, lai novērstu fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi, un, ja šāda noplūde tiek konstatēta, būtu nekavējoties jāveic remontdarbi noplūdes cēloņa likvidēšanai. Ņemot vērā kuģniecības starptautisko raksturu, ir svarīgi, lai Savienība un tās dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbotos ar trešām valstīm nolūkā nodrošināt, ka šajā nozarē netiek pieļautas nevajadzīgas fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas no kuģu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, tostarp uzstādīšanas, apkopes vai apkalpes, remonta un atgūšanas darbu laikā. Pārskatot šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja paplašināt lokalizācijas pasākumu darbības jomu, attiecinot tos arī uz kuģiem.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 (10) un tās īstenošanas aktos ir paredzēti noteikumi par prasmēm un zināšanām, kas vajadzīgas fiziskām personām, kuras veic gaisa kuģu komponentu tehniskās apkopes vai apkalpes darbības. Lai nepieļautu fluorēto siltumnīcefekta gāzu nevajadzīgas emisijas minētajā nozarē, tostarp gaisa kuģu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanas, apkopes vai apkalpes, remonta un atgūšanas darbu laikā, ir lietderīgi vajadzīgās prasmes ņemt vērā tad, kad minētās regulas piemērošanas vajadzībām regulāri atjaunina sertifikācijas specifikācijas un citas detalizētas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādījumus.

(16)

Lai veicinātu Savienības klimata mērķu sasniegšanu un tādas tehnoloģijas izmantošanu, kam nav ietekmes vai ir mazāka ietekme uz klimatu un kas varētu ietvert toksisku, uzliesmojošu vai zem augsta spiediena esošu vielu izmantošanu, vai citus relevantus riskus, dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgi pasākumi vajadzīgo kvalificēto darbinieku nodrošināšanai un šajā nolūkā jāapmāca un jāsertificē liels skaits fizisku personu, kuras veic darbības ar fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm un tehnoloģiju, ar ko aizstāj vai samazina minēto gāzu izmantošanu. Šādiem pasākumiem būtu jāietver pasākumi siltumsūkņu nozarē, kur būs nepieciešams arvien lielāks skaits darbinieku ar vajadzīgajām prasmēm, cita starpā ņemot vērā mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā par plānu REPowerEU, uzstādīt un apkalpot siltumsūkņus, kuru pamatā ir jaunas aukstumaģentu tehnoloģijas, uz ko attiecas atšķirīgas drošības un tehniskās prasības. Dalībvalstis varētu, piemēram, izmantot atbalstu, ko sniedz privātā un publiskā sektora partnerības, kuras izveidotas saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu, lai palielinātu apmācīto personu skaitu. Apmācībā būtu jāiekļauj informācija par energoefektivitātes aspektiem, fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām un piemērojamiem noteikumiem un tehniskajiem standartiem. Sertifikācijas un apmācības programmas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 517/2014 un kas varētu būt integrētas valsts profesionālās apmācības sistēmās, būtu jāpārskata vai jāpielāgo, lai tehniskie speciālisti varētu droši apieties ar alternatīvām tehnoloģijām. Esošajiem sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, būtu jāpaliek spēkā.

(17)

Komisija 2022. gada maijā iesniedza plānu REPowerEU. Plānā ir iekļauts mērķrādītājs līdz 2027. gadam uzstādīt 10 miljonus ūdens siltumsūkņu un līdz 2030. gadam divkāršot siltumsūkņu ieviešanas tempu, kā rezultātā laikposmā līdz 2030. gadam tiktu kopumā papildus uzstādīti vismaz 30 miljoni siltumsūkņu. Tā kā šajā regulā paredzēto pasākumu rezultātā siltumsūkņu nozare pāries uz aukstumaģentiem ar zemāku GSP, jebkāds siltumsūkņu izmantošanas pieaugums, kā paredzēts plānā REPowerEU, varētu ietekmēt HFC pieejamību Savienības tirgū un daļēji būs atkarīgs no alternatīvas tehnoloģijas ieviešanas tirgū, pirms stāsies spēkā IV pielikumā noteiktie aizliegumi laišanai tirgū, un no tādu uzstādīto siltumsūkņu daudzuma, kuriem joprojām ir vajadzīgas augstāka GSP gāzes. Komisijai būtu cieši jāuzrauga tirgus norises, tostarp I pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu cenu attīstība, un vismaz reizi gadā jānovērtē, vai pastāv būtisks deficīts, kas varētu apdraudēt plānā REPowerEU izvirzīto siltumsūkņu ieviešanas mērķrādītāju sasniegšanu. Ja Komisija konstatē šādu trūkumu, papildus VII pielikumā noteiktajai kvotai vajadzētu būt iespējai siltumsūkņu nozarei darīt pieejamu papildu HFC kvotu.

(18)

Ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas konkrētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu lietojumam, būtu jāaizliedz laist tirgū jaunu dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un ugunsaizsardzības aprīkojumu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, un putas un tehniskos aerosolus, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Ievērojot īpašus nosacījumus, šādi aizliegumi nebūtu jāpiemēro daļām, kas vajadzīgas, lai remontētu vai apkalpotu jau uzstādītu aprīkojumu, nolūkā nodrošināt, ka šādas iekārtas ir remontējamas un tām veicama apkope visā kalpošanas laikā. Ja alternatīvas nav pieejamas vai nevar tikt izmantotas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ vai ja šādu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas, Komisijai vajadzētu būt iespējai atļaut atbrīvojumu, lai dotu iespēju šādus produktus un aprīkojumu laist tirgū ne ilgāk kā uz četriem gadiem. Vajadzētu būt iespējai minēto atbrīvojumu atjaunot, ja pēc jauna pamatota atbrīvojuma pieprasījuma izvērtēšanas Komisija, izmantojot komiteju procedūru, secina, ka joprojām nav pieejamas alternatīvas.

(19)

Komisijai būtu jāsekmē tas, lai Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādātu un atjauninātu attiecīgos saskaņotos standartus nolūkā nodrošināt, ka tiek netraucēti īstenoti šajā regulā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz laišanu tirgū. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu drošības standarti un būvnormatīvi tiek atjaunināti, lai tie atbilstu attiecīgajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem, tostarp Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 60335-2-89 un IEC 60335-2-40.

(20)

Farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai paredzēto dozēto inhalatoru ražošanā tiek izmantota ievērojama daļa visu Savienībā patērēto HFC. Ir pieejamas nozares nesen izstrādātas alternatīvas iespējas, kas ietver dozētus inhalatorus, kuros kā propelentu izmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar zemāku GSP. Šī regula dozētu inhalatoru nozari iekļauj HFC kvotu sistēmā un tādējādi rada stimulu nozarei turpināt virzību uz tīrākām alternatīvām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, kvotu mehānisms, kas paredzēts dozēto inhalatoru nozarei, laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam garantēs pilnu kvotu, kas atbilst šīs nozares jaunākajai tirgus daļai, un pārējo kvotu sistēmā iekļauto nozaru pilnīga samazinājuma līmeni sasniegs tikai 2030. gadā. HFC, ko izmanto par propelentiem dozētos inhalatoros, ir kritiski svarīgi to pacientu veselībai, kuri cieš no elpošanas traucējumiem, piemēram, astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības. Dozēti inhalatori ir medicīniski izstrādājumi, uz kuriem nolūkā nodrošināt pacientu drošību attiecas prasība veikt stingrus novērtējumus, tostarp klīniskos pētījumus. Sadarbībai starp Komisiju, kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un Eiropas Zāļu aģentūru būtu jāveicina netraucēts to dozēto inhalatoru apstiprināšanas process, kuros izmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar zemu GSP un fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvas, tādējādi nodrošinot pāreju uz tīrākiem risinājumiem.

(21)

Ja ir pieejamas tehniski piemērotas alternatīvas, kas atbilst Savienības konkurences politikai, būtu jāaizliedz tādas jaunas elektriskās komutācijas aparatūras nodošana ekspluatācijā, kurā lieto attiecīgas fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Ja nepieciešams paplašināt esošās elektroiekārtas, var pievienot vienu vai vairākus papildu elementus ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir tāds pats kā esošajiem elementiem, ja tās tehnoloģijas dēļ, kurā izmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar zemāku GSP, būtu jānomaina visa attiecīgā elektroiekārta.

(22)

Lai ierobežotu vajadzību pēc neapstrādāta sēra heksafluorīda (SF6) ražošanas, būtu jāpalielina SF6 pārgūšanas no esošajām iekārtām jauda. Neapdraudot elektrotīklu un spēkstaciju drošu darbību, būtu jāizvairās no nelietota SF6 lietojuma elektriskā komutācijas aparatūrā, ja šāds lietojums ir tehniski iespējams un ja ir pieejams atgūts vai reciklēts SF6.

(23)

Lai mazinātu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu ekspluatācijas netiešo ietekmi uz klimatu, šāda aprīkojuma maksimālais enerģijas patēriņš, kas noteikts attiecīgajos īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (11), arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatojumu, lai atbrīvotu konkrētu veidu aprīkojumu no aizlieguma izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

(24)

Atkārtoti neuzpildāmas fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes būtu jāaizliedz, jo tad, kad minētās tvertnes tiek iztukšotas, noteikts daudzums aukstumaģenta tajās nenovēršami paliek un vēlāk nonāk atmosfērā. Šai regulai būtu jāaizliedz šādas tvertnes eksportēt, importēt, laist tirgū, pēcāk piegādāt vai nodrošināt to pieejamību tirgū, kā arī izmantot, izņemot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem. Lai panāktu, ka atkārtoti uzpildāmas fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes tiek atkārtoti uzpildītas, nevis izmestas, būtu jāprasa uzņēmumiem, kad tie tās laiž tirgū, iesniegt atbilstības deklarāciju, kas apliecina kārtību, kādā atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

(25)

Saskaņā ar Kigali grozījumu HFC eksports no valstīm, kas ir Protokola puses, uz valstīm, kas nav Protokola puses, ir aizliegts. Šāds aizliegums ir svarīgs solis ceļā uz HFC lietojumu pakāpenisku izbeigšanu. Tomēr vairākas Protokola puses uzskata, ka šis aizliegums nav pietiekams, lai risinātu ar HFC eksportu saistītās vides problēmas. Vairākas jaunattīstības valstis, kas ir Protokola puses, ir vērsušas uzmanību uz problēmu saistībā ar tādu neefektīvu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu eksportu uz to tirgiem no citām pusēm, kurās izmanto novecojušus aukstumaģentus un aukstumaģentus ar augstu GSP, jo tas palielina apkalpes vajadzības. Šāda situācija ir īpaši problemātiska jaunattīstības valstīs, kurās ir ierobežoti resursi un lokalizācijas un atgūšanas jauda, kā arī attiecībā uz lietotu aprīkojumu ar īsu atlikušo paredzamo darbmūžu un attiecībā uz tādu jaunu aprīkojumu tā lietošanas laikā, kas sasniedzis kalpošanas laika beigas. Saistībā ar Savienības globālajiem centieniem mazināt klimata pārmaiņas un nolūkā atbalstīt Protokola mērķu sasniegšanu, kā arī saskaņā ar to, kas jau ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2009 (12), ir lietderīgi aizliegt eksportēt konkrētu lietotu un jaunu aprīkojumu, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar augstu GSP vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm. Minētais eksporta aizliegums būtu jāpiemēro tikai gadījumos, kad uz aprīkojumu attiecas aizliegums saskaņā ar IV pielikumu un šis aprīkojums vienlaikus atbilst 22. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

(26)

Lai atvieglotu tirgū laišanas aizliegumu un ierobežojumu izpildi attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, arī tad, kad tos laiž tirgū tvertnēs, ir svarīgi noteikt nepieciešamās šo preču marķēšanas prasības.

(27)

Ja desflurānu izmanto kā inhalējamu anestēzijas līdzekli, izdalās ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze. Ņemot vērā to, ka ir pieejamas mazāk iedarbīgas alternatīvas, desflurāna izmantošana būtu jāatļauj tikai tad, ja alternatīvas medicīnisku iemeslu dēļ nevar izmantot. Ja piemēro atkāpi, lai atļautu tā izmantošanu, būtu jānodrošina desflurāna, tāpat kā visu pārējo gāzu, uztveršana, un veselības aprūpes iestādei būtu jāglabā pierādījumi par medicīnisko pamatojumu.

(28)

Lai īstenotu Protokolu un arī pakāpeniski samazinātu HFC daudzumus, Komisijai arī turpmāk būtu jāpiešķir kvota individuāliem ražotājiem un importētājiem HFC laišanai tirgū, nodrošinot, ka netiek pārsniegts kopējais daudzuma ierobežojums, kas atļauts saskaņā ar Protokolu. Komisijai vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā uz laiku līdz 4 gadiem piemērot atbrīvojumu no kvotu prasībām HFC izmantošanai īpašos lietojumos vai īpašām produktu vai aprīkojuma kategorijām. Vajadzētu būt iespējai minēto atbrīvojumu atjaunot, ja pēc jauna pamatota atbrīvojuma pieprasījuma izvērtēšanas Komisija, izmantojot komiteju procedūru, secina, ka joprojām nav pieejamas alternatīvas. Lai aizsargātu tirgū laisto HFC daudzumu pakāpeniskas samazināšanas integritāti, HFC, ko satur aprīkojums, arī turpmāk būtu jāuzskaita kvotu sistēmā.

(29)

Sākotnēji atsauces vērtību un kvotu iedalīšanas aprēķināšana atsevišķiem ražotājiem un importētājiem tika veikta, pamatojoties uz HFC daudzumiem, par kuru laišanu tirgū atsauces periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam tie ir paziņojuši. Tomēr, lai neliegtu uzņēmumiem ienākt tirgū vai paplašināt to darbības, kopējā maksimālā daudzuma mazāka daļa būtu jārezervē ražotājiem un importētājiem, kas iepriekš nav laiduši tirgū HFC, un ražotājiem un importētājiem, kam ir atsauces vērtība un kas vēlas palielināt tiem iedalīto kvotu apjomu.

(30)

Vismaz reizi trijos gados pārrēķinot atsauces vērtības un kvotas, Komisijai būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem ir atļauts turpināt darbību, pamatojoties uz vidējiem apjomiem, ko tie laiduši tirgū iepriekšējos gados, ieskaitot arī uzņēmumus, kam iepriekš nav bijis atsauces vērtības.

(31)

Komisija Savienības vārdā reizi gadā ziņo Ozona sekretariātam par tādu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu importu un eksportu, kas jākontrolē saskaņā ar Protokolu. Lai gan ziņošana par daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu ražošanu un iznīcināšanu ir dalībvalstu pienākums, Komisijai būtu jāsagatavo datu projekts par šādām darbībām, lai Ozona sekretariātam būtu vieglāk laikus aprēķināt Savienības patēriņu, kā arī jāsniedz dati par HFC-23 emisijām. Ja vien nav paziņojumu, ka plašāk tiek piemērota klauzula, kura attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, Komisijai būtu jāturpina šāda ikgadējas ziņošanas prakse, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz laika izskatīt Komisijas sagatavoto datu projektu, lai nepieļautu neatbilstības.

(32)

Ņemot vērā iedalītās kvotas tirgus vērtību, ir lietderīgi pieprasīt cenu par tās iedalīšanu. Tādējādi tiek novērsta turpmāka tirgus sadrumstalotība, kas kaitē tiem uzņēmumiem, kuriem ir vajadzīgi HFC un kuri jau ir atkarīgi no HFC tirdzniecības sarūkošajā tirgū. Pieņem, ka uzņēmumi, kas nolemj nepieprasīt un neapmaksāt nekādas kvotas, kuras tie būtu tiesīgi saņemt gadā vai gados pirms atsauces vērtību aprēķināšanas, ir nolēmuši atstāt tirgu, un tādējādi tiem nepiešķir jaunu atsauces vērtību. Daļa ieņēmumu būtu jāizmanto administratīvo izmaksu segšanai.

(33)

Lai saglabātu nefasētu HFC tirgus elastību, uzņēmumiem, kuriem ir noteikta atsauces vērtība, vajadzētu būt iespējai kvotu nodot citiem ražotājiem vai importētājiem Savienībā vai citiem ražotājiem vai importētājiem, ko Savienībā pārstāv vienīgais pārstāvis.

(34)

Komisijai būtu jāizveido un jāuztur centrālais tā dēvētais F gāzu portāls, lai pārvaldītu kvotas HFC laišanai tirgū, attiecīgo uzņēmumu reģistrāciju un ziņošanu par visām vielām un par visu aprīkojumu, ko laiž tirgū, jo īpaši tad, ja aprīkojums ir iepriekš uzpildīts ar HFC, kuri nav laisti tirgū pirms uzpildīšanas. Lai nodrošinātu, ka F gāzu portālā var reģistrēties tikai reāli tirgotāji, būtu jāparedz īpaši nosacījumi. Lai varētu reģistrēties F gāzu portālā, vajadzētu būt licencei, kas saskaņā ar Protokolu ir svarīga prasība HFC tirdzniecības uzraudzībai un nelikumīgu darbību nepieļaušanai minētajā kontekstā.

(35)

Lai nodrošinātu automātisku muitas kontroli reāllaikā sūtījumu līmenī, kā arī informācijas elektronisku apmaiņu un glabāšanu par visiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu un produktu un aprīkojuma sūtījumiem, uz ko attiecas šī regula un kas dalībvalstīs tiek uzrādīti muitas dienestiem (“muitas dienesti”), F gāzu portāls ir jāsavieno ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (13).

(36)

Lai varētu sekot līdzi šīs regulas efektivitātei, ziņošanas pienākumu tvērums būtu jāpaplašina, tos attiecinot arī uz citām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kam ir ievērojams GSP vai ar ko varētu aizstāt fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanu. Tā paša iemesla dēļ būtu jāziņo arī par fluorēto siltumnīcefekta gāzu iznīcināšanu un šādu gāzu importēšanu Savienībā, ja tās ir iepildītas produktos un aprīkojumā. Būtu jānosaka de minimis robežvērtības, lai novērstu jebkādu nesamērīgu administratīvo slogu, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (14) pielikumā, ja tas nerada neatbilstību Protokolam.

(37)

Lai nodrošinātu, ka ziņojumi par būtiskiem vielu daudzumiem ir precīzi un ka HFC daudzumi iepriekš uzpildītā aprīkojumā tiek uzskaitīti Savienības kvotu sistēmā, būtu vajadzīga neatkarīgas trešās personas veikta verifikācija.

(38)

Konsekventu un augstas kvalitātes datu izmantošana, ziņojot par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir būtiska, lai nodrošinātu saskaņā ar Parīzes nolīgumu veiktās ziņošanas par emisijām kvalitāti. Dalībvalstīm izveidojot ziņošanas sistēmas par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām, tiktu nodrošināta saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (15). Uzņēmumu veikta datu vākšana saskaņā ar šo regulu par fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi no aprīkojuma varētu ievērojami uzlabot šāda veida ziņošanas sistēmas, kuras izmanto ziņošanai par emisijām. Vajadzētu arī uzlaboties aplēsēm par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatos.

(39)

Lai atvieglotu muitas kontroli, ir svarīgi precizēt informāciju, kas jāiesniedz muitas dienestiem, ja tiek importētas vai eksportētas gāzes, produkti un aprīkojums, uz ko attiecas šī regula, kā arī muitas dienestu un attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumus gadījumos, kad attiecīgie dienesti vai iestādes īsteno eksporta vai importa aizliegumus un ierobežojumus minētajām vielām, produktiem un aprīkojumam. Ja vien nav īpašu noteikumu, kuri konkrētāk reglamentē atsevišķus tirgus uzraudzības un izpildes nodrošināšanas aspektus, vielām, produktiem un aprīkojumam, uz ko attiecas šī regula, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (16), kurā izklāstīti noteikumi par tirgus uzraudzību un kontroli produktiem, kas ienāk Savienības tirgū. Ja šajā regulā ir izklāstīti īpaši noteikumi, piemēram, par muitas kontroli, noteicošie ir šie konkrētākie noteikumi, kas tādējādi papildina Regulā (ES) 2019/1020 izklāstītos noteikumus. Lai nodrošinātu vides aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro visiem šīs regulas reglamentēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu piegādes veidiem, arī tālpārdošanai, kā minēts Regulas (ES) 2019/1020 6. pantā.

(40)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, tostarp konfiskācija un aizturēšana, lai novērstu šīs regulas darbības jomā ietverto gāzu un produktu vai aprīkojuma nelikumīgu ievešanu Savienībā un izvešanu no tās. Jebkurā gadījumā būtu jāaizliedz šīs regulas darbības jomā ietverto nelikumīgi importēto gāzu, produktu vai aprīkojuma reeksports.

(41)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka muitas iestādes personālam vai citām saskaņā ar valsts noteikumiem pilnvarotām personām, kas veic kontroli saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi resursi un zināšanas, piemēram, nodrošinot personāla apmācību, un pietiekams aprīkojums, lai rīkotos gadījumos, kad notiek nelikumīga tirdzniecība ar gāzēm, produktiem un aprīkojumu, uz ko attiecas šī regula. Dalībvalstīm būtu jāizraugās tās muitas iestādes vai citas vietas, kas atbilst minētajiem nosacījumiem un tādējādi ir pilnvarotas īstenot muitas kontroli importa, eksporta un tranzīta gadījumos.

(42)

Lai vērstos pret šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši nelikumīgu tirdzniecību, ļoti svarīga ir sadarbība un nepieciešamās informācijas apmaiņa starp visām šīs regulas īstenošanā iesaistītajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm – proti, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām kompetentām inspicējošām iestādēm –, starp dalībvalstīm un ar Komisiju. Tā kā ar risku saistītas muitas informācijas apmaiņa ir konfidenciāla, minētajam nolūkam būtu jāizmanto muitas riska pārvaldības sistēma.

(43)

Lai sekmētu sadarbību un pienācīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Komisiju gadījumos, kad veicamas atbilstības pārbaudes un notiek nelikumīga tirdzniecība ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, Komisijai ar šo regulu uzticētie uzdevumi būtu jāpilda, izmantojot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (17). Lai veicinātu savu uzdevumu veikšanu, OLAF vajadzētu būt piekļuvei visai vajadzīgajai informācijai.

(44)

No 2028. gada būtu jāaizliedz HFC, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur HFC vai kuru darbība ir atkarīga no šīm gāzēm, imports no tādas valsts un eksports uz tādu valsti, kas nav Protokola puse. Protokols paredz minēto aizliegumu no 2033. gada, un tā agrākas piemērošanas mērķis saskaņā ar šo regulu ir nodrošināt, ka Kigali grozījumā paredzētie globālie HFC mazināšanas pasākumi sniedz paredzēto labumu klimatam, cik drīz vien iespējams.

(45)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.

(46)

Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm pieņemt noteikumus par kriminālsodiem vai administratīviem sodiem, vai abu veidu sodiem, kas piemērojami par vienu un to pašu pārkāpumu. Ja par vienu un to pašu pārkāpumu dalībvalstis piemēro gan kriminālsodu, gan administratīvo sodu, minētie sodi būtu jāpiemēro, nepieļaujot, ka ir pārkāptas tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem), kā tās skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa.

(47)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp vides iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, būtu jāveic pārbaudes, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai vērstos pret tām darbībām, kas rada vislielāko tādu fluorēto siltumnīcefekta gāzu nelikumīgas tirdzniecības vai nelikumīgas noplūdes risku, uz kurām attiecas šī regula. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic pārbaudes, ja to rīcībā nonāk pierādījumi vai cita būtiska informācija par iespējamas neatbilstības gadījumiem. Attiecīgā gadījumā šāda informācija – ciktāl tas iespējams, – būtu jāpaziņo muitas dienestiem, lai pirms kontroles varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (18) 47. pantu. Ir svarīgi nodrošināt, ka gadījumos, kad kompetentās iestādes ir konstatējušas šīs regulas pārkāpumus, tiek informētas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par sodu uzlikšanas pārraudzību, lai tās vajadzības gadījumā varētu uzlikt pienācīgu sodu.

(48)

Trauksmes cēlēji var vērst dalībvalstu kompetento iestāžu uzmanību uz informāciju, kas var palīdzēt minētajām kompetentajām iestādēm konstatēt šīs regulas pārkāpumus un dot tām iespēju piemērot sodus. Būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti pienācīgi pasākumi, lai trauksmes cēlēji varētu informēt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai efektīvi aizsargātu trauksmes cēlējus no atriebības. Šajā nolūkā būtu jāparedz, ka attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (19).

(49)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai – tostarp fiziskām un juridiskām personām – ir iespējas vērsties tiesā, un tādējādi jāpilda pienākumi, kuriem dalībvalstis ir piekritušas saskaņā ar 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (20) (“Orhūsas konvencija”).

(50)

Komisijai būtu jāizveido tā dēvētais Apspriežu forums. Apspriežu forumam būtu jānodrošina dalībvalstu pārstāvju un attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp vides organizāciju, veselības aprūpes speciālistu un pacientu apvienību pārstāvju, kā arī ražotāju, operatoru un sertificēto personu pārstāvju, līdzsvarota līdzdalība. Attiecīgā gadījumā Apspriežu forumā būtu jāiesaista Eiropas Zāļu aģentūra.

(51)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību, Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamība ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, būtu jāatspoguļo Direktīvā (ES) 2019/1937. Tāpēc Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums būtu attiecīgi jāgroza. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka minētais grozījums ir atspoguļots tajos transponēšanas pasākumos, ko pieņem saskaņā ar minēto direktīvu, lai gan ne grozījums, ne valsts transponēšanas pasākumu pielāgošana nav nosacījums Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamībai attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem.

(52)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz:

pierādījumiem, kas sniedzami par tā trifluormetāna iznīcināšanu vai atgūšanu, kas kā blakusprodukts radies citu fluorēto vielu ražošanā,

prasībām noplūžu pārbaužu veikšanai,

uzskaites formātu, izveidi un uzskaites dokumentācijas glabāšanu,

minimālajām prasībām, ko piemēro sertifikācijas programmām un apmācības apliecībām; un sertifikācijas un apmācības programmu paziņošanas formātu,

prasībām attiecībā uz tādu elementu iekļaušanu, kas ir būtiski saistošiem pasākumiem un būtu jāiekļauj atbilstības deklarācijā, kura apliecina, ka atkārtoti uzpildāmas tvertnes var nodot atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai,

ierobežota laika atbrīvojumiem attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kuriem piemēro aizliegumu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā elektriskās komutācijas aparatūru,

etiķešu formātu,

ierobežota laika atbrīvojumiem no apkopes vai apkalpes aizliegumiem attiecībā uz HFC ar noteiktām GSP vērtībām lietojumu dzesēšanas iekārtās, gaisa kondicionēšanas iekārtās un siltumsūkņos,

HFC ražotāju ražošanas tiesību noteikšanu,

atsauces vērtību noteikšanu ražotājiem un importētājiem HFC laišanai tirgū,

detalizētu kārtību maksājamās summas samaksai,

detalizētu kārtību, kā deklarē iepriekš uzpildīta aprīkojuma atbilstību un to verificē un kā akreditē verificētājus,

F gāzu portāla netraucētu darbību un saderību ar ES vienloga vidi muitas jomā,

atbrīvojumiem no eksporta aizliegumiem attiecībā uz konkrētiem produktiem un aprīkojumu,

atļauju tirdzniecībai ar struktūrām, uz ko Protokols neattiecas, un

verifikācijas un ziņošanas kārtību un revidentu akreditāciju, kā arī formātu ziņojumu iesniegšanai.

Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(53)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz:

to produktu un aprīkojuma saraksta izveidi, no kuriem ir tehniski un ekonomiski iespējams atgūt fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai tās iznīcināt, un izmantojamās tehnoloģijas specifikāciju,

marķēšanas prasībām, kas izklāstītas 12. panta 4. līdz 14. punktā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā komerciālo vai tehnoloģisko attīstību,

izslēgšanu no HFC kvotu prasībām saskaņā ar Protokola pušu lēmumiem,

summām, kas maksājamas par kvotu iedalīšanu un mehānismu atlikušo kvotu iedalīšanai, lai kompensētu inflāciju,

VII pielikumu, lai papildus VII pielikumā noteiktajām kvotām varētu laist tirgū I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noteiktu daudzumu,

kritērijiem, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāņem vērā pārbaužu veikšanā,

prasībām, kuru izpilde jāpārbauda, to vielu, produktu un aprīkojuma monitoringam, kuriem piemēro pagaidu glabāšanas vai muitas procedūru,

tirgū laisto fluorēto siltumnīcefekta gāzu izsekošanas metodiku,

noteikumiem, kas piemērojami to produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā un eksportam, kurus importē no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas vai eksportē uz to,

sarakstā iekļauto gāzu globālās sasilšanas potenciāla atjaunināšanu un

I, II un III pielikumā paredzēto gāzu sarakstu, ja saskaņā ar Protokolu izveidotas novērtēšanas grupas vai kāda cita tikpat autoritatīva struktūra konstatē, ka šīs gāzes būtiski ietekmē klimatu, un ja šādas gāzes tiek eksportētas, importētas, ražotas vai laistas tirgū lielos daudzumos.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (22). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Personu aizsardzību saistībā ar dalībvalstu īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (23), un personu aizsardzību saistībā ar Komisijas īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (24), jo īpaši attiecībā uz prasībām par datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no Komisijas uz dalībvalstīm, datu apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par saviem personas datiem, tiem piekļūt un tos labot.

(55)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 23. maijā sniedza oficiālus komentārus.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nepieļaut fluorēto siltumnīcefekta gāzu papildu emisijas un tādējādi palīdzēt sasniegt Savienības nospraustos klimata mērķus, kā arī nodrošināt Protokola ievērošanu ar daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem saistītu pienākumu kontekstā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet konkrētās vides problēmas pārrobežu rakstura un šīs regulas ietekmes uz Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(57)

Ir jāveic vairāki grozījumi Regulā (ES) Nr. 517/2014. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā:

a)

paredz noteikumus par fluorēto siltumnīcefekta gāzu lokalizāciju, izmantošanu, atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu un par saistītiem palīgpasākumiem, tādiem kā sertifikācija un apmācība, kas ietver to, kā droši apieties ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un alternatīvām vielām, kuras nav fluorētas;

b)

paredz nosacījumus fluorēto siltumnīcefekta gāzu un specifisku produktu un aprīkojuma, kurš satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ražošanai, importam, eksportam, laišanai tirgū, pēcākai piegādei un izmantošanai;

c)

paredz nosacījumus par fluorēto siltumnīcefekta gāzu specifiskiem lietojumiem;

d)

nosaka kvantitatīvus ierobežojumus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū;

e)

paredz noteikumus par ziņošanu.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)

regulas I, II un III pielikumā uzskaitītām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm gan atsevišķi, gan maisījumos; un

b)

produktiem un aprīkojumam, un to daļām, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“globālās sasilšanas potenciāls” jeb “GSP” ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (CO2) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas – ja vien nav norādīts citādi – aprēķināts kā viena siltumnīcefekta gāzes kilograma globālās sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu CO2 kilogramu, kā izklāstīts I, II, III un VI pielikumā, vai – maisījumu gadījumā – aprēķināts saskaņā ar VI pielikumu;

2)

“maisījums” ir viela, kas sastāv no divām vai vairākām vielām, no kurām vismaz viena ir I, II vai III pielikumā uzskaitītā viela;

3)

“tonna CO2 ekvivalenta” ir siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas izteikts kā siltumnīcefekta gāzu masas (tonnās) un to globālās sasilšanas potenciāla reizinājums;

4)

“daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži ” jeb “HFC” ir I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās vielas vai maisījumi, kas satur kādu no minētajām vielām;

5)

“operators” ir uzņēmums, kas faktiski kontrolē to, kā tehniski darbojas produkti, aprīkojums vai objekti, uz kuriem attiecas šī regula, vai ir šādu produktu, aprīkojuma vai objektu īpašnieks, kuru dalībvalsts izraudzījusies kā atbildīgo par operatora pienākumu izpildi noteiktos gadījumos;

6)

“laišana tirgū” ir pašu lietojumam saražotu vielu, produktu vai aprīkojuma laišana brīvā apgrozībā Savienībā ar muitas atļauju vai pirmreizēja piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, vai šādu vielu, produktu vai aprīkojuma izmantošana;

7)

“imports” ir vielu, produktu un aprīkojuma ievešana Savienības muitas teritorijā, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām (“Protokols”), un tas ietver arī pagaidu glabāšanu un muitas procedūras, kas minētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. un 210. pantā;

8)

“eksports” ir vielu, produktu un aprīkojuma izvešana no Savienības muitas teritorijas, ciktāl uz šo teritoriju attiecas ratificētais Protokols;

9)

“hermētiski noslēgts aprīkojums” ir aprīkojums, kuram visas sastāvdaļas, kas satur fluorētu siltumnīcefekta gāzi, ražošanas procesā ražotnē ir cieši aizdarītas, tās metinot, cietlodējot vai veidojot līdzīgu pastāvīgu savienojumu, kas var ietvert segtus vārstus vai segtas pieslēgvietas, kas ļauj veikt pienācīgu apkopi vai likvidēšanu, un kuram savienojumiem hermetizētā sistēmā pārbaudītā noplūdes vērtība zem spiediena, kas ir vismaz ceturtā daļa no maksimāli pieļaujamā spiediena, ir mazāka par 3 gramiem gadā;

10)

“tvertne” ir trauks, kas galvenokārt paredzēts fluorētu siltumnīcefekta gāzu transportēšanai vai glabāšanai;

11)

“atgūšana” ir fluorētu siltumnīcefekta gāzu savākšana no tvertnēm, produktiem un aprīkojuma apkopes vai apkalpes laikā vai pirms tvertņu, produktu vai aprīkojuma likvidēšanas, kā arī šo gāzu uzglabāšana;

12)

“reciklēšana” ir atgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vielas atkalizmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa, kas ietver filtrēšanu un žāvēšanu;

13)

“pārgūšana” ir atgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes atkalpārstrāde, lai panāktu, ka tā darbojas līdzvērtīgi nelietotai vielai, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu, un ka tas notiek atļautos pārgūšanas objektos, kuros ir pienācīgs aprīkojums un ir ieviestas attiecīgas procedūras, lai šādas gāzes varētu atgūt, un kuros var izvērtēt un apliecināt vajadzīgo kvalitātes līmeni;

14)

“iznīcināšana” ir process, kurā fluorēto siltumnīcefekta gāzi neatgriezeniski vai pēc iespējas pilnīgāk pārveido vai noārda, tai kļūstot par vienu vai vairākām stabilām vielām, kas nav ozona slāni noārdošas vielas;

15)

“dezekspluatācija” fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturoša produkta vai aprīkojuma neatgriezeniska izņemšana no ekspluatācijas vai lietošanas, ieskaitot objekta galīgo slēgšanu;

16)

“remonts” ir tādu produktu vai aprīkojuma atjaunošana, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, ietverot sastāvdaļas, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt šādas gāzes, un kuri ir bojāti vai ar noplūdi;

17)

“uzstādīšana” ir divu vai vairāku aprīkojuma vai kontūru detaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes, savienošanas process, kura mērķis ir samontēt sistēmu tās turpmākās ekspluatācijas vietā, savienojot sistēmas gāzes cauruļvadus, lai izveidotu noslēgtu kontūru, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā sistēma pēc montāžas būs jāuzpilda vai ne;

18)

“apkope vai apkalpe” ir visas darbības, izņemot atgūšanu saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un noplūžu pārbaudes saskaņā ar 4. pantu un 10. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, kuru gaitā tiek atvērti kontūri vai citas apakšdaļas, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētās siltumnīcefekta gāzes, fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek iepildītas sistēmā, tiek dezekspluatēta viena vai vairākas kontūra vai aprīkojuma detaļas, tiek atkalsamontēta viena vai vairākas kontūra vai aprīkojuma detaļas, kā arī tiek novērstas noplūdes, vai kuru gaitā tiek uzpildīta fluorētā siltumnīcefekta gāze;

19)

“nelietota viela” ir viela, kas iepriekš nav lietota;

20)

“stacionārs” ir tāds, kas darbības laikā parasti netiek pārvietots, un aptver telpu gaisa kondicionēšanas aprīkojumu, kas ir pārvietojams starp telpām;

21)

“mobils” ir tāds, kas darbības laikā parasti tiek pārvietots;

22)

“vienkomponenta putas” ir putu sastāvs, kas kā neizreaģējis vai daļēji izreaģējis šķidrums ir uzpildīts vienā aerosola izsmidzinātājā un kas pēc izsmidzināšanas izplešas un sacietē;

23)

“kravas refrižeratorautomobilis” ir mehāniskais transportlīdzeklis, kura masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kurš ir konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai un ir aprīkots ar dzesēšanas bloku;

24)

“refrižeratorpiekabe” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts un ražots tā, lai to varētu vilkt autotransporta līdzeklis vai traktors, un kas galvenokārt paredzēts preču pārvadāšanai un ir aprīkots ar dzesēšanas bloku;

25)

“vieglais refrižeratorautomobilis” ir mehāniskais transportlīdzeklis, kura masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai un ir aprīkots ar dzesēšanas bloku;

26)

“noplūdes atklāšanas sistēma” ir kalibrēta mehāniska, elektriska vai elektroniska ierīce, ar ko var konstatēt fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi un kas, šādu noplūdi atklājusi, par to paziņo operatoram;

27)

“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic kādu no šajā regulā minētajām darbībām;

28)

“ievadresurss” ir jebkura fluorētā siltumnīcefekta gāze, kura uzskaitīta I vai II pielikumā un kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

29)

“komerciāls lietojums” ir lietojums produktu glabāšanai, izvietošanai vitrīnā vai izsniegšanai, pārdošanai galalietotājiem, mazumtirdzniecībā un ēdināšanas pakalpojumos;

30)

“ugunsdzēsības aprīkojums” ir aprīkojums un sistēmas, ko izmanto ugunsdrošības vai ugunsdzēsības vajadzībām, un tie cita starpā ir ugunsdzēsības aparāti;

31)

“organiskais Renkina cikls” ir cikls, kuru veido kondensējamas vielas un kurā siltumenerģija no siltumavota tiek pārveidota enerģijā, lai ražotu elektroenerģiju vai mehānisko enerģiju;

32)

“militārais aprīkojums” ir ieroči, munīcija un materiāli, kas paredzēti tieši militāriem nolūkiem un kas vajadzīgi dalībvalstu drošībai būtisku interešu aizsardzībai;

33)

“elektriskā komutācijas aparatūra” ir komutācijas ierīces, ko paredzēts izmantot saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un pārveidošanu, šādu ierīču kombinācija ar attiecīgu vadības, mērīšanas, aizsardzības un regulēšanas aprīkojumu, kā arī šādu ierīču un aprīkojuma komplekti ar attiecīgiem starpsavienojumiem, piederumiem, apvalkiem un balsta konstrukcijām;

34)

“kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas” ir sistēmas, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem kompresoriem, kuri tiek ekspluatēti paralēli un kuri ir savienoti ar vienu vai vairākiem kopīgiem kondensatoriem un vairākām dzesēšanas ierīcēm, piemēram, vitrīnām, dzesēšanas kamerām un saldētājkamerām vai atdzesētām noliktavas telpām;

35)

“kaskādes sistēmu primārais dzesēšanas kontūrs” ir primārais kontūrs netiešās vidējas temperatūras sistēmās, kurās divu vai vairāku atsevišķu dzesēšanas kontūru kombinācija ir savienota virknē tādā veidā, lai vidējās temperatūras uzturēšanai primārais kontūrs absorbētu kondensatora siltumu no sekundārā kontūra;

36)

“lietojums” attiecībā uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ir to izmantošana produktu un aprīkojuma ražošanā, apkopē vai apkalpē, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citās šajā regulā minētajās darbībās un procesos;

37)

“iedibināts Savienībā” attiecībā uz fizisku personu nozīmē, ka minētās personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Savienībā, un attiecībā uz juridisku personu – ka minētās personas pastāvīgā darījumdarbības vieta, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 32. punktā, ir Savienībā;

38)

“autonoms” ir rūpnīcā ražota, gatava sistēma, kas ir piemērotā ietvarā vai korpusā, izgatavota un transportēta neizjaukta vai divās vai vairākās daļās, var būt aprīkota ar izolējošiem vārstiem un kam gāzi saturošas sastāvdaļas uz vietas netiek pieslēgtas;

39)

“dalīta sistēma” ir sistēma, kas sastāv no vairākiem dzesēšanas cauruļu blokiem, kuri veido atsevišķu, bet savstarpēji savienotu bloku, un kurai izmantošanas vietā ir jāuzstāda un jāpieslēdz dzesēšanas kontūra komponenti;

40)

“gaisa kondicionēšana” ir process, kurā gaiss tiek apstrādāts atbilstoši kondicionētas telpas prasībām, kontrolējot gaisa temperatūru, mitrumu, tīrību vai izkliedi;

41)

“siltumsūknis” ir aprīkojuma vienība, ar kuru apkārtējās vides siltumu vai atlikumsiltumu no gaisa, ūdens vai zemes avotiem var izmantot, lai nodrošinātu siltumapgādi vai aukstumapgādi, un kura pamatā ir viens vai vairāki komponenti, kas veido slēgtu dzesēšanas kontūru, kurā cirkulē aukstumaģents, lai iegūtu un izvadītu siltumu;

42)

“drošības prasības” ir prasības, ar ko nosaka, kā droši izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes un dabiskus aukstumaģentus vai produktus un aprīkojumu, kuri tos satur vai kuru darbība no tiem ir atkarīga, un tās ir arī prasības, kas dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai to alternatīvas – arī tad, ja tās ir produkta vai aprīkojuma sastāvā, – konkrētā paredzētās lietošanas vietā izmantot aizliedz, ņemot vērā attiecīgās vietas un lietošanas veida specifiku, kā tas izklāstīts:

a)

Savienības vai valsts tiesību aktos; vai

b)

juridiski nesaistošos aktos, ko veido tehniskā dokumentācija vai standarti, kuri jāpiemēro, lai konkrētajā vietā nodrošinātu drošību, ja vien tie ir saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem;

43)

“dzesēšana” ir produkta, vielas, sistēmas vai cita elementa temperatūras uzturēšana vai pazemināšana;

44)

“dzesinātājs” ir vienota sistēma, kas galvenokārt darbojas, lai dzesētu siltumpārneses fluīdu (piemēram, ūdeni, glikolu, sālsūdeni vai CO2) dzesēšanas, apstrādes, saglabāšanas vai komforta vajadzībām;

45)

“putuplasta plāksne” ir izstrādājums ar vairākiem slāņiem, kurš satur putuplastu un cietu materiālu, piemēram, koksni vai metālu, kas piestiprināts no vienas vai abām pusēm;

46)

“laminēta plāksne” ir putuplasta plāksne, kas pārklāta ar plānu elastīga materiāla, piemēram, plastmasas, kārtu.

II NODAĻA

Lokalizācija

4. pants

Emisiju novēršana

1.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes tīša izlaišana atmosfērā ir aizliegta, ja vien izlaišana nav tehniski nepieciešama paredzētajam izmantošanas veidam.

Ja tīša izlaišana ir tehniski nepieciešama paredzētajam izmantošanas veidam, operatori, kas strādā ar aprīkojumu, kurš satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, vai kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, veic visus tehniski un ekonomiski īstenojamus pasākumus, lai – ciktāl tas iespējams – nepieļautu šādu gāzu izlaišanu atmosfērā, cita starpā nodrošinot emitēto gāzu atkārtotu uztveršanu.

2.   Ja tā ir fumigācija ar sulfurilfluorīdu, operatori dokumentē izmantotos uztveršanas un savākšanas pasākumus vai norāda konkrētus iemeslus, kuru dēļ uztveršanas un savākšanas pasākumus tehniski vai ekonomiski nav iespējams īstenot. Pamatojošo dokumentāciju operatori glabā 5 gadus, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Tāda aprīkojuma operatori un ražotāji, kurš satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, vai operatori, kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kā arī uzņēmumi, kuriem pieder šāds aprīkojums, to transportēšanas vai glabāšanas laikā veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu šādu gāzu netīšu izlaišanu. Tie veic visus tehniski un ekonomiski īstenojamus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu gāzu noplūdi.

4.   Ražojot, glabājot un transportējot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kā arī tās pārvietojot no vienas tvertnes vai sistēmas uz citu sistēmu, aprīkojumu vai objektu, attiecīgais uzņēmums veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai – ciktāl tas ir maksimāli iespējams – ierobežotu fluorēto siltumnīcefekta gāzu izlaišanu. Šo punktu piemēro arī fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas tiek saražotas kā blakusprodukti.

5.   Ja ir konstatēta fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūde, aprīkojuma operatori un ražotāji, kā arī operatori, kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, un uzņēmumi, kuru valdījumā ir šāds aprīkojums tā transportēšanas vai glabāšanas laikā, nevilcinoties nodrošina attiecīgā aprīkojuma remontu vai remontu objektā, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

Ja aprīkojumam ir jāveic noplūžu pārbaudes saskaņā ar 5. panta 1. punktu un ir novērsta noplūde no aprīkojuma, aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumu ne ātrāk kā pēc 24 stundu darbības perioda beigām, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda saskaņā ar 10. pantu sertificēta fiziska persona, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs. Mobilam aprīkojumam, kas uzskaitīts 5. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, noplūžu pārbaudi var veikt uzreiz pēc remonta.

6.   Neskarot 11. panta 1. punkta pirmo daļu, fluorētas siltumnīcefekta gāzes tirgū laist ir aizliegts, ja vien ražotāji vai importētāji tirgū laišanas brīdī neiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumus, ka viss trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošanas procesā, tostarp tad, kad tiek ražoti minēto gāzu ražošanas ievadresursi, ir iznīcināts vai atgūts turpmākai lietošanai, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Lai sniegtu pierādījumus, ražotāji un importētāji sagatavo atbilstības deklarāciju, tai pievienojot šādu pamatojošu dokumentāciju:

a)

kurā noteikts, kādas izcelsmes ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas laižamas tirgū;

b)

kurā norādīts konkrēts ražošanas objekts, kur iegūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas ir laižamas tirgū, un norādīts arī konkrēts ražošanas objekts prekursoru vielām, kuru iegūšana ir saistīta ar hlordifluormetāna (R-22) veidošanos ražošanas procesā, kas vajadzīgs tirgū laižamu fluorēto siltumnīcefekta gāzu ražošanai;

c)

kura apliecina, ka konkrētajā objektā ir pieejama un darbojas emisiju samazināšanas tehnoloģija, kas līdzvērtīga ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) apstiprinātai bāzes metodikai AM0001 attiecībā uz trifluormetāna atkritumu plūsmu sadedzināšanu, vai kura apliecina, ka ir uztveršanas un iznīcināšanas metodika, kas nodrošina trifluormetāna emisiju iznīcināšanu saskaņā ar Protokolā noteiktajām prasībām;

d)

kurā norādīta cita papildu informācija, kas ļauj vieglāk izsekot fluorēto siltumnīcefekta gāzi pirms importēšanas.

Atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju ražotāji un importētāji glabā vismaz 5 gadus no laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara minētos dokumentus pieejamus attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt detalizētu kārtību saistībā ar šā punkta otrajā daļā minēto atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

7.   Fiziskas personas, kas veic 10. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības, ir sertificētas saskaņā ar 10. pantu un īsteno piesardzības pasākumus, lai nepieļautu I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi un arī šādu III pielikumā uzskaitīto gāzu noplūdi, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek izmantotas elektriskā komutācijas aparatūrā.

Juridiskas personas, kas veic 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma uzstādīšanu, apkopi vai apkalpi, remontu vai dezekspluatāciju, ir sertificēti saskaņā ar 10. pantu un īsteno piesardzības pasākumus, lai nepieļautu I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Fiziskas personas, kas veic apkopi vai apkalpi un remontu gaisa kondicionēšanas aprīkojumam, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, mehāniskajos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (25), un šīs regulas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajam mobilajam aprīkojumam, ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

5. pants

Noplūžu pārbaudes

1.   Tāda aprīkojuma operatori un ražotāji, kurš satur 5 vai vairāk tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai 1 vai vairākus kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, kas nav putu sastāvā, nodrošina, ka tiek pārbaudīts, vai no aprīkojuma nav noplūžu.

Hermētiski noslēgtam aprīkojumam noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tas ir marķēts kā hermētiski noslēgts aprīkojums un ja tas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

a)

tas satur mazāk kā 10 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta; vai

b)

tas satur mazāk kā 2 kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, hermētiski noslēgtam aprīkojumam, kas uzstādīts dzīvojamās ēkās, noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tas satur mazāk kā 3 kilogramus fluorētu siltumnīcefekta gāzu un ir marķēts kā hermētiski noslēgts.

Elektriskai komutācijas aparatūrai noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tā atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

a)

tās testētais noplūdes rādītājs ir mazāks par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajās specifikācijās un attiecīgi uz marķējuma;

b)

tā ir aprīkota ar spiediena vai blīvuma mērīšanas ierīci, kurai darbojoties ir aktīva automātiska brīdināšanas sistēma;

c)

tā satur mazāk par 6 kilogramiem I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro operatoriem un ražotājiem, kas strādā ar šādu stacionāru aprīkojumu, kurš satur I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes:

a)

dzesēšanas aprīkojums;

b)

gaisa kondicionēšanas aprīkojums;

c)

siltumsūkņi;

d)

ugunsdrošības aprīkojums;

e)

organiskie Renkina cikli;

f)

elektriskā komutācijas aparatūra.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro operatoriem un ražotājiem, kas strādā ar šādu mobilu aprīkojumu, kurš satur I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes:

a)

kravas refrižeratorautomobiļu un refrižeratorpiekabju dzesēšanas bloki;

b)

vieglo refrižeratorautomobiļu, konteineru, tostarp refrižeratorkuģu, un vilcienu vagonu dzesēšanas bloki;

c)

gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi lielas noslodzes transportlīdzekļos, furgonos, autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vienībās, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā un būvdarbos, vilcienos, metro sastāvos, tramvajos un gaisa kuģos.

Šā panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto aprīkojumu pārbauda fiziskas personas, kuras ir sertificētas saskaņā ar 10. pantu.

4.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto mobilo aprīkojumu pārbauda fiziskas personas, kuras ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Šā panta 1. un 6. punktu līdz 2027. gada 12. martam nepiemēro operatoriem, kas strādā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētu mobilo aprīkojumu.

6.   Šā panta 1. punktā minētās noplūžu pārbaudes veic ar šādiem starplaikiem:

a)

aprīkojumam, kas satur mazāk kā 50 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai mazāk kā 10 kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu – vismaz reizi 12 mēnešos vai, ja šādā aprīkojumā ir uzstādīta noplūdes atklāšanas sistēma, vismaz reizi 24 mēnešos;

b)

aprīkojumam, kas satur vismaz 50 tonnas, bet mazāk kā 500 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai vismaz 10 kilogramus, bet mazāk kā 100 kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu – vismaz reizi 6 mēnešos vai, ja šādā aprīkojumā ir uzstādīta noplūdes atklāšanas sistēma, vismaz reizi 12 mēnešos;

c)

aprīkojumam, kas satur vismaz 500 tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai vismaz 100 kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu – vismaz reizi 3 mēnešos vai, ja šādā aprīkojumā ir uzstādīta noplūdes atklāšanas sistēma, vismaz reizi 6 mēnešos.

7.   Pienākumi, kas 1. punktā izklāstīti attiecībā uz 2. punkta d) apakšpunktā minēto ugunsdzēsības aprīkojumu, ir uzskatāmi par izpildītiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pastāvošais inspicēšanas režīms atbilst ISO 14520 vai EN 15004 standartam; un

b)

ugunsdzēsības aprīkojums tiek pārbaudīts tik bieži, kā tas prasīts saskaņā ar 6. punktu.

Pienākumi, kas 1. punktā izklāstīti attiecībā uz mobilu gaisa kondicionēšanas aprīkojumu un siltumsūkņiem, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā, ir uzskatāmi par izpildītiem, ar noteikumu, ka mobilais gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi tiek regulāri pārbaudīti, cita starpā veicot arī noplūžu pārbaudes.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem var precizēt prasības attiecībā uz noplūžu pārbaudēm, kas saskaņā ar 1. punktu jāveic katram 2. un 3. punktā minētajam aprīkojuma veidam, un norādīt, kurās aprīkojuma sastāvdaļās, visticamāk, varētu rasties noplūdes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

6. pants

Noplūžu atklāšanas sistēmas

1.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, kurš satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vismaz 500 tonnu CO2 ekvivalenta daudzumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās gāzes vismaz 100 kilogramu daudzumā, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumam ir noplūžu atklāšanas sistēma, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par noplūdi.

2.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, kurš satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vismaz 500 tonnu CO2 ekvivalenta daudzumā un ir uzstādīts no 2017. gada 1. janvāra, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumam ir noplūžu atklāšanas sistēma, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par noplūdi.

3.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, uz kuru attiecas šā panta 1. vai 2. punkts, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

4.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, uz kuru attiecas šā panta 2. punkts, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 6 gados, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

7. pants

Uzskaite

1.   Tāda aprīkojuma operatori, uz kuru attiecas noplūžu pārbaudes prasība saskaņā ar 5. panta 1. punktu, par katru šādu aprīkojuma vienību ievieš un ved uzskaites dokumentāciju, kurā norāda šādu informāciju:

a)

aprīkojumā esošo gāzu daudzums un veids, attiecīgā gadījumā atsevišķi norādot, kāds daudzums uzstādot ir papildus iepildīts;

b)

gāzu daudzumi, kas papildus iepildīti apkopes vai apkalpes laikā vai noplūdes dēļ, norādot arī papildināšanas datumu;

c)

atgūto gāzu daudzums;

d)

ja gāzes ir papildinātas – minēto gāzu daudzums un veids un vai tās ir reciklētas vai pārgūtas gāzes, tostarp reciklēšanas vai pārgūšanas uzņēmuma nosaukums un adrese Savienībā un – attiecīgā gadījumā – sertifikāta numurs;

e)

tā uzņēmuma identifikācija, kas aprīkojumu uzstādījis, apkalpojis, uzturējis un attiecīgā gadījumā atguvis, remontējis, pārbaudījis pret noplūdēm vai dezekspluatējis, tostarp – attiecīgā gadījumā – tā sertifikāta numurs, un – ja par minēto darbību izpildi atbildīgais uzņēmums ir juridiska persona – norādot gan konkrēto uzņēmumu, gan juridisko personu, kas nodrošina darbību izpildi;

f)

datumi, kad veiktas pārbaudes saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un šo pārbaužu rezultāti, kā arī datumi, kad noplūdes ir novērstas, un attiecīgos rezultātus;

g)

ja aprīkojums dezekspluatēts – pasākumi, kas veikti, lai atgūtu un likvidētu gāzes.

2.   Ja vien 1. punktā minētā uzskaites dokumentācija netiek glabāta datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus noteikumus:

a)

panta 1. punktā minētie operatori ved minētajā punktā paredzēto uzskaiti vismaz 5 gadus;

b)

uzņēmumi, kas operatoru vajadzībām veic 1. punkta e) apakšpunktā minētās darbības, 1. punktā minētās uzskaites dokumentācijas kopijas saglabā vismaz 5 gadus.

Šā panta 1. punktā minēto uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Šīs regulas 11. panta 6. punkta izpildei uzņēmumi, kas piegādā I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izveido attiecīgās informācijas uzskaites dokumentāciju par minēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu pircējiem un iekļauj tajā šādus datus:

a)

katra pircēja sertifikāta numurs;

b)

attiecīgie iepirkto gāzu daudzumi.

Uzņēmumi, kas piegādā gāzes, glabā uzskaites dokumentāciju vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

4.   Šīs regulas 11. panta 7. punkta nolūkos uzņēmumi, kas pārdod hermētiski nenoslēgtu aprīkojumu, kurā iepildītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, uztur uzskaites dokumentāciju par pārdoto aprīkojumu un par sertificētajiem uzņēmumiem, kas veiks uzstādīšanu. Uzņēmumi, kas pārdod 11. panta 7. punktā minēto aprīkojumu, uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Uzņēmumi, kas ražo, tostarp kā blakusproduktu, laiž tirgū, piegādā vai saņem I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās vielas, uz kuru lietošanu 16. panta 2. punktā norādītajos veidos attiecas atbrīvojums, glabā uzskaites dokumentāciju, kas attiecīgā gadījumā satur vismaz šādu informāciju:

a)

vielas vai maisījuma, kas satur šādas vielas, nosaukums;

b)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā saražots, importēts, eksportēts, pārgūts vai iznīcināts;

c)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā piegādāts un saņemts, par katru piegādātāju vai saņēmēju atsevišķi;

d)

piegādātāju vai saņēmēju vārdi/nosaukumi un kontaktinformācija;

e)

daudzums, kas attiecīgajā kalendārajā gadā izmantots, konkrēti norādot faktisko izmantošanas veidu; un

f)

uzglabātais daudzums attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī un 31. decembrī.

Pirmajā daļā minēto uzskaites dokumentāciju uzņēmumi glabā vismaz 5 gadus pēc saražošanas, laišanas tirgū, piegādes vai saņemšanas un minēto uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai. Minētās kompetentās iestādes un Komisija nodrošina minētajā uzskaites dokumentācijā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

6.   Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt 1., 3., 4. un 5. punktā minētās uzskaites dokumentācijas formātu un precizēt, kā šāda dokumentācija būtu jāveido un jāglabā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Atgūšana un iznīcināšana

1.   Ja tas ir aprīkojums, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras nav putu sastāvā, tad operatori nodrošina, ka minētās gāzes tiek atgūtas un ka pēc aprīkojuma izņemšanas no ekspluatācijas tās tiek reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas.

Minēto vielu atgūšanu veic fiziskas personas, kas saņēmušas attiecīgos 10. pantā paredzētos sertifikātus.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro jebkura šāda stacionāra aprīkojuma operatoriem:

a)

saldēšanas, gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu dzesēšanas kontūri;

b)

aprīkojums, kas satur šķīdinātājus uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu bāzes;

c)

ugunsdzēsības aprīkojums;

d)

elektriskā komutācijas aparatūra.

3.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro šāda mobilā aprīkojuma operatoriem:

a)

kravas refrižeratorautomobiļu un refrižeratorpiekabju dzesēšanas bloku dzesēšanas kontūri;

b)

vieglo refrižeratorautomobiļu un konteineru, tostarp refrižeratorkuģu, un vilcienu vagonu dzesēšanas bloku dzesēšanas kontūri;

c)

dzesēšanas kontūri gaisa kondicionēšanas aprīkojumam un siltumsūkņiem lielas noslodzes transportlīdzekļos, furgonos, autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vienībās, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā un būvdarbos, vilcienos, metro sastāvos, tramvajos un gaisa kuģos.

4.   Lai fluorētas siltumnīcefekta gāzes atgūtu no gaisa kondicionēšanas aprīkojuma mehāniskajos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Direktīva 2006/40/EK, un no 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētā mobilā aprīkojuma, par pienācīgi kvalificētām ir uzskatāmas tikai tādas fiziskas personas, kas ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu operatoriem, kas strādā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētu mobilo aprīkojumu, piemēro no 2027. gada 12. marta.

6.   Atgūtās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, neizmanto aprīkojuma uzpildīšanai vai atkārtotai uzpildīšanai, ja vien gāze nav reciklēta vai pārgūta.

7.   Uzņēmums, kas izmanto tvertni ar fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, tieši pirms tās likvidēšanas gādā par to, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu atgūti, tādējādi nodrošinot to reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu.

8.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka renovācijas procesā atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad tiek noņemtas putuplasta plāksnes, kas satur putas ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, emisiju iespējamība ir samazināta līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar putām vai putās esošajām gāzēm strādā tā, ka ir nodrošināta minēto gāzu iznīcināšana. Minēto gāzu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

9.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka renovācijas procesā atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad no laminētām plāksnēm, kas uzstādītas dobumos vai iebūvētās struktūrās, tiek izņemtas putas, kas satur I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, emisiju iespējamība ir samazināta līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar putām vai putās esošajām gāzēm strādā tā, ka ir nodrošināta minēto gāzu iznīcināšana. Minēto gāzu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Ja tehniski nav iespējams īstenot pirmajā daļā minēto putu izņemšanu, ēkas īpašnieks vai būvuzņēmējs sagatavo dokumentāciju, kas apliecina, ka izņemšana konkrētajā gadījumā nav iespējama. Šādu dokumentāciju glabā 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

10.   Tādu produktu un aprīkojuma operatori, kas nav uzskaitīti 2., 3., 8. un 9. punktā un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, gādā par gāzu atgūšanu, izņemot, ja var konstatēt, ka tas nav tehniski iespējams vai ir saistīts ar nesamērīgām izmaksām. Operatori nodrošina, ka atgūšanu veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas, lai gāzes tiktu reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas, vai gādā par to iznīcināšanu bez iepriekšējas atgūšanas.

Šīs regulas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, veic tikai fiziskas personas, kas ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

11.   Šīs regulas I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, un produktus un aprīkojumu, kas satur šādas gāzes, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, ko apstiprinājušas Protokola puses.

Citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru iznīcināšanas tehnoloģija vēl nav apstiprināta, tiek iznīcinātas tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, kas atbilst Savienības un valstu tiesību aktiem par atkritumiem, un ja ir izpildītas papildu prasības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, izveidotu to produktu un aprīkojuma sarakstu, no kuriem I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana vai šādas gāzes saturošu produktu un aprīkojuma iznīcināšana bez minēto gāzu iepriekšējas atgūšanas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamo tehnoloģiju.

13.   Dalībvalstis veicina I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu.

9. pants

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas

Neskarot spēkā esošās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2027. gada 31. decembrim finansēšanas pienākumos, kuri attiecas uz Direktīvas 2012/19/ES 12. un 13. pantā minētiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, ietilpst arī pienākums finansēt šīs regulas I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu un to reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu no produktiem un aprīkojuma, kuri satur minētās gāzes, kuri ir elektriskas un elektroniskas iekārtas Direktīvas 2012/19/ES nozīmē un ir laistas tirgū no 2024. gada 11. marta.

Dalībvalstis informē Komisiju par veiktajām darbībām.

10. pants

Sertifikācija un apmācība

1.   Fiziskas personas ir sertificētas veikt šādas darbības, kas saistītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 4. panta 7. punkta, 5. panta 1. punkta un 8. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz tajos minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai kas saistītas ar attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem:

a)

šīs regulas 5. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma uzstādīšana, apkope vai apkalpe, remonts vai dezekspluatācija;

b)

noplūžu pārbaudes 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam aprīkojumam;

c)

atgūšana no 8. panta 2. punkta un 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma.

Fiziskām personām ir vismaz apmācības apliecība, kura ļauj veikt šādas darbības, kas saistītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 4. panta 7. punkta, 5. panta 1. punkta un 8. panta 3. punkta nozīmē attiecībā uz tajos minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai kas saistītas ar attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem:

a)

apkope vai apkalpe, vai remonts gaisa kondicionēšanas aprīkojumam mehāniskajos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Direktīva 2006/40/EK, un fluorētu siltumnīcefekta gāzu atgūšana no šāda aprīkojuma;

b)

fluorētu siltumnīcefekta gāzu atgūšana no aprīkojuma, kas uzskaitīts 8. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā un 8. panta 10. punkta otrajā daļā;

c)

šīs regulas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma apkope vai apkalpe, remonts un noplūžu pārbaudes.

2.   Juridiskas personas ir sertificētas 4. panta 7. punkta nozīmē attiecībā uz tajā minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm veikt uzstādīšanu, apkopi vai apkalpi, remontu vai dezekspluatāciju 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajam aprīkojumam, kas saistīts ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem.

3.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp novērtēšanas procesus, un nodrošina, ka fiziskām personām, kuras veic 1. punktā minētās darbības, ir pieejama praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība. Dalībvalstis arī nodrošina, ka ir pieejamas apmācības programmas, kas ļauj saņemt apmācības apliecības saskaņā ar 1. punkta otro daļu.

4.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas 2. punktā minētajām juridiskajām personām.

5.   Šā panta 3. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)

piemērojamie noteikumi un tehniskie standarti;

b)

emisiju novēršana;

c)

regulas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana;

d)

droša apiešanās ar aprīkojumu atbilstoši sertifikātā norādītajam veidam un izmēriem;

e)

droša apiešanās ar aprīkojumu, kas satur uzliesmojošas vai toksiskas gāzes, kas darbojas zem augsta spiediena, vai kas rada citu relevantu risku;

f)

pasākumi, lai uzlabotu vai saglabātu aprīkojuma energoefektivitāti uzstādīšanas vai apkopes vai apkalpes procesā.

6.   Šā panta 3. punktā minētās sertifikācijas programmas un praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība attiecībā uz gaisa kuģiem ir atspoguļotas, atjauninot sertificēšanas specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, pieņemamus izpildes līdzekļus un norādījumu materiālu, ko sagatavojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu un 115. pantu.

7.   Šā panta 3. punktā minēto sertifikācijas programmu sertifikāti tiek izsniegti ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis minētajā punktā minēto novērtēšanas procesu.

8.   Līdz 2026. gada 12. martam Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minimālās prasības 3. un 4. punktā minētajām sertifikācijas programmām un apmācības apliecībām saistībā ar 1. punktā minētajām darbībām. Šādās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. punktā minēto aprīkojuma veidu konkrēti norāda nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādas darbības, kurām šādas iemaņas un zināšanas ir vajadzīgas, kā arī norāda sertifikāta vai apliecības izsniegšanas kārtību un nosacījumus par sertifikātu un apmācības apliecību savstarpēju atzīšanu. Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktiem šādas minimālās prasības var pielāgot. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

9.   Spēkā esošie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izsniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, paliek spēkā ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem tie sākotnēji ir izsniegti. Līdz 2027. gada 12. martam dalībvalstis nodrošina, ka sertificētām fiziskām personām vismaz reizi 7 gados ir jāpiedalās prasmju pilnveidošanas kursos vai jāiztur 3. punktā minētais novērtēšanas process. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas personas, kuras ir saņēmušas sertifikātu vai apmācības apliecību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, šādos prasmju pilnveidošanas kursos pirmo reizi piedalās vai šādu novērtēšanas procesu pirmo reizi iztur ne vēlāk kā 2029. gada 12. martā.

10.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā paziņo Komisijai savas sertifikācijas un apmācības programmas.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas saskaņā ar šo pantu ir izsniegtas citā dalībvalstī. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai iedibināšanas brīvību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 10. punktā minētā paziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

12.   Kādu no 1. vai 2. punktā minētajām darbībām uzņēmums citam uzņēmumam uztic tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka šim citam uzņēmumam ir nepieciešamie sertifikāti, lai veiktu attiecīgi 1. vai 2. punktā minētās darbības.

13.   Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem radītu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas sertifikācijas un apmācības, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šā punkta pirmo daļu, informē Komisiju. Komisija pēc tam informē pārējās dalībvalstis.

14.   Šis pants neliedz dalībvalstīm izveidot citas sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citu aprīkojumu un darbībām, kas nav minēti 1. punktā.

III NODAĻA

Lietošanas ierobežošana un kontrole

11. pants

Ierobežojumi attiecībā uz laišanu tirgū un pārdošanu

1.   No šīs regulas IV pielikumā norādītā datuma ir aizliegts laist tirgū minētajā pielikumā uzskaitītos produktus un aprīkojumu, arī to sastāvdaļas, izņemot militāro aprīkojumu, attiecīgā gadījumā diferencējot pēc tajos esošās gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ir atļauts laist tirgū produktu un aprīkojuma sastāvdaļas, kas vajadzīgas IV pielikumā uzskaitītā jau esoša aprīkojuma remontam un apkalpei, ar noteikumu, ka remonta vai apkalpes rezultātā:

a)

nepalielinās produkta vai aprīkojuma jauda;

b)

nepalielinās produkta vai aprīkojuma sastāvā esošas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzums; vai

c)

nemainās izmantotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veids, jo pretējā gadījumā palielinātos izmantotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciāls.

Produktus un aprīkojumu, tostarp to sastāvdaļas, kas nelikumīgi laisti tirgū pēc pirmajā daļā minētā datuma, pēcāk neizmanto, nepiegādā un nedara pieejamus citām personām Savienībā par maksu vai bez maksas, un neeksportē. Šādu produktu un aprīkojuma reeksports ir atļauts, ja neatbilstība šai regulai ir konstatēta, pirms preces ir laistas brīvā apgrozībā importēšanas nolūkā saskaņā ar 23. panta 12. punktā minētajiem pasākumiem. Šādus produktus un aprīkojumu drīkst glabāt vai transportēt tikai tādēļ, lai pēcāk iznīcinātu un lai pirms iznīcināšanas atgūtu gāzi atbilstīgi 8. pantam, kā arī lai tos reeksportētu.

Ir atļauts reeksportēt produktus un aprīkojumu, kuru gadījumā neatbilstība šai regulai ir konstatēta pirms laišanas brīvā apgrozībā. Šādos gadījumos 22. panta 3. punktu nepiemēro.

Vienu gadu pēc katra attiecīgā datuma, kas uzskaitīts IV pielikumā, produktus vai aprīkojumu, kuri likumīgi laisti tirgū pirms šā punkta pirmajā daļā norādītā datuma, par maksu vai bez maksas turpmāk piegādāt vai to pieejamību nodrošināt citai personai Savienībā ir atļauts tikai tad, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka produkts vai aprīkojums ir likumīgi laists tirgū pirms minētā datuma.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz aprīkojumu, kura gadījumā, ievērojot ar Direktīvu 2009/125/EK pieņemtās ekodizaina prasības, ir konstatēts, ka šāda aprīkojuma aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par līdzvērtīga attiecīgajām ekodizaina prasībām atbilstoša aprīkojuma emisijām.

3.   Papildus tirgū laišanas aizliegumiem, kas noteikti IV pielikuma 1. punktā, gan tukšas, gan pilnībā vai daļēji uzpildītas atkārtoti neuzpildāmas tvertnes, kas paredzētas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ir aizliegts importēt, pēcāk par maksu vai bez maksas piegādāt vai to pieejamību nodrošināt citai personai Savienībā, kā arī izmantot vai eksportēt. Šādas tvertnes drīkst glabāt vai transportēt, tikai lai tās pēcāk likvidētu. Šis punkts neattiecas uz tvertnēm fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanai laboratorijas vai analītiskām vajadzībām.

Pirmo daļu piemēro atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm, proti:

a)

tvertnēm, ko bez attiecīgas pielāgošanas atkārtoti uzpildīt nav iespējams; un

b)

tvertnēm, ko varētu atkārtoti uzpildīt, bet kas ir importētas vai laistas tirgū, nepiedāvājot iespēju tās nodot atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

4.   Uzņēmumi, kuri laiž tirgū atkārtoti uzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, uzrāda atbilstības deklarāciju ar pierādījumiem, kas apliecina, ka ir ieviesta saistoša kārtība, kādā minētās atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododama atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai, konkrēti norādot attiecīgos dalībniekus, to obligātos pienākumus un attiecīgo loģistikas kārtību. Šāda kārtība ir saistoša izplatītājiem, kas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm paredzētas uzpildāmas tvertnes piedāvā galalietotājam.

Šā punkta pirmajā daļā minētie uzņēmumi glabā atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no brīža, kad tirgū ir laistas atkārtoti uzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, un pēc pieprasījuma dara minēto deklarāciju pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai. Izplatītāji, kas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm paredzētas uzpildāmas tvertnes piedāvā galalietotājiem, pierādījumus par pirmajā daļā minētās saistošās kārtības ievērošanu glabā vismaz 5 gadus no piegādes galalietotājam un pēc pieprasījuma dara minētos pierādījumus pieejamus attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt prasības par šā punkta pirmajā daļā minētajai saistošajai kārtībai būtisku elementu iekļaušanu atbilstības deklarācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem ne vairāk kā uz 4 gadiem var piešķirt atbrīvojumu, atļaujot laist tirgū IV pielikumā uzskaitītos produktus un aprīkojumu – vai, atkāpjoties no 13. panta 9. punkta, sākt ekspluatēt jaunu vai paplašinātu elektrisko komutācijas aparatūru –, tostarp to sastāvdaļas, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja ir pierādīts, ka:

a)

konkrētam produktam vai aprīkojumam vai konkrētai produktu vai iekārtu kategorijai alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ; vai

b)

tehniski īstenojamu un drošu alternatīvu izmantošana būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

6.   Iegādāties I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, lai uzstādītu aprīkojumu, kurš satur minētās gāzes vai kura darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, veiktu šāda aprīkojuma apkopi vai apkalpi, vai remontu, kā minēts 5. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un uz ko attiecas 10. panta 1. punkta otrā daļa, ir atļauts tikai tām fiziskajām personām, kas ir saņēmušas 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto sertifikātu, vai uzņēmumiem, kuri nodarbina fiziskas personas, kas ir saņēmušas 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto sertifikātu vai 10. panta 1. punkta otrajā daļā prasīto apmācības apliecību. Pārdevēji šādas gāzes tieši vai netieši pārdod vai piedāvā pārdošanai tikai un vienīgi šajā punktā minētajiem uzņēmumiem.

Šis punkts neliedz uzņēmumiem, kas nav sertificēti, bet neveic šā punkta pirmajā daļā minētās darbības, saņemt, transportēt vai piegādāt I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

7.   Aprīkojumu, kas nav hermētiski noslēgts un ir uzpildīts ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, drīkst pārdot galalietotājam tikai tad, ja ir iesniegti pierādījumi, kuri apliecina, ka uzstādīšana jāveic saskaņā ar 10. pantu sertificētam uzņēmumam.

8.   Nefasētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes laist tirgū un pēcāk piegādāt ļauts tikai tiem uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā vai kas ir iecēluši vienīgo Savienībā iedibinātu pārstāvi, kurš uzņemas pilnu atbildību par šīs regulas prasību izpildi. Šāds vienīgais pārstāvis var būt pārstāvis, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantu.

12. pants

Marķējums un informācija par produktiem un aprīkojumu

1.   Turpmāk minētos produktus un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, laiž tirgū, vēlāk piegādā vai nodrošina to pieejamību citai personai tikai tad, ja tie ir marķēti kā:

a)

dzesēšanas aprīkojums;

b)

gaisa kondicionēšanas aprīkojums;

c)

siltumsūkņi;

d)

ugunsdzēsības aprīkojums;

e)

elektriskā komutācijas aparatūra;

f)

aerosola izsmidzinātāji, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, tostarp dozētie inhalatori;

g)

visas fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes;

h)

šķīdinātāji uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu bāzes; vai

i)

organiskie Renkina cikli.

2.   Produkti vai aprīkojums, uz ko attiecas 11. panta 5. punktā minētais atbrīvojums, kā arī produkti vai aprīkojums, kuri satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, uz ko attiecas 16. panta 4. punktā minētais atbrīvojums, ir attiecīgi marķēti, norādot konkrētu atbrīvojuma beigu termiņu, un marķējumā ir norādīts, ka minētos produktus vai aprīkojumu var izmantot tikai tam nolūkam, kādam ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minēto pantu.

3.   Šā panta 1. punktā prasītajā marķējumā ir norādīta šāda informācija:

a)

norāde uz to, ka produkts vai aprīkojums satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ka to darbība ir atkarīga no šādām gāzēm;

b)

attiecīgo fluorēto siltumnīcefekta gāzu nozarē pieņemtais apzīmējums vai – ja šāds apzīmējums nav pieejams – to ķīmiskais nosaukums;

c)

no 2017. gada 1. janvāra – svara un CO2 ekvivalenta izteiksmē norādīts produkta vai aprīkojuma sastāvā esošo fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums, kādam aprīkojums ir paredzēts, un attiecīgo gāzu globālās sasilšanas potenciāls.

Attiecīgā gadījumā marķējumā ir norādīta šāda informācija:

a)

ir atzīmēts, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir hermētiski noslēgtā aprīkojumā;

b)

ir atzīmēts, ka elektriskās komutācijas aparatūras testētais noplūdes rādītājs ir mazāks par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajās specifikācijās.

Ja produkti vai aprīkojums ir modernizēti un fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir mainītas, šādi produkti vai aprīkojums ir marķēti no jauna ar atjauninātu informāciju, kā norādīts šajā punktā.

4.   Šā panta 1. punktā prasītais marķējums ir skaidri salasāms un nav izdzēšams, un tas ir izvietots:

a)

vai nu blakus fluorētu siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai atgūšanai paredzētām pieslēgvietām; vai

b)

uz tās produkta vai aprīkojuma sastāvdaļas, kura satur fluorētu siltumnīcefekta gāzi.

Marķējums ir rakstīts tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā prece ir jālaiž tirgū, jāpiegādā vai jānodrošina tās pieejamība.

5.   Putas un iepriekš sajaukti polioli, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, tirgū netiek laisti, un netiek nodrošināta to pieejamība un tie netiek piegādāti, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes nav norādītas marķējumā ar nozarē pieņemtu apzīmējumu vai – ja šāds apzīmējums nav pieejams – ar to ķīmisko nosaukumu. Marķējumā ir skaidri norādīts, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes. Ja tās ir putuplasta plāksnes un laminētas plāksnes, minētā informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6.   Atkārtoti uzpildītas tvertnes, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, attiecīgā gadījumā ir marķētas no jauna ar atjauninātu informāciju, kā minēts 3. punkta pirmajā daļā.

7.   Tvertnes, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās pārgūtas vai reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ir marķētas ar norādi uz to, ka attiecīgā viela ir pārgūta vai reciklēta. Pārgūšanas gadījumā ir iekļauta informācija par partijas numuru un par pārgūšanas objekta nosaukumu un adresi Savienībā.

8.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas iznīcināšanas nolūkā, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs paredzēts tikai iznīcināšanai.

9.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas paredzētas tiešam eksportam, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs izmantojams tikai tiešam eksportam.

10.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejams vai piegādātas izmantošanai militārā aprīkojumā, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

11.   Tvertnes, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

12.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas kā ievadresurss, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai kā ievadresurss.

13.   Tvertnes, kas satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vaipiegādātas, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, ir marķētas ar norādi, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

14.   Ja tvertnes satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, 8. līdz 12. punktā minētajā marķējumā ir norāde “atbrīvots no kvotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/573”.

Ja šā punkta pirmajā daļā un 8. līdz 12. punktā minēto marķēšanas prasību nav, uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem attiecas kvotas prasības saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

15.   Šīs regulas IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punktā, 5. punkta c) apakšpunktā, 7. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 8. punkta b) līdz e) apakšpunktā, 9. punkta b) līdz f) apakšpunktā, 11. punkta c) apakšpunktā, 16. punktā, 17. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 19. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos produkti vai aprīkojums ir marķēti ar norādi uz to, ka tos izmanto tikai tad, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā gadījumā saskaņā ar drošības prasībām vai valstu drošības standartiem. Minētās prasības vai standartus norāda marķējumā. IV pielikuma 19. un 21. punktā minētajos gadījumos produkti vai aprīkojums ir marķēti ar norādi uz to, ka produkts vai aprīkojums ir izmantojams tikai tad, ja tas ir vajadzīgs marķējumā norādītai medicīniskai lietošanai.

16.   Šā panta 3. un 5. punktā minētā informācija ir iekļauta attiecīgo produktu un aprīkojuma lietošanas rokasgrāmatās.

Ja produkti un aprīkojums satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir vismaz 150, minētā informācija ir norādīta arī reklāmas aprakstos.

17.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 1. un 4. līdz 15. punktā minētā marķējuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

18.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu šā panta 4. līdz 15. punktā minētās marķēšanas prasības, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālo vai tehnikas attīstību.

13. pants

Izmantošanas kontrole

1.   SF6 izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta.

2.   SF6 izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3.   Tāda dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē, kura uzpildīšanas tilpums ir 40 vai vairāk tonnu CO2 ekvivalenta, ir aizliegts izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks. No 2025. gada 1. janvāra ir aizliegts jebkāda dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks.

Pirmajā daļā minētos aizliegumus nepiemēro militāram aprīkojumam vai aprīkojumam, kas paredzēts lietojumos produktu atdzesēšanai zem –50 °C.

Pirmajā daļā minētos aizliegumus līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

a)

pārgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka tvertnes, kuras satur minētās gāzes, ir marķētas saskaņā ar 12. panta 7. punktu;

b)

reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka tās ir atgūtas no šāda aprīkojuma; šādas reciklētas gāzes izmanto tikai uzņēmums, kas gāzes atguvis apkopes vai apkalpes darbu gaitā, vai uzņēmums, kura vajadzībām gāze atgūta apkopes vai apkalpes darbu gaitā.

Pirmajā daļā minētos aizliegumus nepiemēro dzesēšanas aprīkojumam, attiecībā uz kuru ir atļauts atbrīvojums saskaņā ar 11. panta 5. punktu.

4.   No 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2032. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

a)

pārgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka tvertnes, kas satur minētās gāzes, ir marķētas saskaņā ar 12. panta 7. punktu;

b)

reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, un kuras izmanto esoša kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka minētās gāzes ir atgūtas no šāda aprīkojuma; šādas reciklētas gāzes izmanto tikai uzņēmums, kas gāzes atguvis apkopes vai apkalpes darbu gaitā, vai uzņēmums, kura vajadzībām gāze atgūta apkopes vai apkalpes darbu gaitā.

5.   No 2032. gada 1. janvāra ir aizliegts stacionāra dzesēšanas aprīkojuma, izņemot dzesētājus, apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 750 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro militāram aprīkojumam vai aprīkojumam, kas paredzēts lietojumos produktu atdzesēšanai zem –50 °C, vai aprīkojumam, kuru paredzēts izmantot lietojumos kodolelektrostaciju dzesēšanai.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

a)

pārgūtas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 750 vai lielāks, un kuras izmanto esoša stacionāra dzesēšanas aprīkojuma – izņemot dzesētājus – apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka tvertnes, kas satur minētās gāzes, ir marķētas saskaņā ar 12. panta 7. punktu;

b)

reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 750 vai lielāks, un kuras izmanto esoša stacionāra dzesēšanas aprīkojuma – izņemot dzesētājus – apkopē vai apkalpē, ar noteikumu, ka šādas gāzes ir atgūtas no šāda aprīkojuma; šādas reciklētas gāzes izmanto tikai uzņēmums, kas gāzes atguvis apkopes vai apkalpes darbu gaitā, vai uzņēmums, kura vajadzībām gāze atgūta apkopes vai apkalpes darbu gaitā.

6.   Pēc argumentēta pieprasījuma saņemšanas no dalībvalsts kompetentās iestādes un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izvērtē, kāda ir pārgūtu un reciklētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu, uz kurām attiecas 4. un 5. punkts, pieejamība. Ja Komisijas izvērtējumā konstatē verificētu pārgūtas un reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes nepietiekamību, Komisija izņēmuma kārtā uz laiku līdz 4 gadiem, ar īstenošanas aktiem var atļaut 4. un 5. punktā minētos aizliegumus nepiemērot tiktāl, cik tas vajadzīgs konstatētās nepietiekamības novēršanai.

7.   No 2035. gada 1. janvāra ir aizliegts elektriskās komutācijas aparatūras apkopē vai apkalpē izmantot SF6, ja vien tās nav pārgūtas vai reciklētas gāzes, izņemot tad, ja ir pierādīts, ka pārgūtas vai reciklētas SF6:

a)

nav izmantojamas tehnisku iemeslu dēļ; vai

b)

nav pieejamas avārijas remonta situācijā.

Šādos gadījumos lietotājs pēc pieprasījuma sniedz pierādījumus un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai izklāsta izmantošanas pamatojumu.

Šo punktu nepiemēro militāram aprīkojumam.

8.   Desflurāna kā inhalējama anestēzijas līdzekļa izmantošana ir aizliegta no 2026. gada 1. janvāra, izņemot, ja šāda izmantošana ir stingri vajadzīga un medicīnisku apsvērumu dēļ nevar izmantot citu anestēzijas līdzekli. Veselības aprūpes iestāde glabā pierādījumus par medicīnisko pamatojumu un pēc pieprasījuma tos iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

9.   Turpmāk minēto elektriskās komutācijas aparatūru, kurā par izolējošo vai atslēgšanas vidi izmanto fluorētās siltumnīcefekt gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ir aizliegts laist ekspluatācijā atbilstīgi šādam grafikam:

a)

no 2026. gada 1. janvāra – vidēja sprieguma elektriskās komutācijas aparatūru, kura paredzēta primārajai un sekundārajai sadalei un spriegumam līdz 24 kV (ieskaitot);

b)

no 2030. gada 1. janvāra –vidēja sprieguma elektriskās komutācijas aparatūru, kura paredzēta primārajai un sekundārajai sadalei un spriegumam virs 24 kV un līdz 52 kV (ieskaitot);

c)

no 2028. gada 1. janvāra – augstsprieguma elektriskās komutācijas aparatūru, kura paredzēta spriegumam no 52 līdz 145 kV (ieskaitot) un īsslēguma strāvai līdz 50 kA (ieskaitot), un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir 1 vai lielāks;

d)

no 2032. gada 1. janvāra – augstsprieguma elektriskās komutācijas aparatūru, kura paredzēta spriegumam virs 145 kV (ieskaitot) vai īsslēguma strāvai virs 50 kA, un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir 1 vai lielāks.

10.   Ja Savienībā izmantotu elektriskās komutācijas aparatūru izņem no ekspluatācijas un pēc tam minēto elektriskās komutācijas aparatūru laiž ekspluatācijā citā Savienības vietā, to šā panta nolūkiem neuzskata par laišanu ekspluatācijā.

11.   Atkāpjoties no 9. punkta, elektriskās komutācijas aparatūru, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi vai kuras darbība ir atkarīga no šādas vides, un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1 000, ir atļauts laist ekspluatācijā, ja pēc iepirkuma procedūras, kurā izskatīti konkrētajai lietošanai nepieciešamā aprīkojuma tehniskie raksturlielumi, pastāv viena no šādām situācijām:

a)

pirmajos 2 gados pēc attiecīgajiem 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem datumiem no tādas elektriskās komutācijas aparatūras ražotāja, kuras izolējošajā vai atslēgšanas vidē neizmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes, nav saņemts neviens aprīkojuma piedāvājums vai piedāvājumi saņemti tikai no viena ražotāja;

b)

pirmajos 2 gados pēc attiecīgajiem 9. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem datumiem no tādas elektriskās komutācijas aparatūras ražotāja, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1, nav saņemts neviens aprīkojuma piedāvājums vai piedāvājumi saņemti tikai no viena ražotāja;

c)

pēc a) apakšpunktā minētā 2 gada laikposma no tādas elektriskās komutācijas aparatūras ražotāja, kurā izolējošajā vai atslēgšanas vidē neizmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes, nav saņemts neviens aprīkojuma piedāvājums; vai

d)

pēc b) apakšpunktā minētā 2 gada laikposma no tādas elektriskās komutācijas aparatūras ražotāja, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1, nav saņemts neviens aprīkojuma piedāvājums.

12.   Atkāpjoties no 11. punkta, elektriskās komutācijas aparatūru, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir 1 000 vai lielāks, ir atļauts laist ekspluatācijā, ja pēc iepirkuma procedūras, kurā izskatīti konkrētajai lietošanai nepieciešamā aprīkojuma tehniskie raksturlielumi, nav saņemts neviens tādas elektriskās komutācijas aparatūras piedāvājums, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1 000.

13.   Šā panta 9. punktu nepiemēro elektriskās komutācijas aparatūrai, attiecībā uz kuru atbilstīgi Direktīvā 2009/125/EK pieņemtajām ekodizaina prasībām ir konstatēts, ka šāda aprīkojuma aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas nekā līdzvērtīgam aprīkojumam, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām, un atbilstu 9. punktā noteiktajām globālās sasilšanas potenciāla robežvērtībām.

14.   Šā panta 9. punktu nepiemēro, ja operators var sniegt pierādījumus, ka elektriskās komutācijas aparatūra ir pasūtīta pirms 2024. gada 11. marta.

15.   Šā panta 9. punktu nepiemēro, ja ierīcēs, ar ko pagarina esošas elektriskās komutācijas aparatūras lietošanu, izmantotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir zemāks nekā esošajā elektriskās komutācijas aparatūrā izmantotajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, nav savietojamas ar esošo elektriskās komutācijas aparatūru, un šo ierīču izmantošanas dēļ būtu jānomaina visa esošā elektriskās komutācijas aparatūra.

16.   Ja piemēro 10., 11., 12., 13., 14. vai 15. punktos minēto atkāpi, operators atkāpi pamatojošo dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma to dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

17.   Operators paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja elektriskās komutācijas aparatūru laiž ekspluatācijā, piemērojot 11., 12., 14. vai 15. punktā minēto atkāpi.

18.   Esošas elektriskās komutācijas aparatūras remonta vai apkopes vajadzībām var uzstādīt aprīkojuma daļas, ja netiek lietota cita fluorētā siltumnīcefekta gāze un attiecīgi netiek palielināts lietotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciāls vai aprīkojumā esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes apjoms.

19.   Ir aizliegts laist ekspluatācijā jebkādu aprīkojumu vai lietot jebkādus produktus, kas uzskaitīti IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punktā, 5. punkta c) apakšpunktā, 7. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 8. punkta b) līdz e) apakšpunktā, 9. punkta b) līdz f) apakšpunktā, 11. punkta c) apakšpunktā, 17. punkta c) apakšpunktā un 19. punkta c) apakšpunktā, pēc minētajos punktos norādītā aizlieguma piemērošanas datuma, ja vien operators nevar sniegt pierādījumus, ka:

a)

attiecīgās drošības prasības konkrētajā objektā liedz uzstādīt aprīkojumu, kurā izmantoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāls būtu zemāks par attiecīgajā aizliegumā norādīto vērtību; vai

b)

aprīkojums laists tirgū pirms IV pielikumā noteiktā attiecīgā aizlieguma piemērošanas datuma.

20.   Operators šā panta 19. punktā minētos pierādījumus pamatojošo dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

IV NODAĻA

Ražošanas grafiks un tirgū laisto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzuma samazināšana

14. pants

Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošana

1.   Šā panta, 15. panta un V pielikuma nolūkiem daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu produkcija ir saražoto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, no kura atskaitīts daudzums, kas iznīcināts ar Protokola pušu apstiprinātu tehnoloģiju, un no kura atskaitīts daudzums, kas pilnībā izmantots par ievadresursu citu ķimikāliju ražošanā, bet kurā ieskaitīti daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži, kas radušies kā blakusprodukts, izņemot gadījumus, ja tie tiek uztverti vai ja ražotājs šo blakusproduktu iznīcina ražošanas procesā vai pēc tam, vai nodod citam uzņēmumam iznīcināšanai. Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošanas aprēķinos neieskaita pārgūto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumu.

2.   Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošana ir atļauta, ciktāl Komisija ir piešķīrusi ražotājiem ražošanas tiesības saskaņā ar šo pantu.

3.   Pirms 2025. gada 1. janvāra Komisija ar īstenošanas aktiem piešķir ražošanas tiesības, pamatojoties uz V pielikumu, ražotājiem, kas daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus ražojuši 2022. gadā, ņemot vērā datus, kas paziņoti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var grozīt 3. punktā minētos īstenošanas aktus, lai piešķirtu papildu ražošanas tiesības 3. punktā minētajiem ražotājiem vai citiem Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem, ja vien nav pārsniegti Protokolā noteiktie ražošanas ierobežojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Ja pirms 2025. gada 1. janvāra nestājas spēkā īstenošanas akts, ražotāji var turpināt daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošanu pat, ja ražošanas tiesības nav piešķirtas. Šādā laikposmā saražoto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumu aprēķina pēc ražošanas tiesību piešķiršanas saskaņā ar 3. punktā minēto īstenošanas aktu.

6.   Trīs gadus pēc 3. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un pēc tam reizi 3 gados Komisija pārskata un vajadzības gadījumā groza minētos īstenošanas aktus, ņemot vērā ražošanas tiesību izmaiņas atbilstīgi 15. pantam iepriekšējo 3 gadu laikā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

15. pants

Ražošanas tiesību nodošana un apstiprināšana rūpnieciskās racionalizācijas labad

1.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad dalībvalstī ražotāji var pilnībā vai daļēji nodot savas ražošanas tiesības jebkuram citam uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Protokola pušu aprēķinātie ražošanas apjomi. Nodošanu apstiprina Komisija un attiecīgās kompetentās iestādes un veic F gāzu portālā.

2.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad starp dalībvalstīm, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja attiecīgā ražotne, gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir pieejami saskaņā ar Protokolu aprēķināto apjomu pārpalikumi, Komisija F gāzu portālā var dot atļauju attiecīgajam ražotājam pārsniegt 14. panta 3. punktā minētās ražošanas tiesības par noteiktu apjomu, ievērojot Protokolā izklāstītos nosacījumus.

3.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad ar trešo valsti, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja ražotne, gan ar attiecīgās trešās valsts kompetento iestādi, Komisija var atļaut ražotājam ražošanas tiesības, kas minētas 14. pantā, kombinēt ar aprēķinātajiem ražošanas apjomiem, kas atļauti ražotājam trešā valstī saskaņā ar Protokolu un minētā ražotāja valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka abu ražotāju kombinētais ražošanas apjoms nenoved pie abu Protokola pušu aprēķināto ražošanas apjomu pārsnieguma un ka ir ievēroti visi attiecīgie valstu tiesību akti.

16. pants

Tirgū laisto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzuma samazināšana

1.   Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišana tirgū ir atļauta tikai tādā apmērā, kādā Komisija ražotājiem un importētājiem ir iedalījusi kvotas, kā noteikts 17. pantā.

Ražotāji un importētāji, kuri laiž tirgū daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus, nepārsniedz kvotas, kas tiem pieejamas tirgū laišanas brīdī.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, ko:

a)

importē Savienībā iznīcināšanai;

b)

ražotājs izmanto kā ievadresursu vai ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos izmantotu ievadresursu;

c)

ražotājs vai importētājs tieši piegādā uzņēmumiem, lai tie tos eksportētu ārpus Savienības, ja daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus nesatur produkti vai aprīkojums un ja tos pirms eksporta nedara pieejamus citām personām Savienībā;

d)

ražotājs vai importētājs piegādā tieši izmantošanai militārā aprīkojumā;

e)

ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu 2. punktu un izslēgtu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus no 1. punktā noteiktās kvotas prasības saskaņā ar Protokola pušu lēmumiem.

4.   Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, kā arī jebkādus Eiropas Zāļu aģentūras sniegtus datus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem uz laiku līdz 4 gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā noteiktās kvotu prasības nepiemērot daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām produktu vai aprīkojuma kategorijām, ja lūgumā ir pierādīts, ka:

a)

minētajiem konkrētajiem lietojumiem, produktiem vai aprīkojumam alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu vai sabiedrības veselības apdraudējumu dēļ; un

b)

pietiekamu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumu nevar nodrošināt bez nesamērīgām izmaksām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu emisijas, kas rodas ražošanā, uzskata par laistām tirgū gadā, kurā tās rodas.

6.   Šo pantu un 17., 20.–29. un 31. pantu piemēro arī daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem iepriekš sajauktos poliolos.

17. pants

Atsauces vērtību noteikšana un iedalītās kvotas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

1.   Līdz 2024. gada 31. oktobrim un pēc tam vismaz reizi 3 gados Komisija nosaka atsauces vērtības ražotājiem un importētājiem saskaņā ar VII pielikumu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū.

Komisija minētās atsauces vērtības visiem ražotājiem un importētājiem, kas laiduši tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus iepriekšējos 3 gados, nosaka ar īstenošanas aktu, kurā noteiktas atsauces vērtības visiem ražotājiem un importētājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

2.   Ražotājs vai importētājs var informēt Komisiju par šim pantam relevantas darījumdarbības daļas pastāvīgu pārņemšanu vai iegādi, kā rezultātā mainās importētāja vai ražotāja un tā tiesību pārņēmēja atsauces vērtības.

Šajā saistībā Komisija var pieprasīt attiecīgu dokumentāciju. Koriģētās atsauces vērtības dara pieejamas F gāzu portālā.

3.   Līdz 2024. gada 1. jūnijam un līdz 2027. gada 1. aprīlim, un pēc tam vismaz reizi 3 gados ražotāji un importētāji var F gāzu portālā iesniegt deklarāciju par kvotu saņemšanu no rezerves, kas minēta VIII pielikumā.

4.   Līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iedala kvotas katram ražotājam un importētājam daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū atbilstīgi VIII pielikumam. Ražotājiem un importētājiem kvotas izziņo F gāzu portālā.

5.   Par iedalītajām kvotām ir jāmaksā summa, kas ir vienāda ar trim euro par katru iedalāmās kvotas CO2 ekvivalenta tonnu. Ražotāji un importētāji F gāzu portālā tiek informēti par kopējo maksājamo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu apjomu nākamajam kalendārajam gadam un par maksāšanas termiņu. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātu kārtību, kādā šī summa ir jāsamaksā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

Ražotāji un importētāji var maksāt tikai par daļu no tiem piedāvātā aprēķinātā maksimālā kvotu iedalījuma. Šādā gadījumā minētajiem ražotājiem un importētājiem iedala kvotu, kas atbilst līdz pirmajā daļā minētajam termiņam veiktajam maksājumam.

Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija noteiktajā termiņā neapmaksātu kvotu bez maksas pārdala tikai tiem ražotājiem un importētājiem, kuri samaksājuši kopējo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu, kas minēta pirmajā daļā, un kuri iesnieguši deklarāciju, kā minēts 3. punktā. Minētās pārdales pamatā ir katra ražotāja vai importētāja daļa no visu to maksimālo aprēķināto kvotu summas, kuras piedāvātas minētajiem ražotājiem un importētājiem un par kurām tie samaksājuši pilnā apmērā. No 2028. gada 1. janvāra noteiktajā termiņā neapmaksātu kvotu atceļ.

Drošības labad gadījumam, ja iedales periodā rodas īstenošanas problēmas, Komisija tiek pilnvarota neiedalīt visu VII pielikumā minēto maksimālo daudzumu vai iedalīt papildu kvotas.

6.   Nolūkā kompensēt inflāciju Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu šā panta 5. punktu attiecībā uz summām, kas maksājamas par iedalītajām kvotām, un atlikušo kvotu iedales mehānismu.

7.   Katru gadu vai biežāk, ja dalībvalsts kompetentā iestāde iesniegusi argumentētu pieprasījumu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērtē VII pielikumā noteiktās kvotu pakāpeniskas samazināšanas sistēmas ietekmi uz Savienības siltumsūkņu tirgu, ņemot vērā tādus attiecīgos faktorus kā I pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu cenu tendences, siltumsūkņu, kuriem joprojām nepieciešamas šādas gāzes, tirgus izaugsmes rādītājs, alternatīvas tehnoloģijas nonākšana tirgū un tas, kā notiek plānā REPowerEU izvirzītā siltumsūkņu uzstādīšanas mērķrādītāja izpilde. Komisija minēto izvērtējumu secinājumus iekļauj attiecīgajā gada darbības ziņojumā par klimatrīcību.

Ja izvērtēšanā konstatē, ka I pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu nepietiekamība siltumsūkņu uzstādīšanā ir ievērojama un varētu apdraudēt plānā REPowerEU izvirzītā siltumsūkņu uzstādīšanas mērķrādītāja izpildi, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu VII pielikumu nolūkā atļaut I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzuma laišanu tirgū papildus VII pielikuma noteiktajām kvotām, proti, līdz 4 410 247 tonnām CO2 ekvivalenta gadā laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam un līdz 1 425 536 tonnām CO2 ekvivalenta gadā laikposmā no 2027. līdz 2029. gadam.

Ja Komisija pieņem šā punkta otrajā daļā minēto deleģēto aktu, papildu kvotas iedala ražotājiem un importētājiem, kas iesnieguši pieprasījumu F gāzu portālā un iepriekšējā gadā saskaņā ar 26. pantu ziņojuši par siltumsūkņu izmantošanu kā vienu no galvenajām tāda aprīkojuma kategorijām, kurā minētā viela izmantota.

8.   Ieņēmumi, kas gūti par iedalīto kvotu daudzumu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 21. panta 5. punktu. Šos ieņēmumus piešķir programmai LIFE un daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorijai (Eiropas publiskā pārvalde), lai segtu tā ārējā personāla izmaksas, kas nodarbojas ar kvotu iedales pārvaldību, IT pakalpojumiem un licencēšanas sistēmām šīs regulas īstenošanas un Protokola ievērošanas nolūkā. Minēto izmaksu segšanai izmantotie ieņēmumi nepārsniedz maksimālo gada summu, kas ir 3 miljoni EUR. Visus ieņēmumus, kas paliek pāri pēc šo izmaksu segšanas, ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

18. pants

Nosacījumi reģistrācijai un iedalīto kvotu saņemšanai

1.   Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem vai importētājiem, kuri ir iedibināti Savienībā vai kuri ir iecēluši vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai un prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II sadaļā. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantam.

2.   Tikai tie ražotāji un importētāji, kam bijusi pieredze ķimikāliju tirdzniecībā vai dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas, ugunsaizsardzības aprīkojuma vai siltumsūkņu apkalpē 3 secīgus gadus pirms kvotu iedales perioda, var iesniegt 17. panta 3. punktā minēto deklarāciju vai saņemt iedalītās kvotas uz šāda pamata atbilstīgi 17. panta 4. punktam. Šajā sakarā ražotāji un importētāji pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai pierādījumus.

3.   Lai reģistrētos F gāzu portālā, ražotāji un importētāji norāda fizisku adresi, kurā atrodas uzņēmums un no kuras tas veic darbību. Viens uzņēmums var reģistrēties tikai ar vienu fizisko adresi.

Lai iesniegtu kvotu deklarāciju atbilstīgi 17. panta 3. punktam un saņemtu iedalītās kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam, kā arī lai noteiktu atsauces vērtības atbilstīgi 17. panta 1. punktam, visus uzņēmumus, kam ir viens faktiskais īpašnieks, uzskata par vienu atsevišķu uzņēmumu. Tikai šis viens atsevišķais uzņēmums, kas pirmais reģistrējies F gāzu portālā, ja vien faktiskais īpašnieks nav norādījis citādi, ir tiesīgs saņemt atsauces vērtību atbilstīgi 17. panta 1. punktam un iedalītās kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam.

19. pants

Produkti vai aprīkojums, kas iepriekš uzpildīti ar daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem

1.   Dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas aprīkojumu, siltumsūkņus un dozētus inhalatorus, kas iepriekš uzpildīti ar I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām vielām, nelaiž tirgū, ja vien minētās vielas, ar kurām ir iepriekš uzpildīti produkti vai aprīkojums, nav uzskaitītas šajā nodaļā minētajā kvotu sistēmā.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu šādiem dozēšanas inhalatoriem piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

2.   Laižot tirgū iepriekš uzpildītus produktus vai aprīkojumu, kā minēts 1. punktā, produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā saistībā sagatavo atbilstības deklarāciju.

Sagatavojot atbilstības deklarāciju, produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par šā punkta un 1. punkta ievērošanu.

Produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji glabā dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no minēto produktu vai aprīkojuma laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dokumentāciju un atbilstības deklarāciju dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Ja daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži, kas iepildīti 1. punktā minētajos produktos vai aprīkojumā, nav laisti tirgū pirms produktu vai aprīkojuma uzpildīšanas, minēto produktu vai aprīkojuma importētāji nodrošina, ka līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi gadā F gāzu portālā reģistrēts neatkarīgs revidents ar pietiekamu pārliecību apstiprina dokumentācijas pareizību, atbilstības deklarāciju un saskaņā ar 26. panta 7. punktu iesniegtā ziņojuma patiesumu.

Neatkarīgais revidents ir vai nu:

a)

akreditēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (27); vai

b)

akreditēts verificēt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izklāstītu kārtību saistībā ar 2. punktā minēto atbilstības deklarāciju, neatkarīgā revidenta veikto verifikāciju un revidentu akreditāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1. punktā minēto produktu vai aprīkojuma importētājs, kas nav iedibināts Savienībā, ieceļ vienīgo pārstāvi, kurš ir iedibināts Savienībā un kurš uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantam.

6.   Šo pantu nepiemēro uzņēmumiem, kas laiduši tirgū mazāk nekā 10 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā, kurš iepildīts 1. punktā minētajos produktos vai aprīkojumā.

20. pants

F gāzu portāls

1.   Komisija izveido elektronisku sistēmu attiecībā uz kvotu sistēmas pārvaldību, importa un eksporta licencēšanas prasībām un pienākumiem ziņot par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un nodrošina šīs sistēmas darbību (“F gāzu portāls”).

2.   Komisija nodrošina licencēšanas sistēmas starpsavienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX), kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

3.   Lai apmainītos ar informāciju F gāzu portālā, dalībvalstis nodrošina nacionālās vienloga vides muitas jomā starpsavienojumu ar EU CSW-CERTEX.

4.   Uzņēmumi derīgu reģistrāciju F gāzu portālā izveido, pirms tie veic jebkuru no šādām darbībām:

a)

importē un eksportē fluorētās siltumnīcefekta gāzes un fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošus produktus un aprīkojumu, izņemot pagaidu uzglabāšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 17. punktā;

b)

iesniedz deklarāciju atbilstīgi 17. panta 3. punktam;

c)

saņem kvotu iedales apjomu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū saskaņā ar 17. panta 4. punktu, nodod vai saņem kvotas saskaņā ar 21. panta 1. punktu, izdod vai saņem kvotu izmantošanas atļauju saskaņā ar 21. panta 2. punktu vai deleģētu šo kvotu izmantošanas atļauju saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

d)

piegādā vai saņem daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus 16. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītajiem nolūkiem;

e)

veic visas pārējās darbības, par kurām jāziņo atbilstīgi 26. pantam;

f)

saņem ražošanas tiesības atbilstīgi 14. pantam un nodod vai saņem 15. pantā minētās ražošanas tiesības un attiecīgo atļauju;

g)

verificē 19. panta 3. punktā un 26. panta 8. punktā minētos ziņojumus.

Reģistrācija F gāzu portālā ir spēkā tikai tad, kad Komisija to ir validējusi, un tikai tik ilgi, kamēr Komisija to neaptur vai neatsauc vai kamēr uzņēmums no tās neatsakās.

5.   Derīga reģistrācija F gāzu portālā importa vai eksporta brīdī ir uzskatāma par licenci, kas vajadzīga saskaņā ar 22. pantu.

6.   Komisija, ciktāl nepieciešams, ar īstenošanas aktiem izskaidro F gāzu portāla reģistrācijas noteikumus, lai nodrošinātu F gāzu portāla netraucētu darbību un savietojamību ar ES vienloga vidi muitas jomā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

7.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas dienestiem, ir piekļuve F gāzu portālam, lai tās varētu izpildīt attiecīgās prasības un kontroles. Muitas dienestu piekļuvi F gāzu portālam nodrošina, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija nodrošina F gāzu portālā iekļauto datu konfidencialitāti.

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad konkrētajā gadā ir pabeigta iedale, publisko šādu informāciju:

a)

kvotu turētāju saraksts;

b)

to uzņēmumu saraksts, uz kuriem attiecas 26. panta noteiktās ziņošanas prasības.

8.   Visus ražotāju un importētāju pieprasījumus labot F gāzu portālā reģistrēto informāciju par 21. panta 1. punktā minēto kvotu nodošanu, 21. panta 2. punktā minētajām kvotu izmantošanas atļaujām vai 21. panta 3. punktā minēto atļauju deleģēšanu ar visu darījumā iesaistīto uzņēmumu piekrišanu paziņo Komisijai bez liekas kavēšanās un vēlākais līdz tā gada 31. martam, kas ir nākamais pēc attiecīgi kvotu nodošanas vai kvotu izmantošanas atļaušanas, vai atļauju deleģēšanas reģistrācijas gada. Pieprasījumus pamato ar pierādījumiem par to, ka reģistrētajā informācijā ir pārrakstīšanās kļūda.

Neatkarīgi no pirmās daļas pieprasījumus labot datus, kas negatīvi ietekmē citu, konkrētajā darījumā neiesaistītu ražotāju un importētāju tiesības, noraida.

21. pants

Kvotu nodošana un atļauja izmantot kvotas, lai laistu tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas iepildīti importētā aprīkojumā

1.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstīgi 17. panta 1. punktam, var, pamatojoties uz 17. panta 4. punktu, F gāzu portālā tam iedalītās kvotas par visiem vai jebkādiem daudzumiem nodot citam ražotājam vai importētājam Savienībā vai citam ražotājam vai importētājam, ko Savienībā pārstāv 18. panta 1. punktā minētais vienīgais pārstāvis.

Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nodotās kvotas otrreiz nenodod.

2.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstīgi 17. panta 1. punktam, var F gāzu portālā pilnvarot uzņēmumu Savienībā vai uzņēmumu, ko Savienībā pārstāv 19. panta 5. punktā minētais vienīgais pārstāvis, izmantot visas tā kvotas vai to daļu nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu.

Uzskata, ka attiecīgos daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu apjomus atļaujas došanas brīdī tirgū ir laidis atļauju devušais ražotājs vai importētājs.

3.   Jebkurš uzņēmums, kas saņēmis šādu atļauju, F gāzu portālā var saskaņā ar 2. punktu saņemtās kvotas izmantošanas atļauju deleģēt citam uzņēmumam nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu. Deleģētu atļauju nedrīkst deleģēt otrreiz.

4.   Kvotu nodošana, kvotu izmantošanas atļaujas un šādu atļauju deleģēšana F gāzu portālā ir spēkā tikai tad, ja saņemošais uzņēmums to akceptē F gāzu portālā.

V NODAĻA

Tirdzniecība

22. pants

Imports un eksports

1.   Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, drīkst importēt un eksportēt, ja muitas dienestiem ir uzrādīta derīga licence, ko izsniegusi Komisija atbilstīgi 20. panta 4. un 5. punktam, izņemot pagaidu uzglabāšanas gadījumus.

Šo punktu nepiemēro produktiem un aprīkojumam, kas paredzēti privātai lietošanai.

2.   Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ko importē Savienībā, uzskata par nelietotām gāzēm.

3.   No 2025. gada 12. marta ir aizliegts eksportēt putas, tehniskos aerosolus, stacionāru dzesēšanas un stacionāru gaisa kondicionēšanas aprīkojumu un stacionārus siltumsūkņus, kā minēts IV pielikumā, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru funkcionēšana ir atkarīga no šādām gāzēm, ja gāzu GSP ir 1 000 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro militāram aprīkojumam un produktiem un aprīkojumam, ko var laist Savienības tirgū saskaņā ar IV pielikumu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, Komisija, izņēmuma gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes argumentēta pieprasījuma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, ar īstenošanas aktiem var atļaut 3. punktā minēto produktu un aprīkojuma eksportu, ja ir pierādīts, ka, ņemot vērā konkrētās preces ekonomisko vērtību un paredzamo atlikušo aprites ciklu, eksporta aizliegums radīs nesamērīgu slogu eksportētājam. Šādu eksportu atļauj tikai tad, ja tas ir saskaņā ar galamērķa valsts tiesību aktiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Savienībā iedibināti uzņēmumi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu eksports nepārkāpj importa aizliegumus, par ko importējošā valsts paziņojusi saskaņā ar Protokolu.

23. pants

Tirdzniecības kontroles pasākumi

1.   Muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka tiek ievēroti aizliegumi un citi ierobežojumi, kas šajā regulā izklāstīti attiecībā uz importu un eksportu.

2.   Laišanas brīvā apgrozībā vajadzībām uzņēmums, kam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts šajā regulā, un kas ir reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais importētājs.

Importa, kas nav laišana brīvā apgrozībā, vajadzībām uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais deklarētājs, kurš saņēmis atļauju īpašai procedūrai, kas nav tranzīts, izņemot gadījumus, kad atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 218. pantam tiesības un pienākumi ir nodoti citai personai, ļaujot tai kļūt par deklarētāju. Tranzīta procedūras gadījumā uzņēmums, kuram ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts šajā regulā, ir procedūras izmantotājs.

Eksporta vajadzībām uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais eksportētājs.

3.   Ja tiek importētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, importētājs vai – ja tāds nav pieejams – deklarētājs, kas norādīts muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs sniedz muitas dienestiem turpmāk norādīto informāciju, attiecīgā gadījumā – muitas deklarācijā:

a)

identifikācijas numurs reģistrācijai F gāzu portālā;

b)

uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;

c)

nefasētu gāzu, kā arī produktos, aprīkojumā un to daļās esošo gāzu neto masa;

d)

preču kods, ar kādu preces klasificētas.

e)

nefasētu gāzu, kā arī produktos, aprīkojumā un to daļās esošo gāzu daudzums tonnās CO2 ekvivalenta.

4.   Muitas dienesti jo īpaši pārliecinās, vai gadījumos, kad notiek laišana brīvā apgrozībā, muitas deklarācijā norādītajam importētājam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts saskaņā ar šo regulu, pirms attiecīgās preces tiek laistas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti arī pārliecinās, vai importa gadījumā muitas deklarācijā norādītais importētājs vai – ja tāds nav pieejams – deklarētājs un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs ir reģistrējies F gāzu portālā saskaņā ar 20. pantu.

5.   Attiecīgā gadījumā muitas dienesti informāciju par preču muitošanu iesniedz F gāzu portālā, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

6.   Ja I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek importētas atkārtoti uzpildāmās tvertnēs, importētāji brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā, muitas dienestiem dara pieejamu atbilstības deklarāciju, kā minēts 11. panta 4. punktā, tostarp pierādījumus, kuri apliecina kārtību, kādā tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

7.   Fluorēto siltumnīcefekta gāzu importētāji 4. panta 6. punktā minētos pierādījumus dara pieejamus muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā.

8.   Atbilstības deklarāciju un 19. panta 2. punktā minēto dokumentāciju dara pieejamu muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

9.   Muitas dienesti pārliecinās, ka ir ievēroti šajā regulā izklāstītie noteikumi par importu un eksportu, un tādēļ, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, veic pārbaudes muitas riska pārvaldības sistēmas kontekstā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu. Minētajā riska analīzē jo īpaši ņem vērā visu pieejamo informāciju par to, vai ir iespējama nelikumīga tirdzniecība ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un kā attiecīgais uzņēmums iepriekš ir nodrošinājis prasību izpildi.

10.   Uz riska analīzes pamata veicot fizisku muitas kontroli vielām, produktiem un aprīkojumam, uz kuriem attiecas šī regula, muitas dienests jo īpaši pārliecinās par šādu ar importu un eksportu saistītu informāciju:

a)

vai uzrādītās preces atbilst licencē un muitas deklarācijā aprakstītajām;

b)

ka uzrādītajam produktam vai aprīkojumam nav piemērojami 11. panta 1. un 3. punktā minētie aizliegumi;

c)

ka preces ir pienācīgi marķētas saskaņā ar 12. pantu, pirms minētās preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

Attiecīgā gadījumā importētājs vai, ja importētājs nav pieejams, deklarētājs, vai eksportētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantu kontroles laikā muitas dienestiem dara pieejamu savu licenci.

11.   Muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes dara visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu mēģinājumus importēt vai eksportēt ozona slāni noārdošas vielas, produktus un aprīkojumu, uz kuriem attiecas šī regula un kurus jau nav bijis ļauts ievest attiecīgajā teritorijā vai no tās izvest.

12.   Šīs regulas 11. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kas ar šo regulu ir aizliegtas, muitas dienesti konfiscē vai aiztur likvidēšanai, tās iznīcinot, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. pantu, vai arī informē kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka šādas tvertnes konfiscē un aiztur likvidēšanai, tās iznīcinot. Arī tirgus uzraudzības iestādes šādas tvertnes izņem vai atsauc no tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 16. pantu.

Citos šā punkta pirmajā daļā neminētos nelikumīga importa, turpmākas piegādes vai eksporta gadījumos, kad tiek pārkāpta šī regula, jo īpaši tad, ja I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir laistas tirgū nefasētas vai uzpildītas produktos un aprīkojumā, neievērojot šajā regulā norādītās kvotas un prasības par atļaujas saņemšanu, muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes var īstenot alternatīvus pasākumus. Tie cita starpā var būt tādi pasākumi kā izsoles, ar noteikumu, ka laišana tirgū pēc tam notiek saskaņā ar šo regulu.

Ja tiek konstatēta prasību neizpilde pēc tam, kad I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir laistas brīvā apgrozībā, šādas gāzes eksportēt ir aizliegts.

13.   Dalībvalstis izraugās vai apstiprina muitas iestādes vai citas vietas, kur šīs regulas I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes un šīs regulas 19. pantā minētie produkti un aprīkojums ir jāuzrāda muitas dienestiem, tos ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no Savienības muitas teritorijas, kā arī norāda maršrutu uz minētajām iestādēm vai vietām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 135. un 267. pantu. Kontroli veic muitas iestādes personāls vai citas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas personas, kuras pārzina jautājumus saistībā ar nelikumīgu darbību novēršanu, uz ko attiecas šī regula, un kurām ir pieejams piemērots aprīkojums, lai īstenotu attiecīgu fizisku kontroli, pamatojoties uz riska analīzi.

Tiesības sākt vai pabeigt tranzīta procedūru saistībā ar gāzēm, produktiem vai aprīkojumu, uz ko attiecas šī regula, ir tikai izraudzītām vai apstiprinātām muitas iestādēm vai citām vietām, kuras minētas pirmajā daļā.

24. pants

Nelikumīgas tirdzniecības monitoringa pasākumi

1.   Pamatojoties uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu tirdzniecības monitoringu un izvērtējot iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku saistībā ar kustību, kas raksturīga fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kā arī produktiem un aprīkojumam, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, ar ko:

a)

šo regulu papildina ar precizētiem kritērijiem, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, veicot pārbaudes saskaņā ar 29. pantu, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

b)

šo regulu papildina ar precizētām prasībām, kuru ievērošana ir jāpārbauda, kad saskaņā ar 23. pantu monitorē fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja šādas gāzes, produkti vai aprīkojums atrodas pagaidu glabāšanā vai ja tiem ir piemērots cits muitas režīms, arī uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūra, vai ja tie ir tranzītā caur Savienības muitas teritoriju;

c)

šo regulu groza, to papildinot ar tirgū laistu fluorēto siltumnīcefekta gāzu izsekošanas metodiku, lai saskaņā ar 22. pantu monitorētu, kā tiek importētas un eksportētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja šādas gāzes, produkti vai aprīkojums atrodas pagaidu glabāšanā vai ja tiem ir piemērots cits muitas režīms.

2.   Pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā to, kādus ieguvumus videi un kādu sociālekonomisko ietekmi radīs metodika, kas jānosaka saskaņā ar minētā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

25. pants

Tirdzniecība ar Protokola neaptvertām valstīm vai reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām un teritorijām

1.   No 2028. gada 1. janvāra daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, ir aizliegts importēt no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav piekritusi pildīt Protokola noteikumus, kuri piemērojami minētajām gāzēm, un tos ir aizliegts uz šādu valsti vai organizāciju eksportēt.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, ar ko šo regulu papildina, iedibinot noteikumus, kas jāievēro, lai laistu brīvā apgrozībā un lai eksportētu produktus un aprīkojumu, kuri importēti no valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas 1. punkta nozīmē vai kuri uz šādu valsti vai organizāciju eksportēti, un kuri ir ražoti, izmantojot daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, bet kuri paši nesatur gāzes, kas neapšaubāmi identificējami kā daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži, kā arī iedibinot noteikumus par šādu produktu un aprīkojuma identificēšanu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos Protokola pušu pieņemtos lēmumus un – attiecībā uz noteikumiem par minēto produktu un aprīkojuma identificēšanu – jebkādas tehniskās konsultācijas, kas periodiski tiek sniegtas Protokola pusēm.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, produktu un aprīkojuma, kurš satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, tirdzniecību ar jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju 1. punkta nozīmē, ja Protokola pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu tiek atzīts, ka konkrētā valsts vai konkrētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegusi to apliecinošus datus, kā to nosaka Protokola 7. pants. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

4.   Ievērojot jebkādu Protokola pušu pieņemtu lēmumu, kā minēts 2. punktā, 1. punkts jebkurai teritorijai, uz kuru neattiecas Protokols, ir piemērojams tāpat, kā šādi lēmumi ir piemērojami jebkurai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai 1. punkta nozīmē.

5.   Ja Protokols uz konkrētu teritoriju neattiecas, tomēr šādas teritorijas iestādes Protokolu pilnībā ievēro un ir iesniegušas datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka dažus vai visus šā panta 1. punkta noteikumus minētajai teritorijai nepiemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

VI NODAĻA

Emisiju datu paziņošana un vākšana

26. pants

Uzņēmumu ziņojumi

1.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā ražojis, importējis vai eksportējis vai nu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu. Šī daļa attiecas arī uz visiem uzņēmumiem, kas saņem kvotas atbilstīgi 21. panta 1. punktam.

Līdz 2024. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs vai importētājs, kam iepriekšējā kalendārā gada laikā iedalītas kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam vai kam kvotas nodotas atbilstīgi 21. panta 1. punktam, bet nav laidis tirgū nekādus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumus, ziņo Komisijai, iesniedzot “nulles ziņojumu”.

2.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā gada laikā iznīcinājis daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

3.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā par ievadresursu izmantojis I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 1 000 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

4.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū produktā vai aprīkojumā iepildītus daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 10 tonnas vai vairāk, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 100 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

5.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saņēmis jebkādus 16. panta 2. punktā minēto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs vai importētājs, kas laidis tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas domāti, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus. Šādu dozēto inhalatoru ražotāji paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par saņemtajiem daļēji halogenētajiem fluorogļūdeņražiem.

6.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas pārguvis fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kuri pārsniedz 1 tonnu vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

7.   Līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam katru gadu katrs aprīkojuma importētājs, kas laidis tirgū 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu, kurš satur vismaz 1 000 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, ja šie daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms aprīkojuma uzpildes, iesniedz Komisijai verifikācijas ziņojumu, kas izdots atbilstīgi 19. panta 3. punktam.

8.   Līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo par to, ka iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū 1 000 tonnas vai vairāk daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, papildus nodrošina, ka ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību ir apstiprinājis neatkarīgs revidents. Revidents ir reģistrēts F gāzu portālā un ir akreditēts:

a)

saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; vai

b)

verificēt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Šīs regulas 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos darījumus verificē neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

Komisija var pieprasīt, lai ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību apstiprina neatkarīgs revidents neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem, ja tas vajadzīgs, lai apstiprinātu uzņēmuma atbilstību šīs regulas noteikumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīku kārtību, kā verificējami ziņojumi un akreditējami revidenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

9.   Visu šajā pantā minēto ziņošanu un verifikāciju veic F gāzu portālā.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šajā pantā minēto ziņojumu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

27. pants

Emisiju datu vākšana

Dalībvalstis izveido ziņošanas sistēmas šajā regulā minētajiem attiecīgajiem sektoriem, lai iegūtu datus par emisijām.

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina iespēju reģistrēt saskaņā ar 7. pantu savākto informāciju, izmantojot centralizētu elektronisku sistēmu.

Komisija var sniegt dalībvalstīm norādījumus par centralizētās elektroniskās sistēmas formātu.

VII NODAĻA

Izpilde

28. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1.   Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, tostarp muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes, vides aizsardzības un jebkāda cita kompetentā inspicējošā iestāde, sadarbojas savā starpā, ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Komisiju un, ja nepieciešams, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm.

Ja ir nepieciešama sadarbība ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu, ka pareizi ir īstenota muitas riska pārvaldības sistēma, dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz muitas dienestiem visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

2.   Ja muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes vai jebkura cita dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē šīs regulas pārkāpumu, minētā kompetentā iestāde informē vides aizsardzības iestādi vai attiecīgā gadījumā citu iestādi, kas ir atbildīga par sodu piemērošanu saskaņā ar 31. pantu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir iespēja efektīvi piekļūt jebkurai informācijai, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, kā arī savstarpēji apmainīties ar to. Tie cita starpā ir ar muitu saistīti dati, informācija par īpašumtiesībām un finansiālo stāvokli, par jebkuru vides tiesību aktu pārkāpumu, kā arī F gāzu portālā reģistrētie dati.

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi. Kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par 16. panta 1. punkta pārkāpumiem.

4.   Kompetentās iestādes brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās konstatē šīs regulas pārkāpumu, kas var skart vairākas dalībvalstis. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās tirgū atklāj attiecīgu produktu, kas neatbilst šai regulai, lai šādu produktu varētu aizturēt, konfiscēt, izņemt vai atsaukt no tirgus likvidēšanai.

Apmaiņai ar informāciju, kas saistīta ar muitas riskiem, izmanto muitas riska pārvaldības sistēmu.

Muitas dienesti arī apmainās ar attiecīgu informāciju par šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (28), un vajadzības gadījumā lūdz citu dalībvalstu un Komisijas palīdzību.

29. pants

Pienākums veikt pārbaudes

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi ievēro šajā regulā tiem noteiktos pienākumus.

2.   Pārbaudes tiek veiktas, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, jo īpaši ņemot vērā, kā uzņēmumi līdz šim ir pildījuši prasības, kāds konkrētā produkta gadījumā ir šīs regulas prasību neizpildes risks, un jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saņemta no Komisijas, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām dalībvalstu inspicējošām iestādēm vai no trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes arī tad, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija, cita starpā pamatojoties uz trešo personu vai Komisijas paustām pamatotām bažām, par iespējamu neatbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ietver:

a)

uzņēmumu apmeklējumus uz vietas ar pienācīgu regularitāti, kā arī attiecīgās dokumentācijas un aprīkojuma pārbaudi; un

b)

tiešsaistes platformu pārbaudes saskaņā ar šo punktu.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (29), ja tiešsaistes platforma, uz kuru attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļa, ļauj slēgt distances līgumus ar uzņēmumiem, kas piedāvā fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, vai attiecībā uz konkrēto uzņēmumu, piedāvātajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, produktiem vai aprīkojumu ir izpildītas šajā regulā noteiktās prasības. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un Regulas (ES) 2022/2065 49. pantā minētās attiecīgās kompetentās iestādes un sadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai.

Pārbaudes tiek veiktas, uzņēmumu iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs paziņojums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo atbalstu, lai minētās iestādes varētu veikt šajā pantā paredzētās pārbaudes.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes dokumentē, norādot jo īpaši, kas tā ir par pārbaudi un kādi ir rezultāti, un kādi pasākumi ir veikti neatbilstības gadījumā. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus.

5.   Saņemot pieprasījumu no citas dalībvalsts, dalībvalsts var veikt pārbaudes vai citu oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par iesaistīšanos šīs regulas aptverto gāzu, produktu vai aprīkojuma nelikumīgā pārvietošanā un kuri darbojas šīs dalībvalsts teritorijā. Pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti informē par pārbaudes vai izmeklēšanas rezultātu.

6.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma galvenā mītne.

7.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajam iestādēm, kā arī starp minētajām kompetentajām iestādēm un Komisiju. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

30. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un personu, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, aizsardzība

Attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937.

VIII NODAĻA

Sodi, apspriežu forums, komiteju procedūra un deleģēšana

31. pants

Sodi

1.   Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (30), dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo sodu piemērošanu. Dalībvalstis pirms 2026. gada 1. janvāra ziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, un dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šādus noteikumus un pasākumus.

2.   Sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos nosaka, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā:

a)

pārkāpuma raksturu un smagumu;

b)

pārkāpuma skarto iedzīvotāju skaitu vai skartās vides mērogu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību;

c)

jebkādus iepriekšējus šīs regulas pārkāpumus, ko pieļāvis pie atbildības sauktais uzņēmums;

d)

pie atbildības sauktā uzņēmuma finansiālo stāvokli.

3.   Sodi ir šādi:

a)

administratīvi naudassodi saskaņā ar 4. punktu; tomēr dalībvalstis var arī – tostarp kā alternatīvu – izmantot kriminālsodus, ar noteikumu, ka tie ir tikpat iedarbīgi, samērīgi un atturoši kā administratīvie naudassodi;

b)

nelikumīgi iegūtās preces dalībvalstu kompetentās iestādes konfiscē vai aiztur, vai atsauc vai izņem tās no tirgus;

c)

ja pārkāpums ir smags vai izdarīts atkārtoti – aizliegums uz laiku izmantot, ražot, importēt, eksportēt vai laist tirgū fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produktus un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie administratīvie naudassodi attiecīgā gadījumā ir samērīgi ar videi nodarīto kaitējumu un efektīvi nodrošina, ka vainīgie negūst ekonomisku labumu no izdarītā pārkāpuma. Administratīvu naudassodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski palielinās.

Gadījumā, ja tiek nelikumīgi ražotas, importētas, eksportētas, laistas tirgū vai izmantotas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produkti un aprīkojums, kuri satur minētās gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, tad maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz piecas reizes lielāks par attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību. Ja piecu gadu laikā šādus pārkāpumus izdara atkārtoti, maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz astoņas reizes lielāks par attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību.

5.   Papildus 1. punktā minētajiem sodiem tiem uzņēmumiem, kas pārsnieguši savas kvotas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kuras tiem iedalītas saskaņā ar 17. panta 4. punktu vai tiem nodotas saskaņā ar 21. panta 1. punktu, iedales periodā pēc pārsnieguma konstatēšanas var iedalīt vienīgi mazāku kvotu daudzumu.

Aprēķinātais samazinājums ir 200 % no daudzuma, par kādu kvotas pārsniegtas. Ja samazinājuma apmērs ir lielāks par daudzumu, kas saskaņā ar 17. panta 4. punktu kā kvota jāiedala iedales periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, tad attiecīgajā iedales periodā neiedala nevienu kvotu un arī nākamajos iedales periodos kvotu samazina, līdz attiecīgais daudzumus ir pilnībā ieturēts. Samazinājumu reģistrē F gāzu portālā.

32. pants

Deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 12. punktā, 12. panta 18. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā un 35. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 11. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 12. punktā, 12. panta 18. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā un 35. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 12. punktu, 12. panta 18. punktu, 16. panta 3. punktu, 17. panta 6. punktu, 24. panta 1. punktu, 25. panta 2. punktu un 35. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

33. pants

Apspriežu forums

Komisija izveido apspriežu forumu konsultāciju un speciālo zināšanu sniegšanai par šīs regulas īstenošanu. Apspriežu foruma reglamentu nosaka Komisija, un to publicē. Attiecīgā gadījumā apspriežu forumā iesaista Eiropas Zāļu aģentūru.

34. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja fluorēto siltumnīcefekta gāzu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IX NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

35. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu I, II, III un VI pielikumu attiecībā uz tajā uzskaitīto gāzu globālo sasilšanas potenciālu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā jaunus novērtējuma ziņojumus, ko pieņem IPCC, vai jaunus Protokola Zinātniskās novērtēšanas grupas (SAP) ziņojumus.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu I, II un III pielikumā uzskaitīto gāzu sarakstus, ja SAP vai kāda cita tikpat autoritatīva struktūra konstatē, ka šādas gāzes būtiski ietekmē klimatu, un ja šādas gāzes tiek eksportētas, importētas, ražotas vai laistas tirgū lielos daudzumos.

3.   Komisija līdz 2027. gada 1. jūlijam publicē ziņojumu, kurā izvērtē, vai pastāv rentablas, tehniski realizējamas, energoefektīvas un uzticamas alternatīvas, ar ko var aizstāt fluorētās siltumnīcefekta gāzes mobilā dzesēšanas un mobilā gaisa kondicionēšanas aprīkojumā, un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu IV pielikumā iekļauto sarakstu.

4.   Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija publicē ziņojumu, kurā izvērtē šīs regulas ietekmi uz veselības nozari, jo īpaši to, vai ir pieejami farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai nepieciešamie dozētie inhalatori, kā arī izvērtē dzesēšanas aprīkojuma, ko lieto kopā ar akumulatoriem, ietekmi uz tirgu.

5.   Līdz 2030. gada 1. janvārim Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas ietekmi.

Ziņojumā izvērtē:

a)

to, vai pastāv rentablas, tehniski realizējamas, energoefektīvas un uzticamas alternatīvas, ar ko var aizstāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes IV pielikumā uzskaitītajos produktos un aprīkojumā, uz ko attiecas izvērtēšanas brīdī vēl nepiemērojami aizliegumi, jo īpaši attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, uz ko attiecas pilnīgs fluorēto siltumnīcefekta gāzu aizliegums, ietverot dalīta tipa gaisa kondicionētājus un siltumsūkņus;

b)

kuģniecības nozarē būtiskas starptautiskās tendences un to, vai uz kuģu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas aprīkojumā esošām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm varētu attiecināt ierobežošanas prasības;

c)

to, vai 22. panta 3. punktā minētā eksporta aizlieguma piemērošanu varētu paplašināt, inter alia ņemot vērā, ka pasaulē varētu palielināties tādu produktu un aprīkojuma pieejamība, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar zemu GSP, vai kļūtu pieejamas dabiskas alternatīvas un jauninājumi saskaņā ar Protokolu;

d)

to, vai 16. panta 1. punktā minētās kvotu prasības 16. panta 2. punkta nolūkiem varētu attiecināt uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem un ko pusvadītāju ražošanas nozarē izmanto pusvadītāju materiāla kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai;

e)

risku, ka tirgū būtiski samazinātos konkurence 13. panta 9. punktā noteikto aizliegumu un saistīto izņēmumu dēļ, jo īpaši to, kas attiecas uz augstsprieguma elektriskās komutācijas aparatūru, kura paredzēta spriegumam virs145 kV un īsslēguma strāvai virs 50 kA.

Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kas var attiekties arī uz IV pielikuma grozīšanu.

6.   Komisija pirms 2040. gada 1. janvāra izvērtē vajadzību izmantot daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus nozarēs, kurās tos joprojām izmanto, un VII pielikumā paredzēto HFC kvotu pakāpenisku atcelšanu līdz 2050. gadam, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, to, vai attiecīgajiem lietojumiem ir pieejamas daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu alternatīvas, kā arī Savienības klimata mērķrādītājus. Attiecīgā gadījumā kopā ar izvērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

7.   Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (31) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskus ieteikumus vai ziņojumus par šīs regulas atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem un Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

36. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma I daļas E iedaļas 2. punktam pievieno šādu punktu:

“vi)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/573 (2024. gada 7. februāris) par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 (OV L, 2024/573, 20.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/573/oj).”

37. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulu (ES) Nr. 517/2014 atceļ.

2.   Regulas (ES) Nr. 517/2014 12. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot līdz 2024. gada 31. decembrim.

3.   Regulas (ES) Nr. 517/2014 14. panta 2. punkta otro daļu un 19. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot attiecībā uz pārskata periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

4.   Šīs regulas atbilstības nolūkiem joprojām ir spēkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 16. panta 5. punktu iedalītā kvota. Regulas (ES) Nr. 517/2014 15. panta 2. punkta otrās daļas f) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecībā uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

5.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 12. pantu un 17. panta un 5. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 20. panta 2. un 3. punktu un 23. panta 5. punktu piemēro no 2025. gada 3. marta attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā, un attiecībā uz visām pārējām importa procedūrām un eksportu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2024. gada 7. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. LAHBIB


(1)   OV C 365, 23.9.2022., 44. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 23. janvāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

(5)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums (ES) 2017/1541 (2017. gada 17. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Kigali grozījumu Monreālas Protokolam par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 236, 14.9.2017., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399 (2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(20)   OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(28)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

FLUORĒTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, KAS MINĒTAS 2. PANTA a) PUNKTĀ (1) – DAĻĒJI HALOGENĒTI FLUOROGĻŪDEŅRAŽI, PERFLUOROGĻŪDEŅRAŽI UN CITI FLUORĒTI SAVIENOJUMI

Viela

GSP (2)

20 gadu GSP (3) tikai informatīvos nolūkos

Nozarē pieņemtais apzīmējums

Ķīmiskais nosaukums

(vispārpieņemtais nosaukums)

Ķīmiskā formula

1. iedaļa. Daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži (HFC)

HFC-23

trifluormetāns (fluoroforms)

CHF3

14 800

12 400

HFC-32

difluormetāns

CH2F2

675

2 690

HFC-41

fluormetāns (metilfluorīds)

CH3F

92

485

HFC-125

pentafluoretāns

CHF2CF3

3 500

6 740

HFC-134

1,1,2,2-tetrafluoretāns

CHF2CHF2

1 100

3 900

HFC-134a

1,1,1,2-tetrafluoretāns

CH2FCF3

1 430

4 140

HFC-143

1,1,2-trifluoretāns

CH2FCHF2

353

1 300

HFC-143a

1,1,1-trifluoretāns

CH3CF3

4 470

7 840

HFC-152

1,2-difluoretāns

CH2FCH2F

53

77,6

HFC-152a

1,1-difluoretāns

CH3CHF2

124

591

HFC-161

fluoretāns (etilfluorīds)

CH3CH2F

12

17,4

HFC-227ea

1,1,1,2,3,3,3-heptafluorpropāns

CF3CHFCF3

3 220

5 850

HFC-236cb

1,1,1,2,2,3-heksafluorpropāns

CH2FCF2CF3

1 340

3 750

HFC-236ea

1,1,1,2,3,3-heksafluorpropāns

CHF2CHFCF3

1 370

4 420

HFC-236fa

1,1,1,3,3,3-heksafluorpropāns

CF3CH2CF3

9 810

7 450

HFC-245ca

1,1,2,2,3-pentafluorpropāns

CH2FCF2CHF2

693

2 680

HFC-245fa

1,1,1,3,3-pentafluorpropāns

CHF2CH2CF3

1 030

3 170

HFC-365mfc

1,1,1,3,3-pentafluorbutāns

CF3CH2CF2CH3

794

2 920

HFC-43-10mee

1,1,1,2,2,3,4,5,5,5-dekafluorpentāns

CF3CHFCHFCF2CF3

1 640

3 960


Viela

GSP 100 (4)

GSP 20 (4)

Nozarē pieņemtais apzīmējums

Ķīmiskais nosaukums (vispārpieņemtais nosaukums)

Ķīmiskā formula

2. iedaļa. Perfluorogļūdeņraži (PFC)

PFC-14

tetrafluormetāns

(perfluormetāns, tetrafluorogleklis)

CF4

7 380

5 300

PFC-116

heksafluoretāns (perfluoretāns)

C2F6

12 400

8 940

PFC-218

oktafluoropropāns

(perfluorpropāns)

C3F8

9 290

6 770

PFC-3-1-10 (R-31-10)

dekafluorbutāns

(perfluorbutāns)

C4F10

10 000

7 300

PFC-4-1-12 (R-41-12)

dodekafluorpentāns

(perfluorpentāns)

C5F12

9 220

6 680

PFC-5-1-14 (R-51-14)

tetradekafluorheksāns

(perfluorheksāns)

CF3CF2CF2CF2CF2CF3

8 620

6 260

PFC-c-318

oktafluorciklobutāns

(perfluorciklobutāns)

c-C4F8

10 200

7 400

PFC-9-1-18 (R-91-18)

perfluordekalīns

C10F18

7 480

5 480

PFC-4-1-14 (R-41-14)

perfluor-2-metilpentāns

CF3CFCF3CF2CF2CF3

(i-C6F14)

7 370  (5)

 (*1)

3. iedaļa. Citi (per)fluorētie savienojumi un fluorētie nitrtilsavienojumi

 

sēra heksafluorīds

SF6

24 300

18 200

 

heptafluorizobutirnitrils (2,3,3,3-tetrafluor-2-(trifluormetil)-propānnitrils)

Iso-C3F7CN

2 750

4 580


(1)  Atbilstīgi 2. panta a) punktam maisījumus, kas satur šajā pielikumā uzskaitītās vielas, uzskata par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, uz kurām attiecas šī regula.

(2)  Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

(3)   Droste et al. (2019). Trends and Emissions of Six Perfluorocarbons in the Northern and Southern Hemisphere. Atmospheric Chemistry and Physics. https://acp.copernicus.org/preprints/acp-2019-873/acp-2019-873.pdf.

(4)  Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

(5)   Droste et al. (2019). Trends and Emissions of Six Perfluorocarbons in the Northern and Southern Hemisphere. Atmospheric Chemistry and Physics. https://acp.copernicus.org/preprints/acp-2019-873/acp-2019-873.pdf.

(*1)  Globālās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams.


II PIELIKUMS

2. PANTA a) PUNKTĀ MINĒTĀS FLUORĒTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES (1) – NEPIESĀTINĀTIE DAĻĒJI HALOGENĒTIE (HLOR)FLUOROGĻŪDEŅRAŽI, FLUORĒTAS VIELAS, KO IZMANTO KĀ INHALĒJAMUS ANESTĒZIJAS LĪDZEKĻUS, UN CITAS FLUORĒTAS VIELAS

Viela

GSP (2)

20 gadu GSP (2) tikai informatīvos nolūkos

Vispārpieņemtais nosaukums / nozarē pieņemtais apzīmējums

Ķīmiskā formula

1. iedaļa. Nepiesātināti daļēji halogenēti (hlor)fluorogļūdeņraži

HCFC-1224yd

CF3CF=CHCl

0,06  (3)

 (*1)

Trans–1,2 -difluoretilēns (HFC-1132) un izomeri

CHF=CHF

>1

 (*1)

1,1-difluoretilēns (HFC-1132a)

CH2=CF2

0,052

0,189

1,1,1,2,3,4,5,5,5(or1,1,1,3,4,4,5,5,5)-nonafluor-4(or2)-(trifluormetil)pent-2-ēns

CF3CF=CFCFCF3CF3

vai

CF3CF3C=CFCF2CF3

1  (4)

 (*1)

HFC-1234yf

CF3CF = CH2

0,501

1,81

HFC-1234ze un izomeri

CHF = CHCF3

1,37

4,94

HFC-1336mzz(E)

(E)-CF3CH = CHCF3

17,9

64,3

HFC-1336mzz(Z)

(Z)-CF3CH = CHCF3

2,08

7,48

HCFC-1233zd un izomeri

CF3CH = CHCl

3,88

14

HCFC-1233xf

CF3CCl = CH2

1  (4)

 (*1)

2. iedaļa. Fluorētas vielas, ko izmanto kā inhalējamus anestēzijas līdzekļus

HFE-347mmz1 (sevoflurāns) un izomēri

(CF3)2CHOCH2F

195

702

HCFE-235ca2 (enflurāns) un izomēri

CHF2OCF2CHFCl

654

2 320

HCFE-235da2 (izoflurāns) un izomēri

CHF2OCHClCF3

539

1 930

HFE-236ea2 (desflurāns) un izomēri

CHF2OCHFCF3

2 590

7 020

3. sadaļa. Citas fluorētas vielas

slāpekļa trifluorīds

NF3

17 400

13 400

sulfurilfluorīds

SO2F2

4 630

7 510


(1)  Atbilstīgi 2. panta a) punktam maisījumus, kas satur šajā pielikumā uzskaitītās vielas, uzskata par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, uz kurām attiecas šī regula.

(2)  Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto sesto novērtējuma ziņojumu.

(3)   Tokuhashi, K., T. Uchimaru, K. Takizawa, & S. Kondo (2018): Rate Constants for the Reactions of OH Radical with the (E)/(Z) Isomers of CF3CF=CHCl and CHF2CF=CHCl. The Journal of Physical Chemistry A 122:3120–3127.

(*1)  Globālās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams.

(4)  Noklusējuma vērtība, globālās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams.


III PIELIKUMS

FLUORĒTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, KAS MINĒTAS 2. PANTA a) PUNKTĀ (1) – FLUORĒTI ĒTERI, KETONI, SPIRTI UN CITI FLUORĒTI SAVIENOJUMI

Viela

GSP (2)

20 gadu GSP (2) tikai informatīvos nolūkos

Vispārpieņemtais nosaukums / nozarē pieņemtais apzīmējums

Ķīmiskā formula

1. iedaļa. Fluorētie ēteri, ketoni un spirti

HFE-125

CHF2OCF3

14 300

13 500

HFE-134 (HG-00)

CHF2OCHF2

6 630

12 700

HFE-143a

CH3OCF3

616

2 170

HFE-245cb2

CH3OCF2CF3

747

2 630

HFE-245fa2

CHF2OCH2CF3

878

3 060

HFE-254cb2

CH3OCF2CHF2

328

1 180

HFE-347 mcc3 (HFE-7000)

CH3OCF2CF2CF3

576

2 020

HFE-347pcf2

CHF2CF2OCH2CF3

980

3 370

HFE-356pcc3

CH3OCF2CF2CHF2

277

995

HFE-449s1 (HFE-7100)

C4F9OCH3

460

1 620

HFE-569sf2 (HFE-7200)

C4F9OC2H5

60,7

219

HFE-7300

(CF3)2CFCFOC2H5CF2CF2CF3

405

1 420

n-HFE-7100

CF3CF2CF2CF2OCH3

544

1 920

i-HFE-7100

(CF3)2CFCF2OCH3

437

1 540

i-HFE-7200

(CF3)2CFCF2OCH2CH3

34,3

124

HFE-43-10pcccl24 (Η-Galden 1040x) HG-11

CHF2OCF2OC2F4OCHF2

3 220

8 720

HFE-236cal2 (HG-10)

CHF2OCF2OCHF2

6 060

11 700

HFE-338pccl3 (HG-01)

CHF2OCF2CF2OCHF2

3 320

9 180

HFE-347mmyl

(CF3)2CFOCH3

392

1 400

2,2,3,3,3-pentafluorpropān-1-ols

CF3CF2CH2OH

34,3

123

1,1,1,3,3,3-heksafluorpropān-2-ols

(CF3)2CHOH

206

742

HFE-227ea

CF3CHFOCF3

7 520

9 800

HFE-236fa

CF3CH2OCF3

1 100

3 670

HFE-245fal

CHF2CH2OCF3

934

3 170

HFE 263mf

CF3CH2OCH3

2,06

7,43

HFE-329 mcc2

CHF2CF2OCF2CF3

3 770

7 550

HFE-338 mcf2

CF3CH2OCF2CF3

1 040

3 460

HFE-338mmzl

(CF3)2CHOCHF2

3 040

6 500

HFE-347 mcf2

CHF2CH2OCF2CF3

963

3 270

HFE-356 mec3

CH3OCF2CHFCF3

264

949

HFE-356mmz1

(CF3)2CHOCH3

8,13

29,3

HFE-356pcf2

CHF2CH2OCF2CHF2

831

2 870

HFE-356pcf3

CHF2OCH2CF2CHF2

484

1 730

HFE 365 mcf3

CF3CF2CH2OCH3

1,6

5,77

HFE-374pc2

CHF2CF2OCH2CH3

12,5

45

2,2,3,3,4,4,5,5- oktafluorciklopentān-1-ols

- (CF2)4CH (OH)-

13,6

49,1

1,1,1,3,4,4,4-heptafluor-3-(trifluormeti)butān2-ons

CF3C(O)CF(CF3)2

0,29  (3)

 (*1)

perfluorpolimetilizopropilēteris (PFPMIE)

CF3OCF(CF3)CF2OCF2OCF3

10 300

7 750

perfluor(2-metil-3-pentanons) (1,1,1,2,2,4,5,5,5-nonafluors-4-(trifluorometils)pentāns-3-viens)

CF3CF2C(O)CF(CF3)2

0,114

0,441

2. iedaļa. Citi fluorētie savienojumi

trifluormetilsulfurpentafluorīds

SF5CF3

18 500

13 900

perfluorciklopropāns

c-C3F6

9 200  (4)

6 850  (4)

perfluortributilamīns (PFTBA, FC43)

C12F27N

8 490

6 340

perfluor-N-metilmorfolīns

C5F11NO

8 800  (5)

 (*1)

perfluortripropilamīns

C9F21N

9 030

6 750


(1)  Atbilstīgi 2. panta a) punktam maisījumus, kas satur šajā pielikumā uzskaitītās vielas, uzskata par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, uz kurām attiecas šī regula.

(2)  Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto sesto novērtējuma ziņojumu.

(3)   Ren et al. (2019). Atmospheric Fate and Impact of Perfluorinated Butanone and Pentanone. Environ. Sci. Technol. 2019, 53, 15, 8862–8871.

(*1)  Pagaidām nav pieejams.

(4)   WMO et al. (2018). Scientific Assessment of Ozone Depletion.

(5)   REACH reģistrācijas dokumentācija. https://echa.europa.eu/registration-dossier/-/registered-dossier/10075/5/1.


IV PIELIKUMS

11. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE TIRGŪ LAIŠANAS AIZLIEGUMI

Produkti un aprīkojums

Aizlieguma datums

1.

Tukšas, pilnībā vai daļēji uzpildītas atkārtoti neuzpildāmas tvertnes I pielikumā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ko izmanto dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu aprīkojuma, ugunsaizsardzības sistēmu vai elektriskās komutācijas aparatūras apkalpē, apkopē vai uzpildīšanā vai par šķīdinātājiem.

2007. gada 4. jūlijs

 

 

STACIONĀRA DZESĒŠANA

2.

Mājsaimniecības ledusskapji un saldētavas:

a)

kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks;

2015. gada 1. janvāris

b)

kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izņemot gadījumus, ja tās vajadzīgas drošības dēļ darbības vietā.

2026. gada 1. janvāris

3.

Ledusskapji un saldētavas, kas paredzēti komerciālam lietojumam (autonoms aprīkojums)

a)

kas satur HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks;

2020. gada 1. janvāris

b)

kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks;

2022. gada 1. janvāris

c)

kas satur citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks.

2025. gada 1. janvāris

4.

Visas autonomās dzesēšanas iekārtas, izņemot dzesinātājus, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā.

2025. gada 1. janvāris

5.

Dzesēšanas iekārtas, izņemot dzesinātājus un aprīkojumu, uz ko attiecas 4. un 6. punkts un kas satur vai kā darbība ir atkarīga no:

a)

HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks, izņemot iekārtas, kas paredzētas lietojumam, ar ko produktus atdzesē līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C;

2020. gada 1. janvāris

b)

fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks, izņemot iekārtas, kas paredzētas lietojumam, ar kuru produktus atdzesē līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C;

2025. gada 1. janvāris

c)

fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā.

2030. gada 1. janvāris

6.

Komerciālam lietojumam paredzētas kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas, kuru nominālā jauda ir 40 kW vai vairāk un kuras satur vai kuru darbība ir atkarīga no I pielikumā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kā GSP ir 150 vai lielāks, izņemot kaskādes sistēmu primārajā dzesēšanas kontūrā, kur var izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks par 1 500 .

2022. gada 1. janvāris

STACIONĀRI DZESINĀTĀJI

7.

Dzesinātāji, kuri satur vai kuru darbība ir atkarīga no:

a)

HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks, izņemot iekārtas, kas paredzētas lietojumam, ar ko produktus atdzesē līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C;

2020. gada 1. janvāris

b)

fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 150 vai lielāks, ja to nominālā jauda ir 12 kW, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2027. gada 1. janvāris

c)

fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuras paredzētas dzesinātājiem un kuru nominālā jauda ir 12kW, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2032. gada 1. janvāris

d)

fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 750 un nominālā jauda pārsniedz 12kW, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā.

2027. gada 1. janvāris

STACIONĀRS GAISA KONDICIONĒŠANAS APRĪKOJUMS UN STACIONĀRI SILTUMSŪKŅI

8.

Autonomas gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi, izņemot dzesinātājus:

a)

no elektrotīkla uzlādējams telpu gaisa kondicionēšanas aprīkojums, ko galalietotājs var pārvietot no vienas telpas uz citu un kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks;

2020. gada 1. janvāris

b)

no elektrotīkla uzlādējams telpu gaisa kondicionēšanas aprīkojums, viengabala gaisa kondicionēšanas aprīkojums,cits autonoms gaisa kondicionēšanas aprīkojums unautonomi siltumsūkņi, kuru nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 12 kW un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot, kad tas vajadzīgs drošības dēļ. Ja drošības prasības darbības vietā neļauj izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks kā 150, GSP robežvērtība ir 750;

2027. gada 1. janvāris

c)

no elektrotīkla uzlādējams telpu gaisa kondicionēšanas aprīkojums, viengabala gaisa kondicionēšanas aprīkojums, cits autonoms gaisa kondicionēšanas aprīkojums un autonomi siltumsūkņi s, kuru maksimālā nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 12 kW un kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ. Ja drošības prasības darbības vietā neļauj izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes alternatīvas, GSP robežvērtība ir 750;

2032. gada 1. janvāris

 

d)

viengabala un cits autonoms gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi, kuru maksimālā nominālā jauda ir lielāka kā 12 kW, bet nepārsniedz 50 kW un kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes ar GSP 150 vai lielāku, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ. Ja drošības prasības darbības vietā neļauj izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks kā 150, GSP robežvērtība ir 750;

2027. gada 1. janvāris

e)

cits autonoms gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ. Ja drošības prasības darbības vietā neļauj izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks kā 150, GSP robežvērtība ir 750.

2030. gada 1. janvāris

9.

Dalīta tipa gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi (1):

a)

vienas vienības dalīta tipa sistēmas, kurās ir līdz 3 kg I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu vai kuru darbība ir atkarīga no I pielikumā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm ar GSP 750 vai lielāku;

2025. gada 1. janvāris

b)

dalītā tipa gaiss-ūdens sistēmas, kuru nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 12 kW, kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ar GSP 150 vai lielāku, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2027. gada 1. janvāris

c)

dalītā tipa gaiss-gaiss sistēmas, kuru nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 12 kW, kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ar GSP 150 vai lielāku, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2029. gada 1. janvāris

d)

dalītā tipa sistēmas, kuru nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 12 kW, kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2035. gada 1. janvāris

 

e)

dalītā tipa sistēmas, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW un kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ar GSP 750 vai lielāku, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā;

2029. gada 1. janvāris

f)

dalītā tipa sistēmas, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW un kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ar GSP 150 vai lielāku, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā.

2033. gada 1. janvāris

CITI PRODUKTI UN APRĪKOJUMS

10.

Vaļējas tiešas iztvaicēšanas sistēmas, kuras satur HFC un PFC kā aukstumaģentus

 

2007. gada 4. jūlijs

11.

Ugunsaizsardzības aprīkojums:

a)

kas satur PFC;

2007. gada 4. jūlijs

b)

kas satur HFC-23;

2016. gada 1. janvāris

c)

kas satur citas I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kā funkcionēšana ir atkarīga no tām, izņemot, ja tas vajadzīgs drošības dēļ darbības vietā.

2025. gada 1. janvāris

12.

Logi mājsaimniecības vajadzībām, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes

2007. gada 4. jūlijs

13.

Citi logi, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes

2008. gada 4. jūlijs

14.

Apavi, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes

2006. gada 4. jūlijs

15.

Riepas, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes

2007. gada 4. jūlijs

16.

Vienkomponenta putas (izņemot gadījumus, kad jāievēro valstu drošības standarti), kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2008. gada 4. jūlijs

17.

Putas:

a)

ekstrudēts polistirols (XPS), kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro valstu drošības standarti;

2020. gada 1. janvāris

b)

putas, kas nav ekstrudēts polistirols (XPS) un satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro valstu drošības standarti;

2023. gada 1. janvāris

c)

putas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izņemot gadījumus, kad tās vajadzīgas drošības dēļ.

2033. gada 1. janvāris

18.

Aerosola ģeneratori, ko tirgo un kas ir paredzēti pārdošanai plašam patērētāju lokam izklaides un dekoratīvos nolūkos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 40. punktā, un signāltaures, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks.

2009. gada 4. jūlijs

19.

Tehniskie aerosoli:

a)

kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro valstu drošības standarti vai kad tos izmanto medicīnā;

2018. gada 1. janvāris

b)

kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izņemot gadījumus, kad jāievēro drošības prasības vai kad tos izmanto medicīnā.

2030. gada 1. janvāris

20.

Ķermeņa kopšanas līdzekļi (piem., musi, krēmi, putas, šķīdumi vai spreji), kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

2025. gada 1. janvāris

21.

Aprīkojums, ko izmanto ādas vēsināšanai un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kā darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad to izmanto medicīnā.

2025. gada 1. janvāris

1. punkts ir piemērojams atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm, proti:

a)

tvertnēm, ko bez attiecīgas pielāgošanas atkārtoti uzpildīt nav iespējams, un

b)

tvertnēm, ko varētu atkārtoti uzpildīt, bet kas ir importētas vai laistas tirgū, nepiedāvājot iespēju tās nodot atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.


(1)  Šajā regulā fiksēto divkanālu siltumsūkņa un gaisa kondicionēšanas aprīkojumu uzskata par dalīta tipa (9. kategorija), un uz to attiecas vienas un tās pašas prasības.


V PIELIKUMS

RAŽOŠANAS TIESĪBAS DAĻĒJI HALOGENĒTO FLUOROGĻŪDEŅRAŽU LAIŠANAI TIRGŪ

Atļautais daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošanas apjoms, kas izteikts tonnās CO2 ekvivalenta, kā minēts 14. panta 3. punktā, un katram ražotājam aprēķināts šādi:

a)

no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim – 60 % no gada vidējā ražošanas apjoma 2011.–2013. gadā;

b)

no 2029. gada 1. janvāra līdz 2033. gada 31. decembrim – 30 % no gada vidējā ražošanas apjoma 2011.–2013. gadā;

c)

no 2034. gada 1. janvāra līdz 2035. gada 31. decembrim – 20 % no gada vidējā ražošanas apjoma 2011.–2013. gadā;

d)

no 2036. gada 1. janvāra un pēc tam – 15 % no gada vidējā ražošanas apjoma 2011.–2013. gadā.


VI PIELIKUMS

MAISĪJUMA GSP APRĒĶINĀŠANAS METODE, KAS MINĒTA 3. PANTA 1. PUNKTĀ

Maisījuma GSP aprēķina kā svērto vidējo no atsevišķo vielu – tostarp tādu vielu, kas nav fluorētās siltumnīcefekta gāzes, – masas frakciju summas, kura katra pareizināta ar savu GSP, ja vien nav norādīts citādi.

Σ (viela X % × GSP) + (viela Y % × GSP) + ... (viela N % × GSP), kur % ir īpatsvars ar precizitāti +/– 1 %.

Piemēram, ja formulu piemēro gāzu maisījumam, kas sastāv no 60 % dimetilētera, 10 % HFC-152a un 30 % izobutāna:

 

Σ (60 % × 1) + (10 % × 124) + (30 % × 0)

 

Kopējais GSP = 13,0

Lai aprēķinātu maisījumu GSP, izmanto turpmāk minēto nefluorēto vielu GSP. Citām vielām, kas nav uzskaitītas šajā pielikumā, piemēro noklusējuma vērtību 0. GSP aprēķinā būtiska nozīme ir tikai izdalāmām sastāvdaļām, kas visā visumā pilda vienu un to pašu funkciju.

Viela

GSP 100 (1)

Vispārpieņemtais nosaukums

Nozarē pieņemtais apzīmējums

Ķīmiskā formula

metāns

 

CH4

27,9

slāpekļa oksīds

 

N2O

273

dimetilēteris

 

CH3OCH3

1  (2)

metilēnhlorīds

 

CH2Cl2

11,2

metilhlorīds

 

CH3Cl

5,54

hloroforms

 

CHC13

20,6

etāns

R-170

CH3CH3

0,437

propāns

R-290

CH3CH2CH3

0,02

butāns

R-600

CH3CH2CH2CH3

0,006

izobutāns

R-600a

CH(CH3)2CH3

0  (3)

pentāns

R-601

CH3CH2CH2CH2CH3

0  (3)

izopentāns

R-601a

(CH3)2CHCH2CH3

0  (3)

etoksietāns (dietilēteris)

R-610

CH3CH2OCH2CH3

4  (2)

metilformiāts

R-611

HCOOCH3

11  (4)

ūdeņradis

R-702

H2

6  (2)

amonjaks

R-717

NH3

0

etilēns

R-1150

C2H4

4  (2)

propēns

R-1270

C3H6

0  (3)

ciklopentāns

 

C5H10

0  (3)


(1)  Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto sesto novērtējuma ziņojumu.

(2)  Pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

(3)   WMO et al. (2018). Scientific Assessment of Ozone Depletion, ja vērtība ir norādīta kā <<1.

(4)   WMO et al. (2018). Ozona noārdīšanās zinātniskais novērtējums.


VII PIELIKUMS

MAKSIMĀLIE DAUDZUMI UN ATSAUCES VĒRTĪBU UN KVOTU APRĒĶINĀŠANA DAĻĒJI HALOGENĒTO FLUOROGĻŪDEŅRAŽU LAIŠANAI TIRGŪ, KAS MINĒTA 17. PANTĀ

1.   

Maksimālais daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, ko atļauts laist Savienības tirgū attiecīgajā gadā, ir šāds:

Gadi

Maksimālais daudzums (tonnās CO2 ekvivalenta)

2025–2026

42 874 410

2027–2029

21 665 691

2030–2032

9 132 097

2033–2035

8 445 713

2036–2038

6 782 265

2039–2041

6 136 732

2042–2044

5 491 199

2045–2047

4 845 666

2048–2049

4 200 133

no 2050. gada

0

2.   

2015. gada maksimālā daudzuma bāzes vērtība ir: 176 700 479 tonnas CO2 ekvivalenta.

3.   

Atsauces vērtības un kvotas daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 16. un 17. pantā, aprēķina kā visu veidu daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu agregētos daudzumus, kuri izteikti tonnās CO2 ekvivalenta, kas noapaļots līdz pilnai tonnai.

4.   

Katrs ražotājs un importētājs saņem 17. panta 1. punktā minētās atsauces vērtības, ko aprēķina šādi:

a)

atsauces vērtība daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kuras pamatā ir gada vidējais daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, kas likumīgi laists tirgū no 2015. gada 1. janvāra un kas par pieejamajiem gadiem paziņots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantu un šīs regulas 26. pantu, un ņemot vērā nodotās kvotas, kas saņemtas, neieskaitot daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus šīs regulas 26. panta 5. punktā minētajiem lietojumiem tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem;

b)

turklāt ražotājiem un importētājiem, kuri ir ziņojuši par daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu laišanu tirgū šīs regulas 26. panta 5. punkta otrajā daļā minētajiem lietojumiem, atsauces vērtība, kuras pamatā ir gada vidējais šādam lietojumam paredzēto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, kas likumīgi laists tirgū no 2020. gada 1. janvāra un kas par pieejamajiem gadiem paziņots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantu un šīs regulas 26. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.


VIII PIELIKUMS

REGULAS 17. PANTĀ MINĒTAIS KVOTU IEDALES MEHĀNISMS

1.   

Uzņēmumiem, kuriem ir noteikta atsauces vērtība saskaņā ar 17. panta 1. punktu, iedalāmā kvotu daudzuma noteikšana.

Katrs uzņēmums, kuram ir noteiktas atsauces vērtības, saņem kvotu, ko aprēķina šādi:

a)

kvota, kas atbilst 89 % no VII pielikuma 4. punkta a) apakšpunktā minētās atsauces vērtības, kura reizināta ar maksimālo daudzumu gadā, par ko kvota piešķirta, un dalīta ar bāzes vērtību 176 700 479t CO2 ekvivalenta (1); un

b)

attiecīgā gadījumā – kvota, kas atbilst VII pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā minētajai atsauces vērtībai. No 2027. gada šādu kvotu iegūst, reizinot atsauces vērtību ar koeficientu 0,85. No 2030. gada šāda kvota atbilst atsauces vērtībai, kura reizināta ar maksimālo daudzumu gadā, par ko kvota piešķirta, un dalīta ar maksimālo daudzumu 2025. gadam.

Ja pēc otrajā daļā minētā pilnā kvotu apjoma piešķiršanas maksimālais daudzums ir pārsniegts, visas kvotas proporcionāli samazina.

2.   

Uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši deklarāciju saskaņā ar 17. panta 3. punktu, iedalāmā kvotu daudzuma noteikšana.

Saskaņā ar 1. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts VII pielikumā, lai noteiktu rezerves apjomu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri iesnieguši deklarāciju saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

Katrs uzņēmums saņem iedalīto apjomu, kas atbilst tā pro-rata daļai rezervē.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar deklarāciju iesniegušo uzņēmumu skaitu.

3.   

Minētajos aprēķinos ņem vērā sodus, kas noteikti saskaņā ar 31. pantu.


(1)  Šis skaitlis ir maksimālais daudzums, kas noteikts 2015. gadam pakāpeniskas samazināšanas sākumā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.


IX PIELIKUMS

DATI, KAS JĀPAZIŅO SASKAŅĀ AR 26. PANTU

1.   

Katrs 26. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais ražotājs ziņo šādus datus:

a)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas kopējais daudzums, ko tas ir saražojis Savienībā, ieskaitot blakusproduktus, diferencējot uztvertos apjomus un neuztvertos apjomus, un par neuztvertajiem apjomiem, kas radušies šādā ražošanā un blakusražošanā, norādot iznīcinātos daudzumus, bet par uztvertajiem apjomiem – daudzumus, kas iznīcināti pirms vielu laišanas tirgū vai nu pie paša ražotāja, vai nodoti citiem uzņēmumiem iznīcināšanai, un norāda arī iznīcinājušo uzņēmumu;

b)

vielas galvenās lietojuma kategorijas;

c)

katras I, II un III pielikumā uzskaitās vielas daudzums, ko tas laidis tirgū Savienībā, atsevišķi norādot:

i)

daudzumus, kas laisti tirgū izmantošanai par ievadresursu, tostarp – tikai attiecībā uz HFC-23 – vai tas ir pēc iepriekšējas uztveršanas vai bez iepriekšējas uztveršanas;

ii)

tiešo eksportu;

iii)

tādu dozēto inhalatoru ražošanu, kas domāti farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai;

iv)

izmantošanu militārā aprīkojumā;

v)

izmantošanu pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

vi)

daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus, kas saražoti tādiem lietojumiem Savienībā, attiecībā uz kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Protokolu;

d)

jebkādi krājumi pārskata perioda sākumā un beigās, norādot, vai tie jau ir vai nav laisti tirgū.

2.   

Katrs 26. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais importētājs ziņo šādus datus:

a)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas kopējais daudzums, ko tas importējis Savienībā, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto, un atsevišķi norādot šādus datus:

i)

daudzumi, ko ziņojošais uzņēmums importējis, nav laidis brīvā apgrozībā un reeksportējis, un ko satur produkti vai aprīkojums;

ii)

daudzumi iznīcināšanai, norādot iznīcinošo uzņēmumu;

iii)

lietojumi par ievadresursiem, atsevišķi norādot daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus, kas importēti izmantošanai par ievadresursu, un norādot uzņēmumu, kas šo ievadresursu izmanto;

iv)

tiešais eksports, norādot eksportētāju uzņēmumu;

v)

tādu dozēto inhalatoru ražošanu, kas domāti farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, norādot ražotāju;

vi)

izmantošanu militārā aprīkojumā, norādot uzņēmumu, kas daudzumus saņēmis šim lietojumam;

vii)

izmantošana pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, norādot saņemošo pusvadītāju ražotāju;

viii)

daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, ko satur iepriekš sajaukti polioli;

ix)

atgūto, reciklēto vai pārgūto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums;

x)

daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, kas importēti lietojumiem, attiecībā uz kuriem saskaņā Protokolu piešķirts atbrīvojums;

Par daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumiem ziņo atsevišķi par katru izcelsmes valsti.

b)

jebkādi krājumi pārskata perioda sākumā un beigās, norādot, vai tie jau ir vai nav laisti tirgū.

3.   

Katrs 26. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais eksportētājs ziņo par katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas eksportējis no Savienības, norādot, vai tas tos saražojis pats, importējis vai iegādājies no citiem uzņēmumiem Savienībā; tas attiecas arī uz daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumiem, ko satur iepriekš sajaukti polioli.

4.   

Katrs 26. panta 2. punktā minētais uzņēmums ziņo šādus datus:

a)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas daudzumi, kas iznīcināti, tostarp par katru vielu atsevišķi, minēto vielu daudzumi, ko satur produkti vai aprīkojums;

b)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas krājumi pārskata perioda sākumā un beigās, kas paredzēti iznīcināšanai, tostarp par katru vielu atsevišķi, minēto vielu daudzumi, ko satur produkti vai aprīkojums;

c)

I, II un III pielikumā uzskaitīto vielu iznīcināšanai izmantotā tehnoloģija.

5.   

Katrs 26. panta 3. punktā minētais uzņēmums ziņo par katras I pielikumā uzskaitītās vielas daudzumu, ko izmanto par ievadresursu.

6.   

Katrs 26. panta 4. punktā minētais uzņēmums ziņo šādus datus:

a)

to produktu vai aprīkojuma kategorijas, kas satur I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas;

b)

vienību skaits attiecībā uz produktiem un aprīkojumu vai masa attiecībā uz neskaitāmiem produktiem, piemēram, putām;

c)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas daudzumi, ko satur produkti vai aprīkojums;

d)

to daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, ar ko uzpildīts importēts aprīkojums un kas laists brīvā apgrozībā, kā uzpildei daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži iepriekš eksportēti no Savienības, un uz ko attiecās kvotas limiti laišanai Savienības tirgū. Šādā gadījumā ziņojumā norāda arī eksportējušo uzņēmumu un eksporta gadu, kā arī uzņēmumu, kas pirmo reizi laidis šos daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus Savienības tirgū, un gadu, kad tas noticis.

7.   

Katrs 26. panta 5. punktā minētais uzņēmums ziņo par katras vielas daudzumiem, ko tas saņēmis no ražotājiem un importētājiem iznīcināšanai, izmantošanai par ievadresursu, tiešajam eksportam, tādu dozēto inhalatoru ražošanai, kas domāti farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, lietojumam militārā aprīkojumā un pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē.

Ražotāji, kas ražo dozētos inhalatorus, kas domāti farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, ziņo par daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu veidu un izmantotajiem daudzumiem.

8.   

Katrs 26. panta 6. punktā minētais uzņēmums ziņo šādus datus:

a)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas daudzumi, ko tas pārguvis;

b)

katras I, II un III pielikumā uzskaitītās vielas krājumi pārskata perioda sākumā un beigās, kas gaida uz pārgūšanu.


X PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) Nr. 517/2014

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 1. punkts

2. panta a) punkts

2. panta 2. punkts

3. panta 4. punkts

2. panta 3. un 4. punkts

2. panta 5. punkts

3. panta 2. punkts

2. panta 6. punkts

3. panta 1. punkts

2. panta 7. punkts

3. panta 3. punkts

2. panta 8. punkts

3. panta 5. punkts

2. panta 9. punkts

3. panta 36. punkts

2. panta 10. punkts

3. panta 6. punkts

2. panta 11. punkts

3. panta 9. punkts

2. panta 12. punkts

3. panta 10. punkts

2. panta 13. punkts

11. panta 3. punkta otrā daļa un IV pielikuma 1. punkts

2. panta 14. punkts

3. panta 11. punkts

2. panta 15. punkts

3. panta 12. punkts

2. panta 16. punkts

3. panta 13. punkts

2. panta 17. punkts

3. panta 14. punkts

2. panta 18. punkts

3. panta 15. punkts

2. panta 19. punkts

3. panta 16. punkts

2. panta 20. punkts

3. panta 17. punkts

2. panta 21. punkts

3. panta 18. punkts

2. panta 22. punkts

3. panta 19. punkts

2. panta 23. punkts

3. panta 20. punkts

2. panta 24. punkts

3. panta 21. punkts

2. panta 25. punkts

3. panta 22. punkts

2. panta 26. punkts

3. panta 23. punkts

2. panta 27. punkts

3. panta 24. punkts

2. panta 28. punkts

2. panta 29. punkts

3. panta 26. punkts

2. panta 30. punkts

3. panta 27. punkts

2. panta 31. punkts

3. panta 28. punkts

2. panta 32. punkts

3. panta 29. punkts

2. panta 33. punkts

3. panta 30. punkts

2. panta 34. punkts

3. panta 31. punkts

2. panta 35. punkts

3. panta 32. punkts

2. panta 36. punkts

3. panta 33. punkts

2. panta 37. punkts

3. panta 34. punkts

2. panta 38. punkts

3. panta 35. punkts

2. panta 39. punkts

3. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

3. panta 3. punkts

4. panta 5. punkts

3. panta 4. punkts

4. panta 7. punkts

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. panta 1. punkts

4. panta 4. punkts

7. panta 2. punkts

4. panta 6. punkts

8. panta 1. punkta pirmā daļa

8. panta 1. punkts

8. panta 1. punkta otrā daļa

8. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 7. punkts

8. panta 3. punkts

8. panta 10. punkts

9. pants

9. pants

10. panta 1. punkta pirmā daļa

10. panta 1. punkta pirmā daļa un 10. panta 3. punkts

10. panta 2. punkts

10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

10. panta 3. punkts

10. panta 5. punkts

10. panta 4. punkts

10. panta 7. punkts

10. panta 5. punkts

10. panta 6. punkts

10. panta 2. punkts un 10. panta 4. punkts

10. panta 7. punkts

10. panta 9. punkts

10. panta 8. punkts

10. panta 9. punkts

10. panta 10. punkts

10. panta 10. punkts

10. panta 11. punkts

10. panta 12. punkts

10. panta 12. punkts

10. panta 8. punkts

10. panta 13. punkts

10. panta 11. punkts

10. panta 14. punkts

10. panta 13. punkts

10. panta 15. punkts

10. panta 14. punkts

11. panta 1. punkts

11. panta 1. punkta pirmā daļa

11. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts

11. panta 5. punkts

11. panta 4. punkts

11. panta 6. punkts

11. panta 5. punkts

11. panta 7. punkts

11. panta 6. punkts

12. panta 1. līdz 12. punkts

12. panta 1. līdz 13. punkts

12. panta 13. punkts

12. panta 16. punkts

12. panta 14. punkts

12. panta 17. punkts

12. panta 15. punkts

12. panta 18. punkts

13. panta 1. punkta pirmā daļa

13. panta 1. punkts

13. panta 1. punkta otrā daļa

13. panta 2. punkts

13. panta 2. punkts

13. panta 3. punkts

14. panta 1. punkts

19. panta 1. punkts

14. panta 2. punkta pirmā daļa

19. panta 2. punkta otrā daļa

14. panta 2. punkta otrā daļa

19. panta 3. punkts

14. panta 2. punkta trešā daļa

19. panta 2. punkta trešā daļa

14. panta 3. punkts

19. panta 2. punkta otrā daļa

14. panta 4. punkts

19. panta 4. punkts

15. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 1. punkta otrā daļa

16. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts

15. panta 3. punkts

16. panta 6. punkts

15. panta 4. punkts

16. panta 4. punkts

16. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts

17. panta 3. punkts

16. panta 3. punkts

17. panta 1. punkts

16. panta 4. punkts

17. panta 3. punkts

16. panta 5. punkts

17. panta 4. punkts

17. panta 1. punkta pirmā daļa

20. panta 1. punkts

17. panta 1. punkta otrā daļa

20. panta 4. punkts

17. panta 1. punkta trešā daļa

17. panta 2. punkts

20. panta 6. punkts

17. panta 3. punkts

17. panta 4. punkts

20. panta 7. punkts

18. panta 1. punkts

21. panta 1. punkta pirmā daļa

18. panta 2. punkta pirmā daļa

21. panta 2. punkts

18. panta 2. punkta otrā daļa

18. panta 2. punkta trešā daļa

21. panta 3. punkts

19. panta 1. punkta pirmā daļa

26. panta 1. punkta pirmā daļa

19. panta 2. punkts

26. panta 2. punkts

19. panta 3. punkts

26. panta 3. punkts

19. panta 4. punkts

26. panta 4. punkts

19. panta 5. punkts

26. panta 7. punkts

19. panta 6. punkts

26. panta 8. punkts

19. panta 7. punkts

26. panta 9. punkta otrā daļa

19. panta 8. punkts

20. panta 7. punkta otrā daļa

20. pants

27. pants

21. panta 1. punkts

35. panta 1. punkts

21. panta 2. līdz 6. punkts

22. pants

32. pants

23. pants

33. pants

24. pants

34. pants

25. pants

31. pants

26. pants

37. pants

27. pants

38. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

VII pielikums

VI pielikums

VIII pielikums

VII pielikums

IX pielikums


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/573/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)