(1)

Neatkarīgas revīzijas ir svarīgs instruments, ko izmanto, lai uzraudzītu, vai ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji izpilda pienākumus, kas tiem uzlikti ar Regulu (ES) 2022/2065. Lai gan minētajā regulā ir paredzēti citi pārskatatbildības instrumenti, citu starpā uzlabota publiskā kontrole attiecībā uz pārredzamības ziņojumiem un citām datu izpaušanas prasībām, neatkarīgām revīzijas organizācijām ir īpaša nozīme minēto nodrošinātāju atbilstības minētajai regulai novērtēšanā agrīnā posmā. Šādu neatkarīgu revīziju slēdzieni un konstatējumi un to ieteikumi var izsmeļoši sniegt informāciju regulatīvajai uzraudzībai. Vienlaikus neatkarīgas revīzijas ir viens no vairākiem informācijas un analīzes avotiem, ko regulējošās iestādes var izmantot, pildot uzraudzības un izpildes panākšanas funkcijas.

(2)

Lai nodrošinātu, ka no Regulas (ES) 2022/2065 92. un 93. pantā noteiktās piemērošanas dienas rezultatīvi, lietderīgi, laicīgi un salīdzināmi tiek veiktas neatkarīgas revīzijas, Komisijai jāizklāsta noteikumi par revīziju veikšanu, īpaši par revidēto nodrošinātāju juridiskajiem pienākumiem un procedūras posmiem, lai nodrošinātu, ka organizācijas, kas veic revīzijas, atbilst Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 3. punktā noteiktajiem neatkarības, interešu konflikta neesības, speciālo zināšanu un arodētikas nosacījumiem.

(3)

Lai atvieglotu tādu revīziju pienācīgu veikšanu, kurām ir nepieciešamas augsta līmeņa speciālās zināšanas, un novērstu neparedzētas sekas revīzijas pakalpojumu tirgū, būtu jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. pantu veicamās revīzijas var veikt vairāki revidenti. Vajadzības gadījumā, piemēram, tāpēc, ka ir vajadzīgas īpašas speciālās zināšanas konkrētu pienākumu vai saistību izpildes revidēšanai, piemēram, tādas, kas saistītas ar algoritmisko sistēmu izstrādi un darbību, izpratni par pamattiesību riskiem vai nelikumīga satura izplatīšanu, revidētais nodrošinātājs var slēgt līgumus ar dažādām revīzijas organizācijām vai organizāciju konsorciju par revīzijas veikšanu. Revīzijas organizācijas var arī slēgt apakšlīgumus par nepieciešamajām speciālajām zināšanām ar noteikumu, ka gan revīzijas organizācija, gan apakšuzņēmēji atbilst noteiktajiem nosacījumiem par neatkarību, interešu konflikta neesību, pierādītu objektivitāti un arodētiku un ka tie kopīgi atbilst tehniskās kompetences nosacījumiem. Šādos gadījumos revidētajam nodrošinātājam tomēr būtu jānodrošina, ka visu viņa tādu pienākumu un saistību izpilde, kas paredzētas Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 1. punktā, tiek revidēta vismaz reizi gadā.

(4)

Revīzijas organizācijām Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētie revīzijas atzinumi būtu jāapliecina ar pamatotu pārliecības līmeni. Lai sasniegtu pamatotu pārliecības līmeni, revīzijas organizācijai vajadzētu būt augstam, bet ne absolūtam pārliecības līmenim, ka nav bijušas nepareizas ziņas, piemēram, izlaidumi, datu sagrozījumi vai kļūdas, kas revīzijā nav atklātas. Lai nodrošinātu šādu pārliecības līmeni, revīzijas organizācijai cita starpā būtu jāiegūst pietiekami pierādījumi un savā novērtējumā jāizmanto atbilstoša revīzijas metodika.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 1. punktu neatkarīgas revīzijas būtu jāveic vismaz reizi gadā, saskaņojot tās ar minētās regulas 34. pantā minēto riska novērtējumu ikgadējo ciklu. Tomēr dažos gadījumos var būt nepieciešams revīzijas veikt biežāk. Revīziju secīgumam jānodrošina, ka pastāvīgi tiek uzraudzīta revidēto nodrošinātāju atbilstība Regulai (ES) 2022/2065 un attiecīgajiem rīcības kodeksiem un krīzes protokoliem. Revidētajam nodrošinātājam jānodrošina, ka laikposms, par kuru konkrētā revīzija novērtē revidēto pienākumu un saistību izpildi, papildina periodu, uz kuru attiecās iepriekšējā revīzija par nodrošinātāja pienākumu un saistību izpildi, un sākas, vēlākais, kad ir beidzies iepriekšējās revīzijas aptvertais periods. Tā kā revīzijas slēdziens ietver gan revīzijas organizācijas veikto novērtējumu, gan revīzijas ziņojuma izstrādi, revidētajiem nodrošinātājiem būtu jānodrošina, ka revīzijas ilgums ļauj slēgt revīzijas vismaz reizi gadā un ka revīzijas ziņojumi Komisijai un digitālo pakalpojumu koordinatoram tiek iesniegti bez liekas kavēšanās saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 42. panta 4. punktu.

(6)

Lai gan revidētajiem nodrošinātājiem nekādā gadījumā nebūtu jāiejaucas revīzijas veikšanā un tās slēdzienos, tiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. pantu, arī vienojoties ar revīzijas organizāciju par līguma noteikumiem un pirms revīzijas organizācijas izraudzīšanās verificējot, ka šī organizācija atbilst Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 3. punkta nosacījumiem.

(7)

Revidētajam nodrošinātājam būtu, piemēram, jānovērtē līgumi, kurus tas iepriekš noslēdzis ar revīzijas organizāciju, vai līgumi, kas noslēgti starp revīzijas organizāciju un juridiskajām personām, kuras saistītas ar revidēto nodrošinātāju. Revidētajam nodrošinātājam līgumos ar revīzijas organizācijām būtu jāiekļauj arī panti, kas garantē Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu ievērošanu. Ja revīzijas organizācija sastāv no vairākām vienībām, revidētajam nodrošinātājam būtu jāpārliecinās, ka visas minētās vienības atbilst minētajiem nosacījumiem, tai skaitā visi apakšuzņēmēji (ja tādi ir), ko revīzijas organizācija nolīgusi, lai jebkādā veidā atbalstītu revīzijas veikšanu. Tā kā katrai vienībai, kas veic revīziju, individuāli būtu jāatbilst neatkarības prasībām un prasībām attiecībā uz interešu konflikta neesību, šīm vienībām būtu kopīgi jāatbilst prasībām, kas saistītas ar kompetenci, speciālajām zināšanām vai tehniskajiem resursiem, lai tādējādi dažādas vienības varētu veikt dažādas revīzijas daļas un sniegt ieguldījumu ar spējām, kompetenci un speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas revīzijas veikšanai. Revīzijas ziņojumā jānorāda katras no šīm vienībām atbildība par attiecīgajām revīzijas daļām.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu revidētajam nodrošinātājam, pārbaudot, vai revīzijas organizācija atbilst neatkarības prasībām un prasībām par interešu konflikta neesību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nepieļautu, ka revīzijas organizācija ir sniegusi ar revīziju nesaistītus pakalpojumus revidētajam nodrošinātājam. Piemēram, revidētajam nodrošinātājam būtu jānovērtē, vai nav sniegti tādi pakalpojumi kā, piemēram, pakalpojumi, kas saistīti ar jebkuru sistēmu, programmatūru vai procesu, uz kuru attiecas revidēto pienākumu vai saistību izpilde, piemēram, konsultāciju pakalpojumi par snieguma, pārvaldības un programmatūras novērtējumiem, apmācības pakalpojumi, sistēmu izstrāde vai uzturēšana vai apakšlīgumu slēgšana par satura moderāciju. Šādi pakalpojumi ietver arī pakalpojumus, ko sniedz revidētajam nodrošinātājam un kas ietver konsultācijas par iekšējo kontroļu mehānismiem vai to izstrādi, vai iekšējos nolūkos veiktu novērtēšanu par revidētā nodrošinātāja atbilstību Regulai (ES) 2022/2065 vai rīcības kodeksiem un krīzes protokoliem, tai skaitā, ja tie ir saistīti tikai ar atsevišķām pārbaudēm, piemēram, trešo personu testiem par satura moderācijas sistēmu sniegumu. Tam nevajadzētu izslēgt revīzijas organizācijas, kas ir veikušas obligātās finanšu revīzijas.

(9)

Ņemot vērā Regulā (ES) 2022/2065 paredzēto atbilstības revīziju sarežģītību un īpatnības, ir svarīgi, lai revīzijas organizācijai būtu ar attiecīgo priekšmetu saistītās speciālās zināšanas, kuras nepieciešamas, lai revīzijas veiktu ar pamatotu pārliecību, liktu lietā profesionālu spriešanu un nodrošinātu skepticismu, kas ļauj minētajai organizācijai zināt, piemēram, kāda informācija tai ir vajadzīga, lai veiktu revīzijas procedūras vai pārbaudītu pretrunīgu informāciju. Tāpēc revidētajam nodrošinātājam būtu jāpārbauda, vai revīzijas organizācija spēj nodrošināt šādas speciālās zināšanas, tostarp riska pārvaldības jomā, gan attiecībā uz revīzijas riskiem, gan attiecībā uz Regulas (ES) 2022/2065 priekšmetu, it īpaši sistēmiskajiem sabiedriskajiem riskiem, kas minēti minētās regulas 34. pantā. Turklāt revidētajam nodrošinātājam būtu jāpārbauda revīzijas organizācijas tehniskā kompetence un spējas, ņemot vērā konkrēto revidēto pakalpojumu, tai skaitā ar attiecīgo priekšmetu saistītās speciālās zināšanas, piemēram, par tādu algoritmisko sistēmu kā, piemēram, ieteikumu sistēmu un citu nodrošinātāja uzturēto sociāltehnisko sistēmu, darbību un ietekmi. Revīzijas organizācijai jābūt iespējai slēgt apakšlīgumus vai citādi iegūt un izmantot vajadzīgās speciālās zināšanas un spējas, un revidētajam nodrošinātājam būtu jāpārbauda un jānodrošina, ka revīzijas organizācija spēj minētās speciālās zināšanas un spējas iegūt laikus revīzijas veikšanai.

(10)

Pārbaudot, vai revīzijas organizācijas atbilst Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 3. punkta nosacījumiem, revidētajam nodrošinātājam būtu jānovērtē attiecīgie pierādījumi, tai skaitā attiecīgā gadījumā revīzijas organizācijas izdotie apliecinājumi, deklarācijas un revīzijas ziņojumi. Attiecīgās speciālās zināšanas varētu pierādīt, piemēram, ar praktisku pieredzi risku novērtēšanā un pārvaldībā, kā arī ar akadēmisko darbību, zinātniskām publikācijām un pieredzi attiecīgo revīziju veikšanā. Revīzijas ziņojumos būtu jāiekļauj visi attiecīgie apliecinošie dokumenti, kas apliecina, ka revīzijas organizācija atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 2. punktu revidētajam nodrošinātājam ir jāpiedāvā visu veidu sadarbība un palīdzība, kas nepieciešama, lai revīzijas organizācija varētu veikt revīziju rezultatīvi, efektīvi un laikus, kā arī jāatturas jebkā iejaukties revīzijas organizācijas neatkarīgo lēmumu pieņemšanā. Piemēram, revidētajam nodrošinātājam nevajadzētu noteikt, sniegt norādījumus vai citādi ietekmēt revīzijas organizāciju, izmantojot jebkāda veida līgumiskus vai citus ierobežojumus vai stimulus attiecībā uz revīzijas procedūru izvēli un izpildi, metodiku, informācijas un revīzijas pierādījumu vākšanu un apstrādi, analīzi, testiem, revīzijas atzinumu vai revīzijas slēdzienu izstrādi.

(12)

Lai revīzijas laikā garantētu nepieciešamo sadarbību un palīdzību, revidētajam nodrošinātājam būtu jānodrošina, ka revīzijas organizācijai tiek piešķirta piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama revīzijas veikšanai. Revidētajam nodrošinātājam iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms tam, kad revīzijas organizācija sākusi veikt revīzijas procedūras, jānosūta visi nepieciešamie dokumenti un skaidrojumi. Piemēram, saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 41. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktu revidētā nodrošinātāja atbilstības uzraudzības funkcija ir uzraudzīt visu revidēto pienākumu un saistību izpildi, kuras rezultātā tiks izstrādātas iekšējās kontroles. Tāpēc jāpiešķir revīzijas organizācijai piekļuve visai informācijai, kas saistīta ar šādām kontrolēm, un citai informācijai, kurā izklāstīta revidētā nodrošinātāja stratēģija atbilstības nodrošināšanai. Proti, revidētajam nodrošinātājam jādara pieejami revīzijas organizācijai kritēriji, uz kuriem tas paļaujas, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2022/2065, lai revīzijas organizācija revīzijas kritērijus varētu balstīt uz šo informāciju. Turklāt jāpiešķir revīzijas organizācijai piekļuve katrai analīzei, ko revidētais nodrošinātājs var būt veicis par raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem. Minētajam nodrošinātājam būtu jādara pieejama revīzijas organizācijai informācija, kas veicina izpratni par revidēto pakalpojumu, tā pārvaldi, attiecīgo grupu un lēmumu pieņemšanas struktūru kompetenci, tostarp atbilstības nodrošināšanas funkciju, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu, datu un ierakstu struktūru prezentācijas un mijiedarbību starp dažādām algoritmiskajām sistēmām, kas ir būtiskas revīzijai.

(13)

Revīzijas organizācijai, veicot revīziju, jābūt iespējai katrā laikā pieprasīt visu citu nepieciešamo informāciju. Piekļuve minētajai informācijai būtu jāpiešķir bez nepamatotas kavēšanās tā, ka nekādā veidā netiek kavēta revīzijas veikšana. Tai būtu jāietver piekļuve datiem, tai skaitā personas datiem, kas savākti no dažādiem avotiem, piemēram, dokumentiem, algoritmiskajām sistēmām, datubāzēm vai attiecīgā gadījumā intervijām. Revidētajam nodrošinātājam būtu arī jāpiešķir revīzijas organizācijai piekļuve procedūrām un procesiem, IT sistēmām, piemēram, algoritmiskajām un informācijas sistēmām, tai skaitā testēšanas vidēm. Lai revīzijas organizācija varētu izsmeļoši pārbaudīt šādas sistēmas, revidējamam nodrošinātājam būtu jādara pieejami visi nepieciešamie resursi, lai palīdzētu šai organizācijai piekļūt sistēmām un novērtēt tās, piemēram, darot pieejamu nodrošinātāja kompetento personālu, lai atbildētu uz jautājumiem vai darbotos testa vidēs, kā arī sniegtu skaidrojumus par to darbību, vai jāatvieglo jebkāda cita nepieciešamā piekļuve personālam un telpām, piemēram, ēkām. Piekļuve procedūrām un procesiem varētu ietvert, piemēram, piekļuvi aprakstiem vai dokumentiem, kas attiecas uz revidējamā nodrošinātāja iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu. Lai izpildītu savu pienākumu sadarboties un sniegt palīdzību, revidējamam nodrošinātājam var būt jāveic arī citas papildu darbības, kas saistītas ar piekļuvi attiecīgajai informācijai. Piemēram, personāla intervijām var būt nepieciešamas drošas telpas, ko nodrošina revidējamais nodrošinātājs. Ja nepieciešams revīzijas veikšanai, revidētajiem nodrošinātājiem jāpilda pienākums sadarboties un sniegt palīdzību revīzijas organizācijai, cita starpā atvieglojot piekļuvi attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar to darbībām un ir to trešo pušu līgumslēdzēju rīcībā. Tas var attiekties, piemēram, uz satura moderācijas darbību rezultātiem, mācību materiāliem vai norādījumiem, ko izmanto trešās puses darbuzņēmēji, kuri ierobežo saturu, vai IT risinājumu pārdevējiem un nodrošinātājiem, to vidū, piemēram, algoritmiem un lietojumprogrammām, ko izmanto rekomendējošās sistēmās vai reklāmas sistēmās, ko izmanto revidētais nodrošinātājs.

(14)

Lai veicinātu revīzijas konstatējumu jēgpilnu pārredzamību un nodrošinātu visaptverošu un salīdzināmu Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 4. punktā minēto revīzijas ziņojumu un 37. panta 6. punktā minēto revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumu formātu, ar šo regulu būtu jāizveido minēto ziņojumu veidnes un katram ziņojumam būtu jāparedz vairāki pielikumi. Lai gan šajā regulā norādītajām veidnēm ir nepieciešama visaptveroša ziņošana, tām nevajadzētu ietekmēt Regulas (ES) 2022/2065 42. panta 4. un 5. punktā paredzētās prasības par ziņojumu publicēšanu.

(15)

Lai nodrošinātu, ka revīzijas organizācija saņem visu nepieciešamo palīdzību no revidējamā nodrošinātāja bez tā iejaukšanās revīzijas veikšanā un ka revīzijas organizācija atbilst visiem revīzijas sagatavošanas nosacījumiem un iesniedz revīzijas ziņojumu laikus un tādā kvalitātē, kas vajadzīga, lai sasniegtu pamatotu pārliecības līmeni, dažos noteikumos būtu jānosaka revīzijas sagatavošanas procedūras. Revidējamā nodrošinātāja un revīzijas organizācijas, tai skaitā visu apakšuzņēmēju vai partnerorganizāciju un darbinieku, kas atbild par revīzijas veikšanu, pienākumi un atbildība būtu jānosaka ar rakstisku līgumu, cita starpā ar līguma noteikumiem. Rakstiskajā līgumā būtu arī jānorāda revidējamie pienākumi un saistības, resursu sadalījums un noteikumi par mijiedarbību un kontaktpunktiem starp revīzijas organizāciju un revidējamo nodrošinātāju. Revīzijas ziņojumam jāpievieno visi apliecinošie dokumenti un līgumi, arī tādos gadījumos, kad dokumenti ir vēstules par revīzijas uzdevumu vai citu līguma noteikumu veidā.

(16)

Lai sniegtu visaptverošu pārskatu un atvieglotu revidējamo nodrošinātāju pārskatatbildību, revīzijas ziņojumā būtu jāiekļauj slēdziens par revīzijas organizācijas veikto novērtējumu attiecībā uz katru revidējamā nodrošinātāja revidējamā pienākuma vai saistību izpildi. Lai revīzijas atzinumā būtu sniegta pienācīga informācija, katram revīzijas slēdzienam jābūt balstītam uz pamatotu pārliecības līmeni un tam jābūt vai nu “pozitīvam”, “pozitīvam ar iebildēm” vai “negatīvam”. Slēdzieniem, kas ir “pozitīvi ar iebildēm”, nevajadzētu attiekties uz atbilstības novērtējumu pašu. Iebildes varētu attiekties, piemēram, uz informācijas sniegšanu, ko veic nodrošinātājs pēc revīzijas organizācijas pieprasījuma, vai revidējamā nodrošinātāja ieviestiem uzlabojumiem uzturēšanā vai kontrolēs, vai nodrošinātāja turpmākajiem riska mazināšanas plāniem un plānotajiem uzlabojumiem. Katrā gadījumā, ja revīzijas organizācija uzskata, ka revidētais nodrošinātājs atbilst revidētajam pienākumam vai saistībām saskaņā ar revidētā nodrošinātāja paziņotajiem kritērijiem, bet uzskata, ka ir nepieciešams iekļaut piezīmes par šiem kritērijiem, revīzijas slēdzienam jābūt “pozitīvam ar iebildēm”, jo iebildes var lietderīgi informēt nodrošinātāju par iespējamām izmaiņām tā kritērijos, pamatojoties uz revīzijas organizācijas zināšanām un speciālajām zināšanām, kā arī informāciju no ārējiem avotiem. Piemēram, iebildes varētu pamatot ar Komisijas norādījumiem, tostarp ar Komisijas pamatnostādnēm, kas minētas Regulas (ES) 2022/2065 35. panta 3. punktā, un citām attiecīgām vadlīnijām, ko Komisija izdevusi attiecībā uz minētās regulas piemērošanu, minētās regulas 35. panta 2. punktā minētās Eiropas Digitālo pakalpojumu padomes ziņojumiem, izpildes darbībām, lēmumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu, attiecīgo judikatūru, it īpaši no Eiropas Savienības Tiesas, sabiedriskām apspriešanām vai attiecīgiem autoritatīviem avotiem.

(17)

Ja revīzijas slēdziens ir “negatīvs”, bet attiecas tikai uz ierobežotu laikposmu un revīzijas organizācija uzskata, ka revidētais nodrošinātājs ir izpildījis pienākumu vai saistību attiecībā uz atlikušo revidējamo periodu, tas būtu jāatspoguļo revīzijas ziņojumā par katru attiecīgo pienākumu vai saistību, lai nodrošinātu publisko kontroli un regulatīvo uzraudzību. Ziņojumā jāiekļauj revīzijas organizācijas apsvērumi par informāciju, ko revidētais nodrošinātājs tai darījis pieejamu attiecībā uz riska mazināšanas plāniem, kas ir ieviesti vai plānoti neatbilstības novēršanai.

(18)

Ņemot vērā Regulas (ES) 2022/2065 III nodaļā noteikto juridisko pienākumu atšķirīgo būtību un brīvprātīgās saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos un krīzes protokolos saskaņā ar minētās regulas 45., 46. un 48. pantu, revīzijas organizācijai būtu jāsniedz revīzijas atzinumi par atbilstību minētajai nodaļai un katram kodeksam un protokolam.

(19)

Lai veiktu revīziju ar pamatotu pārliecības līmeni un izstrādātu pienācīgas revīzijas procedūras saskaņā ar metodiku, kas samazina revīzijas risku līdz zemam līmenim, galvenajai revīzijas veikšanas metodikas daļai būtu jābūt aplēsei par revīzijas riskiem, t. i., risku, ka revīzijas organizācija sniedz neatbilstošu revīzijas atzinumu vai slēdzienu. Tāpēc revīzijas organizācijai pirms precīzas metodikas izstrādes un revīzijas procedūru veikšanas būtu jānovērtē revīzijas risks pašā revīzijas sākumā. Revīzijas risku analīze ir vajadzīga, lai revīzijas organizācija varētu izvēlēties precīzas revīzijas metodoloģijas un noteikt, cik visaptverošām ir jābūt revīzijas procedūrām, lai sasniegtu pamatotu pārliecības līmeni revīzijas atzinumam. Revīzijas organizācijai būtu jāveic revīzijas risku analīze attiecībā uz katra revidējamā pienākuma vai saistību izpildes novērtējumu, ņemot vērā raksturīgos riskus, kontroles riskus un neatklāšanas riskus.

(20)

Lai pareizi novērtētu revīzijas riskus, revīzijas risku analīzē jāņem vērā revidējamā pakalpojuma raksturs, sevišķi riska profils, kā arī revīzijas tvērums un sarežģītība. Piemēram, iespējams, ka tiešsaistes platformām, kas ļauj noslēgt distances līgumus starp patērētājiem, raksturīgie riski atšķirsies no tiem, kuri ir video koplietošanas platformām vai meklētājprogrammām. Turklāt jāņem vērā sociālais un ekonomiskais konteksts, kādā tiek sniegts revidējamais pakalpojums, piemēram, tipisko lietotāju grupas, piemēram, nepilngadīgo, vai tāda bieža uzvedība kā bieži sastopama neautentiska izmantošana un koordinēta rīcība dezinformācijas kampaņās. Vērā ņemamajam sociālajam un ekonomiskajam kontekstam jāietver arī krīzes situāciju un neatkarīgi no tām neparedzētu notikumu iespējamība un to iedarbības smagums, kā minēts Regulā (ES) 2022/2065.

(21)

Lai nodrošinātu, ka revīzijas risku analīze atspoguļo tādu risku attīstību, kuriem pakalpojums ir pakļauts, revīzijas risku analīzē arī attiecīgā gadījumā jāizmanto informācija no iepriekšējām revīzijām, kas veiktas revidējamam nodrošinātājam, un jābalstās informācijā no tādiem avotiem kā nodrošinātāju ar līdzīgu riska profilu revīzijas ziņojumi. Lai nodrošinātu, ka revīzijas risku analīzē tiek pilnīgi izmantoti jaunākie pierādījumi par riskiem tādos kontekstos, kas ir līdzīgi tiem, kuros darbojas revidējamais nodrošinātājs, un autoritatīvi avoti, kas ir tieši saistīti ar Regulas (ES) 2022/2065 piemērošanu, analīzē jāizmanto arī informācija no Eiropas Digitālo pakalpojumu padomes ziņojumiem vai attiecīgā gadījumā Komisijas pamatnostādnēm. Cita informācija varētu ietvert arī informāciju no revīzijas ziņojumiem, kurus saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 42. panta 4. punktu ir publicējuši citi ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji.

(22)

Revīzijas organizācijai bez revidējamā nodrošinātāja ietekmes būtu jāizstrādā revīzijas metodika, ko izmanto, lai novērtētu revidējamo pienākumu un saistību izpildi. Revīzijas kritēriju pamatā jābūt revidētā nodrošinātāja sniegtajai informācijai par kritērijiem, ko revidētais nodrošinātājs izmanto atbilstības uzraudzībai. Metodikā var ņemt vērā arī citādu revidējamā nodrošinātāja nodotu informāciju, kā raksturīgo risku analīzi, ja revidējamais nodrošinātājs veicis tādu analīzi, piemēram, izmantojot pasākumus, kurus izstrādājusi atbilstības uzraudzības amatpersona vai vadības struktūra saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 41. pantu, vai citus pasākumus, kas iekļauti pakalpojuma darbībā saistībā ar sistēmisko risku novērtējumiem, kuri paredzēti minētās regulas 34. pantā.

(23)

Lai nodrošinātu, ka revīzijas metodika ir tāda, ar kuru var sasniegt pamatotu pārliecības līmeni revīzijas atzinumiem, izvēloties revīzijas procedūru metodiku, būtu jāņem vērā revidējamā pienākuma vai saistību specifika un tā būtu jāpielāgo, piemēram, revidējamā pienākuma raksturam kā pienākumam rīkoties vai pienākumam sasniegt rezultātus, kas nodrošinātājam jāizpilda, lai panāktu atbilstību. Piemēram, revīzijas procedūras, ko veic, lai novērtētu Regulas (ES) 2022/2065 15. pantā paredzēto pārredzamības ziņošanas pienākumu izpildi, revīzijas organizācija varētu izmantot, lai secinātu, vai ziņojumi publicēti bez kavējumiem un minētajā regulā noteiktajos formātos, kā arī vai paziņotie dati ir precīzi, reprezentatīvi un pienācīgi sadalīti, piemēram, pa nelikumīgā satura kategorijām.

(24)

Metodikas izvēlei jābūt atkarīgai arī no tā, vai atbilstības novērtējumam ir nepieciešama revīzijas organizācijas veikta kontekstuāla interpretācija. Metodikas izvēle arī jāpielāgo raksturīgajiem riskiem, kas ir saistīti ar darbībām, kuras veic, sniedzot pakalpojumu, un kontekstam, kādā pakalpojums tiek sniegts, piemēram, vai pakalpojums ietver tādu preču pārdošanu, kas varētu būt nelikumīgas, kā arī vai pakalpojumu galvenokārt izmanto nepilngadīgie. Piemēram, metodikai, kuru izmanto, lai novērtētu, kā ir izpildīts pienākums ieviest pienācīgus un samērīgus pasākumus, kas nodrošina augstu nepilngadīgo privātuma, drošības un aizsardzības līmeni saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punktu, būtu jānodrošina, ka revīzijas organizācija var gūt pietiekamu izpratni par to, kā nepilngadīgie izmanto revidējamo pakalpojumu, un par riskiem, kuri var apdraudēt viņu privātumu, drošību un aizsardzību, kā arī par to, kas ir pienācīgs un samērīgs pasākums revidējamā pakalpojuma konkrētajā kontekstā, un to, kā tos izmanto nepilngadīgie. Šajā nolūkā revīzijas organizācijām novērtējums būtu jāsadala piemērotos posmos. Tām jānovērtē revīzijas riski saskaņā ar revidētā nodrošinātāja riska profilu, it īpaši to, vai tas ir pieejams nepilngadīgajiem vai to galvenokārt izmanto nepilngadīgie. Tām jānovērtē, piemēram, vai nodrošinātājs ir ieviesis vecuma pārbaudes nodrošināšanas rīkus, vai tie ir efektīvi un kā revidētais nodrošinātājs novērtē un uzrauga to efektivitāti. Tām jānovērtē, vai revidētais nodrošinātājs ir ieviesis piemērotus pasākumus, lai atklātu kaitīgu sava pakalpojuma izmantošanu un uzvedības modeļus, kuru mērķis ir kaitēt vai kuri var kaitēt nepilngadīgajiem.

(25)

Metodikas izvēle jāpielāgo kontroles riskiem, kas saistīti ar revidējamā nodrošinātāja ieviestajiem atbilstības uzraudzības pasākumiem, kā arī neatklāšanas riskiem, proti, ka netiek atklātas nepareizas ziņas informācijā, kuru nodrošinātājs ir darījis pieejamu revīzijas organizācijai. Piemēram, ja revidējamais pienākums ietver revīzijas veikšanu algoritmiskai sistēmai, kura balstīta uz revidējamā pakalpojuma saņēmēju individuālu personalizāciju un algoritmiskās sistēmas periodiskiem atjauninājumiem, piemēram, izpaušanas pienākumi ieteikumu sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 27. pantu, metodikas izvēlei būtu jāļauj revīzijas organizācijai izstrādāt atbilstīgus testus, lai samazinātu neatklāšanas risku. Līdzīgi, ja revīzijas organizācija cenšas novērtēt, vai ir mazināti visi attiecīgie riski tādu lietotņu izstrādē, darbībā un izmantošanā, kuru pamatā ir liela mēroga valodu modeļi, piemēram, tērzēšanas funkcijas vai rekomendēšanas sistēmas, ko izmanto revidētais nodrošinātājs, revīzijas organizācijai vispirms jānovērtē nodrošinātāja ieviesto kontroļu piemērotība. Izvēloties testus, jāņem vērā revidējamā nodrošinātāja paziņoto iekšējo kontroļu stabilitāte. It īpaši, bet ne tikai, gadījumos, kad iekšējās kontroles ir vājas, nepilnīgas vai nepārliecinošas, lai novērtētu, vai noteikumi ir izpildīti, apsverot revidējamā pakalpojuma saņēmēju loku, revīzijas procedūras būtu jābalsta uz metožu kombināciju. Piemēram, metodikā varētu iekļaut padziļinātas analītiskās procedūras, piemēram, visu ieteikumu sistēmās iesaistīto algoritmisko sistēmu mijiedarbības analīzi un saistītos lēmumu pieņemšanas noteikumus un procesus šo ieteikumu sistēmu galveno parametru, digitālo ierakstu un žurnālu novērojumu noteikšanai. Metodikā būtu arī jāiekļauj sistēmas testi, piemēram, testi simulētās vidēs.

(26)

Lai nodrošinātu, ka metodika ir atbilstīga un pielāgota jaunajiem konstatējumiem revīzijas veikšanas laikā, metodikas izvēles pamatā jābūt revīzijas organizācijas profesionālajam viedoklim un tā būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šos jaunos konstatējumus, it īpaši gadījumos, kuros revīzijas organizācijai ir pamatotas šaubas par revidējamā nodrošinātāja iesniegto informāciju. Revīzijas organizācijas profesionālais skepticisms būtu jābalsta uz tās speciālajām zināšanām, kā arī uz citiem informācijas avotiem, kas ir īpaši svarīgi Regulas (ES) 2022/2065 piemērošanai, piemēram, Eiropas Digitālo pakalpojumu padomes ziņojumiem, Komisijas norādījumiem, revīzijas ziņojumiem, kuri izdoti saskaņā ar minētās regulas 45., 46. un 48. pantā minētajiem rīcības kodeksiem vai krīzes protokoliem, vai uz informāciju, kas rodas revīzijas veikšanas laikā, tai skaitā to, kas ir saistīta ar notikumiem, jo īpaši krīzes situācijām, kurās revidējamam nodrošinātājam jāveic papildu darbības, lai nodrošinātu dažu revidējamo pienākumu vai saistību izpildi.

(27)

Lai nodrošinātu, ka revīzijas laikā tiek savākti pietiekami revīzijas pierādījumi, revīzijas organizācijām būtu jānovērtē gan revidējamā nodrošinātāja iekšējās kontroles, gan jāveic padziļinātas revīzijas procedūras revidējamā nodrošinātāja atbilstības novērtēšanai. Dažos gadījumos revīzijas organizācijai būtu jāveic arī testi.

(28)

Ņemot vērā tiešsaistes platformu nodrošinātāju izmantoto algoritmisko sistēmu sarežģītību un to svarīgo nozīmi vairāku Regulā (ES) 2022/2065 noteikto pienākumu izpildē, īpaši uzmanīgi būtu jāizvēlas algoritmisko sistēmu revīzijai nepieciešamā un atbilstīgā metodika. Tas attiecas gan uz gadījumu, kad algoritmiskās sistēmas ir daļa no revidējamā nodrošinātāja ieviestajām kontrolēm, gan uz gadījumu, kad tās pašas par sevi ir revidējamo pienākumu vai saistību priekšmets, piemēram, kā tas ir ieteikumu sistēmu gadījumā, piemēram, saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 27., 34., 35. un 38. pantu, vai reklāmu sistēmu gadījumā, piemēram, saskaņā ar minētās regulas 26., 28., 34., 35. un 39. pantu, satura moderācijas sistēmu gadījumā, piemēram, saskaņā ar minētās regulas 14., 15., 34. un 35. pantu, vai jebkuras citas tādas algoritmiskas sistēmas gadījumā, kas veicina minētās regulas 34. pantā minētos riskus.

(29)

Būtu jāizmanto arī padziļinātu analītisko procedūru kombinācija, tai skaitā attiecīgā gadījumā tādu, kas balstītas uz novērojumiem par revidējamā nodrošinātāja procesiem un darbībām algoritmisko sistēmu izstrādē, attīstībā, darbībā, testēšanā un uzraudzībā vai novērojumiem par sistēmu sagatavotajiem digitālajiem ierakstiem un žurnāliem. Metodika būtu jāpielāgo algoritmisko sistēmu īpatnībām, tai skaitā to pārvaldībai, mijiedarbībai starp dažādām algoritmiskajām sistēmām, kā arī saistītajām datu pārvaldības sistēmām, kā arī tehnoloģijām, kas ir šo algoritmisko sistēmu pamatā, piemēram, ģeneratīviem modeļiem vai citiem klasifikatoriem, atlases vai meklēšanas algoritmiem.

(30)

Turklāt algoritmisko sistēmu revīzijas metodikā būtu jāiekļauj testi, piemēram, testi, ko veic, lai vāktu informāciju, kuru revidējamais nodrošinātājs iepriekš nav dokumentējis, vai neatkarīgi reproducētu un novērtētu rezultātus attiecībā uz precizitātes rādītājiem, testi izmēģināšanas režīmos vai simulētās vidēs, vai testi ražošanas sistēmās, tai skaitā izmantojot datu rasmošanu vai uzbrukuma testēšanu.

(31)

Ņemot vērā, ka revīzijas pierādījumu kvalitāte ir nepieciešams priekšnosacījums tam, lai revīzijas organizācija varētu sagatavot revīzijas atzinumu ar pamatotu pārliecības līmeni, informācijai, ko revīzijas organizācija nolemj izmantot kā revīzijas pierādījumus, vajadzētu būt pienācīgai un pietiekamai, lai samazinātu revīzijas riskus. Turklāt revīzijas pierādījumiem saskaņā ar revīzijas organizācijas profesionālo spriedumu un skepticismu vajadzētu būt uzticamiem un attiecīgos gadījumos tādiem, kuros ņemti vērā alternatīvie informācijas avoti. Profesionālam spriedumam un skepticismam būtu jāietver revīzijas pierādījumu un iespējamo nepareizo ziņu kritisks novērtējums. Minētie kvalitātes standarti būtu jāpiemēro visiem revīzijas pierādījumiem neatkarīgi no tā, vai tos ir sniedzis revidējamais nodrošinātājs vai arī tie ir savākti no citiem avotiem.

(32)

Revīzijas organizācijai būtu jāapsver vairāki informācijas avoti, un tie varētu ietvert, piemēram, intervijas ar minētā revidējamā nodrošinātāja personālu vai darbuzņēmējiem, tai skaitā atbilstības uzraudzības amatpersonām, inženieriem, datu zinātniekiem, programmatūras arhitektiem vai iekšējās revīzijas grupu dalībniekiem. Tie varētu ietvert arī tehnisko dokumentāciju par attiecīgās sistēmas izstrādi, ieviešanu, testēšanu un uzraudzību, tai skaitā par datu kvalitāti un pārvaldību un sistēmas atjauninājumiem un versijām, un citus dokumentus par revidējamā nodrošinātāja pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem, tai skaitā par prioritātēm, resursiem, uzdevumu un pienākumu sadalījumu vai attiecīgā personāla speciālajām zināšanām.

(33)

Lai revīzijas veikšanā nodrošinātu efektivitāti un samērīgumu, revīzijas organizācijai būtu jāļauj atlasīt datus un informāciju pienācīgas reprezentatīvas izlases izveidei, lai revīzijas organizācija varētu sagatavot revīzijas atzinumu ar pamatotu pārliecības līmeni. Lai nodrošinātu revīzijas procedūru pārredzamību un reproducējamību, revīzijas organizācijai revīzijas ziņojumā būtu jāsniedz izlases lieluma un izlases veidošanas metodes izvēles pamatojums. Piemēram, izlases lielums un metodika būtu jāizvēlas, ņemot vērā to, ar ko visefektīvāk var sasniegt konkrētā revidētā pienākuma vai saistības revīzijas mērķi un samazināt risku, ka konkrētās izlases revīzijas slēdziens atšķiras no tāda slēdziena, kurš tiktu pieņemts, ja revīzijas procedūra tiktu veikta visai pierādījumu kopai. Izlases lielums un metodika būtu jāizvēlas, ņemot vērā visu revīzijas tvērumu, kā arī iekšējās vai ārējās izmaiņas, kas šajā laikā radušās revidējamā pakalpojumā. Tie būtu jāpielāgo arī algoritmisko sistēmu īpatnībām, tai skaitā attiecībā uz personalizēšanu, izmantojot profilēšanu. Šajā saistībā revīzijas organizācijai būtu, piemēram, pienācīgi jāatlasa no dažādām kohortām vai nodalījumiem, kas var rasties no personalizēšanas metodēm, vai jānosaka kļūdas robeža un jāpamato, kāpēc tā ir pieņemamā līmenī.

(34)

Ņemot vērā dažu Regulas (ES) 2022/2065 noteikumu novitāti, ir jānosaka metodiskie principi, tai skaitā revīzijas jautājumi un papildu orientējoši norādījumi par revīzijas metodikas un revīzijas pierādījumu atlasi atbilstības minētajiem noteikumiem novērtēšanai, proti, kuri nepieciešami, lai novērtētu atbilstību Regulas (ES) 2022/2065 34., 35. un 36. pantam par riska novērtējumu veikšanu un riska mazināšanas pasākumu pieņemšanu, ko veic revidējamie nodrošinātāji, un par pienākumu piemērošanu attiecībā uz reaģēšanu krīzes situācijās.

(35)

Ņemot vērā, ka revīzijas organizācijām būtu arī jānovērtē revidējamā nodrošinātāja atbilstība Regulas (ES) 2022/2065 37. pantam, būtu jāsniedz arī papildu specifikācijas par precīzu revīziju attiecībā uz to, kura atbilstība būtu jānovērtē, jo īpaši, lai izvairītos no jebkādiem revīzijas organizācijas interešu konfliktiem.

(36)

Ņemot vērā rīcības kodeksu un krīzes protokolu brīvprātīgo raksturu, ir jāparedz īpaši noteikumi par atbilstības Regulas (ES) 2022/2065 45., 46. un 48. pantam revīziju, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka revīzijas organizāciju rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai veiktu revīzijas, kuras attiecas uz katrā rīcības kodeksā un krīzes protokolā paredzētajām saistībām,