European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2023/2772

22.12.2023

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/2772

(2023. gada 31. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (1), un jo īpaši tās 29.b panta 1. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2013/34/ES, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2), nosaka, ka lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir atļauti tirdzniecībai ES regulētajos tirgos, kā arī lielu grupu mātesuzņēmumi sava vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma īpašā sadaļā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Uzņēmumiem šī informācija jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, sākot no Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā norādītā finanšu gada katrai uzņēmumu kategorijai.

(2)

Komisijai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jāpieņem pirmais standartu kopums, kurā precizēta informācija, kuru uzņēmumiem ir pienākums ziņot saskaņā ar minētās direktīvas 19.a panta 1. un 2. punktu un 29.a panta 1. un 2. punktu, tai skaitā vismaz informācija, kas finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (3) noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus.

(3)

Komisija ir ņēmusi vērā EFRAG sniegtos tehniskos ieteikumus. EFRAG neatkarīgie tehniskie ieteikumi atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā. Lai nodrošinātu samērīgumu un atvieglotu uzņēmumiem standartu pareizu piemērošanu, Komisija ieviesa izmaiņas EFRAG tehniskajos ieteikumos attiecībā uz būtiskuma pieeju, noteiktu prasību pakāpenisku ieviešanu, noteiktu prasību pārveidošanu par brīvprātīgiem datu punktiem, elastības ieviešanu vairākās prasībās par informācijas atklāšanu, tehnisku izmaiņu ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības tiesisko regulējumu un augsta līmeņa sadarbspēju ar globālo standartu noteikšanas iniciatīvām, kā arī redakcionālas izmaiņas.

(4)

Šie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā.

(5)

Tāpēc būtu jāpieņem kopīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punkta ceturto daļu šai regulai jāstājas spēkā ne agrāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad to ir pieņēmusi Komisija. Ņemot vērā to, ka Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka noteiktu kategoriju uzņēmumiem ir jāpiemēro šie ilgtspējas ziņošanas standarti attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, šai regulai jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta ceturto daļu Komisija ir kopīgi apspriedusies ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (4) 24. pantā, un ar Grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (5) 6. pantā. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta piekto daļu Komisija pieprasīja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) iesniegt atzinumu, sevišķi attiecībā uz šīs regulas atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta sesto daļu Komisija apspriedās arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas I un II pielikumā ir noteikti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas uzņēmumiem ir jāizmanto, lai sniegtu ilgtspējas ziņas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā minēto grafiku.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra un attiecina uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 31. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti (ESRS)

ESRS 1

Vispārīgās prasības

ESRS 2

Vispārīgi atklājamā informācija

ESRS E1

Klimata pārmaiņas

ESRS E2

Piesārņojums

ESRS E3

Ūdens un jūras resursi

ESRS E4

Biodaudzveidība un ekosistēmas

ESRS E5

Resursu izmantojums un aprites ekonomika

ESRS S1

Pašu personāls

ESRS S2

Vērtības ķēdes darbinieki

ESRS S3

Skartās kopienas

ESRS S4

Patērētāji un tiešie lietotāji

ESRS G1

Darījumdarbība

ESRS 1

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

1.

ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1.

ESRS kategorijas

1.2.

Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

1.3.

Izstrādes konvencijas

2.

Informācijas kvalitatīvās iezīmes

3.

Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

3.1.

Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

3.2.

Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

3.3.

Dubultais būtiskums

3.4.

Ietekmes būtiskums

3.5.

Finansiālais būtiskums

3.6.

Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

3.7.

Sadalījuma līmenis

4.

Pienācīga rūpība

5.

Vērtības ķēde

5.1.

Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

5.2.

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

6.

Laika periodi

6.1.

Pārskata periodi

6.2.

Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

6.3.

Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

6.4.

Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

7.

Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

7.1.

Salīdzināmas informācijas sniegšana

7.2.

Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

7.3.

Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

7.4.

Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

7.5.

Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

7.6.

Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

7.7.

Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

7.8.

Ziņu sniegšana par iespējām

8.

Ilgtspējas deklarācijas struktūra

8.1.

Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

8.2.

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

9.

Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

9.1.

Iekļaušana ar atsauci

9.2.

Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatu

10.

Pārejas noteikumi

10.1.

Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

10.2.

Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

10.3.

Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

10.4.

Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija

Dubultais būtiskums

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

B papildinājums.

Informācijas kvalitatīvās iezīmes

C papildinājums.

Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

D papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra

E papildinājums.

Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma

F papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs

G papildinājums.

Iekļaušanas ar atsauci piemērs

Mērķis

1.

Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) mērķis ir precizēt ar ilgtspēju saistītu informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2). Ziņu sniegšana saskaņā ar ESRS neatbrīvo uzņēmumus no citiem pienākumiem, kas noteikti Savienības būtiskajos tiesību aktos.

2.

Jo īpaši ESRS ir precizēta informācija, kuru uzņēmums atklāj par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējas jautājumiem. ESRS nav noteikta prasība uzņēmumiem atklāt informāciju par vides, sociālo un pārvaldības tematu, ko aptver ESRS, ja uzņēmums ir novērtējis attiecīgo tematu kā nebūtisku (sk. šā standarta E pielikumu “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas blokshēma” ). Informācija, kas atklāta saskaņā ar ESRS, ļauj ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ilgtspējas jautājumu būtisko ietekmi uz uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.

3.

Šā standarta (ESRS 1) mērķis ir sniegt izpratni par ESRS struktūru, izmantotajām izstrādes konvencijām un pamatjēdzieniem, kā arī vispārīgajām prasībām ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464.

1.   ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1    ESRS kategorijas

4.

Ir trīs ESRS kategorijas:

(a)

transversālie standarti;

(b)

tematiskie standarti (vides, sociālie un pārvaldības standarti); un

(c)

nozarei specifiski standarti.

Transversālie un tematiskie standarti neattiecas uz konkrētu nozari, kas nozīmē, ka tie attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā nozarē vai nozarēs tie darbojas.

5.

Transversālie standarti ESRS 1Vispārīgās prasības” un ESRS 2Vispārīgi atklājamā informācija” attiecas uz ilgtspējas jautājumiem, ko aptver tematiskie standarti un nozarei specifiski standarti.

6.

Šajā standartā (ESRS 1) ir izklāstīta ESRS struktūra, izskaidrotas izstrādes konvencijas un pamatjēdzieni, kā arī noteiktas vispārīgās prasības ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai.

7.

ESRS 2 ir noteiktas prasības atklāt informāciju, ko uzņēmumam ir pienākums sniegt vispārīgā līmenī par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem saistībā ar ziņu sniegšanas jomu pārvaldību, stratēģiju, ietekmi, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem.

8.

Tematiskie ESRS aptver ilgtspējas tematu, un tie ir strukturēti tematos un apakštematos, un vajadzības gadījumā apakštematu apakštematos. Tabulā šā standarta “Piemērošanas prasības” 16. punktā (AR 16) ir sniegts tematisko ESRS aptverto ilgtspējas tematu, apakštematu un apakštemata apakštematu (kopā “ilgtspējas jautājumi”) pārskats.

9.

Tematiskajos ESRS var būt ietvertas īpašas prasības, kas papildina ESRS 2 prasības par informācijas atklāšanu vispārīgā līmenī. ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ” ir norādītas tematisko ESRS papildu prasības, kas uzņēmumam jāpiemēro kopā ar ESRS 2 prasībām atklāt informāciju vispārīgā līmenī.

10.

Nozarei specifiski standarti ir piemērojami visiem nozares uzņēmumiem. Tie attiecas uz ietekmi, riskiem un iespējām, kas varētu būt būtiski visiem uzņēmumiem konkrētā nozarē un ko neaptver vai nepietiekami aptver tematiskie standarti. Nozarei specifiski standarti ir saistīti ar vairākiem tematiem un aptver tematus, kas ir visrelevantākie attiecīgajai nozarei. Nozarei specifiski standarti nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi.

11.

Papildus informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas trijās ESRS kategorijās, ja uzņēmums secina, ka ESRS neaptver vai aptver ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi ietekmi, risku vai iespēju, taču tā ir būtiska īpašo faktu un apstākļu dēļ, tas sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, lai lietotāji varētu izprast ar ilgtspēju saistīto uzņēmuma ietekmi, riskus vai iespējas. Piemērošanas prasībās no AR 1 līdz AR 5 ir sniegti papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

1.2.    Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

12.

Informācijas atklāšanas prasības ESRS 2, tematiskajos ESRS un nozarei specifiskajos ESRS aptver šādas ziņu sniegšanas jomas:

(a)

pārvaldība (GOV): pārvaldības procesi, kontroles mehānismi un procedūras, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas (sk. ESRS 2 2. nodaļu “Pārvaldība”);

(b)

stratēģija (SBM): tas, kā uzņēmuma stratēģija un darījumdarbības modelis mijiedarbojas ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, tajā skaitā tas, kā uzņēmums rīkojas saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām (sk. ESRS 2 3. nodaļu “Stratēģija”);

(c)

ietekmes, riska un iespēju pārvaldība (IRO): process(-i), kurā(-os) uzņēmums:

i.

nosaka ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu (sk. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā);

ii.

pārvalda būtiskos ilgtspējas jautājumus, izmantojot rīcībpolitiku un darbības (sk. ESRS 2 4.2. iedaļu);

(d)

rādītāji un mērķrādītāji (MT): uzņēmuma sniegums, tajā skaitā izvirzītie mērķrādītāji un progress to sasniegšanā (sk. ESRS 2 5. nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”).

13.

ESRS 2:

(a)

4.2. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku (MDR-P) un darbībām (MDR-A);

(b)

5. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rādītājiem (MDR-M) un mērķrādītājiem (MDR-T).

Uzņēmums pilda minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku, darbībām, rādītājiem un mērķrādītājiem kopā ar attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS.

1.3    Izstrādes konvencijas

14.

Visos ESRS:

(a)

termins “ietekme” apzīmē pozitīvu un negatīvu ar ilgtspēju saistītu ietekmi, kas ir saistīta ar uzņēmuma darījumdarbību, kā noteikts ietekmes būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”). Tas attiecas gan uz faktisko ietekmi, gan iespējamo ietekmi nākotnē.

(b)

Termins “riski un iespējas” attiecas uz uzņēmuma finanšu riskiem un iespējām, kas saistīti ar ilgtspēju, to starpā tiem, kas izriet no atkarības no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem, kā noteikts finansiālā būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.5. iedaļu).

Abus šos aspektus kopā apzīmē ar vārdkopu “ietekme, riski un iespējas” (IRO). Tie atspoguļo ESRS dubultā būtiskuma principu, kas aprakstīts 3. iedaļā.

15.

Visos ESRS termini, kas definēti definīciju glosārijā (II pielikums), ir izcelti treknā slīprakstā, izņemot gadījumus, kad definētais termins tiek lietots vairāk nekā vienu reizi vienā un tajā pašā punktā.

16.

ESRS ir strukturēta informācija, kas jāatklāj saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām. Katrā informācijas atklāšanas prasībā ir ietverts vismaz viens detalizētāks datu punkts. Termins “datu punkts” var attiekties arī uz informācijas atklāšanas prasības apraksta apakšelementu.

17.

Lielākajā daļā ESRS papildus informācijas atklāšanas prasībām ir arī piemērošanas prasības. Piemērošanas prasības palīdz piemērot informācijas atklāšanas prasības, un tām ir tāds pats spēks kā citām ESRS daļām.

18.

Lai atšķirtu dažādas uzņēmuma pienākuma atklāt informāciju pakāpes, ESRS ir izmantoti šādi termini:

(a)

“atklāj” — norāda, ka noteikumu paredz informācijas atklāšanas prasība vai datu punkts;

(b)

“var atklāt” — norāda uz brīvprātīgu informācijas atklāšanu, lai veicinātu labu praksi.

Turklāt ESRS ir izmantots termins “ņem vērā”, norādot jautājumus, resursus vai metodiku, kas uzņēmumam attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā vai jāizmanto, sagatavojot atklājamo informāciju.

2.   Informācijas kvalitatīvās iezīmes

19.

Gatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums piemēro:

(a)

informācijas kvalitatīvās pamatiezīmes (t. i., relevanci un precīzu atspoguļojumu) un

(b)

informāciju uzlabojošās kvalitatīvās iezīmes (t. i., salīdzināmību, pārbaudāmību un saprotamību).

20.

Šīs informācijas kvalitatīvās iezīmes ir definētas un aprakstītas šā standarta B papildinājumā.

3.    Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

21.

Uzņēmums ziņo par ilgtspējas jautājumiem, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, kā definēts un izskaidrots šajā nodaļā.

3.1    Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

22.

Ieinteresētās personas ir personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu vai kuras uzņēmums var ietekmēt. Pastāv divas galvenās ieinteresēto personu grupas:

(a)

skartās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvā vai negatīvā veidā ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbība un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības visā vērtības ķēdē, un

(b)

ilgtspējas deklarāciju lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu galvenie lietotāji (esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori, tajā skaitā aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi ilgtspējas deklarāciju lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.

23.

Dažas ieinteresētās personas, bet ne visas, var piederēt pie abām 22. punktā minētajām grupām.

24.

Sadarbība ar skartajām ieinteresētajām personām ir būtiska uzņēmuma nepārtrauktajam pienācīgas rūpības procesam (sk. 4. nodaļu “Pienācīga rūpība”) un ilgtspējas būtiskuma novērtējumam. Tas ietver uzņēmuma procesus, ar ko identificē un novērtē faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi un kas pēc tam tiek izmantoti novērtēšanas procesā, lai identificētu būtisko ietekmi ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām (sk. šā standarta 3.4. iedaļu).

3.2    Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

25.

Būtiskuma novērtējuma veikšana (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums” un 3.5. iedaļu “Finansiālais būtiskums”) ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu noteikt būtisko ietekmi, riskus un iespējas, par ko jāsniedz ziņas.

26.

Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ilgtspējas ziņu sniegšanai saskaņā ar ESRS. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma īstenoto procesu, lai noteiktu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma.

27.

Šā standarta A papildinājumā iekļautajās piemērošanas prasībās ir norādīts tematiskajā ESRS ietverto ilgtspējas jautājumu saraksts, kas iedalīts pa tematiem, apakštematiem un apakštemata apakštematiem, lai atbalstītu būtiskuma novērtējuma veikšanu. E papildinājumā “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma” ir sniegta šajā iedaļā aprakstītā būtiskuma novērtējuma sagatavošanas procesa ilustrācija.

28.

Ilgtspējas jautājums ir “būtisks”, ja tas atbilst kritērijiem, kas definēti saistībā ar ietekmes būtiskumu (sk. šā standarta 3.4. iedaļu) vai finansiālo būtiskumu (sk. šā standarta 3.5. iedaļu), vai abiem šiem kritērijiem.

29.

Neatkarīgi no būtiskuma novērtējuma iznākuma uzņēmums vienmēr atklāj informāciju, kas prasīta: ESRS 2Vispārīgi atklājamā informācija” (t. i., visas informācijas atklāšanas prasības un datu punkti, kas noteikti ESRS 2) un informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” (arī datu punkti), kas uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajos ESRS, kas ir piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ”.

30.

Ja uzņēmums, pamatojoties uz būtiskuma novērtējuma rezultātiem, secina, ka ilgtspējas jautājums ir būtisks un par to ESRS 2 IRO-1, IRO-2 un SBM-3 ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, tas:

(a)

atklāj informāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām (arī piemērošanas prasībām), kas attiecas uz konkrēto ilgtspējas jautājumu attiecīgajā tematiskajā un nozarei specifiskajā ESRS; un

(b)

sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju (sk. šā standarta 11. punktu un AR 1AR 5), ja attiecīgais būtiskais ilgtspējas jautājums nav ietverts ESRS vai ir ietverts ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi.

31.

Piemērojamo informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasībā (arī tās datu punktos) vai uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, iekļauj, ja uzņēmuma vērtējumā tā ir būtiska no viena vai vairākiem šādiem ilgtspējas deklarāciju aspektiem:

(a)

informācijas nozīmīgums saistībā ar jautājumu, ko tā atspoguļo vai paskaidro; vai

(b)

šādas informācijas spēja nodrošināt lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzības, arī to vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primāro lietotāju vajadzības, kas minēti 48. punktā, un/vai to lietotāju vajadzības, kurus galvenokārt interesē uzņēmuma ietekme.

32.

Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas. Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.

33.

Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, kas ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums iekļauj informāciju, kas noteikta visās informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajā ESRS, kurš attiecas uz konkrēto jautājumu, un attiecīgajā minimālās informācijas atklāšanas prasībā par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas prasīti saskaņā ar ESRS 2. Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas noteikta vai nu tematiskā ESRS vai nozarei specifiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībās, vai arī minimālās informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2, jo tas nav pieņēmis attiecīgo rīcībpolitiku, īstenojis attiecīgas darbības un noteicis attiecīgus mērķrādītājus, tas par to paziņo un var norādīt termiņu, kādā tas plāno to izdarīt.

34.

Atklājot informāciju par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, uzņēmums:

(a)

iekļauj informācijas atklāšanas prasībā noteikto informāciju, ja tas uzskata, ka šāda informācija ir būtiska, un

(b)

var neiekļaut informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasības datu punktā, ja uzņēmuma vērtējumā šāda informācija nav būtiska un tas secina, ka šāda informācija nav nepieciešama informācijas atklāšanas prasības mērķa sasniegšanai.

35.

Ja uzņēmums neiekļauj datu punktā noteiktu informāciju, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti ESRS 2 B papildinājumā, tas skaidri norāda, ka attiecīgā informācija nav “būtiska”.

36.

Uzņēmums nosaka, kā tas piemēro kritērijus (arī atbilstošas robežvērtības), lai noteiktu:

(a)

informāciju, kas jāsniedz, ziņojot par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, kā norādīts 34. punktā, un

(b)

informāciju, kas jāatklāj kā uzņēmumam specifiska atklājamā informācija.

3.3    Dubultais būtiskums

37.

Dubultajam būtiskumam ir divi pamataspekti: ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ja vien nav norādīts citādi, termini “būtisks” un “būtiskums” tiek lietoti visā ESRS, lai apzīmētu dubulto būtiskumu.

38.

Ietekmes būtiskuma un finansiālā būtiskuma novērtējumi ir savstarpēji saistīti, un ir jāņem vērā šo divu pamataspektu savstarpējā atkarība. Kopumā izejas punkts ir ietekmes novērtējums, tomēr var būt arī tādi būtiski riski un iespējas, kas nav saistīti ar uzņēmuma ietekmi. Ilgtspējas ietekme var būt finansiāli būtiska jau sākotnēji vai kļūt finansiāli būtiska, kad var pamatoti gaidīt, ka tā ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansēm vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai ietekme ir finansiāli būtiska, to atspoguļo ietekmes būtiskuma perspektīva.

39.

Apzinot un novērtējot ietekmi, riskus un iespējas uzņēmuma vērtības ķēdē, lai noteiktu to būtiskumu, uzņēmums galveno uzmanību pievērš jomām, kurās ietekme, riski un iespējas ir uzskatāmi par iespējamiem, pamatojoties uz darbības veidu, darījuma attiecībām, ģeogrāfiju vai citiem attiecīgiem faktoriem.

40.

Uzņēmums ņem vērā, kā to ietekmē tā atkarība no dabas resursu, cilvēkresursu un sociālo resursu pieejamības par atbilstošām cenām un atbilstošā kvalitātē, neatkarīgi no tā iespējamās ietekmes uz šiem resursiem.

41.

Uzņēmuma galvenā ietekme, riski un iespējas tiek uzskatīti par tādiem pašiem kā būtiskā ietekme, riski un iespējas, kas identificēti saskaņā ar dubultā būtiskuma principu, tāpēc par tiem ziņo uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā.

42.

Uzņēmums piemēro šā standarta 3.4. un 3.5. iedaļā noteiktos kritērijus, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības. Lai noteiktu, kuru ietekmi, riskus un iespējas uzņēmums ir identificējis un risinājis kā būtiskus, un lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām, ir nepieciešamas atbilstošas robežvērtības. Dažos pašreizējos standartos un sistēmās, atsaucoties uz robežvērtību, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi, kas ESRS ir raksturota kā “būtiska ietekme”, tiek izmantots termins “nozīmīgākā ietekme”.

3.4    Ietekmes būtiskums

43.

Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu, pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tā ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Darījuma attiecības ietver tās, kas tiek īstenotas uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām.

44.

Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

45.

Negatīvas ietekmes būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz pienācīgas rūpības procesu, kas definēts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Attiecībā uz faktisko negatīvo ietekmi būtiskuma noteikšanas pamatā ir ietekmes smagums, bet attiecībā uz iespējamo negatīvo ietekmi — ietekmes smagums un varbūtība. Smagumu pamato šādi faktori:

(a)

mērogs;

(b)

tvērums un

(c)

ietekmes neatgriezeniskums.

Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.

46.

Attiecībā uz pozitīvu ietekmi būtiskumu nosaka, ņemot vērā:

(a)

faktiskās ietekmes mērogu un tvērumu un

(b)

iespējamās ietekmes mērogu, tvērumu un varbūtību.

3.5    Finansiālais būtiskums

47.

Finansiālā būtiskuma tvērums saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu ir tā būtiskuma tvēruma paplašinājums, ko piemēro, nosakot, kura informācija būtu jāiekļauj uzņēmuma finanšu pārskatos.

48.

Finansiālā būtiskuma novērtējums ir tās informācijas identificēšana, kas ir būtiska vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu uzņēmumam. Proti, informāciju uzskata par būtisku vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, ja pamatoti gaidāms, ka šādas informācijas nesniegšana, nepareiza atspoguļošana vai maskēšana varētu ietekmēt lēmumus, ko tie pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju.

49.

Ilgtspējas jautājums ir būtisks no finansiālā viedokļa, ja tas rada vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu radīt būtisku finansiālu iespaidu uz uzņēmumu. Tā tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Riski un iespējas var izrietēt no pagātnes vai nākotnes notikumiem. Ilgtspējas jautājuma finansiālais būtiskums neaprobežojas ar jautājumiem, kas ir uzņēmuma kontrolē, bet ietver informāciju par būtiskiem riskiem un iespējām, kas attiecināmi uz darījuma attiecībām ārpus konsolidācijas tvēruma, ko izmanto finanšu pārskatu sagatavošanā.

50.

Finanšu risku vai iespēju avots ir atkarība no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem. Atkarība var radīt ietekmi divos iespējamos veidos:

(a)

tā var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt izmantot vai iegūt tā darījumdarbības procesiem nepieciešamos resursus, kā arī šo resursu kvalitāti un cenas, un

(b)

tā var ietekmēt uzņēmuma spēju paļauties uz tā darījumdarbības procesos nepieciešamajām attiecībām ar pieņemamiem nosacījumiem.

51.

Risku un iespēju būtiskumu novērtē, pamatojoties uz finansiālā iespaida rašanās varbūtības un iespējamā apmēra kombināciju.

3.6    Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

52.

Uzņēmuma būtiskuma novērtēšanas procesā var noteikt situācijas, kur tā darbības, kuru mērķis ir novērst noteiktu ietekmi vai riskus vai gūt labumu no noteiktām iespējām saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi vai būtiskus riskus saistībā ar vienu vai vairākiem citiem ilgtspējas jautājumiem. Piemēram:

(a)

ražošanas dekarbonizācijas rīcības plāns, kas paredz atteikšanos no noteiktiem produktiem, var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmuma pašu personālu un radīt būtiskus riskus saistībā ar atlaišanas pabalstiem, vai

(b)

automobiļu piegādātāja rīcības plāns virzībai uz elektrotransportlīdzekļu piegādi var novest pie tā, ka tradicionālo transportlīdzekļu rezerves daļu ražošanas aktīvi kļūst par balasta aktīviem.

53.

Šādās situācijās uzņēmums:

(a)

norāda būtiskas negatīvas ietekmes vai būtisku risku esību kopā ar darbībām, kas tos rada, un norāda atsauci uz tematu, ar kuru šī ietekme vai riski ir saistīti, un

(b)

sniedz aprakstu par to, kā tiek novērsta būtiskā negatīvā ietekme vai būtiskie riski saskaņā ar tematu, uz kuru tie attiecas.

3.7    Sadalījuma līmenis

54.

Ja tas ir nepieciešams, lai pareizi izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas, uzņēmums paziņoto informāciju sniedz:

(a)

dalījumā pa valstīm, ja starp valstīm pastāv nozīmīgas atšķirības attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un ja informācijas sniegšana augstākā sadalījuma līmenī maskē būtisku informāciju par ietekmi, riskiem vai iespējām, vai

(b)

dalījumā pa nozīmīgiem objektiem vai nozīmīgiem aktīviem, ja būtiska ietekme, riski un iespējas ir lielā mērā atkarīgi no konkrētas vietas vai aktīva.

55.

Nosakot ziņu sniegšanai atbilstošu sadalījuma līmeni, uzņēmums ņem vērā būtiskuma novērtējumā pieņemto sadalījumu. Atkarībā no uzņēmumam specifiskiem faktiem un apstākļiem var būt nepieciešams sadalījums pa meitasuzņēmumiem.

56.

Ja datus no dažādiem līmeņiem vai vairākām vietām viena līmeņa ietvaros apkopo, uzņēmums nodrošina, ka šāda apkopošana nemaskē specifiskumu un kontekstu, kas nepieciešams informācijas interpretācijai. Uzņēmums neapkopo būtiskas vienības, kas atšķiras pēc būtības.

57.

Ja uzņēmums sniedz informāciju, kas sadalīta pa nozarēm, tas izmanto ESRS nozaru klasifikāciju, kas jāprecizē deleģētajā aktā, ko pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu. Ja tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS ir prasība, ka, sagatavojot konkrētu informācijas vienību, ir jāpieņem konkrēts sadalījuma līmenis, prevalē tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS paredzētā prasība.

4.   Pienācīga rūpība

58.

Uzņēmuma ilgtspējas pienācīgas rūpības procesā (turpmāk minētajos starptautiskajos instrumentos saukts par “pienācīgu rūpību”) gūtie rezultāti nodrošina informāciju uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumam. ESRS neparedz nekādas rīcības prasības attiecībā uz pienācīgas rūpības procesu; tie arī nepaplašina un nemaina uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar pienācīgu rūpību.

59.

Pienācīga rūpība ir process, kurā uzņēmumi identificē, novērš un mazina faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kas saistīta ar to darījumdarbību, kā arī veic uzskaiti. Tā ietver negatīvo ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Pienācīga rūpība ir pastāvīga prakse, ar kuru reaģē uz uzņēmuma stratēģijas, darījumdarbības modeļa, aktivitāšu, darījuma attiecību, darbības, apgādes un pārdošanas konteksta izmaiņām un ar kuru var izraisīt šādas izmaiņas. Šis process ir aprakstīts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.

60.

Šajos starptautiskajos instrumentos ir noteikti vairāki pienācīgas rūpības procesa posmi, tajā skaitā negatīvās ietekmes, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām, identificēšana un novērtēšana. Ja uzņēmums nevar novērst visu ietekmi uzreiz, pienācīgas rūpības process ļauj noteikt rīcības prioritātes, pamatojoties uz ietekmes smagumu un varbūtību. Tieši šis pienācīgas rūpības procesa aspekts tiek izmantots būtiskās ietekmes novērtējumā (sk. šā standarta 3.4. iedaļu). Būtiskās ietekmes identificēšana palīdz arī noteikt būtiskos ilgtspējas riskus un iespējas, kas bieži ir šādas ietekmes rezultāts.

61.

Pienācīgas rūpības pamatelementi ir tieši atspoguļoti informācijas atklāšanas prasībās, kas izklāstītas ESRS 2 un tematiskajā ESRS, kā aprakstīts turpmāk.

(a)

Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī (3). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

i.

ESRS 2 GOV-2: “Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un risinātie ilgtspējas jautājumi”;

ii.

ESRS 2 GOV-3: “Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās” un

iii.

ESRS 2 SBM-3: “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”.

(b)

Skarto ieinteresēto personu (4) iesaiste. Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

i.

ESRS 2 GOV-2;

ii.

ESRS 2 SBM-2: “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi” ;

iii.

ESRS 2 IRO-1;

iv.

ESRS 2 MDR-P; un

v.

tematiskajā ESRS — kurā atspoguļoti dažādi ieinteresēto personu iesaistes posmi un mērķi visā pienācīgas rūpības procesā.

(c)

Negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi identificēšana un novērtēšana (5). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

i.

ESRS 2 IRO-1 (tajā skaitā piemērošanas prasības, kas saistītas ar konkrētiem ilgtspējas jautājumiem attiecīgajā ESRS) un

ii.

ESRS 2 SBM-3;

(d)

Pasākumi negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi novēršanai (6). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

i.

ESRS 2 MDR-A; un

ii.

tematiskajā ESRS — kur atspoguļots to darbību klāsts, arī pārkārtošanās plāni, ar kuru palīdzību tiek risināta ietekme.

(e)

Šo centienu rezultativitātes uzraudzība (7). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos:

i.

ESRS 2 MDR-M;

ii.

ESRS 2 MDR-T; un

iii.

tematiskajā ESRS — attiecībā uz rādītājiem un mērķrādītājiem.

5.   Vērtības ķēde

5.1    Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

62.

Ziņojošais uzņēmums saistībā ar ilgtspējas deklarāciju ir tas pats uzņēmums, kurš gatavo saistītos finanšu pārskatus. Piemēram, ja ziņojošais uzņēmums ir mātesuzņēmums, kura pienākums ir gatavot konsolidētos finanšu pārskatus, ilgtspējas deklarācijas būs par grupu. Šo prasību nepiemēro, ja ziņojošajam uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ja tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu.

63.

Ilgtspējas deklarācijā sniegto informāciju par ziņojošo uzņēmumu paplašina, iekļaujot informāciju par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas saistīti ar uzņēmumu, izmantojot tā tiešās un netiešās darījuma attiecības augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē (“informācija par vērtības ķēdi”). Paplašinot informāciju par ziņojošo uzņēmumu, uzņēmums iekļauj būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar tā augšupējo(-ām) un lejupējo(-ām) vērtības ķēdi(-ēm):

(a)

pēc tam, kad iegūti pienācīgas rūpības procesa un būtiskuma novērtējuma rezultāti, un

(b)

saskaņā ar citiem ESRS īpašajām prasībām attiecībā uz vērtības ķēdi.

64.

63. punkts prasa nevis sniegt informāciju par katru vērtības ķēdes dalībnieku, bet gan iekļaut vienīgi būtisku informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi. Dažādi ilgtspējības jautājumi var būt būtiski saistībā ar dažādām uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes daļām. Informāciju paplašina, iekļaujot vērtības ķēdes informāciju tikai par tām vērtības ķēdes daļām, kurās jautājums ir būtisks.

65.

Uzņēmums vajadzības gadījumā iekļauj būtisku informāciju par vērtības ķēdi, lai:

(a)

ļautu ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas un/vai

(b)

izveidotu informācijas kopumu, kas atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

66.

Nosakot, kurā līmenī savā darbībā un tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē rodas būtisks ilgtspējas jautājums, uzņēmums izmanto savu ietekmes, risku un iespēju novērtējumu, ievērojot dubultā būtiskuma principu (sk. šā standarta 3. nodaļu).

67.

Ja saistītie uzņēmumi vai kopuzņēmumi, kas finanšu pārskatos uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes vai proporcionāli konsolidēti, ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes, uzņēmums iekļauj ar šiem saistītajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem saistīto informāciju saskaņā ar 63. punktu atbilstīgi pieejai, kas pieņemta attiecībā uz citām darījuma attiecībām vērtības ķēdē. Šādā gadījumā, nosakot ietekmes rādītājus, saistītā uzņēmuma vai kopuzņēmuma dati neaprobežojas tikai ar turētā pašu kapitāla daļu, bet tiek ņemti vērā, pamatojoties uz ietekmi, kas ir tieši saistīta ar uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības.

5.2    Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

68.

Uzņēmuma spēja iegūt nepieciešamo informāciju par augsupējo un lejupējo vērtības ķēdi var atšķirties dažādu faktoru dēļ, piemēram, uzņēmuma līgumiskas vienošanās, kontroles līmenis, ko tas īsteno attiecībā uz darbībām ārpus konsolidācijas tvēruma, un tā pirktspēja. Ja uzņēmums nespēj kontrolēt darbības savā augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē un darījuma attiecības, iegūt informāciju par vērtības ķēdi var būt grūtāk.

69.

Noteiktos apstākļos uzņēmums nevar savākt informāciju par uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, kā prasīts 63. punktā, pēc tam, kad ir veltītas saprātīgas pūles, lai to izdarītu. Šādos apstākļos uzņēmums aplēš informāciju, kas jāpaziņo par tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, piemēram, nozares vidējos datus un citas aizstājējvērtības.

70.

Informācijas iegūšana par vērtības ķēdi varētu būt sarežģīta arī MVU un citu tādu vērtības ķēdes dalībnieku gadījumā, kas neietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā pieprasītās ilgtspējas ziņu sniegšanas darbības jomā (sk. ESRS 2 BP-2Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”).

71.

Saistībā ar rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem uzņēmums sniedz ziņas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem. Attiecībā uz rādītājiem daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU, piemēram, kad tas aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas.

72.

Iekļaujot aplēses, kas veiktas, izmantojot nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, nedrīkst radīt informāciju, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta 2. nodaļu un 7.2. iedaļu “Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti”).

6.   Laika periodi

6.1    Pārskata periods

73.

Pārskata periods, kas noteikts uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai, ir pārskata periods, kas noteikts tā finanšu pārskatu sagatavošanai.

6.2    Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

74.

Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā attiecīgā gadījumā izveido atbilstošas saiknes starp retrospektīvu un uz nākotni vērstu informāciju, lai veicinātu skaidru izpratni par to, kā vēsturiskā informācija ir saistīta ar informāciju, kas vērsta uz nākotni.

6.3    Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

75.

Bāzes gads ir vēsturisks atsauces datums vai periods, par kuru ir pieejama informācija un ar kuru var salīdzināt turpmāko informāciju laika gaitā.

76.

Uzņēmums, ziņojot par izmaiņām un progresu noteikta mērķrādītāja sasniegšanā, sniedz salīdzināmu informāciju par bāzes gadu attiecībā uz summām, par kurām ziņots pašreizējā pārskata periodā, ja vien attiecīgajā informācijas atklāšanas prasībā jau nav noteikts, kā ziņot par progresu. Uzņēmums var iekļaut arī vēsturisku informāciju par sasniegtajiem atskaites punktiem laikā no bāzes gada līdz pārskata periodam, ja šī informācija ir relevanta.

6.4    Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

77.

Sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums pārskata perioda beigās pieņem šādus laika intervālus:

(a)

attiecībā uz īstermiņa periodu — periodu, ko uzņēmums savos finanšu pārskatos ir pieņēmis par pārskata periodu;

(b)

attiecībā uz vidēja termiņa periodu — no a) apakšpunktā noteiktā īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem, un

(c)

attiecībā uz ilgtermiņa periodu — pārsniedz 5 gadus.

78.

Ja ietekme vai darbības ir paredzamas periodā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, lai sniegtu relevantu informāciju ilgtspējas deklarācijas lietotājiem, uzņēmums ilgtermiņa periodam izmanto sīkāku iedalījumu.

79.

Ja konkrētiem informācijas atklāšanas posteņiem citos ESRS ir nepieciešamas atšķirīgas vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, prevalē citos ESRS sniegtās definīcijas.

80.

Var būt apstākļi, kad 77. punktā noteikto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu izmantošanu rezultātā tiek radīta nerelevanta informācija, jo uzņēmums izmanto atšķirīgu i) savu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un pārvaldības procesu definīciju vai ii) savu darbību un mērķrādītāju noteikšanas definīciju. Šie apstākļi var būt saistīti ar nozarei raksturīgām iezīmēm, piemēram, naudas plūsmām un darījumdarbības cikliem, kapitālieguldījumu paredzamo ilgumu, laika periodiem, kuros ilgtspējas deklarāciju lietotāji veic novērtējumus, vai plānošanas periodiem, ko uzņēmuma nozarē parasti izmanto lēmumu pieņemšanai. Šādos apstākļos uzņēmums var pieņemt atšķirīgas vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa periodu definīcijas (sk. ESRS 2 BP-2, 9. punkts).

81.

Atsauces uz “īstermiņa”, “vidēja termiņa” un “ilgtermiņa” periodu ESRS attiecas uz laika periodu, ko uzņēmums noteicis saskaņā ar 77.–80. punktu.

7.   Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

82.

Šajā nodaļā ir sniegtas vispārīgas prasības, kas jāpiemēro, sagatavojot un sniedzot ilgtspējas informāciju.

7.1    Salīdzināmas informācijas sniegšana

83.

Uzņēmums atklāj iepriekšējā perioda salīdzināmu informāciju par visiem kvantitatīvajiem rādītājiem un naudas summām, kas atklātas pašreizējā pārskata periodā. Ja tas ir būtiski, lai izprastu pašreizējā perioda ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums atklāj arī salīdzināmu informāciju ilgtspēju aprakstošajam saturam.

84.

Ja uzņēmums sniedz salīdzināmu informāciju, kas atšķiras no iepriekšējā periodā sniegtās informācijas, tas atklāj:

(a)

starpību starp iepriekšējā periodā uzrādīto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli un

(b)

skaitļa pārskatīšanas iemeslus.

85.

Dažkārt ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pašreizējo pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu retrospektīvi piemērot rādītāju vai mērķrādītāju jaunu definīciju, vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt praktiski neiespējami atkārtoti iegūt informāciju (sk. ESRS 2 BP-2). Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums šo faktu atklāj.

86.

Ja ESRS prasīts uzņēmumam uzrādīt vairāk nekā vienu salīdzināmo periodu attiecībā uz kādu rādītāju vai datu punktu, prevalē attiecīgā ESRS prasības.

7.2    Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

87.

Ja kvantitatīvos rādītājus un naudas summas — arī informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. šā standarta 5. nodaļu) — nevar izmērīt tieši un tos var tikai aplēst un, var rasties mērījuma nenoteiktība.

88.

Uzņēmums atklāj informāciju, lai lietotāji varētu saprast būtiskākās neskaidrības, kas ietekmē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, kuras norādītas ilgtspējas deklarācijā.

89.

Pamatotu pieņēmumu un aplēšu (arī scenāriju vai jutīguma analīzes) izmantošana ir būtiska ar ilgtspēju saistītu rādītāju sagatavošanas daļa, un tā nemazina informācijas lietderību, ja pieņēmumi un aplēses ir precīzi aprakstīti un izskaidroti. Pat tas, ka mērījuma nenoteiktības pakāpe ir augsta, ne vienmēr nozīmē, ka šāds pieņēmums vai aplēses nesniedz noderīgu informāciju vai neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

90.

Ilgtspējības deklarācijas sagatavošanā izmantotie dati un pieņēmumi pēc iespējas atbilst attiecīgajiem finanšu datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti uzņēmuma finanšu pārskatos.

91.

Dažos ESRS ir prasīts atklāt tādu informāciju kā paskaidrojumi par iespējamiem nākotnes notikumiem ar neskaidru iznākumu. Vērtējot, vai informācija par šādiem iespējamiem nākotnes notikumiem ir būtiska, uzņēmums atsaucas uz šā standarta 3. nodaļā minētajiem kritērijiem un ņem vērā:

(a)

notikumu iespējamo finansiālo iespaidu (iespējamais iznākums);

(b)

iespējamo notikumu izraisītās ietekmes uz cilvēkiem vai vidi smaguma pakāpi un varbūtību, ņemot vērā 45. punktā noteiktos smaguma faktorus; un

(c)

visus iespējamos iznākumus un visu šo iespējamo iznākumu varbūtību.

92.

Novērtējot iespējamos iznākumus, uzņēmums ņem vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, tajā skaitā informāciju par maz ticamiem iznākumiem ar lielu ietekmi, kuri varētu kļūt būtiski, ja tos vērtē kā kopumu. Piemēram, uzņēmums var būt pakļauts vairākiem ietekmes aspektiem vai riskiem, no kuriem katrs var izraisīt viena veida traucējumus, piemēram, uzņēmuma piegādes ķēdes traucējumus. Informācija par atsevišķu riska avotu var nebūt būtiska, ja maz ticams, ka šāda avota radīti traucējumi varētu rasties. Tomēr informācija par kopējo piegādes ķēdes traucējumu risku no visiem avotiem varētu būt būtiska (sk. ESRS 2 BP-2).

7.3    Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

93.

Dažos gadījumos uzņēmums var saņemt informāciju pēc pārskata perioda, bet pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par apstākļiem, kas pastāv perioda beigās, uzņēmums to ņem vērā un vajadzības gadījumā atjaunina aplēses un informāciju par ilgtspēju, ņemot vērā jauno informāciju.

94.

Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas rodas pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums vajadzības gadījumā sniedz aprakstošu informāciju, kurā norāda šo notikumu pēc pārskata gada beigām esību, būtību un iespējamās sekas.

7.4    Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

95.

Rādītāju (arī rādītāju, ko izmanto mērķrādītāju noteikšanai un to sasniegšanas progresa uzraudzībai) definīcijai un aprēķiniem laika gaitā jābūt konsekventiem. Uzņēmums iesniedz pārveidotus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami (sk. ESRS 2 BP-2), ja:

(a)

tas ir no jauna definējis vai aizstājis kādu rādītāju vai mērķrādītāju;

(b)

ir identificējis jaunu informāciju saistībā ar aplēstiem skaitļiem, kas atklāti iepriekšējā periodā, un jaunā informācija sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši šajā periodā.

7.5    Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

96.

Uzņēmums koriģē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, koriģējot iepriekšējā(-o) perioda(-u) salīdzināmās summas, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Šī prasība neattiecas uz pārskata periodiem pirms pirmā gada, kad uzņēmums piemēro ESRS.

97.

Iepriekšējo periodu kļūdas ir izlaidumi un nepareizi apgalvojumi uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem. Šādas kļūdas rodas, ja netiek izmantota vai tiek nepareizi izmantota uzticama informācija:

(a)

kura bija pieejama, kad vadības ziņojums, kas ietver šo periodu ilgtspējas deklarāciju, tika apstiprināts publiskošanai, un

(b)

attiecībā uz kuru varētu pamatoti gaidīt, ka tā ir iegūta un ņemta vērā, sagatavojot šajos pārskatos iekļauto ilgtspējas informāciju.

98.

Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas rādītāju un mērķrādītāju definīciju piemērošanā, pārprastus faktus vai faktu nepareizu interpretāciju, kā arī krāpšanu.

99.

Iespējamās kļūdas pašreizējā pārskata periodā, kas atklātas attiecīgajā periodā, tiek izlabotas pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Tomēr būtiskas kļūdas dažkārt tiek atklātas tikai nākamajā periodā.

100.

Ja nav praktiski iespējams noteikt kādas kļūdas ietekmi uz visiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums koriģē salīdzināmo informāciju, lai izlabotu attiecīgo kļūdu no agrākā iespējamā datuma. Koriģējot par iepriekšējo periodu atklāto informāciju, uzņēmums neizmanto retrospektīvu skatījumu, nedz izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, nedz aplēšot iepriekšējā periodā atklātās summas. Šī prasība skar gan uz pagātni, gan uz nākotni vērstas informācijas atklāšanu.

101.

Kļūdu korekcijas nodala no aplēšu izmaiņām. Aplēses varētu būt jāpārskata, tiklīdz kļūst zināma papildu informācija (sk. ESRS 2 BP-2).

7.6    Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

102.

Ja uzņēmums sniedz ziņas konsolidētā līmenī, tas veic būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumu visai konsolidētajai grupai neatkarīgi no tā grupas juridiskās struktūras. Tas nodrošina, ka ir aptverti visi meitasuzņēmumi tā, lai varētu objektīvi identificēt būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Kritērijus un robežvērtības, kas nepieciešami, lai ietekmi, risku vai iespēju novērtētu kā būtisku, nosaka, pamatojoties uz šā standarta 3. nodaļu.

103.

Ja uzņēmums konstatē ievērojamas atšķirības starp būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un viena vai vairāku meitasuzņēmumu būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām, uzņēmums sniedz atbilstošu attiecīgā meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmes, risku un iespēju aprakstu.

104.

Novērtējot, vai atšķirības starp būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un vienas vai vairāku meitasuzņēmumu būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām ir ievērojamas, uzņēmums var ņemt vērā dažādus apstākļus, piemēram, to, vai meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi darbojas citā nozarē nekā pārējā grupa, vai arī 3.7. iedaļā “Sadalījuma līmenis” atspoguļotos apstākļus.

7.7    Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

105.

Uzņēmumam nav pienākums izpaust klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, pat ja šāda informācija ir uzskatāma par būtisku.

106.

Ja, atklājot informāciju par savu stratēģiju, plāniem un darbībām, īpaša informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, ir relevanta, lai sasniegtu informācijas atklāšanas prasības mērķi, uzņēmums šo īpašo informāciju tomēr var nenorādīt, ja:

(a)

tā ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

(b)

tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena, un

(c)

uzņēmums ir veicis saprātīgus pasākumus, lai saglabātu šīs informācijas slepenību.

107.

Ja uzņēmums iesniegtajās ziņās neietver klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, vai īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, jo tā atbilst iepriekšējā punktā noteiktajiem kritērijiem, tas izpilda informācijas atklāšanas prasības, izpaužot visu pārējo pieprasīto informāciju.

108.

Uzņēmums velta saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka, neraugoties uz iesniegtajās ziņās neietverto klasificēto informāciju vai sensitīvo informāciju, vai īpašo informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, attiecīgās atklātās informācijas vispārējā relevance nav mazināta.

7.8    Ziņu sniegšana par iespējām

109.

Sniedzot ziņas par iespējām, atklājamajā informācijā būtu jāiekļauj aprakstoša informācija, kas ļauj lasītājam izprast uzņēmuma vai visas nozares iespējas. Sniedzot ziņas par iespējām, uzņēmums ņem vērā atklājamās informācijas būtiskumu. Šajā kontekstā tas cita starpā ņem vērā šādus faktorus:

(a)

to, vai attiecīgā iespēja pašlaik tiek izmantota un ir iekļauta uzņēmuma vispārējā stratēģijā, nevis ir uzņēmuma vai nozares vispārēja iespēja, un

(b)

to, vai finansiālā iespaida kvantitatīvo rādītāju iekļaušana ir piemērota, ņemot vērā izdarāmo pieņēmumu skaitu un no tā izrietošo nenoteiktību.

8.   Ilgtspējas deklarācijas struktūra

110.

Šajā nodaļā aprakstītas pamatprasības, saskaņā ar kurām uzņēmuma vadības ziņojumā sniedzama informācija par ilgtspējas jautājumiem (t. i., ilgtspējas deklarācija), kas sagatavota atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantam. Šāda informācija tiek sniegta vadības ziņojuma īpašā iedaļā, un to dēvē par ilgtspējas deklarāciju. Šā standarta F papildinājumā ir sniegts “ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs”, kas ilustrē tādu ilgtspējas deklarāciju, kura struktūra atbilst šīs nodaļas prasībām.

8.1.    Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

111.

Ilgtspējas informāciju sniedz:

(a)

tādā veidā, kas ļauj nošķirt atklājamo informāciju, kura prasīta saskaņā ar ESRS, un citu vadības ziņojumā iekļauto informāciju, un

(b)

strukturētu tādā veidā, kas atvieglo piekļuvi ilgtspējas deklarācijai un tās izpratni gan cilvēkam lasāmā, gan mašīnlasāmā formātā.

8.2.    Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

112.

Izņemot attiecībā uz iespēju iekļaut informāciju ar atsauci saskaņā ar šā standarta 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”, uzņēmums vadības ziņojuma īpašajā iedaļā ziņo par visu piemērojamo atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS saskaņā ar šā standarta 1. nodaļu.

113.

Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā sniedz informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 (8) 8. pantu un Komisijas deleģētajām regulām, kurās norādīts šādas atklājamās informācijas saturs un citi nosacījumi. Uzņēmums nodrošina, ka šī informācija ilgtspējas deklarācijā ir atsevišķi identificējama. Informāciju, kas jāatklāj par katru Taksonomijas regulā noteikto vidisko mērķi, sniedz kopā skaidri identificējamā ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Uz šo informāciju neattiecas ESRS noteikumi, izņemot šo punktu un šā standarta 115. punkta pirmo teikumu.

114.

Kad uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā iekļauj papildu informāciju, kas izriet no i) citiem tiesību aktiem, kas pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas informāciju, vai ii) vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām, cita starpā neobligātiem norādījumiem un nozarei specifiskiem norādījumiem, ko publicējušas citas standartu noteicējas struktūras (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotajiem tehniskajiem materiāliem), šāda atklājamā informācija:

a)

ir skaidri identificēta ar attiecīgu atsauci uz saistīto tiesību aktu, standartu vai sistēmu (sk. ESRS 2 BP-2, 15. punkts);

b)

atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas noteiktas šā standarta 2. nodaļā un B papildinājumā.

115.

Uzņēmums strukturē savu ilgtspējas deklarāciju četrās daļās šādā secībā: vispārīgā informācija, vidiskā informācija (tajā skaitā informācija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu), sociālā informācija un pārvaldības informācija. Ievērojot šā standarta 3.6. iedaļas “Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai” noteikumu, ja vienā daļā sniegtā informācija ietver informāciju, kas jāpaziņo citā daļā, uzņēmums vienā daļā var sniegt atsauci uz informāciju, kas sniegta citā daļā, lai tā nedublētos. Uzņēmums var piemērot sīki izstrādātu struktūru, kas parādīta šā standarta F papildinājumā.

116.

Informāciju, kas prasīta nozarei specifiskajā ESRS, grupē pa ziņu sniegšanas jomām un attiecīgā gadījumā — pa ilgtspējas tematiem. To uzrāda kopā ar informāciju, kas prasīta ESRS 2 un attiecīgajā tematiskajā ESRS.

117.

Ja uzņēmums rada būtisku, uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju saskaņā ar 11. pantu, tas sniedz šo informāciju līdztekus pašai relevantākajai vispārīgajai un nozarei specifiskajai atklājamajai informācijai.

9.   Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

118.

Uzņēmums sniedz informāciju, kas ļauj tā ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast saikni starp dažādo informāciju šajā deklarācijā un saikni starp informāciju ilgtspējas deklarācijā un citu informāciju, ko uzņēmums atklāj citās uzņēmuma pārskatu daļās.

9.1.    Iekļaušana ar atsauci

119.

Ar noteikumi, ka ir izpildīti 120. punktā minētie nosacījumi, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā (arī informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā), var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz:

(a)

citu vadības ziņojuma iedaļu;

(b)

finanšu pārskatiem;

(c)

paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (ja tas nav vadības ziņojuma daļa);

(d)

atalgojuma ziņojumu, kas pieprasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/36/EK (9);

(e)

Regulas (ES) 2017/1129 9. pantā minēto universālo reģistrācijas dokumentu (10); un

(f)

publisko informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013.(3. pīlāra informācija) (11). Ja uzņēmums ar atsauci iekļauj 3. pīlāra informāciju, tas nodrošina, ka šī informācija atbilst ilgtspējas deklarācijā izmantotajam konsolidācijas tvērumam, vajadzības gadījumā papildinot iekļauto informāciju ar papildu elementiem.

120.

Uzņēmums var iekļaut 119. punktā uzskaitīto informāciju ar atsauci uz dokumentiem vai to daļu ar nosacījumu, ka ar atsauci iekļautā atklājamā informācija:

(a)

ir atsevišķs informācijas elements, kas skaidri norādīts attiecīgajā dokumentā kā tāds, kas attiecas uz relevanto informācijas atklāšanas prasību vai relevanto konkrēto datu punktu, kas paredzēts informācijas atklāšanas prasībā);

(b)

tiek publicēta pirms vadības ziņojuma vai vienlaikus ar to;

(c)

ir tajā pašā valodā kā ilgtspējas deklarācija;

(d)

ir ar vismaz tādu pašu ticamības līmeni kā ilgtspējas deklarācija un

(e)

atbilst tādām pašām tehniskās digitalizācijas prasībām kā ilgtspējas deklarācija.

121.

Ja 120. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā, tostarp informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā, var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz uzņēmuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar ES vides vadības un audita sistēmas (EMAS) Regulu (ES) Nr. 1221/2009 (12). Šādā gadījumā uzņēmums nodrošina, ka ar atsauci iekļautā informācija tiek sagatavota, izmantojot to pašu ESRS informācijas sagatavošanas pamatu, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu un vērtības ķēdes informācijas apstrādi.

122.

Gatavojot ilgtspējas deklarāciju un izmantojot iekļaušanu ar atsauci, uzņēmums ņem vērā paziņotās informācijas vispārējo saskaņotību un nodrošina, ka iekļaušana ar atsauci nepasliktina ilgtspējas deklarācijas saprotamību. Šā standarta G papildinājumā “Iekļaušanas ar atsauci piemērs” ir sniegts ilustratīvs iekļaušanas ar atsauci piemērs (sk. ESRS 2 BP-2).

9.2.    Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatiem

123.

Uzņēmums apraksta attiecības starp dažādām informācijas daļām. Lai to izdarītu, varētu būt nepieciešams sasaistīt aprakstošo informāciju par pārvaldību, stratēģiju un riska pārvaldību ar saistītiem rādītājiem un mērķrādītājiem. Piemēram, sniedzot saistītu informāciju, uzņēmumam varētu būt jāpaskaidro, kā tā stratēģija ietekmē vai varētu ietekmēt tā finanšu pārskatus vai finanšu plānus, vai arī to, kā tā stratēģija ir saistīta ar rādītājiem un mērķrādītājiem, ko tas izmanto, lai novērtētu progresu attiecībā pret darbības rezultātiem. Turklāt uzņēmumam, iespējams, jāpaskaidro, kā dabas resursu izmantojums un izmaiņas piegādes ķēdē var pastiprināt, mainīt vai samazināt tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Uzņēmumam varētu būt jāsasaista šī informācija par pašreizējo vai paredzamo finanšu iespaidu uz tā ražošanas izmaksām, uz tā stratēģisko reakciju šādas ietekmes vai risku mitigācijai un uz tā saistītajām investīcijām jaunos aktīvos. Uzņēmumam var būt nepieciešams arī saistīt aprakstošu informāciju ar saistītajiem rādītājiem un mērķrādītājiem, kā arī ar informāciju finanšu pārskatos. Šīs saiknes aprakstošā informācija tiek veidota skaidri un kodolīgi.

124.

Ja ilgtspējas deklarācijā ir iekļautas naudas summas vai citi kvantitatīvi datu punkti, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un ir atspoguļoti finanšu pārskatos (tieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju), uzņēmums iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu punktu, kurā var atrast attiecīgo informāciju.

125.

Ilgtspējas deklarācijā var iekļaut naudas summas vai citus kvantitatīvus datu punktus, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un kas ir vai nu uzņēmuma finanšu pārskatos uzrādīto naudas summu vai kvantitatīvo datu apkopojums vai arī to daļa (netieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju). Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kā šīs summas vai datu punkti ilgtspējas deklarācijā attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām. Šajā atklājamajā informācijā iekļauj atsauci uz uzņēmuma finanšu pārskatu posteni un/vai attiecīgajiem punktiem, kuros ir atrodama attiecīgā informācija. Attiecīgā gadījumā var sagatavot saskaņojumu, un to var sniegt tabulas veidā.

126.

Ja uz informāciju neattiecas 124. un 125. punkts, uzņēmums norāda, pamatojoties uz būtiskuma slieksni, ilgtspējas deklarācijā iekļauto nozīmīgo datu, izdarīto pieņēmumu un kvalitatīvās informācijas saskanīgumu ar attiecīgajiem finanšu pārskatos iekļautajiem datiem, pieņēmumiem un kvalitatīvo informāciju. Tā var notikt, ja ilgtspējas deklarācijā ir norādīta šāda informācija:

(a)

naudas summas vai citi kvantitatīvi dati, kas saistīti ar finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām vai citiem kvantitatīviem datiem, vai

(b)

kvalitatīvā informācija, kas ir saistīta ar finanšu pārskatos sniegto kvalitatīvo informāciju.

127.

126. punktā prasīto saskanīgumu nodrošina viena datu punkta līmenī, un tajā iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu piezīmju posteni vai punktu. Ja nozīmīgi dati, pieņēmumi un kvalitatīvā informācija nav saskanīgi, uzņēmums norāda šo faktu un paskaidro iemeslu.

128.

Tādu posteņu piemēri, par kuriem ir jāsniedz 126. punktā minētais paskaidrojums:

(a)

ja pārskata datumā viens un tas pats rādītājs ir uzrādīts finanšu pārskatos un nākotnes periodu prognozēs ilgtspējas deklarācijā; un

(b)

ja ilgtspējas deklarācijā iekļauto rādītāju izstrādei tiek izmantotas makroekonomiskās vai darījumdarbības prognozes un tās ir arī relevantas, aplēšot aktīvu atgūstamo vērtību, saistību summu vai uzkrājumus finanšu pārskatos.

129.

Tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS var ietvert prasības iekļaut saskaņojumus vai ilustrēt datu un pieņēmumu saskanīgumu attiecībā uz konkrētām informācijas atklāšanas prasībām. Šādos gadījumos prevalē šo ESRS prasības.

10.   Pārejas noteikumi

10.1.    Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

130.

Paredzams, ka, izstrādājot turpmākas informācijas atklāšanas prasības, mainīsies arī tas, kādā mērā ESRS ir ietverti ilgtspējas jautājumi. Tāpēc laika gaitā, visticamāk, samazināsies vajadzība pēc uzņēmumam specifiskas atklājamās informācijas, jo īpaši pēc turpmākas nozarei specifisku standartu pieņemšanas.

131.

Nosakot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums var pieņemt pārejas pasākumus šādas informācijas sagatavošanai pirmo trīs gadu ilgtspējas deklarācijās, saskaņā ar kurām tas prioritārā kārtā:

(a)

sniedzamajās ziņās iekļauj uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, ko tas ziņojis iepriekšējos periodos, ja šī informācija atbilst šā standarta 2. nodaļā minētajām informācijas kvalitatīvajām iezīmēm vai ir pielāgota, lai tām atbilstu, un

(b)

papildina sniedzamo informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz tematisko ESRS, ar atbilstošu papildu sniedzamās informācijas kopumu, lai aptvertu ilgtspējas jautājumus, kas ir būtiski uzņēmumam tā nozarē(-ēs), izmantojot labāko pieejamo praksi un/vai pieejamās sistēmas vai ziņu sniegšanas standartus, piemēram, IFRS nozarei specifisku standartu un GRI nozaru standartus.

10.2.    Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

132.

Pirmajos trīs gados, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS, ja nav pieejama kāda daļa no nepieciešamās informācijas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, uzņēmums paskaidro, kādas darbības veiktas, lai iegūtu informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc šo informāciju nav bijis iespējams iegūt, un uzņēmuma plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē.

133.

Lai ņemtu vērā grūtības, kādas uzņēmumiem var rasties, apkopojot informāciju no vērtības ķēdes dalībniekiem, un lai mazinātu slogu MVU vērtības ķēdē, pirmos trīs gadus, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas ziņas saskaņā ar ESRS:

(a)

atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saskaņā ar ESRS 2 un citiem ESRS, uzņēmums var ierobežot informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi līdz informācijai, kas pieejama uzņēmuma iekšienē, piemēram, datiem, kas jau ir pieejami uzņēmumam, un publiski pieejamai informācijai; un

(b)

atklājot rādītājus, uzņēmumam nav jāiekļauj informācija par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izņemot datu punktus, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kā norādīts ESRS 2 B papildinājumā.

134.

132. un 133. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais vērtības ķēdes dalībnieks ir vai nav MVU.

135.

Sākot no ceturtā gada, kad uzņēmums sniedz ziņas saskaņā ar ESRS, tas iekļauj informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi atbilstīgi 63. punktam. Šajā kontekstā informācija, kas saskaņā ar ESRS ir jāsaņem no MVU, kuri darbojas uzņēmuma augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē, nepārsniegs to, kas ietverts topošajā ESRS biržā kotētiem MVU.

10.3.    Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

136.

Lai atvieglotu šā standarta pirmreizējo piemērošanu, uzņēmums pirmajā gadā, kad tas gatavo ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar ESRS, var neatklāt salīdzināmo informāciju, kā noteikts 7.1. iedaļā “Salīdzināmas informācijas sniegšana”. Informācijas izpaušanas prasībām, kas uzskaitītas C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts”, šis pārejas noteikums attiecas pirmajā gadā, kad pakāpeniski tiek atklāta informācija.

10.4.    Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

137.

C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts” ir izklāstīti pakāpeniskas ieviešanas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām vai informācijas atklāšanas prasību datu punktiem tematiskajā ESRS, ko var izlaist vai kas nav piemērojami pirmajā(-os) gadā(-os), kad tiek sagatavota ilgtspējas deklarācija saskaņā ar ESRS.

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija

AR 1.

Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija ļauj lietotājiem izprast uzņēmuma ietekmi, riskus un iespējas saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem.

AR 2.

Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums nodrošina, ka:

(a)

atklājamā informācija atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas izklāstītas 2. nodaļā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”, un

(b)

tā atklātajā informācijā attiecīgā gadījumā ir iekļauta visa būtiskā informācija, kas attiecas uz pārvaldības jomām, par kurām sniedz ziņas, stratēģiju, ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem (sk. ESRS 2 2.–5. nodaļu).

AR 3.

Nosakot to rādītāju lietderību, kas iekļaujami uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, uzņēmums ņem vērā, vai:

(a)

tā izvēlētie darbības rādītāji sniedz ieskatu par:

i.

to, cik efektīvas ir tā veiktās darbības, lai samazinātu negatīvos rezultātus un/vai palielinātu pozitīvos rezultātus cilvēkiem un videi (saistībā ar ietekmi), un/vai

ii.

varbūtību, ka tā darbības radīs finansiālu iespaidu uzņēmumam (attiecībā uz riskiem un iespējām);

(b)

noteiktie rezultāti ir pietiekami ticami, lai precīzi atspoguļotu situāciju, kas nozīmē, ka tie neietver pārmērīgu skaitu pieņēmumu un nezināmo, kas padarītu rādītājus pārāk patvaļīgus, un

(c)

tas ir sniedzis pietiekamu kontekstuālo informāciju, lai pienācīgi interpretētu darbības rādītājus, un vai šādas kontekstuālās informācijas atšķirības var ietekmēt rādītāju salīdzināmību laika gaitā.

AR 4.

Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums rūpīgi apsver:

(a)

salīdzināmību starp uzņēmumiem, taču vienlaikus nodrošina sniegtās informācijas atbilstību, saprotot, ka salīdzināmība attiecībā uz uzņēmumam specifisko atklājamo informāciju var būt ierobežota. Uzņēmums ņem vērā, vai pieejamās un relevantās sistēmas, iniciatīvas, ziņu sniegšanas standarti un etaloni (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotie tehniskie materiāli) nodrošina elementus, ar ko var maksimāli atbalstīt salīdzināmību, un

(b)

salīdzināmību dažādos laikos — metodikas un atklātās informācijas saskanīgums ir galvenais faktors, lai panāktu salīdzināmību dažādos laikos.

AR 5.

Papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju ir atrodami, iepazīstoties ar informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar tematisko ESRS, kurā aplūkoti līdzīgi ilgtspējas jautājumi.

Dubultais būtiskums

Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

AR 6.

Papildus 22. punktā uzskaitītajām ieinteresēto personu kategorijām bieži sastopamas ieinteresēto personu kategorijas ir šādas: darbinieki un citi strādājošie, piegādātāji, patērētāji, klienti, tiešie lietotāji, vietējās kopienas un personas, kuras atrodas neaizsargātā situācijā, kā arī publiskās iestādes (tajā skaitā regulatori, uzraudzības iestādes un centrālās bankas).

AR 7.

Dabu var uzskatīt par ieinteresēto personu, kas nevar pārstāvēt savas intereses. Šajā gadījumā ekoloģiskie dati un dati par sugu saglabāšanu var tikt izmantoti kā palīgmateriāls uzņēmuma būtiskuma novērtējumam.

AR 8.

Būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz dialogu ar ieinteresētajām personām. Uzņēmums var sadarboties ar skartajām ieinteresētajām personām vai to pārstāvjiem (piemēram, darbiniekiem vai arodbiedrībām), kā arī ar ilgtspējas deklarāciju lietotājiem un citiem ekspertiem, lai sniegtu ieguldījumu vai atsauksmes par uzņēmuma secinājumiem par tā būtisku ietekmi, riskiem un iespējām.

Ietekmes būtiskuma novērtējums

AR 9.

Novērtējot ietekmes būtiskumu un nosakot būtiskos jautājumus, par kuriem jāziņo, uzņēmums ņem vērā šādus četrus posmus:

(a)

izpratnes gūšana par uzņēmuma ietekmes kontekstu, tajā skaitā tā darbībām, darījuma attiecībām, un ieinteresētajām personām;

(b)

faktiskās un iespējamās ietekmes (gan negatīvās, gan pozitīvās) apzināšana, tostarp sadarbojoties ar ieinteresētajām personām un ekspertiem. Šajā posmā uzņēmums var pamatoties uz zinātniskiem un analītiskiem pētījumiem par ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;

(c)

tā faktiskās un iespējamās ietekmes būtiskuma novērtēšanu un būtisko jautājumu noteikšanu. Šajā posmā uzņēmums pieņem robežvērtības, lai noteiktu, kuri ietekmes aspekti tiks ietverti tā ilgtspējas deklarācijā.

Smaguma raksturojums

AR 10.

Smagumu nosaka šādi faktori:

(a)

mērogs: cik nopietna ir negatīvā ietekme vai cik labvēlīga ir pozitīvā ietekme uz cilvēkiem vai vidi;

(b)

tvērums: cik plaša ir negatīvā vai pozitīvā ietekme. Ietekmes uz vidi gadījumā ar tvērumu var saprast videi nodarītā kaitējuma apmēru vai ģeogrāfisko tvērumu. Ietekmes uz cilvēkiem gadījumā ar tvērumu var saprast nelabvēlīgi ietekmēto cilvēku skaitu, un

(c)

neatgriezeniskums: vai un cik lielā mērā negatīvo ietekmi var labot, t. i., atjaunot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli.

AR 11.

Jebkura no šīm trim iezīmēm (mērogs, tvērums un neatgriezeniskums) var padarīt negatīvu ietekmi par smagu. Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.

Ar uzņēmumu saistīta ietekme

AR 12.

Piemēram:

(a)

ja uzņēmums savos produktos izmanto kobaltu, kas iegūts, izmantojot bērnu darbu, negatīvā ietekme (t. i., bērnu darbs) ir saistīta ar uzņēmuma produktiem, izmantojot darījuma attiecību līmeņus tā vērtības ķēdē. Šajās attiecībās ietilpst arī lietuve un izrakteņu tirgotājs, un kalnrūpniecības uzņēmums, kas izmanto bērnu darbu; un

(b)

ja uzņēmums piešķir finanšu aizdevumus citam uzņēmumam saimnieciskajai darbībai, kas, pārkāpjot saskaņotos standartus, tā darbības vietu tuvumā rada ūdens un zemes piesārņojumu, šī negatīvā ietekme ir saistīta ar aizdevēju uzņēmumu, ņemot vērā tā attiecības ar aizdevumu saņēmušo uzņēmumu.

Finansiālā būtiskuma novērtējums

AR 13.

Turpmāk sniegti piemēri, kā ietekme un atkarība rada riskus vai iespējas:

(a)

ja uzņēmuma darījumdarbības modelis ir atkarīgs no kāda dabas resursa (piemēram, ūdens), to var ietekmēt šā resursa kvalitātes, pieejamības un cenu izmaiņas;

(b)

ja uzņēmuma darbības rada negatīvu ietekmi (piemēram, uz vietējām kopienām), uz šīm darbībām var attiekties stingrāks valdības regulējums un/vai šī ietekme var radīt ar reputāciju saistītas sekas. Tas negatīvi ietekmē uzņēmuma zīmolu, un var rasties lielākas darbā pieņemšanas izmaksas, un

(c)

ja uzņēmuma darījumu partneri saskaras ar būtiskiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, arī uzņēmums var būt pakļauts saistītām sekām.

AR 14.

Tādu risku un iespēju noteikšana, kas ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ir finansiālā būtiskuma novērtējuma sākumpunkts. Šajā kontekstā uzņēmums ņem vērā:

(a)

dabas un sociālo resursu kā finansiālā iespaida avotu atkarības esību (sk. 50. punktu);

(b)

tās klasifikāciju kā avotu:

i.

riskiem (kas veicina negatīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai palielina novirzi no nākotnē paredzamajām izejošajām naudas plūsmām un/vai negatīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos) vai

ii.

iespējām (kas veicina pozitīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai samazina novirzi no nākotnes izejošajām naudas plūsmām un/vai pozitīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos).

AR 15.

Kad uzņēmums ir identificējis savus riskus un iespējas, tas nosaka, kuri no tiem ir būtiski, lai par tiem ziņotu. To nosaka, pamatojoties uz i) rašanās varbūtības un ii) finansiālā iespaida iespējamā apmēra kombināciju, kas noteikta, pamatojoties uz atbilstošām robežvērtībām. Šajā posmā tas ņem vērā šo risku un iespēju finansiālo iespaidu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz:

(a)

scenārijiem/prognozēm, kas tiek uzskatīti par iespējamiem, un

(b)

iespējamo finansiālo iespaidu saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, kas izriet vai nu no situācijām, kuru iespējamības robežvērtība ir zemāka par slieksni “drīzāk ir iespējams nekā nav”, vai no aktīviem/pasīviem, kas nav (vai vēl nav) atspoguļoti finanšu pārskatos. Tas ietver šādus elementus:

i.

iespējamās situācijas, kas pēc nākotnes notikumu iestāšanās var ietekmēt naudas plūsmas radīšanas potenciālu;

ii.

kapitāli, kas netiek atzīti kā aktīvi no grāmatvedības un finanšu pārskatu gatavošanas viedokļa, bet kam ir būtiska ietekme uz finanšu rezultātiem (piemēram, dabas kapitāls, intelektuālais (organizatoriskais) kapitāls, cilvēkkapitāls, kā arī sociālais un attiecību kapitāls) un

iii.

iespējamie nākotnes notikumi, kas var ietekmēt šādu kapitālu attīstību.

Ilgtspējas jautājumi, kas jāiekļauj būtiskuma novērtējumā

AR 16.

Veicot būtiskuma novērtējumu, uzņēmums ņem vērā turpmāk norādīto sarakstu, kurā uzskaitīti tematiskajā ESRS ietvertie ilgtspējas jautājumi. Ja uzņēmuma veiktā būtiskuma novērtējuma (sk. ESRS 2 IRO-1) rezultātā kāds no šajā sarakstā minētajiem ilgtspējas jautājumiem tiek atzīts par būtisku, uzņēmums ziņo saskaņā ar atbilstošajām attiecīgā tematiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībām. Šā saraksta izmantošana neaizstāj būtisko jautājumu noteikšanas procesu. Šis saraksts ir instruments, kas palīdz uzņēmumam veikt būtiskuma novērtējumu. Nosakot būtiskos jautājumus, uzņēmumam joprojām ir jāņem vērā tā konkrētie apstākļi. Uzņēmums arī izstrādā uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas nav ietverti ESRS, kā aprakstīts šā standarta 11. punktā.

Tematiskais

ESRS

Ilgtspējas jautājumi, kas ietverti tematiskajā ESRS

 

Temats

Apakštemats

Apakštemata apakštemati

ESRS E1

Klimata pārmaiņas

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņu mazināšana

Enerģētika

 

ESRS E2

Piesārņojums

Gaisa piesārņojums

Ūdeņu piesārņojums

Augsnes piesārņojums

Dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojums

Vielas, kas rada bažas

Vielas, kas rada ļoti lielas bažas

Mikroplastmasa

 

ESRS E3

Ūdens un jūras resursi

Ūdens

Jūras resursi

Ūdens patēriņš

Ūdens ņemšana

Ūdens novadīšana

Ūdens novadīšana okeānā

Jūras resursu ieguve un izmantojums

ESRS E4

Biodaudzveidība un ekosistēmas

Tiešie biodaudzveidības izzušanas ietekmes faktori

Klimata pārmaiņas

Zemes izmantojuma maiņa, saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa

Tieša ekspluatācija

Invazīvas svešzemju sugas

Piesārņojums

Citi

Ietekme uz sugu stāvokli

Piemēram:

Sugas populācijas lielums

Sugas globālās izmiršanas risks

Ietekme uz ekosistēmu apjomu un stāvokli

Piemēram:

Zemes degradācija

Pārtuksnešošanās

Augsnes noslēgšana

Ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un atkarība no tiem

 

ESRS E5

Aprites ekonomika

Ienākošie resursi, tajā skaitā resursu izmantojums

Izejošie resursi, kas saistīti ar produktiem un pakalpojumiem

Atkritumi

 

ESRS S1

Pašu personāls

Darba nosacījumi

Droša nodarbinātība

Darba laiks

Adekvātas algas

Sociālais dialogs

Biedrošanās brīvība, uzņēmumu padomju pastāvēšana un darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību

Koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Darba aizsardzība

 

 

Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem

Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu

Apmācība un prasmju pilnveide

Personu ar invaliditāti nodarbināšana un iekļaušana

Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā

Daudzveidība

 

 

Citas ar darbu saistītas tiesības

Bērnu darbs

Piespiedu darbs

Pienācīgi mājokļi

Privātums

ESRS S2

Darbinieki vērtības ķēdē

Darba nosacījumi

Droša nodarbinātība

Darba laiks

Adekvātas algas

Sociālais dialogs

Biedrošanās brīvība, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšana

Koplīguma sarunas

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Darba aizsardzība

 

 

Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem

Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu

Apmācība un prasmju pilnveide

Personu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana

Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā

Daudzveidība

 

 

Citas ar darbu saistītas tiesības

Bērnu darbs

Piespiedu darbs

Pienācīgi mājokļi

Ūdens un sanitārija

Privātums

ESRS S3

Skartās kopienas

Kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības

Pienācīgi mājokļi

Atbilstoša pārtika

Ūdens un sanitārija

Ar zemi saistīta ietekme

Ar drošību saistīta ietekme

 

 

Kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības

Vārda brīvība

Pulcēšanās brīvība

Ietekmes uz cilvēktiesību aizstāvjiem

 

 

Pirmiedzīvotāju tautu tiesības

Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana

Pašnoteikšanās

Kultūras tiesības

ESRS S4

Patērētāji un tiešie lietotāji

Ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem

Privātums

Vārda brīvība

Piekļuve (kvalitatīvai) informācijai

 

 

Patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība

Darba aizsardzība

Personas drošība

Bērnu aizsardzība

 

 

Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana

Nediskriminēšana

Piekļuve produktiem un pakalpojumiem

Atbildīga tirgvedības prakse

ESRS G1

Darījumdarbība

Korporatīvā kultūra

Trauksmes cēlēju aizsardzība

Dzīvnieku labturība

Politiskā iesaiste un lobēšanas darbības

Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi

 

 

 

Korupcija un kukuļošana

Novēršana un atklāšana, arī apmācība

Incidenti

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

AR 17.

Ja uzņēmums, veltījis saprātīgas pūles, nevar savākt informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi saskaņā ar 63. punktu, tas aplēš sniedzamo informāciju, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas tam ir pieejama pārskata datumā bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm. Šāda informācija ietver, bet neaprobežojas ar iekšēju un ārēju informāciju, piemēram, ietver datus no netiešiem avotiem, nozares vidējos datus, paraugu analīzes, tirgus un līdzīgu uzņēmumu grupu datus, citas aizstājējvērtības vai uz izdevumiem balstītus datus.

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

AR 18.

Ilustrācijai — atbilstoši šā standarta 8.2. iedaļas “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra” 115. punkta prasībām uzņēmums var sniegt savstarpēju atsauci, ja tas vienas un tās pašas rīcībpolitikas aprakstā aptver vides un sociālos jautājumus. Proti, uzņēmums var ziņot par attiecīgo rīcībpolitiku par vidi sniedzamajā informācijā un sniegt atsauci uz to, sniedzot informāciju par sociālo jomu, vai otrādi. Rīcībpolitiku dažādos tematos ir atļauts izklāstīt konsolidēti.

B papildinājums.

Informācijas kvalitatīvās iezīmes

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Šajā papildinājumā ir definētas kvalitatīvās iezīmes, kurām jāatbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar ESRS sagatavotajā ilgtspējas deklarācijā.

Relevance

QC 1.

Ilgtspējas informācija ir relevanta, ja tā var ietekmēt lietotāju lēmumus saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju (sk. šā standarta 3. nodaļu).

QC 2.

Informācija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu pat tad, ja daži lietotāji izvēlas to neizmantot vai jau ir informēti par to no citiem avotiem. Ilgtspējas informācija var ietekmēt lietotāju lēmumus, ja tai ir prognozējoša vai apstiprinoša vērtība, vai abas šīs vērtības. Informācijai ir prognozējoša vērtība, ja to var izmantot kā ievaddatus procesos, ko lietotāji izmanto, lai prognozētu nākotnes rezultātus. Ilgtspējas informācijai nav jābūt prognozes formā, lai tai būtu prognozējoša vērtība, bet tai ir prognozējoša vērtība, ja lietotāji to izmanto savu prognožu veikšanai.

QC 3.

Informācijai ir apstiprinoša vērtība, ja tā sniedz atgriezenisko saiti par iepriekšējiem izvērtējumiem (tos apstiprina vai izmaina).

QC 4.

Būtiskums ir uzņēmumam specifisks relevances aspekts, kura pamatā ir to vienību būtība vai apjoms (vai gan būtība, gan apjoms), uz ko attiecas informācija, kā novērtēts uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas kontekstā (sk. šā standarta 3. nodaļu).

Precīzs atspoguļojums

QC 5.

Lai informācija būtu noderīga, tai ne tikai jāatspoguļo attiecīgās parādības, bet arī precīzi jāatspoguļo to parādību būtība, ko ar šo informāciju paredzēts atspoguļot. Lai informācija būtu atspoguļota precīzi, tai jābūt i) pilnīgai, ii) neitrālai un iii) precīzai.

QC 6.

Pilnīgs ietekmes, riska vai iespējas attēlojums ietver visu būtisko informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai izprastu šo ietekmi, risku vai iespēju. Tas ietver to, kā uzņēmums ir pielāgojis savu stratēģiju, riska pārvaldību un pārvaldību, reaģējot uz šo ietekmi, risku vai iespēju, kā arī rādītājus, kas identificēti, lai noteiktu mērķrādītājus un novērtētu darbības rezultātus.

QC 7.

Neitrāls attēlojums ir tāds, kas nav neobjektīvs informācijas atlases vai atklāšanas ziņā. Informācija ir neitrāla, ja tā nav tendencioza, tai nav piešķirta lielāka nozīme, tā nav uzsvērta, tās nozīme nav mazināta vai kā citādi manipulēta, lai lietotājiem būtu lielāka iespēja šo informāciju uztvert labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Tā ir līdzsvarota, lai aptvertu labvēlīgus/pozitīvus un nelabvēlīgus/negatīvus aspektus. Gan negatīvajai un pozitīvajai būtiskajai ietekmei no ietekmes būtiskuma viedokļa, gan būtiskajiem riskiem un iespējām no finansiālā būtiskuma viedokļa tiek pievērsta vienāda uzmanība. Lai informācijas atspoguļojums būtu neitrāls, jebkāda informācija par ilgtspējas mērķiem (piemēram, mērķrādītājiem vai plāniem) attiecas gan uz mērķiem, gan uz faktoriem, kas uzņēmumam varētu traucēt sasniegt šos mērķus.

QC 8.

Neitralitāti atbalsta, ievērojot piesardzību, proti — apdomīgumu, kad jāizdara spriedumi nenoteiktības apstākļos. Informācijai neveic neto aprēķinus un to nekompensē, lai tā būtu neitrāla. Piesardzība nozīmē, ka iespējas netiek pārspīlētas un riski netiek novērtēti par zemu. Tāpat piesardzība neļauj pārāk zemu novērtēt iespējas vai pārāk augstu novērtēt riskus. Uzņēmums var uzrādīt neto informāciju papildus bruto vērtībām, ja šāds atspoguļojums nemaskē attiecīgo informāciju un ietver skaidru paskaidrojumu par neto aprēķinu ietekmi un to iemesliem.

QC 9.

Informācija var būt precīza, pat ja tā nav pilnīgi precīza visos aspektos. Precīza informācija nozīmē, ka uzņēmums ir ieviesis atbilstošus procesus un iekšējo kontroli, lai izvairītos no būtiskām kļūdām vai būtiskiem nepareiziem apgalvojumiem. Tādējādi aplēses sniedz, skaidri uzsverot to iespējamos ierobežojumus un ar tiem saistīto nenoteiktību (sk. šā standarta 7.2. iedaļu). Nepieciešamās un sasniedzamās precizitātes līmenis, kā arī faktori, kas padara informāciju precīzu, ir atkarīgi no informācijas veida un tajā aplūkoto jautājumu būtības. Piemēram, attiecībā uz precizitāti ir nepieciešams, lai:

(a)

faktiskā informācija būtu bez būtiskām kļūdām;

(b)

apraksti būtu precīzi;

(c)

būtu skaidri norādīts aplēšu, aptuveno vērtību un prognožu attiecīgais raksturs;

(d)

nebūtu pieļautas būtiskas kļūdas, izvēloties un piemērojot atbilstošu aplēses, aptuvenās vērtības vai prognozes izstrādes procesu, un šā procesa ievaddati būtu saprātīgi un pamatoti;

(e)

apgalvojumi būtu pamatoti un balstīti uz pietiekamas kvalitātes un kvantitātes informāciju; un

(f)

informācija par spriedumiem attiecībā uz nākotni precīzi atspoguļotu gan šos spriedumus, gan informāciju, uz kuras tie balstīti.

Salīdzināmība

QC 10.

Ilgtspējas informācija ir salīdzināma, ja to var salīdzināt ar informāciju, ko uzņēmums sniedzis iepriekšējos periodos, un to var salīdzināt ar informāciju, ko snieguši citi uzņēmumi, jo īpaši tie, kas veic līdzīgas darbības vai darbojas tajā pašā nozarē. Atskaites punkts salīdzināšanai var būt mērķrādītājs, bāzes stāvoklis, nozares etalons, salīdzināma informācija no citiem uzņēmumiem vai no starptautiski atzītas organizācijas utt.

QC 11.

Saskanīgums ir saistīts ar salīdzināmību, bet nav tas pats, kas salīdzināmība. Saskanīgums attiecas uz to pašu pieeju vai metožu izmantošanu vienam un tam pašam ilgtspējas jautājumam dažādos periodos konkrētajā uzņēmumā un citos uzņēmumos. Saskanīgums palīdz sasniegt salīdzināmības mērķi.

QC 12.

Salīdzināmība nav vienveidība. Lai informācija būtu salīdzināma, līdzīgiem komponentiem ir jāizskatās līdzīgi, bet dažādiem komponentiem ir jāizskatās dažādi. Ilgtspējas informācijas salīdzināmību nepalielina tas, ka atšķirīgi elementi izskatās līdzīgi, tāpat kā to nepalielina tas, ka līdzīgi elementi izskatās atšķirīgi.

Pārbaudāmība

QC 13.

Pārbaudāmība palīdz lietotājiem gūt pārliecību, ka informācija ir pilnīga, neitrāla un precīza. Ilgtspējas informācija ir pārbaudāma, ja ir iespējams apstiprināt pašu informāciju vai tās iegūšanai izmantotos ievaddatus.

QC 14.

Pārbaudāmība nozīmē, ka dažādi zinoši un neatkarīgi novērotāji var vienoties (kaut ne vienmēr visā pilnībā) par to, ka kāds konkrēts atspoguļojums ir precīzs. Ilgtspējas informāciju sniedz tādā veidā, kas uzlabo tās pārbaudāmību, piemēram:

(a)

iekļaujot informāciju, ko var apstiprināt, salīdzinot to ar citu lietotājiem pieejamu informāciju par uzņēmuma darījumdarbību, citiem uzņēmumiem vai ārējo vidi;

(b)

sniedzot informāciju par ievaddatiem un aprēķinu metodēm, kas izmantotas aplēšu vai aptuveno vērtību iegūšanai; un

(c)

sniedzot informāciju, ko pārskatījušas un apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to komitejas.

QC 15.

Daļa ilgtspējas informācijas būs sniegta paskaidrojumu vai uz nākotni vērstas informācijas veidā. Šādu atklājamo informāciju var pamatot, precīzi un faktiski atspoguļojot, piemēram, uzņēmuma stratēģijas, plānus un riska analīzi. Lai palīdzētu lietotājiem izlemt, vai izmantot šādu informāciju, uzņēmums apraksta informācijas sagatavošanas pamatā esošos pieņēmumus un metodes, kā arī citus faktorus, kas sniedz pierādījumus, kuri apliecina, ka tā atspoguļo uzņēmuma faktiskos plānus vai lēmumus.

Saprotamība

QC 16.

Ilgtspējas informācija ir saprotama, ja tā ir skaidra un kodolīga. Saprotama informācija ļauj jebkuram saprātīgam un zinošam lietotājam viegli saprast paziņoto informāciju.

QC 17.

Lai ilgtspējas informācija būtu kodolīga, a) tā nedrīkst būt vispārīga, uzņēmumam nespecifiska informācija; b) tajā nedrīkst būt nevajadzīgas informācijas dublēšanās, tajā skaitā informācijas, kas sniegta arī finanšu pārskatos; un c) tā jāveido skaidrā valodā un ar labi strukturētiem teikumiem un rindkopām. Ja atklājamā informācija ir īsa, iekļauj tikai būtisku informāciju. Papildu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 113. punktu, sniedz tā, lai izvairītos no būtiskas informācijas maskēšanas.

QC 18.

Skaidrību varētu palielināt, nošķirot informāciju par izmaiņām pārskata periodā no “pastāvīgās” informācijas, kas dažādos periodos paliek relatīvi nemainīga. To var izdarīt, piemēram, atsevišķi aprakstot uzņēmuma ar ilgtspēju saistītās pārvaldības un riska pārvaldības procesu iezīmes, kas ir mainījušās kopš iepriekšējā pārskata perioda, salīdzinājumā ar tām, kas nav mainījušās.

QC 19.

Ilgtspējas informācijasu pilnīgums, skaidrība un salīdzināmība ir atkarīga no tā, vai informācija tiek sniegta kā vienots veselums. Lai ilgtspējas informācija būtu saskanīga, tā jāsniedz tā, lai izskaidrotu kontekstu un saiknes starp saistīto informāciju. Saskanība arī nozīmē, ka uzņēmumam informācija jāsniedz tādā veidā, kas ļauj lietotājiem saistīt informāciju par tā ietekmi, riskiem un iespējām ilgtspējas ziņā ar uzņēmuma finanšu pārskatos sniegto informāciju.

QC 20.

Ja finanšu pārskatos aprakstītie ar ilgtspēju saistītie riski un iespējas ietekmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, uzņēmums ilgtspējas deklarācijā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai lietotāji varētu novērtēt šo ietekmi, un norāda atbilstošas saiknes ar finanšu pārskatiem (sk. šā standarta 9. nodaļu). Informācijas līmenis, detalizācijas pakāpe un tehniskais līmenis ir pieskaņoti lietotāju vajadzībām un vēlmēm. Jāizvairās no saīsinājumiem, kā arī jādefinē un jānorāda izmantotās mērvienības.

C papildinājums.

Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.

ESRS

Informācijas atklāšanas prasība

Informācijas atklāšanas prasības pilns nosaukums

Pakāpeniska ieviešana vai spēkā stāšanās diena (ieskaitot pirmo gadu)

ESRS 2

SBM-1

Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

Uzņēmums sniedz informāciju, kas noteikta ESRS 2 SBM-1 40. punkta b) apakšpunktā (par kopējo ieņēmumu sadalījumu pa nozīmīgām ESRS nozarēm) un 40. punkta c) apakšpunktā (nozīmīgu papildu ESRS nozaru saraksts), sākot ar piemērošanas datumu, kas noteikts Komisijas deleģētajā aktā, kurš jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu.

ESRS 2

SBM-3

“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”.

Uzņēmums var neiekļaut ESRS 2 SBM-3 48. punkta e) apakšpunktā (paredzamais finansiālais iespaids) noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS 2 SBM-3 48. punkta e) apakšpunktu, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju, ja nav praktiski iespējams sagatavot kvantitatīvu informāciju.

ESRS E1

E1-6

1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu var nenorādīt datu punktus par 3. pakāpes emisijām un kopējām SEG emisijām.

ESRS E1

E1-9

Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās iespējas

Uzņēmums var neiekļaut ESRS E1-9 noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS E1-9, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju, ja nav praktiski iespējams sagatavot kvantitatīvu informāciju.

ESRS E2

E2-6

Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas

Uzņēmums var neiekļaut ESRS E2-6 noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Izņemot attiecībā uz 40. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par pamatdarbības izdevumiem un kapitālizdevumiem, kas radušies pārskata periodā saistībā ar nopietniem incidentiem un nosēdumiem, uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS E2-6, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem.

ESRS E3

E3-5

Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas

Uzņēmums var nenorādīt ESRS E3-5 noteikto informāciju par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu. Uzņēmums var ievērot ESRS E3-5, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju par pirmajiem trim gadiem pēc ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas.

ESRS E4

Visas informācijas atklāšanas prasības

Visas informācijas atklāšanas prasības

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS E4 informācijas atklāšanas prasībās.

ESRS E4

E4-6

Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS E4-6 noteikto informāciju.

Uzņēmums var ievērot ESRS E4-6, par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju.

ESRS E5

E5-6

Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīta ietekme, riski un

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS E5-6 noteikto informāciju.

Uzņēmums var ievērot ESRS E5-6, par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju.

ESRS S1

Visas informācijas atklāšanas prasības

Visas informācijas atklāšanas prasības

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S1 informācijas atklāšanas prasībās.

ESRS S1

S1-7

Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums

Uzņēmums var nesniegt ziņas par visiem šajā informācijas atklāšanas prasībā minētajiem datu punktiem tā pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā.

ESRS S1

S1-8

Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs

Uzņēmums tā pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā var neizpildīt šo informācijas atklāšanas prasību par pašu personālu valstīs, kas nav EEZ valstis.

ESRS S1

S1-11

Sociālā aizsardzība

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-11 noteikto informāciju.

ESRS S1

S1-12

Darbinieku ar invaliditāti īpatsvars

Uzņēmums var neiekļaut ESRS S1-12 noteikto informāciju par tā pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu.

ESRS S1

S1-13

Apmācība un prasmju pilnveide

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-13 noteikto informāciju.

ESRS S1

S1-14

Darba aizsardzība

Uzņēmums pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā var nenorādīt datu punktus par to slimības gadījumu skaitu, kas saistīti ar darbu, kā arī traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu un ar darbu saistītu slimību dēļ zaudēto dienu skaitu.

ESRS S1

S1-14

Darba aizsardzība

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neziņot par ārštata darbiniekiem.

ESRS S1

S1-15

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-15 noteikto informāciju.

ESRS S2

Visas informācijas atklāšanas prasības

Visas informācijas atklāšanas prasības

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S2 informācijas atklāšanas prasībās.

ESRS S3

Visas informācijas atklāšanas prasības

Visas informācijas atklāšanas prasības

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S3 informācijas atklāšanas prasībās.

ESRS S4

Visas informācijas atklāšanas prasības

Visas informācijas atklāšanas prasības

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S4 informācijas atklāšanas prasībās.

D papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra

Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām attiecībā uz ziņu sniegšanu četrās daļās, kā norādīts 115. punktā.

Vadības ziņojuma daļa

ESRS kodifikācija

Nosaukums

1.

Vispārīga informācija

ESRS 2

“Vispārīgi atklājamā informācija”, tajā skaitā informācija, kas sniegta saskaņā ar tematiskā ESRS piemērošanas prasībām, kuras uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā.

2.

Vidiskā informācija

Nav piemērojams

Informācijas atklāšana saskaņā ar Regulas 2020/852 (Taksonomijas regula) 8. pantu

 

ESRS E1

Klimata pārmaiņas

 

ESRS E2

Piesārņojums

 

ESRS E3

Ūdens un jūras resursi

 

ESRS E4

Biodaudzveidība un ekosistēmas

 

ESRS E5

Resursu izmantojums un aprites ekonomika

3.

Sociālā informācija

ESRS S1

Pašu personāls

 

ESRS S2

Darbinieki vērtības ķēdē

 

ESRS S3

Skartās kopienas

 

ESRS S4

Patērētāji un tiešie lietotāji

4.

Pārvaldības informācija

ESRS G1

Darījumdarbība

E papildinājums.

Saskaņā ar ESRS atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma

Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ziņu sniegšanai par ilgtspēju saskaņā ar ESRS. Šajā papildinājumā nesaistošā veidā ilustrēts 3. nodaļā izklāstītais ietekmes un finansiālā būtiskuma novērtējums. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma procesu, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma. Uzņēmums var nepildīt nevienu tematiskā standarta informācijas atklāšanas prasību, ja tas ir novērtējis, ka attiecīgais temats nav būtisks. Tādā gadījumā tas var sniegt īsu skaidrojumu par šā temata būtiskuma novērtējuma secinājumiem, taču tas atklāj sīku skaidrojumu ESRS 1 “Klimata pārmaiņas” gadījumā (IRO-2 ESRS 2). ESRS ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, nevis rīcības prasības. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcības plāniem, mērķrādītājiem, rīcībpolitiku, scenāriju analīzi un pārkārtošanās plāniem ir samērīgas, jo tās ir atkarīgas no tā, vai uzņēmumam tie ir, un tas var būt atkarīgs no uzņēmuma lieluma, jaudas, resursiem un prasmēm. Piezīme. Turpmāk iekļautajā blokshēmā nav ietverta situācija, kurā uzņēmums novērtē ilgtspējības jautājumu kā būtisku, taču uz to neattiecas tematiskais standarts, un tādā gadījumā uzņēmums sniedz uzņēmumam specifisku papildu atklājamo informāciju (ESRS 1 30. punkta b) apakšpunkts).

Image 1

F papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs

Šis papildinājums papildina ESRS 1. Tajā sniegti nesaistoši šā standarta 8.2. iedaļā izklāstītās ilgtspējas deklarācijas struktūras piemēri. Šajā piemērā uzņēmums ir secinājis, ka biodaudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums un skartās kopienas nav būtiski.