I PIELIKUMS

DELEĢĒTĀS REGULAS (ES) 2021/2139 I PIELIKUMA GROZĪJUMI

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 3.3. iedaļas apakšiedaļu “Tehniskās pārbaudes kritēriji” groza šādi:

daļu “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” groza šādi:

punktā l) iekļauj šādu v) apakšpunktu:

“v)

no 2026. gada 1. janvāra – kuģi, kurus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem*1, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir līdzvērtīga EEDI atskaites līnijas samazinājumam par vismaz 20 procentpunktiem zem EEDI prasībām, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī*2, un

a)	kuri ir uzlādējami piestātnē;

b)	attiecībā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, pierāda jaunāko pasākumu un tehnoloģiju izmantošanu, lai mazinātu metāna noplūdes emisijas.”;

ii)

punktā m) iekļauj šādu iv) apakšpunktu:

“iv)

no 2026. gada 1. janvāra – kuģi, kurus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem*3, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir līdzvērtīga EEDI atskaites līnijas samazinājumam par vismaz 20 procentpunktiem zem EEDI prasībām, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī*4, un

a)	kuri ir uzlādējami piestātnē;

b)	attiecībā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, pierāda jaunāko pasākumu un tehnoloģiju izmantošanu, lai mazinātu metāna noplūdes emisijas.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja attiecināms, transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju.

*1	Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

EEDI prasības, kas noteiktas kā procentuālā samazinājuma koeficients, kurš jāpiemēro EEDI atsauces vērtībai, par ko Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja vienojās 75. sesijā. EEDI tehniskās pārbaudes kritērijos noteiktos procentpunktus pieskaita EEDI procentuālā samazinājuma koeficientam.

*3	Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

pievieno šādu 3.18., 3.19., 3.20. un 3.21. iedaļu:

“3.18. Automobiļu un mobilitātes sastāvdaļu ražošana

Darbības apraksts

Tādu bezemisiju personiskās mobilitātes ierīču mobilitātes sastāvdaļu un automobiļu un mobilitātes sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un rezerves daļu ražošana, remontēšana, apkope, pāraprīkošana, pārprofilēšana un modernizēšana, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858*1 3. panta 18.–21. un 23. punktā un ir ar tipa apstiprinājumu, projektētas un konstruētas izmantošanai tikai M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos un autobusos, un noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013*2 3. pants 15.–18 punktā un 21. punktā un ir ar tipa apstiprinājumu, projektētas un konstruētas izmantošanai tikai L kategorijas transportlīdzekļos, kas atbilst šajā iedaļā noteiktajiem kritērijiem un ir būtiskas transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu nodrošināšanai un uzlabošanai.

Šīs kategorijas saimnieciskās darbības nav iekļautas šā pielikuma 3.3. un 3.6. iedaļā.

Ja ir piemērojama šā pielikuma 3.2. un 3.4. iedaļa, pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības šajā iedaļā neietilpst.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C22.2, C26.1, C26.2, 26.3, 26.4, C28.14, C28.15, C29.2, C29.3 un C33.17, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas, remontētas, tehniski apkoptas, pāraprīkotas, pārprofilētas un modernizētas sastāvdaļas, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu un uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus šādiem transportlīdzekļiem:

a)	pilsētas, piepilsētas un ārpilsētas pasažieru transporta līdzekļi, ja tie nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

b)	M2 un M3 kategorijas*3 transportlīdzekļi, ja tie nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

c)	M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kas klasificēti kā mazas noslodzes transportlīdzekļi4, kuru īpatnējās CO2 emisijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6315 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ir vienādas ar nulli;

d)	L kategorijas*6 transportlīdzekļi, kuru izpūtēja CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 168/2013 paredzēto emisiju testu, ir 0 g CO2e/km;

N2, N3 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri klasificēti kā lielas noslodzes transportlīdzekļi un kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, un kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kuri ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242*7 3. panta 11. punktā definētie “bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”.

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas, remontētas, tehniski apkoptas, pāraprīkotas, pārprofilētas vai modernizētas mobilitātes sastāvdaļas personiskās mobilitātes ierīcēm, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja attiecināms, sastāvdaļas un daļas nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.19. Dzelzceļa ritošā sastāva komponentu ražošana

Darbības apraksts

Tādu ražojumu, iekārtu, sistēmu un programmatūras ražošana, uzstādīšana, tehnisko konsultāciju sniegšana, pāraprīkošana, modernizēšana, remontēšana, apkope un pārprofilēšana, kas saistīti ar dzelzceļa komponentiem, kuri detalizēti aprakstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.7. punktā.

Šie komponenti un pakalpojumi ir būtiski šā pielikuma 3.3. iedaļai atbilstoša dzelzceļa ritošā sastāva ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ekspluatācijai un darbībai visā tā ekspluatācijas laikā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C30.2, C27.1, C27.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Šīs kategorijas saimnieciskās darbības nav iekļautas šā pielikuma 3.3. un 3.6. iedaļā.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražoti, uzstādīti, pāraprīkoti, remontēti, tehniski apkopti, modernizēti vai pārprofilēti ražojumi, iekārtas, sistēmas vai programmatūra, kas saistīti ar dzelzceļa komponentiem, kuri izklāstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.7. punktā, vai sniegti saistītie tehnisko konsultāciju pakalpojumi.

Šie komponenti un pakalpojumi ir būtiski vienas vai vairāku turpmāk uzskaitīto tehnoloģiju ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ekspluatācijai un darbībai visā to darbmūža laikā:

a)	šīs regulas I pielikuma 3.3. iedaļai atbilstoši vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

b)	šīs regulas I pielikuma 3.3. iedaļai atbilstoši vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja tos ekspluatē uz sliežu ceļa ar vajadzīgo infrastruktūru un izmanto parasto dzinēju, ja šāda infrastruktūra nav pieejama (bimodāla tehnoloģija).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja attiecināms, transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.20. Augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma elektroiekārtu ražošana, uzstādīšana un apkope elektroenerģijas pārvadei un sadalei, kas rada vai sniedz iespēju būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu

Darbības apraksts

Saimnieciskās darbības ietvaros tiek izstrādāti, ražoti, uzstādīti, tehniski apkopti vai apkalpoti elektroproduki, iekārtas vai sistēmas, vai programmatūra, kuru mērķis ir būtiski samazināt SEG emisijas augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmās, izmantojot elektrifikāciju, energoefektivitāti, atjaunīgās enerģijas integrēšanu vai efektīvu jaudas pārveidi.

Saimnieciskā darbība aptver sistēmas, ko izmanto, lai integrētu atjaunīgos energoresursus elektrotīklā, starpsavienotu un palielinātu tīkla automatizāciju, elastību un stabilitāti, pārvaldītu pieprasījumreakciju, attīstītu mazoglekļa transportu vai siltumenerģiju vai ieviestu viedās uzskaites tehnoloģijas ar mērķi būtiski uzlabot energoefektivitāti.

Šīs kategorijas saimnieciskā darbība neaptver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroierīces.

Ja uz saimniecisko darbību attiecas šī iedaļa un šā pielikuma 4.9. iedaļa, piemēro šā pielikuma 4.9. iedaļu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C26.51, C27.1, C27.3, C27.9, C33.13, C33.14 un C33.2, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros ražo, uzstāda vai tehniski apkopj vienu vai vairākus šādus elementus vai sniedz tehniskās apkopes, remonta un tehnisko konsultāciju pakalpojumus, kas ir būtiski, lai darbmūža laikā nodrošinātu funkcionēšu, vienu vai vairākus šādus elementus:

a)	elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas un transporta elektrificēšanai nepieciešamā elektroinfrastruktūra, kas ir uzstādīta galvenokārt, lai nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādi. Visas darbības, kas iekļautas 7.4. iedaļā, ir izslēgtas no šā punkta;

tādas pārvades un sadales strāvas pievades elektroinstalāciju ierīces un ar strāvas pievadi nesaistītas elektroinstalāciju ierīces elektrisko ķēžu un transformatoru savienošanai, kas atbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 548/2014*8 I pielikumā izklāstītajām 2. līmeņa prasībām lieliem spēka transformatoriem (kas spēkā no 2021. gada 1. jūlija), un vidēji spēka transformatori, kuru iekārtas augstākais spriegums nepārsniedz 36 kV un kuri atbilst AA0 līmeņa prasībām par tukšgaitas zudumiem, kas noteiktas standarta EN 50708 sērijā, ja šādas ierīces un transformatori palīdz palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru sistēmā vai uzlabo energoefektivitāti;

zemsprieguma elektroprodukti, iekārtas un sistēmas, kas palielina elektrosistēmas vadāmību un palīdz palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vai uzlabo energoefektivitāti, proti:

i)	zemsprieguma slēdži, sadales iekārtas, sadalnes, paneļu plates vai vadības centri, kas ir savienojami, automatizēti vai aprīkoti ar jaudas vai enerģijas skaitītājiem un kas atbilst standartam IEC TR 63196 “Zemsprieguma sadales iekārtas un vadības iekārtas un to bloki – Energoefektivitāte”;

ii)	mājokļu un ēku elektroniskās sistēmas (HBES), kā minēts EN IEC 63044 sērijā, ja ražojumi un sistēmas ir vajadzīgi, lai mērītu, kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu;

iii)

tehnoloģijas, ar kurām var palielināt zemsprieguma iekārtu energoefektivitāti un kuras atzītas saskaņā ar HD 60364-8-1: “Zemsprieguma elektroietaises, 8-1. daļa: Energoefektivitāte” un HD 60364-8-82: “Zemsprieguma elektroietaises, 8-82. daļa: Funkcionālie aspekti. Ražojošo patērētāju zemsprieguma elektroietaises”, ietverot enerģijas un jaudas skaitītājus, ārēju klienta displeju, jaudas kompensācijas, fāzu kompensācijas un filtrēšanas, kā arī efektīvas ar elektromotoru darbināmas sistēmas;

augstsprieguma un vidēja sprieguma sadales iekārtas un vadības iekārtas, kas palielina elektrosistēmas vadāmību, ir integrētas, lai palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vai uzlabotu energoefektivitāti.

Šajā d) apakšpunktā minētais aprīkojums atbilst EN 62271-1 “Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas, 1. daļa: Maiņstrāvas komutācijas un vadības iekārtu kopīgās specifikācijas” un EN 62271-200 “Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas, 200. daļa: Augstsprieguma maiņstrāvas komutācijas un vadības aparatūra metāla apvalkos nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV” vai EN 62271-203 “Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 203. daļa: Gāzizolēta komutācijas aparatūra metāla korpusos nominālajiem spriegumiem virs 52 kV”;

pieprasījumreakcijas un slodzes maiņas iekārtas, sistēmas un pakalpojumi, kas palielina elektroenerģijas sistēmas elastību un atbalsta tīkla stabilitāti, tai skaitā:

i)	risinājumi, ko izmanto, lai nodotu informāciju lietotājiem attālinātai rīcībai attiecībā uz piegādi vai patēriņu, ietverot klientu datu centrmezglus;

ii)	automatizēti jaudas vadības centri un to galvenie komponenti (sadalnes, kontaktori, releji, slēdži, automātiskās rezerves ieslēgšanas ierīces). Galvenās sastāvdaļas ir uzstādītas kā daļa no vadības centriem;

iii)

ja nav iekļauts 8.2. iedaļā – mūsdienīga programmatūra un analīze, ko izmanto, lai palielinātu elektrotīklu efektivitāti un automatizāciju vai decentralizētu energoresursu integrāciju elektrotīkla vai nozares līmenī, un kas ietver:

a)	uzlabotas vadības telpas, elektrisko apakšstaciju automatizāciju, sprieguma kontroles iespējas;

b)	darbības programmatūra, ar ko operatori var simulēt tīklu darbību, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti, pārvaldītu izkliedētos energoresursus vai uzlabotu tīkla darbību.

Programmatūra atbalsta dinamiskā tīkla raksturlielumus, kas nepieciešami pārejai uz atjaunīgo enerģiju. Tā spēj apstrādāt datus no tuvu reāllaikam veiktiem tīkla mērījumiem, lai novērotu, kā elektroenerģijas pārvade, sadale un patēriņš patiešām notiek, un izmantot šo informāciju, lai uzlabotu simulācijas pētījumus un darbības pasākumus, kā arī lai novērstu pārtraukumus enerģijas padevē, pārrāvumus un zudumus;

iv)

ja nav iekļauts 8.2. iedaļā – programmatūra, kas atbalsta jaunu tīklu projektēšanu un plānošanu vai tīkla modernizāciju.

Programmatūra atbalsta dinamiskā tīkla raksturlielumus, kas vajadzīgi pārejai uz atjaunīgo enerģiju, tai skaitā svārstīgo elektroenerģijas ražošanu sadales līmenī (“ražojošie patērētāji”), elektroenerģijas plūsmas virzienu maiņu un tīkla akumulēšanas bloku izmantošanu;

v)	meteoroloģiskie sensori atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas prognozēšanai;

vi)	atsevišķi vai iebūvēti savienojami kontrolleri un releji, kas sniedz iespēju efektīvi izmantot elektroenerģijas avotus un slodzes;

vii)	energosistēmas atslogošanas un slodzes maiņas iekārtas slodzes pārvaldībai un avota pārslēgšanas iekārtas, ja iekārtas atbilst EN IEC 62962:2019 “Īpašās prasības slodzes ierobežošanas iekārtām”;

ja nav iekļauts 8.2. iedaļā – sakaru sistēmas, programmatūra un kontroles iekārtas, ražojumi, sistēmas un pakalpojumi energoefektivitātei vai atjaunīgās enerģijas integrācijai:

i)	iekārtas, kas ļauj lietotāju starpā apmainīties tieši ar atjaunīgo elektroenerģiju;

ii)	akumulatoru baterijas nomaiņas tehnoloģija vai pakalpojums, kas atbalsta transporta elektrifikāciju;

iii)	mikrotīklu pārvaldības sistēmas;

iv)	energopārvaldības vai jaudas pārvaldības sistēmas, energovadības vai jaudas vadības sistēmas un SCADA sistēmas jaudas pārvaldībai;

v)	kontaktori, motoru starteri un motoru vadības iekārtas, kas ir savienojamas vai automatizētas un ļauj attālināti vai automatizēti kontrolēt elektroenerģijas patēriņu un optimizēt slodzes variācijas;

vi)

regulējama ātruma piedziņas un citi regulējama ātruma piedziņu risinājumi, izņemot mīkstos starterus, kas nodrošina energoefektivitāti elektromotoru lietojumos, ja iekārta atbilst EN 61800-9-1: Elektropiedziņas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu. 9-1.daļa: Elektropiedziņas sistēmu, motoru starteru, energoelektronikas un to darbināto iekārtu ekodizains. Ar elektropiedziņu darbināmu iekārtu energoefektivitātes standartu noteikšanas vispārīgās prasības, lietojot paplašināto izstrādājumu pieeju (EPA) un pusanalītisko modeli (SAM), un EN 61800-9-2: Elektropiedziņas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu. 9-2.daļa: Elektropiedziņas sistēmu, motoru starteru, energoelektronikas un to darbināto iekārtu ekodizains. Elektropiedziņas sistēmu un motoru starteru energoefektivitātes rādītāji;

vii)

zemsprieguma elektromotori, kuri atbilst energoefektivitātes klasei (saskaņā ar EN 60034-30-1: Rotējošas elektromašīnas. 30-1.daļa: No tīkla darbināmu maiņstrāvas motoru efektivitātes klases (IE kods), kas pārsniedz prasības, kuras noteiktas Komisijas Regulā 2019/1781*9, konkrētāk:

a)	vienfāzes motori, kuru nominālā jauda ir 0,12 kW vai lielāka un kuri atbilst IE3 vai augstākai energoefektivitātes klasei;

b)	Ex eb paaugstinātas drošības motori, kuru nominālā jauda ir no 0,12 kW līdz 1 000 kW, kuriem ir 2, 4, 6 vai 8 poli un kuri atbilst IE3 vai augstākai energoefektivitātes klasei;

trīsfāžu motori, kuru nominālā jauda ir no 0,75 kW līdz 1 000 kW, kuriem ir 2, 4, 6 vai 8 poli un kuri nav Ex eb paaugstinātas drošības motori, un kuri: i) atbilst IE5 energoefektivitātes klasei, ja tas ir motors, kuram ir 2, 4 vai 6 poli un kura nominālā jauda ir no 75 kW līdz 200 kW, ii) atbilst IE4 vai augstākai energoefektivitātes klasei visu pārējo motoru gadījumā;

d)	trīsfāžu motori, kuru nominālā jauda ir no 0,12 kW līdz 0,75 kW, kuriem ir 2, 4, 6 vai 8 poli un kuri nav Ex eb paaugstinātas drošības motori, un kuri atbilst IE3 vai augstākai energoefektivitātes klasei;

e)	Tikai trīsfāžu regulējama ātruma piedziņas (VSD) motori ar nominālo jaudu no 0,75 kW līdz 1 000 kW, kuriem ir 2, 4, 6 vai 8 poli, kas klasificēti saskaņā ar EN IEC TS 60034–30–2 un efektivitātes klasi IE5;

viii)

augstsprieguma un vidēja sprieguma motori, kuru nominālā jauda pārsniedz 1 000 kW un kuri atbilst IE4 vai augstākai energoefektivitātes klasei saskaņā ar standartu IEC 60034-30-3.

Neatbilstoši ir šādi elementi:

infrastruktūra, kas ir paredzēta, lai izveidotu tiešu savienojumu vai paplašinātu esošu tiešu savienojumu starp apakšstaciju vai tīklu un spēkstaciju, kuras siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte pārsniedz 100 g CO2e/kWh, mērot aprites ciklā. Šis izņēmums attiecas tikai uz iekārtām, ko tieši izmanto, lai pieslēgtos tādai spēkstacijai vai nostiprinātu savienojumu ar to, kuras siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte pārsniedz 100 g CO2e/kWh, mērot aprites ciklā;

b)	ražojumi, iekārtas, sistēmas un programmatūra, kas uzstādīti infrastruktūrā, kura paredzēta fosilā kurināmā ieguvei, transportēšanai, izplatīšanai, uzglabāšanai, ražošanai vai pārveidošanai.

3.	Sadales iekārtas, kurās izmanto izolējošu vai atslēgšanas vidi vai kuru darbība ir atkarīga no gāzēm ar globālās sasilšanas potenciālu virs 10, nav atbilstīgas. Visiem jaudas diapazoniem – SF6 saturošās sadales iekārtas nav atbilstīgas.

4.	Visi ražojumi, aprīkojums un sistēmas atbilst obligātajām energoefektivitātes un materiālefektivitātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK*10. Ražotāji atsaucas uz jaunākajām Savienībā piemērojamām snieguma prasībām.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3.21. Gaisa kuģu ražošana

Darbības apraksts

Gaisa kuģu un gaisa kuģu detaļu un aprīkojuma ražošana, remontēšana, apkope, kapitālremontēšana, pāraprīkošana, projektēšana, pārprofilēšana un modernizēšana*11.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu, jo īpaši C30.3 un C33.16, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības ietvaros tiek ražots, remontēts, tehniski apkopts, kapitālremontēts, pārveidots, projektēts, pārprofilēts vai modernizēts kāds no šādiem ražojumiem:

a)	gaisa kuģis, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

līdz 2027. gada 31. decembrim – tāds gaisa kuģis, kas nav ražots privātai vai komerciālai darījumu aviācijai un kas atbilst turpmāk norādītajām robežvērtībām, un ko ierobežo aizvietošanas koeficients, lai nodrošinātu, ka piegāde nepalielina globālajā flotē ietilpstošo gaisa kuģu skaitu:

i)	kura maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5,7 t un mazāka par vai vienāda ar 60 t, un sertificētā CO2 emisiju metriskā vērtība ir par vismaz 11 % mazāka nekā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standarta*12 jaunā tipa robežvērtība;

ii)	kura maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 60 t un mazāka par vai vienāda ar 150 t, un sertificētā CO2 emisiju metriskā vērtība ir par vismaz 2 % mazāka nekā ICAO standarta jaunā tipa robežvērtība;

iii)

kura maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 150 t un sertificētā CO2 emisiju metriskā vērtība ir par vismaz 1,5 % mazāka nekā ICAO standarta jaunā tipa robežvērtība.

Atbilstīgo gaisa kuģu taksonomijas atbilstības īpatsvaru ierobežo ar aizvietošanas koeficientu. Aizvietošanas koeficientu aprēķina, balstoties uz gaisa kuģu, kuru ekspluatācija ir neatgriezeniski pārtraukta, un gaisa kuģu, kuri piegādāti pasaules mērogā, īpatsvara vidējo rādītāju iepriekšējos 10 gados, ko pierāda pārbaudīti dati, kuri pieejami no neatkarīgiem datu sniedzējiem.

Ja nav sertifikāta par CO2 emisiju metriskajām vērtībām, kas apstiprina vajadzīgo robežvērtību attiecībā uz ICAO standarta jaunā tipa robežvērtību, gaisa kuģa ražotājs iesniedz deklarāciju, ka gaisa kuģis atbilst nepieciešamajam snieguma līmenim un uzlabojumu robežvērtībām ar nosacījumu, ka gaisa kuģis ir sertificēts līdz 2026. gada 11. decembrim;

c)	no 2028. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim – gaisa kuģis, kas atbilst šīs apakšdaļas b) punktā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un ir sertificēts ekspluatācijai ar 100 % ilgtspējīgu aviācijas degvielu maisījumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

Ir ieviesti pasākumi, lai apsaimniekotu un reciklētu atkritumus aprites cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar reciklēšanas pakalpojumu sniedzējiem, atspoguļojumu finanšu prognozēs vai oficiālu projekta dokumentāciju. Šie pasākumi nodrošina sastāvdaļu un materiālu segregāciju un apstrādi, lai maksimāli palielinātu reciklēšanu un atkalizmantošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, ES atkritumu regulējuma principiem un piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši izmantojot akumulatoru un elektronikas un tajos izmantoto kritiski svarīgo izejvielu atkalizmantošanu un reciklēšanu. Šie pasākumi ietver arī bīstamu materiālu kontroli un pārvaldību.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Gaisa kuģis atbilst Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punktam.

Šīs iedaļas b) un c) punktā minētais gaisa kuģis atbilst šādiem standartiem:

a)	Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 14. nodaļa, I sējuma (troksnis) 13. grozījums, kurā summa, ko veido atšķirības starp trokšņa maksimālajiem līmeņiem visos trijos mērījumu punktos, un maksimālie trokšņa līmeņi, kas noteikti 14.4.1.1., 14.4.1.2. un 14.4.1.3. punktā, nav mazāki par 22 EPNdB;

b)	Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 2. un 4. nodaļa, II sējuma (motoru emisijas) 10. grozījums.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

*2	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

*3	Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

*4	Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (pārstrādāta redakcija) (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

*6	Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. pantā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).

*8	Komisijas Regula (ES) Nr. 548/2014 (2014. gada 21. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem (OV L 152, 22.5.2014., 1. lpp.).

Komisijas Regula (ES) 2019/1781 (2019. gada 1. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK nosaka ekodizaina prasības elektromotoriem un regulējuma ātruma piedziņām, groza Regulu (EK) Nr. 641/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 640/2009 (OV L 272, 25.10.2019., 74. lpp.).

*10	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta versija) (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

*11	Darbība ietver detaļu un aprīkojuma ražošanu un saistīto pakalpojumu sniegšanu, kā arī tehniskās apkopes, remontu un kapitālremontu (MRO), ciktāl tas var būt saistīts ar atbilstīgu gaisa kuģa tipu un uzlabo vai uztur gaisa kuģa efektivitātes līmeni.

*12	Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) vides aizsardzības standarta 3. sējums (CO2 emisijas), kas ietverts Čikāgas konvencijas pirmā izdevuma 16. pielikumā.”;

pielikuma 4.4. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012*1.

*1	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).”;

pielikuma 4.9. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

tiek uzstādīti pārvades un sadales transformatori, kas atbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 548/2014 I pielikuma prasībām attiecībā uz 2. līmeni (stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā) un, ja tie ir vidēji spēka transformatori, kuru iekārtas augstākais spriegums nepārsniedz 36 kV, atbilst AA0 līmeņa prasībām par tukšgaitas zudumiem, kas noteiktas standartā EN 50588-1*1.

*1	CEI EN 50588-1 Vidēji spēka transformatori, kuri paredzēti 50 Hz un kuru iekārtas augstākais spriegums nepārsniedz 36 kV.”;

pielikuma 4.26. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas ““Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji” 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības plānu, kurš izstrādāts saziņā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Lai ierobežotu ar atlikumsiltuma novadīšanu saistītās termiskās anomālijas, tādu iekšzemes kodolelektrostaciju operatori, kurās izmanto caurplūdes dzesēšanu, ūdeni ņemot no upes vai ezera, kontrolē:

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar vai nu individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs, vai robežvērtībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Darbība atbilst Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) standartiem.

Ar kodolenerģiju saistītās darbības notiek saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.”

pielikuma 4.27. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas ““Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji” 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) standartiem.

Ar kodolenerģiju saistītās darbības notiek saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/60/EK attiecībā uz ūdensobjektiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un Direktīvā 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.”

pielikuma 4.28. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas ““Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji” 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) standartiem.

pielikuma 6.3. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

M kategorijas autotransporta līdzekļu gadījumā riepas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, un par to var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL).

Ja piemērojams, transportlīdzekļi atbilst Euro VI lielas noslodzes emisiju tipa apstiprinājuma jaunākā piemērojamā posma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009.”

pielikuma 6.5. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Transportlīdzekļi atbilst Euro 6 mazas noslodzes emisiju tipa apstiprinājuma*1 jaunākā piemērojamā posma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

Transportlīdzekļi atbilst emisiju robežvērtībām, kas “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK*2 pielikuma 2. tabulā.

M un N kategorijas autotransporta līdzekļu gadījumā riepas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, un par to var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014*3.

Komisijas Regula (ES) 2018/1832 (2018. gada 5. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 nolūkā uzlabot vieglo pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu emisijas tipa apstiprināšanas testus un procedūras, ieskaitot par atbilstību ekspluatācijā un emisijām reālos braukšanas apstākļos, un ieviest ierīces degvielas un elektroenerģijas patēriņa pārraudzībai (OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.).

*2	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

*3	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).”;

10)

pielikuma 6.6. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014.

Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).”;

11)

pielikuma 6.7. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļai “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

ja tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams izpildīt a) punkta kritēriju – no 2026. gada 1. janvāra ziņošanas laikposmā*1 uz kuģa patērētās enerģijas gada vidējā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte nepārsniedz šādas robežvērtības:

a)	76,4 g CO2e/MJ no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

b)	61,1 g CO2e/MJ no 2030. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim;

c)	45,8 g CO2e/MJ no 2035. gada 1. janvāra līdz 2039. gada 31. decembrim;

d)	30,6 g CO2e/MJ no 2040. gada 1. janvāra līdz 2044. gada 31. decembrim;

e)	15,3 g CO2e/MJ no 2045. gada 1. janvāra līdz 2049. gada 31. decembrim;

f)	0 g CO2e/MJ no 2050. gada 1. janvāra.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviesti pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu atkritumu rašanos ekspluatācijas posmā (uzturēšana, transporta pakalpojumu veikšana ēdināšanas pārtikas atkritumu kontekstā) un lai apsaimniekotu jebkādus atlikušos atkritumus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Uz kuģa patērētās enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti verificē neatkarīga trešā persona, un to aprēķina kā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu uz vienu enerģijas vienību saskaņā ar metodiku un standartvērtībām, kas norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un Direktīvas 2009/16/EK grozīšanu.”;

12)

pielikuma 6.8. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

ja tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams izpildīt a) punkta kritēriju – no 2026. gada 1. janvāra ziņošanas laikposmā*1 uz kuģa vai uzņēmuma flotes patērētās enerģijas gada vidējā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte nepārsniedz šādas robežvērtības:

a)	76,4 g CO2e/MJ no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

b)	61,1 g CO2e/MJ no 2030. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim;

c)	45,8 g CO2e/MJ no 2035. gada 1. janvāra līdz 2039. gada 31. decembrim;

d)	30,6 g CO2e/MJ no 2040. gada 1. janvāra līdz 2044. gada 31. decembrim;

e)	15,3 g CO2e/MJ no 2045. gada 1. janvāra līdz 2049. gada 31. decembrim;

f)	0 g CO2e/MJ no 2050. gada 1. janvāra.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Kuģu dzinēji atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā).

13)

pielikuma 6.9. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Pāraprīkošanas darbība nodrošina vienu vai vairākus no šādiem aspektiem:

samazina iekšzemes ūdensceļu pasažieru kuģa degvielas patēriņu par vismaz 15 %, kas izteikts uz vienu enerģijas vienību visam braucienam (visam pasažieru kruīzam), ko apliecina vai nu salīdzinošais aprēķins par reprezentatīvām navigācijas zonām (ieskaitot reprezentatīvus slodzes profilus un iebraukšanu dokā), kurās kuģi gatavojas ekspluatēt, vai modeļu testu vai simulāciju rezultāti;

samazina iekšzemes ūdensceļu kravas kuģa degvielas patēriņu par vismaz 15 %, kas izteikts uz vienu enerģijas vienību uz tonnkilometru), ko apliecina vai nu salīdzinošais aprēķins par reprezentatīvām navigācijas zonām (ieskaitot reprezentatīvus slodzes profilus), kurās kuģi gatavojas ekspluatēt, vai modeļu testu vai simulāciju rezultāti.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

14)

pielikuma 6.10. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktā pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e)

ja tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams izpildīt a) punkta kritēriju – no 2026. gada 1. janvāra kuģi, kurus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem*1, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir līdzvērtīga EEDI atskaites līnijas samazinājumam par vismaz 20 procentpunktiem zem EEDI prasībām, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī*2, un

a)	kuri ir uzlādējami piestātnē;

b)	attiecībā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, pierāda jaunāko pasākumu un tehnoloģiju izmantošanu, lai mazinātu metāna noplūdes emisijas;

ja tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams izpildīt a) punkta kritēriju – no 2026. gada 1. janvāra papildus tam, ka ir sasniegta kuģu esošās energoefektivitātes indeksa (EEXI) vērtība, kas ir līdzvērtīga EEDI atskaites līnijas samazinājumam par vismaz 10 procentpunktiem zem EEXI prasībām, kas piemērojamas 2023. gada 1. janvārī*3, uz kuģa patērētās enerģijas gada vidējā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte ziņošanas laikposmā*4 nepārsniedz šādas robežvērtības:

a)	76,4 g CO2e/MJ no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

b)	61,1 g CO2e/MJ no 2030. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim;

c)	45,8 g CO2e/MJ no 2035. gada 1. janvāra līdz 2039. gada 31. decembrim;

d)	30,6 g CO2e/MJ no 2040. gada 1. janvāra līdz 2044. gada 31. decembrim;

e)	15,3 g CO2e/MJ no 2045. gada 1. janvāra.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1257/2013*5. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2016/2323*6.

Darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/883*7 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem.

Kuģi ekspluatē saskaņā ar 1973. gada 2. novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (SJO MARPOL konvencija) V pielikumu tā, lai, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/802*8 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam*9. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas sēra emisijas kontroles zonā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, kā arī Vidusjūrā (no 2025. gada)*10.

Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam*11. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas*12, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem.

Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam.

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012.

*1	Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

EEXI prasības, kas noteiktas kā procentuālā samazinājuma koeficients, kurš jāpiemēro EEDI atsauces vērtībai, par ko Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja vienojās 76. sesijā. Taksonomijas EEXI tehniskās pārbaudes kritērijos noteiktie procentpunkti jāpieskaita EEXI procentuālā samazinājuma koeficientam. (Kuģu esošās energoefektivitātes indekss (EEXI), kas no 2023. gada 1. janvāra ir obligāts visiem jūras kravu/pasažieru transporta kuģiem, lai izmērītu to energoefektivitāti un sāktu tādu datu vākšanu, kas nepieciešami, lai paziņotu to ikgadējo oglekļa dioksīda emisiju intensitātes rādītāju (CII) un CII novērtējumu. (27.6.2023. versija: https://www.imo.org/en/MediaCentre/HotTopics/Pages/EEXI-CII-FAQ.aspx).

*5	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.).

*6	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2323 (2016. gada 19. decembris), ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi (OV L 345, 20.12.2016., 119. lpp.).

*7	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

*8	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.).

*9	(27.6.2023. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Sulphur-oxides- (SOx)-%E2 %80 %93-Regulation-14.aspx).

*10	Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.

*11	(27.6.2023. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Nitrogenoxides-(NOx)-–-Regulation-13.aspx).

*12	Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.”;

15)

pielikuma 6.11. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļā “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” pievieno šādu d) un e) punktu:

“d)

ja tehnoloģiski un ekonomiski nav iespējams izpildīt a) punkta kritēriju – no 2026. gada 1. janvāra kuģi, kurus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem*1, kuru projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtība ir līdzvērtīga EEDI atskaites līnijas samazinājumam par vismaz 20 procentpunktiem zem EEDI prasībām, kas piemērojamas 2022. gada 1. aprīlī*2, un

a)	kuri ir uzlādējami piestātnē;

b)	attiecībā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, pierāda jaunāko pasākumu un tehnoloģiju izmantošanu, lai mazinātu metāna noplūdes emisijas.

a)	76,4 g CO2e/MJ no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

b)	61,1 g CO2e/MJ no 2030. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim;

c)	45,8 g CO2e/MJ no 2035. gada 1. janvāra līdz 2039. gada 31. decembrim;

d)	30,6 g CO2e/MJ no 2040. gada 1. janvāra līdz 2044. gada 31. decembrim;

e)	15,3 g CO2e/MJ no 2045. gada 1. janvāra.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2016/2323.

Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,50 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,10 % masas sēra emisijas kontroles zonā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, kā arī Vidusjūrā (no 2025. gada)*5.

Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas*6, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem.

Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam.

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012.

*1	Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

*5	Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.

*6	Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.”;

16)

pielikuma 6.12. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Darbība atbilst vienam vai vairākiem no šiem kritērijiem:

pāraprīkošanas darbība samazina kuģa degvielas patēriņu par vismaz 15 % (kravas kuģiem izsakot degvielas gramos uz pilno kravnesību tonnās uz jūras jūdzi vai pasažieru kuģiem – bruto tonnāžā uz jūras jūdzi), un to apliecina hidrodinamiskā modelēšana (CFD), degvielas tvertņu pārbaudes vai līdzīgi inženiertehniskie aprēķini;

nodrošina, ka kuģi var sasniegt kuģu esošās energoefektivitātes indeksa (EEXI) vērtību vismaz par 10 % zemāku nekā EEXI prasībās, kuras piemērojamas 2023. gada 1. janvārī, un ka kuģus var darbināt ar degvielu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) emisijas, vai ar degvielu no atjaunīgiem avotiem*1, un ka tie ir uzlādējami piestātnē un ir aprīkoti ar strāvas uzlādes tehnoloģiju.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas*3, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem.

Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam.

Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012.

*1	Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

*2	Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.

*3	Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.”;

17)

pielikuma 6.13. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.12, F42.13, F43.21, M71.12 un M71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

18)

pielikuma 6.14. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tādu ražojumu, iekārtu, sistēmu un programmatūras ražošana, uzstādīšana, tehnisko konsultāciju sniegšana, pāraprīkošana, modernizēšana, remontēšana, apkope un pārprofilēšana, kas saistīti ar kādu no šādiem elementiem:

a)	samontēta dzelzceļa sliežu ceļa aprīkojums;

b)	dzelzceļa komponenti, kas detalizēti aprakstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.2.–2.6. punktā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25.99, C27.9, C30.20, F42.12, F42.13, M71.12, M71.20, F43.21 un H52.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	digitālie rīki ļauj palielināt efektivitāti, jaudu vai energotaupību.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Operatori ierobežo atkritumu rašanos ar būvniecību un nojaukšanu saistītos procesos un ņem vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu*1. Operatori izmanto selektīvu nojaukšanu, lai nodrošinātu bīstamu vielu aizvākšanu un drošu rīkošanos ar tām un veicinātu atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu.

Attiecībā uz komponentu ražošanu darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā skartās teritorijas jutīgumu, jo īpaši skarto iedzīvotāju skaita ziņā, infrastruktūras izmantošanas radīto troksni un vibrācijas mazina, izveidojot vaļējas tranšejas, barjersienas vai citus pasākumus un nodrošinot to atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/49/EK*2.

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas.

Attiecībā uz komponentu ražošanu darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Papildus jānodrošina, ka:

a)	Savienībā saistībā ar Natura 2000 teritorijām: darbībai nav būtiskas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām, ņemot vērā to saglabāšanas mērķus, pamatojoties uz atbilstīgu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK*3 6. panta 3. punktu;

Savienībā jebkurā jomā: darbība nekaitē saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK*4 aizsargājamo sugu populāciju atjaunošanai vai uzturēšanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Darbība arī nekaitē saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK aizsargājamo attiecīgo biotopu veidu atjaunošanai vai uzturēšanai labvēlīgā aizsardzības statusā;

c)	ārpus Savienības darbības veic saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, kas saistīti ar dzīvotņu un sugu saglabāšanu.

*1	ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols, 2016. gada septembris: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/20509/.

*2	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Samierināšanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

*3	Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

*4	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).”;

19)

pielikuma 6.15. iedaļas apakšdaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.13, M71.12 un M71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

20)

pielikuma 6.16. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļu “Darbības apraksts” aizstāj ar šādu:

“ Darbības apraksts

Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, ekspluatācija un uzturēšana, kas nepieciešama tādu kuģu ekspluatācijai, kuri nerada nekādas izpūtēja CO2 emisijas, vai pašas ostas darbībām, kā arī kas paredzēta pārkraušanai citā kuģī un kravu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem un apkalpes vietām, drošības un satiksmes valdības sistēmām.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver ūdensceļu bagarēšanu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.91, M71.12 un M71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” 1. punktam pievieno e) apakšpunktu:

“e)

esošās infrastruktūras modernizācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un nodrošinātu, ka infrastruktūru var izmantot kuģi, kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas un kuriem ir veikts verificēts klimatdrošināšanas novērtējums saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā” (2021/C 373/01).”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 3., 4.,5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā.

Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu un jo īpaši tā 7. punktu ir jāveic projekta ietekmes novērtējums, kurā novērtē jebkādu projekta potenciālo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā tādus aspektus kā migrācijas koridori, brīvi plūstošas upes vai teju neiztraucētas ekosistēmas.

Novērtējuma pamatā ir neseni, visaptveroši un precīzi dati, tostarp monitoringa dati par bioloģiskās kvalitātes elementiem, kuri ir sevišķi jutīgi pret hidromorfoloģiskām izmaiņām, un par to, kāds jauno darbību rezultātā būs paredzamais ūdensobjekta stāvoklis salīdzinājumā ar pašreizējo. Jo īpaši tajā novērtē, kāda būs šā jaunā projekta kumulatīvā ietekme kombinācijā ar pārējo esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā.

Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, ir noskaidrots, ka konstrukcijas, atrašanās vietas un tajā īstenoto mazināšanas pasākumu dēļ projekts ir tāds, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

a)	projekts nepasliktina un neapdraud tā konkrētā ūdensobjekta laba stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu, ar kuru tas ir saistīts;

ja pastāv risks, ka projekts varētu pasliktināt vai apdraudēt laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu konkrētajā ūdensobjektā, ar kuru tas ir saistīts, bet šāda pasliktināšanās nav būtiska un ir veikts detalizēts izmaksu un ieguvumu novērtējums, kurš pierāda, ka realizēsies abi šie priekšnoteikumi:

i)	pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai arī gaidāmie ieguvumi no plānotā navigācijas infrastruktūras projekta no klimata pārmaiņu mitigācijas vai klimatadaptācijas viedokļa ir lielāki par izmaksām, ko videi un sabiedrībai radītu ūdens stāvokļa pasliktināšanās;

ii)

tehnisku iemeslu vai nesamērīgu izmaksu dēļ nav iespējams sevišķi svarīgās sabiedrības intereses vai gaidāmos ieguvumus no darbības realizēt ar alternatīviem līdzekļiem, kas nodrošinātu labāku vidisko iznākumu (tādi līdzekļi ir, piemēram, dabā rodami risinājumi, cita atrašanās vieta, esošās infrastruktūras sanācija/pārjaunošana vai tādu tehnoloģiju izmantošana, kas neizjauc upes nepārtrauktību).

Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi.

Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem mazināšanas pasākumiem pieder:

a)	pasākumi, ar ko nodrošina neskartai nepārtrauktībai pēc iespējas tuvākus apstākļus, t. sk. pasākumi, ar ko nodrošina garenisko un laterālo nepārtrauktību, minimālo ekoloģisko caurplūdumu un sedimentu plūsmu;

b)	pasākumi, ar ko aizsargā vai uzlabo morfoloģiskos apstākļus un ūdens organismu dzīvotnes;

c)	pasākumi, ar ko samazina eitrofikācijas negatīvo ietekmi.

Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu.

Projekts neatgriezeniski neapdraud laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu nevienā ūdensobjektā tajā pašā upes baseina apgabalā.

Papildus ietekmes mazināšanas pasākumiem un tad, kad tas ir relevanti, tiek īstenoti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekta rezultātā kopumā nepasliktinās ūdensobjektu stāvoklis tajā pašā upes baseina apgabalā. To panāk, atjaunojot nepārtrauktību (garenisko un laterālo) tajā pašā upes baseina apgabalā tādā mērā, kas kompensē nepārtrauktības traucējumus, ko var izraisīt plānotais navigācijas infrastruktūras projekts. Kompensācija sākas pirms projekta īstenošanas.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Operatori ierobežo atkritumu rašanos ar būvniecību un nojaukšanu saistītos procesos un ņem vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. Operatori izmanto selektīvu nojaukšanu, lai nodrošinātu bīstamu vielu aizvākšanu un drošu rīkošanos ar tām un veicinātu atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu.

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, vibrāciju, putekļu un piesārņotāju emisijas.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Ir pabeigts vides ietekmējuma novērtējums (VIN) vai sākotnējā caurskatīšana*1 saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES*2. Ja VIN ir veikts, ir īstenoti arī nepieciešamie ietekmes mazināšanas un kompensācijas pasākumi vides aizsardzībai.

Darbība būtiski neietekmē aizsargājamās teritorijas (UNESCO Pasaules mantojuma vietas, galvenās bioloģiskās daudzveidības teritorijas, kā arī citas aizsargājamās teritorijas, kas nav Natura 2000 teritorijas) un aizsargājamās sugas, pamatojoties uz tās ietekmes novērtējumu, kurā ņemtas vērā labākās pieejamās zināšanas*3.

Papildus jānodrošina, ka:

a)	Savienībā saistībā ar Natura 2000 teritorijām: darbībai nav būtiskas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām, ņemot vērā to saglabāšanas mērķus, pamatojoties uz atbilstīgu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu;

Savienībā jebkurā jomā: darbība nekaitē saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK aizsargājamo sugu populāciju atjaunošanai vai uzturēšanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Darbība arī nekaitē saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK aizsargājamo attiecīgo biotopu veidu atjaunošanai vai uzturēšanai labvēlīgā aizsardzības statusā;

c)	Savienībā tiek novērsta invazīvu svešzemju sugu introdukcija vai to izplatīšanās tiek pārvaldīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014*4;

d)	ārpus Savienības darbības veic saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, kas saistīti ar dzīvotņu un sugu saglabāšanu un invazīvu svešzemju sugu pārvaldību.

*1	Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāpiemēro vides ietekmējuma novērtējums (kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā).

*2	Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka jāpabeidz VIN vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1: “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.

Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic: 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6: “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.

*4	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).”;

21)

pielikuma 6.17. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Darbības apraksts” pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“ Darbības apraksts

Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, uzturēšana un ekspluatācija, kas nepieciešama tādu gaisa kuģu ekspluatācijai, kuri nerada nekādas izpūtēja CO2 emisijas, vai pašas lidostas darbībām, vai stāvoša gaisa kuģa apgādei ar elektroenerģiju no uz zemes izvietotas elektriskā spēka iekārtas vai ar iepriekš kondicionētu gaisu, kā arī infrastruktūra, kas paredzēta pārkraušanai dzelzceļa un ūdens transportā.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļai “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	infrastruktūra un iekārtas ir paredzētas kravu pārkraušanai dzelzceļa un ūdens transportā: termināļu infrastruktūra un suprastruktūras preču iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai.”;

22)

pielikumā iekļauj šādu 6.18., 6.19. un 6.20. iedaļu:

“6.18. Gaisa kuģu izpirkumnoma

Darbības apraksts

Gaisa kuģu un gaisa kuģu detaļu un aprīkojuma noma un izpirkumnoma*1.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu, jo īpaši N77.35, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība ietver kāda no šādiem ražojumiem iznomāšanu vai izpirkumiznomāšanu:

a)	gaisa kuģis, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

b)	gaisa kuģis, kas piegādāts pirms 2023. gada 11. decembra un atbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) vai c) punktā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;

gaisa kuģis, kas piegādāts pēc 2023. gada 11. decembrī un atbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) vai c) punktā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un saistībām, ka cits neatbilstīgs gaisa kuģis flotē ir vai nu:

i)	neatgriezeniski izņemts no ekspluatācijas sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgā gaisa kuģa piegādes, kad šādā gadījumā aizvietošanas koeficientu nepiemēro, vai

ii)	neatgriezeniski izņemts no flotes sešu mēnešu laikā pēc tam, kad piegādāts atbilstīgais gaisa kuģis, kad šādā gadījumā atbilstīgā gaisa kuģu taksonomijas atbilstības daļu ierobežo aizvietošanas koeficients, kas noteikts 3.21. iedaļā;

ja gaisa kuģis, kas neatgriezeniski izņemts no ekspluatācijas vai no flotes:

i)	neatbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) punktā noteiktajām robežvērtībām;

ii)	ir ar maksimālo pacelšanās masu vismaz 80 % apmērā no atbilstīgā gaisa kuģa maksimālās pacelšanās masas;

iii)	ir bijis flotē vismaz 12 mēnešus pirms tā izņemšanas;

iv)	ir ar lidojumderīguma apliecinājumu, kas datēts mazāk nekā sešus mēnešus pirms atbilstīgā gaisa kuģa piegādes.

Iznomātājs nodrošina, ka b) vai c) apakšpunktā minētos gaisa kuģus ekspluatē ar ilgtspējīgām aviācijas degvielām (SAF) saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti d) apakšpunktā un šā pielikuma 6.19. iedaļas 2. daļā.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviesti pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu atkritumu rašanos ekspluatācijas posmā (uzturēšana) un lai apsaimniekotu jebkādus atlikušos atkritumus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:

a)	sekundāro izejvielu atkalizmantošanu un izmantošanu un atkalizmantotu komponentu iestrādāšanu ražojumos;

b)	īpaši ilgizturīgu, reciklējamu, viegli demontējamu un pielāgojamu ražojumu konstruēšanu;

c)	atkritumu apsaimniekošanu, kas paredz, ka ražošanas procesā prioritāra ir reciklēšana, nevis likvidēšana;

d)	informācijas pieejamību par bažas radošām vielām un šo vielu izsekojamību visā saražoto produktu aprites ciklā.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Gaisa kuģis atbilst Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punktā noteiktajām attiecīgajām prasībām.

Gaisa kuģis, kas minēts apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) un c) punktā, atbilst šādiem standartiem:

gaisa kuģi, kas nav kravas gaisa kuģi: Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 14. nodaļa, I sējuma (troksnis) 13. grozījums, kurā summa, ko veido atšķirības starp trokšņa maksimālajiem līmeņiem visos trijos mērījumu punktos, un maksimālie trokšņa līmeņi, kas noteikti 14.4.1.1., 14.4.1.2. un 14.4.1.3. punktā, nav mazāki par 22 EPNdB; kravas gaisa kuģi: Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 14. nodaļa, I sējuma (troksnis) 13. grozījums;

b)	Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 2. un 4. nodaļa, II sējuma (motoru emisijas) 10. grozījums.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

6.19. Pasažieru un kravu aviopārvadājumi

Darbības apraksts

Gaisa kuģu iegāde, finansēšana un ekspluatācija, tai skaitā pasažieru un kravu pārvadājumi.

Saimnieciskā darbība neietver 6.18. iedaļā minēto gaisa kuģu izpirkumnomu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H51.1 un H51.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a)	gaisa kuģis, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

b)	līdz 2029. gada 31. decembrim – gaisa kuģis, kas iegādāts pirms 2023. gada 11. decembra un atbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) vai c) punktā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem;

līdz 2029. gada 31. decembrim – gaisa kuģis, kas iegādāts pēc 2023. gada 11. decembra un atbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) vai c) punktā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un saistībām, ka cits neatbilstīgs gaisa kuģis flotē ir vai nu:

i)	neatgriezeniski izņemts no ekspluatācijas sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgā gaisa kuģa piegādes, kad šādā gadījumā aizvietošanas koeficientu nepiemēro, vai

ii)

neatgriezeniski izņemts no flotes sešu mēnešu laikā pēc tam, kad piegādāts atbilstīgais gaisa kuģis, kad šādā gadījumā atbilstīgā gaisa kuģu taksonomijas atbilstības daļu ierobežo aizvietošanas koeficients, kas noteikts 3.21. iedaļā;

ja gaisa kuģis, kas neatgriezeniski izņemts no ekspluatācijas vai no flotes:

i)	neatbilst 3.21. iedaļas apakšdaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” b) punktā noteiktajām robežvērtībām;

ii)	ir ar maksimālo pacelšanās masu vismaz 80 % apmērā no atbilstīgā gaisa kuģa maksimālās pacelšanās masas;

iii)	ir bijis flotē vismaz 12 mēnešus pirms tā izņemšanas;

iv)	ir ar lidojumderīguma apliecinājumu, kas datēts mazāk nekā sešus mēnešus pirms atbilstīgā gaisa kuģa piegādes;

d)	no 2030. gada 1. janvāra – gaisa kuģis, kas atbilst iepriekš b) vai c) punktā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un ko ekspluatē ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) minimālo īpatsvaru, kas atbilst 15 % 2030. gadā un pēc tam katru gadu tiek palielināts par 2 procentpunktiem;

e)	gaisa kuģis, kuru ekspluatē ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) minimālo īpatsvaru, kas atbilst 5 % SAF 2022. gadā, un pēc tam SAF procentuālā daļa katru gadu pieaug par 2 procentpunktiem.

SAF izmantošanas prasību, kas minēta d) un e) punktā, aprēķina, ņemot vērā aviācijas degvielas kopējo apjomu, kuru izmanto atbilstīgais gaisa kuģis, un SAF, ko izmanto flotes līmenī. Gaisa kuģa ekspluatants aprēķina atbilstību kā attiecību starp flotes līmenī iegādāto SAF daudzumu (izteiktu tonnās), kas dalīts ar kopējo attiecīgajam gaisa kuģim izmantoto aviācijas degvielas daudzumu un reizināts ar 100. SAF ir definētas regulā par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Gaisa kuģis atbilst Regulas (ES) 2018/1139 9. panta 2. punktā noteiktajām attiecīgajām prasībām.

Gaisa kuģis, kas atbilst b)–e) punktā minētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, atbilst šādiem standartiem:

b)	Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 2. un 4. nodaļa, II sējuma (motoru emisijas) 10. grozījums.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

6.20. Gaisa transporta apkalpošanas uz zemes darbības

Darbības apraksts

Tāda aprīkojuma ražošana, remontēšana, apkope, kapitālais remonts, pāraprīkošana, projektēšana, pārprofilēšana un modernizācija, iegāde, finansēšana, iznomāšana, izpirkumiznomāšana un ekspluatācija, kas saistīts ar gaisa transportu (apkalpošanu uz zemes), un saistītā pakalpojumu sniegšana, tai skaitā apkalpošanas uz zemes darbības lidostās un kravu pārkraušana, tai skaitā preču iekraušana un izkraušana no gaisa kuģiem.

Saimnieciskā darbība aptver šādus elementus:

a)	transportlīdzekļi gaisa kuģu manevru vadīšanai un citi pakalpojumi lidlauka ietvaros;

b)	aprīkojums pasažieru iekāpšanai, tai skaitā pasažieru transportēšanai, pārvietojamas kāpnes;

c)	aprīkojums bagāžas un kravas apstrādei, tai skaitā iekrāvējtransportieri, bagāžas traktori, lidostas paliktņu autokrāvēji, apakšējā klāja iekrāvēji, galvenā klāja iekrāvēji;

d)	ēdināšanas aprīkojums, tai skaitā dzesēšanas tvertņu ratiņi, izņemot aprīkojumu ar saldēšanas iekārtām, ko darbina ar iekšdedzes motoru;

e)	tehniskās apkopes iekārtas, tai skaitā tehniskās apkopes stendi un platformas;

f)	atpakaļstumšanas buksētāji;

g)	gaisa kuģu un dzinēju atledošanas aprīkojums;

h)	sniega tīrītāji un citas sniega tīrīšanas un virsmas atledošanas iekārtas;

i)	neautonomi pārvietotāji.

Saimnieciskā darbība neietver transportlīdzekļus pasažieru un apkalpes pārvadāšanai un gaisa kuģu degvielas uzpildei, ko izmanto lidostā, uz kuriem attiecas šā pielikuma 3.3., 6.3. un 6.6. iedaļa.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H52.23, H52.24, H52.29, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Lidlauka apkalpošanas transportlīdzekļu tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas ir nulle.

Visu apkalpošanas uz zemes ierīču un iekārtu dzinējspēks ir bezemisiju motori.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Attiecībā uz atledošanas darbībām ir ieviesti pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo novadīšanas kontroli lidostas līmenī, lai samazinātu ietekmi uz vidi ūdenstecēs, tostarp izmantojot ekoloģiski ilgtspējīgākas ķimikālijas, glikola reģenerāciju un virszemes ūdeņu attīrīšanu.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

*1	Darbība ietver detaļu un aprīkojuma izpirkumnomu tiktāl, ciktāl to var saistīt ar atbilstīga gaisa kuģa tipu un tā uzlabo vai uztur gaisa kuģa efektivitātes līmeni.”;

23)

pielikuma 7.1. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem*1, izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516*2 un ISO 16000-3:2011*3 vai citiem ekvivalentiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm*4).

Ja jaunā būve atrodas potenciāli kontaminētā vietā (degradētā teritorijā), vieta ir izpētīta, vai tajā nav potenciālu kontaminantu, piemēram, izmantojot ISO 18400 standartu*5.

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas.

*1	Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.

*2	CEN/TS 16516: 2013, Būvizstrādājumi – Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana – Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.

*3	ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss – 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā – Aktīvā paraugu ņemšanas metode (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).

*4	Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.

*5	ISO 18400 sērija par augsnes kvalitāti – Paraugu ņemšana.”;

24)

pielikuma 7.2. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ēku renovācijā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem*1, izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516 un ISO 16000-3:2011*2 vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm*3).

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas.

*1	Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem (tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem), iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, (piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu).

*2	ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss – 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā – Aktīvā paraugu ņemšanas metode (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).

*3	Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.”;

25)

B papildinājumam pievieno šādu daļu:

“Darbība nekavē laba jūras ūdeņu vides stāvokļa sasniegšanu vai nepasliktina jūras ūdeņus, kuriem jau ir labs vides stāvoklis, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK*1, *2 3. panta 5. punktā, ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES) 2017/848*3 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

*1	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

*2	Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punkta definīcijā jo īpaši paredzēts, ka labs vides stāvoklis jānosaka, pamatojoties uz minētās direktīvas I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem.

*3	Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017. gada 17. maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).”;

26)

C papildinājuma f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

vielas (neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos) ar koncentrāciju virs 0,1 % no masas (masa/masa), kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu ir apzinātas vismaz astoņpadsmit mēnešu periodā, izņemot gadījumus, kad operatori ir novērtējuši un dokumentējuši, ka tirgū nav pieejamas citas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas un ka tās lieto kontrolētos apstākļos*1;

*1	Komisija pārskatīs izņēmumus, kas piemērojami aizliegumam ražot, laist tirgū vai lietot f) punktā minētās vielas, tiklīdz tā būs publicējusi horizontālos principus par ķimikāliju būtisku izmantošanu.“;

27)	C papildinājumā svītro g) punktu;

28)

C papildinājumā pēc f) punkta pievieno šādu daļu:

“Turklāt darbība neizraisa tādu citu vielu ražošanu, klātbūtni galaproduktā vai izlaidē vai laišanu tirgū neatkarīgi no tā, vai tās ir atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumā, koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no masas (masa/masa), kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 kritērijiem, pieder kādai no bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, izņemot gadījumus, kad operatori ir novērtējuši un dokumentējuši, ka tirgū nav pieejamas citas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas un ka tās tiek izmantotas kontrolētos apstākļos*1.

*1	Komisija pārskatīs izņēmumus, kas piemērojami aizliegumam ražot, atrasties galaproduktā vai izlaidē vai laist tirgū šajā daļā minētās vielas, tiklīdz tā būs publicējusi ķimikāliju būtiskas izmantošanas horizontālos principus.”

II PIELIKUMS

DELEĢĒTĀS REGULAS (ES) 2021/2139 II PIELIKUMA GROZĪJUMI

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikumu groza šādi:

pielikuma 3.13. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.”

4.14. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.22, F42.21 un H49.50, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

4.14. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Pārveidošana, pārprofilēšana vai pāraprīkošana nepalielina gāzes pārvades un sadales jaudu.

Pārveidošana, pārprofilēšana vai pāraprīkošana nepagarina tīklu darbmūžu ilgāk par to pirms pārveidošanas, pārprofilēšanas vai pāraprīkošanas prognozēto sākotnējo darbmūža ilgumu, ja vien tīkls nav paredzēts ūdeņradim vai mazoglekļa gāzēm.”

4)	5.6. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu: “Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

iekļauj šādu 5.13. iedaļu:

“5.13. Atsāļošana

Darbības apraksts

Tādu atsāļošanas staciju būvniecība, ekspluatācija, uzlabošana, paplašināšana un atjaunošana, ar kurām tiek sagatavots izdalei dzeramā ūdens apgādes sistēmās paredzēts ūdens.

Saimnieciskā darbība ietver jūras ūdens vai iesāļūdens ieguvi, iepriekšēju attīrīšanu (piemēram, attīrīšana ar mērķi atdalīt piesārņotājus, novērst kaļķakmens veidošanos vai membrānas apaugšanu), attīrīšanu (piemēram, reverso osmozi ar membrānas tehnoloģiju), pēcapstrādi (dezinfekciju un kondicionēšanu) un apstrādātā ūdens uzglabāšanu. Saimnieciskā darbība ietver arī koncentrēta sālsūdens (atsāļošanas notekūdens) novadīšanu, izmantojot dziļūdens caurules vai izplūdi, kurā tiek veikta atšķaidīšana, vai – attiecībā uz stacijām (piemēram, iesāļūdens atsāļošanai), kas atrodas dziļāk iekšzemē – izmantojot citus koncentrētā sālsūdens novadīšanas paņēmienus.

Saimniecisko darbību var veikt ar dažādu sāļumu ūdeņiem, ja šie ūdeņi nav saldūdens atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK II pielikumam.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.9, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

Tas, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem ir nozīmīgi šai darbībai, ir noskaidrots, veicot stingru klimatriska un neaizsargātības novērtējumu, kas sastāv no šādiem posmiem:

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem*1, kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tai skaitā – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem*2, zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda*3 vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem4 vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru5;

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Lai saimniecisko darbību varētu uzskatīt par Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto veicinošo darbību, ekonomikas dalībnieks, izmantodams pašreizējo un nākotnes klimatrisku novērtējumu, kurā ir ņemtas vērā nenoteiktības un kura pamatā ir pārliecinoši dati, pierāda, ka darbība vai nu nodrošina, vai popularizē tehnoloģiju, produktu, pakalpojumu, informāciju vai praksi ar vienu no šādiem primārajiem mērķiem:

a)	kāpināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	sekmēt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Atsāļošanas stacijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz 1 080 gCO2e/m3 saražotā saldūdens (ietverot apstrādes, sūknēšanas un koncentrētā sālsūdens novadīšanu un saistīto enerģijas izmantošanu).

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, ar mērķi sasniegt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 22. un 23. punktā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK*6, un attiecībā uz potenciāli skartajiem ūdensobjektiem saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns.

Projekta īstenošanu atļāvusi kompetentā iestāde integrētas ūdens resursu apsaimniekošanas ietvaros, prioritāri ņemot vērā visus pārējos dzīvotspējīgos ūdensapgādes risinājumus, ūdens pieprasījuma pārvaldību un efektīvas izmantošanas pasākumus un konsultējoties ar ūdens resursu apsaimniekošanas iestādēm.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir veikts vides ietekmējuma novērtējums vai sākotnējā caurskatīšana, kas ietver ietekmes uz saldūdeni un jūras ūdeņiem novērtējumu atbilstoši Direktīvai 2000/60/EK un Direktīvai 2008/56/EK.

Darbība nekavē jūras ūdeņu laba vides stāvokļa sasniegšanu vai nepasliktina to jūras ūdeņu kvalitāti, kuriem jau ir labs vides stāvoklis atbilstoši definīcijai Regulas (ES) 2020/852 2. panta 21. punktā un Direktīvai 2008/56/EK, kur konkrēti paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi ar mērķi novērst vai mazināt ietekmi saistībā ar tās I pielikumā minētajiem raksturlielumiem, ņemot vērā Lēmumu (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

Darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES*7.

Lai ierobežotu ar atlikumsiltuma novadīšanu saistītās termiskās anomālijas, atsāļošanas staciju operatori kontrolē:

a)	saņemošā jūras ūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas;

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto koncentrēto sālsūdeni un saņemošo jūras ūdens objektu.

Temperatūras kontroli veic saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Koncentrētā sālsūdens novadīšanu veic, balstoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā iekļauts ietekmes uz konkrētu objektu novērtējums saistībā ar koncentrēta sālsūdens novadīšanu jūrā, ņemot vērā šādus elementus:

a)	šādu vietējo pamatapstākļu apraksts un izpratne, balstoties uz mērījumiem dabā un apsekojumiem – jūras ūdens kvalitāte, topogrāfija, hidrodinamiskās īpašības un jūras ekosistēmas;

b)	koncentrētā sālsūdens novadīšanas ietekmes analīze, balstoties uz novadītā koncentrētā sālsūdens izkliedes modelēšanu un toksiskuma testēšanu laboratorijā, ar mērķi noteikt drošas novadīšanas apstākļus, ņemot vērā sāls koncentrāciju, kopējo sārmainību, temperatūru un toksisko metālu daudzumu.

Nepieciešamais novērtējuma detalizācijas līmenis atbilst atsāļošanas stacijas lielumam, tajā veiktajiem procesiem un atgūšanas rādītājiem, kā arī atrašanās vietai.

No ietekmes uz vidi novērtējuma izriet, ka, novadot koncentrēto sālsūdeni, netiek kaitēts ekosistēmas integritātei.

Lai mazinātu koncentrētā sālsūdens novadīšanas iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, balstoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, darbības ietvaros pieņem koncentrētā sālsūdens drošas novadīšanas kritērijus, tai skaitā tādus obligātos mērķus attiecībā uz koncentrētā sālsūdens atšķaidīšanu konkrētā objektā, kuru pamatā ir vietējo ūdens apstākļu, ekosistēmu, sugu un dzīvotņu pienācīgs raksturojums.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Ir pabeigts vides ietekmējuma novērtējums (VIN) vai sākotnējā caurskatīšana*8 saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem attiecībā uz VIN*9. Ja VIN ir veikts, ir īstenoti arī nepieciešamie ietekmes mazināšanas, atjaunošanas vai kompensācijas pasākumi vides aizsardzībai.

Darbība būtiski neietekmē aizsargājamās teritorijas (UNESCO pasaules mantojuma vietas, galvenās bioloģiskās daudzveidības teritorijas, kā arī citas aizsargājamās teritorijas, kas nav Natura 2000 teritorijas) un aizsargājamās sugas, pamatojoties uz tās ietekmes novērtējumu, kurā ņemtas vērā labākās pieejamās zināšanas*10.

*1	Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

*2	Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

*3	Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos”. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (27.6.2023. versija: https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_lv/).

*5	Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

Attiecībā uz darbībām trešās valstīs saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kam ir līdzvērtīgi mērķi – labs ūdens stāvoklis un labs ekoloģiskais potenciāls –, izmantojot līdzvērtīgus procesuālos un materiālos noteikumus, t. i., ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plānu, kas izstrādāts, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un kas nodrošina, ka: 1) ir novērtēta darbības ietekme uz potenciāli skartā ūdensobjekta identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un 2) laba stāvokļa/ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās ir novērsta vai, ja tas nav iespējams, 3) ir pamatota ar to, ka trūkst vidiski labāku alternatīvu, kas nebūtu nesamērīgi dārgas/tehniski neiespējamas, un ka ir veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai mīkstinātu negatīvo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli.

*7	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).

*8	Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāpiemēro vides ietekmējuma novērtējums, kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā.

*9	Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka jāpabeidz VIN vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1: “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.

*10

Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6: “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.”;

pielikuma 6.3. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Ja attiecināms, transportlīdzekļi atbilst Euro VI lielas noslodzes emisiju tipa apstiprinājuma jaunākā piemērojamā posma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009.”

6.5. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“6.5.

Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem”;

6.5. iedaļu groza šādi:

apakšiedaļas “Darbības apraksts” pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, kuri pieder pie M1*1, N1*2 kategorijas, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 715/2007 darbības jomā, vai pie L kategorijas (divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļi un kvadricikli)*3.”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Transportlīdzekļi atbilst Euro 6 mazas noslodzes emisiju tipa apstiprinājuma*4 jaunākā piemērojamā posma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

Transportlīdzekļi atbilst emisiju robežvērtībām, kas “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktas Direktīvas 2009/33/EK pielikuma 2. tabulā.

M un N kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, un par to var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL).

Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014.

*1	Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

*2	Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.

*3	Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punktā.

*4	Komisijas Regula (ES) 2018/1832.”;

pielikuma 6.6. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Transportlīdzekļi atbilst Euro VI lielas noslodzes emisiju tipa apstiprinājuma*1 jaunākā piemērojamā posma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009.

Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014.

Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).”;

10)

6.12. iedaļu groza šādi:

a)	apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana” nosaukumu aizstāj ar šādu: “Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām”;

apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Kuģi nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai.”

11)

6.13. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu:

12)

6.15. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” otro daļu aizstāj ar šādu:

13)

6.16. iedaļas apakšiedaļas “Darbības apraksts” trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.91, M71.12 un M71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.”;

14)

7.1. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem*1, izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516*2 vai ISO 16000-3*3, vai citiem ekvivalentiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm)*4.

Ja jaunā būve atrodas potenciāli kontaminētā vietā (degradētā teritorijā), vieta ir izpētīta, vai tajā nav potenciālu kontaminantu, piemēram, izmantojot ISO 18400 standartu*5.

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas.

*1	Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, tai skaitā ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.

*2	CEN/TS 16516: 2013, Būvizstrādājumi – Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana – Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.

*3	ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss – 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā – Aktīvā paraugu ņemšanas metode.

*4	Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.

*5	ISO 18400 sērija par augsnes kvalitāti – Paraugu ņemšana.”;

15)

pielikuma 7.2. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” daļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ēku renovācijā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem*1, izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 testa kameras gaisa (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516*2 vai ISO 16000-3:2011*3, vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm)*4.

Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas.

*1	Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem (tai skaitā ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem), iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, (piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu).

*2	CEN/TS 16516: 2013, Būvizstrādājumi – Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana – Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.

*3	ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss – 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā – Aktīvā paraugu ņemšanas metode (27.6.2023. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).

*4	Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.”;

16)

7.3. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai.”

17)

7.4. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai.”

18)

7.5. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai.”

19)

7.6. iedaļas apakšiedaļas “Tehniskās pārbaudes kritēriji” iedaļas “Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai.”

20)

iekļauj šādu 8.4. iedaļu:

“8.4. Programmatūra fizisku klimatrisku pārvaldībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām vajadzībām

Darbības apraksts

Programmatūras izstrāde vai programmēšana ar mērķi izveidot šādiem nolūkiem paredzētu programmatūru:

a)	klimatrisku prognožu, projekciju un uzraudzības veikšana;

b)	agrīnās brīdināšanas sistēmas izveide attiecībā uz klimatriskiem;

c)	klimatriska pārvaldība.

Saimnieciskā darbība neietver programmatūras izstrādi un programmēšanu kā daļu no inženierdarbībām un saistītās tehniskās konsultēšanas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (sk. šā pielikuma 9.1. iedaļu) tirgum tuvinātas pētniecības, izstrādes un inovācijas (sk. šā pielikuma 9.2. iedaļu) ietvaros, un kā daļu no konsultācijām fizisku klimatrisku pārvaldības un pielāgošanos klimata pārmaiņām jomā (sk. šā pielikuma 9.3. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J62.01 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Darbība novērš informatīvos, finansiālos, tehnoloģiskos vai kapacitātes šķēršļus, kas kavē pielāgošanos.

Darbībā izmanto metodiku un datus:

kuru pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem*1, zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda*2 vai maksas modeļiem;

kuri atbilst pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimatriska pārvaldības un katastrofu riska mazināšanas standartiem un vadlīnijām, tai skaitā, piemēram, EN ISO 14090*3, kas attiecas uz klimatisko ietekmi un nenoteiktību un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā, kā arī EN ISO 14091*4, kas attiecas uz klimatisko neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu, tehniskajām norādēm par visaptverošu riska novērtējumu un plānošanu klimata pārmaiņu kontekstā*5, un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai* 6.

Izstrādātā programmatūra:

a)	ir vērsta uz tādu fizisku klimatrisku pārvaldības nodrošināšanu, kas ir saistīti ar šā pielikuma A papildinājumā minētajiem apdraudējumiem;

b)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

c)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem*7, kad vien tas iespējams;

d)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

e)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Neattiecas

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

*1	Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām: (Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

*2	Piemēram, Copernicus pakalpojumi un Galileo agrīnās brīdināšanas pakalpojums, ko pārvalda Eiropas Komisija.

*3	ISO standarts 14090:2019, Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Principi, prasības un vadlīnijas (27.6.2023. versija: https://www.iso.org/standard/68507.html).

*4	ISO 14091:2021, Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Norādījumi par neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu (27.6.2023. versija: https://www.iso.org/standard/68508.html).

*5	Tehniskās norādes par visaptverošu riska novērtēšanu un plānošanu klimata pārmaiņu kontekstā, https://www.undrr.org/publication/technical-guidance-comprehensive-risk-assessment-and-planning-context-climate-change.

*6	Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, https://www.undrr.org/publication/sendai-framework-disaster-risk-reduction-2015-2030.

21)

iekļauj šādu 9.3. iedaļu:

“9.3. Konsultēšana par fizisku klimatrisku pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām

Darbības apraksts

Tādu konsultāciju darbību vai konsultāciju līgumslēgšanas darbību nodrošināšana, kas uzņēmumiem vai organizācijām sniedz iespēju pārvaldīt fiziskos klimatriskus.

Saimniecisko darbību veic vismaz vienā no šiem nolūkiem:

a)	atbalsta sniegšana, veicot klimatiskās ietekmes, neaizsargātības un risku novērtējumus;

b)	fizisko klimatrisku pārvaldības stratēģiju, plānu vai pasākumu izstrāde, īstenošana, uzraudzība vai izvērtēšana.

Saimnieciskā darbība neietver tehniskās konsultēšanas, kas saistītas ar inženierdarbībām, kuras paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, (sk. šā pielikuma 9.1. iedaļu) tirgum tuvinātas pētniecības, izstrādes un inovācijas (sk. šā pielikuma 9.2. iedaļu) ietvaros, un konsultācijas kā daļu no programmatūras izstrādes vai programmēšanas, ar ko iespējo fizisku klimatriska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. šā pielikuma 8.4. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu M74.90 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Darbība novērš informatīvos, finansiālos, tehnoloģiskos vai kapacitātes šķēršļus, kas kavē pielāgošanos.

Darbībā izmanto metodiku un datus:

kuru pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem*1, zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda*2 vai maksas modeļiem;

kuri atbilst pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimatriska pārvaldības un katastrofu riska mazināšanas standartiem un vadlīnijām, tai skaitā, piemēram, EN ISO 14090:2019*3, kas attiecas uz klimatisko ietekmi un nenoteiktību un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā, kā arī ISO 14091:2021*4, kas attiecas uz klimatisko neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu, tehniskajām norādēm par visaptverošu riska novērtējumu un plānošanu klimata pārmaiņu kontekstā*5, un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai*6.

Izstrādātās klimatriska pārvaldības stratēģijas, plāni un pasākumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem7 vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru8;

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība netiek veikta attiecībā uz fosilā kurināmā/degvielu ieguves, uzglabāšanas, transportēšanas vai ražošanas iekārtām.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Neattiecas

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Neattiecas

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Neattiecas

*1	Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām: (Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

*2	Piemēram, Copernicus pakalpojumi un Galileo agrīnās brīdināšanas pakalpojums, ko pārvalda Eiropas Komisija.

*3	ISO standarts 14090:2019, Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Principi, prasības un vadlīnijas (27.6.2023. versija: https://www.iso.org/standard/68507.html).

*4	ISO 14091:2021, Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Norādījumi par neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu (27.6.2023. versija: https://www.iso.org/standard/68508.html).

*5	Tehniskās norādes par visaptverošu riska novērtēšanu un plānošanu klimata pārmaiņu kontekstā, https://www.undrr.org/publication/technical-guidance-comprehensive-risk-assessment-and-planning-context-climate-change.

*6	Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, https://www.undrr.org/publication/sendai-framework-disaster-risk-reduction-2015-2030.

*8	Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.”;

22)

iekļauj šādu 14. iedaļu:

“14.	KATASTROFU RISKA PĀRVALDĪBA”;

23)

iekļauj šādu 14.1. un 14.2. iedaļu:

“14.1. Neatliekamās palīdzības pakalpojumi

Darbības apraksts

Neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšana, tai skaitā:

reaģēšanas uz katastrofām koordinēšana tādu novērtēšanas, koordinēšanas vai gatavības mehānismu un vienības(-u) izveidei un ekspluatācijai kā pastāvīgās ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centri vai uz vietas veicamo darbību koordinācijas centri ārkārtas situācijas norises vietā. Ārkārtas reaģēšanas īstenošana ietver vadību, novērtēšanu vai analīzi, plānošanu, sakarus vai koordināciju, komunikāciju un ziņošanu ar saziņas līdzekļiem;

neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir ārkārtas situācijās veikta pirmās palīdzības un medicīniskās palīdzības sniegšana pacientiem ārkārtas situācijas norises vietā, pagaidu lauka hospitāļos, tai skaitā militārajās slimnīcās vai ārkārtas situāciju skartu pacientu ambulatorās ārstniecības iestādēs un stacionāros, ņemot vērā atzītas starptautiskas vadlīnijas par lauka hospitāļu izmantošanu*1. Tostarp:

i)	pacientu uzņemšana, pārbaužu veikšana un profilēšana (šķirošana pēc ievainojumu smaguma) katastrofas vietā vai veselības aprūpes iestādē;

ii)	pirmās palīdzības sniegšana;

iii)	stabilizācija un nosūtīšana smagas traumas un beztraumas ārkārtas situācijās un, ja nepieciešams, pacientu sagatavošana pārvešanai uz veselības aprūpes iestādi tālākai ārstēšanai;

iv)	paplašinātie dzīvības uzturēšanas pasākumi;

v)	anestēzijas, attēldiagnostikas, sterilizācijas, laboratorijas un asins pārliešanas pakalpojumi, kas saistīti ar ārkārtas situāciju veselības jomā;

vi)	neatliekamu ķirurģisku operāciju un ārkārtas vispārīgo operāciju veikšana;

vii)	galīgā aprūpe nelielas traumas un beztraumas ārkārtas situācijās;

viii)

katastrofā cietušo medicīniskā evakuācija, tai skaitā evakuācija ar sauszemes, ūdens un gaisa transportu;

katastrofu seku likvidēšana, tas ir, uz vietas veiktas ad-hoc pēckatastrofas seku likvidēšanas darbības, piemēram, evakuācijas centru izveide un vadība sadarbībā ar pašreizējām struktūrām, vietējām iestādēm un starptautiskām organizācijām, līdz uzdevumus pārņem vietējās iestādes un humānās palīdzības organizācijas, un neatliekamu vajadzību nodrošināšana (piemēram, katastrofā cietušo apgāde ar zālēm, pārtiku, ūdeni, siltu apģērbu, segām) katastrofas laikā un tūlīt pēc tās. Tostarp:

i)	pagaidu katastrofu seku likvidēšanas centru, piemēram, kopienas evakuācijas centru, ūdens, pārtikas un palīdzības nodrošināšanas vietu u. tml., provizoriska izraudzīšanās un to gatavības nodrošināšana;

ii)	katastrofu seku likvidēšanas personāla apmācība, ja uzdevumus pārņem cita struktūra;

meklēšana un glābšana, piemēram, tādu upuru meklēšana, atrašanās vietas noteikšana un glābšana, kuriem draud briesmas vai kuri ir pakļauti tūlītējam apdraudējumam, kuri ir iesprostoti plūdu dēļ, kuri atrodas zem drupām, ir apmaldījušies, iestrēguši vai nonākuši izolācijā bez evakuācijas iespējām vai līdzekļiem, ir bezvēsts pazuduši uz sauszemes un ūdenī. Darbības veic, ņemot vērā starptautiskas vadlīnijas*2. Tostarp:

i)	meklēšana uz sauszemes, ūdenī un no gaisa, arī ar dienesta suņiem un tehnisku meklēšanas aprīkojumu;

ii)	glābšana, tai skaitā celšana un pārvietošana;

iii)	dzīvības glābšanas palīdzības un pirmās nepieciešamības produktu nodrošināšana;

iv)	graušana un laušana, griešana;

v)	trošu izmantošana;

vi)	nostiprināšana;

reaģēšana, kas saistīta ar bīstamiem materiāliem, piemēram, bīstamu materiālu konstatēšana un izolēšana, tikai konkrētajā vietā ar bīstamiem materiāliem saistītu incidentu norises laikā vai uzreiz pēc tiem tūlītējas riska mazināšanas nolūkos, tai skaitā: augsnes un pazemes ūdeņu in situ vai ex situ attīrīšanai no piesārņotājiem piesārņojuma vietā, izmantojot mehāniskas, ķīmiskas un bioloģiskas metodes; rūpniecisko ražotņu vai objektu, tai skaitā kodolelektrostaciju un kodolobjektu, attīrīšanai no piesārņotājiem; virszemes ūdeņu attīrīšanai no piesārņotājiem un attīrīšanai pēc nejaušas piesārņošanas, piemēram, savācot piesārņotājus vai izmantojot ķīmiskas vielas; naftas noplūžu un citu piesārņojumu likvidēšanai uz sauszemes, virszemes ūdeņos, okeānos un jūrās, tai skaitā piekrastes teritorijās; azbesta, krāsu, kuru sastāvā ir svins, un citu toksisku materiālu izskaušanai. Tostarp:

i)	ķīmisko apdraudējumu identificēšana un radioloģisko apdraudējumu konstatēšana, izmantojot dažādas rokas iekārtas, mobilas un laboratorijas iekārtas;

ii)	bioloģisko, ķīmisko un radioloģisko paraugu vākšana, apstrāde un sagatavošana turpmāku analīžu veikšanai citur;

iii)	atbilstoša zinātniskā modeļa apdraudējuma prognozēšanai izmantošana;

iv)

tūlītēja riska samazināšana, tai skaitā apdraudējuma ierobežošana, apdraudējuma neitralizēšana un uz vietas veikta cilvēku, dzīvnieku un aprīkojuma apstrāde vai attīrīšana no piesārņojuma, kas var ietvert tūlītēju riska samazināšanas darbību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas*3 2004/35/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunktam;

f)	ugunsdzēsība un ugunsgrēku novēršana, piemēram, ugunsgrēku novēršanas un ugunsdzēsības regulāro un rezerves ugunsdzēsēju komandu vadība un darbības nodrošināšana un ugunsgrēku dzēšana uz sauszemes, ūdenī un no gaisa;

tehniskas aizsardzības reaģēšana un palīdzība klimatiska apdraudējuma gadījumā, ko veic ārkārtas situācijas laikā un uzreiz pēc tās. Tostarp:

i)	lieljaudas sūknēšana, piemēram, ar mērķi nodrošināt sūknēšanu plūdu skartajās zonās un palīdzēt ugunsdzēsībā, sūknējot ūdeni;

ii)	ūdens attīrīšana, uzglabāšana un piegāde, izmantojot mobilas ūdens attīrīšanas un uzglabāšanas iekārtas;

iii)	ārkārtas reaģēšanas personāla un materiālu transportēšana;

iv)	ārkārtas sakaru sistēmu izveide, uzturēšana un ekspluatācija ar mērķi nodrošināt saziņu ārkārtas situācijās vai pēc tām;

v)	ārkārtas elektroenerģijas ražošanas sistēmu izveide, uzturēšana un ekspluatācija ar mērķi nodrošināt saziņu ārkārtas situācijās vai pēc tām;

vi)	plūdu ierobežošana, pastiprinot esošās struktūras un izveidojot jaunas barjeras, lai novērstu turpmākus plūdus, ko rada ūdens līmeņa celšanās upēs, ūdens baseinos un uz ūdensceļiem.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī gatavības*4 darbības, kas tieši saistītas ar neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, piemēram:

a)	attiecīgu plānu izstrāde un atjaunināšana ar mērķi nodrošināt ārkārtas reaģēšanas darbību gatavību;

b)	darbinieku un ekspertu un attiecīgā gadījumā brīvprātīgo un pavadošo dzīvnieku apmācība un spēju veidošana;

c)	tāda apmācību mehānisma izveide, kas tiek izmantots apmācībām reaģēšanā uz klimatiskajiem apdraudējumiem;

d)	materiālo līdzekļu, tai skaitā moduļu daļu5 iegāde, uzglabāšana, uzlabošana un uzturēšana tās civilās aizsardzības palīdzības6 ietvaros, kas nepieciešama katastrofas tūlītējo seku mazināšanai;

e)	ugunsgrēka trauksmes sistēmu un agrīnās brīdināšanas sistēmu iegāde, uzstādīšana, remontēšana, ekspluatācija un attālināta uzraudzība;

f)	izglītošanas un informētības veicināšanas darbības, kuras saistītas ar katastrofu riskiem, kuras veic neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniedzēji kopienā vai kuras ir vērstas uz izraudzītām ieinteresētajām personām vai mērķa grupām.

3.	1. un 2. punktā ietvertās darbības ietver gadījumos, kad ar tām iespējams reaģēt uz katastrofām vai to ietekmi, kas saistīta ar klimatiskiem apdraudējumiem.

Darbības un līdzekļus, kuru galvenais mērķis nav nodrošināt pakalpojumus civilās ārkārtas situācijās, var iekļaut tikai tad, ja tie sniedz atbalstu civilajai ārkārtas reaģēšanai uz katastrofām, kas var būt klimata izraisītas katastrofas.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver darbības, kas veiktas darbības “Plūdu riska novēršanas un aizsardzības pret plūdiem infrastruktūra” (sk. šā pielikuma 14.2. iedaļu) ietvaros.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver darbības, kuru veicēji ir atbildīgi par videi nodarīto kaitējumu atbilstoši Direktīvai 2004/35/EK.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši A2.40, B9.10, E39.00, H52.23, N80.20, Q84, O84.25, Q86.10, Q86.90 un Q88.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un

paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem*7, kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tai skaitā – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem*8, zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda*9 vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem10 vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru11;

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	kāpināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	sekmēt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Šīs darbības veicējs ir izstrādājis un īstenojis klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plānu:

kurā identificēta tā galvenā kaitīgā ietekme uz klimatu, kuru rada tā aktīvi un darbības, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu, tai skaitā ietekmi, ko rada:

i)	1. pakāpes SEG emisijas*12;

ii)	2. pakāpes SEG emisijas*13;

iii)	3. pakāpes SEG emisijas*14;

b)	kurā noteikti pasākumi, kas nepieciešami darbības identificētās kaitīgās ietekmes uz klimatu mazināšanai, sasniedzot galveno mērķi nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus;

c)	kurā skaidrots to uzlabojumu apjoms, kuri sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus, un kurš ietver šo pasākumu īstenošanas grafiku;

d)	ar kuru tiek uzraudzīta un dokumentēta noteikto pasākumu īstenošana atbilstoši grafikam un sasniedzamo uzlabojumu apjomam.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plāns:

a)	balstās uz labākajām publiski pieejamajām zinātniskajām atziņām;

b)	ir izstrādāts, apspriežoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, tai skaitā vides aizsardzības iestādēm;

c)	ir atjaunināts, ja darbības raksturlielumi un īstenošanas veids mainījušies tik būtiski, ka mainās ietekmes uz klimatu un vidi veids vai apmērs;

d)	attiecībā uz ugunsdzēsības darbībām – atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014*15 11. pantam.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Šīs darbības veicējs ir izstrādājis un īstenojis klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plānu:

kurā identificēta tā galvenā kaitīgā ietekme uz vidi, ko rada tā aktīvi un darbības, kas attiecas uz ūdens un jūras resursu aizsardzību, tai skaitā ietekmi uz ūdens un jūras resursiem teritorijās, kuras iekļautas Direktīvas 2000/60/EK 6. pantā norādītajos aizsargāto apgabalu reģistros vai citās līdzvērtīgās valsts vai starptautiskās klasifikācijās vai definīcijās, tai skaitā negatīva ietekme uz ūdens resursiem, ko rada kaitīgās vielas (piemēram, perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS)) ugunsdzēsības putās, ugunsdzēšanas līdzekļos un liesmas slāpētājos;

kurā noteikti pasākumi, kas nepieciešami darbības identificētās kaitīgās ietekmes uz vidi mazināšanai, sasniedzot galveno mērķi nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus, ko panāk ārkārtas reaģēšanas plānošanā iekļaujot mērķtiecīgas izmantošanas (attiecīgajā laikā un apstrādātajā teritorijā) un pienācīgas nodrošināšanas (ja iespējams, dodot priekšroku fiziskām vai citām neķīmiskām metodēm) principus;

c)	kurā skaidrots to uzlabojumu apjoms, kuri sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus, un kurš ietver šo pasākumu īstenošanas grafiku;

d)	ar kuru tiek uzraudzīta un dokumentēta noteikto pasākumu īstenošana atbilstoši grafikam un sasniedzamo uzlabojumu apjomam.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plāns:

a)	balstās uz labākajām publiski pieejamajām zinātniskajām atziņām;

b)	ir izstrādāts, apspriežoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, tai skaitā vides aizsardzības iestādēm;

c)	ir atjaunināts, ja darbības raksturlielumi un īstenošanas veids mainījušies tik būtiski, ka mainās ietekmes uz klimatu un vidi veids vai apmērs.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Šīs darbības veicējs ir izstrādājis un īstenojis klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plānu:

kurā identificēta tā galvenā kaitīgā ietekme uz vidi, ko rada tā aktīvi un darbības, kas attiecas uz pāreju uz aprites ekonomiku, tai skaitā ietekme uz atkritumu*16 rašanos, apsaimniekošanu, apstrādi, tai skaitā negatīvo ietekmi, ko rada vienreizlietojamu izstrādājumu, kurus nevar reciklēt, plaša vai bieža izmantošana, nepareiza atkritumu (gan bīstamo, gan nebīstamo) apsaimniekošana un ķimikāliju*17 un medicīnas atkritumu*18 uzglabāšana un likvidēšana;

kurā noteikti pasākumi, kas nepieciešami darbības identificētās kaitīgās ietekmes uz vidi mazināšanai, sasniedzot galveno mērķi nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK*19, tai skaitā pasākumi neizmantotu, uzkrātu preču iznīcināšanas mazināšanai un nozares paraugprakses veidošanai attiecībā uz pagaidu infrastruktūras likvidēšanu, kā noteikts ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolā*20;

c)	kurā skaidrots to uzlabojumu apjoms, kuri sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus, un kurš ietver šo pasākumu īstenošanas grafiku;

d)	ar kuru tiek uzraudzīta un dokumentēta noteikto pasākumu īstenošana atbilstoši grafikam un sasniedzamo uzlabojumu apjomam.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plāns:

a)	balstās uz labākajām publiski pieejamajām zinātniskajām atziņām;

b)	ir izstrādāts, apspriežoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, tai skaitā vides aizsardzības iestādēm;

c)	ir atjaunināts, ja darbības raksturlielumi un īstenošanas veids mainījušies tik būtiski, ka mainās ietekmes uz klimatu un vidi veids vai apmērs.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Šīs darbības veicējs ir izstrādājis un īstenojis klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plānu:

kurā identificēta tā galvenā kaitīgā ietekme uz vidi, ko rada tā aktīvi un darbības, kas attiecas uz piesārņojuma novēršanu un kontroli, tai skaitā ietekmi, ko rada piesārņojošas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES*21 3. panta 2. punktā norādītajai definīcijai, tai skaitā negatīva ietekme, ko ugunsdzēsības putu kaitīgās vielas, ugunsdzēšanas līdzekļi un liesmas slāpētāji atstāj uz vides piesārņojuma līmeni, un negatīvā ietekme, ko halonu lietošana atstāj uz ozona slāņa noārdīšanos;

b)	kurā noteikti pasākumi, kas nepieciešami darbības identificētās kaitīgās ietekmes uz vidi mazināšanai, sasniedzot galveno mērķi nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus;

c)	kurā skaidrots to uzlabojumu apjoms, kuri sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus, un kurš ietver šo pasākumu īstenošanas grafiku;

d)	ar kuru tiek uzraudzīta un dokumentēta noteikto pasākumu īstenošana atbilstoši grafikam un sasniedzamo uzlabojumu apjomam.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plāns:

a)	balstās uz labākajām pārredzami publiskotajām zinātniskajām atziņām;

b)	ir izstrādāts, apspriežoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, tai skaitā vides aizsardzības iestādēm;

c)	ir atjaunināts, ja darbības raksturlielumi un īstenošanas veids mainījušies tik būtiski, ka var mainīties ietekmes uz klimatu un vidi veids vai apmērs;

d)	attiecībā uz ugunsdzēsības darbībām – atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2009*22 13. pantam.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Šīs darbības veicējs ir izstrādājis un īstenojis klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plānu:

kurā identificēta tā galvenā kaitīgā ietekme uz vidi, ko rada tā aktīvi un darbības, kas attiecas uz biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, tai skaitā ietekme uz:

i)	biodaudzveidības ziņā jutīgām teritorijām, piemēram, Natura 2000 aizsargājamajām teritorijām23, kā noteikts Direktīvas 92/43/EEK 3. pantā, Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā vai citās līdzvērtīgās valsts vai starptautiskās klasifikācijās/definīcijās24;

ii)	zemes platību aizņemšanu un zemes aizņemšanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts ES Augsnes stratēģijā 2030. gadam, tai skaitā ietekme, kas rodas katastrofu seku likvidēšanas nometņu izveides un vidējas līdz ilgtermiņa ekspluatācijas dēļ;

kurā noteikti pasākumi, kas nepieciešami darbības identificētās kaitīgās ietekmes uz vidi mazināšanai, sasniedzot galveno mērķi nodrošināt neatliekamās palīdzības pakalpojumus, tai skaitā plānoti pasākumi biodaudzveidības ziņā jutīgu teritoriju risku samazināšanai, piemēram, ārkārtas reaģēšanas plānošanā iekļaujot telpisko informāciju par biodaudzveidības ziņā jutīgām teritorijām un rūpības principus;

c)	kurā skaidrots to uzlabojumu apjoms, kuri sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus, un kurš ietver šo pasākumu īstenošanas grafiku;

d)	ar kuru tiek uzraudzīta un dokumentēta noteikto pasākumu īstenošana atbilstoši grafikam un sasniedzamo uzlabojumu apjomam.

Klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības plāns:

a)	balstās uz labākajām publiski pieejamajām zinātniskajām atziņām;

b)	ir izstrādāts, apspriežoties ar relevantajām ieinteresētajām personām, tai skaitā vides aizsardzības iestādēm;

c)	ir atjaunināts, ja darbības raksturlielumi un īstenošanas veids mainījušies tik būtiski, ka var mainīties ietekmes uz klimatu un vidi veids vai apmērs.

14.2. Plūdu riska novēršanas un aizsardzības pret plūdiem infrastruktūra

Darbības apraksts

Darbība attiecas uz strukturāliem*25 un nestrukturāliem*26 pasākumiem, kuru mērķis ir plūdu novēršana un cilvēku, ekosistēmu, kultūras mantojuma un infrastruktūras aizsardzība pret plūdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK*27.

Veiktie strukturālie pasākumi ietver:

a)	aizsprostus, upju krastu nostiprinājumus;

b)	jūras aizsardzības aizsprostus, barjeras, kas pasargā no vētras radītiem viļņiem, jūras piekrastes dambjus, viļņlaužus un molus;

c)	līnijas un ārlīnijas bufertvertnes plūdu konstatēšanai un kontrolei dabiskos un mākslīgos drenāžas tīklos;

d)	pasākumus plūdu kontrolei, palielinot sateces baseinu aizturēšanas spējas, piemēram, ar izkliedētu bufertvertņu ieviešanu vai kanalizācijas sistēmas pārplūžu ietaises;

e)	hidrauliskas konstrukcijas ūdens plūsmas regulēšanai, piemēram, sūkņu stacijas, slūžas, vārti;

f)	sedimentu kontroles konstrukcijas.

Veiktie nestrukturālie pasākumi ietver:

a)	informētības palielināšanas kampaņas attiecībā uz plūdiem;

b)	plūdu modelēšanu un prognozēšanu, plūdu apdraudējuma un riska kartēšanu;

c)	telpisko plānošanu plūdu apdraudētās teritorijās ar mērķi samazināt plūdu riskus, piemēram, piemērojot zemes izmantošanas ierobežojumus un ar būvnormatīviem nosakot aizsardzības kritērijus;

d)	agrīnās brīdināšanas sistēmas attiecībā uz plūdiem.

Darbība ietver strukturālo vai nestrukturālo pasākumu izstrādi, ar tiem saistīto būvniecību, paplašināšanu, atjaunošanu, uzlabošanu un ekspluatāciju.

Šīs kategorijas darbības neietver tādu plaša mēroga dabā balstītu plūdu vai sausuma pārvaldības un mitrāju atjaunošanas pasākumu plānošanu, būvniecību, paplašināšanu un ekspluatāciju, uz kuriem attiecas darbība “Dabā rodami risinājumi plūdu un sausuma riska novēršanai un aizsardzībai pret plūdiem un sausumu” (sk. Deleģētās regulas (ES) XXXX/XXX I pielikuma 3.1. iedaļu). Darbība neietver arī ūdens transporta infrastruktūru, piemēram, ūdensceļus, ostas un piestātnes (sk. šā pielikuma 6.16. iedaļu), reaģēšanu ārkārtas situācijās plūdu gadījumā (sk. šā pielikuma 14.1. iedaļu), konsultācijas par fizisku klimatriska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. 9.3. iedaļu) un programmatūru, kas ļauj pārvaldīt fiziskus klimatriskus un pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. 8.4. iedaļu).

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver līnijas ūdens aiztures konstrukciju būvēšanu, pārveidošanu vai likvidēšanu, kuras rezultātā tiek veikta uzkrāšana ar galveno nolūku izmantot hidroenerģiju vai veikt apūdeņošanu.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu F42.91 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un

paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem*28, kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tai skaitā – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem*29, zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda*30 vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem31 risinājumiem vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru32;

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	kāpināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	sekmēt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Neattiecas

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība nekavē jūras ūdeņu laba vides stāvokļa sasniegšanu vai nepasliktina to jūras ūdeņu kvalitāti, kuriem jau ir labs vides stāvoklis atbilstoši definīcijai Regulas (ES) 2020/852 2. panta 21. punktā un Direktīvai 2008/56/EK, kur konkrēti paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi ar mērķi novērst vai mazināt ietekmi saistībā ar tās I pielikumā minētajiem raksturlielumiem, ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

Darbība atbilst Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem*33, jo īpaši visām direktīvas 4. panta prasībām.

Novērtējuma pamatā ir neseni, visaptveroši un precīzi dati, tai skaitā monitoringa dati par bioloģiskās kvalitātes elementiem, kuri ir sevišķi jutīgi pret hidromorfoloģiskām izmaiņām, un par to, kāds jauno darbību rezultātā būs paredzamais ūdensobjekta stāvoklis salīdzinājumā ar pašreizējo.

Jo īpaši novērtējumā apsvērts, kāda būs šā projekta kumulatīvā ietekme kombinācijā ar pārējo esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, ir noskaidrots, ka konstrukcijas, atrašanās vietas un tajā īstenoto mazināšanas pasākumu dēļ projekts ir tāds, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

a)	projekts nepasliktina un neapdraud tā konkrētā ūdensobjekta laba stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu; ar kuru tas ir saistīts;

i)	pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai arī gaidāmie ieguvumi no plānotā navigācijas infrastruktūras projekta no klimata pārmaiņu mitigācijas/klimatadaptācijas viedokļa ir lielāki par izmaksām, ko videi un sabiedrībai radītu ūdens stāvokļa pasliktināšanās;

ii)

Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem mazināšanas pasākumiem pieder:

a)	pasākumi, ar ko nodrošina neskartai nepārtrauktībai pēc iespējas tuvākus apstākļus, t. sk. pasākumi, ar ko nodrošina garenisko un laterālo nepārtrauktību, minimālo ekoloģisko caurplūdumu un sedimentu plūsmu;

b)	pasākumi, ar ko aizsargā vai uzlabo morfoloģiskos apstākļus un ūdens organismu dzīvotnes;

c)	pasākumi, ar ko samazina eitrofikācijas negatīvo ietekmi.

Projekts neatgriezeniski neapdraud laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu nevienā ūdensobjektā tajā pašā upes baseina apgabalā.

Papildus iepriekš minētajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un tad, kad tas ir relevanti, tiek īstenoti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekta rezultātā kopumā nepasliktinās ūdensobjektu stāvoklis tajā pašā upes baseina apgabalā. To panāk, atjaunojot nepārtrauktību (garenisko un laterālo) tajā pašā upes baseina apgabalā tādā mērā, kas kompensē nepārtrauktības traucējumus, ko var izraisīt plānotais navigācijas infrastruktūras projekts. Kompensācija sākas pirms projekta īstenošanas.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Operatori ierobežo atkritumu rašanos ar būvniecību un nojaukšanu saistītos procesos un ņem vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu*34. Operatori izmanto selektīvu nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām rīkoties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Lai novērstu un mazinātu kaitīgu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no kombinētās notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert IDS, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Papildus jānodrošina, ka tiek izpildīti arī šādi nosacījumi:

a)	Eiropas Savienībā saistībā ar Natura 2000 teritorijām: darbībai nav būtiskas ietekmes uz Natura 2000 teritorijām, ņemot vērā to aizsardzības mērķus, pamatojoties uz pienācīgu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu;

Eiropas Savienībā, jebkurā teritorijā: darbība nekaitē saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK aizsargāto sugu populāciju atjaunošanai vai saglabāšanai labvēlīgā saglabāšanas statusā. Darbība nekaitē arī to dzīvotņu veidu atjaunošanai vai saglabāšanai labvēlīgā saglabāšanas statusā, uz kuriem attiecas un kuri tiek aizsargāti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK;

c)	Eiropas Savienībā tiek novērsta invazīvu svešzemju sugu introdukcija, vai to izplatīšanās tiek pārvaldīta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014;

d)	ārpus ES darbības tiek veiktas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, kas saistīti ar dzīvotņu, sugu un invazīvu svešzemju sugu pārvaldību.

Piemēram, Pasaules Veselības organizācijas norādījumi par klimatnoturīgām un vides ziņā ilgtspējīgām veselības aprūpes iestādēm, 2020. gads, pieejami vietnē https://www.who.int/publications/i/item/9789240012226 un Pasaules Veselības organizācija; 2020. Licence: lCC BY-NC-SA 3.0 IGO) Pasaules Veselības organizācijas un Amerikas Veselības organizācijas metodiskais līdzeklis par viedajām slimnīcām, 2017 – pieejams vietnē https://cdn.who.int/media/docs/default-source/climate-change/smart-hospital-toolkit-paho.pdf.

*2	Piemēram, Starptautiskās meklēšanas un glābšanas padomdevējas grupas (INSARAG) 2020. gada pamatnostādnes “II sējums: Sagatavotība un reaģēšana” un “III sējums: Operatīvie praktiskie norādījumi”, Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), pieejams www.insarag.org.

*3	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

*4	Sagatavotība ir cilvēku un materiālo līdzekļu, struktūru, kopienu un organizāciju gatavība un spējas, kas panāktas iepriekšējas rīcības rezultātā un kas ļauj tiem nodrošināt efektīvu un ātru reaģēšanu uz katastrofu.

Šajā pielikumā jēdziena “modulis” nozīme atbilst Lēmuma Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 4. panta 6. punktā iekļautajai definīcijai “tāds pašpietiekams un autonoms (..) kopums, kas izveidots uz iepriekš noteiktu uzdevumu un konkrētu vajadzību pamata, vai (..) mobila operatīva vienība, kas aptver cilvēkresursu un materiālu līdzekļu kopumu, kuru var raksturot, atsaucoties uz tā intervences spēju vai uz uzdevumu(-iem), ko tas spēj veikt”. Materiālie līdzekļi ietver transportu, kas nepieciešams, lai attiecīgi sniegtu atbalstu attiecībā uz ārkārtas intervenci. Ar neatliekamās palīdzības pakalpojumiem saistītās reaģēšanas dažādiem moduļiem nepieciešamo materiālo līdzekļu piemēri minēti Īstenošanas lēmumā 2014/762/ES un Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570 (UCPM), piemēram, materiālie līdzekļi, kas saistīti ar ugunsgrēku dzēšanu no gaisa vai uz sauszemes, piemēram, helikopteri, gaisa kuģi un transportlīdzekļi, glābšanas laivas un gaisa transportlīdzekļi medicīniskajai evakuācijai.

“Civilās aizsardzības palīdzība” ir vienības, eksperti vai moduļi, kas paredzēti civilās aizsardzības nodrošināšanai, ar to aprīkojumu, kā arī glābšanas darbiem paredzētas materiālu rezerves vai krājumi, kas nepieciešami katastrofas tūlītējo seku mazināšanai. 2. panta 2. punkts Komisijas Īstenošanas lēmumā (2014. gada 16. oktobris), ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un atceļ Komisijas Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7489) (2014/762/ES).

*7	Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

*8	Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām: (Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

*9	Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

*10

Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos”. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (27.6.2023. versija: https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/environment/nature-based-solutions_en).

*11	Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

*12	“1. pakāpes SEG emisijas” ir tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no avotiem, kuri ir darbības veicēja īpašumā vai kontrolē, tai skaitā sauszemes, ūdens un gaisa neatliekamās palīdzības transporta SEG emisijas.

*13	“2. pakāpes SEG emisijas” ir netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, ražojot elektroenerģiju, kuru izmanto darbības veicējs.

*14

“3. pakāpes SEG emisijas” ir visas netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ietvertas 2. pakāpes SEG emisijās. Lai iegūtu norādījumus par to, kā aprēķināt humānās palīdzības organizāciju oglekļa pēdu, skatīt: “Climate Charter”, [Klimata harta], “Humanitarian Carbon Calculator” [Humānās palīdzības “oglekļa kalkulators”], 2023: https://www.climate-charter.org/humanitarian-carbon-calculator/.

*15	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

*16	Atbilstoši Komisijas lēmuma 2000/532/EK atkritumu sarakstam.

*17	Piemēram, to, kas ir ugunsdzēsības putu, ugunsdzēšanas līdzekļu, liesmas slāpētāju sastāvā.

*18	Sk.: Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, Medicīnas atkritumu apsaimniekošana, 2011; pieejams vietnē https://www.icrc.org/en/doc/assets/files/publications/icrc-002-4032.pdf.

*19	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

*20	ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols un pamatnostādnes, Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, pieejams https://single-market-economy.ec.europa.eu/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en.

*21	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

*22	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

*23	Norādītas Natura 2000 skatītājā, sk. Eiropas Vides aģentūra, Natura 2000 tīkla skatītājs: https://natura2000.eea.europa.eu/.

*24

Tai skaitā ietekme, kas rodas katastrofu seku likvidēšanas nometņu izveides un ekspluatācijas dēļ, ietekme, ko uz teritorijām ar augstu bioloģisko daudzveidību atstāj bīstamu materiālu netīša ievadīšana/izšļakstīšana vai nespēja šīs teritorijas aizsargāt, veicot reaģēšanu, kas saistīta ar bīstamiem materiāliem.

*25	Ietver inženiertehniskās būves.

*26	Neietver inženiertehniskās būves.

*27	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).

*28	Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

*29	Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām: (Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

*30	Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

*31

Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos”. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (27.6.2023. versija: https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/environment/nature-based-solutions_en).

*32	Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

*33

Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t. i., saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbības ietekme uz potenciāli skartā ūdensobjekta identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, 2) laba stāvokļa/ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās ir novērsta vai, ja tas nav iespējams, 3) ir pamatota ar to, ka trūkst vidiski labāku alternatīvu, kas nebūtu nesamērīgi dārgas/tehniski neiespējamas, un ka ir veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai mīkstinātu negatīvo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli.

*34	ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols un pamatnostādnes, Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU (europa.eu): https://single-market-economy.ec.europa.eu/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_lv.”;

24)

B papildinājumam pievieno šādu daļu:

“Darbība nekavē jūras ūdeņu laba vides stāvokļa sasniegšanu vai nepasliktina to jūras ūdeņu kvalitāti, kuriem jau ir labs vides stāvoklis atbilstoši definīcijai Direktīvas 2008/56/EK*1 3. panta 5. punktā, ņemot vērā Komisijas Lēmumu (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem.

*1	Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā formulētā definīcija jo īpaši paredz, ka labu vides stāvokli nosaka, pamatojoties uz minētās direktīvas I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem.”;

25)

C papildinājuma f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

*1	Komisija pārskatīs izņēmumus attiecībā uz aizliegumu f) punktā minētās vielas ražot, laist tirgū vai izmantot, kad tā būs publicējusi ķīmisko vielu būtiskas izmantošanas horizontālos principus.”;

26)	C papildinājuma g) punktu svītro;

27)

C papildinājumā aiz f) punkta pievieno šādu daļu:

*1	Komisija pārskatīs izņēmumus, kas piemērojami aizliegumam ražot, atrasties galaproduktā vai izlaidē vai laist tirgū šajā daļā minētās vielas, kad tā būs publicējusi ķimikāliju būtiskas izmantošanas horizontālos principus.”